Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023Q0214(01)

    Grozījumi Vispārējās tiesas Reglamentā

    OV L 44, 14.2.2023, p. 8–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/proc_rules/2023/214/oj

    14.2.2023   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 44/8


    GROZĪJUMI VISPĀRĒJĀS TIESAS REGLAMENTĀ

    VISPĀRĒJĀ TIESA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, it īpaši tā 254. panta piekto daļu,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, it īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

    ņemot vērā 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, it īpaši tā 63. pantu,

     

    tā kā būtu jāņem vērā Reglamenta īstenošanā iegūtā pieredze, lai paskaidrotu dažu tā normu tvērumu vai attiecīgā gadījumā tās papildinātu vai vienkāršotu, tostarp, lai sekmētu lietu proaktīvu pārvaldību,

    tā kā turklāt Eiropas Savienības tiesu sistēmas strukturālās reformas īstenošana, kas izriet, pirmkārt, no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (1), un, otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem (2), nosaka nepieciešamību pielāgot procesuālo tiesību normas, tostarp tādēļ, lai Vispārējās tiesas īstenotā tās palātu daļējā specializācija nezaudētu savu lietderīgo iedarbību palātu sastāva nomaiņā ik pēc trim gadiem,

    tā kā turklāt būtu jāveic grozījumi Reglamentā, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma attīstību fizisku personu personas datu aizsardzības jomā, it īpaši, lai labāk izceltu kārtību, kādā tiek nodrošināta šādu Vispārējā tiesā izskatāmo lietu informācijā ietvertu datu aizsardzība pret publiskošanu – pēc Vispārējās tiesas ierosmes vai pēc kādas puses vai personas, kas vēlas iestāties lietā, pieteikuma,

    tā kā veselības krīzes laikā ieviestā kārtība, lai ļautu lietas dalībniekiem sniegt mutvārdu paskaidrojumus videokonferencē, ir ļāvusi gūt noderīgas norādes, kurām jārod izmantojums Reglamentā nostiprinātajā tiesiskajā sistēmā,

    tā kā, visbeidzot, pilotlietu mehānisma iedibināšana un vairākām lietām kopīgas tiesas sēdes organizēšana mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ko Vispārējā tiesa uzskata par mehānismiem, kuri ļautu efektīvāk izskatīt noteiktas lietas, liek paredzēt Reglamentā attiecīgos juridiskos pamatus,

    ar Tiesas piekrišanu,

    ar Padomes apstiprinājumu, kas sniegts 2022. gada 18. novembrī,

    PIEŅEM ŠĀDUS REGLAMENTA GROZĪJUMUS.

    1. pants

    Vispārējās tiesas 2015. gada 4. marta Reglamentu (3) groza šādi:

    1.

    Reglamenta 10. panta 6. punktu groza šādi:

    “6.   Attiecībā uz lietām, kas vēl nav iedalītas iztiesāšanas sastāvam, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var noteikt 89. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus un viņam ir pilnvaras pieņemt 66. un 66.a pantā paredzētos lēmumus.”

    2.

    Reglamenta 27. pantu papildina, pievienojot šādi formulētu 6. punktu:

    6.   Neskarot 5. punktā paredzētos noteikumus, gadījumos, kad lieta attiecas uz konkrētu jomu 25. panta izpratnē un tiesvedības rakstveida daļa nav pabeigta brīdī, kad Vispārējā tiesa pieņem lēmumu par palātu sastāvu, jauns tiesnesis referents tiek norīkots palātā, kura izskata lietas šajā jomā, ja sākotnējais tiesnesis referents darbojas palātā, kura neizskata lietas šajā jomā.

    3.

