“I PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKI 1., 2. UN 3. ZONĀ SADALĪTU SAVIENĪBAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻU SARAKSTS

1. NODAĻA

1. zona

Vācija

Emsa	No līnijas, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven jūras virzienā līdz 53° 30′ Z. p. paralēlei un 6° 45′ A. g. meridiānam, t. i., nedaudz jūras virzienā no sauso kravu pārvadātājiem paredzētās lihterēšanas zonas Vecajā Emsā  (1)

Francija

Žironda no jūras transversālās robežas, ko nosaka savienojuma līnija starp Pointe de Grave un Pointe de Suzac, līdz līnijai, kas savieno Pointe de Grave un Pontaillac līča austrumu punktu.

Luāra no jūras transversālās robežas, ko nosaka savienojuma līnija starp Pointe de Mindin un Pointe de Penoët, līdz līnijai, kas savieno Pointe du Pointeau aizsprosta navigācijas uguni un Villès-Martin bāku pie Saint-Nazaire.

Sēna no jūras transversālās robežas (ko nosaka līnija, kas sākas labajā krastā pie Cap du Hode un beidzas kreisajā krastā vietā, kur plānotais aizsprosts savienojas ar krastu lejpus Berville-sur-Mer) līdz robežai, ko veido 245° leņķī vērsta līnija no Sainte-Adresse bākas līdz Griničas meridiāna krustpunktam. No šā krustpunkta robeža iet pa līniju, kas stiepjas ziemeļu–dienvidu virzienā, līdz krustpunktam ar līniju, kas stiepjas austrumu–rietumu virzienā no Falaise des Fonds navigācijas uguns, kura atrodas uz rietumiem no Onflēras.

Ronas delta

Fosas līcis: no 3. zonas robežām uz ziemeļiem un austrumiem līdz lauztai līnijai, kas sākas pie St. Louis kanāla dambja navigācijas uguns, iet caur They de la Gracieuse ziemeļu kardinālo boju un Lavéra rietumu kardinālo boju un beidzas pie Pointe de Bonnieu.

Bēra dīķa (Étang de Berre) dienvidu daļa starp Martigues (mola gals) un La Pointe ostu (ziemeļu dambja gals).

Polija

Pomožes līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Nord Perd Rīgenes salā un Niechorze bāku.

Gdaņskas līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Helas bāku un Baltijskas ostas ieejas boju.

Zviedrija

Vēnerna ezers, kuru dienvidos norobežo paralēle cauri Bastugrund krasta navigācijas zīmei.

Veterna ezers

Brofjorden–Donsö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Grötö galējā dienvidu punkta cauri Gåsö galējam rietumu punktam, Härmanö galējam ziemeļu punktam, Härmanö huvud, Vedholmen, Danholmen, Mollön centram, Räbbehuvud navigācijas ugunij, Sankt Olov apakšējai navigācijas ugunij, Flatholmen galējam dienvidu punktam, Åstol navigācijas ugunij, Marstrand navigācijas ugunij, Sälö navigācijas ugunij, Kågholmen apakšējai navigācijas ugunij, Tynneskär navigācijas ugunij, Buskärs Knöte navigācijas ugunij un Rivö augšējai navigācijas ugunij līdz Rivö navigācijas ugunij.

Ziemeļu Ēregrundsgrēpens

Apgabals starp cietzemi un Grēsi, ko ziemeļos norobežo paralēle cauri Engelska grundet navigācijas ugunij un dienvidos – meridiāns cauri Ēregrundas augšējai vadugunij.

Söderarm–Sandhamn

Apgabals, ko norobežo 2. zonas robeža un līnija no Tyvö vaduguns cauri Söderarm navigācijas ugunij, Söderarm loču stacijas augšējai vadugunij un Prästkobben navigācijas ugunij līdz Korsö krasta navigācijas zīmei.

