Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32024R1856

    Padomes Regula (ES) 2024/1856 (2024. gada 28. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) 2024/257, ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un Regulu (ES) 2023/194, ar ko šādas zvejas iespējas nosaka uz 2023. gadu

    ST/11136/2024/INIT

    OV L, 2024/1856, 1.7.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1856/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1856/oj

    European flag

    Eiropas Savienības
    Oficiālais Vēstnesis

    LV

    L sērija


    2024/1856

    1.7.2024

    PADOMES REGULA (ES) 2024/1856

    (2024. gada 28. jūnijs),

    ar kuru groza Regulu (ES) 2024/257, ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un Regulu (ES) 2023/194, ar ko šādas zvejas iespējas nosaka uz 2023. gadu

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Padomes Regula (ES) 2024/257 (1) uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Minētās zvejas iespējas, tostarp daži ar tām funkcionāli saistīti pasākumi, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā publicētos zinātniskos ieteikumus, kā arī ar trešām valstīm noturēto apspriešanos un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) sanāksmju iznākumu.

    (2)

    Regula (ES) 2024/257 anšova (Engraulis encrasicolus) kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam provizoriski nosaka nulles apjomā, kamēr ICES nav publicējusi savu zinātnisko ieteikumu par anšovu ICES 9.a rajonā minētajam laikposmam. Lai zveju varētu turpināt, kamēr ir noteikta minētā krājuma KPN laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. septembrim būtu jānosaka provizoriska KPN 4 997 tonnu apmērā. Minētais apmērs atbilst dalībvalstu nozvejām no minētā krājuma 2023. gada trešajā ceturksnī.

    (3)

    2024. gada 28. martā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) publicēja savu atzinumu, kurā analizēta sociālekonomiskā ietekme, kādu radītu ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā piemērojamās pollaka (Pollachius pollachius) 2024. gada KPN noteikšana ICES ieteiktajā apmērā, un norādīts minētās KPN apmērs, kāds vajadzīgs, lai neizraisītu tā dēvētās kritiskās sugas parādību (2). Tāpēc būtu jānosaka 2024. gada galīgā KPN, kas aizstātu provizorisko KPN, kura Regulā (ES) 2024/257 noteikta laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/472 5. panta 3. punktu (3), minētā KPN būtu jānosaka 959 tonnu apmērā, kas saskaņā ar minēto ZZTEK atzinumu ļaus flotēm turpināt darbību līdz gada ceturtajam ceturksnim un tādējādi samazināt: i) kritiskās sugas efektu un attiecīgo zvejniecību priekšlaicīgu slēgšanu; un ii) saistīto sociālekonomisko ietekmi uz zvejniecības sektoru.

    (4)

    2024. gada 18. un 19. jūnijā Savienība un Norvēģija apspriedās par: i) ziemeļu garneles kopējo zvejas iespēju apmēru ICES 3.a un 4.a rajonā uz austrumiem laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam; kā arī ii) ziemeļu garneles KPN apmēru ICES 3.a rajonā. Minēto apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotajā protokolā, kas parakstīts 2024. gada 19. jūnijā. Tāpēc ziemeļu garneles KPN ICES 3.a rajonā būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Norvēģiju. Turklāt Savienība un Norvēģija izskatīja ziemeļu garneles Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā uz dienvidiem no 62oN nodošanu no Norvēģijas Eiropas Savienībai papildus apjomam, kas noteikts 2023. gada 8. decembrī parakstītā 2024. gada zvejniecības apspriežu starp Savienību un Norvēģiju saskaņotā protokola 2. tabulā. Dalībvalstu ziemeļu garneles kvotas Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā būtu attiecīgi jāgroza.

    (5)

    No 2024. gada 23. maija līdz 4. jūnijam Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija rīkoja apspriešanās par: i) brētliņas (Sprattus sprattus) kopējo zvejas iespēju apmēru Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 2.a rajonā un Savienības un Norvēģijas ūdeņos ICES 3.a rajonā laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam; un ii) brētliņas KPN apmērus minētajos apgabalos. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts saskaņotajā protokolā, kas parakstīts 2024. gada 11. jūnijā. Brētliņas un ar to saistīto piezveju KPN laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam: i) Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 2.a rajonā; tāpēc ii) Savienības un Norvēģijas ūdeņi ICES 3.a rajonā būtu jānosaka apmērā, par ko panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju.