    Reglamenta 28. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. punktu groza šādi:

    “2.   Palāta, kas izskata lietu, Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai Vispārējās tiesas priekšsēdētājs jebkurā tiesvedības posmā pēc savas ierosmes vai kādas puses pieteikuma var ierosināt kopsapulcei, lai lieta tiktu nodota atbilstoši 1. punktam.”;

    b)

    jauno 3. punktu formulē šādi:

    3.   Vispārējās tiesas priekšsēdētājs vai Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks var ierosināt kopsapulcei 1. punktā minēto lietas nodošanu līdz tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanai vai, ja piemērojams 106. panta 3. punkts, pirms lietu iztiesājošās palātas lēmuma par to, ka prasība izlemjama bez tiesvedības mutvārdu daļas.”;

    c)

    pašlaik spēkā esošo 3., 4. un 5. punktu pārnumurē attiecīgi par 4., 5. un 6. punktu.

    4.

    Reglamenta 31. panta 3. punktu groza šādi:

    “3.   Pēc šādas norīkošanas ģenerāladvokāta apsvērumus uzklausa pirms 16., 28., 45., 68., 70., 83., 87., 90., 92., 98., 103., 105., 106., 113., 126.–132., 144., 151., 165., 168., un 169. un 207.–209. pantā paredzēto lēmumu pieņemšanas.”

    5.

    Reglamenta 35. panta 3. punktu groza šādi:

    “3.   Sekretāra glabāšanā ir zīmogi, un viņš ir atbildīgs par Vispārējās tiesas arhīvu. Viņš, ievērojot Vispārējās tiesas noteiktos kritērijus, atbild par Vispārējās tiesas tās publikācijām, it īpaši par judikatūras krājumu publicēšanu un par dokumentu attiecībā uz Vispārējo tiesu izplatīšanu internetā.”

    6.

    Reglamenta 45. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu groza šādi:

    “1.   Tiešajās prasībās 1. panta nozīmē tiesvedības valodu izvēlas prasītājs, ja vien nav piemērojami šādi noteikumi:

    a)

    ja atbildētājs ir dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kam ir kādas dalībvalsts valstspiederība, tad tiesvedības valoda ir attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda; ja šajā valstī ir vairāk nekā viena oficiālā valoda, prasītājs var izvēlēties kādu no šīm valodām;

    b)

    ja atbilstoši LESD 272. pantam prasības pieteikumu iesniedz iestāde saskaņā ar šķīrējklauzulu, kas ietverta publisko tiesību vai privāttiesību līgumā, kuru noslēgusi Savienība vai kurš noslēgts tās vārdā, tiesvedības valoda ir valoda, kurā noslēgts līgums; ja minētais līgums sagatavots vairākās valodās, prasītājs var izvēlēties kādu no šīm valodām;

    c)

    pēc kopīga pušu pieteikuma visā tiesvedībā vai tās daļā var atļaut lietot kādu citu no 44. pantā minētajām valodām;

    d)

    atkāpjoties no b) a)–c) apakšpunkta, pēc viena lietas dalībnieka pieteikuma un pēc pārējo lietas dalībnieku uzklausīšanas kā tiesvedības valodu visā tiesvedībā vai tās daļā var atļaut lietot kādu citu no 44. pantā minētajām valodām; šādu pieteikumu nedrīkst iesniegt kāda no iestādēm.”;

    b)

    panta 3. punktu groza šādi:

    “3.   Neskarot 1. punkta b) un c) un d) apakšpunktā paredzētos noteikumus,:

    a)

    Statūtu I pielikuma 9. un 10. pantā paredzētajā apelācijas tiesvedībā par Civildienesta tiesas nolēmumiem tiesvedības valoda ir tā valoda, kurā pieņemts Civildienesta tiesas nolēmums, par ko ir iesniegta apelācijas sūdzība;

    b)

    pieteikumos par labošanu, pieteikumos par papildsprieduma taisīšanu, protestos par aizmugurisku spriedumu, trešās personas protestos, kā arī pieteikumos interpretēt vai pārskatīt nolēmumu vai dokumentos, ar ko apstrīd lēmumus par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem, tiesvedības valoda ir tā, kurā ir sagatavots ar šiem pieteikumiem vai dokumentiem saistītais nolēmums.”;

    c)

    panta 4. punkta pirmā teikuma tekstu groza šādi:

    “4.   Neskarot 1. punkta b) un c) un d) apakšpunktā paredzētos noteikumus, tiešajās prasībās, kas vērstas pret 1. pantā minētā Biroja Apelāciju padomju lēmumiem un attiecas uz normu, kas regulē intelektuālā īpašuma režīmu, piemērošanu:”.

