(1)

Pamatojoties uz 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 30. martā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes polietilēntereftalāta (“PET”) importu (1). Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību, ko 2023. gada 14. februārī iesniedza PET Europe (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības PET ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošajiem kaitējuma draudiem, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 3. un 4. apsvērumā, Komisija nolēma nereģistrēt ĶTR izcelsmes PET saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. un 5.a punktu.

(4)

Piezīmēs par pagaidu informācijas izpaušanu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija pagaidu regulas 3. apsvērumā sajauca lēmumu par reģistrēšanu un piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Komisija par iemeslu reģistrācijas pienākuma nenoteikšanai minēja importa apjoma pieauguma neesamību. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šis kritērijs attiecas uz pamatregulas 10. panta 4. punktu (noteikšana ar atpakaļejošu spēku), nevis 14. panta 5. punktu. Tāpēc, sūdzības iesniedzēja ieskatā, Komisija ir kļūdījusies pamatregulas piemērošanā.

(5)

Jāatzīmē, ka pamatregulas 14. panta 5. punktā tiešām nav dota skaidra atsauce uz pamatregulas 10. panta 4. punktu. Tomēr 14. panta 5. punktā ir skaidri norādīts, ka imports tiek reģistrēts, lai pasākumus attiecībā uz šo importu varētu piemērot vēlāk. Tādēļ importa reģistrācijas pamatošanai saskaņā ar 14. panta 5. punktu ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem, ka ir iespējams izpildīt pamatregulas 10. panta 4. punkta nosacījumus. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojums tiek noraidīts.

(6)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2023. gada 31. oktobrī ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem pagaidu maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Piezīmes par aprēķinu precizitāti netika saņemtas.

(7)

2023. gada 27. novembrī Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2659 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes PET importam Savienībā.

(8)

Pēc tam kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikti pagaidu antidempinga pasākumi (“pagaidu informācijas izpaušana”), sūdzības iesniedzējs, ražotāji eksportētāji un to apvienība, lietotāji un nesaistīti importētāji iesniedza piezīmes.

(9)

Personām, kuras to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Notika uzklausīšanas, kurās piedalījās Svepol un PET Europe.

(10)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgi pārskatīja savus provizoriskos secinājumus. Lai iegūtu plašākus datus par Savienības pārdošanas cenām, ražošanas izmaksām un rentabilitāti laikposmā pēc izmeklēšanas perioda, izlasē iekļautie Savienības ražotāji tika aicināti iesniegt papildu datus. Visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji iesniedza pieprasīto informāciju.

(11)

Pēc pagaidu, kā arī galīgās informācijas izpaušanas lietotāju apvienība UNESDA (4) joprojām uzskatīja, ka Komisijai izmeklēšana būtu bijusi jāizbeidz tiklīdz kļuva skaidrs, ka sūdzībā nav pierādīts kaitējums un tā ir neprecīza un nepilnīga, saturot datus par reciklētā PET (“rPET”) segmentu.

(12)

Tiek atgādināts, ka sūdzībā ir apgalvots, ka pastāv kaitējuma draudi, nevis būtisks kaitējums, un sūdzībā minētie apgalvojumi vēlāk izmeklēšanā tika apstiprināti. Kā norādīts pagaidu regulas 204. apsvērumā, lai Komisija varētu noteikt antidempinga maksājumus, ir pietiekami, ja izmeklēšanā tiek secināts, ka pastāv būtiska kaitējuma draudi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu. Kā norādīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, Komisija aprēķinātos datus par rPET ražošanas nozari uzskatīja par pietiekamu pierādījumu sūdzības izskatīšanas posmā. Tādēļ UNESDA apgalvojumi tiek noraidīti.

(13)

UNESDA apgalvoja, ka pagaidu regula ir pieņemta, pārkāpjot procesuālās tiesības. UNESDA atsaucās uz faktu, ka kaitējuma dati tika mainīti 2023. gada oktobrī un lēmums par pagaidu maksājumu noteikšanu tika pieņemts brīdī, kad ieinteresētās personas vairs nevarēja iesniegt piezīmes. UNESDA norādīja, ka lietotājiem tika liegta iespēja iesniegt piezīmes pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs 2023. gada oktobrī iesniedza kaitējuma datus. Atbildē uz galīgo izpausto informāciju UNESDA atkārtoja šo argumentu.

(14)

Pirmkārt, tiek atzīmēts, ka galīgie kaitējuma dati attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem tika iesniegti tikai 2023. gada oktobrī, kad Komisija veica papildu analīzi par rPET segmentu, kurš ir ļoti dinamisks un kurā darbojas vairāk nekā 50 dažādu lielumu ražotāju ar jaudām, kas bieži mainās, Komisija arī izskatīja ieinteresēto personu vairākkārt iesniegto informāciju un īstenoja plašu nepilnību izskatīšanas procesu ar sūdzības iesniedzēju, lai nonāktu pie objektīvi noteiktiem un reprezentatīviem makroekonomiskajiem rādītājiem attiecībā uz visu PET ražošanas nozari, ieskaitot rPET segmentu. Bez tam gan lietotājiem, gan citām ieinteresētajām personām tika dotas plašas iespējas pienācīgi izmantot savas procesuālās tiesības visu procedūras laiku, tostarp piedaloties uzklausīšanā ar Komisijas dienestiem, vairākkārt iesniedzot rakstisku informāciju vēl līdz 2023. gada oktobrim un iesniedzot piezīmes par pagaidu regulu. Turklāt 2023. gada oktobrī iesniegtie kaitējuma dati bija atspoguļoti pagaidu informācijas izpaušanā, par kuru visas ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes. UNESDA par šiem datiem tik tiešām iesniedza piezīmes. Apgalvojums, ka UNESDA tika liegta iespēja iesniegt piezīmes, tādēļ ir uzskatāms par nepatiesu un nepamatotu.

(15)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes PET importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgās informācijas izpaušanu.

(16)

Personām, kas to pieprasīja, tika arī sniegta iespēja tikt uzklausītām pēc galīgās informācijas izpaušanas. 2024. gada 29. februārī notika uzklausīšana, kurā piedalījās Svepol.

(17)

Atbildē uz galīgo izpausto informāciju Svepol apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā Komisijas rīkojusies, divējādi pārkāpjot Svepol un citu ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību.

(18)

Pirmkārt, Svepol apstrīdēja vispārējā informācijas izpaušanas (VIID) dokumenta publicēšanu vakarā tieši pirms Ķīniešu jaunā gada brīvdienu sākuma, lai gan nebija tūlītēja un steidzama procesuālā laika ierobežojuma, kas liktu tā rīkoties. Svepol uzskatīja, ka Ķīnas valsts brīvdienu dēļ tika būtiski ietekmētas un ierobežotas Svepol un ražotāju eksportētāju spējas izmantot tiesības tikt uzklausītiem un Komisijas noliktajā laikposmā iesniegt rakstiskus pierādījumus par VIID.

(19)

Komisija atgādināja, ka izmeklēšanu, kas sākta saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, ir vajadzīgs pabeigt pamatregulā juridiski stingri noteiktā termiņā un ka tā ietver arī vairākus iekšējus un ārējus procedūras posmus. Komisija norādīja, ka šajā lietā tika pienācīgi ievērots pamatregulas 20. panta 5. punktā paredzētais vismaz 10 dienu termiņš, kurā iesniedzamas piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Vienlaikus saskaņā ar to pašu minēto pantu termiņu nosaka, “pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību”. Termiņu, līdz kuram ieinteresētās personas sniedz atbildes par VIID, ir vajadzīgs uzlūkot, ņemot vērā iepriekš minēto.

(20)

Turklāt ir pienācīgi ņemti vērā apstākļi, kuru dēļ ieinteresētajām personām varētu rasties šķēršļi, kas liegtu ievērot Komisijas noteiktos termiņus, un pienācīgi pamatotos apstākļos tiek piešķirti termiņa pagarinājumi. Tas ir skaidrots paziņojuma par procedūras sākšanu 9. punktā, kurā noteikts: “Tā termiņa pagarinājums, kurā iesniedzama pārējā šajā paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā informācija, nepārsniedz 3 dienas, ja vien netiek pierādīts, ka bijuši ārkārtas apstākļi.” (5) Šajā lietā, pamatojoties uz sniegto pamatojumu un situācijā, kad nebija ārkārtas apstākļu, Svepol tika piešķirts 3 dienu pagarinājums. Komisija rīkojās pilnīgā saskaņā ar paziņojumu par procedūras sākšanu un savu ierasto praksi. Tāpēc apgalvojums, ka Komisija pārkāpusi Svepol vai citu ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību, nebija pamatots un to vajadzēja noraidīt.

(21)

Otrkārt, Svepol apstrīdēja to, ka jēgpilni nekonfidenciāli Savienības ražotāju uz anketas jautājumiem par laikposmu pēc IP sniegto atbilžu kopsavilkumi ieinteresētajām personām tika darīti pieejami tikai pēc Svepol pieprasījuma un kad bija pagājuši 2 mēneši pēc tam, kad Savienības ražotāji bija iesnieguši vajadzīgos sensitīvos datus. Turklāt Svepol uzskatīja, ka, četras dienas pēc VIID publicēšanas sniedzot ieinteresētajām personām tikai jēgpilnu nekonfidenciālu tās sensitīvās informācijas kopsavilkumu, kuru izmantoja Komisija un uz kuru Komisija atsaucās vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā, noteikti tika ietekmēta ieinteresēto personu spēja Komisijas noliktajā laikposmā sniegt pierādījumus un piezīmes par VIID.

(22)

Tiek norādīts, ka, pirmkārt, vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā ir sniegti precīzi agregēti izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati par pārdošanas cenu, ražošanas izmaksām un rentabilitāti, savukārt jēgpilnajos nekonfidenciālajos atbilžu uz anketas jautājumiem kopsavilkumos šī sensitīvā informācija, kas attiecas uz katru uzņēmumu, tika atspoguļota indeksu vai diapazonu veidā. Otrkārt, Svepol norādīja, ka jēgpilnu kopsavilkumu trūkums tika novērsts, kad bija pagājušas četras dienas pēc VIID izpaušanas, tādējādi Svepol atlika 9 dienas, lai dokumentu izskatītu un piezīmēs par galīgo izpausto informāciju iekļautu attiecīgus apsvērumus. Treškārt, kā izklāstīts 20. apsvērumā, Svepol tika piešķirts 3 dienu pagarinājums atbildes sniegšanai uz galīgo izpausto informāciju. Tāpēc, tā kā šis procesuālais aspekts tika nekavējoties labots, tas nevar ietekmēt ieinteresēto personu procesuālās tiesības šajā lietā, un tādējādi Svepol argumentus vajadzēja noraidīt.

(23)

Attiecībā uz atlasi piezīmes netika saņemtas. Tādēļ tika apstiprināti pagaidu regulas 18.–27. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(24)

Pagaidu regulas 33. apsvērumā ir dota attiecīgā ražojuma definīcija. Izmeklējamais ražojums ir polietilēntereftalāts (“PET”), kura viskozitāte saskaņā ar ISO standartu 1628-5 ir 78 ml/g vai augstāka. Lai noteiktu viskozitāti, PET viskozitātes skaitlis tiek mērīts PET šķīdumam konkrētā šķīdinātājā. ISO standartā ir norādītas piecas dažādas šķīdinātāju kombinācijas, ko var izmantot mērījumu veikšanai:

(25)

Ar katru izmantoto šķīdinātāju var iegūt mazliet citādu viskozitātes skaitli, tomēr ir iespējams izmantot matemātiskas formulas, lai ar vienu šķīdinātāju iegūto viskozitātes skaitli pārrēķinātu viskozitātes skaitlī, kas tiktu iegūts, izmantojot citu šķīdinātāju.

(26)

Tiek norādīts, ka iepriekš piemērojamajā standartā DIN 53728, kas aizstāts ar ISO 1628-5, bija minēts tikai šķīdinātājs fenols/1,2-dihlorbenzols (50/50) (norādīts 24. apsvēruma a) punktā augstāk).

(27)

Tādēļ skaidrības labad un lai nodrošinātu vienādu piemērošanu visos dalībvalstu muitas dienestos un saskaņotību ar iepriekšējo rūpniecības standartu, šīs procedūras kontekstā tiek papildus precizēts, ka PET viskozitāte tiek mērīta šķīdinātājā fenols/1,2-dihlorbenzols (50/50) vai pārrēķināta tam.

