1.   Šī sadaļa attiecas uz:

Šajā sadaļā termins “lauksaimniecības produkti” ietver lauksaimniecības produktus, tostarp pārtikas produktus un zvejniecības un akvakultūras produktus, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā izklāstītās kombinētās nomenklatūras 1.–23. nodaļā, un lauksaimniecības produktus, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā izklāstītajās kombinētās nomenklatūras pozīcijās, izņemot vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus.

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija un aizsardzība neskar ražotāju pienākumu ievērot citus Savienības noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz produktu laišanu tirgū, sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem, tirgu kopīgo organizāciju, konkurences noteikumiem un pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

3.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535 (27) nepiemēro šajā regulā noteiktajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmai.

1.   Produktus, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, klasificē saskaņā ar kombinēto nomenklatūru divu, četru, sešu vai, ja dalībvalsts tā ir nolēmusi, astoņu ciparu līmenī. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz vairāk nekā vienas kategorijas produktiem, norāda katru ierakstu. Produktu klasifikāciju izmanto tikai reģistrācijas, statistikas un uzskaites vajadzībām, jo īpaši muitas dienestu vajadzībām. Minēto klasifikāciju neizmanto, lai noteiktu salīdzināmus produktus aizsardzībai pret tiešu un netiešu komerciālu izmantošanu, kas minēta 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta 1. punktā minētās klasifikācijas tehnisko noformējumu un piekļuvi tai tiešsaistē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Ražotāju grupa vai atzītā ražotāju grupa, ja tāda pastāv, var vienoties par ilgtspējīgu praksi, kas jāievēro, ražojot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai veicot citas darbības, uz kurām attiecas viens vai vairāki produkta specifikācijā paredzētie pienākumi. Šādas prakses mērķis ir piemērot ilgtspējas standartus augstāk, nekā to paredz Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktie standarti attiecībā uz vidisko, sociālo vai ekonomikas ilgtspēju vai dzīvnieku labturību.

2.   Šā panta 1. punktā jēdziens “ilgtspējīga prakse” nozīmē praksi, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus sociālos, vidiskos vai ekonomiskos mērķus, piemēram:

3.   Ja ražotāju grupa vai atzītā ražotāju grupa, ja šāda grupa pastāv, nolemj, ka 1. punktā minētā ilgtspējīgā prakse ir obligāta visiem attiecīgā produkta ražotājiem, minēto praksi iekļauj produkta specifikācijā saskaņā ar reģistrācijas vai grozīšanas procedūru.

1.   Ražotāju grupa vai atzītā ražotāju grupa, ja tāda grupa pastāv, pamatojoties uz pārbaudāmu informāciju, var sagatavot un regulāri atjaunināt ilgtspējas ziņojumu, kas ietver aprakstu par produkta ražošanā īstenoto ilgtspējīgo praksi, aprakstu par to, kā produkta iegūšanas metode ietekmē ilgtspēju vidisko, sociālo, ekonomisko vai dzīvnieku labturības saistību ziņā, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai saprastu, kā ilgtspēja ietekmē produkta izstrādi, rādītājus un statusu.

2.   Komisija šo ilgtspējas ziņojumu publisko.

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa. Pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa ir apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru veido viena un tā paša produkta ražotāji, kura nosaukumu ierosināts reģistrēt. Publiskas struktūras un citas ieinteresētās personas var palīdzēt pieteikuma sagatavošanā un ar to saistītajā procedūrā.

2.   Ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai organizatorisko īpatnību dēļ, šajā sadaļā attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt dalībvalsts izraudzītu iestādi. Šādā gadījumā 10. panta 2. punktā minētajā pieteikumā norāda attiecīgos iemeslus.

3.   Šajā sadaļā par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt vienu ražotāju, ja ir pierādīts, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

4.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, vairākas pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu. Šādu kopīgu pieteikumu adresē visām attiecīgajām dalībvalstīm.

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz Savienības izcelsmes produktu iesniedz produkta izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Šā panta 1. punktā minētais pieteikums ietver:

3.   Dalībvalsts izskata reģistrācijas pieteikumu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst attiecīgajos noteikumos paredzētajiem attiecīgi vīna, stipro alkoholisko dzērienu vai lauksaimniecības produktu reģistrācijas nosacījumiem.

4.   Veicot šā panta 3. punktā minēto izskatīšanu, attiecīgā dalībvalsts rīko valsts iebildumu procedūru. Saskaņā ar valsts iebildumu procedūru nodrošina reģistrācijas pieteikuma publicēšanu, izņemot 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos dokumentus, un paredz vismaz viena mēneša laikposmu no publicēšanas dienas, kura laikā jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents attiecīgā produkta izcelsmes dalībvalstī, var šajā dalībvalstī iesniegt iebildumus pret reģistrācijas pieteikumu.

5.   Attiecīgā dalībvalsts nosaka iebildumu procedūras kārtību. Minētā kārtība var ietvert iebilduma pieņemamības kritērijus, apspriešanās periodu starp pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu un katru iebildumu iesniedzēju, un pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas ziņojuma iesniegšanu par apspriešanās rezultātiem, tostarp par visām izmaiņām, ko pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa ir izdarījusi reģistrācijas pieteikumā.

6.   Ja pēc reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas un saņemto iebildumu rezultātu un ar pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu saskaņoto pieteikuma izmaiņu novērtēšanas attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikumu reģistrācijai Savienības posmā, kā minēts 13. pantā.

7.   Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir leģitīmas intereses, ir iespēja iesniegt pārsūdzību. Attiecīgā dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publiskots labvēlīgais lēmums un attiecīgā produkta specifikācija, un sniedz elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.

8.   Kopīga pieteikuma gadījumā, kā minēts 9. panta 4. punktā, pieteikumu adresē visām attiecīgajām dalībvalstīm, un saistītās valsts procedūras, tostarp iebildumu posmu, veic visās minētajās dalībvalstīs.

1.   Dalībvalsts, sākot no dienas, kad Komisijai ir iesniegts pieteikums reģistrācijai Savienības posmā, var uz laiku nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto pagaidu aizsardzību valsts līmenī.

2.   Šāda valsts aizsardzība beidzas dienā, kad stājas spēkā saskaņā ar 21. pantu pieņemtais īstenošanas akts, ar kuru pieņem lēmumu par reģistrācijas pieteikumu, vai kad reģistrācijas pieteikums tiek atsaukts.

3.   Ja nosaukums saskaņā ar šo regulu netiek reģistrēts, valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība.

4.   Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo pantu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē iekšējo tirgu vai starptautisko tirdzniecību.

1.   Reģistrācijas pieteikumam pievienotajā dokumentācijā ietver:

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzēto pavaddokumentu un 13. pantā paredzētā pieteikuma reģistrācijai Savienības posmā formātu un tiešsaistes noformējumu, un paredz personas datu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Attiecībā uz Savienības izcelsmes produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm reģistrācijas pieteikumā ietver:

2.   Saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, pieteikumā reģistrācijai Savienības posmā ietver:

3.   Šīs regulas 9. panta 4. punktā minētajā kopīgajā reģistrācijas pieteikumā attiecīgā gadījumā papildus vienotajam dokumentam iekļauj 1. punkta b)–e) apakšpunktā vai 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā uzskaitītos dokumentus no visām attiecīgajām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

4.   Šajā pantā minētos dokumentus sagatavo vienā no Savienības oficiālajām valodām.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par pieteikumu reģistrācijai Savienības posmā, tostarp pieteikumu, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju, procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai Savienības posmā Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot digitālu sistēmu.

Saņemot pieprasījumu no vienas vai vairākām dalībvalstīm, Komisija pielāgo digitālo sistēmu, lai tā būtu piemērota izmantošanai procedūras valsts posmā, kurā reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādei un kuru veic jebkura dalībvalsts, kas to vēlas.

2.   Ja reģistrācijas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas ārpus Savienības, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši pieteikuma iesniedzējs, proti, ražotāju grupa vai viens ražotājs, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

Trešās valsts viens ražotājs atbilst 9. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Trešās valsts ražotāju grupa ir ražotāju grupa, kas strādā ar produktu, kura nosaukumu ir ierosināts reģistrēt.

3.   Šīs regulas 9. panta 4. punktā minēto kopīgo reģistrācijas pieteikumu iesniedz vai nu:

4.   Nosaukumus, kuru pieteikums reģistrācijai Savienības posmā ir iesniegts, Komisija publisko, izmantojot 1. punktā minēto digitālo sistēmu.

1.   Komisija izskata reģistrācijas pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar 14. panta 1., 2. un 3. punktu. Ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās izskatīšanas valsts līmenī un iebildumu procedūras iznākumu, tā pārbauda, vai pieteikumos ir iekļauta prasītā informācija un vai tajos nav acīmredzamu kļūdu.

2.   Izskatīšanas termiņš nepārsniedz sešus mēnešus no pieteikuma saņemšanas dienas. Komisija var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jebkādu nepieciešamo papildu informāciju vai veikt izmaiņas pieteikumā. Ja Komisija adresē šādus pieprasījumus pieteikuma iesniedzējam, izskatīšanas termiņš nepārsniedz piecus mēnešus no dienas, kad Komisija saņem pieteikuma iesniedzēja atbildi.

3.   Gadījumā, ja 2. punktā minēto izskatīšanu Komisija nepabeidz noteiktajos termiņos, tā rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, norādot paredzamo laiku, kas vajadzīgs izskatīšanas pabeigšanai un kas nepārsniedz vienu mēnesi.

4.   Ja Komisija uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti attiecīgi šīs regulas 9., 10., 12., 13., 28., 29., 30., 31., 46. un 47. pantā, 48. panta 1. un 2. punktā un 50. pantā, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. un 95. pantā un 100. panta 4. punktā un Regulas (ES) 2019/787 3. panta 4. punktā un 23. pantā un 34. panta 4. punktā, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vienoto dokumentu un produkta specifikācijas publikācijas atsauci.

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvu procedūru vai tiesvedību tiesā, kas var kaitēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai.

