(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. pantu Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms Savienībā, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi iespējams būtiski samazināt bez pārmērīgām izmaksām, veicot konstruktīvus uzlabojumus.

(2)

Ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam (2), ko Komisija izstrādājusi atbilstoši Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 1. punktam, ir izklāstītas darba prioritātes ekodizaina un energomarķējuma regulējumam laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam. Darba plānā ir noteiktas energopatēriņu ietekmējošu ražojumu grupas, kas uzskatāmas par prioritārām, veicot priekšizpētes un, ja nepieciešams, pieņemot īstenošanas pasākumus. Viena no šādām ražojumu grupām ir arī sadzīves veļas žāvētāji. Turklāt sadzīves veļas žāvētāji ietilpst tajās trijās galvenajās grupās, kuras saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma darba plānu 2022.–2024. gadam (3) ir paredzēts pārskatīt līdz 2025. gada beigām.

(3)

Tiek lēsts, ka Ekodizaina darba plānā 2022.–2024. gadam paredzētie pasākumi 2030. gadā potenciāli var ļaut kopumā ietaupīt galaenerģiju vairāk nekā 170 TWh apmērā, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam par aptuveni 24 miljoniem tonnu gadā 2030. gadā. Attiecībā uz sadzīves veļas žāvētājiem līdz 2030. gadam potenciāli varētu panākt elektroenerģijas ietaupījumu 0,6 TWh/gadā un līdz 2040. gadam – 1,7 TWh/gadā.

(4)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 932/2012 (4) sadzīves (mājsaimniecības) veļas žāvētājiem tika noteiktas ekodizaina prasības.

(5)

Regulas (ES) Nr. 932/2012 7. pantā noteikts, ka Komisijai minētā regula jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību. Komisija ir veikusi pārskatīšanu un izanalizējusi sadzīves veļas žāvētāju tehniskos, vidiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī lietotāju faktiskos paradumus. Pārskatīšana tika veikta ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām un interesentiem no Savienības un trešām valstīm. Pārskatīšanas rezultāti tika publiskoti un paziņoti saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantu izveidotajam Apspriežu forumam.

(6)

Ar sadzīves veļas žāvētājiem saistītie vidiskie aspekti, kas ir identificēti kā nozīmīgi šīs regulas piemērošanas vajadzībām, ir enerģijas patēriņš lietošanas posmā, radušos atkritumu apjoms darbmūža beigās, emisijas gaisā ražošanas posmā (izejvielu ieguves un pārstrādes procesos) un lietošanas posmā (elektroenerģijas patēriņa dēļ).

(7)

Tiek lēsts, ka 2020. gadā Savienībā to sadzīves veļas žāvētāju enerģijas patēriņš, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 932/2012, bija 10,5 TWh/gadā. Paredzams, ka ierastā scenārija gadījumā 2030. gadā šis patēriņš samazināsies līdz 9 TWh/gadā. Šāds samazinājums varētu notikt ātrāk, ja tiktu atjauninātas spēkā esošās ekodizaina prasības, lai no tirgus izspiestu sadzīves veļas žāvētājus ar zemu energoefektivitāti.

(8)

ES rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku (5) un Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam uzsvērts, ka ir svarīgi izmantot ekodizaina satvaru, lai atbalstītu virzību uz resursu ziņā efektīvāku un apritīgāku ekonomiku. Tiek lēsts, ka sadzīves veļas žāvētāju darbmūžs pēdējos gados ir samazinājies no 14 līdz aptuveni 12 gadiem un ka šī tendence, visticamāk, turpināsies, ja nebūs stimulu sadzīves veļas žāvētājus pienācīgi uzturēt un remontēt. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka attiecīgas prasības, kas veicina aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši nosakot, ka obligāti jādara pieejamas rezerves daļas un jāuzlabo informācija par to, kā galalietotājiem pašiem veikt tehnisko apkopi.

(9)

Pārskatīšanā, kas minēta 5. apsvērumā, secināts, ka lielākajai daļai tirgū pieejamo veļas žāvētāju kondensācijas efektivitāte pārsniedz 80 %. Kondensācijas efektivitātes minimālā robežvērtība būtu jāpalielina no 70 % līdz 80 %.

(10)

Sadzīves vairākcilindru veļas žāvētājiem ir tādas pašas pamatīpašības kā sadzīves veļas žāvētājiem, tāpēc tie būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā.

(11)

Iebūvējamus sadzīves veļas žāvētājus uzstāda skapjos vai apdarina ar paneļiem, kas saskaņā ar atbilstības testiem ļauj saglabāt veļas žāvētāja iekšpusē radīto siltumu, tādējādi paaugstinot energoefektivitāti un veicinot atbilstību ekodizaina prasībām. Būtu jāuzlabo iebūvētu sadzīves veļas žāvētāju definīcija, lai nodalītu tos no citiem sadzīves veļas žāvētājiem, kurus tikai novieto zem paneļa, nevis apdarina ar paneļiem, un tāpēc tos nevar testēt kā iebūvētus sadzīves veļas žāvētājus.

