a)

Datu centra nosaukums ir nosaukums, ko izmanto, lai identificētu un aprakstītu ziņojošo datu centru.

b)

Datu centra īpašnieks un operators, citastarp ziņojošā datu centra īpašnieka un operatora vārds, uzvārds/nosaukums un kontaktinformācija.

c)

Datu centra atrašanās vieta ir ziņojošā datu centra (ēkas vai objekta) atrašanās vietas vietējās administratīvās vienības kods (LAU kods), kas norādīts saskaņā ar jaunākajām Eurostat publicētajām LAU tabulām.

d)

Datu centra veids ir ziņojošā datu centra veids, kas atbilst ziņojošā datu centra pamatdarbībai saskaņā ar datu centra definīciju un katra veida datu centru definīcijām, kas noteiktas šajā regulā.

Ziņojošā datu centra veids var būt viens no šādiem: “uzņēmuma datu centrs”, “kopvietošanas datu centrs” vai “līdzmitināšanas datu centrs” apvienojumā ar vienu no vērtībām “struktūra” vai “struktūru grupa”.

Ja kopvietošanas datu centrs piedāvā arī līdzmitināšanas pakalpojumus vai ja līdzmitināšanas datu centrs piedāvā arī kopvietošanas pakalpojumus, to norāda.

e)

Ekspluatācijas sākuma gads un mēnesis ir kalendārais gads un mēnesis, kurā ziņojošais datu centrs sāka sniegt informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.

a)

elektroinfrastruktūras redundances līmenis augstsprieguma līmenī/zemsprieguma līmenī (līnija)/skapja līmenī;

b)

dzesēšanas infrastruktūras redundances līmenis telpas/skapja līmenī.

a)

Uzstādīto informācijas tehnoloģiju jaudas pieprasījums (“PDIT”, izteikts kW), kā definēts 2. pantā. Ja uzstādīto informācijas tehnoloģiju jaudas pieprasījums pārskata periodā ir mainījies, izmanto vidējo svērto vērtību.

Ja uzstādīto informācijas tehnoloģiju jaudas pieprasījumu nevar noteikt, var izmantot datu centra nominālo informācijas tehnoloģiju jaudas pieprasījumu (izteiktu kW), kā definēts 2. pantā. Ja datu centra informācijas tehnoloģiju nominālais jaudas pieprasījums pārskata periodā ir mainījies, izmanto vidējo svērto vērtību.

Ziņojošais datu centrs norāda, kuru rādītāju tas izmanto ziņošanai.

b)

Datu centra kopējā grīdas platība (“SDC”, izteikta kvadrātmetros).

Ja struktūrai, kurā atrodas datu centrs, ir cita primārā funkcija (piemēram, biroju ēka), SDC vērtība jāierobežo līdz tās grīdas platības summai, ko aizņem datu centra datortelpa vai telpas un datu centra pienācīgai darbībai nepieciešamā aprīkojuma aizņemtā grīdas platība.

Ja šim aprīkojumam struktūrā ir arī citas funkcijas (piemēram, kopīga dzesēšanas sistēma visai struktūrai), iepriekšējā apakšpunkta aprēķinam izmanto tādu šāda aprīkojuma aizņemtās grīdas platības procentuālo daļu, kas atspoguļo datu centra datortelpas vai telpu nominālo jaudas pieprasījumu.

Ja datu centrs aizņem vienu struktūru, SDC vērtība ir šīs struktūras grīdas platība.

Ja datu centrs aizņem struktūru grupu, SDC vērtība ir visu struktūru grīdas platību summa.

c)

Datu centra datortelpas grīdas platība (“SCR”, izteikta kvadrātmetros).

Ja datu centrs aizņem struktūru grupu, SCR vērtība ir visu struktūru datortelpu grīdas platība.

d)

Ziņojošā datu centra kopējo enerģijas patēriņu (“EDC”, izteiktu kWh) mēra, kā noteikts CEN/Cenelec EN 50600-4-2 standartā vai ekvivalentā standartā, un izmantojot tajā noteikto metodiku.