2.   Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot izskatīšanas veikšanas termiņus, kas minēti 15. panta 2. punktā, un informēt dalībvalsti par kavēšanās iemesliem, ja tā saņem tādu minētās dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 10. panta 6. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, ar ko:

3.   Šā panta 2. punktā paredzētais atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.

4.   Ja ar valsts tiesas galīgu nolēmumu 10. panta 6. punktā minētais labvēlīgais dalībvalsts lēmums ir atzīts par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu, minētā dalībvalsts apsver iespēju veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā atsaukt vai veikt izmaiņas pieteikumā reģistrācijai Savienības posmā.

1.   Trīs mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts vienotais dokuments un produkta specifikācijas publikācijas atsauce saskaņā ar 15. panta 4. punktu, dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai arī fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents trešā valstī, var iesniegt Komisijai iebildumu.

2.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums reģistrācijai Savienības posmā, termiņā, kurā minētajai dalībvalstij ir iespējams izskatīt minēto iebildumu un nolemt, vai to iesniegt Komisijai saskaņā ar 1. punktu, var iesniegt iebildumu dalībvalstij, kurā tā ir iedibināta vai ir rezidents. Minēto termiņu dalībvalstis var noteikt savos valsts tiesību aktos.

3.   Iebildumā norāda, ka ar to tiek pausts iebildums pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju. Iebildums, kurā minētais paziņojums nav iekļauts, uzskatāms par nederīgu.

4.   Komisija pārbauda iebilduma pieņemamību. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā piecu mēnešu laikā no publicēšanas dienas, kā minēts 15. panta 4. punktā, aicina iebilduma iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēju sākt pienācīgu apspriešanos, kuras ilgums nepārsniedz trīs mēnešus. Komisija pieteikuma iesniedzējam pārsūta iebildumu un visus iebilduma iesniedzēja iesniegtos dokumentus. Jebkurā brīdī šajā laikposmā Komisija pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var vienu reizi pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.

5.   Iebilduma iesniedzējs un pieteikuma iesniedzējs bez liekas kavēšanās uzsāk pienācīgu apspriešanos. Tie viens otram sniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst attiecīgi šai regulai, Regulai (ES) Nr. 1308/2013 vai Regulai (ES) 2019/787.

6.   Viena mēneša laikā pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām pieteikuma iesniedzējs paziņo Komisijai apspriešanās rezultātus, tostarp visu informāciju, ar kuru puses apmainījušās, par to, vai tika panākta vienošanās ar vienu vai visiem iebildumu iesniedzējiem, un par visām no tā izrietošajām izmaiņām reģistrācijas pieteikumā. Iebilduma iesniedzējs par savu nostāju Komisijai var paziņot arī apspriešanās beigās.

7.   Ja pēc šā panta 4. punktā minētās apspriešanās beigām ir mainīti saskaņā ar 15. panta 4. punktu publicētie dati, Komisija atkārtoti izskata mainīto reģistrācijas pieteikumu. Ja reģistrācijas pieteikums ir būtiski grozīts un Komisija uzskata, ka grozītais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem, tā vēlreiz publicē vienoto dokumentu un produkta specifikācijas publikācijas atsauci saskaņā ar 15. panta 4. punktu.

8.   Šajā pantā minētos dokumentus sagatavo vienā no Savienības oficiālajām valodām.

9.   Komisija pabeidz pieteikuma reģistrācijai Savienības posmā novērtējumu, ņemot vērā visus lūgumus par pārejas periodu piešķiršanu, iebildumu procedūras iznākumu un visus citus jautājumus, kas radušies saistībā ar tās veikto izskatīšanu un kas var nozīmēt izmaiņas vienotajā dokumentā.

10.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot sīki izstrādātas procedūras un termiņus iebildumu procedūrai.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka iebildumu formātu un noformējumu un paredz personas datu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Trīs mēnešu laikā no dienas, kad publicēts vienotais dokuments un produkta specifikācijas publikācijas atsauce saskaņā ar 15. panta 4. punktu, dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai arī fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta vai ir rezidents trešā valstī, var iesniegt Komisijai paziņojumu par piezīmēm.

2.   Paziņojumā par piezīmēm norāda uz jebkādām kļūdām vai sniedz papildu informāciju saistībā ar reģistrācijas pieteikumu, tostarp Savienības tiesību aktu iespējamu pārkāpumu. Paziņojums par piezīmēm nepiešķir nekādas tiesības 1. punktā minētajām iestādēm vai personām un nav iemesls iebildumu procedūras sākšanai.

3.   Ja pēc paziņojuma par piezīmēm iesniegšanas dati, kas publicēti saskaņā ar 15. panta 4. punktu, ir būtiski grozīti, Komisija vēlreiz publicē vienoto dokumentu un produkta specifikācijas publikācijas atsauci saskaņā ar minēto punktu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt paziņojuma par piezīmēm formātu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Iebildums, kas iesniegts saskaņā ar 17. pantu, ir pieņemams tikai tad, ja iebilduma iesniedzējs pierāda, ka:

2.   Iebildumu pieņemamību attiecībā uz Savienības teritoriju novērtē Komisija.

1.   Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 26. panta 1. punktam, Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai varētu turpināt lietot minēto apzīmējumu, ar kuru tie tika tirgoti, ar noteikumu, ka saskaņā ar 10. panta 4. punktu vai 17. pantu pieņemams iebildums pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras aizsardzība ir pārkāpta, reģistrācijas pieteikumu pierāda, ka:

2.   Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā, izņemot tos, kur saskaņā ar 10. panta 4. punktu ir iesniegts pieņemams iebildums, un tos pieņem, nepiemērojot minēto pārbaudes procedūru.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pagarināt saskaņā ar 1. punktu noteikto pārejas laiku kopumā līdz 15 gadiem vai tiešā veidā noteikt pārejas laiku līdz 15 gadiem, ja tiek arī pierādīts, ka:

4.   Šā panta 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā, izņemot tos, kur saskaņā ar 10. panta 4. punktu ir iesniegts pieņemams iebildums, un tos pieņem, nepiemērojot minēto pārbaudes procedūru.

5.   Izmantojot 1. un 3. punktā minēto apzīmējumu, marķējumā un attiecīgā gadījumā produkta aprakstā, ja produkts tiek tirgots tiešsaistē, skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.

6.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumiem un Savienības grozījumiem, lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi operatori, kuri ir saistīti ar produktu, kas apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecīgajā apgabalā ievēro attiecīgo produkta specifikāciju, dalībvalsts var paredzēt pārejas laiku atbilstības nodrošināšanai līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie operatori ir likumīgi tirgojuši minēto produktu, izmantojot attiecīgo nosaukumu bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas minētās dalībvalsts iestādēs, un ir norādījuši uz šo faktu 10. panta 4. punktā minētajā valsts iebildumu procedūrā.

7.   Ja laiks starp reģistrācijas pieteikumu Savienības posmā un attiecīgā nosaukuma reģistrāciju pārsniedz piecus gadus, dalībvalsts var pagarināt pārejas laiku ilgākais par pieciem gadiem. Lēmumu par pārejas laika pagarināšanu nekavējoties paziņo Komisijai, kas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Šā panta 6. punktu mutatis mutandis piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebildumu procedūras gadījumā.

1.   Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 15. pantā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka kāds no minētajā pantā uzskaitītajiem nosacījumiem nav izpildīts, tā ar īstenošanas aktiem noraida reģistrācijas pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

2.   Ja nav pieņemamu iebildumu, Komisija, nepiemērojot 88. panta 2. punktā minēto procedūru, ar īstenošanas aktiem reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Komisija var ņemt vērā paziņojumus par piezīmēm, kas saņemti saskaņā ar 18. pantu.

3.   Ja Komisija saņem pieņemamu iebildumu, tā saskaņā ar 17. pantā minēto procedūru un ņemot vērā tās rezultātus:

4.   Īstenošanas aktos, ar kuriem reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, paredz visus nosacījumus, kas piemērojami reģistrācijai, un tāda vienotā dokumenta atkārtotu publicēšanu informācijas nolūkos, kurš publicēts saskaņā ar 15. panta 4. punktu un mainīts pēc iebildumu procedūras, ja ir veiktas izmaiņas, kas nav minētas 17. panta 7. punktā un 18. panta 3. punktā.

5.   Komisijas īstenošanas regulas par reģistrāciju un Komisijas īstenošanas lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

1.   Komisija, nepiemērojot 88. panta 2. punktā minēto procedūru, ar īstenošanas aktiem izveido un uztur publiski pieejamu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru. Minētajam reģistram ir trīs daļas, kas atbilst attiecīgi vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Datnes, kas minētajā reģistrā ievadītas pēc 2024. gada 13. maija, ir mašīnlasāmā formātā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (28) 2. panta 13. punktā.

2.   EUIPO uztur un pastāvīgi atjaunina Savienības reģistru attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, grozīšanu un anulēšanu.

3.   Katru vīna un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā attiecīgi identificē kā “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, un katru stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi identificē kā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

4.   Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Šādos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem reģistrē šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

Attiecībā uz vīnu un lauksaimniecības produktiem – ja vien šā punkta pirmajā daļā minētajos nolīgumos tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi –, šādu produktu nosaukumus ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

5.   Katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā tās oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav latīņu alfabētā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi transkribē vai transliterē latīņu alfabēta burtiem, un abas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes versijas ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, un tām ir vienāds statuss.

6.   Komisija dara pieejamu un regulāri atjaunina sarakstu ar 4. punktā minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kā arī saskaņā ar minētajiem nolīgumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.

7.   Dokumentāciju, kas saistīta ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, Komisija glabā digitālā vai papīra formātā. Reģistrācijas anulēšanas gadījumā Komisija glabā dokumentāciju 10 gadus no anulēšanas dienas.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem precizē Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra saturu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Jebkurai personai ir iespēja viegli un bez maksas lejupielādēt oficiālu izrakstu no Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra, kurā sniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas apliecinājums un citi attiecīgie dati, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma datums vai cits prioritārs datums. Oficiāls izraksts par reģistrāciju, par kuru ieraksts minētajā reģistrā ievadīts pēc 2024. gada 13. maija, ir mašīnlasāmā formātā, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 13. punktā. Minēto oficiālo izrakstu var izmantot kā autentisku apliecinājumu juridiskās procedūrās, tiesvedībā tiesā, administratīvās vai līdzīgās procedūrās.

