EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32024H1029

Komisijas Ieteikums (ES) 2024/1029 (2024. gada 23. februāris) par atjauninātā Īrijas integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projektu

C/2024/1187

OV L, 2024/1029, 5.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2024/1029/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2024/1029/oj

European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

L sērija


2024/1029

5.4.2024

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2024/1029

(2024. gada 23. februāris)

par atjauninātā Īrijas integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projektu

(Autentiski ir tikai teksti angļu un īru valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu un 14. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Īrija atjauninātā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projektu iesniedza 2023. gada 8. decembrī. Tā kā atjauninātā Īrijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekts tika iesniegts novēloti, Eiropas Komisija nevarēja pieņemt šo ieteikumu sešu mēnešu laikā pirms galīgo atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu iesniegšanas termiņa, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 2. punktā.

(2)

Regulas (ES) 2018/1999 (“Pārvaldības regula”) 3. pantā un I pielikumā ir noteikti elementi, kas jāiekļauj atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. 2022. gada decembrī Komisija pieņēma norādījumus dalībvalstīm par nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu un galīgo atjaunināto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanas procesu un tvērumu (2). Norādījumos apzināta laba prakse un izklāstīta neseno rīcībpolitisko, juridisko un ģeopolitisko norišu ietekme uz enerģētikas un klimata rīcībpolitikām.

(3)

Saistībā ar plānu REPowerEU (3) un 2022. un 2023. gada Eiropas pusgada ciklu ietvaros Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību dalībvalstu reformām, kas saistītas ar enerģētiku un klimatu, un investīciju vajadzībām ar mērķi stiprināt enerģijas piegādes drošību un pieejamību cenas ziņā, paātrinot zaļu un taisnīgu pārkārtošanos. Tas ir atspoguļots 2022. un 2023. gada valsts ziņojumos par Īriju (4) un Padomes ieteikumos Īrijai (5). Dalībvalstīm jaunākie tām adresētie ieteikumi būtu jāņem vērā atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgajā redakcijā.

(4)

Komisijas ieteikumi attiecībā uz nacionālo mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Kopīgo centienu regulu (6) (KCR) ir balstīti uz ticamību, ka dalībvalstis sasniegs 2030. gada mērķrādītājus, ņemot vērā KCR paredzētos elastības iespēju izmantošanas noteikumus.

(5)

Komisijas ieteikumu par oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu (CCUS) mērķis ir iegūt pārskatu par plānoto šo tehnoloģiju ieviešanu valstu līmenī, tostarp informāciju par ikgadējiem CO2 apjomiem, ko plānots uztvert līdz 2030. gadam, sadalījumā pa uztvertā CO2 avotiem no iekārtām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (7), vai no citiem avotiem, piemēram, biogēniem avotiem vai tiešās uztveršanas no gaisa, par plānoto CO2 transportēšanas infrastruktūru un par potenciālo iekšzemes CO2 uzglabāšanas jaudu un CO2 iesūknēšanas apjomiem, ko plānots nodrošināt 2030. gadā.

(6)

Komisijas ieteikumi par sniegumu saskaņā ar Regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (“ZIZIMM regula”) (8) attiecas uz to, kā dalībvalsts izpilda debeta nepieļaušanas noteikumu 2021.–2025. gada periodā (1. periods) un nacionālo mērķrādītāju 2026.–2030. gadam (2. periods), ņemot vērā minētajā regulā izklāstītos noteikumus par elastības iespēju izmantošanu. Komisijas ieteikumos ņemts vērā arī tas, ka 1. periodā jebkurš emisiju pārsniegums saskaņā ar ZIZIMM regulu tiks automātiski pārnests uz KCR.

(7)

Lai pielāgošanās klimata pārmaiņām pienācīgi atbalstītu enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu, ir būtiski apzināt iespējamos klimata pārmaiņu draudus un analizēt klimatisko neaizsargātību un riskus, kas var ietekmēt attiecīgās teritorijas, iedzīvotājus un nozares. Komisijas ieteikumos par pielāgošanos ņemts vērā, cik lielā mērā Īrijas atjauninātajā NEKP ir integrējusi pielāgošanās mērķus, kuros ņemti vērā klimata riski, kas varētu traucēt Īrijai sasniegt enerģētikas savienības mērķus un mērķrādītājus. Ja netiks plānotas un īstenotas īpašas pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi, ir apdraudēta mērķu sasniegšana enerģētikas savienības dimensijās.

