1.   Pirms Eiropas zaļās obligācijas dzēšanas termiņa no šādas obligācijas gūtos ieņēmumus saskaņā ar taksonomijas prasībām pilnībā iedala vienai vai vairākām šādām kategorijām (“pakāpeniskā pieeja”):

Atkāpjoties no pirmās daļas, emitenti pirms to ieņēmumu iedalīšanas, kas gūti no Eiropas zaļās obligācijas, var no minētajiem ieņēmumiem atskaitīt emisijas izmaksas.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, emitenti no vienas vai vairāku apgrozībā esošo Eiropas zaļo obligāciju gūtos ieņēmumus var iedalīt pamatlīdzekļu vai finanšu aktīvu portfelim saskaņā ar taksonomijas prasībām (“portfeļa pieeja”).

Ja emitenti iedala ieņēmumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tie 11. pantā minētajos iedalīšanas pārskatos pierāda, ka to šā punkta pirmajā daļā minēto pamatlīdzekļu kopējā vērtība pārsniedz to apgrozībā esošo Eiropas zaļo obligāciju portfeļa kopējo vērtību.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, suverēns subjekts vai trešās valsts emitents, kas ir valsts, federācijas loceklis federālas valsts gadījumā vai reģionālā vai pašvaldības vienība, no tā emitētajām Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus var iedalīt arī nodokļu atvieglojumiem, subsīdijām, starppatēriņam, vispārējās valdības iekšējiem kārtējiem pārvedumiem, pašreizējai starptautiskajai sadarbībai vai cita veida publiskajiem izdevumiem, ar noteikumu, ka šie ieņēmumi tiek iedalīti saskaņā ar taksonomijas prasībām.

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, emitenti līdz 15 % no ieņēmumiem, kas gūti no Eiropas zaļās obligācijas, var iedalīt saimnieciskajām darbībām, kuras atbilst taksonomijas prasībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus, ar noteikumu, ka minētās darbības ir:

2.   Ja emitents no Eiropas zaļās obligācijas gūtos ieņēmumus iedala saskaņā ar šā panta 1. punktu, tas 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā apraksta attiecīgās darbības un aplēsto procentuālo daļu no ieņēmumiem, kuri paredzēta šādu darbību finansēšanai, kopumā un arī pa darbībām.

3.   Ja emitents no Eiropas zaļās obligācijas gūtos ieņēmumus iedala 1. punkta a) apakšpunktā minētajām saimnieciskajām darbībām, tas nodrošina, ka minētās darbības attiecīgā gadījumā atbilst vispārējiem kritērijiem attiecībā uz principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma A, B, C un D papildinājumā.

4.   Gadījumos, kad emitents no Eiropas zaļās obligācijas gūtos ieņēmumus iedala 1. punkta b) apakšpunktā minētajām saimnieciskajām darbībām, tas pieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka minētās darbības atbilst attiecīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

1.   Ieņēmumus no finanšu aktīviem iedala tikai 4. panta 1. punktā noteiktajiem izmantojumiem vai attiecīgā gadījumā 4. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem izmantojumiem.

2.   Ieņēmumus no finanšu aktīviem var iedalīt citiem, sekojošiem, finanšu aktīviem, ar noteikumu, ka:

1.   Ja 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētie ieņēmumu izmantojumi attiecas uz saimnieciskām darbībām, kas atbildīs taksonomijas prasībām, emitents publicē CapEx plānu.

2.   CapEx plānā precizē termiņu – kas beidzas pirms Eiropas zaļās obligācijas dzēšanas termiņa –, līdz kuram visiem kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem, kurus finansē ar Eiropas zaļo obligāciju, ir jāatbilst taksonomijai.

3.   Emitents 60 dienu laikā pēc CapEx plānā norādītā termiņa saņem ārējā pārbaudītāja izvērtējumu par to kapitālizdevumu un darbības izdevumu atbilstību taksonomijai, kuri iekļauti minētajā CapEx plānā un tiek finansēti ar ieņēmumiem, kas gūti no Eiropas zaļās obligācijas.

1.   Ja emitenti no Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus iedala 4. panta 1. un 3. punktā noteiktajiem izmantojumiem, tie nodrošina, ka:

2.   Ja emitenti ieņēmumus iedala saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto portfeļa pieeju, emitenti savā portfelī iekļauj tikai tos aktīvus, kuru pamatā esošā saimnieciskā darbība atbilst visiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas bija piemērojami jebkurā brīdī septiņu gadu laikā pirms iedalīšanas pārskata publicēšanas dienas.

3.   Ja pastāv risks, ka no apgrozībā esošās obligācijas gūtie ieņēmumi neatbildīs 1. panta b) punkta ii) apakšpunktam, emitents izstrādā, iesniedz ārējam pārbaudītājam un publicē plānu, kā panākt to pēc iespējas labāku atbilstību grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem un kā pēc iespējas mazināt negatīvās sekas, ko radītu nepilnīga atbilstība grozītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Emitents minēto plānu publicē, pirms beidzas 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais laikposms.

4.   Atbilstību attiecīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem pierāda 11. pantā minētajā iedalīšanas pārskatā.

1.   Pirms Eiropas zaļās obligācijas emisijas emitenti:

2.   Šī panta 1. punktā minētā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapa var attiekties uz vairāk nekā vienu Eiropas zaļo obligāciju emisiju.

3.   Šī panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā pirmsemisijas pārbaude ietver:

1.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti par katru 12 mēnešu periodu līdz dienai, kad ir pilnībā iedalīti no to Eiropas zaļās obligācijas gūtie ieņēmumi, un attiecīgā gadījumā līdz CapEx plāna īstenošanas pabeigšanai, sagatavo Eiropas zaļo obligāciju ieņēmumu iedalīšanas pārskatu, izmantojot II pielikumā noteikto veidni, kurā pierāda, ka ieņēmumi, kas gūti no attiecīgās Eiropas zaļās obligācijas no tās emisijas dienas līdz ziņojumā minētā perioda beigām, ir tikuši iedalīti saskaņā ar 4. līdz 8. pantu.

Pirmais 12 mēnešu periods sākas emisijas dienā.

Atkāpjoties no otrās daļas, emitenti var par pirmā pārskata perioda beigu dienu noteikt emisijas kalendārā gada vai finanšu gada pēdējo dienu.

2.   Iedalīšanas pārskatos attiecīgā gadījumā iekļauj informāciju par progresu, kas sasniegts CapEx plāna īstenošanā.

Emitenti savos ieņēmumu iedalīšanas gada pārskatos publicē jebkuras tādas aizkavēšanās vai novirzes iemeslus, kura būtiski ietekmē CapEx plāna īstenošanu.

3.   Ieņēmumu iedalīšanas pārskati var attiekties uz vairāk nekā vienas Eiropas zaļās obligācijas emisiju.

4.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti saņem ārēja pārbaudītāja veiktu pēcemisijas pārbaudi attiecībā uz ieņēmumu iedalīšanas pārskatu, kuru sagatavo pēc tam, kad no Eiropas zaļās obligācijas gūtie ieņēmumi ir pilnībā iedalīti.

