1.   III nodaļā minētās administratīvās procedūras laikā pieteikuma iesniedzēji saņem garantijas, kas noteiktas šā panta 2.–6. punktā.

2.   Atbildīgā iestāde vai attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes vai organizācijas, kurām dalībvalstis uzticējušas uzdevumus šajā nolūkā, informē pieteikuma iesniedzējus valodā, kuru pieteikuma iesniedzēji saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņiem saprotamu, par:

Visu šajā punktā minēto informāciju sniedz iespējami drīz, lai pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu iespēju izmantot viņiem šajā regulā garantētās tiesības un nodrošinātu viņiem iespēju pienācīgi izpildīt 9. pantā noteiktos pienākumus. Šā punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktā minētā informācija pieteikuma iesniedzējam tiek sniegta vēlākais starptautiskās aizsardzības pieteikuma reģistrēšanas brīdī. Minēto informāciju sniedz, izmantojot 7. punktā minēto bukletu, vai nu fiziski, vai elektroniski un vajadzības gadījumā mutiski. Informāciju nepilngadīgajiem sniedz bērniem draudzīgā veidā un ar pārstāvja vai šīs regulas 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās personas iesaisti.

Pieteikuma iesniedzējam dod iespēju apstiprināt, ka viņš ir saņēmis informāciju. Šādu apstiprinājumu dokumentē pieteikuma iesniedzēja lietā. Ja pieteikuma iesniedzējs atsakās apstiprināt, ka viņš ir saņēmis informāciju, viņa lietā iekļauj piezīmi par minēto faktu.

3.   Administratīvās procedūras laikā pieteikuma iesniedzējiem nodrošina tulka pakalpojumus, lai reģistrētu un iesniegtu pieteikumu un attiecīgā gadījumā noturētu personisko interviju, ja nav iespējams citādi nodrošināt pienācīgu saziņu. Mutiskās tulkošanas pakalpojumus apmaksā no valsts līdzekļiem.

4.   Kompetentās iestādes pēc iespējas drīz un pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa saskaņā ar 28. panta 1. punktu pieteikuma iesniedzējiem nodrošina iespēju sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos vai jebkuru citu organizāciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniedz juridiskus padomus vai citas konsultācijas pieteikuma iesniedzējiem.

5.   Atbildīgā iestāde nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem un attiecīgā gadījumā viņu pārstāvjiem vai juriskonsultiem vai citiem konsultantiem, kam kā tādiem ir pieļauts vai atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt juridiskus padomus (“juriskonsulti”), ir piekļuve informācijai, kas minēta 34. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā un kas vajadzīga pieteikumu izskatīšanai, un informācijai, kuru sniedz 34. panta 3. punktā minētie eksperti, ja atbildīgā iestāde ir ņēmusi vērā minēto informāciju, pieņemot lēmumu par viņu pieteikumu.

6.   Atbildīgā iestāde iespējami drīz rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējiem lēmumu par viņu pieteikumu. Ja pārstāvis vai juriskonsults likumīgi pārstāv pieteikuma iesniedzēju, atbildīgā iestāde var paziņot par lēmumu minētajam pārstāvim vai juriskonsultam, nevis pieteikuma iesniedzējam.

7.   Patvēruma aģentūra ciešā sadarbībā ar Komisiju un katru dalībvalsti sagatavo brošūras, kurās ir šajā pantā prasītā informācija. Minētās brošūras sagatavo tā, lai dalībvalstis tajās varētu pievienot papildu informāciju, kas ir specifiska attiecīgajai dalībvalstij, un tajās ņem vērā neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju, piemēram, nepilngadīgo vai personu ar invaliditāti, specifiku.

1.   Pieteikuma iesniedzējs pauž savu pieteikumu Regulas (ES) 2024/1351 17. panta 1. un 2. punktā paredzētajā dalībvalstī.

2.   Pieteikuma iesniedzējs pilnībā sadarbojas ar 4. pantā minētajām kompetentajām iestādēm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, jo īpaši:

Ja kompetentās iestādes nolemj paturēt jebkuru dokumentu, kas minēts pirmās daļas f) apakšpunktā, tās nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs nekavējoties saņem oriģinālu kopijas. Ja notiek pārsūtīšana, ievērojot Regulas (ES) 2024/1351 46. pantu, kompetentās iestādes šādus dokumentus nodod atpakaļ pieteikuma iesniedzējam pārsūtīšanas laikā.

3.   Pieteikuma iesniedzējs pieņem jebkādus paziņojumus no kompetentajām iestādēm savā pēdējā dzīvesvietā vai adresē, izmantojot tālruņa numuru vai e-pasta adresi, ko viņš pats norādījis kompetentajām iestādēm, jo īpaši tad, ja viņš iesniedz pieteikumu saskaņā ar 28. pantu.

Dalībvalstis valsts tiesību aktos nosaka saziņas metodi un brīdi, kad tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis paziņojumu.

4.   Pieteikuma iesniedzējs, kā noteikusi dalībvalsts, kurā viņam jāatrodas saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1346, izpilda pienākumus ziņot noteiktā laikā vai saprātīgos intervālos kompetentajām iestādēm vai palikt noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā tās teritorijā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1351.

5.   Neskarot pārmeklēšanu, ko veic drošības apsvērumu dēļ, ja tas ir nepieciešams un pienācīgi pamatots, lai izskatītu pieteikumu, kompetentās iestādes var prasīt, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiktu pārmeklēts pieteikuma iesniedzējs vai tiktu pārmeklēti viņa priekšmeti. Kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par pārmeklēšanas iemesliem un iekļauj tos pieteikuma iesniedzēja lietā. Jebkuru šajā regulā noteiktu pieteikuma iesniedzēja pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma persona, pilnā mērā ievērojot cilvēka cieņas un fiziskās un psiholoģiskās neaizskaramības principus.

1.   Pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības palikt tās dalībvalsts teritorijā, kurā viņiem ir jāatrodas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1351 17. panta 4. punktu līdz brīdim, kad atbildīgā iestāde ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu III nodaļā paredzētajā administratīvajā procedūrā.

2.   Tiesības palikt nerada tiesības saņemt uzturēšanās atļauju, un tās nedod pieteikuma iesniedzējam tiesības ceļot uz citas dalībvalsts teritoriju bez ceļošanas dokumenta, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2024/1346 6. panta 3. punktā.

3.   Pieteikuma iesniedzējam nav tiesību palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā administratīvās procedūras laikā, ja uz personu attiecas nodošana citai dalībvalstij, ievērojot pienākumus saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (21).

4.   Dalībvalstis var paredzēt izņēmumu no pieteikuma iesniedzēja tiesībām palikt to teritorijā administratīvās procedūras laikā, ja minētais pieteikuma iesniedzējs:

5.   Dalībvalsts var izdot, nodot vai pārsūtīt pieteikuma iesniedzēju uz trešo valsti vai starptautisku tiesu vai tribunālu, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā, vienīgi tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda lēmuma izdot, nodot vai pārsūtīt rezultātā nenotiks tieša vai netieša izraidīšana (refoulement), pārkāpjot minētās dalībvalsts saistības, kas izriet no starptautiskajām un Savienības tiesībām.

1.   Neskarot 38. panta 1. punktu un 55. panta 4. punktu, pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pieteikuma nepieņemamību saskaņā ar 38. pantu, pieteikuma iesniedzējam dod iespēju noturēt personisku interviju par pieņemamību (“intervija par pieņemamību”).

2.   Intervijā par pieņemamību pieteikuma iesniedzējam dod iespēju sniegt iemeslus tam, kāpēc 38. pantā norādītie nepieņemamības pamati nebūtu attiecināmi uz viņu.

1.   Pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu pēc būtības, pieteikuma iesniedzējam dod iespēju noturēt personisku interviju par viņa pieteikuma būtību (“intervija par būtību”). Interviju par būtību var veikt vienlaikus ar interviju par pieņemamību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš bijis informēts par šādu iespēju un spēj apspriesties ar savu juriskonsultu saskaņā ar 15. pantu vai ar personu, kurai uzticēta juridisko konsultāciju sniegšana saskaņā ar 16. pantu.

2.   Intervijā par būtību pieteikuma iesniedzējam dod iespēju izklāstīt elementus, kas vajadzīgi, lai pamatotu viņa pieteikumu saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1347, un pieteikuma iesniedzējs, cik vien iespējams pilnīgi, izklāsta minētās regulas 4. panta 2. punktā noteiktos elementus. Pieteikuma iesniedzējam dod iespēju sniegt paskaidrojumu par iespējami trūkstošiem elementiem vai jebkādām neatbilstībām vai pretrunām viņa paziņojumos.

1.   Personiskās intervijas, kā paredzēts 11. un 12. pantā, notiek saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Ja starptautiskās aizsardzības pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 31. pantu, minētajā noteikumā paredzētajam atbildīgajam pieaugušajam dod iespēju ierasties uz personisku interviju, ievērojot 11. un 12. pantu. Pieteikuma iesniedzējam arī dod iespēju piedalīties minētajā intervijā ar noteikumu, ka netiek piemērots šā panta 11. punkta c) apakšpunkts.

3.   Personiskās intervijas veic apstākļos, kas nodrošina pienācīgu privātumu un konfidencialitāti un ļauj pieteikuma iesniedzējiem paust savu pieteikumu iemeslus vispusīgā veidā.

4.   Tiek nodrošināta pieteikuma iesniedzēja juriskonsulta klātbūtne personiskajā intervijā, ja pieteikuma iesniedzējs ir nolēmis izmantot juridisko palīdzību saskaņā ar šīs nodaļas III iedaļu.

5.   Personiskajām intervijām tiek nodrošināts tulks, kas spēj nodrošināt atbilstīgu saziņu starp pieteikuma iesniedzēju un personu, kas veic interviju.

Personisko interviju laikā var tikt nodrošināta kultūrmediatora klātbūtne.

Dalībvalstis dod priekšroku tulkiem un kultūrmediatoriem, kas ir saņēmuši apmācību, piemēram, Regulas (ES) 2021/2303 8. panta 4. punkta m) apakšpunktā minēto apmācību.

Dalībvalstis nodrošina, ka tulki un kultūrmediatori tiek informēti par galvenajiem jēdzieniem un terminoloģiju, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanu, piemēram, izmantojot standarta brošūru vai rokasgrāmatu. Saziņa notiek valodā, kurai priekšroku dod pieteikuma iesniedzējs, ja vien nepastāv kāda cita valoda, kuru viņš saprot un kurā viņš ir spējīgs skaidri sazināties.

6.   Personiskās intervijas veic atbildīgās iestādes darbinieki.

Ja ir nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuri pauž pieteikumu vienā un tajā pašā laikposmā, kā dēļ nav iespējams laikus veikt katra pieteikuma iesniedzēja personiskās intervijas, atbildīgajai iestādei pagaidu kārtā var palīdzēt minētās dalībvalsts citu iestāžu darbinieki, kuri iepriekš saņem attiecīgu apmācību, kas ietver Regulas (ES) 2021/2303 8. pantā uzskaitītos elementus šādu interviju veikšanai, vai Patvēruma aģentūra saskaņā ar 5. pantu.

7.   Persona, kas veic interviju:

8.   Darbinieki, kas intervē pieteikuma iesniedzējus, tostarp Patvēruma aģentūras nosūtītie eksperti:

9.   Ja pieteikuma iesniedzējs to lūdz un ja tas ir iespējams, atbildīgā iestāde nodrošina, ka intervētāji un tulki ir tā dzimuma pārstāvji, kam pieteikuma iesniedzējs dod priekšroku, ja vien tai nav iemeslu uzskatīt, ka šāds lūgums nav saistīts ar pieteikuma iesniedzēja grūtībām izklāstīt sava pieteikuma pamatojumu vispusīgā veidā.

10.   Atkāpjoties no iepriekš minētā, atbildīgā iestāde var veikt personisko interviju videokonferences veidā, ja apstākļi to pienācīgi pamato.

Šādā gadījumā atbildīgā iestāde nodrošina, ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai būtu piemērotas telpas, tiktu ievēroti procesuālie un tehniskie standarti, nodrošināta juridiskā palīdzība un mutiskā tulkošana, ņemot vērā Patvēruma aģentūras norādījumus.

11.   Attiecīgi interviju par pieņemamību vai interviju par būtību var neveikt, ja:

Personiskās intervijas neveikšana, ievērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, atbildīgās iestādes lēmumu neietekmē nelabvēlīgi. Ja personiskā intervija nenotiek, ievērojot minēto apakšpunktu, atbildīgā iestāde dod pieteikuma iesniedzējam reālu iespēju rakstiski iesniegt papildu informāciju.