(8)

Komisijas ieteikumi par Īrijas ieceru vērienu atjaunīgās enerģijas jomā pamatojas uz Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā noteikto formulu, kas balstīta uz objektīviem kritērijiem, un svarīgām rīcībpolitikām un pasākumiem, kuru Īrijas atjauninātā NEKP projektā trūkst un kuri dotu iespēju savlaicīgi un izmakslietderīgi sasniegt Īrijas nacionālo devumu Savienības 2030. gadam nospraustajā saistošajā atjaunīgās enerģijas mērķrādītājā – vismaz 42,5 % –, tiecoties kolektīvi sasniegt 45 %, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (9) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/2413 (10). Komisijas ieteikumu pamatā ir arī Īrijas devums minētās direktīvas 15.a, 22.a, 23., 24. un 25. pantā izklāstīto konkrēto mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī ar to saistītās rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā ātri transponēt un īstenot direktīvu. Ieteikumi atspoguļo to, cik svarīgi ir izstrādāt visaptverošu ilgtermiņa plānošanu atjaunīgās enerģijas, jo īpaši vēja enerģijas, izvēršanai, lai palielinātu redzamību Eiropas ražošanas nozarei un tīkla operatoriem saskaņā ar Eiropas vēja enerģijas paketi (11).

(9)

Komisijas ieteikumi attiecībā uz nacionālo devumu energoefektivitātē ir balstīti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 (12) par energoefektivitāti 4. pantu un minētās direktīvas I pielikumā iekļauto formulu, kā arī saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem tās īstenošanai.

(10)

Komisijas ieteikumos īpaša uzmanība pievērsta mērķrādītājiem, mērķiem un devumiem, kā arī ar tiem saistītajām rīcībpolitikām un pasākumiem nolūkā īstenot plānu REPowerEU, lai strauji izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Tajos ņemta vērā pieredze, kas gūta, īstenojot paketi “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst” (13). Ieteikumi atspoguļo imperatīvu energosistēmu padarīt noturīgāku, ņemot vērā pienākumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/941 (14) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (15) par gāzes piegādes drošību, kā arī saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par enerģijas uzkrāšanu (16).

(11)

Komisijas ieteikumos ņemta vērā nepieciešamība paātrināt iekšējā enerģijas tirgus integrāciju, lai stiprinātu elastības lomu un iespēcinātu un aizsargātu patērētājus. Komisijas ieteikumā arī ņemts vērā, cik svarīgi ir novērtēt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā un Komisijas Ieteikumā (ES) 2023/2407 (17) izklāstītajām prasībām.

(12)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamas investīcijas tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, lai veicinātu tīras enerģijas risinājumu izstrādi un ražošanas jaudu, citastarp piemērotas rīcībpolitikas un pasākumus energoietilpīgām industrijām un citām uzņēmējdarbības jomām; un vajadzību paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju neto nulles emisiju industrijas vajadzībām, lai Savienībā nostiprinātu spēcīgu, konkurētspējīgu un tīru ekonomiku.

(13)

Komisijas ieteikumi balstās uz saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, lai pakāpeniski samazinātu fosilā kurināmā izmantošanu, kā arī uz to, cik svarīga ir pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā subsīdijām.

(14)

Komisijas ieteikums par investīciju vajadzībām izriet no Komisijas novērtējuma par to, vai atjauninātā plāna projekts sniedz vispārēju pārskatu par investīcijām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu mērķus, mērķrādītājus un devumus visās enerģētikas savienības dimensijās, tajā norādīti finansējuma avoti, nošķirot privātos un publiskos avotus; un ir izklāstītas investīcijas, kas ir saskanīgas ar Īrijas atveseļošanas un noturības plānu, Īrijas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem un 2022. un 2023. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros, un ietverts precīzs makroekonomiskais novērtējums par plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem. NEKP būtu jānodrošina nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamība un paredzamība, kas veicinātu investīciju noteiktību.

(15)

Komisijas ieteikumi atspoguļo to, cik svarīga ir plaša reģionālā apspriešanās, kā arī savlaicīga un iekļaujoša apspriešanās par plānu, citastarp rezultatīva sabiedrības līdzdalība ar pietiekamu informāciju un laika grafiku, saskaņā ar Orhūsas konvenciju (18).