5.   Ja pēc ieņēmumu iedalīšanas pārskata publicēšanas saskaņā ar 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu ieņēmumu iedalīšana tiek koriģēta, attiecīgo Eiropas zaļo obligāciju emitenti labo ieņēmumu iedalīšanas pārskatu un bez nepamatotas kavēšanās saņem ārēja pārbaudītāja veiktu pēcemisijas pārbaudi attiecībā uz minēto laboto ieņēmumu iedalīšanas pārskatu.

6.   Atkāpjoties no 4. punkta, ikvienu iedalīšanas pārskatu, ko sagatavo emitenti, kuri no vienas vai vairākām Eiropas zaļajām obligācijām gūtos ieņēmumus iedala aktīvu portfelim, pakļauj ārēja pārbaudītāja veiktai pēcemisijas pārbaudei. Ārējais pārbaudītājs īpašu uzmanību pievērš tiem aktīviem, kuri nebija iekļauti nevienā iepriekš publicētā ieņēmumu iedalīšanas pārskatā.

Šāda pēcemisijas pārbaude nav jāveic, ja periodā, uz kuru attiecas iedalīšanas pārskats, aktīvu portfelī nav veiktas nekādas izmaiņas iedalīšanā un neviens portfeļa aktīvs nav ticis mainīts vai pats nav ticis pakļauts izmaiņām iedalīšanā salīdzinājumā ar iepriekšējā iedalīšanas pārskata aptverto periodu. Šādos gadījumos attiecīgajā iedalīšanas pārskatā iekļauj paziņojumu par to, ka pēcemisijas pārbaude nav veikta šādu izmaiņu neesamības dēļ.

7.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti nodrošina, ka ieņēmumu iedalīšanas gada pārskati un attiecīgā gadījumā jebkādas šajā pantā paredzētas pēcemisijas pārbaudes rezultāti tiek publiskoti 270 dienu laikā pēc katra 1. punktā minētā 12 mēnešu perioda beigām. Minētajā 270 dienu periodā emitenti nodrošina, ka iedalīšanas pārskata pārbaudei ārējā pārbaudītāja rīcībā ir vismaz 90 dienas.

8.   Šā panta 4., 5. un 6. punktā minētie pēcemisijas pārbaudes rezultāti ietver šādus elementus:

1.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti pēc tam, kad ieņēmumi ir pilnībā iedalīti, un vismaz vienu reizi minēto obligāciju pastāvēšanas laikā, izmantojot III pielikumā iekļauto veidni, sagatavo un publisko ziņojumu par Eiropas zaļo obligāciju ietekmi uz vidi.

2.   Ziņojumi par Eiropas zaļo obligāciju ietekmi var attiekties uz vairāk nekā vienas Eiropas zaļās obligācijas emisiju.

3.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti var lūgt ārējam pārbaudītājam pārbaudīt minēto ietekmes ziņojumu. Šādas ietekmes ziņojuma pārbaudes ietver šādus elementus:

1.   Suverēns subjekts savu Eiropas zaļo obligāciju pēcemisijas pārbaudi saņem no:

2.   Ja suverēns subjekts saņem pēcemisijas pārbaudi no ārēja pārbaudītāja un valsts revidenta, valsts revidents pārbauda no obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanu, savukārt ārējais pārbaudītājs pārbauda, vai saimnieciskās darbības, kas finansētas ar ieņēmumiem no attiecīgās obligācijas, atbilst taksonomijas prasībām.

1.   Lai izmantotu apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “ EuGB ”, emitents saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 publicē prospektu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB” var izmantot attiecībā uz obligācijām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts.

3.   Šajā regulā terminu “regulēta informācija”, kas minēts Regulas (ES) 2017/1129 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā, saprot kā tādu, kas ietver šīs regulas 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā iekļauto informāciju.

4.   Ja prospekts ir publicēts, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129, minētajā prospektā iekļauj CapEx plāna kopsavilkumu. Minētajā kopsavilkumā uzskaita emitenta īstenotos projektus, kas ir visnozīmīgākie un ko mēra kā daļu no kopējiem kapitālizdevumiem, uz kuriem attiecas CapEx plāns, un norāda šo projektu veidu, nozari, atrašanās vietu un paredzamo pabeigšanas gadu.

1.   Eiropas zaļo obligāciju emitenti pēc tam, kad pagājuši vismaz 12 mēneši pēc minēto obligāciju dzēšanas termiņa, savā tīmekļa vietnē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1129 21. panta 3. un 4. punktu publicē un bez maksas dara pieejamus šādus elementus, tostarp jebkādus to grozījumus vai labojumus:

Atkāpjoties no pirmās daļas d) punkta, gadījumos, kad tiek veikta no Eiropas zaļajām obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanas pārskatu pēcemisijas pārbaude, minēto iedalīšanas pārskatu publicē bez nepamatotas kavēšanās, tiklīdz ir saņemti pēcemisijas pārbaudes rezultāti.

2.   Informāciju, ko ietver 1. punkta pirmās daļas a), d) un f) punktā minētie dokumenti, pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, kas ir ierasta starptautisko finanšu jomā, vai arī:

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, gadījumos, kad Eiropas zaļās obligācijas prospekts ir jāpublicē, ievērojot Regulu (ES) 2017/1129, šā panta 1. punkta pirmās daļas a), d) un f) apakšpunktā minētajos dokumentos ietverto informāciju sniedz minētā prospekta valodā vai valodās.

4.   Attiecīgā gadījumā emitenti bez nepamatotas kavēšanās pēc katras publicēšanas paziņo 44. panta 1. un 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm par katra no šā panta 1. punkta pirmajā daļā minēto dokumentu publicēšanu.

5.   Emitenti par visu 1. punkta pirmajā daļā minēto dokumentu publicēšanu paziņo EVTI 30 dienu laikā pēc to publicēšanas.

1.   Ja vērtspapīrošanas obligācija ir apzīmēta kā Eiropas zaļā obligācija jeb EuGB:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, atsauces uz “emitentu” 9. un 15. pantā, 44. panta 3. punktā, 45. panta 1. punktā, 48. pantā un 49. panta 1. punktā saprot kā atsauces uz “iniciatoru” vai “SSPE” un atsauces uz “emitentu” 14. panta 1. punktā un 44. panta 1. punktā saprot kā atsauces uz “SSPE”.

3.   Ja vērtspapīrotos riska darījumus ir radījuši vairāki iniciatori, piemēro šādus noteikumus:

1.   Šīs regulas nolūkā vērtspapīroti riska darījumi neietver riska darījumus, ar ko finansē fosilā kurināmā izpēti, ieguvi, ekstrakciju, ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu, rafinēšanu vai izplatīšanu, tostarp transportēšanu, un tirdzniecību.

2.   Šīs regulas nolūkā vērtspapīroto riska darījumu portfelī var iekļaut riska darījumus, ar ko finansē elektroenerģijas ražošanu no fosilā kurināmā, siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerāciju no fosilā kurināmā vai siltuma/aukstuma ražošanu no fosilā kurināmā, ja attiecīgā darbība atbilst Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 noteiktajiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijiem.

3.   Iniciators 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā paskaidro, cik lielā mērā ir ievērots šā panta 1. punkts.

4.   Pēc 44. pantā minētās kompetentās iestādes pieprasījuma iniciators pierāda atbilstību šā panta 1. punktam.

1.   Ja vērtspapīrošanas obligācija apzīmēta kā “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”, tad prospektā, ko publicē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, iekļauj paziņojumu, ka šī obligācija ir vērtspapīrošanas obligācija un ka iniciators ir atbildīgs par prospektā uzņemto saistību izpildi attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu.

