(1)

2016. gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums (4), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētā apņemšanās ir pastiprināta, 2021. gada 13. novembrī saskaņā ar UNFCCC pieņemot Glāzgovas klimata paktu, kurā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka, temperatūrai pieaugot par 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C, klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, un apņemas turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.

(2)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur vēlākais līdz 2050. gadam būtu sasniegts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī atjaunot, aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Visbeidzot, tajā pausts, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.

(3)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5), Savienība ir tiesību aktos noteikusi mērķi panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā līdz 2050. gadam, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistošu iekšējās samazināšanas mērķrādītāju attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto emisijām (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas), proti, līdz 2030. gadam tās samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Sagaidāms, ka, lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būs jāveic visās ekonomikas nozarēs.

(4)

Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos tika apstiprināts saistošais Savienības neto iekšzemes samazinājuma mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu emisijām, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir taisnīguma un solidaritātes apsvērumi un neatstāt nevienu novārtā. Minētie secinājumi tika atkārtoti apstiprināti Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. maija secinājumos, kuros Eiropadome aicināja Komisiju ātri nākt klajā ar tiesību aktu kopumu kopā ar padziļinātu analīzi par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu dalībvalstu līmenī.

(5)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas apstiprināts Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. jūnija secinājumos, ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt sociālās tiesības un Eiropas sociālo dimensiju visās Savienības politikas jomās. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. principā ir noteikts, ka “ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes, sanitārijas, energoapgādes, transporta, finanšu pakalpojumiem un digitālajiem sakariem. Tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams, nodrošina atbalstu piekļuvei šādiem pakalpojumiem.”

(6)

2021. gada 8. maija Portu deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes solījums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, stiprinot taisnīgu pārkārtošanos, un tās apņēmība turpināt padziļināti īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru Savienības un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

(7)

Lai īstenotu apņemšanos attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.

(8)

Minētie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotājus un dalībvalstis ekonomiskā un sociālā ziņā ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (6) darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisijas no ēku, autotransporta un vēl citiem sektoriem, kas atbilst industriālajām darbībām, kuras neietilpst minētās direktīvas I pielikuma piemērošanas sfērā, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Tam apvienojumā ar citiem pasākumiem būtu vidējā termiņā un ilgtermiņā jāpalīdz samazināt enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību, samazināt ēku un autotransporta izmaksas un attiecīgā gadījumā pavērt jaunas iespējas kvalitatīvu darbvietu radīšanai un ilgtspējīgām investīcijām, pilnībā pieskaņojoties Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(9)

Tomēr minēto investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par siltumapgādi, aukstumapgādi, ēdiena gatavošanu un autotransportu, jo degvielas piegādātāji, kuriem tiek piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta sektoros, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.

(10)

Klimatiskajai pārkārtošanai būs ekonomiska un sociāla ietekme, ko ir grūti novērtēt ex ante. Lai sasniegtu vērienīgākās klimata ieceres, būs vajadzīgi ievērojami publiskie un privātie resursi. Investīcijas energoefektivitātes pasākumos, kā arī siltumapgādes sistēmās, kuru pamatā ir atjaunīgā enerģija, piemēram, apkurē ar elektriskajiem siltumsūkņiem, centralizētā siltumapgādē un aukstumapgādē un līdzdalībā atjaunīgās enerģijas kopienās, ir efektīva metode, kā samazināt atkarību no importa un emisijām, vienlaikus palielinot Savienības noturību. Ir vajadzīgs īpašs finansējums mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(11)

Fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var nebūt finansiālas spējas investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanā. Mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar transporta nabadzību īpaši var ietekmēt ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali. Tāpēc minētās ģeogrāfiskās īpatnības, ja tas ir piemērojami un attiecīgi, būtu jāņem vērā, izstrādājot pasākumus un investīcijas mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(12)

Daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai pievērstos sociālajai ietekmei, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Saskaņā ar šo regulu izveidotā Sociālā klimata fonda (“fonds”) kopējai summai būtu jāatspoguļo dekarbonizācijas ieceres vērienīgums, ko paredz ēku, autotransporta un vēl citos sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

(13)

Ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni, ir vēl jo svarīgāk izmantot daļu no ieņēmumiem, lai novērstu sociālo ietekmi, ko rada ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem, kas ir pienācīga dzīves un veselības standarta pamatā, kā pienācīgs siltums, ko saņem caur siltumapgādi, aukstumapgāde (paaugstinoties temperatūrai), apgaisme un enerģija ierīču darbināšanai. 2021. gada Savienības mēroga apsekojumā aptuveni 34 miljoni eiropiešu jeb gandrīz 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Tāpēc enerģētiskā nabadzība Savienībai ir būtiska problēma. Kaut arī sociālie tarifi vai pagaidu tiešs ienākumu atbalsts var īstermiņā sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājumus spēj nodrošināt un cīņā pret enerģētisko nabadzību efektīvi var palīdzēt vienīgi mērķorientēti, strukturāli pasākumi, jo īpaši ēku renovācija, cita starpā nodrošinot piekļuvi no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtajai enerģijai un aktīvi popularizējot atjaunīgos energoresursus ar mājsaimniecībām paredzētiem informatīviem un izpratni veicinošiem pasākumiem, un ēku renovācija, kas palīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (7) noteiktos mērķus. Vajadzētu būt iespējai atjaunināt šajā regulā noteikto enerģētiskās nabadzības definīciju, lai atspoguļotu iznākumu sarunās par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija).

(14)

Holistiska pieeja ēku renovācijai, kurā efektīvākā veidā tiktu ņemti vērā atstumtības riskam pakļautie cilvēki, proti, tie, kuri Savienībā visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības, varētu samazināt pieprasījumu pēc enerģijas. Tāpēc atbalstam ēku sektorā saskaņā ar fondu vajadzētu būt vērstam uz energoefektivitātes uzlabošanu, tādējādi samazinot katras mājsaimniecības enerģijas patēriņu, kas izpaustos līdzekļu ietaupījumā un attiecīgi būtu viens no veidiem, kā cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Direktīvas 2010/31/ES pārskatīšana liktu pamatu minēto mērķu sasniegšanai, un tāpēc tā būtu jāņem vērā, īstenojot šo regulu.

(15)

Tā kā transporta nabadzība Savienības līmenī vēl nav definēta, šajā regulā būtu jāievieš šāda definīcija. Transporta nabadzība varētu kļūt par vēl sāpīgāku problēmu, kā atzīts Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (8), un tās dēļ varētu samazināties piekļuve būtiskām sociālekonomiskām aktivitātēm un pakalpojumiem, piemēram, nodarbinātībai, izglītībai vai veselības aprūpei, jo īpaši mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām. Transporta nabadzību parasti izraisa viens faktors vai vairāku faktoru kombinācija, piemēram, zemi ienākumi, lieli izdevumi par degvielu, cenas ziņā pieejama privātā vai sabiedriskā transporta neesamība vai tā nepieejamība. Transporta nabadzība īpaši var skart personas un mājsaimniecības lauku, salu, perifēros, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apgabalos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākajos reģionos.

(16)

Fonds būtu jāizveido, lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešana ēku un autotransporta sektoros rada mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar tiešu pagaidu ienākumu atbalstu, kā arī pasākumiem un investīcijām, ar ko plānots samazināt atkarību no fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi neatkarīgi no tā, kas ir šo ēku īpašnieki, tostarp integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ir jāpievērš uzmanība dažādiem īres mājokļu veidiem, tostarp tiem, kas atrodas privātajā īres tirgū. Rūpēs par īrniekiem un cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos, pasākumos varētu iekļaut finansiālo atbalstu vai fiskālos stimulus, piemēram, renovācijas izmaksu atskaitīšanu no īres maksas.

(17)

Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns (“plāns”). Lai plānus varētu rūpīgi un savlaicīgi izskatīt, tie būtu jāiesniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam. Plānos vajadzētu būt investīciju elementam, ar ko veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā mazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Plāniem vajadzētu būt diviem mērķiem. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē, cita starpā izmantojot kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz visneaizsargātākajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos varētu paredzēt atbalstu piekļuvei cenas ziņā pieejamiem energoefektīviem mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem. Īstenojot pasākumus mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos plānos par prioritāti noteikt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļiem ar nosacījumu, ka tas ir cenas ziņā pieejams un izvēršams risinājums.

(18)

Dalībvalstis, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt, īstenot un attiecīgā gadījumā grozīt saviem vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus, savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo Savienības fondu plānoto izmantošanu. Sabiedriskai apspriešanai ar ieinteresētajām personām būtu jānotiek ikreiz, kad Komisijai ir jānovērtē plāns. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību, ekonomisko un sociālo partneru, attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pētniecības un inovācijas iestāžu, rūpniecības nozares ieinteresēto personu un sociālā dialoga pārstāvju īpašās zināšanas, kā arī valsts apstākļus, un sekmēt mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

(19)

Plāni būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Komisiju un jāsagatavo saskaņā ar sniegto paraugu. Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt nelielus pielāgojumus plānos vai labot tajos pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, vienkārši paziņojot par šādām izmaiņām Komisijai. Nelieliem pielāgojumiem nevajadzētu palielināt vai samazināt plānā paredzēto mērķrādītāju par vairāk nekā 5 %.