(16)

Komisijas ieteikumi par taisnīgu pārkārtošanos atspoguļo novērtējumu par to, vai Īrijas plānā ir pietiekami padziļināti apzināta klimatiskās pārkārtošanās un enerģētikas pārkārtošanas attiecīgā ietekme uz sociālo jomu, nodarbinātību un prasmēm, kā arī izklāstītas atbilstošas papildu rīcībpolitikas un pasākumi taisnīgas pārkārtošanās veicināšanai, vienlaikus sekmējot cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanu.

(17)

Komisijas ieteikumi Īrijai pamatojas uz Īrijas atjauninātā NEKP (19) projekta novērtējumu, kas publicēts kopā ar šo ieteikumu.

(18)

Īrijai būtu pienācīgi jāņem vērā šie ieteikumi, izstrādājot savu galīgo atjaunināto integrēto NEKP, kas jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam,

AR ŠO ĪRIJAI IESAKA.

1.

Izklāstīt izmaksefektīvas papildu rīcībpolitikas un pasākumus, jo īpaši lauksaimniecības un transporta nozarē, prognozētās 31,8 procentpunktu starpības novēršanai ar 2030. gadam nosprausto nacionālo siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāju –42 % (salīdzinājumā ar 2005. gada līmeņiem saskaņā ar KCR). Sniegt atjauninātas prognozes, kurās parādīts, kā esošās un plānotās rīcībpolitikas nodrošinās mērķrādītāja sasniegšanu, un, ja nepieciešams, norādīt, kā tiks izmantotas KCR paredzētās elastības iespējas, lai nodrošinātu atbilstību. Papildināt informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, skaidri norādot to tvērumu, grafiku un, ja iespējams, paredzamo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, arī attiecībā uz pasākumiem tādās Savienības finansēšanas programmās kā kopējā lauksaimniecības politika.

2.

Norādīt CO2 emisiju apjomu, ko varētu uztvert katru gadu līdz 2030. gadam, norādot arī avotu. Sniegt detalizētu informāciju par to, kā uztvertais CO2 tiks transportēts. Apzināt kopējo CO2 uzglabāšanas jaudu un iesūknēšanas apjomus, kas tiks darīti pieejami līdz 2030. gadam.

3.

Izklāstīt konkrētu ceļu, kā tiks sasniegts Regulā (ES) 2018/841 definētais nacionālais ZIZIMM mērķrādītājs. Iekļaut papildu pasākumus ZIZIMM sektorā, sīki izklāstot to grafiku un darbības jomu un kvantitatīvi novērtējot to paredzamo ietekmi, lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu piesaiste tiek faktiski saskaņota ar Regulā (ES) 2018/841 noteikto ES 2030. gada neto piesaistes mērķrādītāju, kas ir –310 Mt CO2 ekvivalenta, un valstij noteikto piesaistījumu mērķrādītāju, kas ir –626 kt CO2 ekvivalenta. Sniegt skaidru informāciju par to, kā publiskais finansējums (gan Savienības līdzekļi, citastarp kopējās lauksaimniecības politikas finansējums, gan valsts atbalsts) un privātais finansējums, izmantojot oglekļsaistīgas lauksaimniecības shēmas, tiek konsekventi un rezultatīvi izmantots, lai sasniegtu nacionālo neto piesaistes mērķrādītāju. Sniegt informāciju par esošo stāvokli un progresu, kas jāpanāk, lai nodrošinātu uzlabojumus augstākas pakāpes līmeņu/ģeogrāfiski skaidri izteiktu datu kopu izveidē monitoringa, ziņošanas un verifikācijas vajadzībām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļā noteikto.

4.

Sniegt papildu analīzi par attiecīgo klimatisko neaizsargātību un riskiem saistībā ar nacionālo mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu, kā arī rīcībpolitikām un pasākumiem dažādās enerģētikas savienības dimensijās. Ja iespējams, precīzāk izklāstīt un kvantitatīvi novērtēt saikni ar konkrētiem enerģētikas savienības mērķiem un rīcībpolitikām, kurus vajadzētu atbalstīt pielāgošanās rīcībpolitikām un pasākumiem. Pietiekami detalizēti izklāstīt papildu pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumus, kuri palīdzēs sasniegt nacionālos mērķus, mērķrādītājus un devumus enerģētikas savienības satvarā, citastarp pasākumus elektroenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai un enerģijas taupīšanai dzīvojamā sektorā.