    (6)

    Laikposmā no 2024. gada 14. līdz 24. maijam Savienība un Apvienotā Karaliste, ievērojot 498. panta 2., 4. un 6. punktu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (4) (“nolīgums”), apspriedās par brētliņas KPN apmēru, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam izmantojams ICES 7.d un 7.e rajonā. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2024. gada 30. maijā. Tāpēc brētliņas un saistīto piezvejas sugu KPN, kas minētajā laikposmā pieejama ICES 7.d un 7.e rajonā, būtu jānosaka apmērā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

    (7)

    ES un Apvienotā Karaliste ES un Apvienotās Karalistes Rakstiskā zvejniecības apspriežu protokola 2024. gadam m) punktā vienojās iesniegt kopīgu pieprasījumu ICES publicēt pārskatītu ieteikumu, pamatojoties uz kritērija iznākumu, un grozīt KPN jūrasmēlei Īrijas jūrā (SOL/07A) saskaņā ar pārskatīto ieteikumu. Savienība un Apvienotā Karaliste 2024. gada 13. jūnijā rīkoja apspriešanos ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 5. punktu, lai vienotos par grozītu KPN 2024. gadam attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) ICES 7.a rajonā. Minēto apspriežu iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, ko parakstīja 2024. gada 17. jūnijā. Tāpēc tiek ierosināts grozīt minētās KPN apjomu un to noteikt tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

    (8)

    Lai 2024. gada 1. jūlijā varētu sākt zveju, būtu jānosaka 2024. gadam Savienības sarkanasaru (Sebastes spp.) kvota, kas izmantojama starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā. Kamēr zinātniskais ieteikums nav pieejams, minētā Savienības kvota būtu jānoteic 6 000 tonnu apmērā, t. i., tādā pašā apmērā kā 2023. gadā, lai ar krājumu saistītās Savienības zvejas darbības starptautiskajos ūdeņos būtu iespējams saglabāt vēsturiskajā apmērā.

    (9)

    Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisija (NPFC) gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā ir grozījusi pasākumus attiecībā uz austrumu makreli (Scomber japonicus) NPFC konvencijas apgabalā un pirmo reizi noteikusi minētā krājuma nozvejas limitus, kas visām NPFC līgumslēdzējām pusēm, kuru vidū ir arī Savienība, laikā no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam pieejami atsevišķi zvejai ar traleriem un zvejai ar riņķvada kuģiem. Turklāt NPFC uz šo pašu laikposmu ir noteikusi papildu apjomu, ko Savienība drīkst nozvejot no minētā krājuma. Tā noteikusi arī saistītos zvejas piepūles limitus. Vēl NPFC ir noteikusi ar minētajiem nozvejas limitiem un minēto papildu apjomu funkcionāli saistītus pasākumus, bez kuriem: i) minētos nozvejas limitus, kas piemērojami visām NPFC līgumslēdzējām pusēm, noteikt nebūtu bijis iespējams un ii) austrumu makreles zvejas iespējas NPFC konvencijas apgabalā būtu nācies samazināt, lai aizsargātu nemērķa sugas. Minētās zvejas iespējas un ar tām funkcionāli saistītos pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Tā kā dalībvalstis no minētā krājuma iepriekš nav zvejojušas, Savienībai pieejamie nozvejas limiti un papildu apjoms būtu jāiedala Savienības līmenī.

    (10)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/897 (5) cita starpā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2107 (6) 33. pantu, iekļaujot jaunu noteikumu, kas aizliedz Savienības kuģiem nodarīt kaitējumu īsspuru mako haizivīm, kas nozvejotas Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5oN, un prasa Savienības kuģiem šādas īsspuru mako nekavējoties atlaist jūrā, vienlaikus pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu nepārklātos, ir lietderīgi Regulas (ES) 2024/257 27. panta 6. punktu svītrot.

    (11)

    Regulas (ES) 2017/2107 32. un 34.–36. pants jau tagad aizliedz Savienības kuģiem paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut saistībā ar ICCAT konvencijas apgabala zvejniecībām nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus), okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivju un zīdainās haizivs (Carcharhinus falciformis) liemeņa daļas vai visu liemeni un prasa īpatņus neskartus uzreiz atlaist atpakaļ jūrā. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu nepārklātos, ir lietderīgi svītrot Regulas (ES) 2024/257 27. panta 1. un 3.–5. punktu.