2.   Ja valsts iestādes saskaņā ar 33. pantu ir atzinušas ražotāju grupu, šo grupu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā un šā panta 1. punktā minētajā oficiālajā izrakstā norāda kā produkta, kas apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ražotāju pārstāvi.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem precizē Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izrakstu formātu un tiešsaistes noformējumu un paredz personas datu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Produkta, kura nosaukums ir reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražotāju grupa var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai. Ja pastāv atzīta ražotāju grupa, tā ir vienīgā, kurai ir tiesības pieteikties.

2.   Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās:

3.   Grozījumu uzskata par Savienības grozījumu, ja tas paredz izmaiņas vienotajā dokumentā vai tam līdzvērtīgā dokumentā un:

Dalībvalstis pārbauda a), b) un c) apakšpunktā minētos kritērijus.

4.   Jebkuru citu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījumu, kas nav Savienības grozījums atbilstīgi 3. punktam, uzskata par standarta grozījumu.

5.   Standarta grozījumu uzskata par pagaidu grozījumu, ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kas izriet no publisko iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai tādu pagaidu grozījumu, kas ir jāveic dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, vai būtisku tirgus traucējumu dēļ, ko izraisījuši ārkārtēji apstākļi, tostarp ģeopolitiski notikumi, kas ietekmē izejvielu piegādi, ar noteikumu, ka kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas dabas katastrofu, nelabvēlīgus laikapstākļus vai būtiskus tirgus traucējumus.

6.   Savienības grozījumus apstiprina Komisija. Apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis atbilst 9. un 10. pantā un 12. līdz 21. pantā noteiktajai procedūrai.

7.   Savienības grozījumu pieteikumos, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

8.   Ja pieteikumā par Savienības grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā ir iekļauti arī standarta grozījumi vai pagaidu grozījumi, Komisija izskata tikai Savienības grozījumu. Jebkurus standarta grozījumus vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem. Izskatot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosinātajiem Savienības grozījumiem. Attiecīgā gadījumā Komisija vai attiecīgā dalībvalsts var aicināt pieteikuma iesniedzēju veikt izmaiņas citos produkta specifikācijas elementos.

9.   Standarta grozījumus izvērtē un apstiprina dalībvalstis vai trešās valstis, kuru teritorijās atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai. Komisija šos grozījumus publisko.

10.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot noteikumus par Savienības grozījumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produkta specifikācijās, par kuriem nav publicēts vienotais dokuments, par Savienības grozījumu pieteikumu pieņemamību, par Savienības un standarta grozījumu saistību un par standarta grozījumiem, tostarp to publicēšanu.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām attiecībā uz Savienības grozījumu pieteikumu iesniegšanu, šādu grozījumu pieteikumu formu un noformējumu un par procedūrām attiecībā uz standarta grozījumiem un to formu un par to paziņošanu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts, trešās valsts vai jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents trešā valstī, pienācīgi pamatota pieprasījuma ar īstenošanas aktiem anulē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:

2.   Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pēc to produktu ražotāju pieprasījuma, ko tirgo ar reģistrēto nosaukumu, anulē reģistrāciju. Ja pastāv atzīta ražotāju grupa, minētā ražotāju grupa ir vienīgā, kurai ir tiesības iesniegt šādu pieprasījumu.

3.   Nosaukuma reģistrēšana kā intelektuālā īpašuma tiesības, izņemot vienīgi kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un jo īpaši kā preču zīmi, ir aizliegta vienu gadu pēc ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas anulēšanas, ja vien šādas intelektuālā īpašuma tiesības nav pastāvējušas vai šāda preču zīme nav reģistrēta pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas.

4.   Šīs regulas 10., 13.–17. pantu un 21. pantu mutatis mutandis piemēro anulēšanas procedūrai.

Iebildumi ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona komerciālā ziņā turpina būt atkarīga no reģistrētā nosaukuma.

5.   Pirms 1. un 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar dalībvalsts iestādēm, trešās valsts iestādēm vai, ja iespējams, ar trešās valsts ražotāju, kurš sākotnēji bija iesniedzis pieteikumu attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad šo anulēšanu tieši pieprasa sākotnējie pieteikuma iesniedzēji. Apspriešanās termiņš ir vismaz viens mēnesis.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistrācijas anulēšanas pieprasījumu procedūrām, to formu un noformējumu.

7.   Šā panta 1., 2. un 6. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, ir aizsargātas pret:

2.   Šā panta 1. punktu piemēro visiem domēnu nosaukumiem, kas ir pieejami Savienībā.

3.   Valstu noteikumi par nosaukumiem, ko izmanto lauksaimniecības produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, nerada iespēju tos sajaukt ar reģistrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

4.   Šā panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:

5.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 (29) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā uzskaitītajiem subjektiem ir tiesības iesniegt pieteikumu muitas dienestiem, lai liegtu visām trešām personām tirdzniecības gaitā ievest preces Savienībā, tās nelaižot tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ir no trešām valstīm un pārkāpj šā panta 1. punkta noteikumus.

6.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko reģistrē saskaņā ar šo regulu, Savienībā nekļūst par sugas vārdiem.

7.   Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir salikts nosaukums, kas satur terminu, kuru uzskata par sugas vārdu, šā termina lietošana parasti nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā darbība.

1.   Neskarot šīs regulas 26. pantu un 37. panta 7. punktu un Regulas (ES) Nr. 1169/2011 7. un 17. pantu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas apzīmē produktu, kuru izmanto kā pārstrādes produkta sastāvdaļu, var izmantot minētā pārstrādes produkta nosaukumā vai tā marķējumā, vai reklāmas materiālos, ja:

2.   Turklāt Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā definētā fasētā pārtikas produkta, kurā kā sastāvdaļa ir ietverts produkts, kas apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ražotāji, kuri vēlas minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi izmantot minētā fasētā pārtikas produkta nosaukumā, tostarp reklāmas materiālos, iepriekš rakstiski paziņo atzītajai ražotāju grupai, ja attiecībā uz minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi šāda grupa pastāv. Minētie ražotāji minētajā paziņojumā iekļauj informāciju, kas apliecina, ka ir ievēroti šā panta 1. punktā uzskaitītie nosacījumi, un attiecīgi rīkojas. Atzītā ražotāju grupa četru mēnešu laikā rakstiski apstiprina minētā paziņojuma saņemšanu. Fasētu pārtikas produktu ražotājs var sākt izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi fasētā pārtikas produkta nosaukumā pēc minētā apstiprinājuma saņemšanas vai pēc minētā laikposma beigām atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Atzītā ražotāju grupa šim apstiprinājumam var pievienot nesaistošu informāciju par attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu.

Dalībvalstis saskaņā ar Līgumiem var paredzēt papildu procedūras noteikumus attiecībā uz to teritorijā iedibinātiem fasētu pārtikas produktu ražotājiem.

3.   Neskarot 1. punktu, atzītā ražotāju grupa un fasētu pārtikas produktu ražotājs var noslēgt līgumisku vienošanos par konkrētiem tehniskiem un vizuāliem aspektiem attiecībā uz to, kā attiecīgās sastāvdaļas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek norādīta fasētā pārtikas produkta nosaukumā – marķējumā, citur, nevis sastāvdaļu sarakstā, vai reklāmas materiālos.

4.   Šis pants neattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot papildu noteikumus attiecībā uz salīdzināmu produktu izmantošanu par sastāvdaļām un kritērijus, pēc kuriem šā panta 1. punktā minētajiem pārstrādes produktiem piešķir būtiskas īpašības.

1.   Sugas vārdus nereģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.   Lai konstatētu, vai nosaukums ir vai nav kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

1.   Ja tiek iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pēc tam, kad Savienībā jau ir ticis iesniegts pieteikums par pilnīgi vai daļēji homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tā ir aizsargāta Savienībā, šādu pieteikumu nereģistrē, ja vien praksē nav pietiekamas atšķirības starp vietējās un sen iedibinātas izmantošanas apstākļiem un abu homonīmo norāžu noformējumu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un to, lai patērētāji netiek maldināti par produktu patieso identitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

2.   Pilnīgi vai daļēji homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja attiecīgo produktu faktiskās teritorijas, reģiona vai izcelsmes vietas nosaukums ir pareizs.

3.   Šajā pantā ar pilnīgi vai daļēji homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, par kuru ir iesniegts pieteikums vai kura ir aizsargāta Savienībā, apzīmē:

4.   Komisija ar īstenošanas aktu svītro no Savienības reģistra visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. vai 2. punktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Tādas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuras izmantošana būtu pretrunā 26. pantam, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

2.   Savienības preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. punktu, par spēkā neesošām atzīst EUIPO, un valsts preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. punktu, par spēkā neesošām atzīst kompetentās valsts iestādes.

3.   Preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā 26. pantam, bet kura ir pieteikta, reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vispāratzīta, to godprātīgi lietojot Savienības teritorijā, pirms dienas, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2436 vai Regulu (ES) 2017/1001. Šādos gadījumos ir atļauts izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pēc tam, kad tā ir reģistrēta, un attiecīgo preču zīmi.

4.   Šā panta 1. un 3. punkta vajadzībām, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Savienībā ir reģistrētas, neiesniedzot pieteikumu reģistrācijai Savienības posmā, pirmās aizsardzības dienas datums ir datums, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

5.   Neskarot Regulu (ES) Nr. 1169/2011, Direktīvas (ES) 2015/2436 28. panta 4. punktā minētās garantijas vai sertifikācijas zīmes un minētās direktīvas 29. panta 3. punktā minētās kolektīvās preču zīmes, kā arī Regulas (ES) 2017/1001 VIII nodaļā minētās kolektīvās preču zīmes var izmantot uz etiķetēm kopā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

1.   Ražotāju grupa ir viena un tā paša produkta vai produktu ražotāju apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas. Tā atbilst šādiem kritērijiem:

Pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas atbilst minētajiem kritērijiem ne vēlāk kā attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas dienā.

Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta ražotājam ir tiesības pievienoties ražotāju grupai. Dalībvalstis var ierobežot dalību, to paredzot tikai noteiktām ražotāju kategorijām, ņemot vērā tā produkta raksturu, uz kuru attiecas attiecīgā ražotāju grupa.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju grupas biedri var būt operatori un tādu saimniecisko darbību pārstāvji, kuras ir saistītas ar vienu no posmiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu piegādes ķēdē, un ieinteresētās personas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantā, ja tiem ir īpaša interese par produktiem, uz kuriem attiecas ražotāju grupa. Minētie biedri nekontrolē ražotāju grupu.

3.   Dalībvalstis var paredzēt papildu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz ražotāju grupu organizāciju, statūtiem, darbību un dalības veidu, kā arī finanšu iemaksām tajās.

4.   Ražotāju grupa var jo īpaši veikt šādus uzdevumus:

5.   Dalībvalstis savā teritorijā var palīdzēt ražotājiem ražotāju grupu izveidē un darbībā.

6.   Ja ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam nav ražotāju grupas, dalībvalstis var veikt 4. punkta b), e) un f) apakšpunktā minētos uzdevumus. Dalībvalstis sadarbojas ar ražotājiem un palīdz tiem izveidot ražotāju grupu.

7.   Dalībvalstis ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu produktu, kuru izcelsme ir to teritorijā, ražotāju grupām var izveidot publisku reģistru, tostarp 9. panta 2. punktā minētajām iestādēm un 9. panta 3. punktā minētajiem ražotājiem. Minētais reģistrs satur vismaz katras ražotāju grupas nosaukumu, juridisko formu un adresi, kā arī visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ir attiecīgās ražotāju grupas tvērumā.

1.   Papildus 32. panta noteikumiem dalībvalstis ražotāju grupām var piemērot atzīšanas sistēmu. Atzīšanas sistēmu var piemērot visām ražotāju grupām, kuru biedri ražo kādu produktu, kas apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ražotāju grupām, kuras ražo konkrētas produktu kategorijas, kas apzīmētas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ražotāju grupu var atzīt tikai pēc pieprasījuma. Atzīšanas sistēmā 9. panta 2. punktā minētās iestādes un 9. panta 3. punktā minētos ražotājus uzskata par atzītām ražotāju grupām.

2.   Dalībvalstis, kas piemēro 1. punktā minēto sistēmu, ražotāju grupas atzīšanai paredz šādus kritērijus:

Dalībvalstis var paredzēt papildu kritērijus, piemēram:

Ja ražotāju grupa vairs neatbilst atzīšanas kritērijiem, atzīšanu aptur vai atsauc.

3.   Ja ražotāju grupa ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto sistēmu, atzītā ražotāju grupa ir vienīgā, kurai ir tiesības:

4.   Dalībvalstis var arī noteikt, ka atzītā ražotāju grupa ir vienīgā ražotāju grupa, kas ir tiesīga veikt šādus uzdevumus:

5.   Ražotāju grupa, kas ir iedibināta dalībvalstī, kura nepiemēro šā panta 1. punktā minēto sistēmu, var veikt 32. panta 4. punkta b), c), e) un f) apakšpunktā minētos uzdevumus dalībvalstī, kas piemēro šādu sistēmu.

6.   Ja ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiek apzīmēts ģeogrāfisks pārrobežu apgabals, attiecīgās dalībvalsts iestādes vai attiecīgā gadījumā Apvienotās Karalistes iestādes attiecībā uz Ziemeļīriju sadarbojas, lai izraudzītos vienu atzītu ražotāju grupu. Ja attiecīgās dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju nespēj panākt vienošanos vai ja viena no attiecīgajām dalībvalstīm nepiemēro 1. punktā minēto sistēmu, attiecībā uz minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi netiek atzīta neviena ražotāju grupa.

7.   Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju grupas, kas atzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pirms 2024. gada 13. maija, tiek atzītas saskaņā ar 1. punktu.

Ja šāda atzīta ražotāju grupa neatbilst 2. punktā izvirzītajiem kritērijiem, tā līdz 2026. gada 14. maijam pielāgojas attiecīgajiem noteikumiem. Ja līdz minētajam datumam nav panākta atbilstība, attiecīgā dalībvalsts vai nu vienreiz pagarina minēto termiņu par laikposmu, kas nepārsniedz gadu, vai atsauc atzīšanu.

8.   Ja dalībvalsts piemēro 1. punktā minēto atzītu ražotāju grupu sistēmu, tā, izmantojot digitālu sistēmu, paziņo Komisijai atzītās ražotāju grupas nosaukumu un adresi attiecībā uz katru reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un atjaunina šo informāciju, ja notiek izmaiņas. Komisija minēto informāciju dara publiski pieejamu un attiecīgi atjaunina Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru.

1.   Ražotāju grupu apvienību var izveidot pēc ieinteresēto ražotāju grupu iniciatīvas.

2.   Ražotāju grupu apvienība var veikt jo īpaši šādus uzdevumus:

1.   Savienībā izveidotie katras valsts augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistri nodrošina, lai alternatīvās strīdu izšķiršanas procedūrās attiecībā uz domēnu nosaukumiem tiktu atzīts, ka reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir tiesības, uz kurām var atsaukties minētajās procedūrās.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot noteikumus, ar ko uztic EUIPO izveidot un pārvaldīt domēna nosaukumu informācijas un brīdināšanas sistēmu, kas pieteikuma iesniedzējam pēc ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikuma iesniegšanas sniegtu informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un, pēc izvēles, par tādu domēna nosaukumu reģistrāciju, kas ir identiski attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Savienībā izveidoti valsts koda augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistri var brīvprātīgi sniegt EUIPO attiecīgo informāciju un datus.

3.   Līdz 2025. gada 14. novembrim Komisija veic izvērtējumu par 2. punktā minētās informācijas un brīdināšanas sistēmas nepieciešamību un īstenojamību, ņemot vērā to, kā darbojas brīvprātīga informācijas un datu sniegšana, kas minēta iepriekšminētajā punktā, un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar galvenajiem konstatējumiem. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

1.   Norādes, saīsinājumus un simbolus, kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, neizmanto citādi, kā tikai saistībā ar produktiem, kas ražoti, ievērojot attiecīgo produkta specifikāciju. Tos var izmantot arī informatīvos un izglītojošos nolūkos ar noteikumu, ka ar šādu izmantošanu nevar maldināt patērētāju.

2.   Nosaka šādus Savienības simbolus, kas paredzēti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu marķēšanai un popularizēšanai:

3.   Tādu lauksaimniecības produktu un stipro alkoholisko dzērienu gadījumā, kuru izcelsmes vieta ir Savienībā un kurus tirgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā un reklāmas materiālos norāda ar tiem saistīto Savienības simbolu. Attiecībā uz marķēšanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attēlo tajā pašā redzamības laukā, kur atrodas Savienības simbols.

Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktā izklāstītās marķējuma prasības attiecībā uz obligāto ziņu noformējumu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta pirmās daļas, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Savienības simbolus var nenorādīt.

5.   Ja lauksaimniecības produktus apzīmē ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ražotāja vai operatora nosaukumu marķējumā norāda tajā pašā redzamības laukā, kur atrodas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Šādā gadījumā ar operatora nosaukumu saprot tā operatora nosaukumu, kas ir atbildīgs par ražošanas posmu, kurā tiek iegūts produkts, kuru apzīmēs ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai kas ir atbildīgs par būtisku minētā produkta pārstrādi.

Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu stirpo alkoholisko dzērienu gadījumā ražotāja nosaukumu marķējumā norāda tajā pašā redzamības laukā, kur atrodas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

Ja iepakojuma vai taras virsmas platība nepārsniedz to, kāda ir norādīta Regulas (ES) Nr. 1169/2011 16. panta 2. punktā, tad ražotāja vai operatora nosaukuma norādīšana ir brīvprātīga.

Lauksaimniecības produktus un stipros alkoholiskos dzērienus, kas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tika tirgoti un marķēti pirms 2026. gada 14. maija, var turpināt laist tirgū, nepildot pienākumu norādīt ražotāja vai operatora nosaukumu tajā pašā redzamības laukā, kur atrodas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, līdz laikam, kad būs beigušies esošie krājumi.

6.   Ja lauksaimniecības produktus vai stipros alkoholiskos dzērienus apzīmē ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tad lauksaimniecības produktu marķējumā un reklāmas materiālos var būt norāde “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un stipro alkoholisko dzērienu marķējumā un reklāmas materiālos var būt “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu lauksaimniecības produktu marķējumā un reklāmas materiālos var norādīt saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN”, kas atbilst norādēm “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

7.   Norādes un saīsinājumus var izmantot pārstrādes produktu marķējumā un reklāmas materiālos, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz kādu no to sastāvdaļām. Šādā gadījumā norādi vai saīsinājumu novieto līdzās tās sastāvdaļas nosaukumam, kas ir skaidri identificēta kā sastāvdaļa. Savienības simbolu nenovieto kopā ar pārtikas produkta nosaukumu Regulas (ES) Nr. 1169/2011 17. panta nozīmē.

8.   Savienības simbolus, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai attiecīgi saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN” marķējumā var norādīt tikai pēc attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas akta publicēšanas.

9.   Marķējumā var būt arī šādi elementi:

10.   Produkta marķējumā un reklāmas materiālos var norādīt Savienības simbolus, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras iekļautas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, un kas apzīmē produktus, kuru izcelsme ir trešās valstīs; šādā gadījumā šos simbolus izmanto atbilstoši 3. punktam.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem precizē ģeogrāfiskajam norādēm paredzēto Savienības simbolu tehniskos parametrus, kā arī paredz tehniskos noteikumus par to lietošanu un norāžu un saīsinājumu lietošanu uz tādiem produktiem, kurus tirgo ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp valodu versijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Šo nodaļu piemēro vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem.