Ja rodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja nespēju noturēt interviju, atbildīgā iestāde apspriežas ar ārstniecības personu, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzēja nespēja noturēt interviju ir īslaicīga vai viņa nespēja ir ilgstoša. Ja pēc apspriedes ar minēto ārstniecības personu ir skaidrs, ka stāvoklis, kas padara pieteikuma iesniedzēju par nespējīgu noturēt interviju, ir īslaicīgs, atbildīgā iestāde atliek personisko interviju līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzējs ir spējīgs noturēt interviju.

Ja pieteikuma iesniedzējs nevar ierasties uz personisko interviju īpašu apstākļu dēļ, kuri ir ārpus viņa kontroles, atbildīgā iestāde pārplāno personisko interviju.

12.   Pieteikuma iesniedzēji ir klāt personiskajā intervijā, un viņiem ir pienākums personīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

13.   Pieteikuma iesniedzējam personiskajā intervijā, tostarp, ja tā notiek videokonferences veidā, var palīdzēt juriskonsults.

Juriskonsulta prombūtne neliedz atbildīgajai iestādei veikt interviju.

Dalībvalstis valsts tiesību aktos var noteikt, ka, ja juriskonsults piedalās personiskajā intervijā, juriskonsults var izteikties tikai personiskās intervijas beigās.

14.   Neskarot 11. panta 1. punktu un 12. panta 1. punktu un ar noteikumu, ka ir pieliktas pietiekamas pūles, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējam ir dota iespēja noturēt personisku interviju, personiskās intervijas neesamība neliedz atbildīgajai iestādei pieņemt lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

1.   Atbildīgā iestāde vai jebkura cita iestāde vai eksperti, kas saskaņā ar 5. pantu un 13. panta 6. punktu tai palīdz veikt personiskās intervijas, sagatavo rūpīgu pārskata ziņojumu, kurā ietverti visi galvenie personiskās intervijas elementi, vai intervijas protokolu vai šādas intervijas ieraksta protokolu, lai to pievienotu pieteikuma iesniedzēja lietā.

2.   Personiskās intervijas ieraksta, izmantojot audio ierakstīšanas līdzekļus. Pieteikuma iesniedzēju iepriekš informē par to, ka tiks veikts šāds ieraksts, un par ierakstīšanas mērķi. Īpaša uzmanība tiek piešķirta pieteikuma iesniedzēju prasībām, attiecībā uz kurām ir jāīsteno īpašas procesuālās garantijas. Atbildīgā iestāde pievieno ierakstu pieteikuma iesniedzēja lietā.

3.   Pieteikuma iesniedzējam personiskās intervijas beigās vai noteiktā termiņā pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu ir iespēja mutiski vai rakstiski sniegt piezīmes vai precizējumus par jebkādiem kļūdainiem tulkojumiem vai pārpratumiem, vai citām faktu kļūdām ziņojumā, intervijas protokolā vai ieraksta protokolā. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par visu ziņojuma, intervijas protokola vai ieraksta protokola saturu, vajadzības gadījumā ar tulka palīdzību.

4.   Pieteikuma iesniedzējam tiek prasīts apstiprināt, ka ziņojuma vai intervijas protokola saturs pareizi atspoguļo personisko interviju. Ja pieteikuma iesniedzējs atsakās apstiprināt saturu, minētā atteikuma iemeslus pievieno pieteikuma iesniedzēja lietā. Šāda atteikšanās neliedz atbildīgajai iestādei pieņemt lēmumu par pieteikumu. Ja rodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja teikto personiskās intervijas laikā, prevalē audioieraksts.

5.   Nav jāprasa pieteikuma iesniedzējam sniegt piezīmes vai precizējumus par ziņojumu vai intervijas protokolu, ne arī apstiprināt, ka ziņojuma vai intervijas protokola saturs pareizi atspoguļo interviju, ja:

6.   Pieteikuma iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem, ja tādi iecelti, un viņu juriskonsultiem ir piekļuve 1. punktā minētajam ziņojumam vai protokoliem iespējami drīz pēc intervijas un jebkurā gadījumā savlaicīgi pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu.

Piekļuvi ierakstam nodrošina arī pārsūdzības procedūrā.

1.   Pieteikuma iesniedzēji ir tiesīgi visos procedūras posmos efektīvi konsultēties ar juriskonsultu un citu konsultantu par jautājumiem, kas saistīti ar viņu pieteikumiem.

2.   Neskarot pieteikuma iesniedzēja tiesības izvēlēties savu juriskonsultu vai citu konsultantu uz sava rēķina, pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt saskaņā ar 16. pantu bezmaksas juridiskās konsultācijas III nodaļā paredzētajā administratīvajā procedūrā un saskaņā ar 17. pantu bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību V nodaļā paredzētajā pārsūdzības procedūrā.

Tiklīdz iespējams un ne vēlāk kā brīdī, kad saskaņā ar 27. pantu pieteikums tiek reģistrēts, pieteikuma iesniedzēju informē par tiesībām pieprasīt bezmaksas juridiskās konsultācijas vai bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību.

3.   Dalībvalstis var nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību administratīvajā procedūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.   Dalībvalstis var organizēt juridisko konsultāciju un juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvības nodrošināšanu saskaņā ar savām valstu sistēmām.

1.   Dalībvalstis pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma sniedz bezmaksas juridiskas konsultācijas III nodaļā paredzētajā administratīvajā procedūrā.

Piemērojot pirmo daļu, efektīvu piekļuvi bezmaksas juridiskajām konsultācijām var nodrošināt, uzticot personai procedūras administratīvajā posmā sniegt juridiskās konsultācijas vienlaikus vairākiem pieteikuma iesniedzējiem.

2.   Administratīvās procedūras nolūkā bezmaksas juridiskās konsultācijas ietver:

3.   Neskarot 1. punktu, bezmaksas juridisko konsultāciju administratīvajā procedūrā var nenodrošināt, ja:

4.   Šā panta īstenošanas nolūkā dalībvalstis var lūgt palīdzību Patvēruma aģentūrai. Turklāt dalībvalstīm var tikt sniegts finansiāls atbalsts, izmantojot Savienības fondus, saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē šādus fondus.

1.   Pārsūdzības procedūrā dalībvalstis pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma nodrošina, ka viņam tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība un nodrošināta bezmaksas pārstāvība. Šāda bezmaksas juridiskā palīdzība un pārstāvība ietver valsts tiesību aktos prasīto procesuālo dokumentu sagatavošanu, pārsūdzības sagatavošanu un – tiesas sēdes gadījumā – dalību minētajā tiesas sēdē.

2.   Bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību pārsūdzības procedūrā dalībvalstis var nenodrošināt, ja:

3.   Ja lēmumu nepiešķirt bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību pieņem iestāde, kas nav tiesa, pamatojoties uz to, ka tiek uzskatīts, ka pārsūdzībai nav reālu izredžu būt veiksmīgai vai tā ir ļaunprātīga, pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt tiesību efektīvu aizsardzību tiesā pret šādu lēmumu. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pieprasīt bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību.

1.   Juriskonsultam, kurš juridiski pārstāv pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, piešķir piekļuvi informācijai pieteikuma iesniedzēja lietā, uz kuras pamata ir vai tiks pieņemts lēmums.

2.   Piekļuvi informācijai vai avotiem pieteikuma iesniedzēja lietā var atteikt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šādas informācijas vai avotu atklāšana varētu kaitēt valsts drošībai, to organizāciju vai personu drošībai, kas sniedz informāciju, vai to personu drošībai, uz ko informācija attiecas, vai ja varētu tikt kompromitētas izmeklēšanas intereses saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, vai dalībvalstu starptautiskās attiecības, vai ja informācija vai avoti ir klasificēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādos gadījumos atbildīgā iestāde:

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu dalībvalstis piešķir piekļuvi informācijai vai avotiem juriskonsultam, kurš juridiski pārstāv pieteikuma iesniedzēju un kuram ir veikta drošības pārbaude, ciktāl šai informācijai ir nozīme pieteikuma izskatīšanā vai lēmuma pieņemšanā par starptautiskās aizsardzības atņemšanu.

3.   Pieteikuma iesniedzēja juriskonsultam vai personai, kurai uzticēta juridisko konsultāciju sniegšana un kura konsultē, palīdz vai pārstāv pieteikuma iesniedzēju, ir piekļuve slēgtajām zonām, piemēram, aizturēšanas vietām un tranzīta zonām, lai konsultētu, palīdzētu vai pārstāvētu minēto pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1346.

1.   Bezmaksas juridiskās konsultācijas, palīdzību un pārstāvību nodrošina juriskonsulti vai citi konsultanti, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības vai atļauja konsultēt, palīdzēt vai pārstāvēt pieteikuma iesniedzējus, vai to nodrošina nevalstiskas organizācijas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir akreditētas nodrošināt juridiskos pakalpojumus vai pārstāvību pieteikuma iesniedzējiem.

2.   Dalībvalstis paredz īpašus procesuālus noteikumus par kārtību, kādā reģistrē un izskata bezmaksas juridisko konsultāciju, palīdzības un pārstāvības pieprasījumus saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, vai dalībvalstis piemēro spēkā esošos noteikumus, kas attiecas uz līdzīgām prasībām dalībvalstī, ar noteikumu, ka minētie noteikumi nav ierobežojošāki vai nepadara piekļuvi bezmaksas juridiskajām konsultācijām vai bezmaksas juridiskajai palīdzībai un pārstāvībai neiespējamu vai pārāk sarežģītu.

3.   Dalībvalstis paredz īpašus noteikumus par bezmaksas juridiskās konsultācijas, palīdzības un pārstāvības nenodrošināšanu saskaņā ar attiecīgi 16. panta 3. punktu un 17. panta 2. punktu.

4.   Dalībvalstis var arī noteikt finansiālus ierobežojumus vai termiņu ierobežojumus bezmaksas juridisko konsultāciju, palīdzības un pārstāvības nodrošināšanai ar noteikumu, ka šādi ierobežojumi nav patvaļīgi un nepamatoti neierobežo piekļuvi bezmaksas juridiskajām konsultācijām, palīdzībai un pārstāvībai. Attiecībā uz maksu un citiem izdevumiem, attieksme pret pieteikuma iesniedzējiem nav mazāk labvēlīga par ierastu attieksmi pret to valstspiederīgajiem jautājumos saistībā ar juridisko palīdzību.

5.   Dalībvalstis var prasīt pieteikuma iesniedzējam pilnībā vai daļēji atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar juridiskās palīdzības un pārstāvības nodrošināšanu, ja pieteikuma iesniedzēja finansiālais stāvoklis procedūras gaitā ievērojami uzlabojas vai ja lēmums par bezmaksas juridiskās palīdzības un pārstāvības nodrošināšanu tika pieņemts, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtu nepatiesu informāciju. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzēji nekavējoties informē kompetentās iestādes par jebkādām būtiskām izmaiņām to finansiālajā situācijā.

1.   Kompetentās iestādes individuāli novērtē, vai pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, vajadzības gadījumā ar tulka palīdzību. Minēto novērtējumu var iekļaut esošajās valsts procedūrās vai Direktīvas (ES) 2024/1346 25. pantā minētajā novērtējumā, un tas nav jāveic kā administratīva procedūra. Ja to paredz valsts tiesību akti, ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu novērtējumu var darīt pieejamu un novērtējuma rezultātus var nosūtīt atbildīgajai iestādei.

2.   Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu uzsāk pēc iespējas ātrāk pēc pieteikuma paušanas ar to, ka tiek apzināts vai ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka pieteikuma iesniedzējam varētu būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas. Minētā apzināšana balstās uz redzamām zīmēm, pieteikuma iesniedzēja paziņojumiem vai uzvedību vai jebkādiem attiecīgiem dokumentiem. Attiecībā uz nepilngadīgajiem ņem vērā arī vecāku, pieaugušā, kas par viņu atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, vai pieteikuma iesniedzēja pārstāvja paziņojumus. Kompetentās iestādes, reģistrējot pieteikumu, iekļauj informāciju par jebkādām šādām pirmajām pazīmēm pieteikuma iesniedzēja lietā un dara minēto informāciju pieejamu atbildīgajai iestādei.

3.   Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu turpina pēc pieteikuma iesniegšanas, ņemot vērā jebkādu informāciju pieteikuma iesniedzēja lietā.

Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu pabeidz pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 30 dienu laikā. To pārskata, ja notiek jebkādas izmaiņas pieteikuma iesniedzēja attiecīgajos apstākļos vai ja pēc novērtējuma pabeigšanas kļūst acīmredzama vajadzība pēc īpašām procesuālajām garantijām.