    (12)

    Dažas dalībvalstis, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 (7) 8. pantu, ir Komisijai iesniegušas pārskatītus gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plānus kopā ar pieprasījumiem 5 % no zilās tunzivs (Thunnus thynnus) gada kvotas, kas izmantojama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45o rietumu garuma un Vidusjūrā, no 2023. gada pārnest uz 2024. gadu. Pamatojoties uz minētajiem plāniem, Komisija 2024. gada 23. maijāICCAT sekretariātam iesniedza pārskatītu Savienības 2024. gada plānu, lai ICCAT to apstiprinātu. ICCAT minēto plānu apstiprināja 2024. gada 24. maijā. Lai nodrošinātu saskanību ar pārskatīto Savienības gada plānu, ko apstiprinājusi ICCAT, būtu attiecīgi jāgroza zilās tunzivs KPN Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45o rietumu garuma un Vidusjūrā 2024. gadam.

    (13)

    Dažas dalībvalstis, ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 15. panta 7. punktu, iesniedza Komisijai pārskatītus zilās tunzivs audzēšanas pārvaldības plānus, kas piemērojami ICCAT konvencijas apgabalā. Pamatojoties uz minētajiem pārskatītajiem plāniem, Komisija 2024. gada 23. maijāICCAT sekretariātam iesniedza pārskatītu Savienības 2024. gada plānu, lai ICCAT to apstiprinātu. ICCAT minēto plānu apstiprināja 2024. gada 24. maijā. Tāpēc Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte būtu jāgroza saskaņā ar minēto plānu. Tas neskar dalībvalstu tiesības savus audzēšanas pārvaldības plānus nākamajiem gadiem sagatavot un iesniegt saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2053 15. panta 3. un 4. punktu.

    (14)

    Regulas (ES) 2024/257 20. panta 1. punktā un dažās KPN IA pielikuma B daļas un IK pielikuma tabulās un Padomes Regulas (ES) 2023/194 (8) 18. panta 1. punktā un IA pielikuma D daļā ir pieļautas dažas kļūdas, kas saistītas ar zvejas iespēju apmēru, sugām, piemērošanas apgabaliem un ziņošanas kodiem. Tāpēc ir lietderīgi minētos noteikumus attiecīgi labot.

    (15)

    Tādēļ Regula (ES) 2023/194 un Regula (ES) 2024/257 būtu attiecīgi jāgroza.

    (16)

    Daži šīs regulas noteikumi, ar kuriem groza Regulas (ES) 2024/257 noteikumus par ilkņzivju (Dissostichus spp.) zvejas iespējām Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) apgabalā, saskaņā ar grozīto noteikumu piemērošanas periodu būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. decembra. Turklāt šīs regulas noteikumi, ar ko groza Regulas (ES) 2023/194 un (ES) 2024/257 noteikumus attiecībā uz: i) pollaku ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā; ii) zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45o rietumu garuma un Vidusjūrā; un iii) citi noteikumi, uz kuriem attiecas kļūdu labojumi, būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra saskaņā ar attiecīgo noteikumu piemērošanas periodu. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo zvejas iespēju apmērs vai piemērošanas apgabals vai audzēšanas limiti tiek palielināti.

    (17)

    Ņemot vērā lietas steidzamību, zvejas darbību pārtraukumu nepieļaušanas nolūkā šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Grozījumi Regulā (ES) 2024/257

    Regulu (ES) 2024/257 groza šādi:

    1)

    regulas 1. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

    “d)

    zvejas iespējas, kas Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas (NPFC) konvencijas apgabalā noteiktas laikposmam no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam.”

    ;

    2)

    regulas 4. pantā iekļauj šādu punktu:

    “ra)

    NPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā definētais ģeogrāfiskais apgabals (*1).

    (*1)   OV L 55, 28.2.2022., 14. lpp. Savienība Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā ir pievienojusies ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/314 (2022. gada 15. februāris) par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā (OV L 55, 28.2.2022., 12. lpp.).”;"

    3)

    regulā iekļauj šādu pantu:

    “12.a pants

    Pasākumi attiecībā uz pollaku ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā

    Pollaka nozvejām ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru, kas ir 42 cm.”