Tomēr šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, 3. punktu un – attiecībā uz produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi – 4. punktu, kā arī 39., 40., 41. un 44. pantu piemēro tikai uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem.

2.   Šajā nodaļā kontroles ir:

Šajā nodaļā izpilde ietver visas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šīs regulas II sadaļas 3. nodaļai.

3.   Kompetentās iestādes, deleģētās struktūras un fiziskās personas, kurām ir deleģēti daži oficiālās kontroles uzdevumi, atbilst Regulā (ES) 2017/625 noteiktajām prasībām.

4.   Neatkarīgi no Regulas (ES) 2017/625 116. panta 1. punkta Komisija veic Regulas (ES) 2017/625 VI sadaļas I nodaļā paredzētās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontroles, tostarp revīzijas, pamatojoties uz riska analīzi atbilstoši attiecīgajam ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apjomam dalībvalstī, veiktajam pārbaužu skaitam vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atbilstības pārbaudi vai to izmantošanu saistītajiem pārkāpumiem, kas izklāstīti dalībvalsts gada ziņojumā, kurš sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 113. pantu. Regulas (ES) 2017/625 116. panta 2. punktu un 118. un 120.–124. pantu nepiemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontrolēm, tostarp revīzijām.

1.   Šīs nodaļas nolūkiem katrs operators, kas vēlas piedalīties kādā no darbībām, uz ko attiecas tāda produkta specifikācija, kurš apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, informē kompetentās iestādes, deleģētās struktūras vai fiziskās personas, kas minētas 3. punkta a) un b) apakšpunktā. Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina to operatoru sarakstu, kuri veic darbības, uz ko attiecas viens vai vairāki pienākumi, kuri paredzēti tāda produkta specifikācijā, kas apzīmēts ar kādu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā iekļautu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras izcelsme ir to teritorijā.

2.   Ražotāji ir atbildīgi par pašu veiktām kontrolēm, ar ko pirms produkta laišanas tirgū nodrošina, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētie produkti atbilst produkta specifikācijai.

3.   Papildus 2. punktā minētajām pašu veiktajām kontrolēm, pirms Savienības izcelsmes produkts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiek laists tirgū, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi veic:

4.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē produktus, kuru izcelsme ir trešā valstī, attiecīgā produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

5.   Ja darbību, uz ko attiecas produkta specifikācija, veic viens vai vairāki operatori valstī, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsmes valsts, minētajiem operatoriem produkta specifikācijā paredz noteikumus par ievērošanas pārbaudi. Ja attiecīgā darbība notiek Savienībā, operatori par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbība notiek un tai veic ievērošanas pārbaudi.

6.   Ja dalībvalsts piemēro 9. panta 2. punktu, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi nodrošina iestāde, kas nav tā, ko saskaņā ar minēto punktu uzskata par ražotāju grupu.

7.   Produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes izmaksas var segt operatori, attiecībā uz kuriem notiek minētās kontroles. Dalībvalstis var iekasēt nodevas vai maksas, lai pilnībā vai daļēji segtu oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību izmaksas.

8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Dalībvalstis publisko 39. panta 3. punktā minēto kompetento iestāžu, deleģēto struktūru nosaukumus un adreses un fizisko personu vārdus un uzvārdus un adreses katram ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam un šo informāciju regulāri atjaunina.

2.   Komisija publisko 39. panta 4. punktā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju regulāri atjaunina.

3.   Komisija var izveidot digitālu portālu, kurā publisko 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu, deleģēto un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses, un fizisko personu vārdus, uzvārdus un adreses.

1.   Deleģētās struktūras, kas minētas 39. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un produktu sertifikācijas struktūras, kas minētas 39. panta 4. punkta b) apakšpunktā, ievēro kādu no turpmāk minētajiem standartiem, kas attiecas uz deleģētajiem uzdevumiem, un tiek akreditētas saskaņā ar kādu no tiem:

2.   Šā panta 1. punktā minēto akreditāciju veic valsts akreditācijas struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un kas ir daudzpusējā nolīguma parakstītāja Eiropas Akreditācijas kooperācijā, kura attiecas uz 1. punktā minētajiem standartiem, vai kas ir tāda akreditācijas struktūra ārpus Savienības, kura ir Starptautiskā akreditācijas foruma sagatavotā daudzpusējās atzīšanas mehānisma dokumenta parakstītāja vai Starptautiskās laboratoriju akreditācijas sadarbības iestādes sagatavoto savstarpējās atzīšanas režīma dokumentu parakstītāja.

1.   Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas gan par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas pārbaudi, gan par to noteikumu izpildi, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu, pēc tam, kad ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēts produkts ir laists tirgū, minētais attiecas uz tādām darbībām kā uzglabāšana, tranzīts, izplatīšana vai piedāvāšana pārdošanai, tostarp elektroniskajā komercijā. Minētās iestādes var būt tās pašas kompetentās iestādes, kas minētas šīs regulas 39. panta 3. punkta a) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 116.a panta 2. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās iestādes regulāri un pietiekami bieži, pamatojoties uz riska analīzi un saņemtajiem paziņojumiem, tostarp no ražotāju grupām saņemtajiem paziņojumiem, rīkojas, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērota produkta specifikācija vai vienotais dokuments, vai dokuments, kas ir līdzvērtīgs vienotajam dokumentam par attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp tiešsaistes noformējumos un marķējumā.

3.   Dalībvalstis veic atbilstīgus administratīvus un tiesiskus pasākumus, lai novērstu vai apturētu to, ka, tostarp tiešsaistes saskarnēs, tiek izmantoti tādu produktu vai pakalpojumu nosaukumi, kurus ražo, piedāvā vai tirgo to teritorijā vai kuri ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm un kuri ir pretrunā 26. un 27. pantam.

4.   Dalībvalstis veic piemērotus administratīvos un tiesiskos pasākumus, lai savā teritorijā liegtu piekļuvi domēnu nosaukumiem, kas ir pretrunā 26. panta 2. punktam.

5.   Saskaņā ar 1. punktu norīkotā iestāde vai iestādes veicina informācijas apmaiņu starp attiecīgajiem departamentiem, aģentūrām un struktūrām, piemēram, policiju, viltošanas novēršanas aģentūrām, muitu, intelektuālā īpašuma birojiem, pārtikas aprites tiesību iestādēm un mazumtirdzniecības inspektoriem, lai nodrošinātu efektīvu izpildes panākšanu.

1.   Jebkādu informāciju, kas attiecas uz Savienībā iedibinātām personām pieejamu produktu reklāmu, noieta veicināšanu un pārdošanu un ir pretrunā šīs regulas 26. un 27. pantā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, uzskata par nelikumīgu saturu, kā tas ir definēts Regulas (ES) 2022/2065 3. panta h) punktā.

2.   Attiecīgās dalībvalstu valsts tiesu vai administratīvās iestādes var saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 9. pantu izdot rīkojumu vērsties pret šā panta 1. punktā minēto nelikumīgo saturu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 16. pantu jebkura fiziska vai juridiska persona var paziņot mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem par konkrētu saturu, kas ir pretrunā šīs regulas 26. un 27. pantam.

1.   Dalībvalstis palīdz cita citai šajā nodaļā paredzēto kontroļu un izpildes panākšanas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 IV sadaļu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus, kuros izklāsta tās informācijas būtību un veidu, ar kuru dalībvalstīm ir jāapmainās, kā arī minētās informācijas apmaiņas metodes šajā nodaļā aprakstīto kontroļu veikšanai un izpildes panākšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Operatoram, attiecībā uz kura produktu pēc šīs regulas 39. pantā un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 116.a pantā minētās ievērošanas pārbaudes tiek konstatēts, ka tas atbilst saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijai, pēc pieprasījuma un atkarībā no attiecīgajā dalībvalstī piemērotās sistēmas ir tiesības vai nu:

2.   Šā panta 1. punktā minēto ievērošanas apliecinājumu un izrakstu pēc attiecīgi 1. panta a) un b) punktā minētā izpildiestāžu pieprasījuma dara pieejamu muitas dienestiem vai citām iestādēm Savienībā, kuras ir iesaistītas pārbaudēs par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu precēm, kas deklarētas laišanai brīvā apgrozībā vai laistas iekšējā tirgū. Operators apliecinājumu vai izrakstu var darīt pieejamu sabiedrībai vai jebkurai personai, kas darījumdarbības gaitā var prasīt pierādījumu par ievērošanu. Minēto apliecinājumu un izrakstu regulāri atjaunina, pamatojoties uz riska novērtējumu.

3.   Operatoram, kuram vairs nav piešķirts ievērošanas apliecinājums vai kurš ir svītrots no saraksta, nav atļauts turpināt uzrādīt vai izmantot ievērošanas apliecinājumu vai izrakstu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par ievērošanas apliecinājuma un izraksta formu un saturu, par veidlapām, ar kādām operatoriem vai tirgotājiem tie jādara pieejami kontrolei vai uzņēmējdarbības gaitā, kā arī par apstākļiem, kādos ir vajadzīgs līdzvērtīgs apliecinājums attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, un par līdzvērtīgā apliecinājuma veidlapām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Lauksaimniecības produkta “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

2.   Lauksaimniecības produkta “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

3.   Neatkarīgi no 1. punkta dažus nosaukumus reģistrē kā cilmes vietas nosaukumus, pat ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par definēto ģeogrāfisko apgabalu vai atšķiras no tā, ar noteikumu, ka:

Šā punkta nolūkā par izejvielām var uzskatīt tikai dzīvus dzīvniekus, gaļu un pienu.

1.   Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu, kura nosaukums ir reģistrēts kā cilmes vietas nosaukums, barību pilnībā iegūst noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2.   Gadījumā, kad pilnībā iegūt barību noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā praktiski nav iespējams, var pievienot ārpus šā apgabala iegūtu barību ar noteikumu, ka ģeogrāfiskās vides dēļ būtiski netiek ietekmēta produkta kvalitāte vai iezīmes. Tās barības apjoms, kura iegūta ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, gadā nepārsniedz 50 % sausnas.