(28)

Attiecībā uz ražojuma tvērumu, reaģējot uz pagaidu informācijas izpaušanu, ražotājs eksportētājs Ceville, kuru atbalstīja ražotājs eksportētājs INCOM Resources Recovery (Tianjin) Co., Ltd., atkārtoti pieprasīja izslēgt rPET no izmeklēšanā izmantotā ražojuma tvēruma, kā norādīts pagaidu regulas 38. apsvērumā. Abas ieinteresētās personas atsaucās uz atšķirīgām cenām rPET salīdzinājumā ar neapstrādātu PET (“vPET”), Savienības ilgtspējas mērķiem saistībā ar rPET izmantošanas pieaugumu un faktu, ka šobrīd Savienībā netiek importēts rPET no ĶTR.

(29)

Komisijas definētais attiecīgais ražojums ietver gan vPET, gan rPET importu no ĶTR, kas konkurē ar Savienības ražošanas nozares saražoto vPET un rPET. Fakts, ka abiem ražojuma veidiem varētu būt atšķirīgas cenas nav uzskatāms par pamatu izslēgšanai no izmeklēšanas tvēruma. Komisija konstatēja, ka abiem ražojuma veidiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, tie savstarpēji konkurē un vPET un rPET ir zināmā mērā savstarpēji aizstājami (sk. piemēram, pagaidu regulas 254. un 293. apsvērumu). Cenu atšķirības šos konstatējumus neietekmē. Tādējādi izslēgt rPET no izmeklēšanas tvēruma nebūtu atbilstoši un lietderīgi. Turklāt apgalvojums, ka nav rPET importa, nav patiess. Lai arī izmeklēšanas periodā rPET imports no ĶTR bija ierobežots, tas tomēr pastāvēja. Katrā ziņā, kā minēts iepriekš, Komisija secināja, ka abi ražojuma veidi savstarpēji konkurē. Tādējādi tika konstatēts, ka PET imports no ĶTR par dempinga cenām (neatkarīgi no tā, vai tas ir rPET vai vPET) rada kaitējuma draudus Savienības PET ražotājiem.

(30)

Citas piezīmes par ražojuma tvērumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, un tika apstiprināti pagaidu regulas 33.–39. apsvēruma norādītie secinājumi.

(31)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs (Sanfame Group) un viens importētājs (Svepol) iesniedza piezīmes par provizoriskajiem konstatējumiem attiecībā uz dempingu.

(32)

Detalizēta informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 40.–138. apsvērumā.

(33)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas Sanfame Group iesniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu pašreizējā izmeklēšanā. Sanfame Group uzskatīja, ka daži PET ražošanas faktori tika daļēji importēti no trešām valstīm, kas nav ĶTR, un tos neskāra kropļojumi un tādēļ Komisijai būtu bijis jāizmanto faktiskās importa cenas, ko ražotāji maksāja par importētajām izejvielām, nevis jāpiemēro šādām izmaksām atsauces cena, jo faktiskās izmaksas atspoguļoja cenas, kas nebija izkropļotas, jo tās virzīja tirgus spēki.

(34)

Komisija noraidīja šo argumentu. Lai arī Sanfame Group atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka ir importējusi daļu no PET ražošanā izmantotajām izejvielām no valstīm, kas nav ĶTR, tā skaidri un konsekventi nenorādīja, kāda daļa no šīm izmaksām ir saistāma ar valstīm, kas nav ĶTR, un kuras izmaksas nav pakļautas kropļojumiem. Tādējādi Sanfame Group nepamatoja ar atbilstošiem pierādījumiem savu apgalvojumu, ka būtu jāņem vērā faktiskās cenas konkrētam izejvielu daudzumam, kas importēts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Tādēļ, nepastāvot pierādījumiem tam, ka importēšanai uz Savienību paredzētā PET ražošanā būtu izmantotas importētas izejvielas, Komisija nolēma izmantot atsauces cenas visam PET ražošanā izmantotajam izejvielu daudzumam un noraidīja uzņēmuma apgalvojumu.

(35)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas Sanfame Group un Svepol iesniedza piezīmes par Komisijas izvēli izmantot uzņēmuma MPI Ployester Industries (“MPI”) datus, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī Malaizijā.

(36)

Sanfame Group un Svepol atkārtoti minēja attiecībā uz otro paziņojumu iesniegtās piezīmes par normālās vērtības noteikšanā izmantotajiem avotiem. Papildus tam Sanfame Group un Svepol uzskatīja, ka Recron ražošanas integrētā rakstura dēļ tas būtu labāks reprezentatīvais piemērs nekā MPI. Svepol apgalvoja, ka Recron sāka ražošanu no paraksilēna, līdzīgi kā to dara izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji, tādējādi Recron PVA dati esot indikatīvi Ķīnas ražotāju datiem.

(37)

Turklāt Svepol apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi to, kādēļ MPI un Recron finanšu dati būtu vērtējami dažādi. Svepol uzskatīja, ka, pretēji Komisijas provizoriskajiem secinājumiem, Recron tīmekļa vietnē nav norāžu, ka uzņēmums galvenokārt koncentrētos uz kompleksiem atvasinātiem poliestera ražojumiem. Turklāt bez norādēm par ražošanas jaudu MPI tīmekļa vietnē neesot norādīts, ka tā galvenais darbības virziens vērtības vai izmaksu ziņā būtu PET sveķi. Tā vietā tīmekļa vietnē esot norādīts, ka sveķu ražotne un vērptuve tiek aktīvi pārvaldītas kopā. Svepol vēl arī apgalvoja, ka pirms šīs izmeklēšanas nekad iepriekš nav dzirdējuši par MPI, savukārt Recron ir nozarē labi zināms ražotājs.

(38)

Svepol vēl arī apgalvoja, ka provizoriski secinot, ka Recron peļņa un PVA izmaksas nav pamatotas, Komisija datus nav vērtējusi objektīvi.

(39)

Iesniegtajā informācijā Sanfame Group atzina, ka Recron publiski pieejamā informācija neļāva precīzi noteikt, cik nozīmīgs uzņēmuma kopējā apgrozījumā ir PET. Citiem vārdiem sakot, viegli pieejamie dati neattiecās konkrēti uz PET ražošanas jomu. Komisija meklēja tuvāko viegli pieejamo aizstājēju, tostarp konsolidētu informāciju par ražotāju(-iem), kas cita starpā veic ar izmeklējamo ražojumu saistītu saimniecisko darbību. Lai gan Recron patiešām ir liels uzņēmums, tas savā tīmekļa vietnē (6) ir norādījis, ka ir viens no pasaulē lielākajiem integrētajiem poliestera un tekstila ražošanas uzņēmumiem, kas koncentrējas uz kompleksiem atvasinātiem poliestera ražojumiem. Savukārt MPI tīmekļa vietnē (7) norādīts, ka tas galvenokārt ražo PET sveķus. Tāpēc Komisija secināja, ka MPI ir tuvākais viegli pieejamais aizstājējs, un nolēma neizmantot Recron datus. Jaunais arguments, ka Recron integrētais raksturs ir tuvāks izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotāju eksportētājiem šo vērtējumu nemaina. Kā jau aprakstīts iepriekš, integrācija arī ietver kompleksus atvasinātus ražojumus, kas ir Recron darbības centrā, bet nav izmeklējamais ražojums, tādēļ integrētā ražošanas struktūra nav salīdzināma ar PET sveķu ražotājiem.

(40)

Tādēļ Komisija apstiprināja savu lēmumu izmantot MPI datus, lai noteiktu saprātīgu PVA izmaksu un peļņas apmēru un aprēķinātu normālo vērtību.

(41)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 139. un 140. apsvērumā. Tā kā piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus provizoriskos konstatējumus.

(42)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 141. un 142. apsvērumā. Tā kā piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus provizoriskos konstatējumus.

(43)

Pēc 33. un 35. apsvērumā aprakstīto apgalvojumu noraidīšanas Komisija apstiprināja dempinga starpības aprēķinu, kā tas detalizēti aprakstīts pagaidu regulas 144. apsvērumā.

(44)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no cenas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas līmenī (CIF cenas) ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(45)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu nav saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 150. un 151. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(46)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 152.–155. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(47)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par importa no attiecīgās valsts apjomu, tirgus daļu un cenu, Komisija apstiprināja visus secinājumus, kas attiecībā uz šiem jautājumiem izklāstīti pagaidu regulas 156.–164. apsvērumā.

(48)

Par šo pagaidu regulas daļu piezīmes netika saņemtas.

(49)

Pēc pagaidu informācijas atklāšanas sūdzības iesniedzējs iesniedza pārskatītus makroekonomiskos datus par 2023. gada pirmo ceturksni (pagaidu regulas 14. tabula), atspoguļojot atjauninājumus no nozares ekspertiem Wood Mackenzie iegūtajos datos, no kuriem tiks ekstrapolēti rPET pārdošanas skaitliskie rādītāji. Šo izmaiņu rezultātā skaitliskajos rādītājos par 2023. gada pirmo ceturksni Savienības PET ražošanas apjoms samazinājās par aptuveni 33 700 tonnām un Savienības PET pārdošanas apjoms samazinājās par vairāk nekā 32 100 tonnām. Savukārt tā rezultātā attiecīgi arī notika samazinājums skaitliskajos rādītājos attiecībā uz patēriņu Savienībā šajā ceturksnī,kas norādīti pagaidu regulas 14. tabulā. Tomēr šīs izmaiņas nemainīja novērotās tendences un tādēļ neietekmēja arī Komisijas novērtējuma iznākumu. Pēc Eurostat veiktās importa skaitlisko rādītāju par 2023. gada pirmo ceturksni atjaunināšanas (127 608 tonnas 134 604 tonnu vietā), Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2023. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par aptuveni vienu procentpunktu (no 63 % uz 62 %), savukārt tirgus daļa, ko ieņēma imports no Ķīnas, saglabājās tajā pašā līmenī.

(50)

UNESDA uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja 2023. gada oktobrī iesniegtajos datos (“oktobra dati”) un datos, ko Komisijas izmantoja provizoriskajā kaitējuma noteikšanā, nav ņemti vērā lietas materiālos esošie dati, ko bija iesniegusi UNESDA. UNESDA norādīja uz būtiskām atšķirībām datos, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza izmeklēšanas gaitā.

(51)

Pirmkārt, sūdzības iesniedzēja iesniegtie oktobra dati bija sūdzības iesniedzēja galīgā atbilde uz Komisijas anketu par makroekonomiskajiem rādītājiem, kam sekoja vairāki aicinājumi sūdzības iesniedzējam novērst Komisijas konstatētos trūkumus datos. Tiek uzsvērts, ka aicinājumu novērst trūkumus pamatā bija Komisijas papildus veikta faktu vākšana un dažāda izmeklēšanas gaitā ieinteresēto personu, tostarp UNESDA iesniegta informācija.

(52)

Otrkārt, oktobra dati atspoguļoja pārbaudītus datus attiecībā uz uzņēmumiem, kuri sadarbojās, un labākos pieejamos un labi pamatotus datus par Savienības rPET ražotājiem. UNESDA nesniedza pamatojumu tam, kādēļ oktobra dati būtu uzskatāmi par nekorektiem vai nereprezentatīviem. Tā nepaskaidroja, kādēļ Komisijai būtu to vietā jāizmanto citi dati, nedz arī to, kādā mērā UNESDA minētie dati būtu detalizētāki vai precīzāki par oktobra datiem.

(53)

Pēc pagaidu, kā arī galīgās informācijas izpaušanas UNESDA apšaubīja makroekonomiskajos datos veiktos labojumus un norādīja, ka sūdzības iesniedzējs Savienības pārdošanas, ražošanas un patēriņa apjomus ir aplēsis pārāk zemus, izmantojot informāciju no dažādiem avotiem, dubultojot izmantošanu pašu vajadzībām un šajā nolūkā jaucot kopā datus par vPET un rPET.

(54)

UNESDA apgalvojumi par manipulēšanu ar datiem bija nepamatoti. Komisija darīja visu iespējamo, lai novērstu makroekonomiskajos datos konstatētās nepilnības, galvenokārt attiecībā uz rPET. Visas ieinteresētās personas iesniedza savu viedokli un datus, un Komisija nolēma izmantot Wood Mackenzie un PRE (Plastic Recyclers Europe — rPET ražotāju jumta apvienība) iesniegtos datus attiecīgi 56. un 57. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Korekcijas, kuru rezultātā dati oktobrī tika atjaunināti, pieprasīja Komisija, lai nodrošinātu, ka izmantotie dati atspoguļo izlasē iekļauto Savienības ražotāju aktuālās atbildes un/vai pārbaudītos datos.

(55)

UNESDA arī atsaucās uz 2022. gada PET tirgus pārskatu un tajā norādītajiem rPET ražotāju darbības rādītājiem kā pamatu ražošanas apjomu aplēšanai un apstrīdēja Wood Mackenzie datus rPET ražošanas datu aplēšanai.