    7.

    Reglamenta 46. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. punktu groza šādi:

    “2.   Visiem iesniegtajiem vai pievienotajiem materiāliem, kas sagatavoti kādā citā valodā, jāpievieno tulkojums tiesvedības valodā. Ja procesuālajam dokumentam pievienotajiem materiāliem nav pievienots tulkojums tiesvedības valodā, sekretārs lūdz attiecīgo lietas dalībnieku novērst šo trūkumu, ja priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai kāda lietas dalībnieka pieteikuma nolemj, ka tulkojums ir nepieciešams pareizai tiesvedības norisei. Ja šis trūkums nav novērsts, attiecīgie pielikumi tiek izņemti no lietas materiāliem.”;

    b)

    panta 3. punktu groza šādi:

    “3.    Tomēr a Attiecībā uz apjomīgiem materiāliem var iesniegt izrakstu tulkojumus. Priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai kāda lietas dalībnieka pieteikuma jebkurā laikā var lūgt iesniegt pilnīgāku vai pilnu tulkojumu.”;

    c)

    panta 5. punktu groza šādi:

    “5.   Valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, kā arī EBTA Uzraudzības iestādei, iestājoties lietā, kuru izskata Vispārējā tiesa, var ir atļauts izmantot kādu no 44. pantā minētajām valodām, kas nav tiesvedības valoda. Šis noteikums attiecas gan uz rakstveida dokumentiem, gan mutvārdu paziņojumiem. Sekretārs nodrošina šādu dokumentu vai paziņojumu tulkošanu tiesvedības valodā.”

    8.

    Reglamenta 47. pantu groza šādi:

    1.   Sekretārs pēc tiesneša vai ģenerāladvokāta lūguma vai lietas dalībnieka pieteikuma nodrošina Vispārējā tiesā notiekošās tiesvedības laikā teiktā vai rakstītā tulkojumu kādā no 44. pantā minētajām valodām pēc attiecīgās personas izvēles. nodrošina procesuālo dokumentu tulkojumus tiesvedības valodā un attiecīgā gadījumā kādā citā no 44. pantā minētajām valodām.

    2.   Sekretārs nodrošina tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai teiktā mutvārdu tulkojumu tiesvedības valodā, kā arī citās 44. pantā minētajās valodās, ko izmantojuši tiesas sēdē piedalījušies lietas dalībnieki vai ko uzskata par nepieciešamu tiesas sēdes pienācīgai norisei.

    9.

    Reglamenta 51. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. punktu groza šādi:

    “2.   Advokātam, kas pārstāv lietas dalībnieku vai palīdz lietas dalībniekam, jāiesniedz kancelejā apliecinošs dokuments par to, ka viņš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā, ja vien šāds dokuments jau nav iesniegts, lai atvērtu e - Curia piekļuves kontu.”;

    b)

    panta 4. punktu groza šādi:

    “4.   Ja netiek iesniegts i 2. un vai 3. punktā paredzētais ie dokuments i, sekretārs attiecīgajam lietas dalībniekam nosaka pieņemamu termiņu, kurā šis e dokuments i ir jāiesniedz. Ja noteiktajā termiņā dokuments i nav iesniegts i, Vispārējā tiesa lemj par to, vai šīs attiecīgās prasības neievērošana prasības pieteikumu vai procesuālo rakstu nepadara formāli nepieņemamu vai arī liek uzskatīt, ka advokāts nepārstāv attiecīgo lietas dalībnieku vai nepalīdz attiecīgajam lietas dalībniekam.”

