(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) Padome noteica antidempinga maksājumu tērauda trošu un tauvu (“SRC”) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā. Minētie pasākumi tālāk tiks dēvēti par “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 tika noteikti šie pasākumi, tālāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Vēlāk pēc izmeklēšanām, kas tika veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 (3) 13. pantu, tika konstatēts, ka sākotnējie importam no Ukrainas un Ķīnas Tautas Republikas noteiktie pasākumi apieti attiecīgi caur Moldovu un Maroku. Attiecīgi Padome ar Regulu (EK) Nr. 760/2004 (4) Ukrainas izcelsmes SRC importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu paplašināja, to attiecinot arī uz tādu pašu ražojumu importu, kuri nosūtīti no Moldovas. Līdzīgā veidā tika paplašināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1886/2004 (5) ĶTR izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteiktais galīgais antidempinga maksājums, to attiecinot arī uz tādu pašu ražojumu importu, kuri nosūtīti no Marokas.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (6) uz pieciem gadiem paplašināja sākotnējos pasākumus, kas noteikti ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes SRC importam. Meksikas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2004. gada 18. augustā (7). Tā kā 2004. gada 1. maijā Ungārija un Polija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad minētajā dienā pasākumi tika izbeigti.

(4)

Pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010 (8) 2010. gada maijā galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikts ĶTR izcelsmes SRC importam, paplašināja, attiecinot to uz SRC importu, kuras nosūtītas no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tām ir deklarēta Korejas Republikas izcelsme. Konkrētiem Korejas ražotājiem eksportētājiem tika piešķirts atbrīvojums no paplašinātā maksājuma, jo tika konstatēts, ka tie neapiet galīgos antidempinga maksājumus.

(5)

Indijas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2010. gada 17. novembrī (9).

(6)

Padome 2012. gada janvārī ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012 (10) pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, ĶTR un Ukrainas izcelsmes SRC importam noteica antidempinga maksājumu, kurš tika paplašināts, to attiecinot uz importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, Marokas un Moldovas. Vienlaikus ražotājam eksportētājam Marokā, kuram bija piešķirts atbrīvojums no pasākumiem, kas paplašināti ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004, tika piešķirts atbrīvojums no pasākumiem. Piecpadsmit ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā, kuriem bija piešķirts atbrīvojums no pasākumiem, kas paplašināti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010, arī tika piešķirts atbrīvojums no pasākumiem.

(7)

Ar to pašu regulu Padome izbeidza procedūru attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes SRC importu. Dienvidāfrikas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2012. gada 9. februārī.

(8)

Komisija 2018. gada aprīlī ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/607 (11) pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, ĶTR izcelsmes SRC importam noteica antidempinga maksājumu, kurš tika paplašināts, to attiecinot uz Maroku un Korejas Republiku (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

(9)

Ukrainas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu termiņš beidzās 2017. gada 10. februārī (12).

(10)

Pašlaik spēkā esošie galīgie antidempinga maksājumi sasniedz 60,4 %.

(11)

Kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (13), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(12)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2023. gada 17. janvārī iesniedza Eiropas Tērauda stiepļu trošu rūpniecības federācija (“pieprasījuma iesniedzējsŠ”) tērauda trošu un tauvu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(13)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2023. gada 14. aprīlī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (14) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(14)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas par laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā.

(16)

Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Ķīnas Tautas Republikā un ĶTR iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā.

(17)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(18)

Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(19)

Piezīmes par procedūras sākšanu tika saņemtas no viena Ķīnas ražotāja, proti, Fasten Group Imp. & Exp. Co., Ltd., un tā saistītajiem uzņēmumiem (“Fasten grupa”).

(20)

Fasten grupa apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir nelabvēlīgs, jo sniegtie dati liecinot, ka Savienības ražošanas nozare kaitējuma novērtēšanas periodā ir darbojusies labi. Turklāt tika apgalvots, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību. Jo īpaši tika apgalvots, ka, novērtējot ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, nav būtiski ņemt vērā informāciju par eksportu no Ķīnas uz trešām valstīm un importu no trešām valstīm uz Savienību un ka tas nesaskan ar antidempinga regulas un PTO Antidempinga nolīguma prasībām. Ķīnas eksportētājs sniedza arī datus par SRC eksporta cenām uz Savienību un apgalvoja, ka šīs cenas esot tuvākas Savienības cenām un tas liecinot, ka kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības nav. Fasten grupa apgalvoja, ka pieprasījumā norādītās Ķīnas eksporta cenas neesot pareizas, jo ir daudz zemākas par Fasten grupas eksporta cenām. Turklāt Fasten grupa lūdza Komisiju izbeigt termiņbeigu pārskatīšanu.

(21)

Komisija norādīja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir novērst kaitējumu izraisoša dempinga tirdzniecību kropļojošo ietekmi un atjaunot efektīvu konkurenci, radot pozitīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Pat ja pieprasījumā aplūkotajā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei nebūtu bijis nodarīts būtisks kaitējums, būtu jānovērtē, vai kaitējums, ko izraisījis imports no Ķīnas, varētu atkārtoties, ja pasākumi zaudētu spēku. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 4.2. punktā ir norādīts, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums attiecas uz ĶTR nodarītā kaitējuma iespējamo atkārtošanos. Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par to, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, pārskatāmā ražojuma pašreizējais importa apjoms no attiecīgās valsts Savienībā varētu ievērojami palielināties. Kā norādīts pieprasījumā, ņemot vērā neizmantoto ražošanas jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas eksportētāju cenu noteikšanas praksi trešo valstu tirgos, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu, šis imports, kura apjoms būs pieaudzis, tiks veikts par dempinga cenām, kas būs zemākas nekā Savienības cenas, un tādējādi Savienības ražošanas nozarei tiks nodarīts kaitējums. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(23)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz reprezentativitāti pēc ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā brīvā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji: Gustav Wolf GmbH, WIRECO Poland sp. z o.o. un Redaelli Tecna SPA. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(24)

Pieprasījuma iesniedzējs informēja Komisiju, ka attiecībā uz vienu no atlasītajiem uzņēmumiem, proti, Gustaf Wolf GmbH, pieprasījumā norādītais pārdošanas un ražošanas apjoms faktiski ir konsolidēts, nevis norādīts atsevišķi par katru grupā ietilpstošo tiesību subjektu. Pēc pārskatāmā ražojuma pārdošanas un ražošanas apjoma pārskatīšanas attiecībā uz atsevišķiem grupas uzņēmumiem Komisija nolēma pārskatīt ierosināto izlasi un aizstāt Gustav Wolf GmbH ar DIEPA Drahtseilwerk Dietz GmbH & Co. KG. Tas tika darīts, lai saglabātu tādu metodiku, pēc kuras tiek atlasīti lielākie subjekti.

(25)

Pēc tam DIEPA Drahtseilwerk Dietz GmbH & Co. KG informēja Komisiju, ka pagaidu tehnisku iemeslu dēļ nevarēs sniegt prasīto informāciju vajadzīgajā termiņā, lai sadarbotos kā izlasē iekļauts uzņēmums. Tāpēc Komisija pārskatīja ierosināto izlasi un aizstāja DIEPA Drahtseilwerk Dietz GmbH & Co. KG ar citu Vācijas ražotāju Pfeifer Drako Drahtseilwerk GmbH. Šā lēmuma pamatā bija līdzīgā ražojuma pārdošanas un ražošanas apjoms Savienībā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim un ģeogrāfiskā izkliede. Pārskatītajā izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 21 % no aplēstā pārdošanas apjoma Savienībā un aptuveni 21 % no līdzīgo ražojumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatītā izlase tika atzīta par Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvu. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pārskatīto izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc pārskatītā izlase tika apstiprināta.

(26)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(27)

Neviens no nesaistītajiem importētājiem nepieteicās sniegt prasīto informāciju. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

(28)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(29)

Viens ražotājs eksportētājs no ĶTR atbildēja uz atlases anketas jautājumiem. Tomēr ne šis ražotājs, ne kāds cits ražotājs eksportētājs/ražotājs nesniedza prasīto informāciju.

(30)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tika apzināts 21 ražotājs eksportētājs, bet šajā pārskatīšanas pieprasījumā bija uzskaitīti 46 tērauda trošu un tauvu ražotāji Ķīnas Tautas Republikā. Tikai viens no šiem uzņēmumiem sniedza atbildi uz atlases anketas jautājumiem, taču nesniedza prasīto informāciju par ražošanas faktoriem. Šis uzņēmums veidoja mazāk nekā vienu trešdaļu no kopējā tērauda trošu un tauvu importa apjoma no ĶTR Eiropas Savienībā un mazāk nekā 2 % no kopējā tērauda trošu un tauvu ražošanas apjoma Ķīnas Tautas Republikā. Savienības tirgus daļa, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieņēma imports no ĶTR, bija aptuveni 1 %, tāpēc Komisija uzskatīja, ka, aplūkojot mazāk nekā vienu trešdaļu no šā importa, nevarētu iegūt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu eksporta cenu un dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un to nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz kopējo importu no ĶTR.

