(1)

Darbinieku trūkums Savienībā ievērojami ierobežo tās spēju pielāgoties dažādās valstīs un darba tirgos notiekošajām pārmaiņām strādāšanas, ražošanas un sazināšanās jomā.

(2)

Darba devēji visā Savienībā nemitīgi ziņo par grūtībām sameklēt darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm. Turklāt paredzams, ka demogrāfiskā novecošana nākotnē samazinās pieejamo darbaspēku un saasinās prasmju nepietiekamību. Īpaši cieš mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuru visā Savienībā ir 25 miljoni, jo tiem ir grūti atrast talantus, kas vajadzīgi ilgtspējīgai izaugsmei un spējai paplašināties un konkurēt.

(3)

Kvalificētu darbinieku trūkums aptver daudzu dalībvalstu industriālās ekosistēmas, un palielinās augsti, vidēji un zemi kvalificētu vakanču skaits. Pastāvīgs trūkums ir tādās nozarēs kā būvniecība, ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģija (IKT), transports, profesionālie pakalpojumi, veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe. Bez tam no 2015. līdz 2021. gadam darbaspēka trūkums ir divkāršojies galvenajās zaļajai pārveidei būtiskajās nozarēs. Stāvokli vēl vairāk sarežģī uzņēmumu grūtības atrast darbiniekus ar atbilstošām digitālajām prasmēm un īpašas grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus.

(4)

Prasmju trūkums būtiski bremzē Savienības centienus palikt konkurētspējīgai pasaules līderei un neto nulles emisijas tehnoloģiju centram un īstenot savus augstos klimatiskos un enerģētiskos mērķus. Tas arī vājina Savienības spēju izmantot zaļās un digitālās pārveides potenciālu, stiprināt Savienības tehnoloģisko līderību, stimulēt izaugsmi un inovāciju un efektīvi reaģēt tādās ārkārtējās situācijās kā Covid-19 pandēmija vai ģeopolitiskas sadursmes. Prasmju trūkums tādās nozarēs kā veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe ierobežo spēju rūpēties par novecojošo sabiedrību un visiem nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi.

(5)

Lai risinātu šo prasmju trūkumu, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, kā arī pasākumi, kuri sekmē darbspējīgā vecuma pieaugušo dalību darba tirgū, veicina darbaspēka mobilitāti, uzlabo darba apstākļus un piesaista Savienībai cilvēkus ar vajadzīgajām prasmēm.

(6)

Prasmju un darbaspēka trūkuma novēršanas darbības Savienība ir konsekventi atbalstījusi, maksimalizējot iekšzemes darbaspēka potenciālu. To vidū ir iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū, piemēram, Eiropas Nodarbinātības dienestu sadarbības tīkli (EURES). Tās mērķis ir arī darba tirgū celt sieviešu, invalīdu un migrantu dalības līmeni. Īpaši uzsvērts arī tas, ka jāiesaista nepietiekami pārstāvētas grupas, sevišķi jaunieši, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET). 2020. gada Eiropas Prasmju programmā (1) ir izklāstītas 12 darbības, kuru mērķis ir palīdzēt privātpersonām un uzņēmumiem attīstīt prasmes un tās izmantot, un te ietilpst arī Padomes ieteikumi par profesionālo izglītību un apmācību (2), individuālajiem mācību kontiem (3), mikrodiplomiem (4) un Prasmju pilnveides pakta uzsākšana. Prasmju pilnveides pakts atbalsta sadarbību starp publiskām un privātām organizācijām, stiprinot kolektīvo rīcību prasmju jomā, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības, un atbalsta plaša mēroga partnerības galvenajās industriālajās ekosistēmās.

(7)

Savienība veido iekļaujošu pieeju darbaspēka trūkuma pārvarēšanai, it īpaši – dodot iespēju visu paaudžu cilvēkiem Savienībā savu dzīves izvēli un potenciālu īstenot ekonomikā un sabiedrībā. Šim nolūkam dalībvalstīm ir pieejams vispusīgs Savienības politikas instrumentu kopums, sevišķi Komisijas paziņojums “Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā: rīkkopa rīcībai”, kas ļauj ģimenes vēlmes labāk saskaņot ar algotu darbu, atbalstīt un sekmēt jaunāko paaudžu uzplauksmi, kā arī dot iespējas vecākajām paaudzēm nezaudēt labklājību.