4.   Kompetentā iestāde ar pieteikuma iesniedzēja iepriekšēju piekrišanu var nosūtīt pieteikuma iesniedzēju pie atbilstoša ārsta vai psihologa vai pie cita speciālista, lai saņemtu padomu par pieteikuma iesniedzēja vajadzību pēc īpašām procesuālajām garantijām, prioritāti piešķirot gadījumiem, kad ir pazīmes, ka pieteikuma iesniedzēji varētu būt cietuši no spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida smagas psiholoģiskas, fiziskas, seksuālas vai ar dzimumu saistītas vardarbības un ka tas varētu negatīvi ietekmēt viņu spēju efektīvi piedalīties procedūrā. Ja pieteikuma iesniedzējs piekrīt, ka to nosūta saskaņā ar šo daļu, uzskata, ka šāda piekrišana ietver piekrišanu nosūtīšanas rezultātu pārsūtīšanai kompetentajai iestādei.

Padomu, kas sniegts, ievērojot pirmo daļu, atbildīgā iestāde ņem vērā, lemjot par to, kāda veida īpašās procesuālās garantijas var tikt nodrošinātas pieteikuma iesniedzējam.

Attiecīgā gadījumā un neskarot medicīnisko pārbaudi, 1. punktā minēto novērtējumu var integrēt 24. un 25. pantā minētajās medicīniskajās pārbaudēs.

5.   Kompetento iestāžu attiecīgie darbinieki un jebkurš ārsts, psihologs vai cits speciālists, kas sniedz padomu par vajadzību pēc īpašām procesuālajām garantijām, saņem apmācību, lai viņi varētu atklāt tāda pieteikuma iesniedzēja neaizsargātības pazīmes, kam varētu būt vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, un pievērsties minētajām vajadzībām, kad tās ir apzinātas.

1.   Ja pieteikuma iesniedzēji tiek atzīti par tādiem, kam vajadzīgas īpašas procesuālās garantijas, viņi saņem vajadzīgo atbalstu, kas visas starptautiskās aizsardzības procedūras laikā ļauj viņiem izmantot tiesības un pildīt pienākumus, kas paredzēti šajā regulā.

2.   Ja atbildīgā iestāde, tostarp, pamatojoties uz citas attiecīgas valsts iestādes novērtējumu, uzskata, ka šā panta 1. punktā minēto vajadzīgo atbalstu nevar sniegt 42. pantā minētās paātrinātās izskatīšanas procedūras vai 43. pantā minētās robežprocedūras ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas cietušas no spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida smagas psiholoģiskas, fiziskas, seksuālas vardarbības vai ar dzimumu saistītas vardarbības, atbildīgā iestāde pieteikuma iesniedzējam nepiemēro vai pārtrauc piemērot minētās procedūras.

1.   Piemērojot šo regulu, kompetentās iestādes prioritāri ņem vērā bērna labākās intereses.

2.   Atbildīgā iestāde novērtē bērna labākās intereses saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1346 26. pantu.

3.   Atbildīgā iestāde dod nepilngadīgajam iespēju noturēt personisku interviju, tostarp, ja pieteikums ir pausts viņa vārdā saskaņā ar 32. pantu un 33. panta 1. punktu, izņemot, ja tas nav bērna labākajās interesēs. Šajā gadījumā atbildīgā iestāde pamato lēmumu par iespējas nedošanu nepilngadīgajam noturēt personisku interviju.

Nepilngadīgā personisko interviju veic persona, kurai ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo tiesībām un īpašajām vajadzībām. To veic bērnam piemērotā un kontekstam atbilstošā veidā, ņemot vērā bērna vecumu un briedumu.

4.   Ja nepilngadīgais ir pavadīts, personisko interviju veic tā pieaugušā klātbūtnē, kurš par viņu ir atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, un juriskonsulta klātbūtnē, ja tāds ir iecelts. Vajadzības gadījumā un, kad tas ir bērna labākajās interesēs, dalībvalstis var arī veikt personisko interviju ar minēto nepilngadīgo tādas personas klātbūtnē, kurai ir nepieciešamās prasmes un zināšanas. Pamatotu iemeslu dēļ un tikai tad, ja tas ir bērna labākajās interesēs, atbildīgā iestāde var intervēt nepilngadīgo bez atbildīgā pieaugušā klātbūtnes ar noteikumu, ka tā nodrošina, ka intervijas laikā nepilngadīgajam palīdz persona, kurai ir nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai aizsargātu viņa intereses.

5.   Lēmumu par nepilngadīgā pieteikumu sagatavo atbildīgās iestādes attiecīgie darbinieki. Minētajiem attiecīgajiem darbiniekiem ir nepieciešamās zināšanas un viņi ir pienācīgi apmācīti par nepilngadīgo tiesībām un īpašajām vajadzībām.

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka nepavadīti nepilngadīgie tiek pārstāvēti un saņem palīdzību tādā veidā, lai viņi varētu izmantot tiesības un izpildīt pienākumus saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) 2024/1351, Direktīvu (ES) 2024/1346 un Regulu (ES) 2024/1358.

2.   Ja pieteikumu pauž persona, kura apgalvo, ka ir nepilngadīga, vai attiecībā uz kuru ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka tā ir nepilngadīga, un kura ir bez pavadības, kompetentās iestādes:

Pārstāvis un šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā persona var būt tā pati, kas paredzēta Direktīvas (ES) 2024/1346 27. pantā. Viņš tiekas ar nepavadīto nepilngadīgo un ņem vērā nepilngadīgā viedokli par viņa vajadzībām atbilstoši nepilngadīgā vecumam un briedumam.

Ja kompetentā iestāde ir secinājusi, ka pieteikuma iesniedzējs, kas uzdodas par nepilngadīgu, neapšaubāmi ir vecāks par 18 gadiem, tai nav jāieceļ pārstāvis saskaņā ar šo punktu.

Pārstāvja vai šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās personas pienākumi izbeidzas, ja kompetentās iestādes pēc 25. panta 1. punktā minētā vecuma novērtējuma neuzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs, vai uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav nepilngadīgs, vai ja pieteikuma iesniedzējs vairs nav nepavadīts nepilngadīgais.

3.   Gadījumā, ja ir nesamērīgs tādu pieteikumu skaits, ko pauduši nepavadīti nepilngadīgie, vai citās izņēmuma situācijās 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārstāvja iecelšanas termiņu var pagarināt par desmit darbdienām, neskarot 2. punkta trešo daļu.

4.   Ja saskaņā ar 2. punktu tiek norīkota kāda organizācija, tā ieceļ fizisku personu šajā pantā minēto uzdevumu veikšanai attiecībā uz nepavadītu nepilngadīgo.

5.   Kompetentā iestāde nekavējoties informē:

Pārstāvim un 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai personai ir piekļuve attiecīgo dokumentu saturam nepilngadīgā lietā, tostarp īpašajam informatīvajam materiālam, kas paredzēts nepavadītiem nepilngadīgajiem.

6.   Persona, kas minēta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, tiekas ar nepavadīto nepilngadīgo un cita starpā veic šādus uzdevumus, attiecīgā gadījumā kopā ar juriskonsultu:

7.   Kamēr nav iecelts pārstāvis, dalībvalstis var pilnvarot 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto personu palīdzēt nepilngadīgajam reģistrēt un iesniegt pieteikumu vai iesniegt pieteikumu nepilngadīgā vārdā saskaņā ar 33. pantu.

8.   Pārstāvis tiekas ar nepavadīto nepilngadīgo un cita starpā veic šādus uzdevumus, attiecīgā gadījumā kopā ar juriskonsultu:

Personiskajā intervijā pārstāvim un juriskonsultam ir iespēja uzdot jautājumus vai izteikt komentārus tās personas noteiktajā kārtībā, kas veic interviju.

Atbildīgā iestāde var prasīt, lai nepavadīts nepilngadīgais būtu klāt personiskajā intervijā, pat ja ir klāt pārstāvis vai juriskonsults.

9.   Pārstāvis savus pienākumus veic saskaņā ar bērna labākajām interesēm, un viņam ir nepieciešamās kvalifikācijas, apmācība un speciālās zināšanas. Pārstāvji savu pienākumu pildīšanas nolūkā regulāri saņem apmācību, un par viņiem nav ierakstu sodāmības reģistrā, jo īpaši saistībā ar jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pārkāpumiem saistībā ar bērniem.

Pārstāvi maina tikai tad, ja kompetentās iestādes uzskata, ka minētā pārstāvja vai personas uzdevumi nav pienācīgi izpildīti. Organizācijas vai fiziskas personas, kuru intereses ir pretrunā vai varētu būt pretrunā ar nepavadītā nepilngadīgā interesēm, neieceļ par pārstāvjiem.

10.   Kompetentās iestādes nodod fiziskas personas, kas rīkojas kā pārstāvis, vai personas, kas ir piemērota, lai uz laiku darbotos kā pārstāvis, atbildībā samērīgu un ierobežotu nepavadītu nepilngadīgo skaitu un parastos apstākļos ne vairāk kā 30 nepavadītus nepilngadīgos vienlaikus, lai nodrošinātu, ka minētais pārstāvis vai persona spēj efektīvi veikt savus pienākumus.

Gadījumā, ja ir nesamērīgs tādu pieteikumu skaits, ko pauduši nepavadīti nepilngadīgie, vai citās izņēmuma situācijās nepavadītu nepilngadīgo skaitu uz vienu pārstāvi var palielināt līdz ne vairāk kā 50 nepavadītiem nepilngadīgajiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir administratīvas vai tiesu iestādes vai citas struktūras, kas ir atbildīgas par to, kas regulāri uzrauga, ka pārstāvis un saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu norīkotās personas pienācīgi pilda savus uzdevumus, tostarp regulāros intervālos pārskatot ierakstus sodāmības reģistrā par ieceltajiem pārstāvjiem un norīkotajām personām, lai apzinātu iespējamās nesaderības ar viņu lomu. Minētās administratīvās vai tiesu iestādes vai citas struktūras izskata sūdzības, ko nepavadīti nepilngadīgie iesnieguši pret ieceltajiem pārstāvjiem vai personām, kas norīkotas saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

1.   Ja atbildīgā iestāde uzskata, ka tas ir būtiski, lai izskatītu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tā, ja pieteikuma iesniedzējs piekrīt, prasa veikt pieteikuma iesniedzēja medicīnisko pārbaudi attiecībā uz pazīmēm un simptomiem, kas varētu norādīt uz agrāk veiktu vajāšanu vai nodarītu smagu kaitējumu, un saņemt informāciju par šādas pārbaudes rezultātiem.

2.   Nepilngadīgā gadījumā medicīnisko pārbaudi veic tikai tad, ja tam piekrīt vecāks, pieaugušais, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi ir atbildīgs par viņu, pārstāvis vai persona, kas minēta 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un, ja to paredz valsts tiesību akti, pieteikuma iesniedzējs.

Pieteikuma iesniedzējam medicīniskā pārbaude ir bez maksas, un par to maksā no publiskajiem līdzekļiem.

Attiecīgā gadījumā šajā pantā minētajā medicīniskajā pārbaudē var ņemt vērā veselības pārbaudes un neaizsargātības pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) 2024/1356 12. pantā.

3.   Ja medicīniskā pārbaude saskaņā ar 1. punktu netiek veikta, atbildīgā iestāde informē pieteikuma iesniedzējus par to, ka viņi pēc savas iniciatīvas un uz sava rēķina var organizēt medicīnisko pārbaudi attiecībā uz pazīmēm un simptomiem, kas varētu norādīt uz agrāk veiktu vajāšanu vai nodarītu smagu kaitējumu.

4.   Šā panta 1. vai 3. punktā minēto medicīnisko pārbaužu rezultātus iesniedz atbildīgajai iestādei un pieteikuma iesniedzējam, cik drīz vien iespējams, un atbildīgā iestāde tos izvērtē kopā ar pārējiem pieteikuma elementiem.

5.   Medicīniskā pārbaude ir pēc iespējas mazāk aizskaroša, un to veic tikai kvalificētas ārstniecības personas. To veic, ievērojot personas cieņu.