    ;

    4)

    regulas 20. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktu svītro;

    5)

    regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

    “27. pants

    Haizivis

    Papildus Regulas (ES) 2017/2107 32.–36. pantā noteiktajiem aizliegumiem ir aizliegts iesaistīties arī Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.”

    ;

    6)

    iekļauj šādu iedaļu:

    “11.A IEDAĻA

    NPFC KONVENCIJAS APGABALS

    48.a pants

    Austrumu makreles zvejniecība

    1.   Par Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, karoga dalībvalstis turpmāk noteiktajos termiņos Komisijai nosūta šādus agregētos datus:

    a)

    līdz nākamā mēneša septītajam datumam – mēneša nozvejas, kas gūtas saskaņā ar austrumu makreles (Scomber japonicus) nozvejas limitiem, kuri visām NPFC līgumslēdzējām pusēm IM pielikumā noteikti attiecīgi zvejai ar traleriem un zvejai ar riņķvada kuģiem, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir mazāks par 60 %; un

    b)

    līdz nākamās nedēļas otrdienai – austrumu makreles nedēļas nozvejas, kas gūtas saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir lielāks par 60 %, bet mazāks par 95 %.

    Komisija minēto informāciju apkopo un tūlīt nosūta NPFC izpildsekretāram.

    2.   Divu dienu laikā no dienas, kad NPFC izpildsekretārs ir paziņojis, ka nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, Komisija aizliedz zvejot saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem.

    3.   Komisija līdz nākamā gada februāra beigām apkopo un nosūta NPFC izpildsekretāram datus par austrumu makreles gada nozvejām, kas gūtas NPFC konvencijas apgabalā.

    4.   Šo pantu piemēro papildus Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (*2) 33. pantā noteiktajiem pienākumiem ziņot par zvejas iespējām.

    48.b pants

    Haizivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā

    1.   Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, NPFC konvencijas apgabalā nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj haizivis.

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

    48.c pants

    Anadromo zivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā

    1.   Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj ketlasi (Oncorhynchus keta), kižuču (Oncorhynchus kisutch), kuprlasi (Oncorhynchus gorbuscha), nerku (Oncorhynchus nerka), čaviču (Oncorhynchus tshawytscha), simu (Oncorhynchus masou) un varavīksnes foreli (Oncorhynchus mykiss).

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

    (*2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).”;"

    7)

    regulas 55. panta 1. punkta d) apakšpunktu svītro;

    8)

    regulas 59. panta trešo daļu groza šādi:

    a)

    pēc a) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

    “aa)

    regulas 12.a pantu piemēro no 2024. gada 1. jūlija un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts, ar ko attiecībā uz pollaka minimālo saglabāšanas references izmēru ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā groza minētās regulas VII pielikuma A daļu;”

    b)

    pēc g) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

    “ga)

    regulas 11.a iedaļu piemēro no 2024. gada 1. jūnija un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. maijam vai līdz dienai, kad kļūst piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar kuru nosaka pasākumus, kas piemērojami apgabalā, uz kuru attiecas Konvencija par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā;”

    ;

    c)

    pēc j) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu:

    “ja)

    IM un Xa pielikumu piemēro no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam;”

    ;

    9)

    regulas IA, IB, ID, IK un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikuma I daļu;

    10)

    saskaņā ar šīs regulas I pielikuma II un III daļu iekļauj IM un Xa pielikumu.

    2. pants

    Grozījumi Regulā (ES) 2023/194

    Regulu (ES) 2023/194 groza šādi:

    1)

    regulas 18. panta 1. punkta p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “p)

    IA pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens sugas Savienības, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 2. zonā (izņemot Apvienotās Karalistes ūdeņus 2.a rajonā), 5.–10., 12. un 14. zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā. Papildus arī Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a zonā un 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā ir tā norādīts.”

    ;

    2)

    regulas 55. panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “k)

    IA pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens haizivis Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā; Papildus arī Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā ir tā norādīts.”

    ;

    3)

    regulas IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

    3. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2023. gada 1. decembra. Tomēr 2. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2024. gada 28. jūnijā

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētāja

    H. LAHBIB


    (1)  Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/257/oj).

    (2)   “Kritiskā suga” ir suga, kurai kvotas (vairs) nav, bet kura var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir neizmantota citu sugu kvotas.