Jungfrufjärden

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. zonas robeža un līnija no Nemdes galējā rietumu punkta cauri Mörtö-Bunsö galējam rietumu punktam līdz Ornöhuvud krasta navigācijas zīmei.

Mysingen–Landsort

Apgabals, ko norobežo 2. zonas robeža un līnija no Utes navigācijas uguns cauri Nåttarö galējam dienvidu punktam, Måsknuv navigācijas ugunij un Viksten navigācijas ugunij līdz Landsort navigācijas ugunij.

Landsort–Arkö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Landsort navigācijas uguns cauri Enskär galējam dienvidu punktam un Norra Kränkan navigācijas ugunij līdz Marö Kupa.

Valdemašvīkas līcis un Gryt arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. zonas robeža un līnija no Gubbö kupa krasta navigācijas zīmes cauri Häradsskär navigācijas ugunij un Hägerökarten navigācijas ugunij līdz Kvädö galējam dienvidu punktam.

Kalmaras šauruma ziemeļdaļa–Vestervīka

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Hallmare Skackel cauri Aleskär navigācijas ugunij, Idö navigācijas ugunij, Idö Stångskär navigācijas ugunij, Strupö Ljungskär navigācijas ugunij, 57 20,0 Z. p. un 016 48,0 A. g. pozīcijai un Enerumsgrund rietumu kardinālajai kārtsveida stoderei līdz Ēlandes galējam ziemeļu punktam un tālāk gar Ēlandes ziemeļrietumu piekrasti un dienvidos līdz 56° 15,00′ Z. p. paralēlei.

Kalmaras šauruma dienviddaļa

Apgabals starp cietzemi un Ēlandi, ko ziemeļos norobežo līnija no Dunö punkta (uz cietzemes) līdz Bejershamn (Ēlandē), un dienvidos – 56° 15,00′ Z. p. paralēle.