3.   Ar pagaidu grozījumu, kas minēts 24. panta 5. punktā, var atkāpties no šā panta 2. punkta, līdz būs atkal rasta iespēja iegūt barību noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ar noteikumu, ka netiek pilnībā pārrauta 49. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā minētā saikne.

4.   Jebkādus produkta specifikācijā norādītās izejvielu izcelsmes ierobežojumus produktam, kura nosaukums ir reģistrēts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, pamato, ņemot vērā 49. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minēto saikni.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, nosakot atkāpes un nosacījumus attiecībā uz dzīvnieku kaušanu un izejvielu iegūšanas avotu. Minēto atkāpju un nosacījumu pamatā ir objektīvi kritēriji, un tajos ņem vērā dzīvnieku labturību, izejvielu kvalitāti vai izmantošanu un atzītu zinātību vai dabīgus faktorus, tostarp ierobežojumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu konkrētos apgabalos.

1.   Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt par patieso ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta identitāti vai izcelsmi vai ja šādi var sajaukt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētos produktus ar attiecīgo augu šķirni vai dzīvnieku šķirni.

2.   Šā panta 1. punktā minētos nosacījumus izvērtē attiecībā uz faktisku to nosaukumu izmantošanu, kam rodas konflikts, tostarp uz augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukuma izmantošanu ārpus tā izcelsmes apgabala un augu šķirnes nosaukuma izmantošanu.

3.   Šī regula neliedz laist tirgū produktu, kurš neatbilst reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijai un kura marķējumā ir iekļauts minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums vai tā daļa, un kurš satur vai sevī ietver augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, paredzot noteikumus par augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu noteikšanu.

1.   Produkta specifikācijā ir vismaz:

2.   Produkta specifikācijā var arī iekļaut:

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārmērīgi apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par produkta specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Vienotajā dokumentā ir ietverti:

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta 1. punktā paredzētā vienotā dokumenta formātu un tiešsaistes noformējumu, kā arī paredzēt personas datu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Ir izveidota garantēto tradicionālo īpatnību produktu (GTĪ) shēma, lai aizsargātu tradicionālās ražošanas metodes un receptes, palīdzot:

2.   Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrācija un aizsardzība neskar ražotāju pienākumu ievērot citus Savienības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz produktu laišanu tirgū, vienotu tirgu kopīgo organizāciju un pārtikas marķēšanu.

3.   Direktīvu (ES) 2015/1535 nepiemēro garantēto tradicionālo īpatnību produktu shēmai, kas noteikta šajā regulā.

1.   Nosaukums atbilst reģistrēšanai par garantētu tradicionālo īpatnību produktu, ja tas apraksta produktu, kurš:

2.   Lai nosaukumu reģistrētu kā garantētu tradicionālo īpatnību produktu, tam:

3.   Ja iebildumu procedūrā saskaņā ar 61. pantu izrādās, ka nosaukums tiek izmantots arī citā dalībvalstī vai trešā valstī, lai atšķirtu salīdzināmus produktus vai produktus, kuriem ir identisks vai līdzīgs nosaukums, lēmumā par reģistrēšanu, ko pieņem saskaņā ar 64. panta 3. punkta b) apakšpunktu, var noteikt, ka garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukums jāpapildina ar apgalvojumu “gatavots pēc … tradīcijas”, kurā ietilpst attiecīgās valsts vai reģiona nosaukums.

4.   Nosaukumu nevar reģistrēt, ja tas attiecas tikai uz vispārīgiem apgalvojumiem, ko izmanto produktu kopumam, vai apgalvojumiem, kas paredzēti konkrētos Savienības tiesību aktos.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar ko papildina šo regulu, paredzot papildu noteikumus, kuros ir precizēti šajā pantā noteiktie atbilstības kritēriji.

1.   Produkta specifikācijā ir vismaz:

Produkta specifikācijā var arī iekļaut arī prasības marķējumam.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papilda šo regulu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārmērīgi apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par produkta specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Ražotāju grupa ir apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, ko veido viena un tā paša produkta vai produktu ražotāji, kura nosaukumu ierosināts reģistrēt. To izveido pēc ražotāju iniciatīvas atbilstoši attiecīgajam produkta vai produktu veidam. Ražotāju grupa darbojas pārredzami un bez diskriminācijas. Tā ir arī demokrātiski organizēta, un to kontrolē un rūpīgi pārbauda tās biedri.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju grupas biedri var būt operatori, tādu saimniecisko darbību pārstāvji, kuras ir saistītas ar vienu no posmiem ar garantētu tradicionālo īpatnību apzīmētu produktu piegādes ķēdē, un ieinteresētās personas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantā, ja tiem ir īpaša interese par produktiem, uz kuriem attiecas ražotāju grupa. Minētie biedri nekontrolē ražotāju grupu.

3.   Ražotāju grupa var jo īpaši veikt šādus uzdevumus:

1.   Garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa. Pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa ir apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, ko veido viena un tā paša produkta ražotāji, kura nosaukums ir ierosināts reģistrācijai, vai viens ražotājs, ja attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt pieteikumu. Vairākas pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopīgu reģistrācijas pieteikumu. Publiskas struktūras un citas ieinteresētās personas var palīdzēt pieteikuma sagatavošanā un ar to saistītajā procedūrā.

2.   Garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukuma reģistrācijas pieteikumā ietver:

3.   Ja pieteikumu sagatavo ražotāju grupa, kas ir iedibināta kādā dalībvalstī, pieteikumu adresē minētās dalībvalsts iestādēm. Dalībvalsts izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas atbilst 53. pantā minētajiem atbilstības kritērijiem. Veicot minēto izskatīšanu, dalībvalsts rīko valsts iebildumu procedūru. Ja dalībvalsts uzskata, ka šīs nodaļas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikumu reģistrācijai Savienības posmā, kā minēts 58. pantā.

4.   Dalībvalsts nodrošina, lai visām fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir leģitīmas intereses, būtu iespēja apstrīdēt tās lēmumu. Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publiskots labvēlīgais lēmums un attiecīgā produkta specifikācija, un sniedz elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.

1.   Pieteikumā garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai Savienības posmā iekļauj 54. pantā paredzēto produkta specifikāciju un:

2.   Šā panta 1. punktā minētos dokumentus sagatavo vienā no Savienības oficiālajām valodām.

3.   Pieteikumā iekļauj 54. pantā paredzēto produkta specifikāciju un, ja vajag, šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto visu attiecīgo dalībvalstu vai trešo valstu deklarāciju. Attiecīgās valsts procedūras, arī iebildumu posmu, rīko visās attiecīgajās dalībvalstīs.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistrācijas pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, arī attiecībā uz pieteikumiem garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Pieteikumu garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai Savienības posmā Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot digitālu sistēmu. Pēc vismaz vienas dalībvalsts pieprasījuma, Komisija pielāgo digitālo sistēmu, lai tā būtu piemērota izmantošanai procedūras valsts posmā, kurā reģistrē garantētu tradicionālo īpatnību produktu un kuru veic jebkura dalībvalsts, kas to vēlas.

2.   Ja reģistrācijas pieteikumu ir sagatavojis trešā valstī iedibināts pieteikuma iesniedzējs, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši pieteikuma iesniedzējs, proti, ražotāju grupa vai viens ražotājs, vai arī tas tiek iesniegts ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

3.   Šīs regulas 56. panta 1. punktā minēto kopīgo reģistrācijas pieteikumu iesniedz vai nu:

4.   Nosaukumus, kuru reģistrācijai ir iesniegti pieteikumi Savienības posmā, Komisija publisko, izmantojot 1. punktā minēto digitālo sistēmu.

1.   Komisija izskata visus saskaņā ar 58. panta 1., 2. un 3. punktu saņemtos pieteikumus, lai pārbaudītu, vai tajos ir prasītā informācija un vai tajā nav acīmredzamu kļūdu, un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās izskatīšanas un iebildumu procedūras iznākumu. Šādā izskatīšanā ņem vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās valsts posma procedūras rezultātus.

2.   Izskatīšanas termiņš nepārsniedz sešus mēnešus no pieteikuma saņemšanas dienas. Komisija var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam jebkādu nepieciešamo papildu informāciju vai veikt izmaiņas. Ja Komisija šādu pieprasījumu adresē pieteikuma iesniedzējam, izskatīšanas termiņš nepārsniedz piecus mēnešus no dienas, kad Komisija saņem pieteikuma iesniedzēja atbildi.

3.   Gadījumā, ja Komisija 2. punktā minēto izskatīšanu nepabeidz noteiktajos termiņos, tā rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, norādot paredzamo laiku, kas vajadzīgs tās pabeigšanai un kas nepārsniedz vienu mēnesi.

4.   Ja, pamatojoties izskatīšanu, kas veikta saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka 53., 54., 56. un 57. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē produkta specifikāciju.

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvo procedūru vai tiesvedību, kas var kaitēt garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai.

2.   Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot izskatīšanas veikšanas termiņus, kas minēts 59. panta 2. punktā, un informēt attiecīgo dalībvalsti par kavēšanās iemesliem, ja tā no minētās dalībvalsts saņem paziņojumu par reģistrācijas pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar 56. pantu, un paziņojumā:

3.   Atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.

4.   Ja ar galīgu valsts tiesas nolēmumu 56. panta 3. punktā minētais labvēlīgais dalībvalsts lēmums ir atzīts par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu, dalībvalsts apsver piemērotus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā atsaukt vai grozīt pieteikumu reģistrācijai Savienības posmā.

1.   Trīs mēnešu laikā no produkta specifikācijas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 59. panta 4. punktu dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents trešā valstī, var iesniegt Komisijai iebildumu.

2.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai ir rezidents kādā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums reģistrācijai Savienības posmā, termiņā, kurā minētajai dalībvalstij ir iespējams izskatīt minēto iebildumu un nolemt, vai to iesniegt Komisijai saskaņā ar 1. punktu, var iesniegt iebildumu dalībvalstij, kurā tā ir iedibināta vai kurā tā ir rezidents. Minēto termiņu dalībvalstis var noteikt savos valsts tiesību aktos.