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

    (4)   OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/897 (2024. gada 13. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un Regulu (ES) 2023/2053, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (OV L, 2024/897, 19.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/897/oj).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp.).

    (8)  Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).


    I PIELIKUMS

    I.

    Regulas (ES) 2024/257 IA, IB, ID, IK un VI pielikumu groza šādi:

    1)

    regulas IA pielikuma A daļas 2. tabulu aizstāj ar šādu:

    Tabula

    2

    Suga:

    Anšovs

    Zona:

    9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    Engraulis encrasicolus

    (ANE/9/3411)

    Spānija

    2390

     (1)

    Analītiska KPN

    Portugāle

    2607

     (1)

     

    Savienība

    4997

     (1)

     

    KPN

    4997

     (1)

     

    ”;

    2)

    regulas IA pielikuma A daļas 17. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    17

    Suga:

    Pollaks

    Zona:

    8.a, 8.b, 8.d un 8.e

    Pollachius pollachius

    (POL/8ABDE.)

    Spānija

    163

     (2)

    Analītiska KPN

    Francija

    796

     (2)

     

    Savienība

    959

     (2)

     

    KPN

    959

     (2)

     

    ”;

    3)

    regulas IA pielikuma B daļas 77. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    77

    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Zona:

    3.a

    Pandalus borealis

    (PRA/03A.)

    Dānija

    1 107

     (3)

    Analītiska KPN

    Zviedrija

    596

     (3)

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

    Savienība

    1 703

     (3)

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    KPN

    3 190

     (3)

     

    ”;

    4)

    regulas IA pielikuma B daļas 103. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    103

    Suga:

    Makrele

    Zona:

    3.a; Apvienotās Karalistes, Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c; 3.d un 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā

    Scomber scombrus

    (MAC/2A34-N.)

    Beļģija

    476

     (4)  (5)

    Analītiska KPN

    Dānija

    27 882

     (4)  (5)  (7)

    Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

    Vācija

    496

     (4)  (5)

     

    Francija

    1498

     (4)  (5)

     

    Nīderlande

    1508

     (4)  (5)

     

    Zviedrija

    4569

     (4)  (5)  (6)

     

    Savienība

    36 429

     (4)  (5)

     

    KPN

    739 386

     

     

    ”;

    5)

    regulas IA pielikuma B daļas 108. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    108

    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Zona:

    7.a

    Solea solea

    (SOL/07A.)

    Beļģija

    280

     

    Analītiska KPN

    Francija

    4

     

     

    Īrija

    95

     

     

    Nīderlande

    89

     

     

    Savienība

    468

     

     

    Apvienotā Karaliste

    145

     

     

    KPN

    625

     

     

    ”;

    6)

    regulas IA pielikuma B daļas 113. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    113

    Suga:

    Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

    Zona:

    3.a

    Sprattus sprattus

    (SPR/03A.)

    Dānija

    9236

     (8)  (9)  (10)

    Analītiska KPN

    Vācija

    19

     (8)  (9)  (10)

     

    Zviedrija

    3495

     (8)  (9)  (10)

     

    Savienība

    12 750

     (8)  (9)  (10)

     

    KPN

    13 784

     (9)

     

    ”;

    7)

    regulas IA pielikuma B daļas 114. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    114

    Suga:

    Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

    Zona:

    Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

    Sprattus sprattus

    (SPR/2AC4-C)

    Beļģija

    696

     (11)  (12)

    Analītiska KPN

    Dānija

    55 072

     (11)  (12)

     

    Vācija

    696

     (11)  (12)

     

    Francija

    696

     (11)  (12)

     

    Nīderlande

    696

     (11)  (12)

     

    Zviedrija

    1330

     (11)  (12)  (13)

     

    Savienība

    59 186

     (11)  (12)

     

    Norvēģija

    0

     (11)

     

    Fēru Salas

    0

     (11)  (14)

     

    Apvienotā Karaliste

    2351

     (11)

     

    KPN

    61 537

     (11)

     

    ”;

    8)

    regulas IA pielikuma B daļas 115. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    115

    Suga:

    Brētliņa

    Zona:

    7.d un 7.e

    Sprattus sprattus

    (SPR/7DE.)