(12)

Ar akumulatoriem darbināmus sadzīves veļas žāvētājus, kurus var pieslēgt arī elektrotīklam, izmantojot atsevišķi iegādātu maiņstrāvas/līdzstrāvas pārveidotāju, parasti izmanto mobilā vidē, piemēram, dzīvojamos transportlīdzekļos (bet ne tikai). Tādēļ tie būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(13)

Būtu jānosaka konkrētas robežvērtības attiecībā uz sadzīves veļas žāvētāju mazjaudas režīmiem. Komisijas Regulas (ES) 2023/826 (6) prasības nebūtu jāpiemēro tiem ražojumiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā. Tāpēc Regula (ES) 2023/826 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Grafiks jaunajai prasībai par sadzīves veļas žāvētāju maksimālo enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā būtu jāsaskaņo ar grafiku, kas enerģijas patēriņam izslēgtā režīmā noteikts saskaņā ar Regulu (ES) 2023/826.

(15)

Ražojumu attiecīgie parametri būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes. Šajās metodēs būtu jāņem vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, t. sk., ja ir pieejami, saskaņotie standarti, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (7) I pielikumā.

(16)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktu ar šo regulu būtu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(17)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem, importētājiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(18)

Ja tehniskās dokumentācijas parametri, kas norādīti šajā regulā, ir identiski ar ražojuma informācijas lapas parametriem, kuri norādīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2534 (8), ražotājiem, importētājiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem attiecīgie dati būtu jāievada ražojumu datubāzē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 (9), un tad tie vairs nebūtu jāiesniedz tirgus uzraudzības iestādēm kā daļa no tehniskās dokumentācijas.

(19)

Lai aizsargātu patērētājus, tirgū nevajadzētu atļaut laist ražojumus, kas testēšanas apstākļos automātiski maina veiktspēju deklarēto parametru ziņā. Tāpat arī ražojuma programmatūras atjauninājumiem nevajadzētu pasliktināt veiktspēju deklarēto parametru ziņā.

(20)

Verifikācijas procedūrā tirgus uzraudzības nolūkā būtu jāparedz, kā rīkoties gadījumos, kad sadzīves veļas žāvētāju testos netiek sasniegti rezultāti, kas ir derīgi salīdzināšanai ar ražotāja deklarētajām vērtībām.

(21)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 3. daļas 2. punktu būtu jānosaka labāko pieejamo tehnoloģiju indikatīvie kritēriji, lai nodrošinātu, ka informācija par šīs regulas aptverto ražojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem visā to aprites ciklā ir plaši un viegli pieejama.

(22)

Siltumsūkņa veļas žāvētājos esošā aukstumaģenta iespējamā noplūde var veicināt globālo sasilšanu. Uz sadzīves veļas žāvētāja redzamā vietā būtu jānorāda izmantotā aukstumaģenta veids, lai atvieglotu pienācīgu rīkošanos ar aukstumaģentu, kad iekārtu remontē, reciklē vai nodod lūžņos.

(23)

Deleģētajā regulā (ES) 2023/807 (10) ir noteikts primārās enerģijas faktors elektroenerģijai 1,9 (pārrēķina koeficients), kas jāpiemēro, aprēķinot enerģijas ietaupījumu primārās enerģijas izteiksmē, pamatojoties uz enerģijas galapatēriņu. Šis primārās enerģijas faktors būtu jāpiemēro, salīdzinot elektrisko un ar gāzi darbināmo veļas žāvētāju enerģijas patēriņu.

(24)

Šī regula būtu jāpārskata, lai novērtētu tās normu piemērotību un iedarbīgumu tās mērķu sasniegšanā. Pārskatīšanu vajadzētu veikt pēc tam, kad visi noteikumi ir tikuši īstenoti un tiem ir ietekme uz tirgu.

(25)

Lai atvieglotu pāreju no Regulas (ES) Nr. 932/2012 uz šo regulu, no šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāatļauj jaunā termina “eco” (eko-) izmantošana. Turklāt vienlaikus ražotājiem būtu jāļauj izpildīt šīs regulas prasības 4 mēnešus pirms tās piemērošanas dienas.

(26)

Lai nodrošinātu, ka sadzīves veļas žāvētājus var efektīvi remontēt, rezerves daļu cenai vajadzētu būt saprātīgai, un tai nevajadzētu atturēt no remontēšanas. Lai radītu pārredzamību un stimulētu saprātīgu cenu noteikšanu, saskaņā ar šo regulu nodrošināto rezerves daļu indikatīvajai cenai bez nodokļiem vajadzētu būt pieejamai bezmaksas piekļuves tīmekļvietnē.