(31)

Ņemot vērā nepietiekamo sadarbības līmeni, Komisija nolēma nepiemērot atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Piezīmes netika saņemtas.

(32)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Atbilde netika saņemta.

(33)

Lai gan Ķīnas ražotājs, kas sniedza atbildes uz atlases anketas jautājumiem, bija ar mazu reprezentativitāti, Komisija aicināja ražotāju eksportētāju vienkāršotā veidā sniegt papildu informāciju, ko varētu izmantot izmeklēšanā, par tā iekšzemes pārdošanu un ražošanu, eksportu uz trešām valstīm un uz Savienību. Atbilde netika saņemta.

(34)

Visi trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(35)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(36)

Turklāt tika veikta pārbaude Briselē šādas ražotāju apvienības juridiskā pārstāvja telpās:

(37)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, kas iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, tērauda troses un tauvas, ieskaitot tauvas slēgtos rituļos, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru, kas pārsniedz 3 mm (“pārskatāmais ražojums”), kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98 (Taric kodi 7312108112, 7312108113, 7312108119, 7312108312, 7312108313, 7312108319, 7312108512, 7312108513, 7312108519, 7312108912, 7312108913, 7312108919, 7312109812, 7312109813 un 7312109819).

(38)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes pārskatāmais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(39)

Kā jau tika konstatēts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(40)

Tādēļ šie ražojumi tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(41)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (t. i., no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim) tērauda trošu un tauvu imports no ĶTR saglabājās ļoti zemā līmenī, līdzīgā kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. Comext datubāze liecina, ka tērauda trošu un tauvu imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 1,2 % no Savienības tirgus.

(42)

Kā minēts 29. apsvērumā, tikai viens ražotājs eksportētājs atbildēja uz atlases anketas jautājumiem, bet neiesniedza vēlāk prasīto informāciju. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, ir nodomājusi piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija nesaņēma piezīmes.

(43)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu secinājumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši informāciju, kas tika saņemta pieprasījumā, informāciju, kura saņemta no viena izlasē iekļauta Savienības ražotāja, un uz pieejamo statistiku, proti, datubāzēm: Comext un Global Trade Atlas (“GTA”).

(44)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(45)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas ne ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a) punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē.

(46)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, par iespējamu Ķīnas Tautas Republikai reprezentatīvu trešo valsti tiek uzskatīta Turcija. Komisija norādīja arī, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(47)

Komisija 2023. gada 13. novembrī ar lietas materiālos iekļautu paziņojumu (“Paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgiem avotiem, ko bija nodomājusi izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvu valsti izmantojot Turciju. Komisija informēja ieinteresētās personas arī, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama par uzņēmumu Celik Halat, pārskatāmā ražojuma ražotāju reprezentatīvajā valstī. Piezīmes netika saņemtas.

(48)

Paziņojumā Komisija norādīja galvenos ražošanas faktorus. Kā paskaidrots 106. apsvērumā, papildus šiem ražošanas faktoriem Komisija pieskaitīja arī pieskaitāmās izmaksas. Papildus tam, ņemot vērā to, ka šī izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, kura tiek veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un kurā nav nepieciešams precīzs dempinga starpības aprēķins, bet gan ir jānosaka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, Komisija uzskatīja, ka šajā lietā tā, lai aprēķinātu normālo vērtību, izņēmuma kārtā lielāko uzmanību var pievērst galvenajiem ražošanas faktoriem.

(49)

Šīs regulas 32. apsvērumā minētās nepietiekamās Ķīnas ražotāju eksportētāju un ĶV sadarbības dēļ Komisija noteica normālo vērtību, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un uz citu viegli pieejamu informāciju, kā paskaidrots nākamajā iedaļā.

(50)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(51)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.” (“Administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” tālāk tiek dēvētas par “PVA”.)

(52)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāja eksportētāja nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(53)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz ĶTR tērauda nozari (15), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(54)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR pastāv būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (16). Konkrēti, Komisija secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) Ķīnas valdībai ne tikai pastāvīgi pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (17), bet Ķīnas valdība, valstij esot pārstāvētai (klātesošai) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (18), var arī iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām. Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstīgi tirgus spēkiem (19). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (20). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (21), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (22).

(55)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas attiecās uz ĶTR dzelzs un tērauda nozari, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (23) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācijā attiecīgās nozares tirgū, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā Komisija konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(56)

Pieprasījumā apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un skar būtiska valdības iejaukšanās, kuras dēļ šajā izmeklēšanā nevar izmantot Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas.

(57)

Pieprasījumā tika sniegti pierādījumu piemēri, kas norāda uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā norādīto kropļojumu pastāvēšanu. Konkrēti, atsaucoties uz vairākiem publiski pieejamiem informācijas avotiem, piemēram, Ziņojumu, Komisijas iepriekšējām izmeklēšanām tērauda nozarē, Ķīnas tiesību aktiem, kā arī uz papildu avotiem, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka:

(58)

Visbeidzot, pieprasījumā ir pausta nostāja, ka ir daudz pārliecinošu pierādījumu tam, ka Ķīnas SRC ražošanas nozari skar ĶV iejaukšanās, kas ir izraisījusi nozīmīgus kropļojumus. Tādējādi tajā apgalvots, ka šo nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana pamato to, ka normālo vērtību un dempinga starpību noteic, atsaucoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(59)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, tostarp Ziņojumā un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajos papildu pierādījumos, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)

Konkrēti pārskatāmā ražojuma nozarē, t. i., dzelzs un tērauda nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Piemēram var minēt Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas pārziņā esošos VU – Ansteel grupa (25) un Baowu Steel grupa (26) – un Baowu meitasuzņēmumus – Chongqing Iron & Steel Company Ltd. (27) un Maanshan Iron & Steel Company Limited (28) –; Iekšējās Mongolijas valdības pārvaldīto VU Baotou Steel grupa (29), Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas pārziņā esošo VU Angang Steel grupa (30), kā arī VU Shougang grupa, kuru pilnībā pārvalda Beijing State-Owned Asset Management Ltd (31). Tā kā pārskatāmā ražojuma eksportētāji no Ķīnas nesadarbojās, precīzu attiecību starp privātajiem un valsts īpašumā esošajiem ražotājiem nebija iespējams noteikt. Tomēr, lai gan konkrēta informācija par pārskatāmo ražojumu var nebūt pieejama, šī nozare ir dzelzs un tērauda ražošanas nozares apakšnozare, tāpēc konstatējumi par dzelzs un tērauda nozari ir uzskatāmi par orientējošiem arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(61)

Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz dzelzs un tērauda nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga, tostarp tās nodomu iejaukties šajā nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais virzības atzinuma projekts par tērauda rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (32), izmantojot Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānu, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības veicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” (33), vai 2023. gada darba plānu par stabilu tērauda ražošanas nozares izaugsmi (34), kurā izvirzīti šādi mērķi: “2023. gadā [..] ieguldījumi pamatlīdzekļos visā nozarē saglabā stabilu izaugsmi un ekonomiskie ieguvumi tiek ievērojami uzlaboti; ieguldījumi nozares pētniecībā un izstrādē galu galā sasniedz 1,5 %; nozares pievienotās vērtības pieaugums sasniedz aptuveni 3,5 %; 2024. gadā tiek turpināta nozares attīstības vides un nozares struktūras optimizācija, turpinās virzība uz augstas klases, intelektiskiem un zaļiem ražojumiem un nozares pievienotās vērtības pieaugums pārsniedz 4 %”, turklāt paredzēts valdības pilnvarojums veikt tērauda ražošanas nozares uzņēmumu konsolidāciju: “mudināt nozares vadošos uzņēmumus īstenot apvienošanos un iegādi, veidot ļoti lielas pasaules klases dzelzs un tērauda uzņēmumu grupas un veicināt valsts dzelzs un tērauda ražošanas jaudas optimālu izkārtojumu. Mudināt specializētus uzņēmumus, kam ir vadoša ietekme konkrētos tērauda tirgus segmentos, vēl vairāk integrēt resursus un izveidot tērauda ražošanas nozares ekosistēmu. Mudināt dzelzs un tērauda uzņēmumus veikt pārreģionālu [..] apvienošanos un reorganizāciju [..]. Apsvērt iespēju sniegt lielāku politisko atbalstu jaudas aizstāšanai dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas ir pabeiguši būtisku apvienošanos un reorganizāciju.”