Kopējais enerģijas patēriņš ietver elektroenerģijas, kurināmā un citu enerģijas avotu lietošanu, ko izmanto dzesēšanai.

EDC daudzumu, ko saņem no rezerves ģeneratoriem (EDC-BG, kWh), mēra atsevišķi.

Kopējo enerģijas patēriņu mēra datu centra sistēmas ieejā pirms padeves pārvades komutācijas aparatūras. Mērījumu punktus iestata pie primārās un sekundārās enerģijas padeves un pie katras papildu padeves, piemēram, rezerves ģenerēšanas.

Koģenerācijas vai absorbcijas aukstumiekārtas gadījumā, ja tas ir sistēmas iekšienē, mērījumu punktam jāatrodas koģenerācijas vai absorbcijas dzesinātāja ievadē, mērot patērēto kurināmo. Ja koģenerācija ir ārēja, mērījumu punkti atrodas elektroenerģijas un siltuma izvadēs, bet absorbcijas dzesinātāja gadījumā mērījumu punkts atrodas dzesēšanas izvadē.

e)

Informācijas tehnoloģiju iekārtu kopējo enerģijas patēriņu (“EIT”, izteiktu kWh) mēra saskaņā ar 1. kategorijas metodiku PUE aprēķināšanai, kas noteikta CEN/Cenelec EN 50600-4-2 standartā vai ekvivalentā standartā. Datu centri mēra kopējo gada enerģijas patēriņu pie katras nepārtrauktās barošanas sistēmas (UPS), kas pieslēgta datu centra informācijas tehnoloģiju iekārtām.

Datu centriem, kuriem nav UPS, piemēram, līdzstrāvas datu centriem, EIT var mērīt pie jaudas sadales iekārtas (PDU), kas pieslēgta datu centra informācijas tehnoloģiju iekārtām, vai saskaņā ar CEN/Cenelec EN 50600-4-2 standartā noteikto 2. kategorijas metodiku PUE aprēķināšanai, vai mērījumu punktā, ko datu centri precizēs.

1. attēls ilustrē monitoringa un mērījumu punktu vispārīgu shēmu datu centrā, kur norādītas kopējā enerģijas patēriņa un informācijas tehnoloģiju iekārtu kopējā patēriņa mērījumu vietas.

1. attēls

Enerģijas patēriņa mērīšana

f)

Elektrotīkla funkcijas ir informācija par to, vai datu centrs nodrošina kādas elektrotīkla stabilitāti, uzticamību un noturību atbalstošas funkcijas, piemēram, maksimumslodzes novirzīšanu vai stabilu frekvenču raksturlīkni (FFR).

g)

Vidējā akumulatoru bateriju ietilpība (“CBtG”, izteikta kW) ir to datu centru akumulatoru bateriju vidējā ietilpība, kuras, izmantojot attiecīgu tirgu vai līgumus par elektrotīkla funkcijām, tika piedāvātas tīklam.

h)

Kopējo ūdens ielaidi (“WIN”, izteiktu kubikmetros) mēra saskaņā ar CEN/Cenelec EN 50600-4-9 standarta WUE 2. kategorijas metodiku vai, ja tas nav iespējams, 1. kategorijā vai ekvivalentā standartā noteiktu metodiku. Datu centri mēra visus ūdens tilpumus, kas nonāk datu centra robežās un tiek izmantoti saistībā ar datu centra funkcijām, citastarp vidiskām, enerģijas, drošības un informācijas tehnoloģiju funkcijām.

Ziņojošais datu centrs norāda, kuru WUE kategoriju tas izmanto ziņošanai.

2. attēls ilustrē monitoringa un mērījumu punktu vispārīgu shēmu datu centrā, citastarp mērījumu vietas ERES-OS, WIN un EREUSE.

2. attēls

Ūdens ielaides un atkalizmantotā atlikumsiltuma mērīšana

i)

Kopējo dzeramā ūdens ielaidi (“WIN-POT”, izteiktu kubikmetros) mēra saskaņā ar CEN/Cenelec EN 50600-4-9 standarta WUE 1. kategorijas metodiku vai ekvivalentu metodiku. Datu centri mēra visu ūdeni, kas no dzeramā ūdens avotiem nonāk datu centra robežās un ko izmanto datu centra funkcijām, citastarp vidiskām, enerģijas, drošības un informācijas tehnoloģiju funkcijām.