2. zona

Čehija

Lipno ūdenskrātuve

Vācija

Emsa	No līnijas pār Emsu pie ieejas Pāpenburgas ostā starp bijušo Dīmas sūkņu staciju un dambja caurteku pie Haltes līdz līnijai, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un Eemshaven ostas ieejas rietumu molu  (2)
Leda	No ieejas reidā pie Lēres jūras slūžām līdz ietekai Emsā
Jāde	Iekšzemes virzienā no līnijas, kas savieno bijušo Schillig augšējo navigācijas uguni un Langwarden baznīcas torni
Vēzere	No Brēmenes dzelzceļa tilta ziemeļrietumu malas līdz līnijai, kas savieno Langwarden un Cappel baznīcas torņus, ietverot Vēzeres attekas, ko sauc par Rekumer Loch, Rechter Nebenarm un Schweiburg
Hunte	No līnijas 140 m uz leju no Oldenburgas tilta Amalienbrücke līdz ietekai Vēzerē
Lēzuma	No Hammes un Vimmes satekas (0,00 km atzīme) līdz ietekai Vēzerē
Elba	No Hamburgas ostas apakšējās robežas līdz līnijai, kas savieno krasta navigācijas zīmi Kugelbake pie Döse un Friedrichskoog dambja rietumu malu (Dieksand), t. sk.: — Mühlenberger Loch — Ruthenstrom (no 3,75 km atzīmes līdz ietekai Elbā) — Elbas pietekas/attekas: — Hahnöfer Nebenelbe (Elbas virziena norādes pagarinājumā no 635,00 km atzīmes līdz 644,00 km atzīmei) — Lühesander Süderelbe (Elbas virziena norādes pagarinājumā no 646,50 km atzīmes līdz 650,50 km atzīmei) — Bütztflether Süderelbe (no 0,69 km atzīmes līdz ietekai Elbā) — Haseldorfer Binnenelbe (Elbas virziena norādes pagarinājumā no 653,00 km atzīmes līdz 658,00 km atzīmei) — Pagensander Nebenelbe (Elbas virziena norādes pagarinājumā no 659,00 km atzīmes līdz 664,00 km atzīmei) — Schwarztonnensander Nebenelbe (Elbas virziena norādes pagarinājumā no 661,00 km atzīmes līdz 664,00 km atzīmei) — Wischhafener Süderelbe (no 8,03 km atzīmes līdz ietekai Elbā) — Glückstädter Nebenelbe (Elbas virziena norādes pagarinājumā no 672,00 km atzīmes līdz 676,00 km atzīmei)
Este	No Buxtehude slūžu lejasbjefa (0,25 km atzīme) līdz ietekai Elbā
Līe	No Au-Mühle lejasbjefa Horneburgā (0,00 km atzīme) līdz ietekai Elbā
Švinga	No Salztor slūžu ziemeļu malas Štādē līdz ietekai Elbā
Pinnau	No Pinnebergas dzelzceļa tilta dienvidrietumu malas līdz ietekai Elbā
Krückau	No Wedenkamp autoceļa tilta dienvidrietumu malas Elmshornā līdz ietekai Elbā
Štēra	No Rensing mareogrāfa līdz ietekai Elbā
Freiburgas ostas caurtece	No Freiburg an der Elbe slūžu austrumu malas līdz ietekai Elbā
Oste	No 210 m augšpus autoceļa tilta pār Ostes aizsprostu ass (69,36 km atzīme) līdz ietekai Elbā
Meldorfas līcis	Iekšzemes virzienā no līnijas, kas savieno Friedrichskoog dambja (Dieksand) rietumu malu un Büsum rietumu mola galu
Eidera	No vietas augšpus Gieselau kanāla ietekas (22,64 km atzīme) līdz līnijai no cietokšņa (Tränke) vidus līdz Vollerwiek baznīcas tornim
Gieselau kanāls	No ietekas Eiderā līdz ietekai Nord–Ostsee kanālā
Flensburgas līcis	Iekšzemes virzienā no līnijas, kas savieno Kegnäs bāku ar Birknack un uz ziemeļiem no Vācijas un Dānijas robežas Flensburgas līcī
Šleija	Iekšzemes virzienā no līnijas, kas savieno Schleimünde molu galus
Ekenfērdes līcis	Iekšzemes virzienā no līnijas, kas savieno Bocknis–Eck un cietzemes tālāko ziemeļaustrumu punktu pie Dänisch Nienhof
Ķīles līcis	Iekšzemes virzienā no līnijas, kas savieno Bülk bāku un Laboe jūras memoriālu
Nord–Ostsee kanāls, ietverot ezerus Audorfer See un Schirnauer See	No līnijas, kas savieno molu galus pie Brunsbüttel, līdz līnijai, kas savieno Kiel–Holtenau ieejas vārtu ugunis, ietverot Borgstedter See mit Enge, Flemhuder See un Achterwehrer kanālu
Trāve	No Lībekas dzelzceļa gaisa tilta ziemeļrietumu malas, ietverot Pötenitzer Wiek un Dassower See, līdz līnijai, kas savieno Trāvemindes dienvidu mola iekšējo un ziemeļu mola ārējo galu
Wismarbucht, ietverot Kirchsee, Breitling, Salzhaff un Vismāras ostas zonu	Jūras virzienā norobežo līnija, kas savieno Hohen Wieschendorf Huk un Timmendorf navigācijas uguni, un līnija, kas savieno Gollwitz navigācijas uguni Poel salā un Wustrow pussalas tālāko dienvidu punktu
Warnow un Unterwarnow, ietverot Breitling un attekas (bez attekas uz rietumiem no Badewieseninsel)	No Rostokas–Štrālzundes dzelzceļa tilta dienvidu malas līdz līnijai, kas savieno Rostokas–Varnemindes rietumu mola ziemeļu malu un austrumu mola ziemeļu malu
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Darß un Zingst pussalas, kā arī Boka, Hidenzē un Rīgenes salas (ietverot Štrālzundes ostas zonu)	Jūras virzienā norobežojums starp — Zingst pussalu un Boka salu: paralēle 54° 26′ 42′′ Z. p.; — Boka salu un Hidenzē salu: līnija, kas savieno Boka salas ziemeļu galu un Hidenzē salas dienvidu galu; — Hiddenzē salu un Rīgenes salu (Bug): līnija, kas savieno Neubessin dienvidaustrumu galu un Buger Haken
Greifswalder Bodden un Greifswald ostas zona, ietverot Ryck	No Greifsvaldes tilta Steinbecker Brücke austrumu malas līdz līnijai, kas savieno Thiessower Haken (Südperd) austrumu galu ar Ruden salas austrumu galu un Ūzedomas salas ziemeļu galu (54° 10′ 37′′ Z. p., 13° 47′ 51′′ A. g.)
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Ūzedomas sala (Peenestrom, ietverot Volgastes ostas zonu, Achterwasser, Ščecinas līci)	Uz austrumiem līdz Vācijas un Polijas robežai Ščecinas līcī
Ikere	No Ikermindes autoceļa tilta dienvidrietumu malas līdz savienojuma līnijai pāri molu galiem jūras virzienā