    10.

    Reglamenta 66. panta “Anonimitāte un noteiktu datu nepubliskošana” tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

    66. pants

    Fizisku personu personas datu nepubliskošana

    1.   Tiesvedības gaitā Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma, kas iesniegts kā atsevišķs dokuments, var nolemt nenorādīt fizisku personu – lietas dalībnieku vai trešo personu – uzvārdus un vārdus, kā arī jebkurus citus šo fizisko personu personas datus, kas minēti ar lietu saistītajos dokumentos un sabiedrībai publiski pieejamā informācijā.

    2.   Pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējam piemēro 1. punktu.”

    11.

    Pēc 66. panta iekļauj jaunu 66.a pantu “To datu nepubliskošana, kuri nav fizisko personu personas dati”. Teksts ir šāds:

    66.a pants

    To datu nepubliskošana, kuri nav fizisko personu personas dati

    1.   Tiesvedības gaitā Vispārējā tiesa – pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieka motivēta pieteikuma, kas iesniegts kā atsevišķs dokuments, – var nolemt nepubliskot datus, kuri nav fizisku personu personas dati un kuri ir minēti publiski pieejamos dokumentos un informācijā, ja ir leģitīmi iemesli, kas attaisno šo datu nepubliskošanu.

    2.   Pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzējam piemēro 1. punktu.

    12.

    Reglamenta 69. panta c) punktu groza šādi:

    “c)

    pēc vienas puses pieteikuma ar skaidru otras puses piekrišanu;”.

    13.

    Pēc 71. panta iekļauj jaunu 71.a pantu “Pilotlietas”. Teksts ir šāds:

    71.a pants

    Pilotlietas

    1.   Ja vairākas Vispārējās tiesas izskatāmās lietas ir par vienu un to pašu tiesību jautājumu un Vispārējā tiesa uzskata, ka pareizas tiesvedības interesēs ir nepieļaut vienlaicīgu šo lietu izskatīšanu, tiesvedību var apturēt atbilstoši 69. panta c) vai d) punktam un 70. un 71. pantam līdz tās lietas iztiesāšanai, kura no šīm lietām ir vispiemērotākā šā jautājuma izvērtējumam un kura ir identificēta kā pilotlieta.

    2.   Pirms tiek lemts par apturēšanu, priekšsēdētājs atbilstoši 70. panta 1. punktam aicina puses lietās, kurās tiesvedību var apturēt, iesniegt savus apsvērumus par iespējamo apturēšanu un norāda šīm pusēm attiecīgo tiesību jautājumu, kā arī lietu, kas varētu tikt identificēta kā pilotlieta.

    3.   Tās palātas priekšsēdētājs, kurai iedalīta pilotlieta, atbilstoši 67. panta 2. punktam nodrošina šīs lietas prioritāru izskatīšanu.

    4.   Kad tiesvedība tiek atjaunota, apturēto lietu dalībniekiem dod iespēju iesniegt savus apsvērumus par pilotlietā pieņemto nolēmumu un par šā nolēmuma ietekmi uz strīdu.”

    14.

    Reglamenta 72. pantu groza šādi:

    a)

    svītro 5. punktu;

    b)

    panta 6. punktu pārnumurē par 5. punktu.

    15.

    Reglamenta 78. panta 4. punktu groza šādi:

    “4.   Prasības pieteikumam, ko iesniedz privāttiesību juridiskā persona, pievieno nesenu tās juridiskās pastāvēšanas pierādījumu (izraksts no komercreģistra, izraksts no apvienību reģistra vai jebkāds cits dokuments, kam ir publiska ticamība).”

    16.

    Reglamenta 79. pantu groza šādi:

    Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , neskarot 66. un 66.a panta piemērošanu, publicē paziņojumu, norādot pieteikuma par lietas ierosināšanu iesniegšanas dienu, pušu uzvārdus vai nosaukumus, prasītāja prasījumus, kā arī kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem un galvenajiem argumentiem.”