2.   Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu ar vidi saistītajām īpašībām, prospektā, ievērojot principu, ka iniciatoram jādara viss iespējamais un cik vien labi iespējams, un, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, iekļauj informāciju par šādiem elementiem:

3.   Informāciju, ko iekļauj prospektā saskaņā ar šā panta 2. punktu, iekļauj arī 10. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā un, pamatojoties uz ikgadēju atjaunināšanu, kura jāveic iniciatoram, 11. pantā minētajā Eiropas zaļo obligāciju ieņēmumu iedalīšanas pārskatā.

1.   Eiropas zaļo obligāciju ārējie pārbaudītāji pirms savu darbību sākšanas tiek reģistrēti EVTI.

2.   EVTI reģistrēti ārējie pārbaudītāji visu laiku atbilst 23. panta 2. punktā noteiktajiem reģistrācijas nosacījumiem.

3.   Šīs regulas IV un V sadaļa neattiecas uz valsts revidentiem.

1.   Eiropas zaļo obligāciju ārējā pārbaudītāja reģistrācijas pieteikums ietver šādu informāciju:

2.   EVTI reģistrē pieteikuma iesniedzēju kā ārējo pārbaudītāju tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Izvērtējot šā punkta pirmajā daļā izklāstītos nosacījumus, EVTI var ņemt vērā to, vai pieteikuma iesniedzējs gadījumos, kad tas ir sniedzis pakalpojumus saskaņā ar 69. un 70. pantu, ir darījis visu iespējamo, lai panāktu atbilstību 24. līdz 38. pantam. Šajā nolūkā EVTI var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam nepieciešamo informāciju.

3.   EVTI 20 darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam un nosaka termiņu, līdz kuram tam ir jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam.

4.   EVTI 45 darba dienu laikā pēc pilnīgā pieteikuma saņemšanas reģistrē pieteikuma iesniedzēju vai atsakās to reģistrēt.

EVTI var pagarināt pirmajā daļā minēto laikposmu par 15 darba dienām, ja pieteikuma iesniedzējs plāno izmantot ārpakalpojumus konkrētām ārējās pārbaudes darbībām.

5.   EVTI rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam par minētā pieteikuma iesniedzēja kā ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai par atteikumu reģistrēt pieteikuma iesniedzēju. Lēmumā par pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darba dienā pēc tā pieņemšanas.

6.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē šā panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos kritērijus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Izstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā digitālos reģistrācijas līdzekļus.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1.   Ārējais pārbaudītājs paziņo EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 23. panta 1. punktu, pirms šādas izmaiņas tiek īstenotas.

Ja EVTI iebilst pret šādām būtiskām izmaiņām, tā informē ārējo pārbaudītāju 45 darba dienu laikā pēc minēto izmaiņu paziņošanas un norāda sava iebilduma iemeslus. Šā punkta pirmajā daļā minētās izmaiņas neveic, ja EVTI minētajā laikposmā izsaka iebildumus.

2.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Izstrādājot īstenošanas tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā digitālos reģistrācijas līdzekļus.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1.   Ārējie pārbaudītāji izmanto atbilstīgas sistēmas, resursus un procedūras, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Ārējie pārbaudītāji vismaz reizi gadā uzrauga un izvērtē savu saskaņā ar šo regulu izveidoto sistēmu, resursu un procedūru atbilstību un efektivitāti un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus minētajā sakarā.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtē ārējo pārbaudītāju 1. un 2. punktā minēto sistēmu, resursu un procedūru piemērotību, atbilstību un efektivitāti.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ārējā pārbaudītāja augstākā līmeņa vadība un valdes locekļi attiecīgi nodrošina vai pārrauga šādus elementus:

2.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, lai izvērtētu ārējā pārbaudītāja pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, un interešu konfliktu pārvaldību, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka to analītiķiem un darbiniekiem, kā arī jebkurām citām fiziskām personām, kuru pakalpojumi tiek nodoti to rīcībā vai kontrolē un kuras ir tieši iesaistītas izvērtēšanas darbībās, ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un apmācība uzticēto pienākumu veikšanai.

2.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka 1. punktā minētajām personām nav atļauts sākt sarunas attiecībā uz maksu vai maksājumiem vai piedalīties šādās sarunās ar vērtējamo vienību, ar to saistītu trešo personu vai jebkuru personu, kuru ar vērtējamo vienību tieši vai netieši saista kontrole.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, lai izvērtētu 1. punktā minēto personu zināšanu, pieredzes un apmācības atbilstīgumu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ārējie pārbaudītāji izveido un uztur pastāvīgu, neatkarīgu un efektīvu atbilstības uzraudzītāja funkciju attiecībā uz darbībām, ko veic saskaņā ar šo regulu.

2.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka atbilstības uzraudzītāja funkcija atbilst šādiem nosacījumiem:

3.   Atbilstības uzraudzītāja funkcijas konstatējumus dara pieejamus uzraudzības struktūrai vai ārējā pārbaudītāja pārvaldes struktūrai.

4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, lai izvērtētu, vai atbilstības uzraudzītāja funkcijai ir pilnvaras pildīt savus pienākumus pienācīgi un neatkarīgi, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, un kritērijus, lai izvērtētu, vai atbilstības uzraudzītāja funkcijai ir nepieciešamie resursi un zinātība, kā arī piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ārējie pārbaudītāji pieņem un īsteno iekšējās pienācīgas pārbaudes politikas un procedūras, kas nodrošina, ka to darījumdarbības intereses neapdraud izvērtēšanas darbību neatkarību vai precizitāti.

2.   Ārējie pārbaudītāji pieņem un īsteno pamatotas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānismus un efektīvus kontroles un aizsardzības pasākumus attiecībā uz informācijas apstrādes sistēmām.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot kritērijus, lai izvērtētu to administratīvo un grāmatvedības procedūru un iekšējās kontroles mehānismu pamatotību, kā arī informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumu efektivitāti, kas minēti 2. punktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ārējie pārbaudītāji pieņem un īsteno pasākumus, lai nodrošinātu, ka to pārbaudēs tiek sniegts atzinums, kas balstās uz rūpīgu visas tiem pieejamās informācijas analīzi, kura saskaņā ar to metodikām ir būtiska to veiktajai analīzei.

2.   Ārējie pārbaudītāji dara publiski pieejamus svarīgākos posmus apsvēršanas procesā, kā rezultātā nonākts pie katras to veiktās pārbaudes secinājumiem.

3.   Veicot pārbaudes, ārējie pārbaudītāji izmanto pietiekami kvalitatīvu informāciju no drošiem avotiem.

4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtē, vai 3. punktā minētā informācija ir pietiekami kvalitatīva un vai minētajā punktā minētie avoti ir droši.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ja ārējie pārbaudītāji uzzina par tādām kļūdām savās izvērtēšanas metodikās vai to piemērošanā, kuras būtiski ietekmē pārbaudi, tie nekavējoties informē EVTI un tos Eiropas zaļo obligāciju emitentus, ko tās skar, un paskaidro minētās kļūdas.