3.   Iebildumā norāda, ka ar to tiek pausts iebildums pret garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju. Iebildums, kurā minētais paziņojums nav iekļauts, ir uzskatāms par nederīgu.

4.   Komisija pārbauda iebilduma pieņemamību. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā piecu mēnešu laikā no dienas, kad produkta specifikācija, kā minēts 59. panta 4. punktā, ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, aicina iebilduma iesniedzēju un pieteikuma iesniedzēju sākt pienācīgu apspriešanos uz saprātīgu laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Komisija pieteikuma iesniedzējam pārsūta iebildumu un visus iebilduma iesniedzēja iesniegtos dokumentus. Jebkurā brīdī šajā laikposmā Komisija pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var vienu reizi pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.

5.   Iebilduma iesniedzējs un pieteikuma iesniedzējs bez liekas kavēšanās uzsāk apspriešanos. Tie viens otram sniedz informāciju, kas ir būtiska, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šīs nodaļas nosacījumiem.

6.   Viena mēneša laikā pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām pieteikuma iesniedzējs paziņo Komisijai apspriešanās rezultātus, tostarp visu informāciju, ar kuru puses apmainījušās, par to, vai tika panākta vienošanās ar vienu vai visiem iebildumu iesniedzējiem, un par visām no tā izrietošajām izmaiņām pieteikumā. Iebilduma iesniedzējs par savu nostāju Komisijai var paziņot arī apspriešanās beigās.

7.   Ja pēc apspriešanās beigām saskaņā ar 59. panta 4. punktu publicētā produkta specifikācija ir grozīta, Komisija atkārtoti izskata mainīto reģistrācijas pieteikumu. Ja pieteikumā ir veiktas būtiskas izmaiņas un Komisija uzskata, ka mainītais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem, tā produkta specifikāciju publicē vēlreiz saskaņā ar minēto punktu.

8.   Šajā pantā minētos dokumentus sagatavo vienā no Savienības oficiālajām valodām.

9.   Komisija pabeidz novērtēt pieteikumu reģistrācijai Savienības posmā, ņemot vērā visus lūgumus par pārejas laika piešķiršanu, iebildumu procedūras iznākumu un visus citus jautājumus, kas radušies saistībā ar tās veikto izskatīšanu un kas var nozīmēt izmaiņas produkta specifikācijā.

10.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātas procedūras un termiņus iebildumu procedūrai.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka iebildumu formātu un noformējumu un paredz personas datu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Iebildums, kas iesniegts saskaņā ar 61. pantu, ir pieņemams tikai tad, ja iebilduma iesniedzējs apliecina, ka:

2.   Iebilduma pieņemamību novērtē attiecībā uz Savienības teritoriju.

1.   Attiecībā uz produktiem, kuru apzīmējumu veido nosaukums, kas ir pretrunā 68. pantam, Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt pārejas laiku ilgumā līdz pieciem gadiem, lai varētu turpināt izmantot apzīmējumu, ar kuru minētie produkti tika laisti tirgū, ar noteikumu, ka pieņemams iebildums, kas celts saskaņā ar 56. panta 3. punktu vai 61. pantu pret garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas pieteikumu, kura aizsardzība ir pārkāpta, parāda, ka šāds apzīmējums iekšējā tirgū ir ticis likumīgi izmantots vismaz piecus gadus pirms 59. panta 4. punktā minētās produkta specifikācijas publicēšanas dienas.

2.   Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā, izņemot tos, kur saskaņā ar 56. panta 3. punktu ir iesniegts pieņemams iebildums, un tos pieņem, nepiemērojot minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 59. pantā paredzētās izskatīšanas veikšanas, Komisija uzskata, ka kāds no minētajā pantā uzskaitītajiem nosacījumiem nav izpildīts, tā ar īstenošanas aktiem noraida reģistrācijas pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

2.   Ja nav pieņemamu iebildumu, Komisija, nepiemērojot 88. panta 2. punktā minēto procedūru, ar īstenošanas aktiem reģistrē garantētu tradicionālo īpatnību produktu.

3.   Ja Komisija saņem pieņemamu iebildumu, tā, ievērojot 61. pantā minēto procedūru un ņemot vērā tās rezultātus:

4.   Īstenošanas aktos par garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju paredz visus nosacījumus, kas piemērojami, lai reģistrētu un informācijas nolūkos atkārtoti publicētu produkta specifikāciju, kas publicēta saskaņā ar 59. panta 4. punktu un mainīta pēc iebildumu procedūras, ja ir veiktas citas izmaiņas kā tās, kas ir minētas 61. panta 7. punktā.

5.   Komisijas īstenošanas regulas par reģistrāciju un Komisijas īstenošanas lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

1.   Komisija, nepiemērojot 88. panta 2. punktā minēto procedūru, ar īstenošanas aktiem izveido un uztur publiski pieejamu Savienības garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistru. Datnes, kas minētajā reģistrā ievadītas pēc 2024. gada 13. maija, ir mašīnlasāmā formātā, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 13. punktā.

2.   Dokumentāciju, kas saistīta ar garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju, Komisija glabā digitālā vai papīra formātā. Reģistrācijas anulēšanas gadījumā Komisija glabā dokumentāciju 10 gadus no anulēšanas dienas.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem precizē Savienības garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistra saturu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Tā produkta ražotāju grupa, kura nosaukums ir reģistrēts kā garantētu tradicionālo īpatnību produkts, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

2.   Produkta specifikācijas grozīšanas procedūra mutatis mutandis atbilst 56.–64. pantā noteiktajai procedūrai.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot noteikumus par produkta specifikācijas grozīšanas procedūru.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par produkta specifikācijas grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts, trešās valsts vai jebkuras fiziskas vai juridiskas personas pienācīgi pamatota pieprasījuma, kurai ir leģitīmas intereses un kura ir iedibināta vai rezidents trešā valstī, ar īstenošanas aktiem anulē garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju šādos gadījumos:

2.   Komisija pēc tādu produktu ražotāju pieprasījuma, kurus tirgo ar reģistrēto nosaukumu, var arī ar īstenošanas aktiem anulēt reģistrāciju.

3.   Anulēšanas procedūrai mutatis mutandis piemēro 56. līdz 62. pantu un 64. pantu.

Iebildumi ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona komerciālā ziņā turpina būt atkarīga no reģistrētā nosaukuma.

4.   Pirms 1. un 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, attiecīgās trešās valsts iestādēm vai, ja iespējams, ar trešās valsts ražotāju, kurš sākotnēji bija iesniedzis pieteikumu garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad šo anulēšanu tieši pieprasa sākotnējie pieteikuma iesniedzēji. Apspriešanās termiņš ir vismaz viens mēnesis.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas atcelšanas pieprasījumu procedūrām, formu un noformējumu.

6.   Šā panta 1., 2. un 5. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Reģistrētie garantētu tradicionālo īpatnību produkti ir aizsargāti pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos pat, ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, tostarp attiecībā uz produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju.

2.   Valsts līmenī izmantotie lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu nosaukumi nerada iespēju tos sajaukt ar reģistrētiem garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz produktiem, ko pārdod ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā komercijā.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt procedūras prasības garantētu tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot papildu noteikumus par garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukuma izmantošanu pārstrādes produktu nosaukumā, atsaucoties uz salīdzināmu sastāvdaļu izmantošanu un kritērijiem, pēc kuriem pārstrādes produktiem piešķir būtiskas īpašības.

1.   Tiek izveidots Savienības simbols produktiem, kuri apzīmēti kā garantētu tradicionālo īpatnību produkti. Norādi “garantētas tradicionālās īpatnības”, saīsinājumu “GTĪ” un Savienības simbolu, kas attiecas uz garantētu tradicionālo īpatnību produktiem, drīkst izmantot tikai saistībā ar produktiem, kas ražoti atbilstīgi attiecīgajai produkta specifikācijai. Tos var izmantot arī informatīvos un izglītojošos nolūkos ar noteikumu, ka šādu izmantošana, visticamāk, nemaldinās patērētāju. Marķējumā var būt norāde “garantētas tradicionālās īpatnības” vai atbilstošais saīsinājums “GTĪ”.

2.   Ja Savienības izcelsmes produktus tirgo kā garantētu tradicionālo īpatnību produktus, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu, marķējumā un reklāmas materiālos tajā pašā redzamības laukā norāda 2. punktā minēto Savienības simbolu kopā ar reģistrēto nosaukumu. Uz reģistrētiem garantētu tradicionālo īpatnību produktiem attiecas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktā izklāstītās marķējuma prasības par obligāto ziņu noformējumu.

3.   Savienības simbolu var izmantot tādu garantētu tradicionālo īpatnību produktu marķējumā, kuri ražoti ārpus Savienības.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem precizē Savienības simbola tehniskos parametrus, kā arī tehniskos noteikumus par tā lietošanu un norādes un saīsinājuma lietošanu uz tādiem produktiem, kurus tirgo ar garantētu tradicionālo īpatnību nosaukumu, tostarp valodu versijām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Nosaukumu, kas reģistrēts kā garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukums, var izmantot jebkura fiziska vai juridiska persona, kura tirgo produktu, kas atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka uz operatoriem attiecas produkta specifikācijas ievērošanas pārbaude, kas noteikta saskaņā ar 72. pantu.

1.   Garantētu tradicionālo īpatnību produktu kontroles nozīmē:

2.   Šajā nodaļā izpilde ietver visas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šīs regulas 68., 69. un 70. pantam.

3.   Kompetentās iestādes, deleģētās struktūras un fiziskās personas, kurām ir deleģēti daži oficiālās kontroles uzdevumi, atbilst Regulā (ES) 2017/625 noteiktajām attiecīgajām prasībām.