5.

Ievērojami palielināt ieceru vērienīgumu, paredzot mērķi sasniegt vismaz 43 % atjaunīgās enerģijas īpatsvaru kā devumu Savienības saistošajā atjaunīgās enerģijas mērķrādītājā 2030. gadam, kas noteikts grozītās Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 1. punktā, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā iekļauto formulu. Iekļaut indikatīvu trajektoriju, pēc kuras vadoties, tiek sasniegti Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā minētie atsauces punkti 2025. un 2027. gadam. Nodrošināt, ka tiek veikti pietiekami pasākumi, kas novērš nepietiekamību attiecībā uz tās 2021. gada atjaunīgās enerģijas bāzlīniju, kas nedrīkst būt zemāka par tās obligāto nacionālo kopējo mērķrādītāju attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvaru 2020. gadā, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 32. panta 4. punktā.

6.

Sniegt atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ieviešanas aplēstās trajektorijas un ilgtermiņa plānu nākamajiem desmit gadiem ar perspektīvu līdz 2040. gadam. Iekļaut indikatīvu mērķrādītāju attiecībā uz inovatīvām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām līdz 2030. gadam saskaņā ar grozīto Direktīvu (ES) 2018/2001. Iekļaut konkrētus mērķrādītājus, kas palīdzētu sasniegt 2030. gadam noteiktos indikatīvos apakšmērķrādītājus attiecībā uz ēku sektoru un rūpniecību, kā arī 2030. gadam noteikto saistošo apakšmērķrādītāju nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām degvielām (RFNBO) rūpniecībā, saskaņā ar grozīto Direktīvu (ES) 2018/2001. Norādīt indikatīvu mērķrādītāju attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem siltumapgādē un aukstumapgādē nolūkā sasniegt papildvērtības, kuras noteiktas grozītās Direktīvas (ES) 2018/2001 IA pielikumā, un indikatīvu mērķrādītāju centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē 2021.–2030. gadam. Norādīt, kādu mērķrādītāju Īrija plāno sasniegt transporta sektorā ar degvielas piegādātājiem noteikto pienākumu, citastarp arī ar apakšmērķrādītāju attiecībā uz modernām biodegvielām un RFNBO, nodrošinot, ka tas ir pietiekams, lai tiktu ievērots 2030. gadam noteiktais RFNBO minimālais līmenis.

7.

Turpināt aprakstīt detalizētas un kvantitatīvi izteiktas rīcībpolitikas un pasākumus, kas dotu iespēju savlaicīgi un izmakslietderīgi sasniegt Īrijas nacionālo devumu Savienības saistošajā mērķrādītājā, kas paredz 42,5 % atjaunīgās enerģijas īpatsvaru 2030. gadā, tiecoties kolektīvi sasniegt 45 %. Jo īpaši aprakstīt, kā tā plāno paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru, un plašāk aprakstīt atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, attiecībā uz kurām tā plāno noteikt “atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritorijas” ar ātrākām un vienkāršākām procedūrām. Detalizētāk aprakstīt pasākumus, ar kuriem plānots izstrādāt veicinošu satvaru, kas palīdzētu palielināt elektroenerģijas un siltumapgādes un aukstumapgādes tīklu integrāciju, un atlikumsiltuma atgūšanas pasākumus. Aprakstīt, kā tiks izstrādāts pienākums attiecībā uz degvielas piegādātājiem transporta nozarē, iekļaut papildu pasākumus ūdeņraža veicināšanai rūpniecībā un ES sagatavošanai atjaunīgā ūdeņraža tirdzniecībai.

8.