2.   Ārējie pārbaudītāji 1. punktā minētās kļūdas savlaicīgi novērš un pēc iespējas ātrāk publicē savās tīmekļa vietnēs, attiecīgā gadījumā pievienojot pārstrādātas un labotas pārbaudes rezultātus. Pārstrādātajos dokumentos norāda izmaiņu iemeslus.

1.   Ārējie pārbaudītāji, kuri savas izvērtēšanas darbības uztic ārpakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas, nodrošina, ka ikvienam šādam pakalpojumu sniedzējam, kas ir trešā persona, ir spēja un kapacitāte minētās izvērtēšanas darbības veikt droši un profesionāli. Minētie ārējie pārbaudītāji nodrošina arī to, ka ārpakalpojumu izmantošana būtiski nemazina to iekšējās kontroles kvalitāti un EVTI spēju uzraudzīt minēto ārējo pārbaudītāju atbilstību šai regulai.

2.   Ārējie pārbaudītāji neuztic ārpakalpojumu sniedzējiem visas savas izvērtēšanas darbības vai savu atbilstības uzraudzības funkciju.

3.   Ārējie pārbaudītāji informē EVTI par izvērtēšanas darbībām, kuras tie plāno uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp norādot, kādi cilvēkresursi un tehniskie resursi ir nepieciešami, lai veiktu katru no minētajām darbībām, un šādas ārpakalpojumu izmantošanas iemeslus.

4.   Ārējie pārbaudītāji, kas izvērtēšanas darbības uztic ārpakalpojumu sniedzējiem, nodrošina, ka šāda ārpakalpojumu izmantošana nemazina un neapdraud ārējā pārbaudītāja augstākā līmeņa vadības vai pārvaldības struktūras locekļu spēju pildīt viņu amata pienākumus un lomu.

5.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas ir trešās personas, sadarbojas ar EVTI un izpilda visus no EVTI saņemtos uzraudzības pieprasījumus saistībā ar jebkādām izvērtēšanas darbībām, kuras uzticētas ārpakalpojumu sniedzējiem.

6.   Ārējie pārbaudītāji saglabā atbildību par jebkādām darbībām, kuras tie uztic ārpakalpojumu sniedzējiem, un pieņem organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu šādus elementus:

Piemērojot pirmās daļas e) apakšpunktu, ārējie pārbaudītāji iegūst informāciju par pakalpojumu sniedzēju, kas ir trešās personas, saimnieciskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanas kārtību, izvērtē tās kvalitāti un nepieciešamības gadījumā prasa uzlabot šādu kārtību.

7.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē kritērijus:

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ārējie pārbaudītāji glabā atbilstošus ierakstus par šādiem elementiem:

2.   Ierakstus un dokumentus, kas minēti 1. punktā, glabā vismaz līdz brīdim, kad ir pagājuši pieci gadi pēc attiecīgās obligācijas dzēšanas termiņa, un dara pieejamus EVTI pēc tās pieprasījuma.

3.   Ja EVTI ir atsaukusi ārējā pārbaudītāja reģistrāciju saskaņā ar 59. panta 1. punktu, ārējais pārbaudītājs nodrošina, ka attiecīgie ieraksti un dokumenti tiek glabāti vēl piecus gadus. Ierakstus un dokumentus, kuros izklāstītas ārējā pārbaudītāja un Eiropas zaļās obligācijas emitenta attiecīgās tiesības un pienākumi saskaņā ar līgumu par izvērtēšanas pakalpojumu sniegšanu, glabā tik ilgi, kamēr pastāv attiecības ar minēto emitentu.

1.   Ārējie pārbaudītāji pārredzamā veidā identificē, novērš vai pārvalda un savos pārbaudes rezultātos dara zināmus visus faktiskos un potenciālos interešu konfliktus, kas skar kādu no šādām personām:

2.   Pirms ārējais pārbaudītājs noslēdz ar emitentu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, tas veic pirmslīguma izvērtēšanu, lai noteiktu, vai nepastāv faktisks vai potenciāls interešu konflikts, un minēto izvērtēšanu dokumentē. Ārējais pārbaudītājs atjaunina pirmslīguma izvērtējumu un ar to saistīto dokumentāciju, ja pēc līguma noslēgšanas starp ārējo pārbaudītāju un emitentu rodas būtiskas izmaiņas attiecībā uz interešu konflikta risku.

Ārējais pārbaudītājs neizdod pārbaudes rezultātus, ja tas konstatē faktisku interešu konfliktu un ārējais pārbaudītājs nespēj īstenot pasākumus, lai novērstu vai pārvaldītu minēto interešu konfliktu.

3.   Maksa, ko ārējie pārbaudītāji piemēro par izvērtēšanas pakalpojumiem, nav atkarīga no pārbaužu rezultāta vai no jebkāda cita veiktā darba rezultāta vai iznākuma.

4.   Analītiķiem, ārējā pārbaudītāja darbiniekiem un jebkurai citai personai, kas ir līgumiski saistīta ar ārējiem pārbaudītājiem un ir tieši iesaistīta izvērtēšanas darbībās, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

5.   Ārējie pārbaudītāji nodrošina, ka viņu analītiķi un darbinieki vai jebkura cita fiziska persona, kas ir līgumiski saistīta ar ārējiem pārbaudītājiem un ir tieši iesaistīta izvērtēšanas darbībās, atbilst turpmāk minētajam:

1.   Ārējie pārbaudītāji savā tīmekļa vietnē publicē un bez maksas dara pieejamu šādu informāciju:

2.   Pārbaudes rezultāti ir publiski pieejami ārējā pārbaudītāja tīmekļa vietnē vismaz līdz attiecīgās obligācijas dzēšanas termiņam.

3.   Ārējie pārbaudītāji, kas nolemj pārtraukt pārbaudes sniegšanu, nekavējoties pēc šāda lēmuma pieņemšanas savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par minētā lēmuma iemesliem.

1.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs var sniegt pakalpojumus saskaņā ar šo regulu Eiropas zaļo obligāciju emitentiem, ja minētais trešās valsts ārējais pārbaudītājs ir reģistrēts trešo valstu ārējo pārbaudītāju reģistrā, ko EVTI uztur saskaņā ar 67. pantu.

2.   EVTI reģistrē trešās valsts ārējo pārbaudītāju, kas saskaņā ar 1. punktu ir iesniedzis pieteikumu ārējā pārbaudītāja pakalpojumu sniegšanai visā Savienībā saskaņā ar šo regulu (“pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs”), tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.   Ja trešās valsts ārējais pārbaudītājs ir reģistrēts saskaņā ar šo pantu, trešās valsts ārējam pārbaudītājam nepiemēro nekādas papildu prasības attiecībā uz šīs regulas aptvertiem jautājumiem.

4.   Pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs iesniedz pieteikumu EVTI, izmantojot 23. panta 7. punktā minētās veidlapas un veidnes, pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 40. panta 1. punktā minēto lēmumu attiecībā uz trešo valsti, kurā minētais pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs ir reģistrēts vai saņēmis atļauju.

5.   Pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs sniedz EVTI visu tā reģistrēšanai nepieciešamo informāciju.

6.   EVTI 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai tas ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam un nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to paziņo pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam.

7.   EVTI 45 darba dienu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas reģistrē vai atsaka reģistrēt pieteikuma iesniedzēju trešās valsts ārējo pārbaudītāju.