(20)

Lai pārkārtošanās uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, ir būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz mājsaimniecībām, kuras skārusi enerģētiskā nabadzība, vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta sektoros.

(21)

Kamēr vēl nav jūtama minēto investīciju ietekme uz izmaksu un emisiju samazināšanu, tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem palīdzētu sasniegt enerģijas un mobilitātes samazinājumu, kā arī atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos. Tiešs ienākumu atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta sektoru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības pamatcēloņus. Šāds atbalsts būtu jāizmanto tikai attiecībā uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tas nebūtu jāizmanto attiecībā uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu vajadzētu būt ierobežotām laika ziņā. Uz tieša ienākumu atbalsta saņēmējiem būtu kā uz vispārējas saņēmēju grupas locekļiem jāvērš tādi pasākumi un investīcijas, kuru mērķis ir efektīvi panākt, lai tie vairs neciestu no enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības. Tāpēc plānos būtu jāiekļauj tiešs ienākumu atbalsts ar noteikumu, ka tajos tiek paredzēti arī pasākumi vai investīcijas ar ilgstošu ietekmi, kas vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, kuri saņem tiešu ienākumu atbalstu.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāpalielina mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju informētība, sniedzot tiem mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību un konsultācijas par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām un par pieejamo atbalstu, tostarp veicot ēku energoauditus, kā arī sniedzot pielāgotas konsultācijas par enerģijas jautājumiem vai pielāgotus mobilitātes pārvaldības pakalpojumus.

(23)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, paredzēts, ka šajā regulā noteiktie pasākumi un investīcijas atbilst mērķrādītājam, kas nosaka, ka vismaz 30 % no Savienības budžeta kopsummas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas izklāstīta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (9) (“DFS 2021.–2027. gadam”), un no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), kopsummas un vismaz 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (11), kopsummas būtu jāizmanto klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai. Pasākumi un ieguldījumi saskaņā ar šo Regulu atbilst arī iecerei biodaudzveidības mērķiem 2024. gadā novirzīt 7,5 % no DFS 2021.-2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem un 2026. un 2027. gadā – 10 % no DFS 2021.–2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem, vienlaikus ņemot vērā esošo klimata un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos.

Minētajā nolūkā fonda izdevumu izsekošanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (12) I pielikumā izklāstītā metodika. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi un investīcijas, kuros pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides aizsardzības standarti un prioritātes un kuri atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (13) 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Komisijai būtu jāizdod tehniski norādījumi dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Norādījumos būtu jāpaskaidro, kā pasākumos un investīcijās jānodrošina atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

(24)

Enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, kuru īpatsvars viena vecāka ģimeņu vidū ir 85 %, kā arī vientuļās sievietes, sievietes ar invaliditāti un vecāka gadagājuma sievietes, kuras dzīvo vienas. Turklāt sievietēm ir atšķirīgi un sarežģītāki mobilitātes modeļi. Viena vecāka ģimenēm ar apgādājamiem bērniem ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāatbalsta un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un minēto mērķu integrēšana, kā arī piekļuves tiesības personām ar invaliditāti.

(25)

Šīs regulas mērķus dalībvalstīm var palīdzēt sasniegt aktīvi lietotāji, iedzīvotāju energokopienas un atjaunīgās enerģijas savstarpēja tirdzniecība, izmantojot iedzīvotāju ierosinātu augšupēju pieeju. Tie nodrošina pilnvērtīgas iespējas patērētājiem un iesaista tos, kā arī sniedz iespējas konkrētām mājsaimniecību lietotāju grupām piedalīties energoefektivitātes pasākumos un investīcijās, atbalsta atjaunīgās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un vienlaikus palīdz apkarot enerģētisko nabadzību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveicina iedzīvotāju energokopienu un atjaunīgās enerģijas kopienu loma un jāuzskata tās par fonda atbalsttiesīgiem saņēmējiem.

(26)

Dalībvalstīm plānos būtu jāiekļauj finansējamie pasākumi un investīcijas, minēto pasākumu un investīciju aplēstās izmaksas un valstu ieguldījuma apmērs. Iesniedzot plānus, dalībvalstīm būtu jānorāda kopējās aplēstās izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), lai plānus varētu salīdzināt. Plānos būtu arī jāiekļauj galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, lai varētu novērtēt pasākumu un investīciju efektīvu īstenošanu.