Iekļaut aplēstās trajektorijas par biomasas piegādi dalījumā pa izejvielām un par izejvielu izcelsmi, nošķirot iekšzemes produkciju un importu. Iekļaut novērtējumu par iekšzemes meža biomasas piegādi enerģijas ražošanai 2021.–2030. gadā saskaņā ar grozītajā Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajiem stingrākiem ilgtspējas kritērijiem. Iekļaut novērtējumu par to, cik lielā mērā prognozētā meža biomasas izmantošana enerģijas ražošanai ir saderīga ar Īrijas saistībām saskaņā ar pārskatīto ZIZIMM regulu, jo īpaši 2026.–2030. gada periodā, kā arī nacionālos pasākumus un rīcībpolitikas, ar kuriem nodrošina šādu saderību. Precizēt to, cik saderīgi ir šādi aspekti: apmežošanas pasākumi, prognozētais cietās biomasas izmantojuma pieaugums enerģētikā, ZIZIMM piesaistītāji un biodaudzveidība. Aprakstīt turpmākus pasākumus biometāna ilgtspējīgas ražošanas veicināšanai, ņemot vērā Īrijas ilgtspējīgas biogāzes/biometāna potenciālu un ražošanu, dabasgāzes patēriņa profilu un esošo infrastruktūru, digestāta izmantošanu un biogēnā CO2 izmantošanu.

9.

Iespēju robežās norādīt paredzamo grafiku, kādā tiks pieņemtas leģislatīvās un neleģislatīvās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir transponēt un īstenot grozītās Direktīvas (ES) 2018/2001 noteikumus, jo īpaši attiecībā uz iepriekšējos punktos minētajiem pasākumiem.

10.

Iekļaut nacionālo energoefektivitātes devumu attiecībā uz enerģijas galapatēriņu Savienības saistošajā enerģijas galapatēriņa mērķrādītājā 2030. gadam, kas atbilst Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pantam un I pielikumam vai ir vienāds ar koriģēto indikatīvo nacionālo devumu, kuru Komisija iesniegs katrai dalībvalstij līdz 2024. gada 1. martam saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 5. punktu. Iekļaut valsts energoefektivitātes devumu primārās enerģijas patēriņā Savienības indikatīvajā primārās enerģijas patēriņa mērķrādītājā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pantu un I pielikumu. Iekļaut enerģijas patēriņa samazinājuma apjomu, kas jāsasniedz visām publiskajām struktūrām, sadalot pa sektoriem, kā arī kumulatīvo enerģijas ietaupījumu apjomu, kas jāsasniedz periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, un paskaidrojumu par to, kā noteikta aprēķinos izmantotā bāzlīnija.

11.

Izklāstīt pilnīgas rīcībpolitikas un pasākumus ar mērķi sasniegt nacionālo energoefektivitātes devumu un jo īpaši to, kā tiks īstenots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Sīkāk skaitliski izteikt energoietaupījumus, ko paredzēts sasniegt ar plānotajiem pasākumiem nolūkā sasniegt 2030. gada energoefektivitātes mērķus. Norādīt grodas energoefektivitātes finansēšanas programmas un finansiālā atbalsta shēmas, kas spēj mobilizēt privātās investīcijas un papildu līdzfinansējumu. Sniegt plašāku informāciju par Direktīvas (ES) 2023/1791 30. pantā definētā valsts energoefektivitātes fonda lomu palīdzēšanā sasniegt nacionālos energoefektivitātes devumus ES mērķrādītājos, ieskaitot finanšu instrumentu izmantošanu fonda ietvaros.

12.

Iekļaut atjauninātas ieceres nolūkā līdz 2050. gadam nodrošināt ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu valsts ēku fondu un esošās ēkas pārveidot par bezemisiju ēkām, arī starpposma atskaites punktus 2030. un 2040. gadam un salīdzinājumu ar jaunāko ilgtermiņa renovācijas stratēģiju. Atbalstīt ēku dekarbonizācijas mērķrādītājus, sniedzot plašāku informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, arī to izmaksām un paredzamo ietekmi energoietaupījumu ziņā, saskanīgas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas īstenošanai.

13.

Sīkāk paskaidrot paredzētos pasākumus, ar kuriem diversificē gāzes piegādi un turpina veicināt gāzes pieprasījuma samazināšanos līdz 2030. gadam. Stiprināt energosistēmas noturību, jo īpaši precizējot enerģijas uzkrāšanas izvēršanas mērķi un paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus, un ierosināt rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem energosistēmā integrē klimatadaptācijas imperatīvu. Novērtēt Īrijas naftas infrastruktūras (rafinētavu, naftas krājumu, ostu, cauruļvadu) piemērotību gaidāmajam naftas pieprasījuma samazinājumam un pārejai uz mazoglekļa alternatīvām.

14.