(56)

Komisija pienācīgi apsvēra dažādus pieejamos avotus nolūkā identificēt visuzticamāko un objektīvāko aizstājēju, nepastāvot precīziem datiem par rPET. 2022. gada PET tirgus pārskata izmantošana tika atzīta par neatbilstošu divu iemeslu dēļ, proti, tajā par atsauces gadu darbības spēju noteikšanai ir izmantots tikai 2020. gads un tajā ir iekļauti dati par Apvienoto Karalisti, Šveici un Norvēģiju. Taču Wood Mackenzie datos ir iekļauti gada skaitliskie rādītāji attiecībā uz pārslu patēriņu (t. i., rPET ražošanā) un tie attiecas tieši uz ražošanu Savienībā. Wood Mackenzie pat izšķir pārtikas klases, nepārtikas klases rPET ražošanu un ķīmisko reciklēšanu, tādējādi šis pārskats kopumā tika atzīts par uzticamāku un labāk pamatotu informācijas avotu. Katrā ziņā, pat ja rPET ražošanas aplēsēm tiktu izmantots PET tirgus pārskats, ietekme uz rādītājiem būtu minimāla (8) un Komisijas izdarītos secinājumus kaitniecības draudu noteikšanas kontekstā tas nemainītu.

(57)

UNESDA arī norādīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā detalizētu informāciju par rPET ražotājiem Savienībā, tostarp identificējot uzņēmumus un to ražošanas jaudas attiecīgajā periodā. Tomēr, apgalvodama, ka agregētā gada informācija par ražošanas jaudu Savienībā, kuru sniedza PRE (9) un kuru Komisija galu galā izmantoja savā novērtējumā, precīzi atbilda lietotāju sniegtajiem datiem, UNESDA nonāca pretrunā pati sev. Kā norādīts iepriekš, Komisija izvērtēja dažādus avotus un nolēma izmantot to, kurš tika atzīts par visuzticamāko, — rPET ražošanas jaudas gadījumā tie bija rPET ražotājus pārstāvošas jumta apvienības (PRE) dati.

(58)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 170.–182. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(59)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par makroekonomiskajiem rādītājiem, tika apstiprināti pagaidu regulas 183.–198. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(60)

Turpinot pagaidu regulas 197. apsvērumā aprakstīto novērtējumu, Komisija analizēja datus par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda (“laikposms pēc IP”), kas doti 1. tabulā zemāk (Savienības pārdošanas cenas, Savienības ražošanas izmaksas, rentabilitāte Savienībā un no Ķīnas veiktā importa apjoms un cenas 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī).

1. tabula

Savienības pārdošanas cenas/ ražošanas izmaksas/ rentabilitāte un no Ķīnas veiktā importa apjoms/cenas 2023. gada 2.–3. ceturksnī

(61)

Reaģējot uz ieinteresēto personu argumentiem (jo īpaši tiem, kas izklāstīti 82., 93. un 125. apsvērumā), Komisija sīkāk izvērtēja ceturkšņa makroekonomisko rādītāju datus (Savienības pārdošanas cenu, kā arī Savienības ražošanas izmaksas) attiecībā uz izmeklēšanas periodu (sk. 2. tabulu zemāk).

2. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā izmeklēšanas periodā un 2023. gada 1. ceturksnī

(62)

Komisija izdarīja galīgo secinājumu, ka Savienības ražošanas nozari negatīvi ietekmēja imports no ĶTR, jo īpaši izmeklēšanas perioda beigās, bet ne tādā mērā, lai attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei nodarītu būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(63)

Tāpēc Komisija turpināja būtiskā kaitējuma draudu analīzi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu.

(64)

Kā norādīts pagaidu regulas 197. apsvērumā, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija turpināja uz nākotni vērsto analīzi, apkopojot datus par 2023. gada otro un trešo ceturksni, jo īpaši par izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām salīdzinājumā ar importa no ĶTR cenām (sk. 1. tabulu). Pēc tam Komisija analizēja to, vai ar šiem papildu datiem tiktu apstiprināti vai padarīti nederīgi konstatējumi, kas izdarīti, pamatojoties uz datiem par izmeklēšanas periodu un 2023. gada pirmo ceturksni (plašāku informāciju par izdarītajiem konstatējumiem sk. jo īpaši 96., 79., 96., 119. un 126. apsvērumu).

(65)

Šīs regulas 5.3. iedaļā Komisija atbild uz visām saņemtajām piezīmēm pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas, kas pēc galīgajā posmā veiktās pārskatīšanas un papildu analīzes joprojām bija pamatotas.

(66)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 210. apsvērumā, laikā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam imports no attiecīgās valsts būtiski palielinājās no 192 941 tonnām līdz 305 055 tonnām.

(67)

Pieejamie dati par papildu laikposmu no 2023. gada jūlija līdz septembrim liecināja par to, ka, izsakot mēneša vidējās vērtībās, imports par dempinga cenām no Ķīnas sāka samazināties salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu (“IP”) un laikposmu pēc IP līdz 2023. gada jūnijam.

3. tabula

Importa apjoms no Ķīnas laikposmā pēc izmeklēšanas perioda

(68)

Tādējādi Komisija secināja, ka tendence apjomam palielināties neturpinājās pēc 2023. gada otrā ceturkšņa. Tomēr, novērtējot, cik nozīmīgi un uzticami ir šie skaitliskie rādītāji, lai apstiprinātu vai atzītu par nederīgiem kaitējuma draudu analīzes rezultātus, Komisija ievēroja arī, ka no Ķīnas veiktā importa vidējais mēneša apjoms no 2023. gada jūlija līdz septembrim (salīdzinājumā 2022. gadu) varētu būt saistāms ar atturošo ietekmi, kuru radīja i) pašreizējās procedūras sākšana 2023. gada 30. martā ar izteiktu iespējamību, ka lielākais 8 mēnešu laikā tiks pieņemti pagaidu pasākumi, un ii) sūdzības iesniedzēja 2023. gada 31. maijā iesniegtais reģistrācijas pieprasījums. Citiem vārdiem sakot, dati par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda līdz 2023. gada jūnijam (tieši pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza importa reģistrācijas pieprasījumu) apstiprina to, ka attiecīgajā periodā ievērojamā tempā pieauga imports par dempinga cenām. Ievērojamais importa apjoma samazinājums no 2023. gada jūnija nepadara par spēkā neesošu šo secinājumu, jo tam par iemeslu, visticamāk, ir importa reģistrācijas pieprasījums nolūkā piemērot maksājumus ar atpakaļejošu spēku. Šim pieprasījumam, jo īpaši ņemot vērā to, ka tobrīd nebija nekādu norāžu attiecībā uz to iespējamo maksājumu līmeni, kuri varētu tikt noteikti, bija neizbēgami atturoša ietekme uz importa apjomu. No tā izriet, ka ievērojamais importa pieauguma temps, sākot no 2021. gada, ko apstiprina dati par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda, norāda uz ievērojamu importa pieauguma iespējamību pamatregulas 3. panta 9. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(69)

Atbildē uz galīgo izpausto informāciju UNESDA apgalvoja, ka, pamatojoties uz Eurostat datiem, imports no Ķīnas 2023. gadā ir samazinājies par 20 % un nav iemesla pieņemt, ka tas sasniegs 2022. gada līmeni. Kā izklāstīts 68. apsvērumā, lai gan no Ķīnas veiktā importa apjoma pieauguma tendence pēc 2023. gada otrā ceturkšņa bija apstājusies, šīs izmeklēšanas sākšanai, kā arī reģistrācijas pieprasījumam bija neizbēgama atturoša ietekme uz importa apjomu. Tādēļ UNESDA apgalvojums tika noraidīts.

(70)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF izvirzīja arī šādus argumentus attiecībā uz “atturošo ietekmi”, ko Komisija konstatējusi 68. apsvērumā.

(71)

CPCIF apgalvoja, ka ievērojamais importa samazinājums IP 4. ceturksnī liecinot par to, ka importa apjomu samazināšanās no Ķīnas jau bija sākusies, pirms varēja apturēt iespējamo “atturošo ietekmi”. Komisija norādīja, ka atturošā ietekme pastāvējusi laikposmā pēc IP un ka pagaidu importa samazinājums IP pēdējā ceturksnī neietekmē 68. apsvērumā izdarītā secinājuma derīgumu. Faktiski importa apjoms no Ķīnas ievērojami palielinājās visā attiecīgajā periodā, un importa apjoma kritums 2022. gada ceturtajā ceturksnī sekoja nepārtrauktam un krasam importa par dempinga cenām pieaugumam iepriekšējos ceturkšņos, un tam sekoja turpmāks pieaugums pirmajā ceturksnī pēc izmeklēšanas perioda. Tādējādi šāds samazinājums 2022. gada 4. ceturksnī nevar padarīt nederīgus Komisijas konstatējumus par tālāku importa pieaugumu tuvākajā nākotnē, ja pasākumi netiktu pieņemti.

(72)

Turklāt CPCIF attiecībā uz šīs izmeklēšanas “atturošo ietekmi” apgalvoja, ka Komisijas argumentācijai ir jābūt pamatotai ar konkrētiem pierādījumiem, nevis vienkāršiem pieņēmumiem. Vienkāršs secinājums, ka importa apjoma samazināšanās “iemesls, visticamāk” ir izmeklēšanas sākšana vai importa reģistrācijas pieprasījums, pēc CPCIF ieskatiem, nav atzīstams par pozitīvu pierādījumu vai objektīvu pārbaudi.

(73)

Pirmkārt, kā skaidri izriet no 68. apsvēruma kopumā, Komisija konstatēja, ka pašreizējā procedūras sākšanai, kā arī reģistrācijas pieprasījumam ir atturoša ietekme uz importa apjomu. Otrkārt, secinājums ir izdarīts, balstoties uz pozitīvas, apstiprinošas un pārbaudāmas Eurostat publicētas informācijas par importu objektīvu novērtējumu. Ir tikai loģiski, ka izmeklēšanas sākšanai, kam sekotu iespēja reģistrēt importu, lai ar atpakaļejošu spēku noteiktu potenciālus maksājumus nezināmā apmērā, būtu atturoša ietekme uz PET importētājiem Savienībā. Šī ietekme ir skaidri redzama importa statistikā. Turklāt, kā paskaidrots tālāk, ieinteresētās personas nesniedza citu derīgu skaidrojumu, kādēļ pēc izmeklēšanas sākšanas un importa reģistrācijas pieprasījuma importa apjomi kļuva ievērojami mazāki. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(74)

Visbeidzot, atsaucoties uz PET importa no Ķīnas samazināšanos 2018. vai 2021. gadā, CPCIF apgalvoja, ka iepriekšējās importa tendences liecinot, ka šis noturīgais importa sarukums nav saistīts ar antidempinga izmeklēšanu sākšanu; tāpēc, CPCIF ieskatā, apgalvojums, ka “atturošā ietekme” izriet no pašreizējās izmeklēšanas sākšanas un reģistrācijas pieprasījuma, neesot pamatots. Netika gan apstrīdēts, ka nav izslēdzams, ka importa samazināšanos pagātnē izraisījuši citi faktori, kas nebija saistīti ar antidempinga izmeklēšanu, piemēram, 2021. gadā novērotās krasais pārvadāšanas izmaksu pieaugums. Tomēr attiecībā uz laikposmu pēc IP CPCIF nav sniegsi pierādījumus, kas liecinātu, ka šajā gadījumā samazinājumu būtu izraisījuši citi faktori un ka tas nav saistāms ar šīs izmeklēšanas sākšanu un reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanu, kā skaidrots 68. apsvērumā. Tādēļ CPCIF apgalvojumi tika noraidīti.

(75)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Svepol apgalvoja, ka importa apjomu samazināšanās, ko Komisija pirmo reizi fiksēja 2023. gada jūnijā, noteikti atspoguļojot tirgus tendenci, kas sākusies vairākus mēnešus pirms šīs izmeklēšanas sākšanas, proti, konteineru pārvadājumu izmaksu atgriešanās normālā līmenī, kā dēļ vairs nenotika ģenerālkravu pārvadājumi. Šajā kontekstā Svepol atsaucās uz ievērojamo laika nobīdi starp sarunām par pārdošanu, t. i., laiku, kad ražojums tiek pasūtīts no ĶTR, un importu Savienībā. Bez tam Svepol atgādināja, ka vidējais laiks no ģenerālkravas pasūtīšanas līdz tās ierašanās brīdim ES bija 4–6 mēneši.