(8)

Tomēr pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem nevar apmierināt ar Savienības darbaspēku vien. Lai Savienības ekonomika būtu sekmīga un noturīga, tā ir jāpadara pievilcīgāka visas pasaules talantiem. Pārvaldītai likumīgai darba meklētāju migrācijai no trešām valstīm ir jāiekļaujas risinājumos, kas novērš darbaspēka trūkumu, ar ko sastopas darba devēji, meklējot darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm un vairojot ekonomisko izaugsmi.

(9)

ES darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka trešo valstu piederīgie ar augstāko izglītību biežāk nekā Savienības pilsoņi ir pārāk augsti kvalificēti darbam, kuru tomēr dara mazkvalificētās vai vidēji kvalificētās profesijās. 2022. gadā Savienībā pārāk augsta kvalifikācija bija 39,4 % trešo valstu pilsoņu, 31,8 % Savienības pilsoņu no citām dalībvalstīm un tikai 21,1 % attiecīgās dalībvalsts piederīgo (5). Pārāk augsta kvalifikācija var radīt ekonomiskus zaudējumus gan attiecīgajām personām, gan Savienības ekonomikai.

(10)

Atzīstot migrantu būtisko lomu Savienības ekonomikā un sabiedrībā, dalībvalstīm ir atstātas tiesības noteikt uzņemamo cilvēku skaitu, kuri ierodas strādāt no trešām valstīm, un Savienība ir izveidojusi vispārēju pieeju likumīgai migrācijai, lai Savienībā racionalizētu migrācijas procedūras un saskaņotu trešo valstu piederīgo uzņemšanas nosacījumus un tiesības. Migrācijas un patvēruma paktā (6) ir atzīts, ka vispusīgas migrācijas pārvaldības sistēmas būtiska daļa ir likumīgu kanālu izveide prasmīgu trešo valstu piederīgo ieceļošanai Savienībā. Pārstrādātajai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2021/1883 (7) (t. s. “Zilās kartes direktīvai”) ir paredzēts darba tirgū iesaistīt augsti kvalificētus talantus. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem IKT nozarē dalībvalstīs, direktīvā paredzēts noteiktās IKT profesijās augstākās profesionālās prasmes uzskatīt par līdzvērtīgām augstākās izglītības kvalifikācijai. Turklāt Prasmju un talantu paketē (8), ko Komisija pieņēma 2022. gada aprīlī, uzsvērts, ka likumīga migrācija nāk par labu gan migrantiem, gan viņu izcelsmes un galamērķa valstīm. Paketē tika ierosināti leģislatīvi, operacionāli un nākotnei domāti politikas pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt Savienības likumīgās migrācijas regulējumu, to vidū priekšlikumi grozīt Padomes Direktīvu 2003/109/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/98/ES (10), lai vienkāršotu procedūras visu prasmju līmeņu trešo valstu piederīgo uzņemšanai un stiprinātu viņu tiesības, kad viņi jau pastāvīgi uzturas Savienībā.

(11)

Kvalificēti cilvēki, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuri vēlas stāties darbā dalībvalstīs, ir nepietiekami izmantots iespējamo darba meklētāju kopums, kas varētu apmierināt darba devēju vajadzības. Saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1364 (11) par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES Komisija ir mudinājusi dalībvalstis ieviest darba meklēšanas papildkanālus cilvēkiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, lai liktu lietā viņu prasmes, kvalifikāciju un motivāciju, vienlaikus Savienībā risinot prasmju un darbaspēka trūkuma problēmu.

(12)

Lai atvieglotu ārvalstnieku pieņemšanu darbā un dotu iespējas trešo valstu piederīgajiem Savienībā strādāt par īpaši pieprasītām atzītās profesijās, Komisija ir ierosinājusi dibināt “ES talantu fondu” (12) – platformu, kas satuvina un atbalsta trešo valstu darba meklētāju profilu savietošanu ar dalībvalstīs iedibinātu darba devēju vakancēm. Talantu fonda mērķis būs padarīt Savienību pievilcīgāku darba meklētājiem no trešām valstīm un darba devējus Savienībā atbalstīt prasmju un darbaspēka trūkuma novēršanā. ES talantu fonds varētu arī atbalstīt darbaspēka papildkanālu iedarbināšanu.

(13)

Komisija arī izstrādā talantu partnerības, kas ir viens no galvenajiem Migrācijas un patvēruma pakta ārējās dimensijas aspektiem un tiek īstenotas saskaņā ar Komisijas paziņojumu par prasmju un talantu piesaistīšanu ES (13).