(62)

Līdzīgi piemēri Ķīnas iestāžu nodomam pārraudzīt un vadīt šīs nozares attīstību vērojami arī provinču līmenī, piemēram, Hebei provincē, kura plāno “pastāvīgi īstenot organizāciju grupu attīstību, paātrināt valsts īpašumā esošu uzņēmumu jaukto īpašumtiesību reformu, koncentrēties uz privāto dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumu pārreģionālu apvienošanās un reorganizācijas veicināšanu un censties izveidot 1–2 lielas pasaules līmeņa grupas, 3–5 lielas grupas ar ietekmi iekšzemē kā atbalstu” un “turpināt tērauda lūžņu pārstrādes un aprites kanālu paplašināšanu, stiprināt tērauda lūžņu pārbaudi un klasifikāciju” (35). Bez tam Hebei tērauda nozares plānā ir teikts: “Stingri īstenot strukturālus pielāgojumus un akcentēt ražojumu diversifikāciju. Nelokāmi sekmēt dzelzs un tērauda ražošanas nozares strukturālos pielāgojumus un optimizāciju, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizāciju un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares attīstību lielo uzņēmumu virzienā, tehniskā aprīkojuma modernizēšanu, ražošanas procesu dažādošanu un lejupējo ražojumu dažādošanu”.

(63)

Līdzīgi Henaņas īstenošanas plāns tērauda ražošanas nozares pārveidei un modernizācijai 14. piecgades plāna laikā paredz “tipveida tērauda ražošanas bāzu būvniecību [..], uzbūvēt sešas tipveida tērauda ražošanas bāzes Aņjanā, Dzjijuaņā, Pindinšaņā, Sjiņjanā, Šancju, Džoukou u. c. un uzlabot ražošanas nozares mērogu, intensifikāciju un specializāciju. Papildus tam līdz 2025. gadam Aņjanā tiks kontrolēts, lai pelēkā čuguna ražošanas jauda nepārsniegtu 14 miljonus tonnu, bet neapstrādāta tērauda ražošanas jauda – 15 miljonus tonnu” (36).

(64)

Turpmākos rūpniecības politikas mērķus var redzēt arī citu provinču, piemēram, Dzjansu (37), Šaņdunas (38), Šaņsji (39), Liaoninas Daliaņas (40) vai Džedzjanas (41), plānošanas dokumentos.

(65)

Vēl viens piemērs tam, ka plāniem ir reāla vadoša nozīme Ansteel grupa ir publicējusi Ansteel Group Co., Ltd. partijas komitejas paziņojumu par Partijas 20. nacionālā kongresa gara apzinīgu apguvi, popularizēšanu un īstenošanu (42). Paziņojumā apgalvots, ka Ansteel grupa apzinīgi īstenos virzības plānus un labāk iepazīstinās ar tiem partijas biedrus, darbiniekus un visas grupas darbiniekus.

(66)

Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams konstatēt sistemātiskus personīgus sakarus starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr attiecībā uz pārskatāmo ražojumu ir pieejami daži konkrēti piemēri. Turklāt, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums tiek ražots metāla nozares apakšnozarē, pieejamā informācija par tērauda ražotājiem attiecas arī uz pārskatāmo ražojumu.

(67)

Piemēram, pie Baotou Steel grupas piederīgā uzņēmuma Baotou Steel Union direktoru padomes priekšsēdētājs ir arī uzņēmuma partijas sekretārs, un uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs ir partijas sekretāra vietnieks (43). Tāpat Shougang grupas direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, savukārt izpilddirektora vietnieks ir partijas komitejas loceklis (44). Līdzīgi Hongguang Handan Company vadošs darbinieks publiski paziņojis, ka bez rūpēm un atbalsta, ko, īpaši garantiju veidā, sniedz ĶV un ĶKP, kurai uzņēmumā Hongguang Casting Co. Ltd. ir vairāk nekā 20 biedru, uzņēmumam nebūtu izdevies gūt panākumus (45). Vēl viens piemērs, kas liecina par lojalitāti Ķīnas Komunistiskajai partijai, ir Ķīnas Lietuvju apvienības statūtu 3. pants, kurā noteikts, ka apvienība no attiecīgām partijas struktūrām, piemēram, no Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas un Civilo un iedzīvotāju lietu ministrijas, pieņem darījumdarbības norādījumus, pakļaujas to uzraudzībai un pārvaldībai un nodrošina nepieciešamos nosacījumus partijas līdzdalībai (46).

(68)

Citi šādu saišu piemēri ir vērojami Jiangsu Fasten Holding (47) un Ansteel grupā (48). Pirmajā pārvaldītājsabiedrības grupas direktoru padomes priekšsēdētājs, kam ir faktiska kontrole pār grupu, ir partijas komitejas sekretārs (49). Otrās grupas izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks ir partijas pastāvīgās komitejas locekļi, savukārt direktoru padomes priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs.

(69)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika atklāti citi dokumenti, kas liecina, ka ražošanas nozare saņem valdības norādes un valdība iejaucas dzelzs un tērauda ražošanas nozarē, ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums pieder pie vienas no tās apakšnozarēm.

(70)

Ķīnas valdība dzelzs un tērauda ražošanu joprojām uzskata par nozīmīgu nozari (50). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, ko attiecībā uz šo ražošanas nozari izdod valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi dzelzs un tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (51). Līdzīgi Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā, kas piemērojams arī dzelzs un tērauda ražošanas nozarē, šī nozare minēta kā “reālās ekonomikas pamats” un “nozīmīga joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, plānā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu nozares attīstību 2021.–2025. gadā, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabojumi (it sevišķi turpinot uzņēmumu koncentrāciju) vai digitālā pārveide (52). Turklāt iepriekš minētais (sk. 61. apsvērumu) darba plāns par stabilu tērauda ražošanas nozares izaugsmi rāda, kā uzmanība, ko Ķīnas iestādes pievērsušas nozarei, iekļaujas plašākā ĶV vadītas Ķīnas ekonomikas kontekstā: “atbalstīt tērauda ražošanas uzņēmumus, lai tie rūpīgi ievērotu jaunas infrastruktūras, jaunas urbanizācijas, lauku revitalizācijas un jaunveidotu nozaru vajadzības, sasaistot šo atbalstu ar lieliem inženiertehniskajiem projektiem, kas attiecināmi uz 14. piecgades plānu dažādos reģionos, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu apgādi ar tēraudu. Izveidot un padziļināt augšupējus un lejupējus sadarbības mehānismus starp tērauda nozari un nozīmīgām nozarēm, kas izmanto tēraudu, piemēram, kuģu būvi, transportu, celtniecību, enerģētiku, autobūvi, sadzīves tehniku, lauksaimniecības mašīnām un smagajām iekārtām, veikt ražošanas un pieprasījuma sasaistes darbības un aktīvi paplašināt tērauda izmantošanas jomas” (53).

(71)

Turklāt attiecībā uz dzelzsrūdu, kas ir pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantota izejviela, saskaņā ar Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānu valsts plāno “racionāli attīstīt iekšzemes minerālresursu nozari. Stiprināt dzelzsrūdas izpēti [..], īstenot preferenciālu nodokļu politiku, veicināt progresīvu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu ar nolūku mazināt cieto kalnrūpniecības atkritumu rašanos” (54), lai izveidotu iegūtās dzelzsrūdas un vērtīgiem minerāliem bagātas zemes rezervju sistēmu, kas “kļūs svarīgs dzelzsrūdas tirgus cenas stabilizācijas pasākums un nodrošinās rūpniecības ķēdes drošību” (55). Provincēs, piemēram, Hebei, iestādes šai nozarei paredz “atlaides subsīdiju ieguldījumiem jaunos projektos; meklēt un vadīt finanšu iestādes, kas sniegtu zemu procentu aizdevumus dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem pārejai uz jaunām ražošanas nozarēm, un vienlaikus valdība nodrošinās atlaižu subsīdijas” (56). Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, tostarp pārskatāmā ražojuma izgatavošanas galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(72)

Kā jau minēts arī 54. un 57. apsvērumā, pārskatāmo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (57).

(73)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas arī jau 54. apsvērumā minētā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Iepriekš minētais (sk. 61. apsvērumu) darba plāns par stabilu izaugsmi ļoti labi ilustrē arī šāda veida valdības iejaukšanos: “Mudināt finanšu iestādes aktīvi sniegt finanšu pakalpojumus tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas īsteno apvienošanos un reorganizāciju, izvietojuma pielāgojumus, pārveidi un modernizāciju, saskaņā ar riska kontroles un darījumdarbības ilgtspējas principiem.” Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(74)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(75)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Patiešām, valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(76)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tāpēc un ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu balstījās uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvajā valstī.

(77)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(78)

Kā skaidrots 47. apsvērumā, Komisija lietas materiālos publicēja paziņojumu par avotiem, ko izmantos normālās vērtības noteikšanai (“Paziņojums”). Paziņojumā bija aprakstīti fakti un pierādījumi, kas pamato attiecīgo kritēriju izpildi. Paziņojumā ieinteresētās personas tika informētas par nodomu šajā lietā par attiecīgu reprezentatīvo valsti uzskatīt Turciju, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktā uzskaitītajiem kritērijiem Komisija noteica, ka valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR ir Turcija, ko pārskatīšanas pieprasījumā ierosinājis pieprasījuma iesniedzējs. Pasaules Banka klasificē Turciju pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka tās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR.

(80)

Komisija konstatēja, ka Turcija atbilst visiem pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktajiem kritērijiem un ka visi attiecīgie publiskie dati ir viegli pieejami un piekļūstami, ieskaitot importa statistiku, kā arī datus par izejvielu un darbaspēka izmaksām.

