(1)

Starptautiskā Darba konference tās 108. sesijā 2019. gadā pieņēma Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2019. gada Konvenciju Nr. 190 par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, uz kuru var atsaukties kā 2019. gada Konvenciju pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos (“Konvencija”).

(2)

Lai veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem, darba aizsardzību un dzimumu līdztiesību, kā arī lai apkarotu diskrimināciju, Savienība veicina to starptautisko darba konvenciju ratifikāciju, kuras SDO ir klasificējusi kā aktuālas.

(3)

Konvencija ir Savienības dalītā kompetencē. Gan spēkā esošie attiecīgie Savienības noteikumi, gan Konvencijas noteikumi nosaka minimālās prasības. Konvencija nerada risku, ka var tikt apdraudēti spēkā esošie Savienības noteikumi vai mainīta to darbības joma.

(4)

Tiek uzskatīts par lietderīgu, ka Savienība īsteno savu kompetenci attiecībā uz tām Konvencijas daļām, kas konkrēti attiecas uz darba vides uzlabošanu, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību un vīriešu un sieviešu līdztiesību nodarbinātības un profesijas jautājumos, ciktāl Savienība par to ir pieņēmusi noteikumus.

(5)

Savienība Konvenciju nevar ratificēt, jo tās puses var būt tikai valstis.

(6)

Šādā situācijā Savienības ārējo kompetenci var īstenot ar dalībvalstu starpniecību.

(7)

Visas ES dalībvalstis atbalstīja Konvencijas mērķus, un tām bija būtiska loma tās pieņemšanā. Trīspusējā struktūrā, kas ierosina pieņemt Konvenciju, neviena dalībvalsts nebalsoja pret vai atturējās.

(8)

Dalībvalstis būtu jāaicina saskaņā ar piemērojamajām valsts un konstitucionālajām procedūrām un praksi un SDO Konstitūcijas 19. panta 5. punktu ratificēt tās Konvencijas daļas, kas konkrēti attiecas uz darba vides uzlabošanu, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību un vīriešu un sieviešu līdztiesību nodarbinātības un profesijas jautājumos, ciktāl Savienība par to ir pieņēmusi noteikumus,