6.   Pieteikuma iesniedzēja atteikšanās iziet medicīnisko pārbaudi vai lēmums iziet medicīnisko pārbaudi pēc savas iniciatīvas, ja šāda pārbaude nenotiek piemērotā laikposmā, ņemot vērā rezervējamo apmeklējuma laiku pieejamību medicīniskajām pārbaudēm atbildīgajā dalībvalstī, neliedz atbildīgajai iestādei pieņemt lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

1.   Ja, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja paziņojumiem, pieejamiem dokumentāriem pierādījumiem vai citām attiecīgām norādēm, pastāv šaubas par to, vai pieteikuma iesniedzējs ir vai nav nepilngadīgs, atbildīgā iestāde pieteikuma izskatīšanas laikā, lai noteiktu pieteikuma iesniedzēja vecumu, var veikt starpdisciplināru novērtēšanu, tostarp psihosociālu novērtēšanu, ko īsteno kvalificēti speciālisti. Vecuma novērtēšanas pamatā nav tikai pieteikuma iesniedzēja fiziskais izskats vai uzvedība. Lai novērtētu vecumu, pieejamos dokumentus uzskata par īstiem, ja vien nav pierādījumu par pretējo, un tiek ņemti vērā nepilngadīgo apgalvojumi.

2.   Ja pēc daudzdisciplīnu novērtējuma joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja vecumu, pieteikuma izskatīšanas laikā kā galēju līdzekli var izmantot medicīniskās pārbaudes, lai noteiktu pieteikuma iesniedzēja vecumu. Ja šajā punktā minētā vecuma novērtējuma rezultāts nav pārliecinošs attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu vai ietver vecuma diapazonu zem 18 gadu vecuma, dalībvalstis pieņem, ka pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs.

3.   Jebkura medicīniskā pārbaude, ko veic 2. punktā minētajos nolūkos, ir pēc iespējas mazāk aizskaroša, un to veic, pilnībā ievērojot personas cieņu. To veic ārstniecības personas, kurām ir pieredze un speciālās zināšanas vecuma aplēšanā.

Ja piemēro šo punktu, medicīniskās pārbaudes un daudzdisciplīnu novērtējuma rezultātus analizē kopā, tādējādi nodrošinot pēc iespējas uzticamāku rezultātu.

4.   Ja medicīniskās pārbaudes tiek izmantotas, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja vecumu, kompetentā iestāde nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, viņu vecāki, pieaugušais, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi ir atbildīgs par viņiem, viņu pārstāvji vai 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā persona pirms viņu starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas tiek informēti viņiem saprotamā valodā un bērnam draudzīgā un vecumam atbilstošā veidā par iespēju, ka viņu vecums varētu tikt novērtēts, izmantojot medicīnisko pārbaudi. Tas ietver informāciju par pārbaudes metodi, par medicīniskās pārbaudes rezultātu iespējamām sekām attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, un par iespēju atteikties no medicīniskās pārbaudes un sekām, kas varētu rasties, ja pieteikuma iesniedzējs atsakās no medicīniskās pārbaudes. Visi dokumenti, kas attiecas uz medicīnisko pārbaudi, tiek pievienoti pieteikuma iesniedzēja lietā.

5.   Medicīnisko pārbaudi, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēju vecumu, veic tikai tad, ja pēc šā panta 4. punktā paredzētās informācijas saņemšanas tai piekrīt pieteikuma iesniedzēji, viņu vecāki, šā panta 4. punktā minētais atbildīgais pieaugušais, viņu pārstāvis vai 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā persona.

6.   Pieteikuma iesniedzēju, viņu vecāku, šā panta 4. punktā minētā atbildīgā pieaugušā, viņu pārstāvja vai 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās personas atteikšanās no medicīniskās pārbaudes vecuma novērtēšanas nolūkā neliedz atbildīgajai iestādei pieņemt lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šādu atteikšanos var uzskatīt tikai par atspēkojamu prezumpciju, ka pieteikuma iesniedzējs nav nepilngadīgs.

7.   Dalībvalsts var atzīt citu dalībvalstu pieņemtos lēmumus par vecuma novērtējumu, ja vecuma novērtēšana tika veikta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

1.   Starptautiskās aizsardzības pieteikumu uzskata par paustu, ja trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, tostarp nepavadīts nepilngadīgais, personīgi izsaka kompetentajai iestādei, kas minēta 4. panta 1. un 2. punktā, vēlmi saņemt no dalībvalsts starptautisko aizsardzību.

Ja kompetento iestāžu amatpersonām ir šaubas, vai attiecīgo paziņojumu uzskatīt par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tās skaidri jautā personai, vai tā vēlas saņemt starptautisko aizsardzību.

2.   Iestādes, kas ir atbildīgas par uzņemšanas vietām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1346, attiecīgā gadījumā tiek informētas par pieteikuma paušanu. Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2024/1356 5. panta 1. punktā minētais skrīnings, dalībvalstis var izvēlēties piemērot šo punktu pēc tam, kad skrīnings ir pabeigts.

1.   Neskarot pienākumus vākt un nosūtīt datus saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1358 15. panta 1. punktu, iestādes, kas ir kompetentas reģistrēt pieteikumus, šīs regulas 5. panta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kādas citas dalībvalsts iestādes vai Patvēruma aģentūras nosūtīti eksperti, kuri tām palīdz veikt minēto uzdevumu, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas dienas pēc tā paušanas reģistrē pieteikumu. Šajā nolūkā tās reģistrē šādu informāciju, kas var būt iegūta no Regulas (ES) 2024/1356 17. pantā minētās skrīninga veidlapas:

Ja pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētās ziņas dalībvalstis ir ieguvušas pirms pieteikuma paušanas, tās nepieprasa iesniegt atkārtoti.

2.   Ja persona apgalvo, ka tai nav valstspiederības, šo faktu skaidri reģistrē, kamēr nav noteikts, vai persona ir bezvalstnieks.

3.   Ja pieteikumu pauž iestādei, kurai uzticēts uzdevums saņemt starptautiskās aizsardzības pieteikumus un kura nav atbildīga par pieteikumu reģistrēšanu, minētā iestāde nekavējoties un ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no pieteikuma paušanas informē iestādi, kas ir atbildīga par pieteikumu reģistrēšanu. Iestāde, kas ir atbildīga par pieteikumu reģistrēšanu, reģistrē pieteikumu pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad tā ir saņēmusi informāciju.

4.   Ja informāciju iegūst atbildīgā iestāde vai cita iestāde, kas tai palīdz izskatīt pieteikumu, izskatīšanai nepieciešamās papildu ziņas var iegūt arī reģistrācijas laikā.

5.   Ja ir nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kas pauž pieteikumu vienā un tajā pašā laikposmā, un tas padara neiespējamu pieteikumu reģistrēšanu 1. un 3. punktā paredzētajos termiņos, pieteikumu reģistrē ne vēlāk kā 15 dienu laikā no tā paušanas.

6.   Neskarot pieteikuma iesniedzēja tiesības iesniegt jaunus elementus, lai pamatotu savu pieteikumu, atkārtota pieteikuma gadījumā, ja 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā un 2. punktā minētā informācija kompetentajai iestādei jau ir pieejama, tai var nebūt pienākuma vākt šādas ziņas.

7.   Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2024/1356 5. panta 1. punktā minētais skrīnings, šā panta 1.–6. punktu piemēro tikai pēc tam, kad skrīnings ir pabeigts.

1.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pieteikums ir pausts, iespējami drīz un ne vēlāk kā 21 dienas laikā no pieteikuma reģistrācijas, ja vien netiek piemērots šā panta 6. punkts, ar noteikumu, ka viņam tiek dota reāla iespēja to darīt saskaņā ar šo pantu. Ja pieteikums nav iesniegts atbildīgajā iestādē, kompetentā iestāde nekavējoties informē atbildīgo iestādi par to, ka pieteikums ir iesniegts.

2.   Pēc pārsūtīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1351 46. pantu pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iespējami drīz un ne vēlāk kā 21 dienas laikā no brīža, kad pieteikuma iesniedzējs sevi identificē atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Pieteikumu iesniedz personīgi, noteiktā datumā un vietā un, ja tas ir paziņots, noteiktā laikā. Kompetentās iestādes minēto datumu un vietu paziņo pieteikuma iesniedzējam. Kompetentās iestādes var pieteikuma iesniedzējam paziņot pieteikuma iesniegšanas laiku.

Dalībvalstis valsts tiesību aktos var paredzēt, ka pieteikumu uzskata par iesniegtu personīgi, ja kompetentā iestāde pārliecinās, ka pieteikuma iesniedzējs pieteikuma reģistrācijas vai iesniegšanas brīdī fiziski atrodas dalībvalsts teritorijā.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis valsts tiesību aktos var paredzēt iespēju pieteikuma iesniedzējam iesniegt pieteikumu, izmantojot veidlapu, tostarp gadījumos, kad viņš nevar ierasties personīgi tādu ilgstošu nopietnu apstākļu dēļ, kas nav viņa kontrolē, piemēram, ieslodzījuma vai ilgstošas hospitalizācijas dēļ. Pieteikumu uzskata par iesniegtu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz veidlapu 1. punktā noteiktajā termiņā, un ar noteikumu, ka kompetentā iestāde secina, ka ir izpildīti šā punkta nosacījumi. Šādos gadījumos pieteikuma izskatīšanas termiņš sākas no dienas, kad kompetentā iestāde saņem minēto veidlapu.

5.   Piemērojot 3. punkta pirmo daļu, ja nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pauž starptautiskās aizsardzības pieteikumu vienā un tajā pašā laikposmā, un tas padara neiespējamu apmeklējuma laika rezervēšanu katram pieteikuma iesniedzējam 1. punktā paredzētajā termiņā, pieteikuma iesniedzējam rezervē apmeklējuma laiku pieteikuma iesniegšanai dienā, kas nav vēlāk kā divus mēnešus no pieteikuma reģistrēšanas dienas.

6.   Iesniedzot pieteikumu, pieteikuma iesniedzējiem pēc iespējas drīz ir jāiesniedz visi Regulas (ES) 2024/1347 4. panta 2. punktā minētie viņu rīcībā esošie elementi un dokumenti, kas vajadzīgi viņu pieteikuma pamatošanai. Pēc pieteikuma iesniegšanas, jo īpaši viņu personiskajā intervijā, pieteikuma iesniedzējiem ir atļauts iesniegt jebkādus papildu elementus, kas attiecas uz pieteikuma izskatīšanu, līdz administratīvajā procedūrā tiek pieņemts lēmums par viņu pieteikumu.

Dalībvalstis minētajā laikposmā var noteikt termiņu minēto papildu elementu iesniegšanai, kuru pieteikuma iesniedzējs cenšas ievērot.

7.   Dalībvalstis var organizēt piekļuvi procedūrai tādā veidā, lai pieteikuma paušana, reģistrēšana vai iesniegšana notiktu vienlaikus. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka visi pieteikuma iesniedzēji saņem 8. panta 2.–6. punktā paredzētās garantijas. Ja paušana, reģistrēšana vai iesniegšana notiek vienlaikus, pieteikuma iesniedzējiem ir atļauts iesniegt visus viņu rīcībā esošos elementus un dokumentus, kas minēti Regulas (ES) 2024/1347 4. panta 2. punktā un kas nepieciešami viņu pieteikuma pamatošanai viņu personiskās intervijas laikā.

Turklāt pieteikuma iesniedzējiem ir atļauts iesniegt jebkādus papildu elementus, kam ir nozīme viņu pieteikuma izskatīšanā, līdz administratīvajā procedūrā tiek pieņemts lēmums par viņu pieteikumu. Dalībvalstis minētajā laikposmā var noteikt termiņu minēto papildu elementu iesniegšanai, kuru pieteikuma iesniedzējs cenšas ievērot.

1.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pausts starptautiskās aizsardzības pieteikums, reģistrējot pieteikumu, izsniedz pieteikuma iesniedzējam dokumentu viņa vārdā, kurā norādīts, ka pieteikums ir pausts un reģistrēts. Minētais dokuments ir derīgs līdz 4. punktā minētā dokumenta izdošanai.

Pēc pārsūtīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1351 46. pantu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, ja pieteikuma iesniedzējs tām identificē sevi, izsniedz pieteikuma iesniedzējam dokumentu viņa vārdā, kurā norādīts, ka pieteikums ir pausts un reģistrēts un ka persona ir pārsūtīta. Minētais dokuments ir derīgs līdz 4. punktā minētā dokumenta izdošanai.

2.   Šā panta 1. punktā minētais dokuments nav jāizsniedz, ja līdz reģistrācijas brīdim ir iespējams izdot 4. punktā minēto dokumentu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto dokumentu atsauc, kad ir izdots 4. punktā minētais dokuments.

4.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir iesniegts pieteikums saskaņā ar 28. panta 1. un 2. punktu, iespējami drīz pēc pieteikuma iesniegšanas izdod dokumentu, kurā ir ietverti vismaz šādi elementi, ko pēc vajadzības jāatjaunina:

5.   Nav nepieciešams izdot jebkādus šajā pantā minētos dokumentus, ja un kamēr pieteikuma iesniedzējs ir aizturēts vai atrodas ieslodzījumā.