(81)

Konkrēti, Komisija konstatēja publiski pieejamu finanšu informāciju par vienu ražotāju Turcijā, proti, Celik Halat, attiecībā uz 2022. finanšu gada janvāri līdz septembri, kas aptvēra daļu no pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Celik Halat PVA un peļņa bija samērīgas.

(82)

Komisija konstatēja, ka elektroenerģijas cenas Turcijā 2022. gada pirmajā pusē palielinājušās ievērojami ātrāk nekā inflācija valstī. Turklāt informāciju par elektroenerģijas cenām 2022. gada otrajā pusē Turcijas Statistikas institūts nav publicējis. Tāpēc, ņemot vērā, ka nebija datu par 2022. gada otro pusi, Komisija enerģijas atsauces vērtības aprēķināšanai vajadzīgās neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas balstīja uz publiski pieejamiem datiem, ko publicējis Malaizijas elektroenerģijas uzņēmums Tenaga Nasional Berhad (60), Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrija (61) un Taizemes Metropolitan Electricity Authority (62).

(83)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Turcijā. Importa datu analīze liecināja, ka galveno ražošanas faktoru importu Turcijā būtiski neietekmēja imports no ĶTR vai kādas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (63) I pielikumā uzskaitītajām valstīm.

(84)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvas valsts un Celik Halat kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību.

(85)

Pēc Paziņojuma laišanas klajā neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli.

(86)

Visbeidzot, ņemot vērā nesadarbošanos un to, ka, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem, tika konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(87)

Ņemot vērā, ka sadarbība nebija pietiekama, atbilstoši ierosinājumam termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un tā kā Turcija atbilda pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, Komisija izvēlējās Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(88)

Komisija Paziņojumā ir uzskaitījusi ražošanas faktorus, kas noteikti pēc viena Savienības ražotāja atbildēm uz anketas jautājumiem, kā materiālus, elektroenerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību. Pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju un informāciju, ko vēlāk bija iesniedzis pieprasījuma iesniedzējs un kas tika savākta pārbaudes apmeklējumos pie viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, Komisija izveidoja ražošanas faktoru un to patēriņa koeficientu sarakstu. Komisija arī norādīja – lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos GTA. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai izmantos Turcijas Statistikas institūta publiski pieejamos datus, ko publicējusi Turcijas valdība (64).

(89)

Kā aprakstīts 82. apsvērumā, enerģijas atsauces vērtības aprēķināšanai Komisija, ņemot vērā, ka elektroenerģijas cenas 2022. gada pirmajā pusē palielinājās ātrāk nekā inflācija, izmantoja tādu valstu grozu, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, kuras parasti izmanto par reprezentatīvām valstīm citās izmeklēšanās un kuras arī ražoja tērauda troses un tauvas.

(90)

Paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka dažu izejvielu vērtība kopējās ražošanas izmaksās bija nenozīmīga, tāpēc attiecīgie posteņi ir grupēti pie “palīgmateriāliem”. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(91)

Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju un informāciju, ko vēlāk bija iesniedzis pieprasījuma iesniedzējs un kas tika savākta pārbaudes apmeklējumos pie viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ar lielāko ražošanas apjomu, ir noteikti tālāk norādītie ražošanas faktori, patēriņa koeficienti un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Tērauda trošu un tauvu ražošanas faktori

(92)

Lai noteiktu, kāda ir neizkropļota izejvielu cena ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto CIF importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un vedmaksu. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (66). Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.3.1. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Kad no importa reprezentatīvajā valstī tika izslēgts imports no ĶTR, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(93)

Ar vairākiem no ražošanas faktoriem saistītās faktiskās izmaksas, kas radās ražotājiem Savienībā, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz tām izmantotā vērtība, neatkarīgi no izmantotā avota, jūtami neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, tad Komisija, kā skaidrots 90. apsvērumā, nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās.

(94)

Parasti pie minētajām importa izmaksām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta izmaksas. Tomēr, ņemot vērā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu raksturu, kuru mērķis ir konstatēt, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka šoreiz nav nepieciešamas veikt korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un tādējādi – dempinga starpību.

(95)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicēto jaunāko statistiku (67). Šis institūts publicē detalizētu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz darbaspēka izmaksām stundā 2020. gadā saimnieciskajai darbībai ar NACE kodu C.24 “[Parasto] metālu ražošana” pēc NACE 2. red. klasifikācijas. Lai atspoguļotu izmaksas izmeklēšanas periodā, vērtības tika papildus koriģētas attiecībā uz inflāciju, izmantojot ražotāju cenu indeksu (68).

(96)

Kā minēts 82. apsvērumā, 2022. gadā elektroenerģijas cenas Turcijā palielinājās ātrāk nekā inflācija valstī un par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu cenas publiski bija pieejamas tikai daļēji. Tāpēc Komisija, lai aprēķinātu neizkropļotas elektroenerģijas izmaksas, izmantoja tādu valstu groza, proti, Brazīlijas, Malaizijas un Taizemes, atsauces vērtības, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, un viena Savienības ražotāja patēriņa datus (69).

(97)

Elektroenerģijas cenas bija publiski pieejamas Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrijas (Ministério de Minas e Energia) tīmekļa vietnē (70). Komisija izmantoja mēneša ziņojumos, kas aptvēra pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ietvertos datus par elektroenerģijas cenām rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā par kWh. Komisija izmantoja vidējo rūpniecības tarifu, kas atbilst 1,01 CNY/kWh.

(98)

Elektroenerģijas cenas bija publiski pieejamas elektroenerģijas uzņēmuma Tenaga Nasional Berhad (TNB) (71) tīmekļa vietnē tā regulārajos paziņojumos presei. Komisija izmantoja datus, kas aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, par elektroenerģijas cenām par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā.

(99)

Komisija izmantoja tarifus, kas piemērojami klientiem kategorijā “vidējs spriegums”. Galīgo elektroenerģijas cenu veidoja maksa par elektroenerģiju (kW) un maksa par patēriņu (kWh). Pieejamā informācija liecina, ka vidējais tarifs PIP laikā atbilst 0,58 CNY/kWh.

(100)

Elektroenerģijas cenas bija publiski pieejamas Taizemes Metropolitan Electricity Authority tīmekļa vietnē un aptvēra visu Taizemi (72). Komisija izmantoja vidējo rūpniecības tarifu, kas atbilst 0,86 CNY/kWh (73).

(101)

Pēc tam Komisija aprēķināja vidējās aritmētiskās neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas, kas piemērojamas izraudzītajam valstu grozam un kas bija 0,824 CNY/kWh.

(102)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(103)

Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtības noteikšanai Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tādējādi, pamatojoties uz datiem, kurus bija sniedzis viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam, lai iegūtu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, kas nebūtu izkropļota, atkarībā no ražotā modeļa šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotai izgatavošanas izmaksu vērtībai.

(104)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(105)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, un patēriņa koeficienta datus no viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja par katra tērauda trošu un tauvu ražošanas faktora (materiālu, elektroenerģijas un darbaspēka) izmantošanu.

(106)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu, kā norādīts 102. un 103. apsvērumā. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz datiem, ko bija sniedzis viens Savienības ražotājs. PVA un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz Turcijas ražotāja Celik Halat uzņēmuma grāmatvedībā iekļautajiem finanšu pārskatiem par 2022. gada 1.–3. ceturksni (74) (sk. 3.3.2.1. iedaļu). Komisija konstatēja, ka Celik Halat peļņas procents 2022. gada 1.–3. ceturksnī bijis nesamērīgs pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šā konstatējuma pamatā ir fakts, ka konstatētais peļņas procents šķiet pārāk zems salīdzinājumā ar vidējo peļņu, kas noteikta attiecīgā ražojuma nozarē, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, un arī salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma mērķa peļņu, kas minēta 186. apsvērumā. Tomēr, ņemot vērā to, ka šī ir termiņbeigu pārskatīšana, Komisija norādīja, ka jebkuras peļņas summas pieskaitīšana varētu tikai palielināt dempinga apjomu, kas pat bez pieskaitītās peļņas summas tika atzīts par būtisku. Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

(107)

Tādējādi Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja EXW līmenī.

(108)

Kā minēts iepriekš 32. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz Eurostat informāciju.

(109)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pieejamo statistiku, proti, Comext datubāzi (Eurostat). Kā parādīts 137. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksports no Ķīnas tika veikts gan saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru (“IPP”), gan saskaņā ar parasto režīmu. Eksporta cena abiem režīmiem tika aprēķināta, vadoties pēc pamatoti pieejamās informācijas par eksporta cenu uz Savienību. Tā kā datubāzē Comext cenas ir reģistrētas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, EXW līmenis tika noteikts, pamatojoties uz pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem par transporta izmaksām, kravas apstrādi, jūras un sauszemes vedmaksu.