(14)

Ņemot vērā augošo globālo konkurenci pēc prasmēm un talantiem, 2023. gadā tikai viena no Savienības dalībvalstīm ir starp piecām augsti izglītotiem darba ņēmējiem pievilcīgākajām ESAO valstīm (14). Spēja piesaistīt un pieturēt talantus ir atkarīga no vairākiem mainīgiem lielumiem, to vidū integrācijas un iekļaušanas politikas, atbalsta pasākumiem migrantiem ar īpašām vajadzībām, likumīgiem ceļiem uz pastāvīgu uzturēšanos un pilsonību, kas aptver arī studentus, ienākumu perspektīvas un nodokļiem, priekšstata par nākotnes izredzēm, dzīves kvalitātes, prasmju un kvalifikācijas atzīšanas.

(15)

Jautājums par kvalificētu darbinieku piesaistīšanu un prasmju un kvalifikācijas atzīšanas nozīmi tiek risināts dažādās Savienības prasmēm un migrācijai veltītās darbībās. Eiropas Prasmju programmai pievienotajā Komisijas paziņojumā (15) ir uzsvērta nepieciešamība darīt vairāk, lai uzlabotu likumīgus kanālus iekļūšanai Savienībā un trešo valstu piederīgo prasmju atzīšanu Savienības darba tirgū. Komisijas Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam (16) ir atzīts, ka ir svarīgi atvieglot trešo valstu piederīgo kvalifikācijas atzīšanu un salīdzināmību, lai palīdzētu trešo valstu piederīgajiem pilnīgi izmantot savas prasmes. Zaļā kursa industriālajā plānā (17) tika paziņoti pasākumi, kuru starpā ir trešo valstu piederīgo kvalifikācijas atzīšanas darbs, un pirmoreiz tika norādīts, cik vērtīga ir pieeja “Prasmes pirmajā vietā”, nosakot pilsoņu un trešo valstu piederīgo faktiskās prasmes. MVU atvieglojumu paketē (18) tika atzīts, ka prasmju trūkums ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras MVU, un atgādināja par apņemšanos iesniegt iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas atzīšanu, lai palīdzētu Savienības darba tirgū novērst prasmju trūkumu. Komisijas paziņojumā “Ilgtermiņa konkurētspēja Eiropas Savienībā – raugoties pēc 2030. gada” līdzīgi uzsvērts, ka prasmju trūkuma novēršanai Savienībā ir jāveicina mobilitāte, atvieglojot citu dalībvalstu pilsoņu un trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas atzīšanu.

(16)

2022. gada 14. septembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā 2023. gadu izziņoja par Eiropas Prasmju gadu, uzsvērdama, ka daļai no prasmju problēmas risināšanas ir jābūt vajadzīgo prasmju piesaistīšanai Savienībā. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2023/936 (19) tika noteikti četri Eiropas Prasmju gada mērķi, to vidū mērķis piesaistīt “tādus cilvēkus no trešām valstīm, kuriem ir prasmes, kas ir vajadzīgas dalībvalstīs”. Šis mērķis prasa mācību iespēju veicināšanu (vajadzības gadījumā arī valodu izglītību un apmācību), prasmju attīstīšanas un mobilitātes veicināšanu un kvalifikācijas atzīšanas atvieglošanu.

(17)

Prasmju un kvalifikācijas atzīšanai ir būtiska nozīme talantu piesaistīšanas un darbā pieņemšanas sakarā. Kvalifikācija un mācību rezultāti, ko saista ar kvalifikāciju, signalizē par panākumiem mācībās. Kvalifikāciju un kvalifikācijas līmeni bieži izmanto, lai noteiktu darbā stāšanās prasības, un tos var sasaistīt ar karjeru un atalgojumu. Kvalifikācija bieži tiek prasīta, lai pierādītu atbilstību standartiem un prasībām noteiktā darbā, piemēram, reglamentētās profesijās.

(18)

Pieeja “prasmes pirmajā vietā” atbalsta personas prasmju identificēšanu un pilnīgu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tās iegūtas formāli, neformāli vai sadzīviski, nevis balstīšanos tikai uz kvalifikāciju. Pasākumus, kuru mērķis ir piesaistīt talantus un palielināt dalību darba tirgū, var maksimalizēt, un tie jābalsta pieejā “prasmes pirmajā vietā”, kurā tiek augsti vērtētas prasmes un kuras mērķis ir piemeklēt cilvēkiem darbu, kas atspoguļo viņu talantu un varēšanu.