Pieprasījuma elastības plānā izvirzīt skaidrus mērķus un mērķrādītājus attiecībā uz pieprasījumreakciju un noteikt skaidru grafiku plānotajām sistēmas pakalpojumu izmaiņām nolūkā uzlabot energosistēmas elastību, ņemot vērā elastības vajadzību novērtējumu. Aprakstīt, kā grozītās Direktīvas (ES) 2018/2001 20.a panta kontekstā Īrija plāno veicināt energosistēmas integrāciju. Noteikt uz nākotni vērstus mērķus un mērķrādītājus attiecībā uz tirgus integrāciju, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka vairumtirdzniecības tirgos valda konkurence un jauniem tirgus dalībniekiem ir vienlīdzīgas iespējas. Plašāk aprakstīt, kā pasākumi, kas izklāstīti atjauninātā NEKP projektā, var palīdzēt veidot konkurenciālākus enerģijas mazumtirgus un stiprināt patērētāju iespēcināšanu mazumtirgū.

15.

Ņemot vērā Ieteikumu (ES) 2023/2407, norādīt konkrētu izmērāmu enerģētiskās nabadzības samazināšanas mērķrādītāju, kā prasīts Regulā (ES) 2018/1999. Paskaidrot, kā paredzēts izmantot energoefektivitātes pasākumus saskaņā ar Energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai mazinātu enerģētisko nabadzību, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1999.

16.

Sīkāk precizēt nacionālos mērķus pētniecības, inovācijas un konkurētspējas jomā saistībā ar tīro tehnoloģiju apguvi, izstrādājot plānu 2030. un 2050. gadam ar mērķi atbalstīt rūpniecības dekarbonizāciju un veicināt uzņēmumu pārkārtošanos uz neto nulles emisiju un aprites ekonomiku. Norādīt rīcībpolitikas un pasākumus, kas veicina apritīgu un neto nulles emisiju projektu izstrādi, arī tādu, kas ir relevanti energoietilpīgām industrijām. Aprakstīt paredzamu un vienkāršotu regulatīvo satvaru atļauju piešķiršanas procedūrām un to, kā vajadzības gadījumā tiks vienkāršota piekļuve valsts finansējumam. Norādīt detalizētas rīcībpolitikas un pasākumus energosistēmas digitalizācijai, ar tīru enerģiju saistītu prasmju pilnveidei un atvērtas un godīgas tirdzniecības veicināšanai nolūkā nodrošināt noturīgas un ilgtspējīgas svarīgu neto nulles emisiju komponentu un aprīkojuma piegādes ķēdes.

17.

Norādīt reformas un pasākumus, kuru mērķis ir mobilizēt privātās investīcijas, kas vajadzīgas enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai. Uzlabot un paplašināt investīciju vajadzību analīzi, iekļaujot visaptverošu un konsekventu pārskatu par publisko un privāto investīciju vajadzībām agregēti un pa nozarēm. Lejupēju visas ekonomikas mēroga pieeju papildināt ar augšupēju konkrētu projektu novērtējumu. Norādīt kopējo investīciju vajadzību sadalījumu, papildus sniedzot informāciju par mobilizējamajiem valsts, reģionālajiem un Savienības finansējuma avotiem, kā arī privātajiem finansējuma avotiem. Pievienot īsu aprakstu par to, kāda veida finansiālā atbalsta shēmas ir izvēlētas, lai īstenotu rīcībpolitikas un pasākumus, ko finansē no publiskā sektora budžeta, un par apvienoto finanšu instrumentu izmantošanu, izmantojot dotācijas, aizdevumus, tehnisko palīdzību un valsts garantijas, tostarp valsts attīstību veicinošo banku lomu attiecīgajās shēmās un/vai to, kā tiek mobilizēts privātais finansējums. Apsvērt iespēju kā finansējuma avotu izmantot izmakslietderīgus iedales apjomu pārskaitījumus uz citām dalībvalstīm saskaņā ar KCR. Rūpīgi novērtēt plānoto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomisko ietekmi.

18.

Norādīt, kā atjauninātajā plānā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi ir saderīgi ar Īrijas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu.

19.

Detalizēti paskaidrot, kā un līdz kuram datumam Īrija plāno pakāpeniski atcelt fosilā kurināmā subsīdijas. Detalizēti paskaidrot, kā Īrija plāno pakāpeniski izbeigt cietā fosilā kurināmā izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, konkretizējot ar to saistītās saistības un pasākumus.

20.