(27)

Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem ar plānotajām reformām un saistībām, kā arī veidotiem atbilstoši šīm plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (14), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kohēzijas politikas programmās saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (15), atveseļošanas un noturības plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, saskaņā ar Modernizācijas fondu, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā, un kā noteikts dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijās attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautajai informācijai vajadzētu būt saskanīgai ar minētajiem tiesību aktiem un plāniem.

(28)

Lai plānošana būtu efektīvāka, dalībvalstīm savos plānos būtu jānorāda, kādas sekas ir saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu izveidotās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atlikšanai, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu. Minētajā nolūkā visa attiecīgā informācija, kas jāiekļauj plānā, būtu rūpīgi jānodala, to sadalot divos scenārijos, proti, aprakstot un kvantitatīvi nosakot nepieciešamos pielāgojumus pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos attiecīgos plāna elementos.

(29)

Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, lai tās īstenotu savus plānus ar fonda palīdzību. Fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tas dotu iespēju ņemt vērā valstu apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un veicinot fonda finansējuma integrēšanu citās valsts izdevumu programmās, kā arī garantējot Savienības izdevumu ietekmi un integritāti.

(30)

Fonds izņēmuma kārtā un uz laiku būtu jāfinansē no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 50 miljonus kvotu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu, 150 miljonus kvotu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 3. punktu un papildu kvotu apjomu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 4. punktu, kam būtu jāveido ārējie piešķirtie ieņēmumi. Principā fonda īstenošanai laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam būtu jādara pieejama maksimāla summa 65 000 000 000 EUR apmērā. Komisijai jānodrošina to kvotu izsole, uz kurām attiecas minētās direktīvas IVa nodaļa. Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota saskaņā ar minēto nodaļu, tiek atlikta līdz 2028. gadam, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu, maksimālajai summai, kas pieejama fonda īstenošanai, vajadzētu būt 54 600 000 000 EUR. Minētā summa un ikgadējās summas atspoguļo lielāku vajadzību pēc finansējuma fonda darbības sākumā. Katras dalībvalsts maksimālais finanšu piešķīrums būtu jāaprēķina saskaņā ar piešķiršanas metodiku, nodrošinot papildu atbalstu jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietekmē vairāk. Ņemot vērā to, ka ārējie piešķirtie ieņēmumi ir jādara pieejami pēc kvotu izsoles, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu un 30.d panta 3. un 4. punktu, ir jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 22. panta 2. punkta, lai Savienība katru gadu varētu uzņemties saistības par summām, kas vajadzīgas maksājumiem dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu, lai apropriācijas kārtotu atbilstoši piešķirtajiem ieņēmumiem.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāfinansē vismaz 25 % no to plānos norādītajām aplēstajām kopējām izmaksām.

(32)

Attiecīgā gadījumā budžeta saistības varētu sadalīt gada maksājumos. Nolīgumos ar dalībvalstīm, kas veido atsevišķas juridiskas saistības, cita starpā būtu jāņem vērā Direktīvas 2003/87/EK 30.k pantā minētais notikums, kas varētu ierosināt viena gada kavēšanos attiecībā uz emisijas kvotu tirdzniecības ēku, autotransporta un vēl citos sektoros sākšanos. Minētajos nolīgumos būtu jāņem vērā arī visi iespējamie finanšu riski Savienībai, kuru dēļ varētu būt nepieciešams grozīt atsevišķās juridiskās saistības, ņemot vērā fonda specifiku, ka uz laiku un izņēmuma kārtā tas tiek finansēts no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotām.

(33)

Lai fondam nodrošinātu papildu resursus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt līdzekļu pārvietojumu uz fondu no kohēzijas politikas programmām, ko īsteno dalītā pārvaldībā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1060, ievērojot minētajā regulā izklāstītos nosacījumus. Lai dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamu elastību savu fonda piešķīrumu īstenošanā, vajadzētu būt iespējai pārvietot resursus no to ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/1060, līdz 15 % apmērā. Lai mazinātu administratīvo slogu, ko rada resursu secīga pārvietošana no dalībvalstu ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kuri ietilpst Regulas (ES) 2021/1060 darbības jomā, attiecīgais vienas vai vairāku programmu grozījums principā būtu jāpieprasa tikai vienu reizi, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu finanšu kontroli. Turpmākajos gados vajadzētu būt iespējai veikt jaunus pārvietojumus, iesniedzot Komisijai finanšu tabulas, ar noteikumu, ka izmaiņas attiecas tikai uz finanšu resursu palielinājumu, neveicot citas izmaiņas attiecīgajā programmā.

(34)

Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts kārtējie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp maksājumi par plānos norādīto tehniskās palīdzības darbību izmaksām.