(19)

Trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas valstiska atzīšana tiek organizēta un pārvaldīta dažādos veidos atkarībā no juridiskajām prasībām un nodarbinātības, izglītības, apmācības un migrācijas organizācijas dalībvalstī. Dalībvalstis pieņem juridiski saistošus atzīšanas lēmumus gadījumos, kur piešķir tiesības trešu valstu piederīgajiem ar specifisku kvalifikāciju. Tādi lēmumi dod iespējas pārbaudīt, vai personai ir nepieciešamās prasmes un kvalifikācija, pirms tai piešķir tiesības 3 atsevišķos gadījumos, proti: reģistrēties reglamentētā profesijā, saņemt izglītību vai imigrēt darbaspēka veidā.

(20)

Pirmais gadījums – reģistrēšanās reglamentētā profesijā – ir tad, ja trešas valsts piederīgajam var būt vajadzīga prasmju un kvalifikācijas atzīšana reģistrācijai darbam reglamentētā profesijā vai strādāšanai tajā. Šajā kategorijā ietilpst simtiem profesiju, piemēram, medicīnas māsas, mediķi, farmaceiti, arhitekti un – dažās dalībvalstīs – mūrnieki, santehniķi, elektriķi un būvtehniķi. Strādāšanai šādās profesijās dalībvalstīs, kurās tās tiek reglamentētas, ir vajadzīga profesionālās kvalifikācijas atzīšana.

(21)

Lai efektīvi nodrošinātu iedibināšanās, pakalpojumu sniegšanas un personu pārvietošanās brīvību, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti profesijas standarti un prasības, Savienība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (20) ir noteikusi vienotus atzīšanas principus, procedūras un kritērijus, kas profesionālās kvalifikācijas atzīšanā veicina pārredzamību, taisnīgumu un konsekventumu.

(22)

Direktīvas 2005/36/EK labuma guvēji ir dalībvalstu piederīgie, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Papildinot direktīvu, šā ieteikuma galvenie labuma guvēji ir trešo valstu piederīgie, kuri kādā dalībvalstī saņem vīzu vai darba un uzturēšanās atļauju vai kuri jau likumīgi uzturas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir Savienībā vai trešā valstī izdota kvalifikācija. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, uz Savienības valstu piederīgo kvalifikācijas atzīšanu, ja viņiem ir trešā valstī izdota kvalifikācija, var attiekties vairāki ieteikumi.

(23)

Direktīvas 2005/36/EK 10. apsvērumā ir noteikts, ka direktīva nerada šķēršļus dalībvalstu iespējai saskaņā ar saviem noteikumiem atzīt trešo valstu piederīgo profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta ārpus Savienības, taču noteiktās profesijās atzīšanai būtu jāatbilst minimāliem apmācības nosacījumiem. Daži noteikumi par kvalifikācijas atzīšanu attiecas uz trešo valstu piederīgajiem, ja viņi saņem ar uzņēmējas dalībvalsts piederīgajiem vienādu attieksmi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par patvērumu un likumīgu migrāciju, kā arī brīvu pārvietošanos (piemēram, pastāvīgie iedzīvotāji, Savienības pilsoņu ģimenes locekļi no trešām valstīm, bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusa saņēmēji, pētnieki, augsti kvalificēti darba ņēmēji, kuriem ir ES zilā karte, trešu valstu piederīgie, uz kuriem attiecas Direktīvas 2011/98/ES darbības joma, un sezonas strādnieki).

(24)

Direktīva 2005/36/EK dažādu instrumentu un nolīgumu veidā attiecas arī uz noteiktu trešo valstu piederīgajiem. Piemēram, Direktīva 2005/36/EK attiecas arī uz EEZ valstu piederīgajiem (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu) un Šveices piederīgajiem (saskaņā ar ES un Šveices nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos). Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes noslēgtajos Izstāšanās līgumā un Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ir izskaidrots, kā Direktīva 2005/36/EK piemērojama kvalifikācijai, kas iegūta Apvienotajā Karalistē pirms pārejas perioda beigām 2020. gada 31. decembrī.