Pēc atbrīvošanas no aizturēšanas vai ieslodzījuma pieteikuma iesniedzējam izsniedz 1. vai 4. punktā minēto dokumentu. Ja pieteikuma iesniedzējam pēc atbrīvošanas izsniedz 1. punktā minēto dokumentu, pieteikuma iesniedzējs iespējami drīz saņem 4. punktā minēto dokumentu.

6.   Pavadītu nepilngadīgo gadījumā šajā pantā minētie dokumenti, kas izdoti vienam no pieteikuma iesniedzēja vecākiem vai pieaugušajam, kurš par viņu ir atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, attiecīgā gadījumā var attiekties arī uz nepilngadīgo.

7.   Šajā pantā minētajiem dokumentiem nav jābūt personu apliecinošiem dokumentiem, tomēr tos uzskata par pietiekamiem, lai pieteikuma iesniedzēji varētu ar tiem apliecināt savu identitāti valsts iestādēm un piekļūt savām tiesībām starptautiskās aizsardzības procedūras laikā.

8.   Šā panta 1. un 4. punktā minētajā dokumentā norāda pieteikuma iesniedzēja reģistrācijas datumu.

9.   Šā panta 4.punktā minētais dokuments ir derīgs ne vairāk kā 12 mēnešus vai līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzējs tiek pārsūtīts uz citu dalībvalsti saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1351. Ja minēto dokumentu izdevusi atbildīgā dalībvalsts, dokumenta derīguma termiņu pagarina tā, lai tas aptvertu laikposmu, kurā pieteikuma iesniedzējam ir tiesības palikt tās teritorijā. Dokumenta derīguma termiņš nerada tiesības palikt dalībvalstī, kurā minētās tiesības tika izbeigtas vai apturētas saskaņā ar šo regulu.

1.   Ja ir norādes par to, ka trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas tiek turēti aizturēšanas vietās vai atrodas robežšķērsošanas vietās, tostarp tranzīta zonās pie ārējām robežām, varētu vēlēties paust starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kompetentās iestādes saskaņā ar 4. pantu viņiem sniedz informāciju par iespēju to darīt.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs pauž pieteikumu aizturēšanas vietā, cietumā vai robežšķērsošanas vietā, tostarp tranzīta zonā, pie ārējām robežām, kompetentās iestādes saskaņā ar 4. pantu veic pasākumus mutiskās tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanai, ciktāl tas nepieciešams, lai atvieglotu piekļuvi starptautiskās aizsardzības procedūrai.

3.   Organizācijām un personām, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļauts sniegt padomus un konsultācijas, nodrošina reālu piekļuvi pieteikuma iesniedzējiem, kuri tiek turēti aizturēšanas vietās vai atrodas robežšķērsošanas vietās, tostarp tranzīta zonās, pie ārējām robežām. Šādai piekļuvei var būt nepieciešama iepriekšēja vienošanās ar kompetentajām iestādēm.

Dalībvalstis var piemērot pirmajā daļā minētajai piekļuvei ierobežojumus, tos nosakot valsts tiesību aktos, ja tie ir objektīvi vajadzīgi robežšķērsošanas vietas, tostarp tranzīta zonu, vai aizturēšanas vietas drošības, sabiedriskās kārtības vai administratīvās pārvaldības nolūkā ar noteikumu, ka piekļuve netiek pārmērīgi ierobežota vai padarīta par neiespējamu.

1.   Tāda pieaugušā gadījumā, kuram vajadzīga palīdzība, lai īstenotu rīcībspēju saskaņā ar valsts tiesību aktiem (“aprūpējams pieaugušais”), pieteikumu šā aprūpējamā pieaugušā vārdā var paust un iesniegt pieaugušais, kas par viņu ir atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi.

2.   Aprūpējamais pieaugušais iesniegt pieteikumu ierodas klātienē, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti iemesli, kuru dēļ viņš nevar vai nav spējīgs ierasties klātienē, vai kad pieteikumu iesniedz, izmantojot veidlapu, ja tāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos.

1.   Pavadītam nepilngadīgajam ir tiesības iesniegt pieteikumu savā vārdā, ja viņam ir rīcībspēja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja pavadītam nepilngadīgajam nav rīcībspējas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, tad pieteikumu nepilngadīgā vārdā iesniedz viens no vecākiem vai cits pieaugušais, piemēram, likumisks aprūpētājs vai bērnu aizsardzības dienesti, kas ir atbildīgi par nepilngadīgo saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi.

2.   Attiecībā uz pavadītu nepilngadīgo, kuram nav rīcībspējas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un kurš ir klāt brīdī, kad vecāks vai cits pieaugušais, kas par viņu ir atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, pauž vai iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tās pašas dalībvalsts teritorijā, jo īpaši, ja šādam nepilngadīgajam nav nekādu citu likumisku līdzekļu, lai paliktu tās pašas dalībvalsts teritorijā, pieteikuma paušanu un iesniegšanu, ko veic vecāks vai cits pieaugušais, kurš ir atbildīgs par viņu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, arī uzskata par starptautiskās aizsardzības pieteikuma paušanu un iesniegšanu nepilngadīgā vārdā.

Dalībvalstis var nolemt piemērot pirmo daļu arī attiecībā uz pavadītu nepilngadīgo, kurš ir piedzimis administratīvās procedūras laikā vai klātienē piedalās tajā.

3.   Ja pavadīta nepilngadīgā vecāks vai pieaugušais, kurš ir atbildīgs par viņu, kā minēts 2. punktā, iesniedz pieteikumu nepilngadīgā vārdā, nepilngadīgais ierodas klātienē iesniegt pieteikumu, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti iemesli, kuru dēļ nepilngadīgais nevar vai nav spējīgs ierasties klātienē, vai kad pieteikumu nepilngadīgā vārdā iesniedz, izmantojot veidlapu, ja tāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos.

1.   Nepavadītam nepilngadīgajam ir tiesības iesniegt pieteikumu savā vārdā, ja viņam ir rīcībspēja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Šajā nolūkā nepavadītu nepilngadīgo informē par rīcībspējas iegūšanas vecumu dalībvalstī, kas ir atbildīga par viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu. Ja nepavadītam nepilngadīgajam nav rīcībspējas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, pieteikumu viņa vārdā iesniedz pārstāvis vai 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā persona.

Šā punkta pirmo daļu piemēro, neskarot nepavadītu nepilngadīgo tiesības uz juridiskām konsultācijām un juridisko palīdzību un pārstāvību saskaņā ar 15. un 16. pantu.

2.   Tāda nepavadīta nepilngadīgā gadījumā, kuram nav rīcībspējas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, pieteikumu iesniedz 28. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, ņemot vērā bērna labākās intereses.

3.   Ja nepavadīta nepilngadīgā pārstāvis vai 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā persona iesniedz pieteikumu nepilngadīgā vārdā, nepilngadīgais iesniegt pieteikumu ierodas klātienē, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti iemesli, kuru dēļ nepilngadīgais nevar vai nespēj ierasties klātienē, vai kad pieteikumu iesniedz, izmantojot veidlapu, ja tāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos.

1.   Atbildīgā iestāde izskata starptautiskās aizsardzības pieteikumus un pieņem lēmumus par tiem saskaņā ar II nodaļā noteiktajiem pamatprincipiem un garantijām.

2.   Atbildīgā iestāde pieņem lēmumus par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem pēc tam, kad ir pienācīgi izskatīta pieteikuma pieņemamība vai tas ir izskatīts pēc būtības. Atbildīgā iestāde izskata pieteikumus objektīvi, neitrāli un individuāli. Pieteikuma izskatīšanas nolūkā atbildīgā iestāde ņem vērā:

3.   Darbiniekiem, kas izskata pieteikumus un pieņem lēmumus, ir atbilstošas zināšanas, un viņi ir saņēmuši apmācību, tostarp attiecīgo apmācību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2303 8. pantu, par attiecīgajiem standartiem, kas piemērojami patvēruma un bēgļu tiesību jomā. Viņiem ir iespēja vajadzības gadījumā konsultēties ar ekspertiem par konkrētiem jautājumiem, piemēram, par medicīnu, kultūru, reliģiju, psihoemocionālo veselību, ar bērniem saistītiem jautājumiem vai dzimumu jautājumiem. Vajadzības gadījumā viņi var iesniegt jautājumus Patvēruma aģentūrai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2303 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

4.   Dokumentus, kurus atbildīgā iestāde novērtē kā tādus, kam ir nozīme pieteikumu izskatīšanā, vajadzības gadījumā tulko šādas izskatīšanas vajadzībām.

Minēto dokumentu, kam ir nozīme, vai to daļu tulkojumu var nodrošināt citas struktūras, un tos var apmaksāt no publiskiem līdzekļiem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Pieteikuma iesniedzējs uz sava rēķina var nodrošināt citu dokumentu tulkojumu. Atkārtotu pieteikumu gadījumā atbildība par dokumentu tulkojumu nodrošināšanu var tikt uzlikta pieteikuma iesniedzējam.

5.   Atbildīgā iestāde var noteikt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu par prioritāru, jo īpaši ja:

1.   Izskatīšanu nolūkā noteikt, vai pieteikums ir nepieņemams, saskaņā ar 38. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu un 38. panta 2. punktu pabeidz pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā divus mēnešus no pieteikuma iesniegšanas dienas.

38. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā gadījumā atbildīgā iestāde izskatīšanu pabeidz desmit darbdienu laikā.

Pieteikumu neuzskata par pieņemamu tikai tā iemesla dēļ, ka šajā punktā un 2. punktā noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums par nepieņemamību.

2.   Atbildīgā iestāde var pagarināt 1. punkta pirmajā daļā noteiktos termiņus par ne vairāk kā diviem mēnešiem, ja:

3.   Atbildīgā iestāde pabeidz paātrināto izskatīšanas procedūru iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus no dienas, kad iesniegts pieteikums.

4.   Atbildīgā iestāde nodrošina, ka procedūra, kurā pieteikumu izskata pēc būtības, ar noteikumu, ka uz to neattiecas paātrināta izskatīšanas procedūra, tiek pabeigta iespējami drīz, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts pieteikums, neskarot pienācīgu un pilnīgu izskatīšanu.

5.   Atbildīgā iestāde var pagarināt 4. punktā minēto sešu mēnešu termiņu par ne vairāk kā sešiem mēnešiem, ja:

6.   Ja pieteikuma iesniedzējam piemēro Regulas (ES) 2024/1351 46. pantā izklāstīto pārsūtīšanas procedūru, šā panta 4. punktā minēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kad saskaņā ar 28. panta 2. punktu ir iesniegts pieteikums.

7.   Atbildīgā iestāde var atlikt izskatīšanas procedūras pabeigšanu, ja nav pamatoti sagaidāms, ka tā varēs pieņemt lēmumu 4. punktā noteiktajos termiņos tādēļ, ka izcelsmes valstī ir neskaidrs stāvoklis, kas, kā sagaidāms, varētu būt īslaicīgs. Šādos gadījumos atbildīgā iestāde:

Dalībvalsts iespējami drīz informē Komisiju un Patvēruma aģentūru par procedūru atlikšanu attiecībā uz attiecīgo izcelsmes valsti. Jebkurā gadījumā atbildīgā iestāde pabeidz izskatīšanas procedūru 21 mēnesī no pieteikuma iesniegšanas.

8.   Dalībvalstis nosaka termiņus izskatīšanas procedūras pabeigšanai gadījumos, kad kāda tiesa atceļ atbildīgās iestādes lēmumu un nodod lietu atpakaļ. Minētie termiņi ir īsāki nekā šajā pantā noteiktie termiņi.

1.   Lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu sagatavo rakstveidā, un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktiem iespējami drīz par to paziņo pieteikuma iesniedzējam. Ja pārstāvis vai juriskonsults juridiski pārstāv pieteikuma iesniedzēju, kompetentā iestāde var paziņot par lēmumu šai personai, nevis pieteikuma iesniedzējam.

2.   Ja pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams, kā nepamatots vai kā acīmredzami nepamatots attiecībā uz bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, kā skaidri atsaukts vai kā netieši atsaukts, lēmumā norāda faktoloģiskos un juridiskos noraidīšanas iemeslus.

3.   Pieteikuma iesniedzēju rakstiski informē par lēmuma rezultātu un to, kā apstrīdēt lēmumu, ar kuru pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams, kā nepamatots vai kā acīmredzami nepamatots attiecībā uz bēgļa statusu vai alternatīvās aizsardzības statusu, vai kā netieši atsaukts. Minēto informāciju var sniegt lēmumā par starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Ja pieteikuma iesniedzējam nepalīdz juriskonsults, minēto informāciju sniedz valodā, kuru pieteikuma iesniedzējs saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu.

