(1)

Datu aizsardzība un konfidenciālas saziņas nodrošināšana ir vitāli svarīga Savienības sabiedrībai, ekonomikai, drošībai un labklājībai. Kiberdrošība ir stratēģiski svarīga, veidojot digitālajam laikmetam gatavu Eiropu (2), un tā ir viens no galvenajiem Digitālās desmitgades politiskās programmas (3) mērķiem.

(2)

Gan ES Drošības savienības stratēģijā (4), gan ES kiberdrošības stratēģijā (5) šifrēšana ir uzsvērta kā būtiska tehnoloģija noturības un tehnoloģiskās suverenitātes panākšanai un operatīvo spēju veidošanai kiberuzbrukumu novēršanā. Faktiski digitālajai pasaulei šifrēšana ir būtiska, lai varētu nodrošināt digitālās sistēmas un transakcijas, aizsargāt vairākas pamattiesības, kā arī nodrošināt aizsardzības spējas. Dažādu valstu un privātu struktūru sacensība kvantiskās datošanas spēju attīstīšanā un jaunu potenciāli izdevīgu iespēju atraisīšana apdraud pašreizējos šifrēšanas standartus. Šiem standartiem ir centrāla nozīme datu konfidencialitātes un neskartības nodrošināšanā, konfidenciālas saziņas aizsardzībā un būtisku tīkla drošības elementu atbalstīšanā.

(3)

Tā kā nākotnē varētu tikt izstrādāti kvantiski datori, kuri spēs uzlauzt mūsdienu šifrējumu, Eiropai ir jāmeklē stingrāki aizsardzības pasākumi, nodrošinot konfidenciālas saziņas aizsardzību un konfidenciālas informācijas ilgtermiņa neskartību, t. i., iespējami ātri pārejot uz kvantizturīgu šifrēšanu. Jaunais šifrēšanas veids likvidēs pašreizējās asimetriskās šifrēšanas zināmās vārīgās vietas un uzlabos noturību briesmās, ko rada ļaunprātīga kvantisko datoru izmantošana.

(4)

Komisija vairāk nekā desmit gadus finansē kvantizturīgas šifrēšanas pētniecību un izstrādi, atzīdama, ka kvantiskā datošana potenciāli apdraud tagadējo šifrēšanu ar publisko atslēgu.

(5)

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja pašreizējā digitālajā infrastruktūrā un pakalpojumos publiskās pārvaldes iestādēm un citām kritiskām infrastruktūrām iespējami drīz pāriet uz kvantizturīgu šifrēšanu, ar to izraisot fundamentālas pārmaiņas šifrēšanas algoritmos, protokolos un sistēmās. Komisijas nesenajā Baltajā grāmatā “Kā apmierināt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības” uzsvērts, ka tam vajadzīgi koordinēti centieni iesaistīt pārvaldes iestādes, standartizācijas struktūras, nozares ieinteresētās personas, pētniekus un kiberdrošības speciālistus.

(6)

Šajā Komisijas ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt vispārēju stratēģiju kvantizturīgas šifrēšanas pieņemšanai, lai nodrošinātu koordinētu, sinhronizētu pāreju dažādu dalībvalstu un to publiskā sektora vidū. Stratēģijā būtu jānosaka skaidri mērķi, starpmērķi un termiņi, kas ļautu noteikt kopīgu kvantizturīgas šifrēšanas īstenošanas ceļvedi. Tā rezultātā visā Savienībā pastāvošajās pārvaldes sistēmās un kritiskajās infrastruktūrās ieviestos kvantizturīgas šifrēšanas tehnoloģijas, kas izmanto hibrīdiskas shēmas, kuras kvantizturīgu šifrēšanu varētu apvienot ar pastāvošajiem šifrēšanas paņēmieniem vai ar kvantisko atslēgu izdalīšanu.