(25)

Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) ir noteikumi, kas atbalsta profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas nolīgumu (SAN) ar trešām valstīm izstrādāšanu. Arhitektu SAN, kas 2022. gadā principā tika noslēgts starp Savienību un Kanādu, ļauj arhitekta profesiju pēc saskaņotiem kritērijiem praktizēt abās teritorijās. Savienības tirdzniecības nolīgumos ir ietvertas arī saistības atvieglot kvalificētu speciālistu pagaidu klātbūtni Savienībā, kas var papildināt procedūras trešas valsts izdotas kvalifikācijas labākai atzīšanai.

(26)

Otrais gadījums, kur trešu valstu piederīgajiem var būt nepieciešama prasmju un kvalifikācijas atzīšana, ir akadēmiskā atzīšana – tā nozīmē atzīšanu piekļūšanai tādiem tālākizglītības veidiem kā akadēmiskas studijas un arodizglītība vai profesionālā izglītošanās vai akadēmiska nosaukuma izmantošanai. Akadēmiskā atzīšana piekļūšanai tālākām studijām ir vērsta uz ārvalstu izglītības kvalifikācijas vai iepriekšējas mācīšanās derīgumu, līmeni un mācību rezultātiem. Valstu informācijas centru Eiropas tīkla un nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīkli (ENIC-NARIC tīkli) sniedz informāciju, konsultācijas un atzīšanas lēmumus, lai atvieglotu tālākas mācības (parasti studijas), un tiem var būt loma atzīšanas lēmumu pieņemšanā, pārsūdzību izskatīšanā vai konsultēšanā par kvalifikācijas atzīšanu vai salīdzināmību, dažās valstīs arī piekļūšanā nodarbinātībai.

(27)

UNESCO un Eiropas Padomes Konvencija par augstākās izglītības kvalifikācijas atzīšanu Eiropas reģionā ir primārs juridisks akts kvalifikācijas atzīšanai Eiropā un plašākā pasaulē. Tā veicina taisnīgu un pārredzamu vidējās un augstākās izglītības kvalifikācijas atzīšanu samērīgos termiņos. Lisabonas Konvencijas par atzīšanu VII panta mērķis ir atvieglot augstākās izglītības kvalifikācijas atzīšanu bēgļiem, pārvietotām personām un bēgļiem pielīdzināmām personām, kuras nespēj iesniegt dokumentārus kvalifikācijas pierādījumus, kas atvieglotu viņu iekļuvi augstākās izglītības programmās vai nodarbinātībā. Turklāt 2017. gadā Lisabonas Konvencijas par atzīšanu komiteja pieņēma Ieteikumu par bēgļu, pārvietotu personu un bēgļiem pielīdzināmu personu kvalifikācijas atzīšanu, kur izklāstīti principi bēgļu kvalifikācijas atzīšanas politikas izstrādei. UNESCO Vispārējā konvencijā par augstākās izglītības kvalifikācijas atzīšanu ir noteikti vispārēji principi taisnīgai, pārredzamai un nediskriminējošai augstākās izglītības kvalifikācijas un tādas kvalifikācijas atzīšanai, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai un iespējas tālākām studijām un nodarbinātībai.

(28)

Trešais gadījums, kur trešo valstu piederīgajiem var būt vajadzīga prasmju un kvalifikācijas atzīšana, saistās ar darbaspēka migrācijas procedūrām. Lai varētu izsniegt vīzu vai darba un uzturēšanās atļauju nodarbinātības vajadzībām, dalībvalstis pārbauda trešās valsts piederīgā prasmes un kvalifikāciju. Novērtēšanas kritēriji un pieejas dalībvalstīs atšķiras. Prasmju un kvalifikācijas atzīšanu darbaspēka migrācijas sakarā var organizēt kā daļu no pasākumiem pirms izceļošanas vai pēc ierašanās, kuros trešo valstu piederīgos sagatavo integrācijai. Augsts atteikumu īpatsvars un ilga pieteikumu apstrāde var trešo valstu piederīgos atturēt, un novērtējums, kas balstīts tikai uz kvalifikāciju un formālo izglītību un apmācību, ne vienmēr aptver visu pieteikuma iesniedzēju prasmju kopumu un potenciālu un var kavēt trešo valstu piederīgo iekļaušanos darba tirgū.