EVTI pirmajā daļā minēto laikposmu var pagarināt par 15 darba dienām gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs trešās valsts ārējais pārbaudītājs konkrētu ārējā pārbaudītāja darbību veikšanai plāno izmantot ārpakalpojumus.

8.   EVTI rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam trešās valsts ārējam pārbaudītājam par minētā trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt pieteikuma iesniedzēja trešās valsts ārējo pārbaudītāju. Šādā lēmumā par trešās valsts ārējā pārbaudītāja, kas iesniedzis pieteikumu, reģistrāciju vai atteikumu to reģistrēt, norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

9.   Pirms jebkādu pakalpojumu sniegšanas saistībā ar Savienībā iedibinātiem Eiropas zaļo obligāciju emitentiem trešo valstu ārējie pārbaudītāji piedāvā jebkādus ar minētajiem pakalpojumiem saistītus strīdus nodot dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas piekritībā, kuras mītnes vieta ir dalībvalstī.

1.   Komisija attiecībā uz trešo valsti var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka minētās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības kārtība nodrošina turpmāk minēto:

2.   Komisija var uzskatīt, ka trešās valsts organizatoriskais un darījumdarbības veikšanas regulējums ietekmes ziņā ir līdzvērtīgs šīs regulas prasībām, ja minētajā regulējumā vienībām, kas sniedz ārējās pārbaudes pakalpojumus, piemēro turpmāk minēto:

3.   EVTI noslēdz sadarbības līgumus ar attiecīgajām to trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums atzīts par faktiski līdzvērtīgu saskaņā ar 1. punktu. Šādi līgumi precizē turpmāk minēto:

4.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas iedibināts valstī, kuras tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par faktiski līdzvērtīgu saskaņā ar šā panta 1. punktu, un kas ir reģistrēts 67. pantā minētajā reģistrā, spēj sniegt reģistrācijas aptvertos pakalpojumus Eiropas zaļo obligāciju emitentiem visā Savienībā.

5.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs vairs neizmanto 39. pantā paredzētās tiesības, ja Komisija attiecībā uz minēto trešo valsti atceļ savu šā panta 1. punktu minēto lēmumu.

1.   EVTI atsauc trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrāciju, svītrojot minēto ārējo pārbaudītāju no 67. pantā minētā reģistra, ja, balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka, sniedzot Savienībā pakalpojumus saskaņā ar šo regulu, trešās valsts ārējais pārbaudītājs:

2.   EVTI pieņem lēmumu, ievērojot 1. punktu, pēc tam, kad tā:

3.   EVTI nekavējoties informē Komisiju par lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 1. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

4.   Ja tiek atsaukta trešās valsts ārējā pārbaudītāja reģistrācija, Komisija izvērtē, vai attiecībā uz minēto trešo valsti joprojām pastāv apstākļi, uz kuriem balstoties, tika pieņemts lēmums, ievērojot 40. panta 1. punktu.

1.   Kamēr nav pieņemts lēmums, ievērojot 40. panta 1. punktu, trešās valsts ārējais pārbaudītājs var sniegt savus pakalpojumus saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs iegūst atzīšanu no EVTI saskaņā ar šo pantu.

2.   Trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas plāno saņemt šā panta 1. punktā minēto atzīšanu (“trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas lūdz atzīšanu”), ievēro 23. līdz 38. pantā un 54. līdz 56. pantā noteiktās prasības.

3.   Trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, ir likumīgs pārstāvis, kas iedibināts Savienībā. Minētais likumīgais pārstāvis:

4.   Pieteikumā EVTI atzīšanas saņemšanai, kā minēts 1. punktā, iekļauj visu informāciju, kas nepieciešama, lai EVTI varētu pārliecināties, ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas lūdz atzīšanu, ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. un 3. punktā minētās prasības, un attiecīgā gadījumā norāda kompetento iestādi, kura ir atbildīga par trešās valsts ārējā pārbaudītāja, kas lūdz atzīšanu, uzraudzību attiecīgajā trešajā valstī.

5.   EVTI 30 darba dienu laikā no EVTI atzīšanas pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to paziņo trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, un nosaka termiņu, līdz kuram trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to paziņo trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu.

6.   EVTI 45 darba dienu laikā pēc pilnīga atzīšanas pieteikuma saņemšanas pārbauda, vai ir izpildītas 2. un 3. punktā noteiktās prasības.

EVTI var pagarināt šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu par 15 darba dienām gadījumos, kad trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kas lūdz atzīšanu, plāno izmantot ārpakalpojumus konkrētu ārējā pārbaudes darbību veikšanai.

7.   EVTI trešās valsts ārējam pārbaudītājam, kas lūdz atzīšanu, rakstveidā paziņo savu lēmumu atzīt vai atteikt atzīt trešās valsts ārējo pārbaudītāju, kas lūdz atzīšanu. Lēmumā atzīt vai atteikt atzīt trešās valsts ārējo pārbaudītāju, kas lūdz atzīšanu, norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darba dienā pēc tā pieņemšanas.

8.   EVTI aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc saskaņā ar 7. punktu piešķirto atzīšanu, ja, balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs rīkojas veidā, kas kaitē tā pakalpojumu lietotāju interesēm vai apdraud netraucētu tirgu darbību, vai ka tas ir nopietni pārkāpis šo regulu, vai ka trešās valsts ārējais pārbaudītājs sniedzis nepatiesus apgalvojumus vai izmantojis jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.

9.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē 4. punktā minēto pieteikumā iekļaujamo informāciju un pieteikuma formu un saturu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 21. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

1.   Ārējais pārbaudītājs, kas iedibināts Savienībā un ir reģistrēts saskaņā ar 23. pantu, var iesniegt EVTI pieteikumu, lai saņemtu atļauju apstiprināt pakalpojumus, kurus trešās valsts ārējais pārbaudītājs pastāvīgi sniedz Savienībā, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

2.   Ārējais pārbaudītājs, kas iesniedz 1. punktā minēto pieteikumu (“apstiprinošais ārējais pārbaudītājs”), sniedz visu informāciju, kura EVTI ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izpildīti visi minētajā punktā norādītie nosacījumi.

3.   EVTI 20 darba dienu laikā no 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI par to attiecīgi paziņo apstiprinošajam ārējam pārbaudītājam un nosaka termiņu, līdz kuram tam jāsniedz papildu informācija.

Ja pieteikums ir pilnīgs, EVTI par to attiecīgi paziņo apstiprinošajam ārējam pārbaudītājam.

EVTI 45 darba dienu laikā pēc pilnīgā pieteikuma saņemšanas izskata pieteikumu un pieņem lēmumu atļaut vai noraidīt apstiprināšanu. EVTI savu lēmumu paziņo apstiprinošajam ārējam pārbaudītājam. Lēmumā norāda iemeslus, un tas stājas spēkā piektajā darba dienā pēc tā pieņemšanas.

4.   Pakalpojumus, ko saskaņā ar šo regulu sniedz trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kura pakalpojumi ir apstiprināti, uzskata par pakalpojumiem, kurus sniedz apstiprinošais ārējais pārbaudītājs. Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs neizmanto apstiprinājumu nolūkā izvairīties no šīs regulas prasībām.

5.   Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs saglabā pilnu atbildību par pakalpojumiem, kurus saskaņā ar šo regulu sniedz trešās valsts ārējais pārbaudītājs, kura pakalpojumi ir apstiprināti, un par šīs regulas izpildi.