Francija

Žironda no 48,50 km atzīmes līdz Ile de Patiras zemesraga lejteces daļai, līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Grave un Pointe de Suzac.

Luāra no Cordemais (25 km atzīme) līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Mindin un Pointe de Penhoët.

Sēna no Tancarville kanāla sākuma līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija no Cap du Hode labajā krastā līdz punktam kreisajā krastā, kur plānotais aizsprosts savienojas ar krastu lejup Berville-sur-Mer.

Vilēna no Arzal dambja līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe du Scal un Pointe du Moustoir.

Ženēvas ezers

Ungārija

Balatona ezers

Nīderlande

Dollarda

Emsa

Vadenzē: ietverot savienojumus ar Ziemeļjūru

Eiselmērs: ietverot Markermēru un Ijmeer, taču neietverot Gouwzee

Nieuwe ūdensceļš un Scheur

Calandkanaal rietumu virzienā no Beniluksa ostas

Hollands Diep

Breeddiep, Beerkanaal un ar tiem saistītās ostas

Haringvliet un Vuile Gat: ietverot ūdensceļus starp Gūri-Overflaki, no vienas puses, un Voorne-Putten un Hoekse Waard, no otras puses

Hellegats

Folkeraks

Krāmera

Grevelingenmeer un Brouwershavensche Gat: ietverot visus ūdensceļus starp Schouwen-Duiveland un Gūri-Overflaki

Keten, Mastgat, Zijpe, Krabbenkreek, Eastern Scheldt un Roompot: ietverot ūdensceļus starp Walcheren, Noord-Beveland un Zuid-Beveland, no vienas puses, un Schouwen-Duiveland un Tholen, no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Scheldt un Western Scheldt un tās ieteka jūrā: ietverot ūdensceļus starp Zeeland Flanders, no vienas puses, un Walcheren un Zuid-Beveland, no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu

Polija

Ščecinas līcis

Kamjeņa līcis

Vislas līcis

Pucka līcis

Vloclavekas ūdenskrātuve

Sņardvija ezers

Ņegocina ezers

Mamrija ezers

Zviedrija

Līsešīla–Ūrusta–Šērna

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Släggö Līsešīlā līdz Skaftölandet 170 grādu peilējumā, līnija no Islandsberg navigācijas uguns līdz Lavösund, līnija no Lyr navigācijas uguns 300 grādu peilējumā līdz cietzemei uz austrumiem no Mollösund, līnija no Lyr galējā dienvidu punkta līdz Björholmen un Hakefjorden ziemeļu daļā līnija, kas atbilst 58 01,00 Z. p. paralēlei.

Gothenburg dienvidu arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 3. zonas robeža un līnija no Ārendāles ostas rietumu daļas cauri Knippelholmen, Rivö navigācijas ugunij, Rivö augšējai navigācijas ugunij, Känsö torn krasta navigācijas zīmei, Kårholmen navigācijas ugunij un Rättarens vadugunij līdz Askims nabbe.

Ēregrunda–Nortelje

Apgabals starp cietzemi un Grēsi, ko ziemeļos norobežo meridiāns cauri Ēregrundas augšējai vadugunij un jūras virzienā norobežo līnija starp Äspskäret un Råstensudde navigācijas uguni, līnija pār Singsundet, tilti pār Fygdströmmen, līnija no Dejeudden cauri Arholma navigācijas ugunij līdz Tyvö navigācijas ugunij.

Nortelje–Nämdö

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 2. vai 3. zonas robeža un līnija no Tyvö navigācijas uguns cauri Idskärskobben navigācijas ugunij, Svartlöga galējam rietumu punktam, Stenkobbsgrund navigācijas ugunij, Korså krasta navigācijas zīmei un Nämdö galējam rietumu punktam līdz Björnö galējam dienvidu punktam.

Dalarö–Tore

Apgabals, ko norobežo cietzeme un līnija no Ornöhuvud krasta navigācijas zīmes cauri Klacknäset, Näset at Ornö, Utes galējam ziemeļu punktam, Utes navigācijas ugunij, Älvsnabben navigācijas ugunij, Norra Stegholmen, Yttre Gården, Valsudden on Järflotta un Långsudden on Järflotta līdz Tores galējam austrumu punktam.

Tore–Ukselesunda

Apgabals, ko norobežo cietzeme vai 3. zonas robeža un līnija no Tores baznīcas cauri Fifång navigācijas ugunij, Kockehällan navigācijas ugunij, Lacka torn, Kittelö galējam austrumu punktam, Trutbådan navigācijas ugunij, Beten navigācijas ugunij un Femörehuvud krasta navigācijas zīmei līdz Svartudden uz ziemeļiem no Kungshamnas augšējās navigācijas uguns.

Brovīkens, Slätbaken un Esterjētlandes arhipelāgs

Apgabals, ko norobežo cietzeme (Brovīkena rietumdaļā no Hamnbron tilta Noršēpingā, Slätbaken rietumdaļā no Mem slūžām) un līnija no Gullängsberget navigācijas uguns cauri Arkö krasta navigācijas zīmei, Marö kupa, Kupa klint krasta navigācijas zīmei, Birkskär galējam rietumu punktam un Gubbö kupa krasta navigācijas zīmei līdz Dalaudde uz dienvidiem no Orren.

Kalmaras šauruma vidusdaļa

Apgabals, ko rietumos norobežo cietzeme, austrumos – Ēlande, ziemeļos – 56° 51,00′ Z. p. paralēle un dienvidos – līnija no Dunö punkta (uz cietzemes) līdz Bejershamn (Ēlandē).

2. NODAĻA

3. zona

Beļģija

Jūras Šelda (lejpus Antverpenes atklātās enkurvietas)

Bulgārija

Donava: no 845,650 km atzīmes līdz 374,100 km atzīmei

Čehija

Ūdenskrātuves: Brněnská (Kníničky), Jesenice, Nechranice, Orlík, Rozkoš, Slapy, Těrlicko, Žermanice un Nové Mlýny III

Smilts un grants ieguves ezeri: Ostrožná Nová Ves un Tovačov

Vācija

Donava	No Kelheimas (2 414,72  km atzīme) līdz Vācijas un Austrijas robežai pie Jochenstein
Reina, ietverot Lampertheimer Altrhein (no 4,75 km atzīmes līdz Reinai), Altrhein Stockstadt-Erfelden (no 9,80 km atzīmes līdz Reinai)	No Vācijas un Šveices robežas pie Bāzeles līdz Vācijas un Nīderlandes robežai pie Millingenas
Elba (Norderelbe), ietverot Süderelbe un Köhlbrand	No Elbe-Seiten kanāla ietekas līdz Hamburgas ostas apakšējai robežai
Mīrics

Francija

Adūra no Bec du Gave līdz jūrai

Ona no slūžām pie Šatolēnas līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka Passage de Rosnoën

Blavē no Pontivī līdz Pont du Bonhomme

Kalē kanāls

Šaranta no Tonnay-Charente tilta līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas šķērso kreisā krasta uguns centru un Fort de la Pointe centru

Dordoņa no satekas ar Lidoire līdz Bec d’Ambès

Garona no Castet en Dorthe tilta līdz Bec d’Ambès

Žironda no Bec d’Ambès līdz transversālajai robežai pie 48,50 km atzīmes un cauri Île de Patiras lejasposma punktam

Ēro no Bessan ostas līdz jūrai, līdz augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai

Ila no satekas ar Dronu līdz satekai ar Dordoņu

Luāra no satekas ar Mēnu līdz Cordemais (25 km atzīme)

Marna no Bonneuil tilta (169 bis 900 km atzīme) un St. Maur slūžām līdz satekai ar Sēnu

Reina

Niva no Haïtze dambja pie Ustaritz līdz satekai ar Adūru

Uāza no Janville slūžām līdz satekai ar Sēnu

Orba no Seriņānas līdz jūrai, līdz augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai

Rona no robežas ar Šveici līdz jūrai, izņemot Mazo Ronu

Sona no Pont de Bourgogne tilta Šalonā pie Sonas līdz satekai ar Ronu

Sēna no Nožānas pie Sēnas slūžām līdz Tancarville kanāla sākumam

Sèvre Niortaise no Marans slūžām pie jūras transversālās robežas iepretim sardzes mājai līdz ietekai

Somma lejup pa straumi aiz Pont de la Portelette tilta (Abbeville) līdz dzelzceļa posma no Noyelles uz Saint-Valéry-sur-Somme viaduktam

Vilēna no Redonas (89,345 km atzīme) līdz Arzal dambim

Amance ezers

Ansī ezers

Biskarosas ezers

Buržē ezers

Carcans ezers

Kazo ezers

Deršantkoka ezers

Guerlédan ezers

Urtēna ezers

Lakano ezers

Orient ezers

Pareloup ezers

Parentis ezers

Sanguinet ezers

Serre-Ponçon ezers

Templa ezers

Horvātija

Donava: no 1 295 km atzīmes + 500 līdz 1 433 km atzīmei + 100

Dravas upe: no 0 km atzīmes līdz 198 km atzīmei + 600

Savas upe: no 210 km atzīmes + 800 līdz 594 km atzīmei+ 000

Kupas upe: no 0 km atzīmes līdz 5 km atzīmei + 900

Unas upe: no 0 km atzīmes līdz 15 km atzīmei

Ungārija

Donava: no 1 812 km atzīmes līdz 1 433 km atzīmei

Danube Moson: no 14 km atzīmes līdz 0 km atzīmei

Danube Szentendre: no 32 km atzīmes līdz 0 km atzīmei

Danube Ráckeve: no 58 km atzīmes līdz 0 km atzīmei

Tisas upe: no 685 km atzīmes līdz 160 km atzīmei

Dravas upe: no 198 km atzīmes līdz 70 km atzīmei

Bodrogas upe: no 51 km atzīmes līdz 0 km atzīmei

Kettős-Körös upe: no 23 km atzīmes līdz 0 km atzīmei

Hármas-Körös upe: no 91 km atzīmes līdz 0 km atzīmei

Šio kanāls: no 23 km atzīmes līdz 0 km atzīmei

Velence ezers

Fertő ezers

Nīderlande

Reina

Sneekermeer, Koevordermeer, Heegermeer, Fluessen, Slotermeer, Tjeukemeer, Beulakkerwijde, Belterwijde, Ramsdiep, Ketelmeer, Zwartemeer, Veluwemeer, Eemmeer, Alkmaardermeer, Gouwzee, Buiten IJ, Afgesloten IJ, Noordzeekanaal, IJmuiden osta, Roterdamas ostas zona, Nieuwe Maas, Noord, Oude Maas, Beneden Merwede, Nieuwe Merwede, Dordische Kil, Boven Merwede, Waal, Bijlandsch kanāls, Boven Rijn, Pannersdensch kanāls, Geldersche IJssel, Neder Rijn, Lek, Amsterdamas-Reinas kanāls, Veerse Meer, Šeldas-Reinas kanāls līdz Folkeraka grīvai, Amer, Bergsche Maas, Meuse lejpus Venlo, Gooimeer, Europort, Calandkanaal (austrumu virzienā no Beniluksa ostas), Hartelkanaal

Austrija

Donava: no robežas ar Vāciju līdz robežai ar Slovākiju

Inna: no grīvas līdz Passau-Ingling spēkstacijai

Trauna: no ietekas līdz 1,80 km atzīmei

Ensa: no ietekas līdz 2,70 km atzīmei

Marke: līdz 6,00 km atzīmei

Polija

Biebrza upe no Augustowski kanāla estuāra līdz Narwia upes estuāram

Brda upe no savienojuma ar Bydgoski kanālu Bidgoščē līdz Vislas upes estuāram

Bug upe no Muchawiec upes estuāra līdz Narwia upes estuāram

Dąbie ezers līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Augustowski kanāls no savienojuma ar Biebrza upi līdz valsts robežai kopā ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu

Bartnicki kanāls no Ruda Woda ezera līdz Bartężek ezeram, kopā ar Bartężek ezeru

Bydgoski kanāls

Elblongas kanāls no Druzno ezera līdz Jezjoraka ezeram un Szeląg Wielki ezeram kopā ar šiem ezeriem un ezeriem, kas atrodas kanāla ceļā, un sānceļš Zalevo virzienā no Jezjoraka ezera līdz Ewingi ezeram, to ietverot

Glivices kanāls kopā ar Kędzierzyński kanālu

Jagielloński kanāls no savienojuma ar Elblongas upi līdz Nogatas upei

Łączański kanāls

Ślesiński kanāls ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu, un Gopło ezers

Żerański kanāls

Martwa Wisła upe no Vislas Pšegalinā līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Narew upe no Biebrza estuāra līdz Vislas upes estuāram, kopā ar Zegrzyński ezeru

Nogat upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

Noteć upe (augšējā) no Gopło ezera līdz savienojumam ar Górnonotecki kanālu un Górnonotecki kanāls un Noteć upe (apakšējā) no savienojuma ar Bydgoski kanālu līdz Vartas upes estuāram

Nysa Łużycka upe no Gubin līdz Odras upes estuāram

Odras upe no Racibórz pilsētas līdz savienojumam ar Austrumodru, kas ietek Regalica upē no Klucz–Ustowo kanāla, kopā ar šo upi un tās attekām līdz Dąbie ezeram, kā arī Odras upes sānceļš no Opatowice slūžām līdz Vroclavas slūžām

Rietumodra no aizsprosta Widuchowa (Odras upes 704,1 km atzīme) līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem kopā ar attekām, kā arī Klucz–Ustowo kanāls, kas savieno Austrumodru ar Rietumodru

Parnica upe un Parnicki kanāls no Rietumodras līdz robežai ar iekšējiem jūras ūdeņiem

Pisas upe no Rosja ezera līdz Narevas upes estuāram

Szkarpawa upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram

Vartas upe no Ślesiński ezera līdz Odras upes estuāram

Wielkie Jeziora Mazurskie, kas ietver ezerus, kurus savieno upes un kanāli, un kas veido galveno ūdensceļu no Roś ezera (to ietverot) Pišā līdz Węgorzewski kanālam (ietverot) Węgorzewo, kopā ar šādiem ezeriem: Seksty, Mikołajskie, Tałty, Tałtowisko, Kotek, Szymon, Szymoneckie, Jagodne, Boczne, Tajty, Kisajno, Dargin, Łabap, Kirsajty un Święcajty, kopā ar Giżycki kanālu, Niegociński kanālu un Piękna Góra kanālu, kā arī Ryńskie ezera (to ietverot) sānceļš Ryn līdz Nidzkie ezeram (līdz 3 km atzīmei, kas veido robežu ar Nidzkie ezera dabas rezervātu) kopā ar šādiem ezeriem: Bełdany, Guzianka Mała un Guzianka Wielka

Vislas upe no Przemsza upes estuāra līdz savienojumam ar Łączański kanālu, kā arī no šā kanāla estuāra Skavinā līdz Vislas upes estuāram Gdaņskas līcī, izņemot Vloclavekas ūdenskrātuvi

Rumānija

Donava: no Serbijas un Rumānijas robežas (1 075 km atzīme) līdz Melnajai jūrai pie Sulina kanāla atzarojuma

Donavas–Melnās jūras kanāls (garums 64,410 km): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas upi (Donavas 299,300 km atzīme) pie Černavodes (respektīvi, kanāla 64,410 km atzīme), līdz Constanta South-Agigea ostai (kanāla 0 km atzīme)

Poarta Albă-Midia Năvodari kanāls (garums 34,600 km): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas–Melnās jūras kanālu (29,410 km atzīme) pie Poarta Albă (respektīvi, kanāla 27,500 km atzīme), līdz Midia ostai (kanāla 0 km atzīme)

Slovākija

Donava: no 1 880,26 km atzīmes līdz 1 708,20 km atzīmei

Donavas kanāls: no 1 851,75 km atzīmes līdz 1 811,00 km atzīmei

Vāha upe: no 0,00 km atzīmes līdz 70,00 km atzīmei

Morāvijas upe: no 0,00 km atzīmes līdz 6,00 km atzīmei

Bodrogas upe: no 49,68 km atzīmes līdz 64,85 km atzīmei

Ūdenskrātuves: Oravská Priehrada, Liptovská Mara, Zemplínska Šírava

Zviedrija

Mēlarena ezers

Saltsjön, Stokholmas un Vermdelandetes osta

Apgabals no Mēlarena ezera iztekas Stokholmā, attiecīgi pie Norrström, Slussen un Hammarbyslussen, ko norobežo cietzeme un Lidingöbron tilts, un līnija cauri Elfviksgrund navigācijas ugunij 135–315 grādu peilējumā, līnija starp Mellangårdsholmen un Högklevsudde (Baggensfjärden), Örsundet starp Ingarö un Fågelbrolandet, līnija no Rönnäsudd cauri Tegelhällan navigācijas ugunij un Runö navigācijas ugunij līdz Talatta (Djurö), līnija pār Vindöström starp Vindö un Värmdölandet, kā arī apgabala salas.

Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas

Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas, ko ziemeļos norobežo Sēderteljes slūžas un dienvidos – 59° 09′ 00″ Z. p. paralēle.

Trollhätte kanāls, Jeta un Nordre älv

Apgabals no paralēles cauri Bastugrund krasta navigācijas zīmei Vēnerna ezera dienviddaļā līdz Älvsborg tiltam un Nordre älv upei līdz 11° 45′ 00″ A. g. meridiānam.

Jetas kanāls

Austrumos no Mem slūžām līdz Motala tiltam, ietverot Asplången ezeru, Roxen ezeru un Boren ezeru; rietumos no meridiāna cauri Rödesund Norra Yttre navigācijas ugunij pie Kārlsborjas līdz Sjötorp slūžām, ietverot ezeru sistēmu, ko šķērso kanāls.

“II PIELIKUMS

MINIMĀLĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1., 2., 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS

Peldlīdzekļiem piemēro standartā ES-TRIN 2023/1 izklāstītās tehniskās prasības.