(76)

Kā izklāstīts 68. apsvērumā, jau šīs procedūras sākšanai 2023. gada 30. martā bija atturoša ietekme uz importu no Ķīnas laikposmā pēc IP. Turklāt ģenerālkravu pārvadājumiem varētu būt ilgāks tranzīta laiks, taču pēc pārvadājumu likmju normalizēšanās un laikposmā pēc IP tie vairs nenotika. Ierastais konteineru sūtījumu sūtīšanas laiks nepārsniegtu 2–3 mēnešus (10), tāpēc, pat ņemot vērā laika nobīdi starp pārdošanas sarunām un faktisko importu un to, ka pēdējā ģenerālkrava ieradās 2023. gada martā (sk. 103. apsvērumu), standarta konteineru pārvadājumi nevarētu būt par iemeslu lieliem importa apjomiem 2023. gada 2. ceturksnī. No tā izriet, ka importa samazināšanos 2023. gada jūnijā izraisījuši notikumi 2023. gada aprīlī. Tāpēc no Ķīnas veiktā importa apjomu samazināšanos 2023. gada jūnijā var skaidrot ar atturošo ietekmi, ko radīja izmeklēšanas sākšana 2023. gada marta beigās, nevis ar pāreju no ģenerālkravām uz parastiem konteineriem. Ievērojami importa apjomi no Ķīnas turpināja ierasties konteineros 2023. gada aprīlī un maijā, t. i., pēc pēdējās ģenerālkravas martā, tāpēc minētā pāreja nevarēja izraisīt importa apjoma samazināšanos no Ķīnas no 2023. gada jūnija.

(77)

Attiecībāuz ģenerālkravu pārvadājumu nozīmi un to saistību ar konteineru pārvadājumiem Svepol piezīmēs par galīgo izpausto informāciju apgalvoja, ka faktu ziņā pareiza analīze būtu parādījusi, ka pieaugumu 2022. gadā izraisījis tas, ka pēc konteineru pārvadājumu izmaksu krasā pieauguma Ķīna bijusi vienīgā eksportētājvalsts, kas spēja veikt ģenerālkravu pārvadājumus uz ES, tādējādi iegūdama konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citām PET eksportētājvalstīm. Kad konteineru pārvadājumu izmaksas atgriezās normālā līmenī, Ķīna zaudēja šo priekšrocību, tādējādi loģiski samazinājās importa apjomi no Ķīnas un pieauga imports no citiem avotiem. Vadoties pēc šīs argumentācijas, pirmskrīzes importa apjomus no citām PET eksportētājvalstīm 2022. gadā (zināmā mērā) bija pārņēmusi Ķīna, jo tās ģenerālkravu pārvadājumu jauda to ļāva, un tad, kad krīze bija beigusies un Ķīna bija zaudējusi konkurences priekšrocības, tos atguva attiecīgās trešās valstis. Fakti lietas materiālos šo analīzi neapstiprina. Kā liecina pagaidu regulas 16. tabula (un Svepol to neapstrīd), galvenās PET eksportētājvalstis — Ēģipte, Turcija un Vjetnama — 2022. gadā ieguva, nevis zaudēja tirgus daļu. Tādējādi teorija, ka Ķīna 2023. gada trešajā ceturksnī zaudēja ietekmi, ko radīja konkurences priekšrocība pārvadājumu ziņā, un ka trešās valsis atguva tirgus daļu, kuru iepriekš Ķīna bija no tām pārņēmusi, ir maldinoša. Tirgus daļu no šīm valstīm Ķīna nebija pārņēmusi. Kā parādīts pagaidu regulas 14. tabulā, no 2022. gada pirmā ceturkšņa līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim ievērojamu tirgus daļa zaudēja vienīgi Savienības ražošanas nozare, proti, 11 procentpunktus no tirgus. No tā izriet, ka Ķīnas PET imports no 2023. gada jūnija samazinājās nevis tāpēc, ka citas PET eksportētājvalstis atguva tirgus daļu, ko tās 2022. gadā nemaz nebija zaudējušas, bet gan tāpēc, ka trīs mēnešus pirms tam tika sākta antidempinga izmeklēšana pret importu no Ķīnas.

(78)

Kā norādīts pagaidu regulas 230., 231. un 233. apsvērumā, kā arī 14. tabulā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī, kad pēc nepārtrauktā importa apjoma pieauguma Ķīnas cenu spiediens tika izjusts visskaudrāk, nokritās līdz neilgtspējīgam līmenim (attiecīgi –12 % un –11 %).

(79)

Papildu informācija, kas tika apkopota par laikposmu pēc IP, liecināja, ka Savienības ražotāju rentabilitātes negatīvā tendence turpinās (sk. 1. tabulu), zaudējumu līmenim 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī sasniedzot attiecīgi –11 % un –13 %.

(80)

Pēc Svepol domām, to, ka imports no ĶTR neizraisīja Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī, apstiprinot tas, ka Savienības ražotāju rentabilitāte turpināja kristies 2023. gadā, lai arī importa apjoms no ĶTR būtiski samazinājās, sākot no 2023. gada jūnija.

(81)

Komisija nepiekrīt Svepol faktu interpretācijai. Balstoties uz ieinteresēto personu sniegtajiem paskaidrojumiem, Komisija secināja, ka pastāv ievērojama laika nobīde starp sarunām par pārdošanu, t. i., laiku, kad ražojums tiek pasūtīts no ĶTR, un importu Savienībā. Ķīnas un Savienības pārdošanas apjomi konkurē laikā, kad notiek sarunas par pārdošanu. Turklāt, kā paskaidrots 68. apsvērumā, būtiskais importa apjoma kritums, kas sākās 2023. gada jūnijā, ir saistīts ar antidempinga izmeklēšanu, un jo īpaši ar reģistrācijas pieprasījumu, nevis kādu konkrētu tirgus spēku. Kopš 2023. gada jūnija novērotais importa apjoma samazinājums atspoguļoja importētāju iespējamo vēlmi ierobežot risku, ka tiem varētu tikt piemēroti antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu spēku, taču tas nenovērsa no Ķīnas veiktā importa par dempinga cenām radīto cenu spiedienu, ko tobrīd netraucēja pasākumi. Tādējādi nav pārsteigums, ka, lai arī statistika liecina, ka imports par dempinga cenām samazinājās, Savienības ražošanas nozare joprojām cieta zaudējumus un nespēja uzreiz atgūties.

(82)

Savās piezīmēs par pagaidu informācijas izpaušanu CPCIF (Ķīnas PET ražotāju apvienība) uzskatīja, ka Komisija nav sniegusi ceturkšņa datus par Savienības ražošanas nozares cenām IP, nedz arī informāciju par Savienības cenām laikposmā pēc IP, kā rezultātā Komisija nav objektīvi izvērtējusi cenas un to ietekmi, balstoties uz pozitīviem pierādījumiem. CPCIF arī uzskatīja, ka pagaidu regulā nav sniegta nekāda informācija par laikposmu pēc IP attiecībā uz importu no ĶTR, ko ir veikuši sūdzību iesniegušie Savienības ražošanas nozares uzņēmumi.

(83)

Kā norādīts pagaidu regulas 231. apsvērumā, IP pēdējā ceturksnī un pirmajā ceturksnī pēc IP Savienības ražošanas nozare veica pārdošanu par cenu, kas bija zemāka par ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija, balstoties uz pozitīviem pierādījumiem, objektīvi izvērtēja, kā imports par dempinga cenām no Ķīnas ietekmējis Savienības cenas. Fakts, ka iepriekš pagaidu regulā nebija atspoguļoti tie konkrētie dati par ceturkšņa pārdošanas cenām, Savienības ražošanas izmaksām, importa cenām un importa apjomu IP un laikposmā pēc IP, kuros ņemts vērā sūdzības iesniedzēju Savienības ražotāju veiktais imports un kuri šobrīd informācijas pilnības un skaidrības labad ir doti attiecīgi 1. un 2. tabulā, nepadara Komisijas galīgi izdarītos secinājumus nederīgus.

(84)

CPCIF uzskatīja, ka pagaidu regulā iekļautais Komisijas novērtējums bija balstīts uz neprecīziem importa datiem. CPCIF apgalvoja, ka Eurostat ziņotais importa apjoms no Ķīnas 2023. gada pirmajā pusē bija 216 560 tonnas, savukārt Komisijas uzskatīja, ka tas ir 223 558 tonnas. Tāpat reģistrētais importa apjoms 2022. gada atbilstošajā periodā bija 144 706 tonnas, kas nesakrīt ar Komisijas konstatējumam par 139 672 tonnām. Attiecīgi no Ķīnas veiktā importa apjoma pieaugums gada griezumā būtu mazāks par 50 %, nevis 60 %, kā to novērtēja Komisija.

(85)

Pagaidu regulā iekļautā Komisijas novērtējuma pamatā bija importa dati, kas bija paziņoti datu izgūšanas brīdī izmeklēšanas pagaidu posmā. Atšķirība starp Komisijas izmantotajiem datiem un CPCIF izgūtajiem datiem ir brīdis, kurā dati ir izgūti no Eurostat. Tam par iemeslu ir dažādie atjauninājumi, kas tiek veikti Eurostat paziņotajos datos. Neatkarīgi no tā — pārskatītie dati nedz padarītu nederīgu, nedz kā citādi mainītu Komisijas novērtējumu un pagaidu regulas 210. apsvērumā izdarītie konstatējumi tāpat paliktu spēkā, t. i., ka ir konstatēts ievērojams importa par dempinga cenām pieauguma temps Savienības tirgū, tātad ir ievērojama importa pieauguma iespējamība.

(86)

Svepol un UNESDA uzskatīja, ka no Ķīnas veiktā importa niecīgais pieaugums attiecīgajā periodā no 1 % līdz 1,5 % nevar būt par pamatu, lai konstatētu kaitējuma draudus. Svepol arī salīdzināja no Ķīnas un citām trešām valstīm veiktā importa tirgus daļas dinamiku, norādot uz strauji pieaugošo Turcijas, Vjetnamas un Ēģiptes tirgus daļu (kopējais tirgus daļas pieaugums bija pieci procentpunkti).

(87)

Pirmkārt, Ķīnas importa tirgus daļas pieaugums no 1 % līdz 1,5 % attiecās uz tirgus daļu pēc Savienības ražošanas nozares veiktā importa no Ķīnas atskaitīšanas. Šajā kontekstā nav skaidrs, kādu daļu importa no citām trešām valstīm veica Savienības ražošanas nozare un ar to saistītie uzņēmumi, tādēļ Svepol veiktais salīdzinājums nav uzskatāms par taisnīgu un objektīvu. Turklāt Svepol apvienoja pārējo lielo eksportētājvalstu tirgus daļas pieaugumu un salīdzināja šo agregēto skaitlisko rādītāju ar importu no Ķīnas.

(88)

Neatkarīgi no iepriekšminētā, pretēji ieinteresēto personu apgalvotajam, nosakot ievērojamo importa par dempinga cenām pieauguma tempu, Komisija nepaļāvās tikai uz Ķīnas importa tirgus daļas pieaugumu visā attiecīgajā periodā. Šāda pieeja nebūtu atbilstoša, ņemot vērā lietas faktus un jo īpaši to, ka kaitējuma draudi atklājās tikai IP beigās. Kā norādīts pagaidu regulas 210. apsvērumā, tika veikta sīkāka analīze, novērtējot importa par dempinga cenām tirgus daļas dinamiku attiecīgajos periodos, t. i., salīdzinot 2021. gadu ar IP un 2022. gada pirmo pusi ar 2023. gada pirmo pusi. Šis novērtējums atklāja ievērojamu pieauguma tempu, norādot ievērojama importa no ĶTR pieauguma iespējamība. Tādēļ Svepol un UNESDA arguments tika noraidīts.

(89)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas, atsaucoties uz faktu, ka 45 %–62 % no importa no Ķīnas pieauguma IP laikā panāca sūdzības iesniedzējs, UNESDA apgalvoja, ka tad, ja Savienības ražošanas nozare neatsāks importu no Ķīnas, nav iemesla pieņemt, ka imports atkal ievērojami palielināsies. Šajā ziņā tiek norādīts, ka kaitējuma draudu konstatējums nav atkarīgs no importa, ko veiktu Savienības ražošanas nozare, un, kā izklāstīts pagaidu regulas 252. apsvērumā, šis imports neietekmē Komisijas kaitējuma analīzi.

(90)

CPCIF apstrīdēja konstatējumus, ko, kā tika apgalvots, esot izdarījusi Komisija, ka konkrētu valstu noteiktu tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ Ķīnas eksportētājiem ir pilnīgi neiespējami piekļūt šiem tirgiem. CPCIF arī norādīja, ka Komisija nav izvērtējusi alternatīvus eksporta tirgus IP un laikposmā pēc IP. CPCIF minēja tādus tirgus kā Indonēziju, Indiju un Japānu un to būtisko importa jaudu un/vai ievērojamo importa apjomu no ĶTR 2023. gada septembrī par spīti spēkā esošiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF atkārtoja savus argumentus.