(29)

Papildus gadījumiem, kuros tiek prasīta prasmju un kvalifikācijas atzīšana, trešo valstu piederīgajiem var būt vajadzīga arī piekļuve rīkiem un informācijai, kas veicinātu viņu prasmju un kvalifikācijas pārredzamību, piemēram, strādāšanai nereglamentētās profesijās vai piekļūšanai finansējumam. Kur kvalifikācijas atzīšana netiek prasīta, trešo valstu piederīgajiem tomēr var likt iegūt salīdzināmības paziņojumu vai informāciju vai atzinumu par viņu trešās valsts kvalifikācijas raksturu un autentiskumu, lai varētu izprast un noskaidrot viņu prasmju un kvalifikācijas vērtību. Tāda brīvprātīga pārredzamības instrumentu izmantošana kvalifikācijas turētājam nedod papildu tiesības un neietilpst šā ieteikuma darbības jomā. Lai gan šā ieteikuma kontekstā oficiāla paziņojuma saņemšana vai prasmju un kvalifikācijas izskaidrošana darba devējiem ir izslēgta no termina “atzīšana” definīcijas, dažās dalībvalstīs to mēdz dēvēt par “atzīšanu”.

(30)

Ilgtermiņa iniciatīvas, piemēram, “Europass” sistēmu (21), un pārredzamības instrumentus, piemēram, Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru (EQF) (22), Eiropas prasmes, iemaņas, kvalifikāciju un profesiju (ESCO), Eiropas digitālos apliecinājumus mācībām un Boloņas procesa pārredzamības instrumentus, var izmantot prasmju un kvalifikācijas pārredzamības un salīdzināmības visā Savienībā atbalstīšanai nolūkā veicināt mācīšanos un karjeras attīstību.

(31)

Visos trijos gadījumos, kur trešo valstu piederīgajiem var prasīt prasmju un kvalifikācijas atzīšanu, trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas atzīšanas procedūras bieži ir sarežģītākas un dārgākas nekā Savienības pilsoņiem. Trešo valstu piederīgajiem parasti ir vairāk ierobežota piekļūšana atbalstam. Viņi var saskarties ar grūtībām valodas barjeru dēļ (ja informācija un atbalsta pakalpojumi nav pieejami valodās, ko viņi prot), vai arī viņiem var būt grūti orientēties un izprast dažādās dalībvalstu prasmju un kvalifikācijas atzīšanas sistēmas. Trešo valstu piederīgajiem var likt organizēt un apmaksāt dokumentu tulkošanu un oficiālu apliecināšanu, kā arī iesniegt dokumentus un citus kvalifikācijas apliecinājumus, kas netiek prasīti Savienības pilsoņiem vai ko parasti neizdod viņu izcelsmes valstī. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji vai pieteikuma iesniedzēji Savienībā, kā arī personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kas atrodas trešās valstīs un var izmantot darbaspēka papildkanālus, var pat nebūt spējīgi savu kvalifikāciju pilnīgi dokumentēt, piemēram, ja dokumenti ir gājuši zudībā glābšanās vai pārvietošanas laikā.

(32)

Pieņemot darbā trešu valstu piederīgos, darba devēji un darbā pieņēmēji bieži sastopas ar problēmām un izmaksām. Nepietiekama piekļuve informācijai par trešās valstīs iegūto kvalifikāciju, apgrūtinoši administratīvie procesi, tulkojuma prasības, autentiskuma un atbilstības pārbaude un ilgs apstrādes laiks (arī prasmju un kvalifikāciju atzīšanai) var apgrūtināt talantu iesaistīšanu konkurētspējīgā darba tirgū. Dažas dalībvalstis piemēro principu dot priekšroku Savienības pilsoņiem (darba tirgus pārbaudēm), prasot, lai uzņēmumi pierāda, ka ir nesekmīgi meklējuši savas valsts darba ņēmējus, Savienības pilsoņus vai trešo valstu piederīgos, kuri valstī likumīgi uzturas ar piekļuvi darba tirgum saskaņā ar tās tiesību aktiem, pirms tiem tiek atļauts pieņemt darbā trešas valsts piederīgo. Šī prasība rada papildu slodzi darba devējiem, it īpaši MVU.