    17.

    Reglamenta 82. pantu groza šādi:

    “Ja Eiropas Parlaments, Padome vai Eiropas Komisija nav lietas dalībnieki, Vispārējā tiesa tiem nosūta prasības pieteikuma un iebildumu raksta vai – attiecīgā gadījumā – iebildes par kompetences neesamību vai nepieņemamību kopijas (bez to šo dokumentu pielikumiem), lai tie varētu izvērtēt, vai ir notikusi atsaukšanās uz to aktu nepiemērojamību saskaņā ar LESD 277. pantu.”

    18.

    Pēc 106. panta iekļauj jaunu 106.a pantu “Kopīga tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai”. Teksts ir šāds:

    106.a pants

    Kopīga tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai

    Ja vairāku lietu līdzība to atļauj, Vispārējā tiesa šajās lietās var nolemt organizēt kopīgu tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

    19.

    Pēc 107. panta iekļauj jaunu 107.a pantu “Piedalīšanās tiesas sēdē videokonferences veidā”. Teksts ir šāds:

    107.a pants

    Piedalīšanās tiesas sēdē videokonferences veidā

    1.   Ja veselības, drošības vai citu nopietnu iemeslu dēļ lietas dalībnieka pārstāvis nevar fiziski piedalīties tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, šim pārstāvim var atļaut piedalīties šajā tiesas sēdē videokonferences veidā.

    2.   Pieteikumu par piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences veidā iesniedz kā atsevišķu dokumentu, tiklīdz ir zināms šķēršļu iemesls, un tajā precīzi norāda šo šķēršļu raksturu.

    3.   Priekšsēdētājs lemj par šo pieteikumu pēc iespējas ātrāk.

    4.   Videokonferences izmantošana ir izslēgta, ja Vispārējā tiesa saskaņā ar 109. pantu ir nolēmusi noturēt slēgtu sēdi.

    5.   Tehniskie nosacījumi, kas jāievēro, lai piedalītos tiesas sēdēs videokonferences veidā, ir precizēti 224. pantā minētajos praktiskajos noteikumos.

    20.

    Reglamenta 139. pantu groza šādi:

    “Tiesvedība Vispārējā tiesā ir bezmaksas, izņemot šādus gadījumus:

    a)

    ja kāds lietas dalībnieks Vispārējai tiesai ir radījis izdevumus, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, it īpaši, ja prasībai ir acīmredzami ļaunprātīgs raksturs, Vispārējā tiesa var piespriest šim lietas dalībniekam segt minētos izdevumus;

    b)

    ja pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma ir veiktas kopēšanas izmaksas vai tulkošana, sekretārs uzskata par pārmērīgām, tad tā izdevumu daļa, ko sekretārs uzskata par pārmērīgu, viņš pieprasa šim lietas dalībniekam par to samaksāt atbilstīgi 37. pantā minētajiem kancelejas izcenojumiem ir jāmaksā attiecīgajam lietas dalībniekam;

    c)

    gadījumā, ja atkārtoti netiek ievērotas šī Reglamenta vai 224. pantā paredzēto Praktisko norādījumu prasības un tāpēc ir jālūdz trūkumu novēršana, sekretārs pieprasa attiecīgajam lietas dalībniekam segt izmaksas saistībā ar šajā ziņā nepieciešamajām Vispārējās tiesas darbībām ir jāsedz attiecīgajam lietas dalībniekam pēc sekretāra lūguma atbilstīgi 37. pantā minētajiem kancelejas izcenojumiem.”

    21.

    Reglamenta 144. panta 6. punktu groza šādi:

    “6.   Ja pieteikums par iestāšanos lietā tiek noraidīts, 5. punktā minētajam rīkojumam jābūt motivētam un jāietver lēmums par tiesāšanās izdevumiem saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā, tostarp pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja tiesāšanās izdevumiem, atbilstoši 134., un 135. un 138. pantam.”