(27)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 19. pantu.

(28)

Regula (ES) Nr. 932/2012 būtu jāatceļ no 2025. gada 30. jūnija,

1)

“sadzīves veļas žāvētājs” ir iekārta, kurā tekstilizstrādājumus žāvē valstot rotējošā cilindrā, caur kuru laiž uzkarsētu gaisu, un kuru ražotājs atbilstības deklarācijā deklarējis kā atbilstīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/35/ES (12) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/53/ES (13);

2)

“elektrotīkls” ir elektroapgāde no tīkla ar 230 (± 10 %) V spriegumu un 50 Hz maiņstrāvas frekvenci;

3)

“ar gāzi darbināms veļas žāvētājs” ir sadzīves veļas žāvētājs, kurā gaisa sakarsēšanai tā iekšpusē izmanto gāzi;

4)

“iebūvēts sadzīves veļas žāvētājs” ir sadzīves veļas žāvētājs, kas konstruēts, testēts un tiek tirgots tikai tā, lai atbilstu visiem šādiem nosacījumiem:

5)

“sadzīves veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīna” ir iekārta, kas definēta Komisijas Regulas (ES) 2019/2023 (14) 2. panta 4. punktā;

6)

“sadzīves veļas izgriešanas mašīna” ir iekārta, kurā ūdeni no izmazgātas veļas atdala rotējošā cilindrā, izmantojot centrbēdzes spēku, un aizvada, izmantojot automātisku sūkni vai pašnoteci gravitācijas ietekmē, ko paredzēts izmantot galvenokārt neprofesionāliem mērķiem un ko tirdzniecībā dēvē arī par “veļas centrifūgu”;

7)

“sadzīves vairākcilindru veļas žāvētājs” ir sadzīves veļas žāvētājs, kas aprīkots ar vairāk nekā vienu cilindru, kuri atrodas atsevišķos blokos vai vienā korpusā;

8)

“ekvivalents modelis” ir modelis, kuram ir tādi paši tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski saistībā ar sniedzamo tehnisko informāciju, bet kuru tas pats ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā kā citu modeli ar atšķirīgu modeļa identifikatoru;

9)

“programma” ir iepriekš noteiktu darbību virkne, ko ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis deklarējis kā piemērotu konkrēta veida tekstilizstrādājumu žāvēšanai;

10)

“modeļa identifikators “ ir kods, parasti burtciparu kods, ar kuru konkrētu ražojuma modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja nosaukumu;

11)

“deklarētās vērtības” ir ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja norādītās vērtības saskaņā ar 4. pantu uzrādītajiem, aprēķinātajiem vai izmērītajiem tehniskajiem parametriem, kuru atbilstības verifikāciju veic dalībvalstu iestādes;

12)

“ražojumu datubāze” ir datubāze, kas definēta Regulas (ES) 2017/1369 2. panta 25. punktā;

13)

“nominālā ietilpība” ir konkrēta veida sausu tekstilizstrādājumu maksimālā masa kilogramos, ko ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis norādījis ar 0,5 kilogramu intervālu, kuru izvēlētajā programmā var apstrādāt vienā sadzīves veļas žāvētāja žāvēšanas ciklā, kad to piepilda saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

14)

“ekoprogramma” ir programma, kas spēj izžāvēt ievietoto kokvilnas veļu no sākotnējā mitruma satura 60 % līdz galīgajam mitruma saturam 0 %;

15)

“sākotnējais mitruma saturs” ir mitruma daudzums, kuru ievietotā veļa satur žāvēšanas cikla sākumā;

16)

“galīgais mitruma saturs” ir mitruma daudzums, kuru ievietotā veļa satur žāvēšanas cikla beigās;

17)

“žāvēšanas cikls” ir pilns žāvēšanas process, kas noteikts attiecīgajā programmā un ietver virkni dažādu darbību, to vidū sildīšanu un valstīšanu.

a)

uzlabojumu potenciāls attiecībā uz sadzīves veļas žāvētāju energoefektivitāti un vidisko sniegumu;

b)

izmaiņas patērētāju rīcībā un vai būtu lietderīgs obligāts atgriezeniskās saites mehānisms par ierīces noslodzi un enerģijas patēriņu un izraudzītās programmas ilgumu;

c)

esošo prasību iedarbīgums attiecībā uz resursefektivitāti;

d)

cik lietderīgi ir noteikt papildu resursefektivitātes prasības ražojumiem saskaņā ar aprites ekonomikas mērķiem, tostarp prasības par papildu rezerves daļu pieejamību un informāciju par kritiski svarīgām izejvielām un citiem videi nozīmīgiem materiāliem;

e)

cik lietderīgi ir noteikt ekodizaina prasības žāvēšanas skapjiem;

f)

cik lietderīgi ir noteikt prasības mikroplastmasas izplatības mazināšanai.