Detalizēti aprakstīt analītisko pamatu, sniedzot prognozes par energosistēmas attīstību līdz 2040. gadam saskaņā ar plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem.

21.

Sniegt detalizētāku informāciju par klimatiskās pārkārtošanās un enerģētikas pārkārtošanas ietekmi uz sociālo jomu, nodarbinātību un prasmēm vai jebkādu citu distributīvo ietekmi, kā arī par plānotajiem mērķiem un pasākumiem taisnīgas pārkārtošanās atbalstam ar holistiskāku valsts līmeņa pieeju. Norādīt atbalsta veidu, iniciatīvu ietekmi, mērķgrupas, piešķirtos resursus un uzraudzības satvaru, ņemot vērā Padomes Ieteikumu par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (20). Iespēju robežās iekļaut vairāk elementu, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/955 (21) nodrošinātu pienācīgu analītisko bāzi nākotnes sociālā klimata plāna sagatavošanai, arī norādes par to, kā novērtēt ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saistītās problēmas un sociālo ietekmi uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām attiecībā uz degvielu sadedzināšanu ēku un autotransporta sektorā un citos sektoros, kā arī apzināt iespējamos labuma guvējus un relevanto rīcībpolitikas satvaru. Paskaidrot, kā NEKP noteiktais rīcībpolitikas satvars veicinās Īrijas sociālā klimata plāna sagatavošanu un kā tiks nodrošināta saskaņotība starp šiem abiem plāniem.

22.

Sniegt skaidru un detalizētu pārskatu par to, kā apspriešanās process nodrošinās visu relevanto iestāžu, iedzīvotāju un ieinteresēto personu, arī sociālo partneru, līdzdalību atjauninātā plāna galīgās versijas sagatavošanā, citastarp informāciju par dažādo apspriežu grafiku un ilgumu. Sniegt detalizētu apspriešanās laikā dažādu aktoru pausto viedokļu kopsavilkumu un kopsavilkumu par to, kā apspriešanās laikā uzklausītie viedokļi integrēti plānā.

23.

Paplašināt jau esošo labo reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm visās jomās un izveidotajā reģionālās sadarbības satvarā, piemēram, Ziemeļu jūru enerģētiskās sadarbības satvarā. Aprakstīt, kā Īrija plāno līdz 2025. gadam izveidot satvaru sadarbībai ar citām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/2413 9. pantu. Turpināt centienus parakstīt vajadzīgos solidaritātes nolīgumus par gāzes piegādes drošību (ar Beļģiju un Nīderlandi).

Briselē, 2024. gada 23. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Kadri SIMSON


(1)   OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(2)   OV C 495, 29.12.2022., 24. lpp.

(3)  COM(2022) 230 final.

(4)  SWD(2022) 615 final, SWD(2023) 607 final.

(5)  COM(2022) 615 final, COM(2023) 607 final.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.), kas grozīta ar Regulu (ES) 2023/857 (2023. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un Regulu (ES) 2018/1999 (OV L 111, 26.4.2023., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/839 (2023. gada 19. aprīlis), ar ko attiecībā uz darbības jomu, ziņošanas un izpildes noteikumu vienkāršošanu un dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999 (OV L 107, 21.4.2023., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (OV L, 2023/2413, 31.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/2413/oj).

(11)  Paziņojums “Eiropas Vēja enerģijas rīcības plāns” (COM(2023) 669 final, 24.10.2023.) un paziņojums “ES mērķu sasniegšana atkrastes atjaunīgās enerģijas nozarē” (COM(2023) 668 final).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (OV L 231, 20.9.2023., 1. lpp.).

(13)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst” (COM(2022) 360 final).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp.).

(16)  Komisijas Ieteikums (2023. gada 14. marts) par enerģijas uzkrāšanu, kas ir dekarbonizētas un drošas ES energosistēmas stūrakmens (OV C 103, 20.3.2023., 1. lpp.).

(17)  Komisijas Ieteikums (ES) 2023/2407 (2023. gada 20. oktobris) par enerģētisko nabadzību (OV L, 2023/2407, 23.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2023/2407/oj).

(18)  Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesas iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija), parakstīta 1998. gada 25. jūnijā.

(19)  SWD(2024) 42.

(20)  Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (OV C 243, 27.6.2022., 35. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (OV L 130, 16.5.2023., 1. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2024/1029/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)


Top