    Beļģija

    9

     (15)

    Analītiska KPN

    Dānija

    620

     (15)

     

    Vācija

    9

     (15)

     

    Francija

    134

     (15)

     

    Nīderlande

    134

     (15)

     

    Savienība

    906

     (15)

     

    Apvienotā Karaliste

    4344

     (15)

     

    KPN

    5250

     (15)

     

    ”;

    9)

    regulas IA pielikuma B daļas 123. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    123

    Suga:

    Rūpnieciskās zivis

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

     

    (I/F/04-N.)

    Zviedrija

    800

     (16)  (17)

    Piesardzīga KPN

    Savienība

    800

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

     

    ”;

    10)

    regulas IB pielikuma 13. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    13

    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

    Pandalus borealis

    (PRA/514GRN)

    Dānija

    1 725

     

    Analītiska KPN

    Francija

    1 725

     

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

    Savienība

    3 450

     

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Norvēģija

    1 700

     

     

    Fēru Salas

    0

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

     

    ”;

    11)

    regulas IB pielikuma 23. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    23

    Suga:

    Sarkanasari

    Zona:

    Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

    Sebastes spp.

    (RED/1/2INT)

    Savienība

    6 000

     (18)

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

    KPN

    Nepiemēro

     

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    ”;

    12)

    regulas ID pielikuma 12. tabulu aizstāj ar šādu:

    tabula

    12

    Suga:

    Zilā tunzivs

    Zona:

    Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45oW un Vidusjūra

    Thunnus thynnus

    (BFT/AE45WM)

    Kipra

    188,48

     (22)

    Analītiska KPN

    Grieķija

    357,49

     

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

    Spānija

    6 904,70

     (20)  (22)

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Francija

    6 807,40

     (20)  (21)  (22)

     

    Horvātija

    1 101,24

     (24)

     

    Itālija

    5 440,04

     (22)  (23)

     

    Malta

    438,06

     (22)

     

    Portugāle

    643,03

     

     

    Citas dalībvalstis

    79,60

     (19)

     

    Savienība

    21 960,05

     (20)  (21)  (22)  (23)

     

    KPN

    40 570,00

     (19)

     

    ”;

    13)

    regulas IK pielikuma 1. tabulas 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

    (1)

    Apgabals, ko norobežo:

    dienvidos 36o00' dienvidu platuma paralēle,

    austrumos 49o00' austrumu garuma meridiāns,

    rietumos 40o00' austrumu garuma meridiāns,

    ziemeļos – piegulošās ekskluzīvās ekonomikas zonas.

    ”;

    14)

    regulas IK pielikuma 2. tabulas 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

    (1)

    Apgabals, ko norobežo:

    ziemeļos 44o00' dienvidu platuma paralēle uz rietumiem no 44o09' austrumu garuma meridiāna un 43o30' dienvidu platuma paralēle uz austrumiem no 44o09' austrumu garuma meridiāna,

    dienvidos 45o00' dienvidu platuma paralēle,

    rietumos un austrumos – piegulošās ekskluzīvās ekonomikas zonas.

    ”;

    15)

    regulas IK pielikuma 3. tabulas 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

    (1)

    Apgabals, ko norobežo šādas koordinātas:

    Punkts

    Ģeogrāfiskais platums

    Ģeogrāfiskais garums

    1

    52o50'00''S

    80o00'00''E

    2

    55o00'00''S

    80o00'00''E

    3

    55o00'00''S

    85o00'00''E

    4

    52o50'00''S

    85o00'00''E

    ”;

    16)

    Regulas VI pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.

    Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi.

    A tabula

     

    Zvejas kuģu skaits (25)

     

    Grieķija (26)

    Spānija

    Francija

    Horvātija

    Itālija

    Kipra (27)

    Malta (28)

    Portugāle

    Riņķvada kuģi (29)

    0

    7

    22

    18

    21

    1

    2

    0

    Āķu jedu kuģi

    0

    38

    23

    0

    40

    17

    63

    0

    Laivas zvejai ar ēsmu

    0

    66

    8

    0

    0

    0

    0

    0

    Rokas āķu rindas

    0

    1

    47

    24

    0

    0

    0

    0

    Traleri

    0

    0

    56

    0

    0

    0

    0

    0

    Mazapjoma piekrastes zvejas kuģi

    64

    696

    89

    20

    0

    0

    0

    0

    Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (30)

    41

    0

    60

    0

    142

    0

    240

    76

    ”;

    17)

    Regulas VI pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

    “6.