    22.

    Reglamenta 148. panta 9. punktu groza šādi:

    “9.   Ja pieteikuma par juridisko palīdzību iesniedzēju nepārstāv advokāts, izsniegšanu tam veic, izsniedzamā dokumenta apliecinātu kopiju nosūtot pa pastu ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai nogādājot to personiski un saņemot parakstu par saņemšanu. Izsniegšanu pārējiem lietas dalībniekiem veic 80. panta 1. punktā paredzētajā veidā.”

    23.

    Reglamenta 177. pantu groza šādi:

    a)

    panta 4. punktu groza šādi:

    “4.   Prasības pieteikumam, ko iesniedz privāttiesību juridiskā persona, pievieno nesenu tās juridiskās pastāvēšanas pierādījumu (izraksts no komercreģistra, izraksts no apvienību reģistra vai jebkāds cits dokuments, kam ir publiska ticamība).”;

    b)

    panta 6. punktu groza šādi:

    “6.   Ja prasības pieteikums neatbilst 2. punkta prasībām, sekretārs var noteikt pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jānovērš trūkumi prasības pieteikumā, ja to pamato apstākļi. Ja prasības pieteikums neatbilst 2 3.–5. punktam, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jānovērš trūkumi prasības pieteikumā. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš šos trūkumus prasības pieteikumā, Vispārējā tiesa lemj par to, vai šīs formalitātes neievērošana prasības pieteikumu nepadara formāli nepieņemamu.”

    24.

    Reglamenta 178. panta 3. punktu groza šādi:

    “3.   Prasības pieteikuma izsniegšanu procesa Apelāciju padomē dalībniekam veic, izmantojot e-Curia, ja tas ir kļuvis par tiesvedības Vispārējā tiesā dalībnieku saskaņā ar 173. panta 2. punktu. Ja procesā Apelāciju padomē dalībnieks ir iestāde, kurai ir e-Curia piekļuves konts, prasības pieteikuma izsniegšanu veic, izmantojot e-Curia. Pretējā gadījumā prasības pieteikumu izsniedz, nosūtot to apliecinātu prasības pieteikuma kopiju pa pastu ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai nogādājot to personiski un saņemot parakstu par saņemšanu uz adresi, kas norādīta atbilstoši 177. panta 2. punktam, vai, ja šī adrese nav norādīta, tad uz apstrīdētajā Apelāciju padomes lēmumā norādīto adresi.”

    25.

    Reglamenta 192.–214. pants tiek atcelts.

    26.

    Reglamenta VI sadaļas nosaukumu groza šādi:

    “TIESVEDĪBA PĒC NOLĒMUMU ATCELŠANAS APELĀCIJAS KĀRTĪBĀ UN LIETAS NODOŠANAS ATPAKAĻ VISPĀRĒJAI TIESAI”.

    27.

    Reglamenta 220.–223. pantu atceļ.

    2. pants

    Šos Reglamenta grozījumus, kas ir autentiski šī reglamenta 44. pantā minētajās valodās, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kurā tie publicēti.

    Luksemburgā, 2022. gada 30. novembrī

    Sekretārs

    E. COULON

    Priekšsēdētājs

    M. VAN DER WOUDE


    (1)  OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.

    (2)  OV L 200, 26.7.2016., 137. lpp.

    (3)  OV L 105, 23.4.2015., 1. lpp., redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti 2016. gada 13. jūlijā (OV L 217, 12.8.2016., 71. lpp.; OV L 217, 12.8.2016., 72. lpp.; OV L 217, 12.8.2016., 73. lpp.), 2018. gada 11. jūlijā (OV L 240, 25.9.2018., 68. lpp.) un 2018. gada 31. jūlijā (OV L 240, 25.9.2018., 67. lpp.).


    Top