4.   Katrs operators, kas vēlas piedalīties kādā no darbībām, uz ko attiecas viens vai vairāki pienākumi, kas paredzēti tāda produkta specifikācijā, kurš apzīmēts ar garantētu tradicionālo īpatnību nosaukumu, informē kompetentās iestādes, deleģētās struktūras vai fiziskās personas, kas minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina to operatoru sarakstu, kas veic darbības, uz kurām attiecas viens vai vairāki pienākumi, kas paredzēti tāda produkta specifikācijā, kurš to teritorijā apzīmēts ar kādu garantētu tradicionālo īpatnību un kurš ir iekļauts Savienības garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

5.   Ražotāji ir atbildīgi par pašu veiktām kontrolēm, ar ko pirms produkta laišanas tirgū nodrošina, ka ar garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukumu apzīmētie produkti atbilst produkta specifikācijai.

6.   Papildus 5. punktā minētajām pašu veiktajām kontrolēm, pirms Savienības izcelsmes produkts, kas apzīmēts ar garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukumu, tiek laists tirgū, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi veic:

7.   Attiecībā uz garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumiem, kas apzīmē produktus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

Produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes izmaksas var segt operatori, attiecībā uz kuriem notiek minētās kontroles. Lai segtu produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes izmaksas, dalībvalstis var piemērot maksu.

8.   Dalībvalstis publisko 6. punktā minēto kompetento iestāžu, deleģēto struktūru nosaukumus un adreses un fizisko personu vārdus un uzvārdus un adreses katram ar garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukumu apzīmētam produktam un šo informāciju regulāri atjaunina.

9.   Komisija publisko 7. punktā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju regulāri atjaunina.

10.   Komisija var izveidot digitālu portālu, kurā publisko 6. un 7. punktā minēto kompetento iestāžu, deleģēto un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un fizisko personu vārdus un uzvārdus un adreses.

11.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par paziņojumu, kas trešām valstīm jāiesniedz Komisijai, tostarp par kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumiem un adresēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

12.   Komisija ar īstenošanas aktiem un bez 88. panta 2. punktā minētās procedūras piemērošanas var noteikt līdzekļus, ar kuriem jāpublisko šajā pantā minēto kompetento iestāžu un deleģēto struktūru nosaukumi un adrese.

1.   Deleģētās struktūras, kas minētas 72. panta 6. punkta b) apakšpunktā, un produktu sertifikācijas struktūras, kas minētas 72. panta 7. punkta b) apakšpunktā, ievēro kādu no turpmāk minētajiem standartiem, kas attiecas uz deleģētajiem uzdevumiem, un tiek akreditētas saskaņā ar kādu no tiem:

2.   Šā panta 1. punktā minēto akreditāciju veic valsts akreditācijas struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un kas ir daudzpusējā nolīguma parakstītāja Eiropas Akreditācijas kooperācijā, kura attiecas uz 1. punktā minētajiem standartiem, vai kas ir tāda akreditācijas struktūra ārpus Savienības, kura ir Starptautiskā akreditācijas foruma sagatavotā daudzpusējās atzīšanas mehānisma dokumenta parakstītāja vai Starptautiskās laboratoriju akreditācijas sadarbības iestādes sagatavoto savstarpējās atzīšanas režīma dokumentu parakstītāja un kura attiecas uz 1. punktā minētajiem standartiem.

1.   Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas gan par garantētu tradicionālo īpatnību produktu lietošanas pārbaudi, gan par to noteikumu izpildi, kas saistīti ar garantētu tradicionālo īpatnību produktu lietošanu, pēc tam, kad ar garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukumu apzīmēts produkts ir laists tirgū; minētais attiecas uz tādām darbībām kā uzglabāšana, tranzīts, izplatīšana vai piedāvāšana pārdošanai, tostarp elektroniskajā komercijā. Minētās iestādes var būt tās pašas kompetentās iestādes, kas minētas šīs regulas 72. panta 6. punkta a) apakšpunktā. Pārbaudi attiecībā uz garantētu tradicionālo īpatnību produktu lietošanu veic, pamatojoties uz riska analīzi.

2.   Šā panta 1. punktā minētās iestādes nodrošina attiecīgā garantētu tradicionālo īpatnību produkta atbilstību produkta specifikācijai.

3.   Lai novērstu vai apturētu to, ka tiek izmantoti tādu produktu vai pakalpojumu nosaukumi, kurus ražo, piedāvā vai tirgo to teritorijā vai kuri ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm un kuri ir pretrunā 68. pantā paredzētajai garantētu tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai, dalībvalstis veic atbilstīgus administratīvus un tiesiskus pasākumus.

4.   Saskaņā ar 1. punktu norīkotā iestāde vai iestādes veicina informācijas apmaiņu starp attiecīgajiem departamentiem, aģentūrām un struktūrām, piemēram, policiju, viltošanas novēršanas aģentūrām, muitu, intelektuālā īpašuma birojiem, pārtikas aprites tiesību iestādēm un mazumtirdzniecības inspektoriem, lai nodrošinātu efektīvu izpildes panākšanu.

1.   Jebkādu informāciju, kas attiecas uz Savienībā iedibinātām personām pieejamu produktu reklāmu, noieta veicināšanu un pārdošanu un ir pretrunā šīs regulas 68. pantā paredzētajai garantētu tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai, uzskata par nelikumīgu saturu, kā tas ir definēts Regulas (ES) 2022/2065 3. panta h) punktā.

2.   Attiecīgās dalībvalstu valsts tiesu vai administratīvās iestādes var saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 9. pantu izdot rīkojumu vērsties pret šā panta 1. punktā minēto nelikumīgo saturu.

1.   Dalībvalstis palīdz cita citai šajā nodaļā paredzēto kontroļu un izpildes panākšanas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 IV sadaļu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus, kuros izklāsta tās informācijas būtību un veidu, ar kuru dalībvalstīm ir jāapmainās, kā arī minētās informācijas apmaiņas metodes šajā nodaļā aprakstīto kontroļu veikšanai un izpildes panākšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Operatoram, attiecībā uz kura produktu pēc šīs regulas 72. pantā minētās ievērošanas pārbaudes tiek konstatēts, ka tas atbilst saskaņā ar šo regulu aizsargāta garantētu tradicionālo īpatnību produkta produkta specifikācijai, pēc pieprasījuma un atkarībā no attiecīgajā dalībvalstī piemērotās sistēmas ir tiesības vai nu:

2.   Ievērošanas apliecinājumu un izrakstu, kas minēti attiecīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā, regulāri atjaunina, pamatojoties uz riska novērtējumu.

3.   Operatoram, kuram vairs nav piešķirts ievērošanas apliecinājums vai kurš ir svītrots no saraksta, turpmāk neuzrāda vai neizmanto ievērošanas apliecinājumu vai izrakstu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par ievērošanas apliecinājuma un izraksta formu un saturu, kā arī par apstākļiem, kādos un par veidlapām, ar kādām operatoriem vai tirgotājiem tie jādara pieejami kontrolei vai uzņēmējdarbības gaitā, tostarp līdzvērtīgu apliecinājumu attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, gadījumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Dalībvalstis var saglabāt valsts noteikumus, kas reglamentē fakultatīvus kvalitātes apzīmējumus un shēmas, uz ko šī regula neattiecas, ar noteikumu, ka šādi noteikumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

2.   Lai veicinātu zināšanas par produktiem un shēmām visā Savienībā, Komisija var izveidot digitālu sistēmu, kurā iekļauj 1. punktā minētos apzīmējumus un shēmas, un sniegt tai atbalstu. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai paziņotu par fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

1.   Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi atbilst šādiem kritērijiem:

2.   Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi, ar kuriem apraksta produkta tehniskās īpašības ar mērķi ieviest obligātos tirdzniecības standartus un kuri nav paredzēti patērētāju informēšanai par šīm produkta īpašībām, neietilpst šīs nodaļas darbības jomā.

3.   Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi neietver fakultatīvos rezervētos apzīmējumus, kas atbalsta un papildina īpašus tirdzniecības standartus, kuri noteikti attiecībā uz nozari vai produktu kategoriju.

4.   Lai ņemtu vērā dažu nozaru specifiskās īpašības, kā arī patērētāju vēlmes, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par veidlapām, procedūrām un citiem tehniskiem elementiem, kas vajadzīgi šīs nodaļas piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

6.   Pieņemot deleģētos aktus un īstenošanas aktus saskaņā ar 4. un 5. punktu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus.

1.   Kā fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu ievieš apzīmējumu “produkts no kalnu rajoniem”. To rezervē kā saliktu apzīmējumu. To izmanto vienīgi nolūkā aprakstīt lietošanai pārtikā paredzētus produktus, kuri ir uzskaitīti LESD I pielikumā un attiecībā uz kuriem:

2.   Šajā pantā kalnu rajoni Savienībā ir rajoni, kas noteikti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (30) 32. panta 2. punktu.

Attiecībā uz trešo valstu produktiem kalnu rajoni ietver rajonus, kurus attiecīgā trešā valsts oficiāli ir atzinusi par kalnu rajoniem vai kuri atbilst kritērijiem, kas ir līdzvērtīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punktā noteiktajiem.

3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos un lai ņemtu vērā dabiskos ierobežojumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu kalnu rajonos, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot atkāpes no šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem, nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atļaut veikt produktu pārstrādi ārpus kalnu rajoniem ģeogrāfiskā apgabalā, kas vēl ir jādefinē, kā arī minētā ģeogrāfiskā apgabala definīciju.

4.   Lai ņemtu vērā dabiskos ierobežojumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu kalnu rajonos, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 87. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz ražošanas metožu un citu ar šā panta 1. punktā minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu.

1.   Fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu var lietot tikai, lai aprakstītu produktus, kas atbilst attiecīgajiem izmantošanas nosacījumiem.

2.   Šīs nodaļas noteikumi neskar to Savienības vai dalībvalstu noteikumu piemērošanu, kas reglamentē intelektuālo īpašumu, un jo īpaši to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un uz preču zīmēm, un tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu izmantošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 88. panta 2. punktā.

4.   Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic kontroles ar mērķi nodrošināt šīs nodaļas prasību ievērošanu un pārkāpuma gadījumā uzliek atbilstošus administratīvos sodus.