6.   Ja EVTI ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka vairs netiek pildīti 1. punktā noteiktie nosacījumi, tā ir pilnvarota pieprasīt, lai apstiprinošais ārējais pārbaudītājs izbeigtu apstiprinājumu.

7.   Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs publicē 38. pantā minēto informāciju savā tīmekļa vietnē.

8.   Apstiprinošais ārējais pārbaudītājs reizi gadā ziņo EVTI par pakalpojumiem, ko tas apstiprinājis iepriekšējos 12 mēnešos.

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta, ievērojot Regulas (ES) 2017/1129 31. pantu, uzrauga turpmāk minēto:

2.   Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 29. panta 5. punktu, uzrauga iniciatoru atbilstību to šīs regulas II sadaļas 2. nodaļā un 18. un 19. pantā noteiktajiem pienākumiem.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, kompetentās iestādes neuzrauga Eiropas zaļo obligāciju emitentus, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts.

1.   Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm atbilstoši valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentās iestādes var lūgt attiecīgo tiesu iestādi lemt par pirmajā daļā minēto pilnvaru izmantošanu.

2.   Kompetentās iestādes savas 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām nepieciešamas, lai pildītu to pienākumus.

4.   Personu, kura kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju, ievērojot šo regulu, neuzskata par tādu, kas pārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumus, kuri noteikti līgumā vai jebkādos leģislatīvos, regulatīvos vai administratīvos aktos, un nesauc ne pie kāda veida atbildības par to, ka šādu informāciju dara pieejamu kompetentajai iestādei.

1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu. Tās bez nepamatotas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanā, uzraudzībā un izpildes nodrošināšanā.

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 49. panta 5. punktu ir izvēlējušās noteikt kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumiem, nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sazināties ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kura sākta saistībā ar šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem, un sniegtu tādu pašu informāciju citām kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pildīt savu pienākumu savstarpēji sadarboties šīs regulas piemērošanas nolūkā.

2.   Kompetentā iestāde var atteikties rīkoties, reaģējot uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties izmeklēšanas nolūkā, ja pastāv kāds no šādiem izņēmuma apstākļiem:

3.   Kompetentās iestādes var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas, tā var rīkoties kādā no šādiem veidiem:

4.   Vērtspapīrošanas obligācijas gadījumā, ja 44. panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde konstatē vai tai ir iemesls uzskatīt, ka nav izpildīts II sadaļas 2. nodaļā vai 18. vai 19. pantā noteiktais pienākums, tā pietiekami detalizēti informē tās vienības vai vienību dalībvalsts kompetento iestādi, kuru tur aizdomās par minēto neatbilstību. Saņemot minēto informāciju, tās vienības dalībvalsts kompetentā iestāde, kuru tur aizdomās par neatbilstību, 15 darba dienu laikā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto neatbilstību, un paziņo par to otrai iesaistītajai kompetentajai iestādei. Ja 44. panta 2. punktā minētā kompetentā iestāde nepiekrīt citai kompetentajai iestādei attiecībā uz tās darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu, tā par šīm domstarpībām bez nepamatotas kavēšanās paziņo visām pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

5.   Kompetentās iestādes var vērst EVTI uzmanību uz minēto jautājumu situācijās, kad pieprasījums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir ticis noraidīts vai uz to nav reaģēts saprātīgā termiņā. Neskarot LESD 258. pantu, EVTI šādās situācijās var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6.   EVTI var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, ar ko jāapmainās saskaņā ar 1. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras 1. punktā minētās sadarbības un informācijas apmaiņas nolūkā.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

1.   Visa informācija, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumdarbības vai cita veida darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, ir konfidenciāla, un uz to attiecas dienesta noslēpums, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde laikā, kad tā apmainās ar šādu informāciju ar citu kompetento iestādi, paziņo, ka šādu informāciju drīkst atklāt, vai kad šāda informācijas atklāšana nepieciešama tiesvedībai.

2.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkādas tādas trešās personas labā, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, neatklāj nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumos, kad to paredz Savienības vai valsts tiesību akti.

1.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai ir skaidrs un pierādāms pamats uzskatīt, ka Eiropas zaļās obligācijas emitents ir izdarījis pārkāpumus vai ka šāds emitents nav pildījis šo regulu, par minētajiem konstatējumiem paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2.   Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, Eiropas zaļās obligācijas emitents turpina pārkāpt šo regulu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un EVTI informēšanas veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu investorus, un bez nepamatotas kavēšanās par to informē Komisiju un EVTI.

3.   Ja kompetentā iestāde nepiekrīt kādam no pasākumiem, ko veikusi cita kompetentā iestāde, ievērojot 2. punktu, tā var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu. EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

1.   Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, ievērojot 45. pantu, un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem kompetentajām iestādēm piešķir pilnvaras piemērot administratīvus sodus un veikt citus atbilstīgus administratīvus pasākumus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Minētie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi attiecas uz:

2.   Dalībvalstis var nolemt līdz 2024. gada 21. decembrim neparedzēt noteikumus par kompetento iestāžu pilnvarām piemērot administratīvu sodu vai veikt citus atbilstīgus administratīvus pasākumus, kā minēts 1. punktā, ja par 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem to tiesību aktos jau ir paredzēts kriminālsods. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās detalizēti paziņo Komisijai un EVTI par attiecīgajām sava krimināllikuma daļām.

3.   Līdz 2024. gada 21. decembrim dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI detalizētu izklāstu par 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem. Tās nekavējoties paziņo Komisijai un EVTI par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

4.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas par 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem piemērot šādus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus:

Piemērojot pirmās daļas e) punktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstošais ienākumu veids saskaņā ar grāmatvedības jomā piemērojamiem Savienības tiesību aktiem atbilstoši visjaunākajiem pieejamiem galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprinātiem konsolidētajiem pārskatiem.

5.   Dalībvalstis var paredzēt papildu sodus vai pasākumus un augstāku administratīvā naudas soda līmeni, nekā šajā regulā noteiktos.

1.   Nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

2.   Īstenojot pilnvaras piemērot administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar 49. pantu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un to piemēroti administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi ir iedarbīgi un atbilstīgi. Tās koordinē savu darbību, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošanā un administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu piemērošanā pārrobežu gadījumos.

1.   Jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumu kompetentās iestādes publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē tūlīt pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas minētais lēmums, ir tikusi informēta par minēto lēmumu. Publikācija ietver informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo personu identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro izmeklējoša rakstura pasākumus.

2.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, šādu datu publicēšanas samērīgumu izvērtējot katrā gadījumā atsevišķi, vai ja šāda publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, kompetentās iestādes veic kādu no šādām darbībām:

Gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu publicēt anonīmi, kā minēts pirmās daļas b) punktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir gaidāms, ka minētajā laikposmā anonīmas publicēšanas iemesli beigs pastāvēt.

3.   Ja lēmums par administratīva soda vai cita administratīva pasākuma piemērošanu ir pārsūdzēts attiecīgajā tiesā vai administratīvajā struktūrā, 44. panta 1. un 2. punktā minētā kompetentā iestāde savā oficiālajā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē arī šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzēšanas iznākumu. Turklāt publicē arī jebkādu lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkura publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, ir pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā iekļauj tikai tos personas datus, kas nepieciešami konkrētās lietas vajadzībām, un kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē tos glabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

1.   Kompetentās iestādes katru gadu EVTI sniedz apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 49. pantu. EVTI publicē minēto informāciju publicē gada ziņojumā.