(33)

Trešās valstīs iegūtu prasmju un kvalifikāciju atzīšana var būt sarežģīta dalībvalstu iestādēm, jo tām nav piekļuves informācijai par trešo valstu piešķirto kvalifikāciju, izglītības, apmācības un kvalifikācijas sistēmu organizācijas atšķirībām, atšķiras valoda, ir grūti pārbaudīt autentiskumu un trūkst tīklu un kontaktu, ar kuru palīdzību veidot uzticēšanos un izpratni par ārpus Savienības iegūtu kvalifikāciju. Turklāt valstu iestādes atšķirīgi un nekonsekventi pārvalda datus un informāciju par prasmju un kvalifikācijas atzīšanu, tāpēc ir ierobežotas to spējas savstarpēji apmainīties ar informāciju un izstrādāt konsekventas pieejas trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas atzīšanai.

(34)

Trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas atzīšana valsts līmenī būtu jāplāno, tai jāpiešķir resursi un tā jāattīsta kā daļa no “visas valdības” pieejas talantu piesaistīšanai atbilstoši izmaiņām prasmju piedāvājumā un pieprasījumā.

(35)

Valstu iestādēm būtu jāuzlabo spēja vienkāršot un paātrināt atzīšanas procedūras un sniegt attiecīgu atbalstu un informāciju trešo valstu piederīgajiem, atzīšanas iestādēm, valstu nodarbinātības dienestiem, darba inspekcijām un migrācijas dienestiem. Sadarbība Savienības līmenī prasmju un kvalifikācijas jomā, kā arī dalībvalstu speciālās zināšanas un pieredze prasmju un kvalifikācijas atzīšanas jomā var atbalstīt valstu varas iestādes un veidot Savienības kolektīvo spēju reformēt un uzlabot trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas atzīšanas procesus. Sadarbība var veicināt zināšanu un informācijas apmaiņu un konsekventu pieeju trešo valstu piederīgo prasmju un kvalifikācijas atzīšanai, it īpaši kvalifikācijas, kas bieži tiek novērota atzīšanas procedūrās dalībvalstīs.

(36)

Administratīvā sadarbība, partnerības un nolīgumi ar trešām valstīm, kā arī sadarbība ar izglītības un apmācības sniedzējiem un citām ieinteresētām personām trešās valstīs var veicināt uzticēšanos, pārredzamību un vieglāku informācijas apmaiņu un kvalifikācijas autentifikāciju.

(37)

Krievijas agresija pret Ukrainu prasa neatliekami atvieglot pagaidu aizsardzības saņēmēju piekļuvi Savienības darba tirgum. Komisijas Ieteikumā (ES) 2022/554 (23) ir izklāstīti ieteikumi un norādījumi par to, kā palīdzēt dalībvalstīm atvieglot profesionālās kvalifikācijas atzīšanu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. 2023. gada jūnijā publicētajā Komisijas novērtējumā (24) par to, kā dalībvalstis ievieš minēto ieteikumu un reaģē uz to, tika apzināta virkne daudzsološu praktisku pasākumu. Novērtējumā tika uzsvērts, ka dažas dalībvalstis veikušas būtiskus pasākumus, lai veicinātu Ukrainas speciālistu integrāciju, it īpaši veselības aprūpē un pedagoģijā. Ieteikums (ES) 2022/554 bija spēcīgs politisks signāls dalībvalstīm darīt visu iespējamo, lai apmierinātu situācijas steidzamās vajadzības. Ieinteresētās personas, piemēram, profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru grupa, pauda atzinību par Ieteikumu (ES) 2022/554, un dažas ierosināja pasākumus attiecināt arī uz citiem trešo valstu piederīgajiem.

(38)

Savienība ir apņēmusies atbalstīt humanitāro un ekonomisko attīstību, izmantojot palīdzību attīstībai un sadarbību. Partnerības ar trešām valstīm talantu piesaistīšanai tiek veidotas savstarpēji izdevīgi, un tas palīdz apmierināt abu partneru darba tirgus vajadzības. Savienības un dalībvalstu politikai un rīcībai ārvalstnieku pieņemšanā darbā būtu jāmazina iespējamā negatīvā ietekme uz izcelsmes valstīm. Centieniem piesaistīt talantus nav jānoved pie cilvēkkapitāla zudumiem vai smadzeņu noplūdes, kas var ierobežot trešo valstu sociālekonomiskās spējas un attīstību un spēju pārvaldīt savus pamatpakalpojumus. Ir vajadzīga sistemātiska pieeja ārvalstnieku pieņemšanai darbā, ieskaitot savstarpēji izdevīgas partnerības ar izcelsmes valstīm, piemēram, talantu partnerības, kas atbalsta prasmju un spēju attīstību izcelsmes valstī,