(110)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

(111)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka eksporta cena ir ievērojami zemāka (par 50 %) nekā saliktā normālā vērtība. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(112)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tad, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu elementi: 1) ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā un 2) Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenas uz trešām valstīm, kā arī trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja un tirdzniecības aizsardzības pasākumi citos eksporta tirgos.

(113)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji un ĶV nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu veica novērtējumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, proti, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamu informāciju un informāciju no GTA datubāzes.

(114)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā sniedzis aplēses par tērauda trošu un tauvu ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā (75). Šo aplēšu pamatā bija Global Steel Wire Rope Market Research Report, Segment by Major Players, Types, Applications and Regions, 2017–2027 (“Pārskats”) (76). Ir aplēsts, ka Ķīnas SRC ražošanas apjoms 2022. gadā bija 3,6 milj. t, salīdzinājumā ar 2019. gadu tas palielinājies par gandrīz 10 %. Aplēstā SRC ražošanas jauda Ķīnas Tautas Republikā 2022. gadā ir aptuveni 6,0 milj. t, proti, 75 % no aplēstās SRC ražošanas jaudas pasaulē 2022. gadā. Aplēstais SRC iekšzemes patēriņš Ķīnā 2022. gadā ir aptuveni 3,1 milj. t. Kad tika atņemts aplēstais eksporta apjoms no Ķīnas uz visām valstīm (aplēsts aptuveni 0,5 milj. t apmērā), Ķīnas neizmantotā jauda tika aplēsta aptuveni 2,4 milj. t apmērā. Ņemot vērā, ka Savienības brīvā tirgus patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 0,18 milj. t (sk. 5.2. iedaļu), Ķīnas neizmantotā jauda vairāk nekā desmit reizes pārsniedza Savienības patēriņu brīvajā tirgū.

(115)

Komisija arī salīdzināja ĶTR neizmantoto jaudu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar neizmantoto jaudu iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā un norādīja, ka bijis ievērojams pieaugums. Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Ķīnas neizmantotā jauda tika aplēsta aptuveni 1,8 milj. t apmērā (77), bet šīs izmeklēšanas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā aplēsta 2,4 milj. t apmērā. Tas nozīmē, ka neizmantotās jaudas pieaugums kopš pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas vien pārsniedz visu pieprasījumu Savienībā. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis informāciju, ka, neraugoties uz jau tā ievērojamo neizmantoto jaudu, Ķīnas SRC ražotāji turpina palielināt ražošanas jaudu (78). Nekas neliecina par to, ka šādu palielinātu neizmantoto jaudu varētu absorbēt Ķīnas iekšzemes tirgus vai kādas trešās valsts tirgus.

(116)

Ražošanas jaudu pārpalikums ir stimuls turpināt eksportu par dempinga cenām. Ir pamatoti pieņemt, ka Ķīnas SRC ražošanas nozarei ir jāizmanto visas pastāvošās iespējas palielināt ražošanu, lai pilnībā izmantotu ievērojamos ieguldījumus, kas veikti uzstādītajās jaudās. Acīmredzamākais veids ir iespiesties Savienības tirgū, kas cenu un apjoma ziņā ir vispievilcīgākais, kā paskaidrots tālāk 4.2. iedaļā, un to pierāda 111. apsvērumā konstatētā Ķīnas ražotāju eksportētāju nepārtrauktā dempinga prakse.

(117)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kas tad, ja pasākumi zaudētu spēku, iespējams, tiktu izmantota tērauda trošu un tauvu eksportam uz Savienību par dempinga cenām.

(118)

Komisija pārbaudīja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji palielinātu pārdošanu par dempinga cenām eksportam uz Savienības tirgu. Tāpēc, lai noteiktu, vai Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu līmeņu ziņā, Komisija analizēja Ķīnas eksporta cenu līmeni uz trešo valstu tirgiem un salīdzināja to ar Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienības tirgu. Ķīnas eksporta cenas un Savienības tirgus pievilcīgumu noteica, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, proti, GTA datiem un pieprasījumā ietverto informāciju.

(119)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja tādu pamatoti pieejamu informāciju kā GTA datubāzes datus par ražojumu kategoriju, kurā klasificēts attiecīgais ražojums (HS kods 7312 10), un koncentrējās uz pieciem galvenajiem Ķīnas eksporta tirgiem, proti, Indiju, Dienvidkoreju, Taizemi, ASV un Vjetnamu. Eksports uz šīm piecām valstīm veidoja vairāk nekā 50 % no visa iepriekš minētās ražojumu kategorijas eksporta no Ķīnas. Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā minētās ražojumu kategorijas eksporta vidējā cena no Ķīnas uz Savienību bija augstāka nekā vidējā Ķīnas eksporta cena uz jebkuru no šiem citiem eksporta tirgiem. Iepriekš minētie konstatējumi, kuru pamatā ir GTA statistika par ražojumu kategoriju, apstiprināja termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, kas liecina, ka Ķīnas SRC importa cenas klientiem Savienības tirgū bijušas augstākas nekā jebkura cita galvenā tirdzniecības partnera tirgū (79).

(120)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, kā jau ir skaidrots 119. apsvērumā, tika konstatēts, ka ĶTR ražotāji eksportētāji Savienības tirgū var prasīt augstākas cenas nekā citās trešās valstīs. Tas liek domāt, ka Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji no pārdošanas uz Savienību var gūt lielāku peļņu nekā no pārdošanas uz citiem eksporta tirgiem. Turklāt, ņemot vērā, ka Ķīnas SRC ražotājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kas noteikta iepriekš 114. apsvērumā, Ķīnas eksportētājiem, lai nodrošinātu zināmu SRC ražotņu jaudas izmantojuma līmeni, ir vajadzīgs piekļūt gan lieliem, gan mazākiem tirgiem. Informācija lietas materiālos liecina, ka Ķīnas SRC ražotāji eksportētāji veic pārdošanu uz vairāk nekā 80 valstīm (80). Ir pamatoti pieņemt, ka ir pievilcīgāk palielināt eksportu uz vienoto tirgu, kas var absorbēt ievērojamu daļu no Ķīnas jaudas pārpalikuma, nevis uz vairākiem mazākiem tirgiem, jo ar pārdošanu lieliem klientiem tajā pašā reģionā var arī samazināt sūtīšanas, loģistikas un organizatoriskās izmaksas.

(121)

Turklāt, balstoties uz pieejamo informāciju, redzams, ka Savienības tirgū katrā ziņā darbojas visas Ķīnas galvenās SRC lietotājas nozares, kā zvejniecība, jūrniecība, kuģubūve, naftas un gāzes nozare, kalnrūpniecība, mežsaimniecība, gaisa transports, autobūve, inženierbūvniecība, celtniecība un pacēlāju ražošana, tātad Ķīnas ražotājiem te ir liels tirgus potenciāls; bet daudzos Ķīnas eksporta galamērķos nav konkrētiem SRC lietojumiem vajadzīgās zinātības (81).

(122)

Turklāt, kā minēts iepriekš 1.1. iedaļā, tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji apiet spēkā esošos antidempinga pasākumus. Apiešanas mēģinājumi un fakts, ka, neraugoties uz antidempinga pasākumiem, Ķīnas SRC ražotāji joprojām saglabā zināmu klātbūtni Savienības tirgū, tātad lielais Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs.

(123)

Turklāt PTO datubāzē (82) redzams, ka antidempinga maksājumi 2023. gadā bija piemērojami Ķīnas SRC importam Meksikā, Turcijā, Ukrainā un Apvienotajā Karalistē.

(124)

Ja pašlaik spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku, tad, ņemot vērā Ķīnas eksportētāju grūtības pārdot minētajos tirgos, Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks Ķīnas eksportētājiem, kuri vēlas eksportēt savus pārmērīgi saražotos daudzumus un izlietot neizmantoto jaudu.

(125)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, un jo īpaši ņemot vērā Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienību salīdzinājumā ar citiem eksporta tirgiem, kā arī to, ka Savienībā ir daudz SRC lietotāju nozaru, var secināt, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas eksportētājiem būtu spēcīgs stimuls turpināt eksportu uz Savienību par dempinga cenām ievērojami lielākos daudzumos, ņemot vērā arī to, ka citi eksporta tirgi nespētu absorbēt ievērojamos Ķīnas SRC apjomus, ko būtu iespējams saražot.

(126)

Izmeklēšana parādīja, ka imports no Ķīnas, kura apjoms salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā ir samērā neliels, PIP laikā turpināja nonākt Savienības tirgū par dempinga cenām.

(127)

Turklāt konstatētās dempinga cenas apstiprina uz citām trešām valstīm no Ķīnas veiktā eksporta cenu analīze. Komisija konstatēja arī, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji savos svarīgākajos eksporta tirgos pārdošanu veic par ievērojami zemākām cenām nekā Savienībā un ka vairākas valstis ir noteikušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret Ķīnas īstenoto SRC eksportu.

(128)

Papildus minētajam Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Ķīnā vien vairāk nekā desmit reizes pārsniedza Savienības patēriņu un ka Savienības tirgus, ņemot vērā tā lielumu un cenas, ir ļoti pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji aktivizēs neizmantoto jaudu un pat novirzīs eksportu no trešām valstīm uz Savienības tirgu par dempinga cenām un ievērojamos apjomos.