Ja struktūrai, kurā atrodas datu centrs, ir cita primārā funkcija, WIN un WIN-POT vērtībās jāņem vērā tikai ūdens, ko izmantojušas iekārtas (vai kas aplēsts kā to izmantots) datu centra datortelpā vai telpās un datu centra darbībai nepieciešamās iekārtas.

j)

Atlikumsiltuma atkalizmantošanu (“EREUSE”, izteiktu kWh) mēra, kā noteikts CEN/Cenelec EN 50600-4-6 standartā un izmantojot tajā noteikto metodiku, vai izmanto standartu, kas ekvivalents minētajam. Datu centri mēra siltumu, kas tiek izmantots vai atkalizmantots ārpus datu centra robežām un kas daļēji vai pilnībā aizstāj ārpus datu centra robežām vajadzīgo enerģiju.

Datu centra robežu noteikšana ir svarīgs aspekts, lai sekmīgi mērītu šo rādītāju, jo tiek uzskaitīta tikai tā enerģija, kas tiek atkalizmantota ārpus datu centra robežām. 2. attēlā ir parādīta shēma datu centra robežu noteikšanai, un tās ir atkarīgas no perimetra, telpām un tajās esošajām iekārtām.

Atkalizmantoto enerģiju mēra uz datu centra robežas punktā, kur piegādātā enerģija tiek nodota, lai to izmantotu otra puse.

Ja daļa no atlikumsiltuma tiek atkalizmantota datu centra dzesēšanai, šī daļa jāatņem no atkalizmantotā atlikumsiltuma, t. i., jāatņem datu centrā izmantotā dzesēšanas šķidruma plūsmas ātruma daļa.

k)

Vidējo atlikumsiltuma temperatūru (“TWH”, izteiktu Celsija grādos) mēra kā tā šķidruma temperatūru, ko izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu dzesēšanai datu centra datortelpā, nosakot vidējo vērtību gada laikā un katrā mērījumu punktā.

Atlikumsiltuma temperatūru mēra punktā, kurā uzsildītais šķidrums nonāk siltummainī(-ņos) datu centra datortelpas robežās (3. attēls). Datu centriem ar siltuma atgūšanu tas ir pie siltuma atgūšanas siltummaiņa. Ja siltuma atgūšana nenotiek, mērījumu veic pie katra siltummaiņa uz datu centra datortelpas robežas, kur notiek siltuma pārnese no informācijas tehnoloģiju iekārtas.

3. attēls

Atlikumsiltuma temperatūras mērīšana

l)

Vidējo uzdoto informācijas tehnoloģiju iekārtu ieplūdes gaisa temperatūru (“TIN”, izteiktu Celsija grādos) mēra kā vidējo uzdoto temperatūru visās datu centra datortelpās, iestatītu kā uzdotās temperatūras komandu dzesēšanas sistēmai, ko izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtām datu centra datortelpās, aprēķinot vidējo vērtību gada laikā.

m)

Aukstumaģentu veidi, ko datu centra datortelpas grīdas platībā izmanto dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, kur katrs aukstumaģenta veids ir aukstumaģenta vispārpieņemtais nosaukums vai rūpnieciskais apzīmējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 (1) pielikumiem.

n)

Aukstumapgādes grāddienas (“CDD”, izteiktas grāddienās) nosaka kā aukstumapgādes grāddienu skaitu ziņojošā datu centra atrašanās vietā pēdējā kalendārā gada laikā, izmantojot Eurostat un Kopīgā pētniecības centra (2) vai ekvivalentu (3) metodiku, un ar bāzes temperatūru 21 °C. Lai noteiktu aukstumapgādes grāddienas, izmanto atvērtos piekļuves avotus.

o)