4.   Ja pieteikuma iesniedzējam palīdz juriskonsults, kas juridiski pārstāv pieteikuma iesniedzēju, 3. punktā minēto informāciju var sniegt tikai šim juriskonsultam, to nepārtulkojot valodā, kuru pieteikuma iesniedzējs saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Šādā gadījumā starptautiskās aizsardzības piešķiršanas vai nepiešķiršanas faktu informācijas nolūkā rakstiski dara zināmu pieteikuma iesniedzējam valodā, kuru viņš saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, un papildina ar vispārīgu informāciju par to, kā lēmumu apstrīdēt.

5.   Ja pieteikumi iesniegti nepilngadīgo vārdā vai aprūpējamu pieaugušo vārdā un ja visu šo pieteikumu pamatā ir tieši tādi paši fakti, kādi ir tā pieteikuma pamatā, ko iesniedzis pieaugušais, kas ir atbildīgs par attiecīgo nepilngadīgo vai aprūpējamo pieaugušo, atbildīgā iestāde, pamatojoties uz individuālu katra pieteikuma iesniedzēja novērtējumu, var pieņemt vienu lēmumu, kas attiecas uz visiem pieteikuma iesniedzējiem, ja vien, to darot, netiktu atklāti pieteikuma iesniedzēja īpašie apstākļi, kas varētu apdraudēt viņa intereses, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar dzimumu saistītu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, un vajāšanu dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai vecuma dēļ. Šādos gadījumos saskaņā ar 1. punktu pieņem atsevišķu lēmumu un to paziņo attiecīgajai personai.

1.   Atbildīgā iestāde var novērtēt pieteikuma pieņemamību saskaņā ar II nodaļā noteiktajiem pamatprincipiem un garantijām, un valsts tiesību aktos tai var atļaut noraidīt pieteikumu kā nepieņemamu, ja ir piemērojams kāds no šādiem pamatojumiem:

2.   Atbildīgā iestāde pieteikumu noraida kā nepieņemamu, ja pieteikums ir atkārtots pieteikums un ja nav radušies vai pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis jaunus attiecīgus elementus, kā minēts 55. panta 3. un 5. punktā, kas saistīti ar jautājuma izskatīšanu par to, vai pieteikuma iesniedzējs ir kvalificējams kā starptautiskās aizsardzības saņēmējs saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1347 vai kas ir saistīti ar iepriekš piemērotu nepieņemamības pamatojumu.

1.   Pieteikumu neizskata pēc būtības, ja:

2.   Izskatot pieteikumu pēc būtības, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par to, vai pieteikuma iesniedzējs kvalificējas kā bēglis un, ja tas nekvalificējas kā bēglis, tad tā nosaka, vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt alternatīvu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1347.

3.   Atbildīgā iestāde noraida pieteikumu kā nepamatotu, ja tā konstatējusi, ka pieteikuma iesniedzējs nekvalificējas starptautiskajai aizsardzībai, ievērojot Regulu (ES) 2024/1347.

4.   Atbildīgā iestāde valsts tiesību aktos var būt pilnvarota atzīt nepamatotu pieteikumu par acīmredzami nepamatotu, ja izskatīšanas pabeigšanas laikā ir piemērojams kāds no 42. panta 1. un 3. punktā minētajiem apstākļiem.

1.   Pieteikuma iesniedzējs var atsaukt savu pieteikumu pēc savas ierosmes jebkurā procedūras brīdī. Pieteikumu rakstiski atsauc pieteikuma iesniedzējs personīgi vai to iesniedz viņa juriskonsults, kas juridiski pārstāv pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   Kompetentās iestādes pieteikuma atsaukšanas brīdī informē pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu par visām šādas atsaukšanas procesuālajām sekām valodā, kuru viņš saprot vai ko ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu.

3.   Ja skaidru atsaukšanu iesniedz kompetentajā iestādē, kas nav atbildīgā iestāde, minētā iestāde informē atbildīgo iestādi par šādu atsaukšanu. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, ar ko atzīst, ka pieteikums ir skaidri atsaukts. Minētais lēmums ir galīgs, un to nevar pārsūdzēt, kā minēts šīs regulas V nodaļā.

4.   Ja atbildīgā iestāde tajā posmā, kad pieteikuma iesniedzējs skaidri atsauc pieteikumu, jau ir konstatējusi, ka pieteikuma iesniedzējs nekvalificējas starptautiskajai aizsardzībai, ievērojot Regulu (ES) 2024/1347, tā vēl var pieņemt lēmumu noraidīt pieteikumu kā nepamatotu vai acīmredzami nepamatotu.

1.   Pieteikumu atzīst kā netieši atsauktu, ja:

2.   Ja iestāde, kas novērtē, vai pieteikums ir netieši atsaukts, ir kompetentā iestāde, kas nav atbildīgā iestāde, un ja minētā kompetentā iestāde uzskata, ka pieteikums ir jāuzskata par netieši atsauktu, minētā kompetentā iestāde attiecīgi informē atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, ar ko atzīst, ka pieteikums ir netieši atsaukts.

3.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir ieradies klātienē, kompetentā iestāde pieteikuma atsaukšanas brīdī informē pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu par visām šādas atsaukšanas procesuālajām sekām valodā, kuru viņš saprot vai ko ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu.

4.   Kompetentā iestāde var apturēt procedūru, lai dotu pieteikuma iesniedzējam iespēju pamatot vai labot 1. punktā noteiktos trūkumus vai darbības, pirms tiek pieņemts lēmums, ar ko pieteikumu atzīst par netieši atsauktu.

5.   Pieteikumu var noraidīt kā nepamatotu vai acīmredzami nepamatotu, ja atbildīgā iestāde pieteikuma netiešas atsaukšanas posmā ir jau konstatējusi, ka pieteikuma iesniedzējs nekvalificējas starptautiskajai aizsardzībai, ievērojot Regulu (ES) 2024/1347.

1.   Neskarot 21. panta 2. punktu, atbildīgā iestāde saskaņā ar II nodaļā noteiktajiem pamatprincipiem un garantijām paātrina starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu pēc būtības, ja:

Ja Patvēruma aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2303 11. pantu ir sniegusi norādes par izcelsmes valsti, kuras liecina, ka kopš attiecīgo Eurostat datu publicēšanas attiecīgajā trešā valstī ir notikušas būtiskas izmaiņas, dalībvalstis minētās norādes izmanto kā atsauci, lai piemērotu šā punkta pirmās daļas j) apakšpunktu.

2.   Ja atbildīgā iestāde uzskata, ka pieteikuma izskatīšana ir saistīta ar tādiem faktiskiem vai juridiskiem apstākļiem, kuri ir pārāk sarežģīti, lai tos izskatītu paātrinātā procedūrā, tā var turpināt izskatīt pēc būtības saskaņā ar 35. panta 4. punktu un 39. pantu. Šādā gadījumā attiecīgo pieteikuma iesniedzēju informē par procedūras maiņu.

3.   Paātrināto izskatīšanas procedūru var piemērot nepavadītiem nepilngadīgajiem vienīgi tad, ja:

Ja Patvēruma aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2303 11. pantu ir sniegusi norādes par izcelsmes valsti, kuras liecina, ka kopš attiecīgo Eurostat datu publicēšanas attiecīgajā trešā valstī ir notikušas būtiskas izmaiņas, dalībvalstis minētās norādes izmanto kā atsauci, lai piemērotu šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktu.

1.   Pēc skrīninga, kas veikts saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1356, attiecīgā gadījumā un ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējam vēl nav piešķirta atļauja ieceļot dalībvalstu teritorijā, dalībvalsts saskaņā arī II nodaļā noteiktajiem pamatprincipiem un garantijām var pieteikumu izskatīt robežprocedūrā, ja minēto pieteikumu ir paudis trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kurš neatbilst Regulas (ES) 2016/399 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem ieceļošanai dalībvalsts teritorijā. Robežprocedūra var notikt:

2.   Neskarot 51. panta 2. punktu un 53. panta 2. punktu, pieteikuma iesniedzējiem, kuriem piemēro robežprocedūru, nav atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā. Jebkāds pasākums, ko dalībvalstis veic, lai nepieļautu neatļautu ieceļošanu savā teritorijā, atbilst Direktīvai (ES) 2024/1346.

3.   Atkāpjoties no 51. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikuma, pieteikuma iesniedzējam neatļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, ja:

Šā punkta pirmajā daļā minētajos gadījumos, kad uz pieteikuma iesniedzēju attiecas atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, vai kad saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 14. pantu viņam ir atteikta ieceļošana, piemēro Regulas (ES) 2024/1349 4. pantu.

4.   Neskarot Regulas (ES) 2021/2303 14. pantā noteikto uzraudzības mehānismu un kā papildinājumu tam, katra dalībvalsts nodrošina pamattiesību uzraudzības mehānismu saistībā ar robežprocedūru, kurš atbilst Regulas (ES) 2024/1356 10. pantā noteiktajiem kritērijiem.

1.   Ja piemēro robežprocedūru, var pieņemt šādus lēmumus:

2.   Ja pieteikuma iesniedzēju skaits pārsniedz 47. panta 1. punktā minēto skaitu un lai noteiktu, kam piemērot robežprocedūru, ievērojot 42. panta 1. punkta c), f) vai j) apakšpunktu vai 42. panta 3. punkta b) apakšpunktu, prioritāti piešķir šādām pieteikumu kategorijām:

3.   Ja robežprocedūru piemēro nepilngadīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, prioritāti piešķir viņu pieteikumu izskatīšanai.

Dalībvalstis var prioritārā kārtā arī izskatīt pieteikumus, ko iesnieguši konkrēti trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieku gadījumā iesnieguši bijušie pastāvīgie iedzīvotāji trešā valstī, kuriem negatīva lēmuma gadījumā ir lielākas izredzes tikt atgrieztiem attiecīgi savā izcelsmes valstī, savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, drošā trešā valstī vai pirmajā patvēruma valstī šīs regulas nozīmē.

1.   Dalībvalsts izskata pieteikumu robežprocedūrā 43. panta 1. punktā minētajos gadījumos, ja ir piemērojams kāds no 42. panta 1. punkta c), f) vai j) apakšpunktā minētajiem apstākļiem.

2.   Ja ir piemērojami 42. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētie apstākļi un neskarot 54. pantu, dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai robežprocedūrā pēc iespējas saglabātu ģimenes vienotību.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā, lai saglabātu ģimenes vienotību, ar “minētā pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļiem”, ciktāl ģimene jau pastāvējusi pirms pieteikuma iesniedzēja ieceļošanas dalībvalstu teritorijā, saprot šādus pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļus, kuri atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu:

Pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā uz individuāla novērtējuma pamata nepilngadīgo uzskata par neprecētu, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem viņš nevarēja stāties laulībā, jo īpaši, ņemot vērā minimālo pieļaujamo vecumu laulības reģistrēšanai.

4.   Ja, balstoties uz informāciju, kas iegūta veicot uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2303 14. un 15. pantu, Komisijai ir pamats uzskatīt, ka dalībvalsts neievēro 54. panta 2. punktā noteiktās prasības, tā nekavējoties iesaka apturēt robežprocedūru piemērošanu ģimenēm, kurās ir nepilngadīgie, ievērojot 53. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Komisija šo ieteikumu publisko.

Attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā Komisijas ieteikumu attiecībā uz tās pienākumiem saskaņā ar 53. panta 2. punkta b) apakšpunktu un nolūkā novērst jebkādus konstatētos trūkumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību 54. panta 2. punkta prasībām. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu ieteikumu.

1.   Komisija īstenošanas aktos, izmantojot 4. punktā noteikto formulu, aprēķina skaitu, kas atbilst katras dalībvalsts pienācīgai kapacitātei.

Neskarot 3. punktu, Komisija īstenošanas aktos arī nosaka maksimālo pieteikumu skaitu, kas dalībvalstij ik gadu ir jāizskata robežprocedūrā. Šis maksimālais skaits ir divas reizes lielāks par skaitu, kas iegūts, izmantojot 4. punktā noteikto formulu, no 2026. gada 12. jūnija, trīs reizes lielāks par skaitu, kas iegūts, izmantojot 4. punktā noteikto formulu, no 2027. gada 13. jūnija un četras reizes lielāks par skaitu, kas iegūts, izmantojot 4. punktā noteikto formulu, no 2028. gada 13. jūnija.