(129)

Tādējādi, ņemot vērā to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājās, kā arī Ķīnas eksportētāju cenu noteikšanas uzvedību trešo valstu tirgos, neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus lielumu un šajā tirgū dominējošās cenas, spēkā esošos tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret ĶTR izcelsmes SRC eksportu uz citiem svarīgiem tirgiem, Komisija tādējādi secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings no ĶTR turpinātos vai katrā ziņā atkārtotos, būtiski pieaugot apjomiem.

(130)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja aptuveni 25 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(131)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 137 910 t. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītiem makroekonomiskajiem datiem EWRIS sniegtajā atbildē uz anketu. Kā norādīts 25. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, kuri veido 21 % no līdzīgā ražojuma kopējā Savienības ražošanas apjoma.

(132)

Komisija noteica kopējo patēriņu Savienībā (ierobežotajā tirgū un brīvajā tirgū), pamatojoties uz pārbaudītiem makroekonomiskajiem datiem EWRIS atbildēs uz anketas jautājumiem (par kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū) un Eurostat datiem (par importu Savienībā).

(133)

Savienības patēriņam bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(134)

Patēriņš brīvajā tirgū 2020. gadā samazinājās par 10 % un tad palielinājās, pārsniedzot 2019. gada līmeni. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2019. gadu tas bija palielinājies par 6 %. Kopējam patēriņam bija ļoti līdzīga tendence.

(135)

Samazinājums 2020. gadā, kam sekoja patēriņa pieaugums, ir skaidrojams ar vispārējo ekonomikas lejupslīdi, ko izraisīja 2020. gadā saistībā ar Covid-19 pandēmiju noteiktie ierobežojumi, kā arī ar ekonomikas atveseļošanos, kas sekoja pēc šo pasākumu atcelšanas 2021. gadā. Lielākajai daļai galveno pārskatāmā ražojuma lietotāju nozaru bija tendence ietekmēt patēriņu atbilstoši vispārējai ekonomiskajai situācijai Savienības tirgū.

(136)

Patēriņš ierobežotajā tirgū bija tikai aptuveni 1 % trijos no četriem attiecīgā perioda gadiem. Komisija uzskatīja, ka šī daļa nebija būtiska un tāpēc neietekmēja vispārējos secinājumus par patēriņu un nozīmīgi neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(137)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Comext datiem. Arī importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz importa datiem no Comext un uz patēriņu Savienībā brīvajā tirgū. Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(138)

Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no Ķīnas no gada gadā svārstījās, un kopējais importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %.

(139)

Importa no Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Tāpēc importa no Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās līmenī, kas nedaudz samazinājās, bet kopumā bija stabils.

(140)

Attiecīgais ražojums tika importēts no Ķīnas saskaņā ar parasto importa režīmu, piemērojot antidempinga maksājumus, un saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru (“IPP”), nepiemērojot antidempinga maksājumus.

(141)

Saskaņā ar IPP veiktais imports no 2019. līdz 2020. gadam palielinājās par 22 % un pēc tam no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 56 %. Kopumā saskaņā ar IPP veiktais imports no Ķīnas attiecīgajā periodā samazinājās par 47 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidojot 0,5 % tirgus daļu. Saskaņā ar šo režīmu importētie ražojumi tika integrēti lejupējā sektora konstrukcijās, kuras tad tika reeksportētas. Piemēram var minēt lielus inženiertehniskus līgumus. Šādas lielas daudzumu svārstības tiek uzskatītas par normālām.

(142)

Saskaņā ar parasto režīmu veiktais imports attiecīgajā periodā palielinājās par 62 %. Tomēr šā importa tirgus daļa palielinājās no 0,5 % 2019. gadā tikai līdz 0,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(143)

Komisija noteica no Ķīnas veiktā importa cenas, pamatojoties uz Comext datiem, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās izmeklēšanā.

(144)

Savienībā no attiecīgās valsts veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(145)

Attiecīgā ražojuma kopējā importa no Ķīnas vidējā cena attiecīgajā periodā palielinājās par 37 %. Parastajam režīmam un saskaņā ar IPP veiktajam importam cenu tendence bija līdzīga.

(146)

Kopējais cenu pieaugums, kas parādīts 9. tabulā, un importa no citām valstīm cenu pieaugums, kas parādīts 5. tabulā, atbilda Savienības tirgus cenu tendencei, ko apliecina Savienības ražošanas nozares cenas.

(147)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(148)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas rādīja, ka importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, ņemot vērā antidempinga maksājumus, ir 20,4 %, un 41,3 %, antidempinga maksājumus vērā neņemot.

(149)

Comext tirdzniecības statistikas analīze liecina, ka lielākā daļa importa no Ķīnas deklarēta ar Taric kodu, kuram atbilst veidi ar diametru zem 12 mm. Komisija salīdzināja šā importa cenas ar līdzīgu Savienības ražošanas nozares ražojuma veidu cenām. Salīdzinājuma rezultāts liecināja, ka cenu samazinājuma starpība ir vēl lielāka (41,2 % ar antidempinga maksājumiem un 55,4 % bez antidempinga maksājumiem).

(150)

Pārskatāmā ražojuma imports no trešām valstīm galvenokārt tika veikts no Korejas Republikas, Indijas, Turcijas un Taizemes. Daudzumi un cenas tika iegūti no Comext.

(151)

Pārskatāmā ražojuma kopējam importa apjomam Savienībā, kā arī no citām trešām valstīm veiktā pārskatāmā ražojuma importa tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(152)

Kopējais imports no visām trešām valstīm, kas nav Ķīna, attiecīgajā periodā palielinājās par 22 %.

(153)

Šā importa īpatsvars kopējā importā palielinājās no 47,6 % 2019. gadā līdz 54,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 34 %.

(154)

Attiecīgajā periodā importa no Korejas Republikas īpatsvars kopējā importa samazinājās un importa no Turcijas īpatsvars saglabājās stabils, bet importa no Indijas īpatsvars palielinājās no 8 % līdz 13 % un no Taizemes – no 4,7 % līdz 7 %.

(155)

Kā izklāstīts 6. apsvērumā, spēkā esošie antidempinga maksājumi, kas noteikti attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas, pēc pretapiešanas izmeklēšanām tika paplašināti, tos attiecinot arī uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kas nosūtīts no Marokas un Korejas Republikas. Būtu jānorāda, ka imports no Marokas attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs. Turklāt attiecīgajā periodā imports no Korejas Republikas nāca no ražotājiem eksportētājiem, kuriem ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010 bija piešķirts atbrīvojums no pasākumiem.

(156)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās cenas importam no trešām valstīm, kas nav Ķīna, bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena un nedaudz zemāka kā cenas saskaņā ar parasto režīmu veiktajam importam no Ķīnas (parādītas 4. un 5. tabulā).

(157)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(158)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti EWRIS atbildēs uz anketas jautājumiem un attiecas uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pārbaudītajās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(159)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšēja dempinga.

(160)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(161)

Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(162)

Ražošanas apjoms 2019.–2020. gadā samazinājās par 9 % un pēc tam no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 5,3 %. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %.

(163)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija stabila.

(164)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %, atspoguļojot 6. tabulā parādīto ražošanas apjoma samazināšanās tendenci.

(165)

Komisija ievēroja, ka ražošanas jauda atšķiras atkarībā no ražoto ražojuma veidu klāsta. Jauda tika aprēķināta, pamatojoties uz nesen ražotu ražojumu klāstu.

(166)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (t)

(167)

Kopumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(168)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 14 % jeb 7 procentpunktiem, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 44,1 % salīdzinājumā ar 51,1 % 2019. gadā.

(169)

Ka redzams 5. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās līdzīgā apmērā, kādā pieauga trešo valstu, kas nav Ķīna, tirgus daļa.

(170)

Savienības ražošanas nozares stāvoklis tirgū attiecīgajā periodā pasliktinājās. Šāds skatījums pamatots ar 7. tabulā atspoguļoto pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos.

(171)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(172)

Darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Vislielākais samazinājums bija 2019.–2020. gadā (par 7 %), un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vērojama palielināšanās. Šī tendence atbilda 6. un 7. tabulā raksturotajai ražošanas un pārdošanas apjoma tendencei. Nodarbinātības samazināšanos 2019.–2020. gadā var skaidrot ar ražošanas apjoma samazināšanos pēc ierobežojumiem, kas tika noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Pēc šo pasākumu atcelšanas nodarbinātība atkal palielinājās, bet nesasniedza 2019. gada darbinieku skaitu.

(173)

Ražīgums visu periodu saglabājās stabils, nedaudz samazinādamies (par 1 %) no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(174)

Šajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Vienlaikus importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 1,2 % no patēriņa brīvajā tirgū Savienībā. Tāpēc faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija diezgan ierobežota.