Kopējo atjaunīgās enerģijas patēriņu (“ERES-TOT”, izteiktu kWh) nosaka, kā noteikts CEN/Cenelec EN 50600-4-3 standartā un izmantojot tajā noteikto metodiku, vai izmanto tam ekvivalentu standartu. ERES-TOT ir ERES-GOO, ERES-PPA un ERES-OS summa, kā noteikts zemāk.

p)

Kopējo tās atjaunīgās enerģijas patēriņu, kurai ir izcelsmes apliecinājums (“ERES-GOO”, izteiktu kWh) nosaka kā to izcelsmes apliecinājumu summu, ko ziņojošais datu centrs iegādājies un anulējis. Datu centrs mēra ERES-PPA, kas ienāk datu centra robežās un ko nevar uzskaitīt vairāk kā vienam datu centram vai ko nevar radīt no elektroenerģijas pirkuma līgumiem vai uz vietas esošiem atjaunīgajiem energoresursiem.

q)

Kopējo atjaunīgās enerģijas patēriņu no elektroenerģijas pirkuma līgumiem (“ERES-PPA”, izteiktu kWh) nosaka kā tās enerģijas daudzumu no elektroenerģijas pirkuma līgumiem, ko slēdzis ziņojošais datu centrs. Datu centrs mēra ERES-PPA, kas ienāk datu centra robežās un ko nevar uzskaitīt vairāk kā vienam datu centram.

Ziņojošajam datu centram ir jābūt un jāanulē visi izcelsmes apliecinājumi, kas radīti šādu elektroenerģijas pirkuma līgumu rezultātā, lai tie tiktu iekļauti ERES-PPA. Pretējā gadījumā attiecīgo enerģijas daudzumu atņem no izmērītā ERES-PPA.

r)

Kopējo objektā iegūtās atjaunīgās enerģijas patēriņu (“ERES-OS”, izteiktu kWh) mēra kā enerģiju, kas iegūta no objektā esošajiem atjaunīgajiem energoresursiem datu centra robežās. Sk. 2. attēlu.

Ziņojošajam datu centram ir jābūt un jāanulē visi izcelsmes apliecinājumi, kas radīti šādu objektā esošu atjaunīgās enerģijas avotu rezultātā, lai tie tiktu iekļauti ERES-OS. Pretējā gadījumā attiecīgo enerģijas daudzumu atņem no izmērītā ERES-OS.

a)

Serveru IKT jauda (“CSERV”) ir visu serveru SERT aktīvā stāvokļa veiktspējas vai ekvivalenta summa. Servera IKT jauda ir aktīvā stāvokļa veiktspējas novērtējums, kā deklarēts ražotāja informācijā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/424. Datu centra datortelpā konfigurēta servera vai serveru grupas aktīvā stāvokļa veiktspējas vērtību vai nu interpolē no deklarētās aktīvā stāvokļa veiktspējas vērtības konfigurācijai, kas deklarēta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/424, vai to sniedz servera ražotājs, vai arī to iegūst no CPU daļu numuru vērtību tabulas, kas izveidota no lielas SERT datu kopas, vai aplēš no lielas izmērīto vērtību datu kopas, ja pastāv atzīta aprēķinu metode.. Ja nav atzītas aprēķinu metodikas, izmanto tās deklarētās konfigurācijas veiktspēju, kas vistuvāk atbilst konfigurētajam serverim. Kad serveris tiek modernizēts, tā jauno jaudu pārrēķina, ja pastāv atzīta SERT aktīvā stāvokļa veiktspējas novērtēšanas metodika.

Serveru IKT jaudu paziņo vismaz par visiem jaunajiem serveriem, kas uzstādīti ziņojošajā datu centrā pēc šīs deleģētās regulas spēkā stāšanās dienas. Datu centru operatori aplēš un norāda to datu centra datortelpas grīdas platības procentuālo daļu, ko aptver paziņotais rādītājs.

Kopvietošanas datu centru operatori drīkst aprēķināt CSERV, ekstrapolējot vērtību, kas atbilst vismaz 90 % no visu ziņojošajā datu centrā uzstādīto jauno serveru uzstādīto informācijas tehnoloģiju jaudas pieprasījuma, kā minēts iepriekšējā daļā.

b)

Glabāšanas iekārtu IKT jauda (“CSTOR”, izteikta petabaitos) ir glabāšanas ietilpība, proti, visu visās glabāšanas iekārtās uzstādīto SSD un HDD glabāšanas ierīču pilnās (adresējamās) ietilpības, ko deklarējis glabāšanas ierīces ražotājs.