2.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 49. panta 5. punktu ir izvēlējušās par tajā minēto noteikumu pārkāpumiem noteikt kriminālsodus, to kompetentās iestādes katru gadu EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajiem kriminālsodiem. EVTI publicē datus par piemērotajiem kriminālsodiem gada ziņojumā.

3.   Kompetentā iestāde, kas ir publiski atklājusi informāciju par administratīviem sodiem, citiem administratīviem pasākumiem vai kriminālsodiem, vienlaikus paziņo EVTI par minētajiem sodiem vai pasākumiem.

4.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, kas ir piemēroti, bet nav publiskoti saskaņā ar 52. panta 2. punkta pirmās daļas c) punktu, tostarp par jebkādu ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu saistībā ar jebkādu piemērotu kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur centralizētu datubāzi ar tai paziņotajiem sodiem vienīgi informācijas apmaiņas starp kompetentajām iestādēm nolūkā. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

1.   EVTI ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu var pieprasīt šādām turpmāk minētām personām sniegt visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

2.   Nosūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

3.   Pieprasot sniegt informāciju ar lēmumu saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

4.   Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kurām nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz prasīto informāciju. Pienācīgi pilnvaroti juristi var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija izrādās nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.   EVTI nekavējoties nosūta 1. punktā minētā vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi dzīvo vai ir iedibinātas personas, kam adresēts šāds pieprasījums vai lēmums.

1.   Lai pildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt nepieciešamo izmeklēšanu attiecībā uz 54. panta 1. punktā minētajām personām. Minētajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

2.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu nolūkā, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 61. pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie ieraksti, dati, procedūras vai jebkādi citi materiāli vai atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti 54. panta 1. punktā minētajām personām, nav sniegti vai ir nepilnīgi, un naudas sodus, kas paredzēti 60. pantā, ja atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti 54. panta 1. punktā minētajām personām, izrādās nepareizas vai maldinošas.

3.   Šīs regulas 54. panta 1. punktā minētās personas pakļaujas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā precizē izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 61. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Tiesā.

4.   EVTI par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti saprātīgā laikā pirms izmeklēšanas informē tās dalībvalsts 44. pantā minēto kompetento iestādi, kuras teritorijā izmeklēšana ir veicama. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma palīdz minētajām pilnvarotajām personām to pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma arī var piedalīties izmeklēšanā.

5.   Ja saistībā ar 1. punkta e) apakšpunktā minēto pieprasījumu saņemt tālruņa sarunu izdrukas vai ierakstus vai pārskatus par tīkla datu plūsmu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem kompetentajai iestādei ir nepieciešams saņemt tiesu iestādes atļauju, EVTI iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. EVTI var iesniegt pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai arī piesardzības nolūkā.

6.   Ja ir iesniegts pieteikums 5. punktā minētās atļaujas saņemšanai, attiecīgā valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu, paredzētie piespiedu pasākumi nav patvaļīgi vai pārmērīgi. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var pieprasīt EVTI detalizētu paskaidrojumu, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir izdarīts šīs regulas pārkāpums, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes raksturu, uz kuru attiecas minētie piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt informāciju par EVTI lietu. EVTI lēmuma likumīgumu var pār skatīt tikai Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 noteikto procedūru.

1.   Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt jebkādu nepieciešamu pārbaudi uz vietas 54. panta 1. punktā minēto juridisko personu darījumdarbības veikšanas telpās, uz to zemes vai to īpašumā. Ja tas ir nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai un tās efektivitātes nodrošināšanai, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas bez iepriekšēja paziņojuma.

2.   Amatpersonas un citas personas, kuras EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt jebkurās to juridisko personu darījumdarbības veikšanas telpās, uz to zemes un to īpašumā, uz kurām attiecas EVTI pieņemts lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 55. panta 1. punktā minētās pilnvaras. Turklāt tām ir pilnvaras uz pārbaudes laiku un tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras darījumdarbības veikšanas telpas, īpašumu un pārskatus un ierakstus.

3.   Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 61. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nepakļaujas pārbaudei. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI par pārbaudi savlaicīgi paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārbaude veicama.

4.   Šīs regulas 54. panta 1. punktā minētās personas pakļaujas ar EVTI lēmumu noteiktajai pārbaudei uz vietas. Lēmumā precizē pārbaudes priekšmetu un mērķi un norāda tās sākšanas datumu, 61. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Tiesā. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā pārbaude veicama.

5.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude veicama, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma aktīvi palīdz EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām ir 2. punktā minētās pilnvaras. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

6.   EVTI var pieprasīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārbaude veicama, tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudi uz vietas, kā paredzēts šajā pantā un 55. panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm ir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā noteikts šajā pantā un 55. panta 1. punktā.

7.   Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana noteikta saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai nodrošinātu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8.   Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā paredzētās pārbaudes uz vietas veikšanai vai 7. punktā paredzētās palīdzība sniegšanai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, EVTI iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. EVTI var iesniegt pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai arī piesardzības nolūkā.

9.   Ja ir iesniegts pieteikums 8. punktā minētās atļaujas saņemšanai, attiecīgā valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu, paredzētie piespiedu pasākumi nav patvaļīgi vai pārmērīgi. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var pieprasīt EVTI detalizētu paskaidrojumu, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir izdarīts šīs regulas pārkāpums, ar iespējamā pārkāpuma smagumu un ar tās personas iesaistes raksturu, uz kuru attiecas minētie piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt informāciju par EVTI lietu. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt tikai Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.

1.   Kompetentās iestādes, kuras minētas 44. pantā, EVTI un citas attiecīgās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas nepieciešama to pienākumu izpildei, kuri noteikti šajā regulā.

2.   Kompetentās iestādes, kuras minētas 44. pantā, EVTI, citas attiecīgās iestādes un citas struktūras vai fiziskās un juridiskās personas, kas, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, saņem konfidenciālu informāciju, šo informāciju izmanto, tikai pildot savus pienākumus.

1.   Ja saskaņā ar 63. panta 8. punktu EVTI konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 60. panta 1. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu veikt vienu vai vairākas šādas darbības:

2.   EVTI atsauc ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai atzīšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

Ja EVTI atsauc ārējā pārbaudītāja reģistrāciju vai atzīšanu, tā savā lēmumā sniedz pilnīgu pamatojumu.

Atsaukums stājas spēkā nekavējoties.

3.   Piemērojot 1. punktu, EVTI ņem vērā pārkāpuma raksturu un smagumu, ņemot vērā šādus kritērijus:

4.   EVTI par ikvienu darbību, kas veikta, ievērojot 1. punktu, bez nepamatotas kavēšanās informē par pārkāpumu atbildīgo personu un par to paziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski atklāj ikvienu šādu darbību savā tīmekļa vietnē 10 darba dienu laikā no lēmuma, kas minēts 1. punktā, pieņemšanas dienas.