(7)

Lai nodrošinātu efektīvu pāreju uz kvantizturīgu šifrēšanu, koordinētajā kvantizturīgas šifrēšanas īstenošanas ceļvedī būtu vajadzīgs darbību saraksts, kuras dalībvalstīm jāveic, tostarp apsverot kvantizturīgas šifrēšanas algoritmus, nosakot skaidru grafiku dažādiem posmiem un starpmērķiem, ņemot vērā to savstarpējo atkarību, kā arī iesaistītās ieinteresētās personas.

(8)

Lai kvantizturīgu šifrēšanu visā Savienībā īstenotu saskaņoti, ir svarīgi noteikt vienotus Eiropas standartus un izstrādāt satvaru kvantizturīgas šifrēšanas algoritmu identificēšanai un atlasei, ko paredzēts ieviest digitālajos tīklos un pakalpojumos visā Savienībā. Aktīvi piedaloties ES finansētiem pētniekiem, Savienība jau starptautiskos kvantizturīgas šifrēšanas atlases procesos atbalsta kvantizturīgas šifrēšanas kandidātalgoritmu izstrādi un testēšanu standartu vajadzībām. Šajā Komisijas ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas ES līmenī cieši sadarboties ar Savienības kiberdrošības ekspertiem, TID sadarbības grupu un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), lai izvērtētu un atlasītu piemērotus kvantizturīgas šifrēšanas algoritmus un pieņemtu tos par ES standartiem saskaņotai īstenošanai visā Savienībā.

(9)

Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāturpina aktīvi sadarboties ar stratēģiskajiem partneriem citās pasaules malās starptautisko kvantizturīgas šifrēšanas standartu izstrādē, lai arī turpmāk nodrošinātu sakaru sadarbspēju.

(10)

Pēc saskaņošanas dalībvalstu starpā kvantizturīgas šifrēšanas koordinētas īstenošanas ceļvedim būtu jākalpo par paraugu, pēc kura formulēt valstu plānus pārejai uz kvantizturīgu šifrēšanu vai, kur valsts plāni ir, to pieskaņošanai kopīgajam kvantizturīgas šifrēšanas koordinētas īstenošanas ceļvedim.

(11)

Lai nodrošinātu panākumus ieteikuma mērķu sasniegšanā, Komisija plāno cieši uzraudzīt pasākumus, kas veikti, atsaucoties uz ieteikumu. Tāpēc uzraudzības nodrošināšanai dalībvalstis tiek mudinātas pēc Komisijas pieprasījuma tai iesniegt visu attiecīgo informāciju, ko no tām var pamatoti gaidīt. Pamatojoties uz tādā veidā iegūto un visu pārējo pieejamo informāciju, Komisija novērtēs šā ieteikuma ietekmi un noteiks, vai vajadzīgi papildu pasākumi, to vidū saistošu Savienības tiesību aktu ierosināšana.

(12)

Šis ieteikums par kvantizturīgu šifrēšanu sakņojas politiskajos mērķos, kas ES kiberdrošības stratēģijā noteikti Savienības digitālo infrastruktūru un pakalpojumu pilnīgas drošības un noturības uzlabošanai pārvaldes iestāžu un citu kritisku infrastruktūru vajadzībām, un kalpo digitālā vienotā tirgus un Kopīgā paziņojuma par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju 10919/23 (6) mērķiem, un tajā ir ņemts vērā kritisko infrastruktūru fiziskās drošības un kiberdrošības apdraudējums, kā arī nesenajā kvantisko tehnoloģiju riska novērtējumā (7) konstatētās briesmas. Tajā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas īpaši atzīti ES Pamattiesību hartā (7., 8. un 11. pantā) un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (8. un 10. pantā), uzliekot valdībām pozitīvus pienākumus minimalizēt informācijas nelikumīgas piekļuves un kontroles briesmas, kuru dēļ ir jāaizsargā un jāveicina šifrēšanas tehnoloģijas,