Glabāšanas iekārtu IKT jaudu paziņo vismaz par visām jaunām ierīcēm, kas uzstādītas ziņojošajā datu centrā pēc šīs deleģētās regulas spēkā stāšanās dienas. Datu centru operatori aplēš un norāda to datu centra datortelpas grīdas platības procentuālo daļu, ko aptver paziņotais rādītājs.

Kopvietošanas datu centru operatori drīkst aprēķināt CSTOR, ekstrapolējot vērtību, kas atbilst vismaz 90 % no visu ziņojošajā datu centrā uzstādīto jauno glabāšanas iekārtu uzstādītā informācijas tehnoloģiju jaudas pieprasījuma, kā minēts iepriekšējā daļā.

a)

Ienākošās datplūsmas joslas platumu (“BIN”, izteikts gigabaitos sekundē) mēra kā kopējo nodrošināto joslas platumu ienākošajai datplūsmai uz datu centra datortelpu, summējot visu savienojamības jaudu un aprēķinot vidējo vērtību gada laikā.

b)

Izejošās datplūsmas joslas platumu (“BOUT”, izteiktu gigabaitos sekundē) mēra kā kopējo nodrošināto joslas platumu izejošajai datplūsmai no datu centra datortelpas, summējot visu savienojamības jaudu un aprēķinot vidējo vērtību gada laikā.

c)

Ienākošo datu plūsmu (“TIN”, izteiktu eksabaitos) mēra kā kopējos datu centra datortelpā ienākošos datus, kas summēti pārskata gada laikā, neatkarīgi no datu centra savienojumu skaita.

d)

Izejošo datu plūsmu (“TOUT”, izteiktu eksabaitos) mēra kā kopējos izejošos datus no datu centra datortelpas, kas summēti pārskata gada laikā, neatkarīgi no datu centra savienojumu skaita.

a)

elektroenerģijas izmantojuma efektivitāte (PUE)

Datu centra PUE aprēķināšanai izmanto II pielikumā definēto EDC un EIT:

PUE = EDC/EIT;

b)

ūdens izmantojuma efektivitāte (WUE)

Datu centra WUE aprēķināšanai izmanto WIN, kā definēts III pielikumā, un EIT, kā definēts II pielikumā, bet izteiktu MWh:

WUE = WIN/EIT;

c)

enerģijas atkalizmantošanas faktors (ERF)

Datu centra ERF aprēķināšanai izmanto II pielikumā definēto EREUSE un EDC:

ERF = EREUSE/EDC;

d)

atjaunīgās enerģijas faktors (REF)

Datu centra REF aprēķināšanai izmanto II pielikumā definēto ERES-TOT un EDC:

REF = ERES-TOT/EDC.

a)

ļoti mazs datu centrs: 100–500 kW;

b)

mazs datu centrs: 500–1 000 kW;

c)

vidēji liels datu centrs: 1–2 MW;

d)

liels datu centrs: 2–10 MW;

e)

ļoti liels datu centrs: >10 MW.

a)

Dalībvalstu līmenī:

Attiecībā uz vi)–ix) apakšpunktu ilgtspējas rādītāju apkopošanu veic ar svērtu metrisko apkopojumu, par svēruma koeficientu izmantojot kopējo enerģijas patēriņu.

Attiecībā uz vi)–ix) apakšpunktu apkopotos datus pa datu centru veidiem un lieluma kategorijām būs iespējams sniegt tikai tad, ja attiecīgajā kategorijā ir dati no vismaz trim datu centriem;

b)

Savienības līmenī:

Attiecībā uz vi)–ix) apakšpunktu ilgtspējas rādītāju apkopošanu veic ar svērtu metrisko apkopojumu, par svēruma koeficientu izmantojot kopējo enerģijas patēriņu.