(175)

Lieli importa daudzumi no trešām valstīm un Savienības vispārējā ekonomiskā stāvokļa dinamika attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozari tādējādi, ka tā neatguvās no iepriekšējā dempinga ietekmes.

(176)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(177)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājās par 40 %.

(178)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 26 %. Vairāk nekā puse no šā pieauguma notika no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(179)

Vienības ražošanas izmaksu pieaugumu ražotājiem galvenokārt izraisa galvenās izejvielas, proti, stiepļu, izmaksu pieaugums, vai SRC ražotājiem, kuri ražo paši savas stieples, – stiepļu stieņu izmaksu pieaugums. Šis izmaksu pieaugums sākās, kad pēc Covid pasākumu atcelšanas notika ekonomikas atveseļošanās, un turpinājās pēc kara sākuma Ukrainā. Turklāt, kad Krievija bija sākusi agresijas karu pret Ukrainu, palielinājās arī enerģijas izmaksas.

(180)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(181)

Darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %, atspoguļojot arī algu korekcijas saistībā ar augošo inflāciju.

(182)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(183)

Attiecīgajā periodā krājumu apjoms samazinājās par 18 %. Attiecībā uz ražošanas apjomu krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma bija samazinājušies par 1 procentpunktu.

(184)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(185)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma. Konkrētās lietotājās nozarēs (piemēram, gāzes un naftas ieguves nozarē) perioda sākumā bija sarežģīta tirgus situācija, pēc tam sekoja ar Covid-19 pandēmiju saistītā ekonomikas lejupslīde, tāpēc Savienības ražošanas nozare 2019. un 2020. gadā cieta zaudējumus. Pēc tam 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare guva nelielu peļņu. Tas skaidrojams ar to, ka konkrētās lietotājās nozarēs (piemēram, rūpnieciskajos lietojumos, jūrniecības nozarē) palielinājās pieprasījums, kā arī ar ekonomikas vispārējo atveseļošanos. Lielāks pieprasījums nozīmēja, ka cenu pieaugums 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza izejvielu izmaksu pieaugumu, kas atspoguļots 9. tabulā.

(186)

Tomēr rentabilitātes līmenis visos četros attiecīgā perioda gados šajā ražošanas nozarē saglabājās zem 5 % mērķa peļņas, kas noteikta iepriekšējās izmeklēšanās (Īstenošanas regulā (ES) 2018/607 162. apsvērumā), kā arī zem pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteiktās minimālās 6 % mērķa peļņas.

(187)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Pēc krājumu samazināšanās neto naudas plūsma uzlabojās un atbilda rentabilitātes tendencei attiecīgajā periodā.

(188)

Kopējie gada ieguldījumi attiecīgajā periodā bija pieticīgi un samērā stabili. Ieguldījumi tika veikti galvenokārt esošo iekārtu uzturēšanai un nomaiņai.

(189)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tas atbilda rentabilitātes tendencei, proti, 2019. un 2020. gadā tas bija negatīvs un 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzlabojās līdz līmenim, ko raksturo nelieli pozitīvi skaitļi.

(190)

Attiecīgajā periodā Savienības tirgū dominēja imports no trešām valstīm, jo īpaši no Korejas Republikas, Indijas un Turcijas. Turklāt, kā parādīts 5. tabulā, imports no citām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās no aptuveni 78 tūkst. t līdz aptuveni 96 tūkst. t. Šā importa tirgus daļa pieauga no apmēram 47,6 % 2019. gadā līdz 54,7 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turpretī, kā parādīts 3. tabulā, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā nepārsniedza 1,9 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 1,2 % no patēriņa.

(191)

Attiecīgā perioda pirmajos gados Savienības ražošanas nozares makroekonomiskos rādītājus smagi ietekmēja ekonomikas lejupslīde, ko izraisīja pasākumi, kuri tika veikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kā arī sarežģītais ekonomiskais stāvoklis konkrētās lietotājās nozarēs. Pēc ekonomikas atveseļošanās, kad pakāpeniski tika atcelti pārvietošanās ierobežojumi, makroekonomiskie rādītāji zināmā mērā uzlabojās, bet kopumā makroekonomiskie rādītāji gan ražošanas un pārdošanas absolūto skaitlisko rādītāju ziņā, gan tirgus daļas ziņā, kas attiecīgajā periodā samazinājās no 51,1 % līdz 44,1 %, liecina, ka turpinās situācija, kurā tiek nodarīts kaitējums. Patēriņš ierobežotajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 1 % no kopējā patēriņa, un norisēm tirgū nebija reālas ietekmes uz Savienības ražošanas nozari.

(192)

Mikroekonomiskie rādītāji liecina, ka salīdzinājumā ar 2019. un 2020. gadu Savienības ražošanas nozares stāvoklis 2021. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz uzlabojies. Lai gan pieauga izmaksas, nozarei nāca par labu tirgus apstākļu uzlabošanās pēc tam, kad 2021. gadā pakāpeniski tika izbeigti ar Covid-19 pandēmiju saistītie pasākumi, un tā varēja pietiekami paaugstināt cenas, tā ka uzlabojās rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Tomēr ražošanas nozares rentabilitāte vēl aizvien neatbilda sākotnējā izmeklēšanā noteiktajai mērķa peļņai (5 %).

(193)

Ņemot vērā gan makroekonomiskos, gan mikroekonomiskos rādītājus, un jo īpaši tirgus daļas samazināšanos, izaugsmes trūkumu, zemo jaudas izmantojumu un nepietiekamo rentabilitāti, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā joprojām tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(194)

Kaitējuma novērtējuma mērķis ir noteikt, vai ir turpinājies būtisks kaitējums un, ja tas ir turpinājies, vai šo kaitējumu ir izraisījis imports no Ķīnas. Komisija secināja, ka konstatēto būtisko kaitējumu izraisījis nevis nelielu apmēru imports no Ķīnas attiecīgajā periodā, bet gan pieaugošais imports no trešām valstīm, kas ieguva ievērojamu tirgus daļu nelabvēlīgu tirgus apstākļu kontekstā, kas skaidroti 191. un 192. apsvērumā.

(195)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai tad, ja pasākumi pret ĶTR zaudētu spēku, būtiskais kaitējums, ko sākotnēji radīja imports no Ķīnas, atkārtotos. Izmeklēšana parādīja, ka imports no ĶTR PIP laikā tika veikts dempinga cenu līmenī (3.6. iedaļa, 111. apsvērums) un ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, iespējams, dempinga turpinātos (4.3. iedaļa).

(196)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: i) ražošanas jauda un ĶTR pieejamā neizmantotā jauda, ii) iespējamie no Ķīnas veiktā importa cenu līmeņi tad, ja pasākumi zaudētu spēku, iii) Ķīnas ražotāju eksportētāju prakse citās valstīs, iv) Savienības tirgus pievilcīgums un v) importa no ĶTR ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(197)

Kā skaidrots 114. un 115. apsvērumā, ĶTR ražotājiem ir ievērojama ražošanas jauda Ķīnā un rezultātā neizmantotā jauda, kas kopumā pārsniedz ne tikai eksporta daudzumu uz Savienību PIP laikā, bet vairāk nekā desmit reizes pārsniedz arī kopējo patēriņu Savienībā PIP laikā. Komisija arī norādīja, ka tikai tā jauda, ko kopš pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas pievienojuši Ķīnas ražotāji, jau lielā mērā pārsniedz visu Savienības patēriņu PIP laikā.

(198)

Turklāt, kā minēts 115. un 116. apsvērumā, tika konstatēts, ka nav elementu, kas liecinātu, ka tuvākajā nākotnē Ķīnas Tautas Republikā vai kādas citas trešās valsts tirgū ievērojami pieaugs iekšzemes pieprasījums pēc SRC. Tāpēc Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Ķīnā vai citu trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu.

(199)

119. apsvērumā minēts, ka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, GTA datiem un pieprasījumā ietverto informāciju, tika noteikti Ķīnas eksporta apjomi un Savienības tirgus pievilcīgums.

(200)

Kā skaidrots 120. apsvērumā, pamatojoties uz pieejamās globālās tirdzniecības statistikas analīzi, kas izklāstīta 119. un 120. apsvērumā, redzams, ka eksporta cenas no ĶTR uz pieciem nozīmīgākajiem eksporta tirgiem, proti, Indiju, Dienvidkoreju, Taizemi, ASV un Vjetnamu, bija zemākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz Savienību. Šīs eksporta cenas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (par aptuveni 60 %). Pamatojoties uz to, tika secināts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji eksporta cenas uz Savienību varētu samazināt vēl vairāk.

(201)

Arī attiecībā uz cenām, kā izklāstīts 148. apsvērumā, cenu samazinājuma starpība importam no Ķīnas uz Savienības tirgu pārsniedza 40 %, neņemot vērā antidempinga maksājumus. Tas liek domāt, ka tad, ja pasākumu nebūtu, imports no Ķīnas palielinātā apjomā radītu būtisku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(202)

Ņemot vērā cenu analīzi iepriekšējā apsvērumā un 120. apsvērumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu liels stimuls novirzīt savu eksportu uz Savienību, kur tie prasītu augstākas cenas, vienlaikus joprojām spējot to pārdot par cenām, kas būtu ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena. Turklāt tie varētu izmantot neizmantoto jaudu, lai palielinātu daudzumus, ko tie eksportē uz Savienības tirgu.