2.   Ja tiek sasniegta dalībvalsts pienācīgā kapacitāte, kā minēts 1. punkta pirmajā daļā,, no minētās dalībvalsts vairs neprasa veikt robežprocedūras 43. panta 1. punktā minētajos gadījumos, ja ir piemērojami 42. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētie apstākļi.

3.   Ja dalībvalsts ir izskatījusi maksimālo pieteikumu skaitu, kas minēts 1. punkta otrajā daļā, no minētās dalībvalsts vairs neprasa veikt robežprocedūras 43. panta 1. punktā minētajos gadījumos, ja ir piemērojami 42. panta 1. punkta c) vai j) apakšpunktā minētie apstākļi. Minētā dalībvalsts tomēr turpina robežprocedūrā izskatīt to trešo valstu valstspiederīgo pieteikumus, uz kuriem attiecas 42. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 42. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie apstākļi.

4.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minēto skaitu aprēķina, 46. pantā noteikto skaitu reizinot ar summu, ko iegūst, saskaitot neatbilstīgas ārējo robežu šķērsošanas gadījumus, ierašanās gadījumus pēc meklēšanas un glābšanas operācijām un ieceļošanas atteikumus pie attiecīgās dalībvalsts ārējās robežas iepriekšējo trīs gadu laikā, un šādi iegūto rezultātu dalot ar summu, ko veido neatbilstīgas ārējo robežu šķērsošanas gadījumu skaits, ierašanās gadījumu skaits pēc meklēšanas un glābšanas operācijām un ieceļošanas atteikumu skaits pie ārējās robežas Savienībā kopumā tajā pašā laikposmā saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem Frontex un Eurostat datiem.

5.   Pirmo šādu 1. punktā minēto īstenošanas aktu Komisija pieņem 2024. gada 12. augustā un pēc tam 15. oktobrī ik pēc trim gadiem.

Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 1. punktā minēto īstenošanas aktu, katra dalībvalsts sešu mēnešu laikā no otrā un visu turpmāko šādu īstenošanas aktu pieņemšanas nodrošina, ka tai ir minētajā īstenošanas aktā paredzētā pienācīgā kapacitāte. Pirmā šāda īstenošanas akta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka pirms 2026. gada 12. jūnija tām ir minētajā īstenošanas aktā paredzētā pienācīgā kapacitāte.

1.   Ja to pieteikuma iesniedzēju skaits, kuriem kādā dalībvalstī kādā konkrētā brīdī piemēro patvēruma robežprocedūru, apvienojumā ar to personu skaitu, kurām piemēro atgriešanas robežprocedūru, kas noteikta, ievērojot Regulu (ES) 2024/1349, vai attiecīgā gadījumā līdzvērtīgu atgriešanas robežprocedūru, kas noteikta valsts tiesību aktos, ir vienāds ar vai pārsniedz attiecībā uz minēto dalībvalsti 47. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā Komisijas īstenošanas aktā noteikto skaitu, minētā dalībvalsts to var paziņot Komisijai.

2.   Ja dalībvalsts ir sniegusi paziņojumu Komisijai saskaņā ar 1. punktu, tad, atkāpjoties no 45. panta 1. punkta, minētajai dalībvalstij robežprocedūrā nav jāizskata pieteikumi, ko 42. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētie pieteikuma iesniedzēji ir iesnieguši brīdī, kad pieteikuma iesniedzēju skaits, kuriem minētajā dalībvalstī piemēro robežprocedūru, ir vienāds ar vai pārsniedz 47. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto skaitu.

3.   Šā panta 2. punktā paredzēto pasākumu piemēro, pamatojoties uz iebraukušo un izbraukušo personu skaitu, un attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums turpināt robežprocedūrā izskatīt 42. panta 1. punkta j) apakšpunktā minēto pieteikumu iesniedzēju pieteikumus, tiklīdz to pieteikuma iesniedzēju skaits, kuriem attiecīgajā dalībvalstī piemēro robežprocedūru, kādā konkrētā brīdī ir mazāks par 47. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto skaitu.

4.   Šā panta 2. punktā paredzēto pasākumu dalībvalsts var piemērot attiecībā uz laiku, kas ir atlicis tajā pašā kalendārajā gadā, sākot ar nākamo dienu pēc dienas, kad veikts 1. punktā minētais paziņojums.

1.   Šīs regulas 48. pantā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

2.   Attiecīgā gadījumā paziņojumu Komisijai saskaņā ar šīs regulas 48. pantu dalībvalstis var sniegt Regulas (ES) 2024/1351 58. un 59. pantā minētajā paziņojumā.

3.   Ja dalībvalsts sniedz paziņojumu Komisijai saskaņā ar 48. pantu, attiecīgā dalībvalsts par to attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.

4.   Dalībvalsts, kas piemēro 48.pantā minēto pasākumu, katru mēnesi informē Komisiju par šādiem elementiem:

Komisija uzrauga šīs regulas 48. pantā minētā pasākuma piemērošanu un šajā nolūkā pārskata informāciju, ko sniegušas dalībvalstis. Komisija Regulas (ES) 2024/1351 9. pantā minētajā ziņojumā dod novērtējumu par šīs regulas 48. pantā minētā pasākuma piemērošanu katrā dalībvalstī.

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 28. panta, pieteikumus, kuriem piemēro robežprocedūru, iesniedz ne vēlāk kā piecas dienas no pirmās reģistrācijas vai, kad notikusi pārsūtīšana, ievērojot Regulas (ES) 2024/1351 67. panta 11. punktu, – piecas dienas no pieteikuma iesniedzēja ierašanās pārcelšanas mērķa dalībvalstī pēc šādas pārcelšanas, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējam tiek dota reāla iespēja to darīt. Piecu dienu termiņa neievērošana neietekmē turpmāku robežprocedūras piemērošanu.

2.   Robežprocedūra ir pēc iespējas īsa, vienlaikus nodrošinot, ka pieteikumi tiek izskatīti pilnīgi un taisnīgi. Neskarot šā punkta trešo daļu, robežprocedūras maksimālais ilgums ir 12 nedēļas no pieteikuma reģistrācijas brīža līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzējam vairs nav tiesību palikt un nav atļauts palikt. Pēc minētā laikposma pieteikuma iesniedzējam atļauj ieceļot dalībvalsts teritorijā, izņemot, ja tiek piemērots Regulas (ES) 2024/1349 4. pants.

Dalībvalstis, atkāpjoties no 35. panta, paredz noteikumus par izskatīšanas procedūras ilgumu, par lūguma par palikšanu izskatīšanas ilgumu tiesā, kas iesniegts saskaņā ar 68. panta 4. un 5. punktu, un attiecīgā gadījumā par pārsūdzības procedūras ilgumu. Paredzētais ilgums nodrošina visu minēto procesuālo posmu pabeigšanu 12 nedēļu laikā no pieteikuma reģistrācijas brīža.

Minēto 12 nedēļu laikposmu var pagarināt līdz 16 nedēļām, ja dalībvalsts, uz kuru persona ir pārcelta, ievērojot Regulas (ES) 2024/1351 67. panta 11. punktu, piemēro robežprocedūru.

1.   Ja ir piemērojami robežprocedūras nosacījumi, dalībvalstis nolemj īstenot procedūru, lai noteiktu to dalībvalsti, kura būs atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, kā noteikts Regulā (ES) 2024/1351, vietās, kurās tiks īstenota robežprocedūra, neskarot šīs regulas 51. panta 2. punktā noteiktos termiņus.

2.   Ja robežprocedūras piemērošanas nosacījumi ir izpildīti dalībvalstī, no kuras pieteikuma iesniedzēju pārsūta, tad dalībvalsts, uz kuru pieteikuma iesniedzēju pārsūta, var piemērot robežprocedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1351 67. panta 11. punktu, neskarot šīs regulas 51. panta 2. punktā noteiktos termiņus.

1.   Robežprocedūru piemēro nepavadītiem nepilngadīgajiem tikai 42. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos apstākļos. Ja ir šaubas par pieteikuma iesniedzēja vecumu, kompetentās iestādes nekavējoties veic vecuma novērtēšanu saskaņā ar 25. pantu.

2.   Dalībvalstis nepiemēro robežprocedūru vai jebkurā procedūras posmā pārtrauc to piemērot, ja:

Gadījumos, kas izklāstīti šā punkta pirmajā daļā, kompetentā iestāde atļauj pieteikuma iesniedzējam ieceļot dalībvalsts teritorijā un piemēro attiecīgo III nodaļā paredzēto procedūru.

1.   To pieteikumu izskatīšanas laikā, kuriem piemēro robežprocedūru, dalībvalsts, ievērojot Direktīvas (ES) 2024/1346 9. pantu un neskarot tās 10. pantu, parasti prasa pieteikuma iesniedzējiem uzturēties pie ārējās robežas vai tās tuvumā vai tranzīta zonā, vai citās noteiktās vietās to teritorijā, – pilnībā ņemot vērā konkrētus minētās dalībvalsts ģeogrāfiskos apstākļus.

2.   Neskarot 47. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka ģimenes ar nepilngadīgajiem uzturas uzņemšanas objektos, kas atbilst viņu vajadzībām pēc tam, kad ir novērtētas bērna labākās intereses, un nodrošina nepilngadīgā fiziskajai, psihoemocionālajai, garīgajai, tikumiskajai un sociālajai attīstībai pienācīgu dzīves līmeni, pilnībā ievērojot Direktīvas (ES) 2024/1346 IV nodaļas prasības.

3.   Katra dalībvalsts līdz 2026. gada 11. aprīlim paziņo Komisijai vietas, kurās tiks īstenota robežprocedūra, tostarp, piemērojot 45. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka minēto vietu kapacitāte ir pienācīga, lai izskatītu pieteikumus, uz kuriem attiecas 45. pants. Par visām izmaiņām to vietu noteikšanā, kurās tiek īstenota robežprocedūra, paziņo Komisijai divu mēnešu laikā no brīža, kad notikušas izmaiņas.

4.   Prasību uzturēties konkrētā vietā saskaņā ar 1. un 3. punktu neuzskata par atļauju ieceļot un uzturēties kādas dalībvalsts teritorijā.

5.   Ja pieteikuma iesniedzējs, kuram piemēro robežprocedūru, šādas procedūras vajadzībām ir jāpārsūta uz atbildīgo iestādi vai kompetento pirmās instances tiesu vai jāpārsūta medicīniskās aprūpes saņemšanas nolūkā, šāda ceļošana pati par sevi nav uzskatāma par ieceļošanu dalībvalsts teritorijā.

1.   Pieteikumu, kas tika pausts tad, kad vēl nebija pieņemts galīgs lēmums par iepriekšēju tā paša pieteikuma iesniedzēja pieteikumu, uzskata par papildu paziņojumu, nevis par jaunu pieteikumu.

Minēto papildu paziņojumu izskata atbildīgajā dalībvalstī notiekošajā izskatīšanā administratīvajā procedūrā vai jebkurā notiekošā pārsūdzības procedūrā, ciktāl kompetentā tiesa var ņemt vērā elementus, kas ir papildu paziņojuma pamatā.

2.   Jebkādu papildu pieteikumu, kuru dalībvalstī pauž tas pats pieteikuma iesniedzējs pēc tam, kad ir pieņemts galīgais lēmums par tā paša pieteikuma iesniedzēja iepriekšējo pieteikumu, uzskata par atkārtotu pieteikumu un to izskata atbildīgā dalībvalsts.

3.   Atkārtotam pieteikumam piemēro sākotnējo izskatīšanu, kurā atbildīgā iestāde nosaka, vai ir radušies jauni elementi, vai jaunus elementus ir sniedzis pieteikuma iesniedzējs, un tie:

4.   Sākotnējo izskatīšanu veic, pamatojoties uz rakstveida iesniegumiem vai personisku interviju saskaņā ar II nodaļā noteiktajiem pamatprincipiem un garantijām. Jo īpaši, personisko interviju var neveikt tajos gadījumos, kad rakstveida iesniegumi liecina, ka pieteikums nesatur jaunus elementus, kā minēts 3. punktā.

5.   Pieteikuma iesniedzēja sniegtos elementus uzskata par jauniem tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevarēja minētos elementus sniegt saistībā ar agrāko pieteikumu. Nav jāņem vērā nekādi elementi, kurus pieteikuma iesniedzējs varēja iesniegt agrāk, ja vien tie būtiski nepalielina iespēju, ka pieteikums nav nepieņemams vai ka pieteikuma iesniedzējs kvalificējas starptautiskai aizsardzībai, vai ja iepriekšējais pieteikums tika noraidīts kā netieši atsaukts saskaņā ar 41. pantu, neizskatot to pēc būtības.