(91)

Pirmkārt, Komisijas nebija secinājusi, ka konkrētu valstu noteiktu tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ Ķīnas eksportētājiem ir pilnīgi neiespējami piekļūt šiem tirgiem. Pagaidu regulas 217. apsvērumā tā toties ir norādījusi, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir arvien grūtāk (bet ne pilnīgi neiespējami) piekļūt dažiem eksporta tirgiem. Otrkārt, pretēji CPCIF apgalvotajam, Ķīnas PET eksporta tirgi tika pienācīgi izvērtēti. Kā aprakstīts pagaidu regulas 220. apsvērumā, IP neviens no citiem Ķīnas PET eksporta galamērķiem (izņemot Krievijas Federāciju) ne tuvu nesasniedza eksporta apjomu, kāds bija uz Savienību. Turklāt šī tendence turpinājās arī laikposmā pēc IP, proti, 2023. gada pirmajā pusē. Statistika liecināja, ka Savienība ir ĶTR galvenais PET eksporta galamērķis un, ja pasākumi netiktu piemēroti, liela daļa Ķīnas jaudas pārpalikuma, ļoti iespējams, tiktu novirzīta eksportam uz Savienību. Ieinteresētās personas nesniedza pamatotus argumentus, kas padarītu šos konstatējumus nederīgus. Šajā analīzē Ķīnas eksporta uz Savienību skaitliskie rādītāji un to salīdzinājums ar eksportu uz citiem tirgiem 2023. gada otrajā pusē tika uzskatīti par nereprezentatīviem, ņemot vērā izmeklēšanas atturošo ietekmi uz importa apjomu no Ķīnas (sk. 68. apsvērumu). Komisija arī atsaucās uz pagaidu regulas 221. un 247. apsvērumā doto novērtējumu, kas joprojām ir spēkā.

(92)

Atbildot uz galīgo izpausto informāciju, CPCIF apgalvoja, ka, atsaucoties uz atturošo ietekmi, Komisija, novērtējot eksporta par dempinga cenām uz Savienību būtiska pieauguma iespējamību, būtībā atsakās no pamatregulas 3. panta 9. punkta b) apakšpunkta nolūku, kas saistīts ar to, vai ir pieejami citi eksporta tirgi, kuri spētu absorbēt papildu eksportu. Tika atgādināts, ka Komisija pienācīgi analizēja citu eksporta tirgu pieejamību, jo īpaši periodā, kas ir izšķirīgs kaitējuma konstatēšanai, un ņēma vērā visas šajā sakarā izteiktās būtiskās piezīmes (sk. pagaidu regulas 217., 220. un 221. apsvērumu, kā arī 91. apsvērumu). Kā skaidri izriet no 91. apsvēruma, atsauce uz atturošo ietekmi attiecas tikai uz laikposmu pēc IP, proti, 2023. gada otro pusi, un nav vienīgais pamatojums konstatējumiem, ko Komisija izdarījusi saistībā ar pamatregulas 3. panta 9. punkta b) apakšpunktu.

(93)

Svepol uzsvēra, ka būtiska kaitējuma draudi ir jākonstatē periodā, kurā tiek apgalvots, ka tie ir pastāvējuši, proti, 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī. Svepol uzskatīja, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus par Ķīnas ražotāju eksportētāju īstenotu cenu samazinājumu 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī un ka šis apgalvotais cenu samazinājums būtu izraisījis Savienības ražošanas nozares cenu un rentabilitātes kritumu. Svepol arī norādīja, ka, pat ja Komisija bija konstatējusi cenu samazinājumu 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī, tā nebija konstatējusi, ka attiecīgajā periodā no ĶTR veikta PET importa dēļ būtu notikusi cenu nospiešana vai cenu apspiešana izmeklēšanas periodā, un jo īpaši 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī, lai gan bija provizoriski secinājusi, ka tas bija noticis.

(94)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Svepol apgalvoja, ka kaitējuma draudu analīzē Komisijai jāapsver, vai imports par dempinga cenām ir noticis par ievērojami zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cena vai arī šāda importa rezultātā notiek ievērojama cenas nospiešana vai tiek aizkavēta ievērojama cenas celšanās, kas citādi būtu notikusi. Atbildē uz galīgo izpausto informāciju CPCIF apgalvoja arī, ka jaunākie dati par 2023. gada 3. ceturksni, kuri ir izšķirīgi Komisijas veiktajā kaitējuma draudu analīzē, liecina, ka Ķīnas importa cenas nav zemākas par Savienības pārdošanas cenām.

(95)

Komisija nepiekrīt, ka tai būtu bijis jāaprēķina cenu samazinājums pa izmeklēšanas perioda ceturkšņiem. Faktiski, kā norādījusi Tiesa lietā Giant Electric (11), Komisijai saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu nemaz nav jānosaka cenu samazinājums un tā var balstīt kaitējuma analīzi un tāpēc arī cēloņsakarību uz citām cenu parādībām, kas uzskaitītas pamatregulas 3. panta 3. punktā, piemēram, ievērojamu Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu vai ievērojamas cenu celšanās aizkavēšana. Komisija arī nepiekrita, ka tās cenu analīze nav bijusi pietiekami detalizēta, jo tajā tika ņemta vērā ne tikai informācija par izmeklēšanas periodu, bet arī vērtēta importa par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares stāvoklis pa ceturkšņiem izmeklēšanas periodā un laikposmā pēc izmeklēšanas perioda. Komisija arī ņēma vērā ceturkšņa informāciju par importa apjomu un cenām no Ķīnas, kā arī Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu, cenām un izmaksām (sk. pagaidu regulas 14. tabulu, kā arī šīs regulas 1. un 2. tabulu). Tā kā tas jau bija skaidri saprotams no pagaidu regulas 222.–224. apsvērumā aprakstītajiem datiem un analīzes, Komisija secināja, ka par no Ķīnas veiktā dempinga importa lielā pieplūduma dēļ izmeklēšanas periodā par cenām, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas perioda pēdējā ceturksnī un pirmajā ceturksnī pēc izmeklēšanas perioda beigām bija spiesta pazemināt savas cenas, kā rezultātā šajos divos ceturkšņos tā cieta zaudējumus. Aizvien ienākošie lielie importa apjomi no Ķīnas par aizvien zemākām cenām pēc izmeklēšanas perioda beigām, proti, 2023. gada pirmajā ceturksnī, norādīja uz vēl izteiktāku pāreju uz šo importu par dempinga cenām, kas būtiski apspieda Savienības ražotāju cenas.

(96)

Šīs negatīvās tendences aizvien turpinās, ja aplūko laikposma pēc IP datus par 2023. gada otro un trešo ceturksni attiecībā uz pārdošanas cenām, ražošanas izmaksām un rentabilitāti (sk. 1. tabulu). Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas, kā arī ražošanas izmaksas liecināja, ka atšķirībā no IP pirmajiem trim ceturkšņiem, sākot no IP pēdējā ceturkšņa līdz 2023. gada trešajam ceturksnim, imports no Ķīnas Savienības ražotāju pārdošanas cenas nospieda zem ražošanas izmaksu līmeņa.

(97)

Papildus tam, salīdzinot Savienības pārdošanas datus ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenām 2022. gada ceturtajā ceturksnī, bija redzams, ka Ķīnas cenas bija ievērojami zemākas (par 8 %) nekā Savienības cenas. Tādēļ Savienības ražošanas nozare ne tikai saskārās ar būtisku cenu samazinājumu IP kopumā, bet arī IP beigās, kad izpaudās kaitējuma draudi.

(98)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi, kāpēc cenu apspiešanu tā saistījusi ar importu par dempinga cenām, jo īpaši ņemot vērā to, ka cenu pazemināšanās, kas notiks kopš 2022. gada 4. ceturkšņa, cieši atspoguļoja iekšzemes ražošanas nozares izmaksu samazināšanos. Kā izklāstīts iepriekš 96. apsvērumā, no IP pēdējā ceturkšņa līdz 2023. gada 3. ceturksnim no Ķīnas veiktā importa dēļ Savienības ražotāju pārdošanas cenas tika nospiestas zem ražošanas izmaksu līmeņa. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas varētu gan būt samazinājušās līdzīgā tempā kā ražošanas izmaksas, taču šāda tendence neizskaidro, kāpēc pārdošanas cenas saglabājās zemākas par ražošanas izmaksām.

(99)

Norādot uz ievērojamu importa kritumu kopš 2023. gada jūnija, CPCIF apstrīdēja Komisijas pagaidu regulā izdarīto konstatējumu, ka “attiecīgajā periodā ne tikai būtiski palielinājās Ķīnas imports (..), bet šī tendence netika apturēta vai pavērsta pretējā virzienā arī laikā pēc izmeklēšanas perioda”. CPCIF atkārtoja savu argumentu, ko tā bija paudusi pēc galīgās informācijas izpaušanas, piebilstot, ka, pretrunā pagaidu regulai, Komisija ir secinājusi, ka apjoma pieauguma tendence ir apstājusies pēc 2023. gada otrā ceturkšņa.

(100)

To, ka no 2023. gada jūnija samazinājās importa apjoms no Ķīnas, var skaidrot ar 68. apsvērumā minēto izmeklēšanas atturošo ietekmi. Šis importa apjoma samazinājums ir īslaicīgs, un, ja pasākumi netiktu noteikti, šī tendence tiktu pavērsta pretējā virzienā. Turklāt nav pretrunu starp pagaidu regulā izdarītajiem konstatējumiem (kurā aplūkota tendence līdz 2023. gada 1. ceturksnim) un šajā regulā izdarītajiem galīgajiem konstatējumiem, norādot, ka apjoma pieauguma tendence apstājās pēc 2023. gada otrā ceturkšņa. Tādēļ CPCIF apgalvojums tika noraidīts.

(101)

CPCIF arī apgalvoja, ka pagaidu regulā dotie dati par laikposmu pēc IP, jo īpaši pozitīvās tendences produktivitātē, Savienības pārdošanas apjomā un rentabilitātē 2023. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada ceturto ceturksni nav uzskatāmas par pierādījumiem pieņēmumam par kaitējuma draudiem Ķīnas PET importa dēļ.

(102)

Lai arī CPCIF aprakstītie rādītāji uzrādīja pozitīvu tendenci, tie ir jāvērtē plašākā kontekstā un jāsalīdzina pēc būtības ar situāciju periodā pirms kaitējuma draudu konstatācijas (sk. pagaidu regulas 238. apsvērumu). Šī analīze, ko papildina arī 2023. gada otrā un trešā ceturkšņa rentabilitātes dati (sk. 1. tabulu), skaidri liecina, ka Savienības ražošanas nozare bija trauslā situācijā, kas pasākumu neesamības gadījumā nekavējoties varētu pārvērsties būtiskā kaitējumā.

(103)

Svepol apgalvoja, ka pagaidu regulā nav vērtēta ietekme, ko radīja Ķīnas ražotāju eksportētāju pāreja uz ģenerālkravām IP laikā. Svepol uzskatīja, ka, 2021. gada beigās un lielākajā daļā IP krasi pieaugot pārvadājumu izmaksām, Savienības PET lietotāji un importētāji standarta konteineru pārvadājumu vietā sāka izmantot ģenerālkravas un tādējādi esot palielinājies importa apjoms no ĶTR. Svepol uzskatīja, ka Ķīnas ģenerālkravu pārvadājumu konkurences priekšrocība bija tikai īslaicīga un kopš tā laika jau vairs nepastāv, jo ir normalizējušās konteineru pārvadājumu izmaksas — šo faktu visuzskatāmāk apliecinot PET importa samazināšanās no ĶTR 2023. gada otrajā ceturksnī pēc pēdējās ģenerālkravas pārvadājuma 2023. gada martā (12). Pēc galīgās informācijas izpaušanas UNESDA arī apgalvoja, ka, tā kā vedmaksa atkal ir normāla un importēšana, kurai izmanto ģenerālkravas, nav bijusi veiksmīga, nav pamatoti pieņemt, ka pastāv iespējamība, ka imports no Ķīnas atkal palielināsies.

(104)

Lai arī tiek atzīts, ka liela daļa PET sūtījumu no ĶTR 2022. gadā tika saņemti ar ģenerālkravu kuģiem, kā norādīts pagaidu regulas 228. apsvērumā, transporta izmaksas sāka normalizēties pēc augstākā punkta, kas saglabājās līdz 2022. gada vidum. Tomēr krass importa pieaugums no Ķīnas tika novērots līdz 2023. gada otrajai pusei (13), tātad vēl ilgi pēc tam, kad pārvadājumu izmaksas atgriezās normālā līmenī un, kā tika apgalvots, tika muitota pēdējā ģenerālkrava. Komisija arī secināja, ka pat bez ģenerālkravu pārvadājumiem imports no Ķīnas Savienībā ienāca lielos daudzumos. Turklāt, kā norādīts 68. apsvērumā, no Ķīnas veiktā importa apjoma samazināšanos 2023. gada otrā ceturkšņa beigās var izskaidrot ar šīs izmeklēšanas atturošo ietekmi, nevis pāreju no ģenerālkravām uz parastiem konteineriem. Tādēļ, pat ja pastāv sakritība laikā starp ģenerālkravu izmantošanu un importa pieaugumu no Ķīnas 2021. gadā un daļēji 2022. gadā, šis apstāklis nevarēja padarīt nederīgu Komisijas pagaidu regulā izdarīto novērtējumu.