(35)

Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu, pārredzamu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālām programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānus Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Vajadzētu būt iespējai, ka pasākumi un investīcijas, ko finansē saskaņā ar fondu, var saņemt finansējumu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

(36)

Maksājumi būtu jāveic, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, ar kuru atļauj izmaksu attiecīgajai dalībvalstij. Tāpēc ir jāpiemēro atkāpe no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, lai maksājuma termiņu varētu sākt skaitīt no dienas, kad Komisija informējusi attiecīgo dalībvalsti par minēto lēmumu, un nevis no dienas, kurā saņemts maksājuma pieprasījums.

(37)

Pēc visu attiecīgajā kārtā saņemto maksājumu pieprasījumu analīzes un ja ieņēmumi, kas fondam piešķirti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu, nav pietiekami, lai segtu dalībvalstu iesniegtos maksājumu pieprasījumus, Komisijai būtu jāmaksā dalībvalstīm pro-rata, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Nākamajā maksājumu pieprasījumu kārtā Komisijai par prioritāti būtu jānosaka maksājumi tām dalībvalstīm, kuru maksājumi ir aizkavēti no iepriekšējās maksājumu pieprasījumu kārtas, un tikai pēc tam jāmaksā par maksājumu pieprasījumiem, kas iesniegti no jauna.

(38)

Lai atvieglotu plānu sagatavošanu un nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, šīs regulas pielikumos būtu jāiekļauj kopējo rādītāju saraksts un plānu veidne. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot attiecīgus kopējus rādītājus, lai savos plānos izklāstītu atskaites punktus un mērķrādītājus. Kopējo rādītāju sarakstā būtu jāiekļauj kopēji rādītāji ziņošanai par progresu un plānu un fonda īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai.

(39)

Fonds būtu jāīsteno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem. Fondam piemēro vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai gadījumos, kad dalībvalstīs notikuši tiesiskuma principu pārkāpumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 (17).

(40)

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šāds atbalsts attiecīgā gadījumā tiek piešķirts saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Tām jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek novērsta, atklāta un koriģēta krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai ir bijuši nopietni pārkāpumi, proti, krāpšana, korupcija un interešu konflikti saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī ir būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Ja tiek izbeigts nolīgums, kas saistīts ar finansiālo atbalstu, vai tiek samazināts un atgūts finanšu piešķīrums, minētās summas dalībvalstīm būtu jāpiešķir līdz 2033. gada 31. decembrim saskaņā ar noteikumiem par kvotu sadali, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā. Būtu jāizveido atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumos par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu vai to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

(41)

Komisijai būtu jānodrošina Eiropas Savienības finanšu interešu efektīva aizsardzība. Lai gan primāri par fonda īstenošanu atbilstīgi attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem ir atbildīga pati dalībvalsts, Komisijai minētajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamas garantijas no dalībvalstīm. Tādēļ, īstenojot fondu, dalībvalstīm būtu jānodrošina lietderīgas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbība un jāatgūst neatbilstīgi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāvar paļauties uz savām parastajām valsts budžeta pārvaldības sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāvāc, jāreģistrē un elektroniskā sistēmā jāglabā standartizētas datu un informācijas kategorijas, tādējādi nodrošinot iespēju novērst, atklāt un koriģēt nopietnus pārkāpumus saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un ieguldījumiem, proti, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus. Lai piekļūtu šiem datiem un informācijai un tos analizētu, Komisijai būtu jādara pieejama informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska novērtēšanas rīks. Komisijai būtu jāveicina minētās informācijas un uzraudzības sistēmas izmantošana, lai dalībvalstis to vispārēji piemērotu.

(42)

Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO) vajadzētu būt iespējai izmantot šo informācijas un uzraudzības sistēmu savas kompetences un tiesību ietvaros.

(43)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāatļauj apstrādāt personas datus tikai tad, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta izpildi, revīziju un kontroli, informācijas sniegšanu, komunikāciju un redzamību, kas attiecas uz līdzekļu izlietojumu saistībā ar pasākumiem, kuri īstenojami ar fonda atbalstu. Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2016/679 (18) vai Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (19) atkarībā no tā, kurš tiesību akts piemērojams.

(44)

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22) un (ES) 2017/1939 (23) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu, korekciju un izmeklēšanu, un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu uzlikšanu. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu potenciālus krāpšanas, korupcijas vai interešu konfliktu gadījumus vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 ir pilnvarota izmeklēt un uzsākt kriminālvajāšanu saistībā ar krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (24). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(45)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, ievērojot 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 un jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo pārvaldību, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(46)

Regula (ES) 2021/1060 būtu attiecīgi jāgroza.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,