(203)

Turklāt, pamatojoties uz pieejamo informāciju, redzams, ka Savienības tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē un tajā darbojas daudzveidīgas SRC lietotājas nozares, kā zvejniecība, jūrniecība, kuģubūve, naftas un gāzes nozare, kalnrūpniecība, mežsaimniecība, gaisa transports, autobūve, inženierbūvniecība, celtniecība un pacēlāju ražošana. Tas apliecina Savienības tirgus pievilcīgumu.

(204)

Turklāt, kā norādīts 122. apsvērumā, var pamatoti secināt, ka palielināt eksportu uz vienoto tirgu ir vilinošāk nekā uz vairākiem mazākiem tirgiem, jo ar pārdošanu lieliem klientiem tajā pašā reģionā var samazināt sūtīšanas, loģistikas un organizatoriskās izmaksas un var arī nodrošināt zināmu SRC ražotņu jaudas izmantojuma līmeni.

(205)

Ir skaidrs, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs arī cenu ziņā, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji no pārdošanas uz Savienību var gūt lielāku peļņu nekā no pārdošanas uz citiem eksporta tirgiem.

(206)

Vēl viena norāde par Savienības tirgus pievilcīgumu ir fakts, ka jau pašā sākumā kopš pasākumu noteikšanas Ķīnas eksportētāji mēģināja pasākumus apiet, kā skaidrots 1.1. iedaļā.

(207)

Tādēļ tiek secināts, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā ir potenciāls un stimuls ievērojami palielināt savu SRC eksporta apjomu uz Savienību par dempinga cenām, kuras ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(208)

Savienības ražošanas nozare – saskaņā ar scenāriju, kad tā saglabā pašreizējo cenu līmeni – nevarēs saglabāt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu, ja tirgū ienāks imports no Ķīnas par zemām cenām. Ja pasākumi zaudētu spēku, ir ļoti iespējams, ka no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa strauji palielināsies. Ņemot vērā 149. apsvērumā izklāstīto, ļoti iespējams, tas notiktu uz Savienības ražošanas nozares rēķina, jo tās cenu līmenis ir visaugstākais, it īpaši salīdzinājumā ar importa cenu no Ķīnas bez antidempinga maksājumiem. Pēc pārdošanas apjoma zaudēšanas jaudas izmantojuma rādītājs samazinātos vēl vairāk un vidējās ražošanas izmaksas pieaugtu. Tas vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli un palielinātu risku, ka nozare nonāks attiecīgajā periodā jau piedzīvotajā situācijā, kurā tā cieta zaudējumus.

(209)

Ja Savienības ražošanas nozare, mēģinādama saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, nolemtu pazemināt savu cenu līmeni, tās finansiālais stāvoklis gandrīz uzreiz pasliktinātos un, iespējams, tā atkal nonāktu situācijā, kādā tā bija jau attiecīgā perioda sākumā un kurā cieta zaudējumus, un pat vēl sliktākā.

(210)

Abu scenāriju gadījumā pasākumu izbeigšana varētu negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari, ieskaitot nodarbinātību. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare jau bija spiesta par 3 % samazināt ar ražojumu saistīto nodarbinātību (sk. 8. tabulu). Savienības ražošanas nozares stāvokļa turpmāka pasliktināšanās palielina risku, ka tiks slēgtas veselas ražošanas vienības.

(211)

Tāpēc var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām atkārtosies kaitējums, ko rada SRC imports no Ķīnas, un ka situācija, kurā Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums, varētu pasliktināties vēl vairāk.

(212)

Ir atzīts, ka SRC imports no Korejas Republikas un citām trešām valstīm, ņemot vērā, cik liels ir tā apjoms un kā tas pieaug, ir faktors, kas veicina Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr šajā izmeklēšanā, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, tiek novērtēts tikai tas, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām SRC imports no Ķīnas par kaitējumu radošām cenām, varētu turpināties vai atkārtoties. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nestabilo stāvokli, ievērojams importa no Ķīnas pieaugums to pasliktinātu, jo Ķīnas Tautas Republikā ir ievērojama neizmantota jauda, Savienības tirgus ir pievilcīgs un Ķīnas SRC eksporta cenas uz Savienību varētu būt zemas.

(213)

SRC imports no Ķīnas pašlaik ienāk Savienības tirgū daudz mazākos apjomos nekā pirms pasākumu noteikšanas. Pateicoties importa cenām, kas ietver antidempinga maksājumus, ir sekmīgi atjaunojušies neizkropļotas konkurences apstākļi starp pārskatāmā ražojuma eksportētājiem no Ķīnas un Savienības ražošanas nozari. Tas, ka imports no trešām valstīm tika pārdots par zemākām cenām nekā imports no Ķīnas, kuram noteikti antidempinga maksājumi, nemazina Komisijas pienākumu palikt šīs izmeklēšanas ietvaros. Kā izklāstīts 211. apsvērumā, Komisija ir parādījusi, ka pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām varētu atkārtoties kaitējums.

(214)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija secina, ka pasākumu atcelšanas dēļ, ļoti iespējams, būtiski pieaugtu SRC imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(215)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās skartās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un piegādātāju intereses.

(216)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(217)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu turpināšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(218)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāv pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā izmeklēšanā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

(219)

Izmeklēšana parādīja, ka pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām tiktu ievērojami negatīvi ietekmēta Savienības ražošanas nozare un ka tās pašreizējais stāvoklis, kurā tai tiek nodarīts kaitējums, varētu pasliktināties vēl vairāk. Pēc pasākumu termiņa beigām tiktu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja tādā mērā, ka konkrētiem Savienības ražotājiem būtu jāslēdz (vai daļēji jāslēdz) sava darbība, darot Savienības tirgu atkarīgāku no SRC importa.

(220)

Tāpēc spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(221)

Kā norādīts 29. apsvērumā, neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tiek atgādināts, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme uz importētājiem nebūtu ievērojama. Tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, var attiecīgi apstiprināt, ka patlaban spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis vērā ņemamas nelabvēlīgas ietekmes uz importētāju finanšu stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(222)

Pārskatāmajam ražojumam ir daudz lietojumu, kā zvejniecībā, jūrniecībā/kuģniecībā, naftas un gāzes nozarē, kalnrūpniecībā, mežsaimniecībā, gaisa transportā, inženierbūvniecībā, celtniecībā un pacēlāju ražošanā.

(223)

Kā norādīts 223. apsvērumā, neviens lietotājs izmeklēšanā nesadarbojās. Daži SRC nozares lietotāji pieteicās un atbalstīja pasākumu turpināšanu, norādot, cik svarīga ir uzticama SRC produktu piegādes ķēde Eiropas Savienībā.

(224)

Tāpēc un ņemot vērā to, ka nav pārliecinošu argumentu par pretējo, tika secināts, ka pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju ekonomisko stāvokli un ka tādējādi pasākumu turpināšana nepamatoti neietekmēs lietotāju nozaru stāvokli.

(225)

Daži SRC ražošanas nozares piegādātāji, piemēram, stiepļu ražotāji un iepakojuma materiālu, piemēram, tauvām paredzētu koka spoļu, ražotāji, arī atbalstīja pasākumu turpināšanu, norādot arī, ka SRC ražošanas nozarei Eiropas Savienībā ir stratēģiska nozīme citās nozarēs, piemēram, tērauda ražošanas nozarē.

(226)

Tādējādi Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nebūtu jāsaglabā galīgie antidempinga pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes SRC importam.

(227)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz SRC no ĶTR būtu jāsaglabā.

(228)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija nodomāts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi saistībā ar ĶTR izcelsmes SRC importu tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Ieinteresēto personu piezīmes netika saņemtas.

(229)

Kā izklāstīts 6. apsvērumā, spēkā esošie antidempinga maksājumi, kuri noteikti SRC importam no ĶTR, tika paplašināti, tos attiecinot arī uz SRC, kas nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir deklarēta Marokā vai Korejas Republikā. Antidempinga maksājums, ko paredzēts saglabāt ĶTR izcelsmes SRC importam no ĶTR, būtu jāturpina attiecināt uz SRC, kuras nosūtītas no Marokas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir deklarēta Marokā vai Korejas Republikā. Ražotājam eksportētājam Marokā, kuram bija piešķirts atbrīvojums no pasākumiem, kas paplašināti ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004, būtu jāpiešķir atbrīvojums no pasākumiem, kas noteikti ar šo regulu. Piecpadsmit ražotāji eksportētāji Korejas Republikā, kas bija atbrīvoti no pasākumiem, kurus paplašināja ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010, būtu jāatbrīvo arī no pasākumiem, kuri noteikti ar šo regulu.

(230)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (83) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(231)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,