(105)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CPCIF apgalvoja, ka konstatējumi par IP ietilpstošo 2022. gada ceturto ceturksni, kad bija vērojama acīmredzama importa samazināšanās tendence IP beigās, nenorāda nedz uz “paredzamu” vai “nenovēršamu” kaitējumu, nedz arī uz “neizbēgamiem” kaitējuma draudiem. CPCIF arī apgalvoja — ja 2022. gada ceturtajā ceturksnī radās kaitējuma draudi, tos nav iespējams saistīt ar importu no Ķīnas. Turklāt CPCIF uzskatīja, ka Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā un objektīvi jāaplūko fakts, ka Savienības ražošanas nozare spēja būtiski palielināt savu tīro peļņu, pārdošanas apjomus un pārdošanas cenas visā attiecīgajā periodā, kad importa apjoms no Ķīnas bija ievērojami lielāks nekā IP ceturtajā ceturksnī. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF atkārtoja savus uzskatu, kļūdaini norādīdama, ka Komisija nav aplūkojusi šo CPCIF izvirzīto argumentu.

(106)

Pirmkārt, kaitējuma draudu noteikšanā 2022. gada ceturtā ceturkšņa konstatējumus par importa apjomu nevar skatīt izolēti. Otrkārt, kā norādīts pagaidu regulas 237. apsvērumā, importa apjoms no Ķīnas ievērojami palielinājās visā attiecīgajā periodā, importa apjoma kritums 2022. gada ceturtajā ceturksnī sekoja nepārtrauktam un straujam importa par dempinga cenām pieaugumam iepriekšējos ceturkšņos, un tam sekoja turpmāks pieaugums pirmajā ceturksnī pēc izmeklēšanas perioda. Šīs norises, vērtētas kopumā un saistībā ar Ķīnas importa par dempinga cenām apspiedošo ietekmi uz Savienības cenām IP beigās un laikposmā pēc IP, norāda, ka ir notikušas skaidri paredzamas un nenovēršamas izmaiņas apstākļos, kuros imports par dempinga cenām no Ķīnas izraisa kaitējumu.

(107)

Kā izklāstīts pagaidu regulā, lai arī Savienības ražošanas nozarei klājās labi līdz 2022. gada trešajam ceturksnim, teju visi kaitējuma rādītāji sāka strauji kristies 2022. gada pēdējā ceturksnī un šī negatīvā situācija turpinājās arī 2023. gada pirmajā ceturksnī.

(108)

Turpmākā izmeklēšanā galīgajā posmā tika apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis aizvien ir trausls un pagaidu regulā konstatētās negatīvās tendences Savienības ražotājiem turpinājās 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī. Konkrētāk — izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas minētajā periodā liecina, ka tāpat kā IP beigās un 2023. gada pirmajā ceturksnī Ķīnas imports par dempinga cenām turpināja apspiest Savienības pārdošanas cenas arī 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī. Savienības ražotāju pārdošanas cenas saglabājās zem ražošanas izmaksu līmeņa un Savienības ražošanas nozare 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī turpināja ciest zaudējumus attiecīgi –11 % un –13 % apmērā.

(109)

Komisija tādēļ apstiprina savus secinājumus par to, ka izmeklēšanas perioda beigās pastāvēja skaidri paredzama un nenovēršama kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei, kā izklāstīts pagaidu regulas 238.–242. apsvērumā.

(110)

Provizoriskajos konstatējumos Komisija atsevišķi izdalīja visu zināmo faktoru (sūdzības iesniedzēju un ar tiem saistīto uzņēmumu imports, plašāka reciklēta PET lietošana PET lietotāju vidū, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu un enerģijas cenu pieaugums, ieguldījumu izmaksu pieaugums un klientu pirkšanas paradumi) ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, nošķirot tos no importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes. Tomēr tika secināts, ka šiem pārējiem faktoriem ir tikai ierobežota ietekme uz Savienības ražošanas nozares negatīvo dinamiku, ja šāda ietekme vispār ir, un tie neietekmē cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējuma draudiem.

(111)

Pēc datu par laikposmu pēc IP atjaunināšanas galīgajā posmā ceturkšņa dati par Savienības ražotāju ražošanas izmaksām un pārdošanas cenām 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī (doti 1. tabulā) liecina, ka Savienības ražotāji aizvien bija spiesti pārdot ražojumus zem pašizmaksas Ķīnas importa par dempinga cenām radītā spiediena dēļ, tādējādi apstiprinot Komisijas provizoriskos konstatējumus. Šajā sakarā Svepol atbildē uz galīgo izpausto informāciju apgalvoja, ka nav paskaidrots, kā importa nosacījumu maiņa no 2022. gada 4. ceturkšņa līdz 2023. gada 3. ceturksnim nemazināja apgalvoto spiedienu uz Savienības ražotājiem.

(112)

Jaunākie dati (par 2023. gada otro un trešo ceturksni) par importu no Ķīnas un citām trešām valstīm liecina, ka, neraugoties uz Ķīnas importa samazināšanos minētajā periodā šīs izmeklēšanas sākšanas atturošās ietekmes dēļ (sk. 68. apsvērumu), Savienības ražotāji aizvien cieta Ķīnas ražotāju eksportētāju radītās neierobežotās cenu apspiešanas dēļ, kā rezultātā Savienības ražotāji nevarēja savas cenas noteikt virs ražošanas izmaksu līmeņa.

(113)

Ņemot vērā iepriekšminēto un atbilstoši pagaidu regulas 6.1. iedaļai, Komisija apstiprināja savu secinājumu, ka importam par dempinga cenām no Ķīnas bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli un tas radīja būtiska kaitējuma draudus Savienības ražošanas nozarei, kamēr citi faktori nespēja mazināt šo cēloņsakarību.

(114)

CPCIF apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un šī importa radītajiem kaitējuma draudiem. CPCIF apgalvoja (taču tobrīd nesniedza detalizētu analīzi), ka pagaidu regulā nebija dota jēgpilna analīze un pietiekami pierādīta jebkāda cēloņsakarība, kas apliecinātu, ka negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari radīja apjoms un/vai cenu līmenis. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF atkārtoja savu argumentu.

(115)

Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 6. iedaļu, kurā izklāstīti iemesli, uz kuru pamata secināms, ka cēloņsakarība ir konstatēta atbilstoši juridiskajiem standartiem.

(116)

Svepol apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi pozitīvas cēloņsakarības esamību starp, kā apgalvots, “Ķīnas importa zemajām cenām” 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī un Savienības ražošanas nozares cenu apspiešanu, kā rezultātā IP pēdējā ceturksnī būtiski samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte un zaudējumi turpinājās 2023. gada pirmajā ceturksnī. Atbildē uz galīgo izpausto informāciju Svepol norādīja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā tad, kad 2022. gada pirmajos trijos ceturkšņos importa apjomi bija visaugstākās un importa cenas bija zemas, Savienības ražotāji spēja gūt vislabākos rezultātus un “turēties pretī” cenu apspiešanai. Par spīti 117. apsvērumā izklāstītajai analīzei, CPCIF atbildē uz galīgo izpausto informāciju norādīja arī, ka tas, ka Savienības PET tirgus joprojām ir pakļauts lejupvērstam cenu spiedienam, jo pieprasījums joprojām ir zems, Komisijas analīzē nav atspoguļots.

(117)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 249. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms un jaudas izmantojums būtiski samazinājās izmeklēšanas periodā tieši pēc laikposma, kad bija vērojams būtisks Ķīnas importa apjoma pieaugums. Lai arī Savienības ražošanas nozare spēja turēties pretī pieaugošajiem Ķīnas importa par dempinga cenām apjomiem IP pirmajos trijos ceturkšņos, saglabājot ar PET saistīto darbību rentabilitāti un relatīvi stabilus Savienības pārdošanas apjomus, tam par iemeslu bija IP pirmajā pusē piedzīvotais klientu pieprasījuma pieaugums. Tomēr, tiklīdz pieprasījums un Savienības pārdošanas apjoms sāka samazināties un Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji krasi pasliktinājās, spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas, sasniedza ilgtnespējīgu līmeni un izraisīja Savienības ražotāju stāvokļa pasliktināšanos IP beigās un laikposmā pēc IP (sk. pagaidu regulas 223. apsvērumu) — tas atspoguļojās nospiestās pārdošanas cenās un negatīvā rentabilitātē. Tādēļ pozitīva cēloņsakarība starp importu no Ķīnas un būtisku Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos tika pienācīgi pierādīta, un Svepol apgalvojums tika noraidīts.

(118)

CPCIF uzskatīja, ka, nosakot kaitējuma draudus, Komisija ir paļāvusies uz konstatējumiem par 2022. gada ceturto ceturksni un laikposmu pēc IP, kuri atšķiras no konstatējumiem par attiecīgo periodu, kur kaitējums netika konstatēts. Tomēr, izvērtējot Ķīnas importa ietekmi uz Savienības ražotājiem, saskaņā ar CPCIF novērtējumā tā tika salīdzināta ar kopējām importa tendencēm attiecīgajā periodā, nevis konkrēti koncentrējoties uz 2022. gada ceturto ceturksni un laikposmu pēc IP. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF atkārtoja savu argumentu.

(119)

CPCIF apgalvojums bija nepatiess. Pirmkārt, kā izriet no pagaidu regulas 5. un 6. iedaļas (jo īpaši 210., 212., 213., 222., 223., 230., 233., 244.–247., 252. un 255. apsvēruma), ir skaidrs, ka kaitējuma draudi tika noteikti, pamatojoties uz tendenču izvērtējumu izmeklēšanas periodā ar īpašu uzsvaru uz dinamiku ceturkšņu griezumā. Vienlaikus atbilstoši pagaidu regulas 207. apsvērumam Komisija arī pārskatīja datus par attiecīgo periodu, lai labāk izprastu Savienības ražošanas nozares stāvokli ilgākā laika periodā, kā rezultātā tika konstatēti kaitējuma draudi. Otrkārt, konkrēti attiecībā uz importu no ĶTR, ko veica uzņēmumi, kas iesniedza sūdzību, pretēji CPCIF apgalvotajam, kā norādīts pagaidu regulas 252. apsvērumā, Komisija izvērtēja situāciju gan IP, gan 2022. gada ceturtajā ceturksnī. Turklāt, kā izklāstīts pagaidu regulas 14. tabulā un šīs regulas 1. tabulā, 2023. gada pirmā un otrā ceturkšņa skaitliskie rādītāji, kas liecināja, ka Savienības ražošanas nozares imports veidoja [10–20] % no kopējā Ķīnas importa, nespēja mazināt šo cēloņsakarību. Tāpēc CPCIF apgalvojums tika noraidīts.

(120)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšana CPCIF centās pierādīt, ka notikusi pāreja no neapstrādāta PET uz pārstrādātu PET, salīdzinot šo abu segmentu ceturkšņa skaitliskos rādītājus par periodu no 2022. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF to atkārtoja. UNESDA arī atkārtoja savu argumentu attiecībā uz rPET aizstāšanu ar vPET, kā rezultātā vPET ražotājiem kritās pārdošanas apjomi.

(121)

Pirmkārt, Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 254. apsvērumā dotajiem secinājumiem, kas joprojām ir spēkā. Otrkārt, kā norādīts 49. apsvērumā, 2023. gada pirmā ceturkšņa rPET ražošanas skaitliskie rādītāji tika atjaunināti, ņemot vērā jaunākos pieejamos Wood Mackenzie datus un veicot lejupēju korekciju attiecībā uz rPET ražošanas apjomu. Treškārt, pat ņemot vērā sākotnējos skaitliskos rādītājus, nav ticams, ka ES ilgtspējas centienu virzīts īslaicīgs pieaugums rPET ražošanas apjomā šajā gadījumā varētu mazināt analīzē konstatētos kaitējuma draudus vai cēloņsakarību, ņemot Savienības ražošanas nozares rPET segmenta lielumu un tā ietekmi uz ekonomiskajiem rādītājiem attiecīgajā periodā, IP un laikposmā pēc IP. Katrā ziņā CPCIF un UNESDA nespēja pierādīt, kā vPET ražošanas apjoma samazināšanās īslaicīga kompensēšana ar rPET ražošanas apjoma pieaugumu periodā, kurā jau ir konstatēti kaitējuma draudi, varētu šajā gadījumā jebkādā veidā ietekmēt cēloņsakarību.