    Individuālu dalībvalstu maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

    A tabula

    Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

     

    Audzētavu skaits

    Kapacitāte (tonnās)

    Grieķija

    0

    0

    Spānija

    6

    14 752,70

    Horvātija

    4

    7 092,00

    Itālija

    2

    1 160,00

    Kipra

    0

    0

    Malta

    5

    17 213,00

    Portugāle

    2

    740,00


    B tabula

    Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)

    Grieķija

    0

    Spānija

    8 744,10

    Horvātija

    2 945,60

    Itālija

    610,00

    Kipra

    0

    Malta

    12 295,00

    Portugāle

    517,00

    ”.

    II.

    Pēc IL pielikuma iekļauj šādu pielikumu:

    “IM PIELIKUMS

    NPFC KONVENCIJAS APGABALS

    tabula

    1

    Suga:

    Austrumu makrele

    (Scomber japonicus)

    Zona:

    NPFC konvencijas apgabals

    Savienība

    6 000

     (32)  (33)  (34)

    Piesardzīga KPN

    NPFC līgumslēdzējas puses, to vidū Savienība

    94 000

     (31)  (32)  (33)

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    KPN

    Nepiemēro

     

     

    ”.

    III.

    Pēc X pielikuma iekļauj šādu pielikumu:

    “X.a PIELIKUMS

    NPFC KONVENCIJAS APGABALS

    Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts veikt grunts zveju NPFC konvencijas apgabalā:

    Savienība

    0

    ”.


    (1)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. septembrim.

    (2)  No tās līdz 500 tonnām drīkst nozvejot specializētajā zvejā. Atlikušās 459 tonnas drīkst nozvejot tikai kā piezveju, par kuru ziņo atsevišķi (POL/*8ABDE-BC), un specializētā zveja nav atļauta. Attiecībā uz 500 tonnām piemēro sekojošo:

    Spānija

    85

    Francija

    415

    Savienība

    500

    (3)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam.

    (4)  Īpašs nosacījums: ievērojot minēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem:

     

    3.a

    (MAC/*03A.)

    Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā

    (MAC/*3A4BC)

    4.b

    (MAC/*04B.)

    4.c

    (MAC/*04C.)

    Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

    (MAC/*2AX14)

    Beļģija

    0

    0

    0

    0

    286

    Dānija

    0

    4130

    0

    0

    9774

    Vācija

    0

    0

    0

    0

    298

    Francija

    0

    490

    0

    0

    899

    Nīderlande

    0

    490

    0

    0

    905

    Zviedrija

    0

    0

    390

    10

    2741

    Savienība

    0

    5110

    390

    10

    14 903

    (5)  Ievērojot minēto kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

     

    Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-)

    Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)

    Beļģija

    0

    Jānosaka

    Dānija

    0

    Jānosaka

    Vācija

    0

    Jānosaka

    Francija

    0

    Jānosaka

    Nīderlande

    0

    Jānosaka

    Zviedrija

    0

    Jānosaka

    Savienība

    0

    Jānosaka

    (6)  Īpašs nosacījums: tostarp šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):

    322

    Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ir ieskaitāmas minēto sugu kvotās.

    (7)  Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14):

    Vācija

    531

    Spānija

    1

    Igaunija

    4

    Francija

    354

    Īrija

    1769

    Latvija

    3

    Lietuva

    3

    Nīderlande

    774

    Polija

    37

    (8)  Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

    (9)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam.

    (10)  Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.

    (11)  Minēto kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam.

    (12)  Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita, ievērojot šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

    (13)  Ieskaitot tūbītes.

    (14)  Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

    (15)  Minēto kvotu drīkst apgūt tikai no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam.

    (16)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.

    (17)  Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.):

    400

    (18)  Drīkst nozvejot tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Citās zvejniecībās gūtās sarkanasaru piezvejas zvejas kuģi ierobežo, lai tās nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

    (19)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS).

    (20)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*8301), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

    Spānija

    1 049,60

    Francija

    487,60

    Savienība

    1 537,20

    (21)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*641), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

    Francija

    100,00

    Savienība

    100,00

    (22)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*8302), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

    Spānija

    138,09

    Francija

    136,15

    Itālija

    108,80

    Kipra

    3,77

    Malta

    8,76

    Savienība

    395,57

    (23)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*643), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

    Itālija

    108,80

    Savienība

    108,80

    (24)  Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:

    Horvātija

    991,12

    Savienība

    991,12

    (25)  Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

    (26)  Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

    (27)  Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem.

