(1)

Ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības ir būtiskas tirgus pārredzamības nodrošināšanai un palīdz panākt uzņēmumu atbildības uzņemšanos par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minētās prasības atbilst paredzētajam mērķim, un lai mazinātu administratīvo slogu, ir svarīgi tās pilnveidot.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (3) ir noteikts, ka Komisijai līdz 2024. gada 30. jūnijam ar deleģētajiem aktiem ir jāparedz ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kuros papildus informācijai, ko uzņēmumiem jau ir pienākums sniegt saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/2772 (4), tiktu precizēta informācija, kas uzņēmumiem jāziņo par ilgtspējas jautājumiem, un ziņošanas jomas, kas ir specifiskas nozarei, kurā uzņēmums darbojas.

(3)

Lai samazinātu ziņošanas slogu uzņēmumiem, kā teikts Komisijas 2023. gada 16. marta paziņojumā “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”, tiem būtu jāļauj vispirms koncentrēties uz Deleģētajā regulā (ES) 2023/2772 noteikto ilgtspējas ziņu sniegšanas prasību pildīšanu. Minētā iemesla dēļ termiņš tam, lai pieņemtu deleģētos aktus, kuros iekļauti ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāziņo par ilgtspējas jautājumiem, un ziņošanas jomas, kas ir specifiskas nozarei, kurā uzņēmums darbojas, kā minēts Direktīvā 2013/34/ES, būtu jāatliek par diviem gadiem. Tomēr šādai atlikšanai nebūtu jāliedz Komisijai pirms minētā divu gada laikposma beigām publicēt deleģētos aktus, kuros iekļauti nozarēm specifiski ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, un Komisijai būtu jācenšas pieņemt deleģētos aktus, kuros iekļauti astoņi no nozarēm specifiskajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, tiklīdz katrs no tiem ir gatavs.

(4)

Vienas nozares uzņēmumi bieži vien ir pakļauti līdzīgiem ar ilgtspēju saistītiem riskiem, un bieži vien tiem ir līdzīga ietekme uz sabiedrību un vidi. Vienas nozares uzņēmumu salīdzinājumi ir īpaši vērtīgi ieguldītājiem un citiem ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē gan informācija, kas būtu jāatklāj visu nozaru uzņēmumiem, gan informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj atkarībā no to darbības nozares. Nozarēm specifiski ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti ir īpaši svarīgi tādu nozaru gadījumā, kurās ir liels ar ilgtspēju saistīts risks vai ietekme uz vidi, cilvēktiesībām un pārvaldību, ieskaitot nozares, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (5) I pielikuma A, B (ieskaitot naftu, gāzi, ieguves rūpniecību un ogles) līdz H, K un L iedaļā, un minētajās nozarēs veiktās attiecīgās darbības. Ņemot vērā to, ka dažās nozarēs ar ilgtspēju saistītie riski un ietekme ir lielāki nekā citās nozarēs, Komisijai, pieņemot deleģētos aktus, kuros iekļauti nozarēm specifiski ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, būtu jānodrošina, ka informācija, kas precizēta minētajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ir samērīga ar katrai nozarei raksturīgā ar ilgtspējas jautājumiem saistītā riska un ietekmes apmēru. Komisijai arī būtu jāņem vērā tas, ka ne visas darbības kādā konkrētā nozarē vienmēr ir saistītas ar lielu risku vai ietekmi no ilgtspējas viedokļa. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas nozarēs, kas ir īpaši atkarīgas no dabas resursiem, nozarēm specifiskie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti prasītu atklāt ar dabu saistītu ietekmi un riskus biodaudzveidībai un ekosistēmām.

(5)

Direktīvā 2013/34/ES ir arī noteikts, ka Komisijai līdz 2024. gada 30. jūnijam ir jāpieņem deleģētais akts, lai paredzētu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kas jāizmanto, atklājot ilgtspējas informāciju par trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums pārsniedz 150 miljonus EUR Savienībā un kuriem vai nu ir meitasuzņēmumi Savienībā, kas ir lieli uzņēmumi vai mazi un vidēji uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot Savienības regulētajos tirgos, vai arī filiāles Savienībā, kuru neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus EUR. Šo ziņošanas prasību konkrētiem trešo valstu uzņēmumiem piemēro tikai no 2028. finanšu gada. Tā kā termiņš tam, lai pieņemtu deleģētos aktus, kuros iekļauti ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāziņo par ilgtspējas jautājumiem, un ziņošanas jomas, kas ir specifiskas nozarei, kurā uzņēmums darbojas, ir jāatliek par diviem gadiem, termiņš ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu pieņemšanai attiecībā uz konkrētiem trešo valstu uzņēmumiem arī būtu jāatliek par diviem gadiem.

(6)

Lai veicinātu demokrātisku kontroli, rūpīgu pārbaudi un pārredzamību, Komisijai vismaz reizi gadā būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi, un abiem kopā – ar Dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu. Attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi EFRAG darba programmā būtu jāiekļauj informācija par tās plānošanu, prioritāšu noteikšanu un termiņiem attiecībā uz turpmākajiem standartu projektiem un citiem mērķuzdevumiem.

(7)

Tāpēc Direktīva 2013/34/ES būtu attiecīgi jāgroza. Tā kā grozījumi, kas ieviesti ar šo grozošo direktīvu, attiecas uz Komisijai piešķirtā pilnvarojuma pieņemt deleģētos aktus konkrētu elementu, dalībvalstīm minētie grozījumi nav jātransponē, ja to valsts tiesību aktos ir tikai atsauce uz šādu pilnvarojumu,

1)

direktīvas 29.b panta 1. punktu groza šādi:

2)

direktīvas 40.b pantā datumu “2024. gada 30. jūnijam” aizstāj ar datumu “2026. gada 30. jūnijam”.