(122)

Svepol uzskatīja, ka Komisija ir vērtējusi tikai importa apjomu un cenas no trešajām valstīm IP kopumā, neanalizējot šā importa cenas un apjomu 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī. Svepol apgalvoja, ka nebija pamata secināt, ka imports no trešām valstīm nemazina cēloņsakarību starp importu no ĶTR un kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei. Šā apgalvojuma pamatošanai Svepol norādīja, ka imports no Turcijas, Vjetnamas un Ēģiptes periodā no 2022. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim palielinājās un kopumā bija par 80 000 tonnu vairāk nekā imports no ĶTR minētajā periodā. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Svepol atkārtoja savus argumentus, piebilstot, ka Komisijai būtu jāņem vērā arī dati par importu no trešām valstīm par 2023. gada 2. un 3. ceturksni. Līdzīgā kārtā CPCIF uzskatīja, ka Komisijai, novērtējot importu no trešām valstīm, būtu bijis jāņem vērā importa dati par 2022. gada ceturto ceturksni un laikposmu pēc IP. Savā analīzē CPCIF atsaucās uz ievērojamu krasu Ēģiptes importa pieaugumu 2023. gadā un neseniem importa datiem (par 2023. gada jūniju līdz septembri), kas liecina, ka importa apjoms no dažādām trešām valstīm un tā pieauguma temps būtiski pārsniedza to, kas tiek saistīts ar ĶTR. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPCIF atkārtoja savu argumentu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas UNESDA apgalvoja arī, ka 2023. gadā četru galveno piegādātājvalstu — Indonēzijas, Pakistānas, Vjetnamas un Omānas — (29,5 % no importa Savienībā) importa cenas bijušas zemākas nekā importa cena no Ķīnas (19,7 % no importa Savienībā). UNESDA uzskatīja, ka cenu līmeni Savienībā tāpēc nevar saistīt ar Ķīnu.

(123)

Kaitējuma draudu noteikšanas kontekstā imports no lielām eksportētājvalstīm, kas nav ĶTR, ir jāvērtē ne tikai IP kopumā, bet arī sīkāk un ceturkšņu griezumā IP laikā un pēc tā.

(124)

Uz šā fona 2022. gada pirmajos trīs ceturkšņos pirms kaitējuma draudu un Savienības cenu apspiešanas konstatācijai šo trešo valstu importa cenas bija būtiski augstākas nekā ĶTR importam. Turklāt nevienas no šo “pārējo trešo valstu” importa cenām nebija zemākas par Savienības cenām trešajā ceturksnī — tieši pirms būtiskā Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktinājuma. Turklāt, lai arī šī importa tirgus daļas bija samērā stabilas 2022. gadā un līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim, Ķīnas importa tirgus daļa, neskaitot Savienības ražošanas nozares veikto importu, 2023. gada pirmajā ceturksnī strauji palielinājās līdz [12–13] % (salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajā ceturksnī vai 2022. gada ceturtajā ceturksnī fiksētajiem [4,5–5,5] %), kad jau pastāvēja kaitējuma draudi. Tādējādi, vērtējot no citām trešām valstīm veiktā importa cenu līmeni un tirgus daļas stabilitāti no 2022. gada līdz 2023. gada pirmajām ceturksnim salīdzinājumā ar importu no Ķīnas, tika konstatēts, ka imports no trešām valstīm (Turcijas, Ēģiptes un Vjetnamas) nespēj mazināt cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, kā izklāstīts pagaidu regulas 259. apsvērumā. Attiecībā uz CPCIF un UNESDA veikto jaunāko importa datu analīzi šīs izmeklēšanas atturošās ietekmes dēļ (sk. šīs regulas 68. apsvērumu) šo jaunāko datu analīze, salīdzinājums ar importa no Ķīnas Savienībā skaitliskajiem rādītājiem un Savienības cenu ietekme ir nereprezentatīvi. Tāpēc Svepol, CPCIF un UNESDA apgalvojumi tika noraidīti.

(125)

CPCIF uzskatīja, ka Komisija nav sniegusi ceturkšņa datus par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām IP un laikposmā pēc IP, un tādēļ cēloņsakarības analīze šajā ziņā ir spekulatīva un tai trūkst pozitīvu pierādījumu. Turklāt CPCIF apgalvoja, ka pirms 2022. gada ceturtā ceturkšņa PET ražošanas izmaksās notika līdz tam nepieredzēti krass pieaugums, kā rezultātā Savienības ražotājiem nebija iespējams pielāgot savas pārdošanas cenas, jo īpaši ņemot vērā vienlaicīgo pieprasījuma kritumu. Sava apgalvojuma pamatošanai CPCIF atsaucās uz īsu un ārkārtēju elektrības, gāzes un PTA cenu kāpumu 2022. gada septembrī.

(126)

Pirmkārt, 1. un 2. tabulā dotie ceturkšņa dati par Savienības ražotāju ražošanas izmaksām IP un laikposmā pēc IP pamato pagaidu regulas 265. apsvērumā izklāstītos Komisijas konstatējumus. Ceturkšņu analīze pierādīja, ka, lai arī ražošanas izmaksas 2022. gada otrajā un trešajā ceturksnī palielinājās teju līdz ceturtajā ceturksnī fiksētajam līmenim, Savienības ražotāji šajā periodā (2022. gada otrajā un trešajā ceturksnī) pārdošanas cenas spēja noturēt krietni virs ražošanas izmaksu līmeņa. Tomēr 2022. gada ceturtajā ceturksnī un 2023. gada pirmajā līdz trešajā ceturksnī Savienības ražotāji bija spiesti pārdot ražojumus zem pašizmaksas Ķīnas importa par dempinga cenām radītā spiediena dēļ. Otrkārt, CPCIF arguments, ka bija īss, bet būtisks izejvielu un enerģijas cenu pieaugums tieši pirms 2022. gada ceturtā ceturkšņa vai tā sākumā, nav pamatots ar pārbaudītiem datiem attiecībā uz ražošanas izmaksām. Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas laikā no 2022. gada trešā ceturkšņa līdz ceturtajam ceturksnim gandrīz nemainījās (4 % pieaugums), tātad CPCIF arguments nav pamatots.

(127)

Tiek apstiprināti pagaidu regulas 270. un 271. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(128)

Atsaucoties uz pagaidu regulas 163. apsvērumu un eksportētāju CIF cenas korekciju attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām, Svepol vaicāja Komisijai, kādēļ šajā izmeklēšanā tā pēcimportēšanas izmaksas bija nereprezentatīvas. Konstatēts, ka Svepol pēcimportēšanas izmaksās deklarēja uzņēmuma PVA izmaksas, kā arī transportēšanas izmaksas līdz klientam, kas radušās pēc muitošanas. Tomēr neviena no Svepol uzskaitītajām izmaksu kategorijām nav uzskatāma par izmaksām, saistībā ar ko tiek veikta korekcija cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķina kontekstā.

(129)

PET Europe uzskatīja, ka minimālās mērķa peļņas izmantošana nav pamatota, un atkārtoja šo argumentu pēc galīgās informācijas izpaušanas. Lai arī piemērotā 6 % mērķa peļņa ir tiesību aktos noteikts minimums (kā norādīts pagaidu regulas 275. apsvērumā), PET Europe uzskatīja, ka tā neatspoguļo kapitālietilpīgās Savienības ražošanas nozares vajadzības. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz CSI tirgus indeksu, saskaņā ar kuru ķīmisko vielu nozares rentabilitāte bija 14,73 % (peļņa pirms nodokļiem), un norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai šajā gadījumā Komisija piemēroja peļņas normu 14,84 % apmērā. Attiecīgi PET Europe secināja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā atbilstošā mērķa peļņas norma būtu vismaz 14 %.

(130)

Pirmkārt, PET ir uzskatāms par preci, kā ir norādīts arī citos pasākumos, kas attiecas uz šā ražojuma importu (sk. Regulas (ES) Nr. 2019/1286 (14) 170. apsvērumu), un Savienības ražotāju rentabilitāte parasti ir zem tiesību aktos noteiktā minimuma. To apliecina attiecīgā perioda pirmo divu gadu skaitliskie rādītāji (2,9 % 2019. gadā un 0,3 % 2020. gadā), kā arī iepriekšējā izmeklēšana, kur Savienības ražošanas nozares rentabilitāte sasniedza 3 % 2017. gadā un 3,7 % periodā no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada martam (sk. Regulas (ES) Nr. 2019/1286 160. apsvērumu). Turklāt CSI tirgus indeksa rentabilitātes dati attiecās uz ķīmisko vielu ražošanas nozari, nevis tieši plastmasas un gumijas ražošanas nozari, kuras rentabilitāte 2023. gada trešajā ceturksnī (PET Europe minētais periods) bija 5,13 %. Visbeidzot normālās vērtības noteikšanā izmantotā peļņas norma attiecās uz saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu identificētajā reprezentatīvajā valstī gūto peļņu, ko nevar izmantot par etalonu Savienības ražotāju mērķa peļņai. Ņemot vērā iepriekšminēto, PET Europe apgalvojums tika noraidīts.

(131)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi kaitējuma starpības noteikšanā ņemtu vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(132)

Uz datubāzes Surveillance 3 datu pamata tika noskaidrots, ka importa apjomi no ĶTR četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 42 % mazāki nekā importa apjomi tādā pašā četru nedēļu periodā izmeklēšanas perioda ietvaros. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nav noticis ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(133)

Tādēļ Komisija šajā sakarā nekoriģēja kaitējuma novēršanas līmeni un, tā kā piezīmes netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 279. apsvērums.

(134)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

(135)

Papildus pagaidu regulā dotajam novērtējumam tiek norādīts, ka pēc IP, 2023. gadā, vairāki Savienības ražotāji īslaicīgi samazināja vai pilnībā pārtrauca ražošanu, reaģējot uz importa par dempinga cenām izraisīto sarežģīto situāciju. Tādēļ, ja pasākumi netiktu piemēroti, tiktu ne tikai nopietni apdraudēta Savienības PET ražošanas nozares pastāvēšana, bet vienlīdz tiktu arī apdraudēta PET piegādes stabilitāte PET lietotājiem.

(136)

Tā kā netika saņemta neviena piezīme par Savienības ražošanas nozares interesēm, tika apstiprināts pagaidu regulas 284. apsvērumā izdarītais secinājums.

(137)

Lietotāji savās atbildēs uz pagaidu informācijas izpaušanu atkārtoti norādīja, ka analizējot Savienības intereses būtu jāņem vērā šādi fakti: i) PET kā ražošanas izmaksu procentuālā daļa bija robežās no 30 % līdz 60 % pudelēs pildīta ūdens ražotājiem un robežās no 14 % līdz 30 % bezalkoholisko dzērienu ražotājiem, tādējādi lielā mērā ietekmējot lietotāju darbību un rentabilitāti, ii) no vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu (VPI) direktīvas izrietošās prasības, proti, neatdalāmi korķi no 2024. gada jūlija un 25 % rPET iestrāde plastmasas dzērienu pudelēs, sākot no 2025. gada, palielinot īpatsvaru līdz 30 % līdz 2030. gadam, un no iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulas (IIAR) izrietošās prasības, kas saistītas ar augstākām rPET izmaksām, jo rPET cena seko vPET cenai, taču ir būtiski augstāka, un iii) fakts, ka rPET ražošanas nozares izaugsme ir aizsargāta pret konkurenci ar PET no ĶTR, pateicoties esošajam un nākotnē paredzētajam tiesiskajam regulējumam, piemēram VPI direktīvai un EFSA (15) apstiprinājumiem pārtikas klases rPET. Atbildē uz galīgo izpausto informāciju, atsaucoties uz lielākās labvēlības režīma (MFN) tarifa 6,5 % apmērā noteikšanu Indijai 2022. gadā un sekojošo Indijas PET importa izzušanu 2023. gadā, UNESDA apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana izraisītu to, ka PET imports no Ķīnas tiek aizliegts.