Pirmajā daļā minētā publiskā atklāšana ietver šādus elementus:

1.   EVTI pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja saskaņā ar 63. panta 8. punktu tā konstatē, ka ārējais pārbaudītājs vai jebkura no 54. panta 1. punktā minētajām personām tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījusi vienu vai vairākus šādus pārkāpumus:

Pārkāpumu uzskata par tīši izdarītu, ja EVTI konstatē objektīvus faktorus, kas pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies ar nodomu.

2.   Neskarot 3. punktu, 1. punktā minētā naudas soda minimālā summa ir 20 000 EUR. Maksimālā summa ir 200 000 EUR.

Nosakot naudas soda apmēru, ievērojot šā panta 1. punktu, EVTI ņem vērā 59. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.

3.   Ja persona ir izdarījusi kādu no 1. punktā minētajiem pārkāpumiem un tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summa ir vismaz līdzvērtīga šim finansiālajam labumam.

4.   Ja darbība vai bezdarbība ir vairāku pārkāpumu kombinācija, EVTI piemēro tikai vienu naudas sodu. Šis naudas sods ir augstākais no naudas sodiem, kas piemērojami par minēto darbību vai bezdarbību.

1.   EVTI ar lēmumu piemēro periodisku soda maksājumu, lai panāktu, ka:

2.   Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3.   Periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisko personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisko soda maksājumu.

4.   Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties minētajam termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

1.   EVTI atklāj publiski informāciju par ikvienu naudas sodu un periodisku soda maksājumu, kas piemērots, ievērojot 60. un 61. pantu, ja vien šāda atklāšana nopietni neapdraud finanšu tirgus vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šāda informācijas atklāšana neietver personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (23) nozīmē.

2.   Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ievērojot 60. un 61. pantu, ir administratīvs raksturs.

3.   Naudas sodu un periodisku soda maksājumu, kas piemēroti, ievērojot 60. un 61. pantu, izpildi ir iespējams nodrošināt.

Naudas sodu un periodisku soda maksājumu izpildes nodrošināšanas nolūkā EVTI piemēro civilprocesa noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā nodrošina naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi.

4.   Naudas soda un periodisko soda maksājumu summas iedala Savienības vispārējam budžetam.

5.   Ja EVTI, slēdzot izmeklēšanu, nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un sniedz sava lēmuma pamatojumu.

1.   Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu būt viens vai vairāki no 60. panta 1. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI jautājuma izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Izmeklēšanas darbinieks nav iesaistīts un nav bijis iesaistīts attiecīgā ārējā pārbaudītāja tiešā vai netiešā uzraudzībā vai reģistrēšanā un savus pienākumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2.   Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu sniegtos komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un pilnīgu lietu ar saviem konstatējumiem iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3.   Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 54. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudi uz vietas saskaņā ar 55. un 56. pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 57. pantu.

4.   Kad izmeklēšanas darbinieks pilda savus uzdevumus, viņš var piekļūt visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir apkopojusi EVTI.

5.   Pabeidzot izmeklēšanu un, pirms lieta ar viņa konstatējumiem ir iesniegta EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par jautājumiem, par kuriem notiek izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savos konstatējumos balstās tikai uz faktiem, par kuriem personām, attiecībā uz kurām notiek izmeklēšana, tika dota iespēja sniegt komentārus.

6.   Izmeklēšanā, kas notiek saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7.   Iesniedzot lietu ar saviem konstatējumiem EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesības piekļūt lietai ar nosacījumu, ievērojot citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savu dienesta noslēpumu. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8.   Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un gadījumos, kad to pieprasa attiecīgās personas, pēc minēto personu uzklausīšanas saskaņā ar 64. pantu EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus no 60. panta 1. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un šādā gadījumā veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 59. pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 60. pantu.

9.   Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriešanās procesā vai nekā citādi neiejaucas tās lēmumu pieņemšanas procesā.

10.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu līdz 2024. gada 21. decembrim, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot procedūru, ko EVTI izmanto, lai īstenotu pilnvaras piemērot naudas sodu vai periodiskus soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus, naudas sodu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un sīki izstrādātus noteikumus par soda piemērošanas un izpildes nodrošināšanas noilguma termiņiem.

11.   Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu būt noziedzīgi nodarījumi, tā jautājumu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanas sākšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesa rezultātā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku ir ieguvis iepriekšējs attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem vai pēc būtības tādiem pašiem faktiem.

1.   Pirms jebkura lēmuma pieņemšanas, ievērojot 59., 60. un 61. pantu, EVTI dod iespēju personām, uz kurām attiecas šāds lēmums, tikt uzklausītām par EVTI konstatējumiem. EVTI savu lēmumu pieņemšanā balstās tikai uz konstatējumiem, par kuriem minētajām personām bijusi iespēja sniegt komentārus.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja nepieciešama steidzama rīcība, ievērojot 59. pantu, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Šādā gadījumā EVTI var pieņemt starpposma lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc sava lēmuma pieņemšanas.

3.   Attiecīgā procesa laikā pilnībā ievēro personu, uz kurām EVTI lēmums attiecas, tiesības uz aizstāvību. Minētās personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietai ar nosacījumu, ievērojot citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savu dienesta noslēpumu. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

1.   EVTI iekasē no ārējiem pārbaudītājiem maksas, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar to reģistrāciju, atzīšanu un uzraudzību, un jebkādas izmaksas, kuras EVTI var rasties, pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Kopējās maksas, ko EVTI iekasē no pieteikuma iesniedzējiem ārējiem pārbaudītājiem, reģistrētiem ārējiem pārbaudītājiem vai atzītiem ārējiem pārbaudītājiem, sedz administratīvās izmaksas, kuras EVTI radušās, veicot savas darbības saistībā ar visu ārējo pārbaudītāju reģistrāciju un uzraudzību. Tajā pašā laikā jebkāda maksa ir samērīga ar attiecīgā ārējā pārbaudītāja apgrozījumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ārējie pārbaudītāji, kuru gada apgrozījums ir mazāks par noteiktu summu, var tikt atbrīvoti no pienākuma maksāt maksu, kā sīkāk izklāstīts deleģētajā aktā, kuru Komisija pieņēmusi, ievērojot 3. punktu.

3.   Komisija līdz 2024. gada 21. decembrim pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot jo īpaši maksu veidus, jautājumus, par kuriem maksas maksājamas, maksu summas un veidu, kādā tās samaksājamas.

Izstrādājot deleģēto aktu, Komisija precizē ārējo pārbaudītāju gada apgrozījuma robežvērtību grupas līmenī, zem kuras maksas nav iekasējamas, un arī precizē veidu, kādā aprēķināms gada apgrozījums minētās robežvērtības piemērošanas nolūkā.

4.   Pirms 3. punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar EVTI par minētajā punktā minētajām maksām.

1.   EVTI savā tīmekļa vietnē uztur publiski pieejamu reģistru, kurā iekļauj turpmāk minēto:

2.   Minētais reģistrs ietver ārējo pārbaudītāju kontaktinformāciju, to tīmekļa vietnes un datumus, kad stājas spēkā EVTI lēmumi par minētajiem ārējiem pārbaudītājiem.

3.   Attiecībā uz trešo valstu ārējiem pārbaudītājiem reģistrs ietver arī informāciju par pakalpojumiem, ko sniedz trešo valstu ārējie pārbaudītāji, un tās kompetentās iestādes kontaktinformāciju, kura atbild par to uzraudzību attiecīgajā trešā valstī.