    (28)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    (29)  Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos.

    (30)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

    (31)  Īpašs nosacījums: ievērojot šo nozvejas limitu, turpmāk norādītie kuģi drīkst nozvejot ne vairāk par turpmāk norādītajiem daudzumiem.

    Traleri*

    (MAS/NPFC-TR)

    Riņķvada kuģi*

    (MAS/NPFC-PS)

    14 000

    80 000

    *

    Divu dienu laikā no dienas, kad NPFC izpildsekretārs ir paziņojis, ka minēto nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, NPFC līgumslēdzējas puses, tostarp Komisija Savienības vārdā, aizliedz zvejot saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem.

    (32)  Jebkurā laikā austrumu makreles zveja ir atļauta tikai vienam tralerim ar dalībvalsts karogu. To piemēro, neskarot nekādu turpmāku Savienības zvejas iespēju iedalīšanu NPFC konvencijas apgabalā, jo īpaši dalībvalstij, kurai atļauts zvejot laikposmā no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam.

    (33)  Savienības zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 10 000 tonnu, zvejot austrumu makreli nav atļauts.

    (34)  Par nozvejām, kas gūtas saskaņā ar šo kvotu, ziņo atsevišķi (MAS/NPFC-EU).


    II PIELIKUMS

    Regulas (ES) 2023/194 IA pielikumu groza šādi:

    D daļu aizstāj ar šādu:

    “D DAĻA

    Dziļūdens sugas

    1)   Dziļūdens haizivis

    Zinātniskais nosaukums

    Alfa3 kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Apristurus spp.

    API

    Dziļūdens kaķhaizivis

    Centrophorus spp. (1)

    CWO

    Īsdzelkņhaizivis

    Centroscyllium fabricii

    CFB

    Melnā kaķhaizivs

    Centroscymnus coelolepis  (2)

    CYO

    Baltacu haizivs

    Centroscymnus crepidater

    CYP

    Gardeguna samtainā dzeloņzivs

    Chlamydoselachus anguineus

    HXC

    Apmetņa haizivs

    Dalatias licha  (3)

    SCK

    Melnā haizivs

    Deania calcea  (4)

    DCA

    Gardeguna spurainā haizivs

    Etmopterus princeps

    ETR

    Lielā laternhaizivs

    Etmopterus spinax

    ETX

    Samtainā laternhaizivs

    Galeus melastomus

    SHO

    Melnmutes kaķhaizivs

    Galeus murinus

    GAM

    Peles kaķhaizivs

    Hexanchus griseus

    SBL

    Sešžaunu haizivs

    Oxynotus paradoxus

    OXN

    Buru haizivs

    Scymnodon ringens

    SYR

    Aszobe

    Somniosus microcephalus

    GSK

    Grenlandes haizivs

    2)   Dziļūdens rajveidīgās zivis (Rajiformes)

    Zinātniskais nosaukums

    Alfa3 kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Raja fyllae

    RJY

    Apaļā raja

    Raja hyperborea

    RJG

    Arktiskā raja

    Raja nidarosiensis

    JAD

    Norvēģijas raja

    3)   Dziļūdens himēras

    Zinātniskais nosaukums

    Alfa3 kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Chimaera monstrosa

    CMO

    Eiropas himēra

    Chimaera opalescens

    WCH

    Zaigojošā himēra

    Harriotta haeckeli

    HCH

    Klusā okeāna gardegunhimēra

    Harriotta raleighana

    HCR

    Klusā okeāna gardegunhimēra

    Hydrolagus affinis

    CYA

    Atlantijas himēra

    Hydrolagus lusitanicus

    KXA

    Luzitānijas himēra

    Hydrolagus mirabilis

    CYH

    Lielacu himēra

    Hydrolagus pallidus

    CYZ

    Bālā himēra

    Rhinochimaera atlantica

    RCT

    Atlantijas asdegunhimēra

    ”.


    (1)  Attiecas arī uz pelēko īsdzelkņhaizivi (Centrophorus squamosus) Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

    (2)  Attiecas arī uz Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

    (3)  Attiecas arī uz Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

    (4)  Attiecas arī uz Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.


    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1856/oj

    ISSN 1977-0715 (electronic edition)


    Top