(138)

Komisija atzina, ka PET ir lielākā izmaksu komponente PET lietotājiem. Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 294. apsvērumā, maksājumi ir noteikti tādā līmenī, lai lietotāji un importētāji varētu arī turpmāk importēt PET no ĶTR par saprātīgām cenām. Tā kā maksājumi ir noteikti tikai 6,6 % apmērā, pat ja PET veido 14–60 % no ražošanas izmaksām lietotājiem, maksājumiem nebūtu jābūt pārmērīgai ietekmei vai būtiski jāietekmē ilgtspējas mērķu īstenošana un sasniegšana un lietotāji, kuri vēlas turpināt iegūt šo materiālu no ĶTR, maksājumus varētu absorbēt. Turklāt piegādes var nodrošināt arī citi ražotāji, piemēram, Savienības ražošanas nozare un tādas trešās valstis, kā Turcija, Vjetnama un Ēģipte. Attiecībā uz UNESDA veikto salīdzinājumu ar MFN tarifa ieviešanu importam no Indijas, kā rezultātā tika izskausts imports Savienībā, tika norādīts, ka Ķīnas PET importam jau pirms šīs izmeklēšanas tika piemērots kopējs muitas tarifs 6,5 % apmērā, kas neliedza tam iegūt ievērojamu tirgus daļu Savienībā.

(139)

Komisija neapstrīdēja arī to, ka lejupējie PET lietotāji darbojas sarežģītā normatīvajā un makroekonomiskajā vidē un tiem ir jāveic papildu ieguldījumi vai jāuzņemas papildu izmaksas, lai izpildītu un īstenotu prasības, kas cita starpā saistītas ar VPI direktīvu un IIAR. Tomēr šo tiesisko prasību esamība tāpat kā citi PET izmaksas ietekmējošie faktori (t. i., izejvielu cena vai pircēju spiediens) nevar apdraudēt vienādu konkurences apstākļu pastāvēšanu PET augšupējā tirgū Savienībā, risinot kaitīgā dempinga situāciju, jo īpaši, ja antidempinga maksājumu negatīvā ietekme uz lietotājiem ir uzskatāma par niecīgu.

(140)

Attiecībā uz rPET segmentu, lai arī tas ir bijis augošs segments arī pateicoties Savienības tiesību aktos iekļautajām ilgtspējas prasībām, tas katrā ziņā nav pasargāts no negodīgas konkurences no Ķīnas. Tiesiskais regulējums neizslēdz iespējamību rPET par dempinga cenām no Ķīnas nonākt Savienībā. Gluži pretēji — ilgtspējas programma tikai veicina Ķīnas rPET ieplūšanu un Ķīnas eksportētājiem nav liegts pieteikties EFSA regulatīvo apstiprinājumu saņemšanai (un tos arī saņemt).

(141)

Lietotāji arī uzsvēra, ka, šajā gadījumā piemērojot antidempinga maksājumus, tiks negatīvi ietekmēti konkurences apstākļi, jo tirgus piegādes pusē dominē Savienības ražotājs Indorama un pasākumu dēļ no tirgus tiktu izslēgta vienīgā lielā trešā valsts, kurā nedominē Indorama. Pēc galīgās informācijas izpaušanas UNESDA atkārtoja šo argumentu, piebilstot, ka tirgus struktūras oligopola dēļ antidempinga pasākumu ietekme uz cenām būs lielāka. Svepol atbildē uz galīgo izpausto informāciju apgalvoja arī, ka antidempinga maksājumu noteikšana papildus kopējam muitas tarifam traucētu Ķīnas eksportētāju piekļuvi Savienības tirgum, jo īpaši ņemot vērā importu par zemām cenām no citām trešām valstīm.

(142)

Pirmkārt, Ķīnas importam par taisnīgām cenām nebūs liegts ienākt Savienībā. Otrkārt, Savienības PET ražošanas nozari veido vismaz astoņi neatkarīgi uzņēmumi, kas ražo vPET, un vairāk nekā piecdesmit rPET ražotāji, kurus, pretēji UNESDA argumentam, nevar uzskatīt par oligopola tirgus struktūru. Turklāt, lai arī Indorama ir spēcīga pozīcija Savienībā un globālajā PET tirgū, tādas lielas eksportētājvalstis, kā Vjetnama, Dienvidkoreja un Turcija un to ražotāji veido veselīgu konkurenci Indorama uzņēmumiem. Lietotāji arī nesniedza pamatotus pierādījumus tam, ka šīs valstis nevarētu apmierināt Savienības lietotāju un importētāju pieprasījumu.

(143)

Svepol atbildē uz galīgo izpausto informāciju apgalvoja, ka alternatīvie eksporta tirgi nespētu radīt konkurences spiedienu uz Indorama dominējošo stāvokli tirgū Savienībā. Tāpat UNESDA apgalvoja, ka ar importu no Vjetnamas un Korejas nepietiktu, lai novērstu tirgus koncentrācijas veidošanos. Apgalvojumi netika pamatoti ne ar kādiem faktiem, jo īpaši ņemot vērā 2023. gada importa statistiku, kas liecina, ka, piemēram, imports no Vjetnamas Savienībā par 5 procentpunktiem pārsniedza importu no Turcijas (tirgus, kurā ir arī Indorama, bet ne tikai tas) un par 5,6 % lielāks nekā imports no Ēģiptes (tirgus, kurā dominē Indorama). Šī statistika skaidri liecina par veselīgu konkurenci, ko Indorama uzņēmumiem rada alternatīvi eksporta tirgi. Tāpēc Svepol argumentu vajadzēja noraidīt.

(144)

Lietotāji arī norādīja, ka nodarbinātība dzērienu nozarē ir viens no galvenajiem elementiem, kas jāņem vērā, un atkārtoja šo nostāju atbildē uz galīgo izpausto informāciju. Lietotāja nozare apgalvoja, ka atrodas neaizsargātā situācijā, jo i) būtiskais izmaksu pieaugums 2022. gadā ir ietekmējis nodarbinātības līmeni, ii) PET cena ir divkāršojusies salīdzinājumā ar pārējām izmaksām un iii) pārdošanas cenas (ražojumiem PET iepakojumos) stagnē. Īpašs uzsvars tika likts uz MVU, kuri veido 95 % no pudelēs pildīta ūdens ražošanas nozares, kas savukārt patērē 37 % no pārtikas klases PET, un kuri ir mazāk aizsargāti pret inflāciju un kam PET izmaksas veido lielāku īpatsvaru kopējo ražošanas izmaksu kontekstā. Svepol arī norādīja, ka antidempinga maksājumu noteikšanai būtu katastrofālas sekas Savienības lejupējām nozarēm, jo tā apdraudētu tūkstošiem darbavietu Savienībā, un patērētājiem ES, jo rezultātā dzīves dārdzības un augstās inflācijas kontekstā palielinātos pudelēs pildīta ūdens cenas, savukārt PET ražotāju stāvoklis pēc antidempinga maksājumu pieņemšanas visticamāk neuzlabotos, ņemot vērā arī to, ka Savienības ražotāju rentabilitāte turpināja kristies par spīti ļoti zemam Ķīnas importa apjomam. Atbildē uz galīgo izpausto informāciju Svepol apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā piešķir lielāku nozīmi relatīvi nelielajai nodarbinātībai Savienības PET ražošanas nozarē, vienlaikus noraidot risku 300 000 cilvēku nodarbināšanai Savienības lietotājā ražošanas nozarē.

(145)

Antidempinga maksājumu negatīvā ietekme uz nodarbinātību dzērienu ražošanas nozarē tika uzskatīta par niecīgu iepriekš 138. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Maz ticams un neizmērāms risks nodarbinātībai lietotājās nozarēs nevar būt lielāks kā intereses, kas saistītas ar augšupējā PET tirgū konstatētās konkrētās kaitīgās dempinga situācijas novēršanu. Attiecībā uz Savienības patērētāju interesēm, lai arī netika apstrīdēts tas, ka tie saskaras ar inflāciju un lielāku dzīves dārdzību, ir grūti noteikt, kā tie izjustu antidempinga maksājumu ietekmi situācijā, ja PET iepakojuma izejvielu cenas krītas, vai ja, kā norādīja PET lietotāji, viņi nevarētu cenu pieaugumu, tostarp hipotētisku antidempinga maksājumu noteikšanas radītu pieaugumu, nodot pircējiem, piemēram, mazumtirdzniecības ķēdēm.

(146)

Lietotāji arī apgalvoja, ka vPET ražotāju rentabilitātes pakāpe ir ievērojami augstāka par lietotāju rentabilitātes pakāpi. Pēc galīgās informācijas izpaušanas un atsaucoties uz 2019.–2022. gada periodu, UNESDA atkārtoja šo argumentu. Šis apgalvojums tomēr nebija pamatots attiecībā uz IP beigām un laikposmu pēc IP, un tas nebija pierādāms pašreizējās situācijas kontekstā, kur Savienības ražotāji cieš zaudējumus.

(147)

Lietotāji arī atsaucās uz problēmām un traucējumiem PET piegādēs no Savienības PET ražotājiem attiecīgajā periodā kā vienu no elementiem, kas būtu jāizvērtē Savienības interešu analīzē. Pēc galīgās informācijas izpaušanas UNESDA apgalvoja, ka traucējumi bija saistīti ar tirgus oligopola struktūru. Komisija secināja, ka Savienības PET ražošanas nozares stabilitātei apvienojumā ar importu no trešām valstīm par taisnīgām cenām ir būtiska nozīme, lai stabilizētu piegādi lietotājai nozarei un mazinātu turpmāku force majeure incidentu vai citu PET piegāžu problēmu ietekmi. Turklāt Savienības PET ražošanas nozarē ir vismaz astoņi neatkarīgi uzņēmumi, kas ražo vPET, un vairāk nekā piecdesmit rPET ražotāji, kurus, pretēji UNESDA argumentam, nevar uzskatīt par oligopola tirgus struktūru.

(148)

Lietotāji arī atsaucās uz to, ka bezprecedenta PET cenu pieaugumu nav iespējams nodot klientiem, un uz negatīvo ietekmi uz to jau tā zemo vai pat negatīvo rentabilitāti, kas ir cieši saistīta ar spiedienu novērst turpmāku inflāciju patēriņa preču nozarē. Pēc galīgās informācijas izpaušanas UNESDA apgalvoja, ka antidempinga pasākumi izraisīs vPET un rPET cenas pieaugumu Savienībā, kā arī vPET importa pieaugumu, kurā dominēs Indorama.

(149)

Kā norādīts pagaidu regulas 291. apsvērumā, PET lietotājiem ir alternatīvi piegādes avoti. Turklāt, lai arī antidempinga pasākumu dēļ PET cena Savienībā varētu palielināties, PET cenas dinamiku būtiski ietekmē vairāki citi faktori, piemēram, jēlnaftas cenas svārstības, kas ir PET galvenās izejvielas PTA cenu pamatā, komunālo pakalpojumu cenas un PET krājumu samazināšanās. Un, kā norādīts šajā gadījumā, PET cena svārstījās abos virzienos — 2023. gadā cenas bija vismaz 15–30 % zemākas par 2022. gada cenām. Ņemot vērā šīs svārstības un šā brīža PET cenu, šis arguments bija jānoraida.

(150)

Rezumējot — iepriekšminētajā dažādu lietotāju nozari ietekmējošo faktoru analīzē tika ņemtas vērā lietotājas nozares un citu ieinteresēto personu paustās bažas par potenciālu pārprotamību, skaidrības trūkumu vai konkrētu faktu neminēšanu pagaidu regulā.

(151)

Svepol apgalvoja, ka Komisijai pirms galīgo pasākumu pieņemšanas būtu jāņem vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes par Savienības interesēm. Svepol arī norādīja, ka Komisija pagaidu regulas 288. un 291. apsvērumos ir kļūdaini apgalvojusi, ka PET sveķi veido 15 % no galaprodukta izmaksām.

(152)

Pirmkārt, attiecībā uz pagaidu regulas 288. un 291. apsvērumu Komisija atsaucās uz informāciju, kas iegūta tieši no lietotāju apvienības (UNESDA) iesniegtās informācijas. Otrkārt, Komisija gan šajā regulā, gan pagaidu regulā pienācīgi ņēma vērā visu ieinteresēto personu piezīmes, uzsverot dažādu ieinteresēto personu interešu daudzējādos aspektus, un nonāca pie skaidra un pamatota secinājuma, kas ir identisks pagaidu regulas 294.–297. apsvērumā izklāstītajam.

(153)

Tiek apstiprināti pagaidu regulas 294.–297. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(154)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(156)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī tie subjekti ne, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, un uz šādiem uzņēmumiem būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(157)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (16). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(158)

Lai mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(159)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(160)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(161)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(162)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai lūgt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka i) tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību IP laikā, ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kurš to darījis, un iii) pēc tam tas ir attiecīgo ražojumu eksportējis vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(163)

Ņemot vērā konstatējumus konkrētajā lietā un to, ka nebija iespējams pierādīt, ka, nepastāvot pagaidu pasākumiem, kaitējuma draudi būtu pārvērtušies būtiskā kaitējumā, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu ar pagaidu regulā noteiktajiem pagaidu antidempinga maksājumiem nodrošinātās summas būtu jāatbrīvo.

(164)

Ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (17) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(165)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem,