(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (3) (“Galīgā regula”) Eiropas Komisija konkrētiem tērauda ražojumiem noteica galīgu aizsardzības pasākumu (“aizsardzības pasākums”), t. i., tarifa kvotas (“TK”) konkrētiem tērauda ražojumiem (“attiecīgais ražojums”), kuras aptver 26 tērauda ražojumu kategorijas un ir noteiktas tādā apmērā, ar ko saglabā tradicionālās tirdzniecības plūsmas katrā ražojumu kategorijā. Tarifa nodokli 25 % apmērā piemēro tikai tad, ja ir pārsniegtas šo tarifa kvotu kvantitatīvās robežvērtības, kas katru gadu palielinās (patlaban par 4 %) liberalizācijas rezultātā. Aizsardzības pasākums sākotnēji tika noteikts uz triju gadu periodu, t. i., līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (4) (“Pagarināšanas pārskatīšanas regula”) Komisija pagarināja aizsardzības pasākuma periodu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(3)

Dažādu darbības pārskatīšanas izmeklēšanu rezultātā Komisija attiecīgi ar savu Īstenošanas regulu (ES) 2019/1590 (5) (“Pirmā darbības pārskatīšanas regula”), Īstenošanas regulu (ES) 2020/894 (6) (“Otrā darbības pārskatīšanas regula”) un Īstenošanas regulu (ES) 2022/978 (7) (“Trešā darbības pārskatīšanas regula”) veica pasākuma tehniskās korekcijas. Komisija arī pārskatīja pasākumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (8). Komisija pielāgoja pasākumu, reaģējot uz konkrētiem notikumiem, jo īpaši aizliegumu importēt tēraudu no Krievijas un Baltkrievijas saistībā ar neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu (9), kā arī dažu noteikumu termiņa beigām divpusējā nolīgumā ar preferenciālās tirdzniecības partneriem (10).

(4)

Pagarināšanas pārskatīšanas regulas 85. apsvērumā ir noteikts, ka, “[l]ai garantētu, ka aizsardzības pasākums paliek spēkā tikai tādā apmēr[ā], kādā ir nepieciešams, Komisija veiks pārskatīšanu, lai noteiktu, vai, pamatojoties uz tā brīža apstākļiem, aizsardzības pasākums būtu jāizbeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam, proti, pēc divu gadu pagarinājuma.”

(5)

Pagarināšanas pārskatīšanas regulā Komisija arī norādīja, ka papildus novērtējumam par pasākuma iespējamo izbeigšanu līdz 2023. gada 30. jūnijam, ņemot vērā tajā laikā pastāvošos apstākļus, tā var šo pārskatīšanu (ja pasākums netiks priekšlaicīgi izbeigts) izmantot arī tādēļ, lai atjauninātu to jaunattīstības valstu sarakstu, kurām piemēro vai nepiemēro pasākumu, pamatojoties uz 2022. gada importa datiem, un lai novērtētu, vai liberalizācijas līmenis joprojām ir atbilstošs.

(6)

Tādējādi Komisija ar paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums”), kas 2022. gada 2. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzsāka pārskatīšanas izmeklēšanu (11). Šajā paziņojumā ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt pierādījumus un datus, lai noteiktu, vai būtu pamatoti izbeigt pasākuma piemērošanu līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(7)

Komisija prasīja konkrētu informāciju no Eiropas Savienības ražotājiem un lietotājiem, izmantojot anketas, kas ieinteresētajām personām tika darītas pieejamas publiskajā lietā (“TRON”) (12), kā arī Eiropas Komisijas (Tirdzniecības ĢD) tīmekļa vietnē (13).

(8)

Tāpat kā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanās Komisija izstrādāja divu posmu rakstveida procedūru. Vispirms ieinteresētajām personām līdz 2023. gada 13. janvārim bija iespēja nosūtīt apsvērumus un attiecīgā gadījumā atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija iekļāva šo informāciju publiski pieejamajā lietā, un ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes (atspēkojuma posms). Pēc tam Komisija šos atspēkojumus darīja pieejamus TRON.

(9)

Vēlākā procedūras posmā Komisija TRON augšupielādēja atjauninātu Savienības ražotāju atbilžu uz anketas jautājumiem kopumu, lai iekļautu visjaunākos pieejamos datus, proti, 2022. gada pēdējā ceturkšņa ekonomikas rādītājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja paust viedokli par atjaunināto informāciju.

(10)

Saskaņā ar Pagarināšanas pārskatīšanas regulu aizsardzības pasākums ir spēkā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tobrīd Komisija secināja, ka importa apjoma pieaugums, kas gaidāms, ja pasākums tiktu izbeigts kā sākotnēji plānots, varētu būtiski apdraudēt jebkādu nozīmīgu ekonomikas atveseļošanos un Eiropas Savienības tērauda ražošanas nozares pārstāvju centienus pielāgoties augstākam importa līmenim. Tāpēc pasākumu 2023. gada 30. jūnijā varētu izbeigt tikai tad, ja Komisija, ņemot vērā apstākļus pēc pagarināšanas pārskatīšanas un pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem (tostarp informāciju un atspēkojumiem, kas saņemti no ieinteresētajām personām notiekošās pārskatīšanas izmeklēšanas laikā), secinātu, ka šāda priekšlaicīga izbeigšana būtu pamatota. Savukārt, ja nebūtu pozitīvu pierādījumu, kas pamatotu priekšlaicīgu izbeigšanu, pasākums automātiski paliktu spēkā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(11)

Lai veiktu novērtējumu, Komisija izskatīja no ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes un pierādījumus, arī atbildes uz anketas jautājumiem, un vajadzības gadījumā pārbaudīja šo informāciju citos pieejamos avotos, ko tā pati bija apkopojusi izmeklēšanas gaitā. Kā tiks paskaidrots turpmāk, Komisija secināja, ka pašreizējos apstākļos aizsardzības pasākuma priekšlaicīga izbeigšana nav pamatota.

(12)

Atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tas, ka dažas tarifa kvotas (neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas konkrētai valstij vai atlikušās kvotas) tika izlietotas pirms attiecīgā ceturkšņa beigām, liecina par pašreizējā importētā beznodokļu tērauda apjoma nepietiekamību. Attiecīgi personas apgalvoja, ka šīs situācijas rezultātā lietotāji nevar iegādāties to darbībai nepieciešamo tēraudu.

(13)

Komisija konstatēja, ka, līdzīgi kā pēc galīgā aizsardzības pasākuma noteikšanas 2019. gada februārī, arī šīs pārskatīšanas izmeklēšanas laikā novērtētajā periodā dažas izcelsmes valstis ceturkšņa sākumā bija izsmēlušas tarifa kvotas dažās ražojumu kategorijās. Tomēr, kā apstiprināts iepriekšējo izmeklēšanu laikā (14), šis fakts nevar likt secināt, ka aizsardzības pasākums rada tērauda deficītu lietotājiem kopumā. Saistībā ar to Komisija norādīja, ka atsevišķu ieinteresēto personu apgalvojumi attiecās uz dažu konkrētu tarifa kvotu izmantojumu, neņemot vērā tērauda vispārējo pieejamību no tādām izcelsmes valstīm, kas nav tām noteikto tarifa kvotu ātri izlietojušās valstis. Tādējādi Komisija apstiprināja, ka, lai gan dažām konkrētām izcelsmes valstīm noteiktā brīdī bija izsmeltas dažu ražojumu kategoriju tarifa kvotas, kopumā šajās ražojumu kategorijās joprojām bija piekļuve ražojumiem no citām izcelsmes valstīm.

(14)

Saistībā ar to Komisija novērtēja vispārējo tarifa kvotu izmantojumu pašreizējā aizsardzības pasākuma gadā (no 22. jūlija līdz 23. jūnijam), pamatojoties uz datiem, kas pieejami noteikšanas laikā, proti, pilnīgu datu kopumu par pirmajiem šā perioda trīs ceturkšņiem (no 22. jūlija līdz 23. martam). Šie dati liecināja par tālāk norādītajām tarifa kvotu izmantojuma izmaiņām.

1. tabula.

Tarifa kvotu izmantojuma izmaiņas (15)

(15)

Komisija novērtēja arī tarifa kvotu izmantojumu un pieejamību katrai ražojumu kategorijai, lai pārliecinātos par vispārējo tendenci, kas redzama 1. tabulā. Apvienotais novērtējums nepārprotami liecināja, ka Savienības lietotājiem vairākus ceturkšņus pēc kārtas gandrīz visās ražojumu kategorijās bija iespēja iegādāties beznodokļu tēraudu no vairākiem avotiem un ka pieejamie beznodokļu apjomi ceturksni pēc ceturkšņa palielinājās (dažos gadījumos pat ievērojami).

(16)

Ņemot vērā šos faktus, Komisija secināja, ka apgalvojumi par importētā tērauda trūkumu (16) neatbilst novērtētajiem datiem. Analīze arī liecināja, ka dažādās kategorijās palielinās neizmantoto tarifa kvotu apjoms. Attiecīgie dati par tirgus izmaiņām, piemēram, par patēriņu Eiropas Savienības tirgū, liecināja par pakāpenisku palēnināšanos 2022. gada otrajā pusē (sk. 4.2.2. iedaļu). Turklāt netika sniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka attiecībā uz ražojumiem izsmeltajās tarifa kvotās Eiropas Savienības ražotāju piedāvājums būtu nepietiekams.

(17)

Šo iemeslu dēļ Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka dažu tarifa kvotu ātras izsmelšanas dēļ (ražojumiem no noteiktām izcelsmes valstīm) dažās kategorijās būtu radies tērauda trūkums Savienības tirgū.

(18)

Atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka dažu ASV 232. panta pasākuma izmaiņu dēļ noviržu tirdzniecības plūsmās risks varētu būt samazinājies līdz tādam līmenim, ka aizsardzības pasākums, iespējams, vairs nebūtu vajadzīgs.

(19)

Komisija iepriekšējās pārskatīšanas reizēs novērtēja ASV 232. panta pasākuma izmaiņas un secināja, ka ASV 232. panta pasākuma izmaiņas nemainīja novērtējuma par noviržu tirdzniecības plūsmās risku pamatu (17). Šīs izmeklēšanas kontekstā Komisija ņēma vērā jaunākās norises saistībā ar ASV pasākumu. Pirmkārt, Komisija ņēma vērā to, ka ASV valdībai, šķiet, nebija nodoma tuvākajā laikā pasākumu atcelt, proti, ka “Dž. Baidena valdība ir apņēmusies aizsargāt ASV valsts drošību, nodrošinot mūsu tērauda un alumīnija ražošanas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju, un mēs neplānojam atcelt 232. pantā paredzētās nodevas šo strīdu rezultātā (18).”

(20)

Otrkārt, ņemot vērā ieinteresēto personu sniegto informāciju un savu analīzi, Komisija konstatēja, ka kopš laika, kad Komisija veica šā argumenta pēdējo novērtējumu 2022. gada jūnija Trešajā pārskatīšanas regulā, ASV 232. iedaļas pasākumā ir veiktas šādas izmaiņas (19): pirmkārt, kopš 2022. gada 1. jūnija ASV ir noteikušas tarifa kvotu Apvienotajai Karalistei, kā rezultātā noteiktam kvotā iekļautam importa apjomam pasākumu nepiemēro, savukārt, ārpuskvotas importam joprojām tiek piemērots papildu 25 % nodoklis. Otrkārt, no 2022. gada 1. jūnija ASV uz laiku apturēja pasākuma piemērošanu attiecībā uz Ukrainu.

(21)

Analīze liecināja, ka ASV 232. panta pasākuma darbības joma gandrīz nav mainījusies, kopš Komisija to pēdējoreiz novērtēja Trešajā pārskatīšanas regulā. Tas nozīmē, ka ASV tirgus joprojām tiek lielā mērā sargāts no tērauda importa.

(22)

Komisija arī novērtēja importa izmaiņas ASV tirgū (20) un apstiprināja, ka 2022. gadā imports kopumā samazinājās par 10 % salīdzinājumā ar 2017. gadu, kas bija gads pirms ASV 232. panta pasākuma noteikšanas (21). Attiecībā uz importu ASV tirgū no valstīm, kas ir galvenās tērauda piegādātājvalstis Eiropas Savienībā, šī tendence ir daudz izteiktāka, jo to kopējais imports samazinājās par 27 %, t. i., par vairāk nekā 2 miljoniem tonnu.

(23)

Tāpēc Komisija apstiprināja, ka importa apjoms ASV tirgū joprojām bija daudz zemāks nekā pirms 232. panta pasākuma piemērošanas. Tā kā ASV tirgu joprojām ietekmē 232. panta pasākumi, Eiropas Savienības tirgus nemainīgi ir vislielākais tērauda importa tirgus pasaulē.

(24)

Komisija arī ņēma vērā, ka ieinteresētās personas šīs izmeklēšanas gaitā nesniedza nekādus pierādījumus, kas liktu apšaubīt Eiropas Komisijas iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumus, un tāpēc tā nemainīja minēto izmeklēšanu konstatējumus par tirdzniecības plūsmu novirzīšanas uz Eiropas Savienības tirgu risku, kas izriet no ASV 232. panta pasākuma.

(25)

Atsevišķas ieinteresētās personas norādīja, ka daži Eiropas Savienības ražotāji ar enerģiju saistīto izmaksu straujā pieauguma dēļ ir uz laiku pārtraukuši ražot vai samazinājuši ražošanas apjomu dažās savās ražotnēs. Tāpēc šīs personas apgalvoja, ka tā rezultātā ir radies piedāvājuma deficīta risks tirgū, kā arī cenu pieauguma risks, jo samazinājās Savienības ražotāju piedāvājuma apjoms.

(26)

Komisijas veiktā analīze liecināja, ka enerģijas cenu kāpuma laikā Savienībā (22) vairāki Savienības ražotāji patiešām uz laiku apturēja dažu ražotņu darbību, lai mazinātu ietekmi uz saviem ekonomikas rādītājiem (23). Tomēr šādi pasākumi bija īslaicīgi, un pieejamie pierādījumi liecina, ka Savienības ražotāji ir atsākuši vai atsāk izmantot lielāko daļu savas jaudas (24).

(27)

Tāpēc Komisija secināja, ka dažu ražotņu pagaidu dīkstāve, kas galvenokārt bija vērojama 2022. gada otrajā pusgadā, bija pagaidu situācija, un tā ir lielā mērā mainījusies, jo 2023. gada pirmajos mēnešos tika atsākta iepriekš uz laiku apturētā ražošana.

(28)

Saistībā ar iepriekš minēto argumentu dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka imports no dažādām trešām valstīm ir nepieciešams, lai apmierinātu pieprasījumu, un ka aizsardzības pasākums traucē konkrētā brīdī neierobežoti iegādāties ražojumus no konkrētām izcelsmes valstīm. Dažas ieinteresētās personas arī pauda vispārīgus apgalvojumus par ilgāku piegādes laiku no Savienības ražotājiem un augstākām tērauda cenām.

(29)

Saistībā ar to Komisija norādīja, ka aizsardzības pasākums tika izstrādāts tā, lai nodrošinātu, ka vēsturiskās tirdzniecības plūsmas turpina plūst uz Savienības tirgu bez nodokļa. Turklāt šie vēsturiskie apjomi gadu no gada ir tikuši pakāpeniski liberalizēti. Iepriekšējās pasākuma pārskatīšanas reizēs Komisija paskaidroja, ka ieinteresētajām personām, kas darbojas tērauda nozarē, īstenojot uzņēmējdarbību, ir jāpielāgojas spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam (šajā gadījumā — aizsardzības pasākuma esamībai). Kā norādīts 14. apsvērumā, šajā pārskatīšanā analizētie dati nepārprotami liecināja, ka visās ražojumu kategorijās ik ceturksni palielinājās neizmantoto tarifa kvotu apjoms un ka Savienības ražotājiem kopumā bija pieejama papildu jauda. Tāpēc fakts, ka importam no kādas konkrētas izcelsmes valsts attiecīgajā ražojumu kategorijā pirms ceturkšņa beigām var būt izsmeltas tarifa kvotas, nenozīmē, ka aizsardzības pasākums ir nepamatoti ierobežojis ieinteresēto personu spēju iegādāties beznodokļu tēraudu no citiem avotiem, tostarp no citu trešo valstu vai Savienības ražotājiem.

(30)

Attiecībā uz piegādes laikiem Komisija norādīja, ka dažu ieinteresēto personu viedoklis šķietami atšķīrās par to, vai Savienības piegādes laiki bija standarta termiņš vai arī tie bija nesamērīgi gari. Ņemot vērā lietotāju pretrunīgos apgalvojumus par šo jautājumu un to, ka netika saņemti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka par ierasto garāki piegādes laiki Savienībā patlaban ir izplatīta parādība, Komisija uzskatīja, ka piegādes laikus pašlaik nevar uzskatīt par piegādes problēmu.

(31)

Attiecībā uz tērauda cenām Komisija novērtēja cenu izmaiņas Savienībā un citos lielākajos tērauda tirgos un norādīja, ka 2023. gada pirmajā ceturksnī cenas bija krasi samazinājušās, salīdzinot ar maksimālo līmeni, kas tika sasniegts 2022. gadā. Šāds cenu samazinājums notika saistībā ar enerģijas izmaksu pieaugumu arī Savienības tērauda ražotājiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka cenu izmaiņas Savienības tirgū nevar tieši saistīt ar aizsardzības pasākumu, jo tajā laikā citos lielākajos tērauda tirgos tika novērota līdzvērtīga tendence. Turklāt Komisija norādīja, ka beznodokļu tarifa kvotu pieejamība visā periodā nodrošināja, ka lietotājiem kopumā bija alternatīvas iespējas 25 % nodevas maksāšanai vai ražojumu iegādei no Savienības ražotājiem, tādējādi neliedzot Savienības tirgū ievest attiecīgo papildu beznodokļu importu.

(32)

Tāpēc Komisija secināja, ka cenu izmaiņas 2022. gada beigās liecināja par lejupejošu tendenci un ka cenas bija ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar to visaugstāko līmeni 2022. gadā. Turklāt Komisija apstiprināja, ka šīs tendences tika novērotas arī citos lielākajos tērauda tirgos, tā apliecinot, ka šī parādība ir globāla un nav saistīta ar Savienības tirgu un aizsardzības pasākumu.

(33)

Ņemot vērā iepriekš minētos elementus, Komisija uzskatīja, ka ieinteresētās personas nav pierādījušas, ka aizsardzības pasākums kopumā būtu ierobežojis to spēju iegādāties beznodokļu tēraudu, ņemot vērā pašreizējo pieprasījumu, kā arī nav pierādījušas, ka tā tas būtu nākotnē, ja pasākums netiktu izbeigts, ņemot vērā prognozēto pieprasījumu un turpmāko tarifa kvotu līmeni (sk. 6. iedaļu).

(34)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, tā kā kopumā tarifa kvotas visās ražojumu kategorijās netiek izmantotas un dažos gadījumos to izmantošanas līmenis ir ļoti zems, pasākums vairs nav nepieciešams un tāpēc Komisijai šis aizsardzības pasākums būtu jāizbeidz.

(35)

Lai gan 1. tabulā redzams, ka tarifa kvotas izmantošanas līmenis ar katru ceturksni ir nenoliedzami samazinājies, Komisija uzskatīja, ka šo faktu nevar skatīt izolēti. Tas būtu jāskata saistībā ar patēriņa samazināšanos. Saistībā ar to Komisija sīkāk novērtēja importa spiediena apmēru, aplūkojot kopējo importa apjomu un tā īpatsvaru kopējā patēriņā tajā pašā periodā un koncentrējoties uz tarifa kvotu izmantošanu, jo īpaši tajos gadījumos, kad konkrētai valstij noteiktās tarifa kvotas tika strauji izsmeltas.

(36)

Pirmkārt, saistībā ar kopējo importa apjomu Komisija norādīja, ka, neraugoties uz patēriņa samazināšanos Savienībā, jo īpaši 2022. gada otrajā pusgadā, kas ietekmēja tarifa kvotu izmantošanas līmeni, kopējais importa apjoms 2022. gadā sasniedza 31,1 miljonu tonnu. Tas ir trešais augstākais importa līmenis pēdējā desmitgadē. Tirgus daļas ziņā importa apjoms sasniedza 19 %, un 2022. gada beigās tas palielinājās (sasniedzot 21 % 2022. gada pēdējā ceturksnī). Tā ir otrā lielākā tirgus daļa, ko importa jomā ir izdevies panākt pēdējās desmitgades laikā (25) un ko pārsniedz tikai 2018. gada importa daļa, kas bija vislielākā importa daļa pēdējā desmitgadē. Tāpēc, neraugoties uz tarifa kvotu izmantošanas līmeņa samazināšanos mazāka patēriņa situācijā, dati liecina, ka importa spiediens palielinājās un tirgus daļas ziņā saglabājās tuvu vēsturiski augstajam līmenim, kas tika sasniegts tieši pirms galīgā aizsardzības pasākuma pieņemšanas 2019. gada sākumā.

(37)

Otrkārt, katrā ceturksnī bija vairākas konkrētām valstīm paredzētas tarifa kvotas, kuras tika pilnīgi izmantotas ceturkšņa sākumā. Šī parādība, ko Komisija risināja iepriekšējās regulās (26), liecināja, ka dažās ražojumu kategorijās joprojām pastāvēja importa spiediens no konkrētām izcelsmes valstīm, neraugoties uz tarifa kvotu apjomu vispārējo pieejamību, tādējādi sekmējot importa tirgus daļas pieaugumu pieprasījuma samazināšanās kontekstā.

(38)

Visbeidzot, lai gan ieinteresētās personas, kas atbalstīja pasākuma izbeigšanu, kopumā uz to neatsaucās, Komisija uzskata, ka novērtējumu par esošo un turpmāko importa spiedienu uz Savienības tirgu nevar veikt izolēti, piemēram, skatot tikai tarifa kvotu izmantošanu. Tas drīzāk jādara, aplūkojot vairākus nozares pašreizējos parametrus, arī jaudas pārpalikuma izmaiņas. Saistībā ar to Komisija konstatēja, ka globālais jaudas pārpalikums tērauda nozarē ir vēl vairāk palielinājies.

(39)

Jaunākās ESAO aplēses liecina par papildu globālo jaudu. ESAO 2023. gada februārī norādīja: “Pasaules liekās jaudas krīzes risks ir palielinājies. Neraugoties uz tērauda pieprasījuma samazināšanos un sliktām prognozēm, joprojām stabili turpinās jaudas palielinājums, bieži mēģinot iekarot eksporta tirgus. Starpība starp globālo jaudu un neapstrādāta tērauda ražošanu 2022. gadā pieauga līdz 632,0 mmt salīdzinājumā ar 516,9 mmt 2021. gadā. Nesenais liekās jaudas palielinājums apdraud tērauda rūpniecības stāvokli un dzīvotspēju ilgtermiņā, kā arī tās spēju nodrošināt ekonomisko izaugsmi un labklājību (27).”

(40)

ESAO arī piebilda: “2022. gadā vien globālā tērauda ražošanas jauda palielinājās par 32,0 miljoniem tonnu (mmt), sasniedzot 2 463,4 miljonus tonnu. Lai izprastu faktiskos apmērus, jānorāda, ka globālās jaudas pieaugums ir lielāks nekā dažu lielu tērauda ražošanas valstu pašreizējais jaudas līmenis (28).”

(41)

Tāpēc Komisija uzskata, ka tarifa kvotu mazāka izmantošana ne vienmēr nozīmē importa spiediena samazināšanos, kas varētu pamatot pasākuma izbeigšanu līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(42)

Atsevišķas ieinteresētās personas pasākuma izbeigšanu līdz 2023. gada 30. jūnijam pamatoja ar dažām tirgus prognozēm. Tās uzskata, ka saskaņā ar dažām prognozēm situācija Savienības tērauda tirgū varētu uzlaboties 2023. gada beigās un tāpēc Komisijai būtu jāatceļ aizsardzības pasākums, lai tas neierobežotu pakārtotās nozares un tās varētu pilnīgi gūt labumu no šā tirgus apstākļu iespējamā uzlabojuma.

(43)

Komisija analizēja vairākus avotus, lai gūtu padziļinātu izpratni par tirgus perspektīvām. Visos analizētajos avotos tika sniegtas diezgan drūmas prognozes attiecībā uz globālo tērauda nozari, tostarp Savienības tirgu, 2023. un 2024. gadam, norādot uz lielu nenoteiktību, ko jo īpaši izraisīja neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā arī, piemēram, inflācija, enerģijas cenu pieaugums (29) un ekonomiskā lejupslīde. Lielākā daļa analizēto prognožu arī norāda uz iespējamu situācijas pasliktināšanos Savienības tirgū.

(44)

ESAO 2022. gada decembrī (30) norādīja: “Globālo tērauda tirgu perspektīvas ir strauji pasliktinājušās. (...) Paredzams, ka 2022. gadā tērauda patēriņš samazināsies par 2,3 % un 2023. gadā atkal pieaugs par 1 %. Enerģijas un preču cenu pieaugums, inflācijas spiediens, mazāks pieprasījums no Ķīnas un politiskā nestabilitāte ir samazinājuši pieprasījumu pēc tērauda visā pasaulē.”

(45)

ESAO 2023. gada februārī (31) konstatēja: “Trauslā un ierobežotā ekonomikas atveseļošanās ir apstājusies, jo inflācija ir augstāka, nekā paredzēts (...). Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir vēl vairāk veicinājis cenu kāpumu, jo īpaši attiecībā uz enerģiju, un tam ir nevienmērīga ietekme uz dažādām valstīm, vissmagāk skarot Eiropu. Ir liela neskaidrība par nākotnes perspektīvām, un riski liecina par iespējamu lejupslīdi, jo inflācija var nemazināties un vēl vairāk ierobežot mājsaimniecību pirktspēju, kā arī par iespējamu kara eskalāciju.”

(46)

Globālajā tērauda prognozē 2023. gadam (32) Fitch Ratings norādīja: “Globālajai tērauda nozarei 2023. gadā neizdosies pilnīgi atgūties no piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām par labu gala tirgiem, ko izraisīja patēriņa samazinājums 2022. gada otrajā pusgadā. Mēs paredzam, ka tērauda ražotāju ienākumi būtiski samazināsies, jo pasaules ekonomikas lejupslīde ir pārtraukusi ārkārtīgi augsto cenu periodu, ko veicināja pēc pandēmijas vērojamais pieprasījuma kāpums. Tērauda ražošanas uzņēmumu izredzes Eiropā joprojām ir drūmas, un tas skaidrojams ar augstām un svārstīgām enerģijas izmaksām, gaidāmo recesiju, patērētāju uzticības mazināšanos un lielāku vajadzību pārveidot piegādes ķēdes tērauda nozarē un, iespējams, tā gala tirgos.”

(47)

Arī Standard and Poor’s Platts norādīja uz neskaidrajām tirgus perspektīvām un tērauda ražošanas materiālu, kā arī enerģijas cenu pieaugumu (33).

(48)

Pasaules Tērauda asociācija savā 2022. gada oktobra īstermiņa prognozē norādīja: “Pieprasījuma pēc tērauda atjaunošanās attīstītajās valstīs 2022. gadā piedzīvoja ievērojamu kritumu, ko izraisīja noturīga inflācija un ilgstošas ar piedāvājumu saistītās problēmas. Inflāciju un piegādes ķēdes problēmas papildus ir sekmējis karš Ukrainā. Konkrētāk, Eiropas Savienība piedzīvo smagus ekonomiskos apstākļus, ko raksturo augsta inflācija un enerģētikas krīze. Noskaņojums pasliktinās, un rūpnieciskā darbība strauji palēninās, tuvojoties lejupslīdei, jo augsto enerģijas cenu dēļ ir jāslēdz rūpnīcas (34).” Savā jaunākajā, 2023. gada aprīļa, prognozē Pasaules Tērauda asociācija norādīja:“Lai gan Eiropas Savienības ekonomika 2022. gadā pieauga par 3,5 %, izvairoties no recesijas, rūpniecisko darbību būtiski iedragāja augstas enerģijas izmaksas, kuru rezultātā 2022. gadā ievērojami samazinājās pieprasījums pēc tērauda. 2023. gadā Eiropas Savienības tērauda nozari turpinās ietekmēt karš, citas ar piegādes ķēdi saistītas problēmas un pastāvīga monetārā spriedze. Paredzams, ka 2024. gadā pieprasījums ievērojami atjaunosies, jo gaidāms, ka Ukrainas kara un piegādes ķēdes traucējumu ietekme izzudīs. Tomēr prognozes var nemitīgi mainīties (35).”

(49)

Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka pašreizējās Savienības tērauda tirgus prognozes varētu pamatot pasākuma izbeigšanu pirms 2023. gada 30. jūnija.

(50)

Dažas ieinteresētās personas pauda vairāku veidu apgalvojumus par noteiktu ražojumu kategoriju vai konkrētas valsts apstākļiem. Dažas personas dažkārt arī lūdza Komisiju veikt dažādus pasākuma tehniskos pielāgojumus.

(51)

Komisija norādīja, ka pasākuma un, konkrētāk, šīs pārskatīšanas izmeklēšanas darbības joma neaptver noteiktas norises konkrētā ražojumu kategorijā vai konkrētā trešā valstī, jo pasākums ir piemērojams erga omnes un aptver attiecīgo ražojumu, kas ietver 26 ražojumu kategorijas. Tāpēc nebija iespējams ne izslēgt kādu valsti vai ražojumu, ne arī veikt konkrētus pasākuma piemērošanas pielāgojumus (36). Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu un šīs regulas 2. iedaļā, šīs izmeklēšanas laikā bija paredzēts novērtēt, vai pasākuma izbeigšana līdz 2023. gada 30. jūnijam ir pamatota.

(52)

Tāpēc Komisija šos apgalvojumus neņēma vērā, jo tie nebija izmeklēšanas tvērumā.

(53)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka citi tirdzniecības aizsardzības pasākumi, proti, antidempinga un antisubsidēšanas instrumenti, ir piemērotāki, lai risinātu jebkādas ar importu saistītas problēmas, ar kurām saskaras Savienības tērauda ražošanas nozare, un ka to apvienošana ar aizsardzības pasākumu radītu Savienības ražošanas nozarei pārmērīgas aizsardzības situāciju. Turklāt dažas personas norādīja, ka Savienības tērauda ražošanas nozare jau ir pietiekami aizsargāta, plašam ražojumu klāstam piemērojot vairākus antidempinga un kompensācijas pasākumus.

(54)

Tāpat kā iepriekšēju pārskatīšanas izmeklēšanu laikā, kā arī reaģējot uz līdzīgiem apgalvojumiem (37), Komisija atgādināja, ka aizsardzības instruments ir saderīgs ar citu tirdzniecības aizsardzības instrumentu, piemēram, antidempinga un antisubsidēšanas instrumentu, piemērošanu. Turklāt Komisija atgādina, ka ES tiesiskais regulējums ļauj noteikt antidempinga un kompensācijas pasākumus vienlaikus ar aizsardzības pasākumiem (38). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(55)

Dažas ieinteresētās personas atsaucās uz Strīdu izšķiršanas padomes (SIP) 2022. gada 29. aprīļa ziņojumu (39) par strīdu DS595 Eiropas Savienība — aizsargpasākumi konkrētiem tērauda ražojumiem, apgalvojot, ka Komisijai būtu bijis automātiski jāizbeidz pasākums, jo tas neatbilst dažiem PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem un Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) noteikumiem.

(56)

Saistībā ar to Komisija atsaucās uz 2023. gada 13. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2023/104 (40), ar ko tā īstenoja Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumu, tā panākot dažu to tērauda aizsardzības pasākuma aspektu atbilstību PTO noteikumiem, par kuriem ekspertu grupa bija konstatējusi neatbilstības.

(57)

Tāpēc ar šo strīdu saistītie apgalvojumi nav būtiski šajā pārskatīšanā, jo tie jau ir ņemti vērā atsevišķā tiesību aktā. Jebkurā gadījumā un atbilstoši Regulas (ES) 2023/104 pieejai Komisija nepiekrita apgalvojumiem par to, ka tai būtu jāizbeidz pasākuma piemērošana, ņemot vērā ekspertu grupas konstatējumus par minēto strīdu.

(58)

Dažas ieinteresētās personas atsaucās uz neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un uz Krievijas un Baltkrievijas ražojumu importa aizliegumu, kas izriet no Savienības sankcijām pret šīm valstīm, apgalvojot, ka kopumā šie notikumi ir radījuši būtiskus traucējumus Savienības tērauda tirgū.

(59)

Komisija neapstrīd, ka šie notikumi ietekmē ne tikai Eiropas Savienības tērauda tirgu, bet arī daudzas citas ekonomikas jomas. Tomēr, novērtēšanas laikā pievēršoties tikai tērauda aizsargpasākumam, Komisija ņēma vērā Krievijas un Baltkrievijas kvotu pārdali 2022. gada martā. Tās mērķis bija līdz minimumam samazināt ietekmi, ko rada aizliegums importēt abu valstu tērauda ražojumus, un nodrošināt, ka lietotāji arī turpmāk var piekļūt tādam pašam apjomam no vairākiem avotiem.

(60)

Komisija arī norādīja, ka šajā posmā nav iespējams prognozēt neprovocētās un nepamatotās Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu ilgumu un ietekmi uz tērauda tirgu, tostarp Krievijas un Baltkrievijas ražojumu importa aizliegumu.

(61)

Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka šie notikumi varētu pamatot pasākuma izbeigšanu pirms 2023. gada 30. jūnija.

(62)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka aizsardzības pasākums vairs nav vajadzīgs.

(63)

Komisija šos apgalvojumus izvērtēja, analizējot Savienības ražošanas nozares stāvokli 4.2.2. iedaļā. Konkrētāk, Komisija norādīja, ka, lai gan daži ekonomiskie faktori 2021. gadā uzlabojās, Savienības ražošanas nozares stāvoklis 2022. gadā pasliktinājās, jo īpaši ņemot vērā tirgus nestabilitāti, ko izraisīja neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kā arī straujais enerģijas cenu kāpums.

(64)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka atsevišķu spēkā esošo tirdzniecības aizsardzības instrumenta pasākumu termiņš attiecībā uz tērauda ražojumiem dažādās jurisdikcijās ir beidzies vai ka šie pasākumi nesen ir izbeigti. Attiecīgi dažas personas apgalvoja, ka Komisijai šī tendence būtu jāņem vērā, novērtējot pasākuma iespējamo izbeigšanu pirms 2023. gada 30. jūnija.

(65)

Saistībā ar to Komisija neapstrīdēja apgalvojumu, ka dažu ar tēraudu saistītu tirdzniecības aizsardzības instrumenta pasākumu termiņš varētu būt beidzies vai ka tie varētu būt nesen izbeigti. Tomēr Komisija uzskatīja, ka šādus notikumus nevar vērtēt atsevišķi. Izmeklēšanas laikā Komisija apstiprināja, ka vairākas valstis nesen ir noteikušas vairākus jaunus tirdzniecības aizsardzības instrumenta pasākumus dažādiem ražojumiem un izcelsmes valstīm. Tāpēc dažu pasākumu termiņš beidzās vai tie tika izbeigti laikā, kad tika ieviesti citi jauni tirdzniecības aizsardzības instrumenta pasākumi (41). Komisija norādīja, ka tā nav saņēmusi būtisku analīzi vai pierādījumus, kas padarītu par spēkā neesošiem tās iepriekšējos konstatējumus (42) par tirdzniecības aizsardzības instrumenta pasākumu detalizēto darbības jomu trešās valstīs.

(66)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ieinteresēto personu saņemtie pieprasījumi nedod pamatu apšaubīt šā jautājuma iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumus (43) un tādējādi nepamato pasākuma izbeigšanu līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(67)

Lai gūtu līdzsvarotu un visaptverošu priekšstatu par situāciju tirgū, Komisija aktīvi centās saņemt informāciju no lietotājiem un to asociācijām. Šajā nolūkā Komisija nosūtīja īpašas anketas 154 Eiropas Savienības tērauda lietotājiem un 19 lietotāju asociācijām, kas bija piedalījušās pasākuma iepriekšējā pārskatīšanā un tāpēc bija norādīti lietas materiālos. Arī citiem lietotājiem un asociācijām bija iespēja atbildēt uz šīs anketas, kas bija pieejama Komisijas (Tirdzniecības ĢD) tīmekļa vietnē, jautājumiem.

(68)

Neraugoties uz konkrētiem aktīviem informatīviem pasākumiem, Komisija saņēma atbildes tikai no aptuveni 30 lietotājiem, tostarp dažām Savienības lietotāju asociācijām, piemēram, autobūves, sadzīves tehnikas, metāla stieņu apstrādātāju, aukstās velmēšanas, galvanizētu un pārklātu ruļļmateriālu ražotāju asociācijām, kā arī no vairākiem atsevišķiem lietotājiem dažādās nozarēs, kur izmanto tēraudu. Galvenās lietotāju sūdzības ir apkopotas un atspēkotas 4.1. iedaļā.

(69)

Attiecībā uz anketās sniegtās informācijas analīzi Komisija vispirms norādīja, ka, neraugoties uz aktīvo informēšanu, tostarp sazinoties ar nozares asociācijām, tā saņēma diezgan maz lietotāju atbilžu uz anketas jautājumiem (aptuveni 30 atbilžu no vairāk nekā 160 zināmiem lietotājiem).

(70)

Jebkurā gadījumā Komisija arī analizēja lietotāju atbildes uz anketas jautājumiem, ņemot vērā citus galvenos parametrus, jo īpaši tarifu kvotu izmantojumu un tirgus prognozes. Kā redzams attiecīgajā šo jautājumu analīzē (sk., piemēram, 4.1.1. iedaļu), lietotāji gūst labumu no arvien pieaugošā beznodokļu tarifa kvotu līmeņa (par 20 % vairāk tarifa kvotu kopš 2019. gada), kas pastāvīgi netiek izmantots visās ražojumu kategorijās. Turklāt, sākot no 2023. gada 1. jūlija tarifa kvotas pieaugs par 4 % (saskaņā ar PTO noteikto pienākumu pakāpeniski liberalizēt šo pasākumu), tādējādi dodot labumu tiem lietotājiem, kuri vēlas vēl vairāk palielināt importa apjomu no konkrētām izcelsmes valstīm.

(71)

Saistībā ar to lietotāji nav snieguši pierādījumus par to, ka tarifa kvotu apjoms (ieskaitot liberalizācijas rezultātā palielināto apjomu, kas no 2023. gada 1. jūlija tiks iekļauts tarifa kvotā), kā arī Savienībā ražotā tērauda pieejamība būtu nepietiekama, lai apmierinātu viņu vajadzības, ņemot vērā esošo un prognozēto pieprasījumu.

(72)

Izmeklēšanas laikā, izmantojot anketas, Komisija arī centās novērtēt Savienības tērauda ražotāju ekonomiskā stāvokļa izmaiņas. Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim galvenajām Savienības tērauda ražotāju asociācijām (EUROFER, ESTA un CTA) (44), kā arī dažas individuālas atbildes no Savienības ražotājiem. Dati tika sniegti par 2021. un 2022. gadu.

(73)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir uzlabojies — jo īpaši 2021. gadā, kad tika sasniegts augsts rentabilitātes līmenis saistībā ar ļoti augstajām tērauda cenām, — un ka šāda situācija būtu turpinājusies arī 2022. gadā. Ņemot vērā šādu situācijas iespējamu uzlabojumu, dažas personas apgalvoja, ka aizsardzības pasākums vairs nav vajadzīgs un tāpēc tā piemērošana būtu jābeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(74)

Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem liecināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis 2021. gadā kopumā bija pozitīvs, ko jo īpaši veicināja pieprasījuma atjaunošanās pēc Covid-19 pandēmijas un pārmērīgi augstās tērauda cenas. 2022. gada sākumā situācija kopumā joprojām bija ļoti pozitīva.

(75)

Tomēr pārējā 2022. gada daļā Savienības ražošanas nozares ekonomikas rādītāji strauji pasliktinājās. To izraisīja vairāki faktori. Konkrētāk, neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu radīja traucējumus vairākās nozarēs, ietekmējot arī tērauda tirgu. Turklāt enerģijas cenu straujais pieaugums paaugstināja tērauda ražotāju ražošanas izmaksas un saistībā ar pieprasījuma samazināšanos kritās tērauda cenas, saskaroties ar importa spiedienu, kas bija augsts vairākās svarīgās ražojumu kategorijās.

(76)

Kaitējuma rādītāju izmaiņas liecināja, ka tērauda patēriņš Savienībā 2022. gadā (166,1 miljons tonnu) samazinājās par vairāk nekā 20 miljoniem tonnu (–11,4 %) salīdzinājumā ar 2021. gadu (187,4 miljoni tonnu).

(77)

Savukārt Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms laikposmā no 2021. gada (167,7 miljoni tonnu) līdz 2022. gadam (149,6 miljoni tonnu) samazinājās par 10,8 %. Ražošanas līmenis jo īpaši samazinājās 2022. gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo pusgadu (par 20,8 %).

(78)

Turklāt 2021. gadā tika izmantoti 76 % ražošanas jaudas, un šis rādītājs saglabājās gandrīz tādā pašā līmenī 2022. gada 1. ceturksnī (no janvāra līdz martam) (75 %). Tomēr, sākot no 2022. gada 2. ceturkšņa (no aprīļa līdz jūnijam), tas sāka samazināties, 2022. gada 4. ceturksnī (no oktobra līdz decembrim) sasniedzot ļoti zemu rādītāju — 58 %. Kopumā laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam ražošanas jaudas izmantojums samazinājās par 10 procentpunktiem, sasniedzot 65,6 %.

(79)

Turklāt Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū no 2021. gada līdz pat 2022. gada pēdējam ceturksnim (no oktobra līdz decembrim) arī samazinājās. Gada griezumā pārdošanas apjoms saruka par 6,4 % — no 68,4 miljoniem tonnu 2021. gadā līdz 64,1 miljonam tonnu. Relatīvā izteiksmē Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās no 81,9 % 2021. gadā līdz 81,3 % 2022. gadā.

(80)

Visbeidzot, šā pārdošanas apjoma rentabilitāte 2021. gadā bija 9 %, un tā turpināja palielināties līdz pat 14,2 % 2022. gada 2. ceturksnī (no aprīļa līdz jūnijam). Tomēr šī pozitīvā tendence mainījās, sākot no 2022. gada 3. ceturkšņa (no jūlija līdz septembrim), samazinoties līdz 3,9 % un 2022. gada 4. ceturksnī (no oktobra līdz decembrim) sasniedzot zaudējumus nesošu situāciju (–0,2 %). Kopumā Savienības ražošanas nozares peļņa 2022. gadā bija mazāka par 1 %.

(81)

Tādējādi Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgā perioda beigās pasliktinājās, jo īpaši dažu 2022. gadā radušos faktoru, kā arī atlikušā importa spiediena dēļ, kas lika Savienības ražošanas uzņēmumiem samazināt cenas un savu tirgus daļu, lai neciestu zaudējumus.

(82)

Komisija, izvērtējusi ieinteresēto personu piezīmes un aprakstījusi lietotāju un ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp Savienības ražotāju ekonomikas rādītāju izmaiņas, papildināja šo analīzi ar uz nākotni vērstu novērtējumu par dažu elementu iespējamo turpmāko attīstību, ja pasākuma piemērošana tiktu pārtraukta pirms 2023. gada 30. jūnija. Konkrētāk, Komisija pārbaudīja, vai tad, ja pasākumu izbeigtu agrāk, nekā sākotnēji paredzēts, būtu gaidāms importa apjoma pieaugums.

(83)

Pirmkārt, Komisija izvērtēja, vai Savienības tirgus joprojām bija pievilcīgs, kā tā bija konstatējusi iepriekšējās pārskatīšanās. Komisijas novērtētā informācija liecināja, ka Savienība joprojām ir lielākais tērauda importa tirgus pasaulē. Faktiski tā kopējā pasaules importa daļa 2022. gadā palielinājās par vairāk nekā trīs procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu (45). Tas apstiprina, ka Savienības tirgus ne tikai joprojām ir lielākais importa tirgus, bet arī to, ka 2022. gadā tā vadošā pozīcija nostiprinājās vēl vairāk.

(84)

Pēc tam Komisija novērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā. Novērtējums liecināja, ka cenu līmeņa ziņā galveno piegādātājvalstu importa cenas Savienībā pastāvīgi bija augstākas nekā to eksporta cenas par lielāko daļu tērauda eksporta uz citiem trešo valstu tirgiem (50–81 % preču, kas atbilda attiecīgajiem muitas kodiem, kuriem piemēro šo pasākumu, uz Savienību tika eksportētas par augstāku cenu nekā uz citu trešo valstu tirgiem; vidēji 69 % preču, kas atbilda attiecīgajiem muitas kodiem, Savienībā tika pārdoti par augstāku cenu nekā citu trešo valstu tirgos) (46). Turklāt novērtējumā tika atklāts, ka Savienības tirgus šīm valstīm ir svarīgs attiecīgā eksporta tirgus (47). Galvenās valstis, kas piegādā tēraudu Savienībai, bija valstis, kas lielākoties izlieto tarifa kvotas.

(85)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs eksportētājvalstīm gan apjoma, gan cenu ziņā.

(86)

Pēc tam Komisija norādīja, ka importa apjoms Savienībā joprojām ir liels salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem (pēdējā desmitgadē). Importa daļa bija liela arī salīdzinot ar iepriekšējo līmeni, un gandrīz tikpat liela kā maksimālā vērtība 2018. gadā, kad vēl nebija noteikts galīgais aizsardzības pasākums (48). Turklāt, salīdzinot ar 2021. un 2022. gada patēriņu Savienības tirgū, kas samazinājās par 11 % (21,3 miljoniem tonnu), imports saruka par 8 % (no 33,8 miljoniem tonnu līdz 31,1 miljonam tonnu) un vienlaikus, bet straujāk kritās arī iekšzemes pārdošanas apjoms, proti, par 12 %. Tāpēc importa tirgus daļa pieauga, lai gan patēriņa Savienības tirgū kritumu var izteikt ar divciparu skaitli. Tāpēc Komisija secināja, ka importa līmenis Savienības tirgū joprojām ir augsts un ka 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, tas pat palielinājās, neraugoties uz patēriņa samazinājumu.

(87)

Kā norādīts 36. un 37. apsvērumā, Komisija arī apstiprināja, ka saistībā ar globālo jaudas pārpalikumu tērauda nozarē 2022. gadā bija tāda pati augšupejoša tendence. Tāpēc un tā kā ieinteresētās personas nebija sniegušas nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pretējo, Komisija secināja, ka tās iepriekšējie konstatējumi par jaudas pārpalikuma ietekmi uz tirgu un tērauda ražotāju darbības rezultātiem joprojām ir spēkā.

(88)

Komisija arīdzan secināja, ka kopumā eksportētājvalstis nav spējušas atrast citus noieta tirgus, lai kompensētu kopš 2018. gada zaudēto tirdzniecības apjomu ASV un Savienības tirgū. Faktiski to kopējais eksports uz citiem tirgiem kopumā bija mazāks nekā 2018. gadā.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports Savienībā palielinātos, ja aizsardzības pasākumu pārtrauktu pirms 2023. gada 30. jūnija. Patiešām, jaunākās importa, izmantoto tarifa kvotu un importa tirgus daļas izmaiņas apstiprina Savienības tirgus pievilcīgumu un lielāko tērauda eksportētāju vēlmi saņemt labāku piekļuvi Savienības tirgum, jo īpaši dažās ražojumu kategorijās.

(90)

Pamatojoties uz rūpīgu tās informācijas un atspēkojumu analīzi, kas saņemti no ieinteresētajām personām, kuras pieprasīja līdz 2023. gada 30. jūnijam izbeigt aizsardzības pasākuma piemērošanu (4.1. iedaļa), kā arī pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem (4.2. iedaļa) un uz nākotni vērstā novērtējuma secinājumu (4.3. iedaļa), Komisija secināja, ka, ņemot vērā pašreizējos apstākļus un pieejamo informāciju, pasākuma izbeigšana pirms 2023. gada 30. jūnija nav pamatota. Ja pasākuma piemērošana šajā posmā tiktu izbeigta, iespējamais importa apjoma pieaugums varētu kaitēt Savienības ražošanas nozarei. Šā secinājuma rezultātā, un tā kā ir paredzēts, ka pasākuma piemērošana turpināsies līdz 2024. gada 30. jūnijam, Komisija, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, izvērtēja to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām pasākums būtu vai nebūtu jāattiecina, pamatojoties uz atjauninātiem importa datiem (5. iedaļa). Tā arī novērtēja, vai pašreizējais liberalizācijas līmenis, t. i., 4 %, joprojām ir atbilstošs (6. iedaļa).

(91)

Jaunattīstības valstīm, kas ir PTO dalībnieces, nepiemēroja galīgo pasākumu, kamēr to importa daļa Eiropas Savienībā nepārsniedza 3 % no kopējā importa katrā ražojumu kategorijā. Turklāt, ja attiecīgā kategorijā kopējā jaunattīstības valstu (kuru individuālā daļa ir mazāka par 3 %) importa daļa pārsniedz 9 %, pasākumu šajā ražojumu kategorijā piemēro visām jaunattīstības valstīm (49). Komisija apņēmās uzraudzīt importa izmaiņas pēc pasākuma pieņemšanas un regulāri pārskatīt izslēgto valstu sarakstu.

(92)

Pēdējā atjaunināšana tika veikta saistībā ar pēdējo 2022. gada jūnija darbības pārskatīšanas izmeklēšanu, un tās pamatā bija 2021. gada importa dati. Tādējādi, lai pielāgotu to jaunattīstības valstu sarakstu, kam piemēro un kam nepiemēro pasākumu, Komisija atjaunināja aprēķinus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem importa datiem, t. i., 2022. gada importa statistiku (50).

(93)

Izmaiņas, kas izriet no šā atjauninājuma, ir norādītas tālāk (atjauninātā tabula ir pieejama šīs regulas pielikumā).

(94)

Saistībā ar šo pielāgojumu dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai, atjauninot jaunattīstības valstu sarakstu, nevajadzētu automātiski iekļaut tās jaunattīstības valstis, kurām pašlaik pasākumu nepiemēro un kuru imports būtu kompensējis apjomu, ko pirms importa aizlieguma iepriekš importēja no Krievijas un Baltkrievijas. Šīs personas apgalvoja, ka Komisijas izmantotā metodika importa daļas aprēķināšanai, pamatojoties uz ES aizsardzības pasākumu pamatregulā noteiktajām robežvērtībām, nebūtu piemērota, ņemot vērā ārkārtas politisko situāciju, kas izriet no neprovocētās un nepamatotās Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu. Citādi sakot, šīs personas pieprasīja, lai Komisija mainītu saucēju, ko izmanto jaunattīstības valstu importa daļas aprēķināšanai, svītrojot noteiktas izcelsmes valstis dažās ražojumu kategorijās.

(95)

Komisija norādīja, ka noteikumi par jaunattīstības valstu izslēgšanu ir izklāstīti PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 9. panta 1. punktā un ES aizsardzības pasākumu pamatregulas 18. pantā. Tāpēc atbilstoši Komisijas interpretācijai par šiem noteikumiem no aprēķina nevar izslēgt noteiktu importu.

(96)

Faktiski un neatkarīgi no norādītajiem konkrētajiem iemesliem Komisija uzskatīja, ka tad, ja izmeklēšanas iestādei būtu ļauts izvēlēties, kādu importu iekļaut attiecīgo robežvērtību aprēķinā saskaņā ar šiem noteikumiem, tiktu nenovēršami radīts risks, ka pret ieinteresētajām personām varētu tikt īstenota diskriminējoša attieksme.

(97)

Tāpēc Komisija nevarēja piekrist dažu ieinteresēto personu attiecīgo noteikumu interpretācijai par robežvērtību aprēķināšanu attiecībā uz jaunattīstības valstu izslēgšanu.

(98)

Pašreizējā aizsardzības pasākuma liberalizācijas līmenis tika noteikts kā 4 % gadā (52). Šajā izmeklēšanā Komisija novērtēja, vai šis liberalizācijas līmenis joprojām ir atbilstošs.

(99)

Dažas ieinteresētās personas lūdza palielināt liberalizācijas līmeni līdz, piemēram, 5 %. Taču citas ieinteresētās personas uzskatīja, ka prasības vēl vairāk palielināt liberalizācijas līmeni ir nepamatotas.

(100)

Ņemot vērā nesenās negatīvās tendences Savienības tērauda tirgū, nenoteiktību saistībā ar ekonomikas prognozēm tuvākajai nākotnei, jo īpaši attiecībā uz Savienību, un to, ka visā periodā visām ražojumu kategorijām bija vispārēji pieejamas tarifa kvotas, Komisija uzskatīja, ka liberalizācijas līmeņa pieaugums, pārsniedzot pašreizējo līmeni, nav pamatots.

(101)

Tāpēc no 2023. gada 1. jūlija tarifa kvotas visām ražojumu kategorijām joprojām palielināsies par 4 %. Konkrētie apjomi laikposmam no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam (pa ceturkšņiem) ir noteikti Trešās pārskatīšanas regulas II pielikumā.

(102)

Visbeidzot, pašreizējā pārskatīšana, ar ko groza aizsardzības pasākumu, atbilst arī pienākumiem, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas parakstīti ar noteiktām trešām valstīm.

(103)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,