6.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis jaunus elementus, kā minēts 3. punktā, vai tādi elementi ir radušies, pieteikumu turpina izskatīt pēc būtības, ja vien pieteikumu nevar uzskatīt par nepieņemamu, pamatojoties uz kādu citu 38. panta 1. punktā paredzēto pamatojumu.

7.   Ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis nekādus jaunus elementus, kā minēts 3. punktā, vai ja tādi elementi nav radušies, pieteikumu noraida kā nepieņemamu, ievērojot 38. panta 2. punktu.

1.   Uzskata, ka trešā valsts, kas ir ratificējusi un ievēro Ženēvas konvenciju, šīs trešās valsts pausto konvencijā pieļauto atkāpju vai ierobežojumu robežās nodrošina efektīvu aizsardzību. Ja trešā valsts ir noteikusi ģeogrāfiskus ierobežojumus, aizsardzības esamību personām, uz kurām neattiecas Ženēvas konvencijas tvērums, novērtē saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Gadījumos, kas nav 1. punktā minētie gadījumi, uzskata, ka minētā trešā valsts nodrošina efektīvu aizsardzību tikai tad, ja tiek izpildīti vismaz šādi kritēriji:

1.   Trešo valsti var uzskatīt par pirmo patvēruma valsti pieteikuma iesniedzējam tikai tad, ja minētajā valstī:

2.   Pirmās patvēruma valsts koncepciju var piemērot vienīgi ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs individuālajā novērtējumā nevar iesniegt nekādus elementus, kas pamato to, kāpēc viņam nav piemērojama pirmās patvēruma valsts koncepcija.

3.   Trešo valsti var uzskatīt par pirmo patvēruma valsti nepavadītam nepilngadīgajam tikai tad, ja tas nav pretrunā viņa labākajām interesēm un ja dalībvalsts iestādes vispirms no attiecīgās trešās valsts iestādēm ir saņēmušas apstiprinājumu, ka minētās iestādes aprūpēs nepavadītu nepilngadīgo un ka viņam nekavējoties tiks nodrošināta efektīva aizsardzība, kā definēts 57. pantā.

4.   Ja pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams pirmās patvēruma valsts koncepcijas piemērošanas rezultātā, atbildīgā iestāde:

5.   Ja attiecīgā trešā valsts neuzņem atpakaļ pieteikuma iesniedzēju savā teritorijā vai neatbild kompetentās iestādes noteiktajā termiņā, pieteikuma iesniedzējam ir piekļuve procedūrai saskaņā ar II nodaļā un III nodaļas I iedaļā noteiktajiem pamatprincipiem un garantijām.

1.   Trešo valsti var atzīt par drošu trešo valsti tikai tad, ja minētajā valstī:

2.   Gan Savienības, gan valsts līmenī trešo valsti var atzīt par drošu trešo valsti ar izņēmumiem attiecībā uz konkrētām tās teritorijas daļām vai skaidri identificējamām personu kategorijām.

3.   Vērtējumu par to, vai trešo valsti var atzīt par drošu trešo valsti saskaņā ar šo regulu, balsta uz virkni attiecīgu un pieejamu informācijas avotu, tostarp uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Patvēruma aģentūras, Eiropas Ārējās darbības dienesta, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Eiropas Padomes un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām.

4.   Drošas trešās valsts koncepciju var piemērot:

5.   Drošas trešās valsts koncepciju var piemērot tikai ar noteikumu, ka:

6.   Trešo valsti var uzskatīt par drošu valsti nepavadītam nepilngadīgajam tikai tad, ja tas nav pretrunā viņa labākajām interesēm un ja dalībvalsts iestādes vispirms no attiecīgās trešās valsts iestādēm ir saņēmušas apstiprinājumu, ka minētās iestādes aprūpēs nepavadītu nepilngadīgo un ka viņam nekavējoties būs piekļuve efektīvai aizsardzībai, kā definēts 57. pantā.

7.   Ja Savienība un trešā valsts, ievērojot LESD 218. pantu, ir kopīgi nonākušas pie nolīguma, ka migranti, kas tiks uzņemti saskaņā ar minēto nolīgumu, tiks aizsargāti saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un pilnībā ievērojot neizraidīšanas (non-refoulement) principu, var prezumēt, ka šā panta nosacījumi attiecībā uz drošas trešās valsts statusu ir izpildīti, neskarot šā panta 5. un 6. punktu.

8.   Ja drošas trešās valsts koncepcijas piemērošanas rezultātā pieteikums tiek noraidīts kā nepieņemams, atbildīgā iestāde:

9.   Ja attiecīgā trešā valsts neuzņem vai neuzņem atpakaļ pieteikuma iesniedzēju savā teritorijā, pieteikuma iesniedzējam ir piekļuve procedūrai saskaņā ar II nodaļā un III nodaļas I iedaļā noteiktajiem pamatprincipiem un garantijām.

1.   Trešās valstis atzīst par drošām Savienības līmenī saskaņā ar 59. panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

2.   Komisija ar Patvēruma aģentūras palīdzību un pamatojoties uz citiem informācijas avotiem, kas minēti 59. panta 3. punktā, pārskata situāciju trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm.

3.   Patvēruma aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai informāciju un analīzi par konkrētām trešām valstīm, kuru atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī varētu tikt apsvērta. Komisija nekavējoties izskata jebkuru dalībvalsts pieprasījumu novērtēt, vai trešo valsti varētu atzīt par drošu trešo valsti Savienības līmenī.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu, ar kuriem, ievērojot 63. pantā noteiktos nosacījumus, trešai valstij aptur drošas trešās valsts apzīmējumu Savienības līmenī.

1.   Trešo valsti var atzīt par drošu izcelsmes valsti saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja, pamatojoties uz tiesisko situāciju, tiesību piemērošanu demokrātiskā sistēmā un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, var parādīt, ka nepastāv vajāšana, kā definēts Regulas (ES) 2024/1347 9. pantā, un nepastāv reāls nopietna kaitējuma risks, kā definēts minētās regulas 15. pantā.

2.   Gan Savienības, gan valsts līmenī trešo valsti var atzīt par drošu izcelsmes valsti ar izņēmumiem attiecībā uz konkrētām tās teritorijas daļām vai skaidri identificējamām personu kategorijām.

3.   Vērtējumu par to, vai trešā valsts ir droša izcelsmes valsts saskaņā ar šo regulu, balsta uz virkni attiecīgu un pieejamu informācijas avotu, tostarp uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Patvēruma aģentūras, Eiropas Ārējās darbības dienesta, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, un tajā ņem vērā Regulas (ES) 2021/2303 11. pantā minēto izcelsmes valstu informācijas kopīgo analīzi, ja tā ir pieejama.

4.   Veicot 3. punktā minēto vērtējumu, inter alia ņem vērā apjomu, kādā aizsardzību pret vajāšanu vai nopietnu kaitējumu nodrošina:

5.   Drošas izcelsmes valsts koncepciju var piemērot tikai ar noteikumu, ka;

1.   Trešās valstis atzīst par drošām Savienības līmenī saskaņā ar 61. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

2.   Komisija ar Patvēruma aģentūras palīdzību un pamatojoties uz citiem informācijas avotiem, kas minēti 61. panta 3. punktā, pārskata situāciju trešās valstīs, kuras atzītas par drošām trešām valstīm.

3.   Patvēruma aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai informāciju un analīzi par konkrētām trešām valstīm, kuru atzīšana par drošu trešo valsti Savienības līmenī varētu tikt apsvērta. Komisija nekavējoties izskata jebkuru dalībvalsts pieprasījumu novērtēt, vai trešo valsti varētu atzīt par drošu izcelsmes valsti Savienības līmenī.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu, ar kuriem, ievērojot 63. pantā noteiktos nosacījumus, trešai valstij aptur drošas izcelsmes valsts apzīmējumu Savienības līmenī.

1.   Ja kādas trešās valsts situācijā, kura Savienības līmenī ir atzīta par drošu trešo valsti vai drošu izcelsmes valsti, ir notikušas būtiskas pārmaiņas, Komisija veic pamatotu vērtējumu par to, vai minētā trešā valsts izpilda 59. vai 61. pantā noteiktos nosacījumus, un, ja Komisija uzskata, ka minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, tā saskaņā ar 74. pantu pieņem deleģēto aktu, ar kuru uz sešiem mēnešiem trešai valstij aptur drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējumu Savienības līmenī.

2.   Komisija pastāvīgi pārskata situāciju 1. punktā minētajā trešā valstī, ņemot vērā inter alia dalībvalstu un Patvēruma aģentūras sniegto informāciju par turpmākām pārmaiņām minētās trešās valsts situācijā.

3.   Ja saskaņā ar 1. punktu Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, ar ko trešai valstij aptur drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējumu Savienības līmenī, tā trīs mēnešu laikā no minētā deleģētā akta pieņemšanas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru iesniedz priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem, lai minētai trešai valstij svītrotu drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējumu Savienības līmenī.

4.   Ja Komisija 3. punktā minēto priekšlikumu neiesniedz trīs mēnešu laikā no 1. punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas, deleģētais akts, ar kuru trešai valstij aptur drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējumu Savienības līmenī, zaudē spēku. Ja Komisija šādu priekšlikumu iesniedz trīs mēnešu laikā no 1. punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas, Komisija tiek pilnvarota, balstoties uz pamatotu vērtējumu, pagarināt minētā deleģētā akta termiņu par sešiem mēnešiem ar iespēju vienu reizi atjaunot šo pagarinājumu.

5.   Neskarot 4. punktu, ja Komisijas iesniegtais priekšlikums trešai valstij svītrot drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējumu Savienības līmenī netiek pieņemts 15 mēnešu laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas, tad Savienības līmenī atzītas trešās valsts drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējums zaudē spēku.

1.   Starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas nolūkā dalībvalstis var saglabāt vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj valsts līmenī kā drošas trešās valstis vai drošas izcelsmes valstis atzīt tādas valstis, kas par tādām nav atzītas Savienības līmenī.

2.   Ja, ievērojot 63. panta 1. punktu, trešai valstij ir apturēts drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējums Savienības līmenī, dalībvalstis minēto valsti valsts līmenī neatzīst par drošu trešo valsti vai drošu izcelsmes valsti.

3.   Ja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru trešai valstij ir apturēts drošas trešā valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējums Savienības līmenī, dalībvalsts var Komisijai paziņot, ka tā uzskata, ka pēc pārmaiņām minētās valsts situācijā tā atkal atbilst 59. panta 1. punktā un 61. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

Paziņojumā iekļauj pamatotu vērtējumu par to, ka minētā valsts atbilst 59. panta 1. punktā un 61. pantā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp skaidrojumu par konkrētajām pārmaiņām trešās valsts situācijā, kuri ļauj valstij atkal atbilst minētajiem nosacījumiem.

Pēc paziņojuma Komisija prasa Patvēruma aģentūrai snieg tai informāciju un analīzi par situāciju trešajā valstī.

Paziņotāja dalībvalsts var atzīt minēto trešo valsti par drošu trešo valsti vai drošu izcelsmes valsti vienīgi valsts līmenī ar noteikumu, ka Komisija neiebilst pret minēto apzīmējumu.

Komisijai ir tiesības iebilst vienīgi divu gadu laikposmā no dienas, kad minētai trešai valstij tika svītrots drošas trešās valsts vai drošas izcelsmes valsts apzīmējums Savienības līmenī. Jebkādus iebildumus Komisija pauž trīs mēnešu laikā no katras dalībvalsts iesniegta paziņojuma dienas un pēc tam, kad ir pienācīgi pārskatīta minētās trešās valsts situācija, ņemot vērā šīs regulas 59. panta 1. punktā un 61. pantā noteiktos nosacījumus.

Ja Komisija uzskata, ka minētie nosacījumi ir izpildīti, tā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var iesniegt priekšlikumu grozīt šo regulu, lai minēto trešo valsti atzītu par drošu trešo valsti vai drošu izcelsmes valsti Savienības līmenī.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un Patvēruma aģentūrai par trešām valstīm, kas atzītas par drošām trešām valstīm vai drošām izcelsmes valstīm valsts līmenī, līdz 2026. gada 12. jūnijam un uzreiz pēc katras atzīšanas vai izmaiņām apzīmējumos. Dalībvalstis vienu reizi gadā informē Komisiju un Patvēruma aģentūru par pārējām drošām trešām valstīm, kurām šo koncepciju piemēro attiecībā uz konkrētiem pieteikuma iesniedzējiem, kā minēts 59. panta 4. punkta b) apakšpunktā.