PIELIKUMS

Šis pielikums ir pievienots Komisijas Ieteikumam par finansējuma veicināšanu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku (1). Ar to ieteikumi ir papildināti ar detalizētākiem apsvērumiem un piemēriem ar domu, ka tas palīdzētu pārejas finansēšanā brīvprātīgi izmantot ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma rīkus. Tajā ir izklāstītas dažādas iespējas un ierosinājumi uzņēmumiem un finanšu iestādēm par to, kā noteikt pārejas mērķrādītājus, formulēt un apzināt pārejas finansējuma vajadzības un projektus, kā arī piesaistīt vai nodrošināt pārejas finansējumu.

Saturs

1.

Saikne starp zaļo un pārejas finansējumu

35

2.

Apsvērumi par to, kā uzņēmuma dažāda veida ietekmi, riskus un izdevības varētu atspoguļot atsevišķos pārejas mērķrādītājos

35

3.

Pārskats par ilgtspējīga finansējuma rīkiem, ko var izmantot pārejas finansējuma vajadzību formulēšanā un noteikšanā

38

4.

ES klimata etalonu metodika

38

5.

ES taksonomija

39

5.1.

Kādam nolūkam var izmantot ES taksonomiju

39

5.2.

Taksonomija kā pārejas rīks

40

5.3.

ES taksonomijas izmantošanas iespējas pārejas finansējuma vajadzību noteikšanai

40

6.

Finansēšanas instrumenti pārejas finansējuma piesaistīšanai

42

7.

Eiropas Savienības ilgtspējīga finansējuma rīku izmantošana, ko veic finanšu starpnieki un investori

43

1.   Saikne starp zaļo un pārejas finansējumu

Ilgtspējīgs finansējums domāts, lai finansētu gan videi jau draudzīgas norises, gan tādas, kas laika gaitā pāriet uz šādu vidiskā snieguma līmeni.

1. attēlā ir parādīts, kā pārejas finansējums ir saistīts ar vispārējo finansējumu un zaļo finansējumu un kā šie dažādie finansējuma veidi varētu attīstīties īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Vispārējo finansējumu, kam nav ilgtspējas mērķu, var nošķirt no zaļā finansējuma un pārejas finansējuma. Šāds vispārējais finansējums pašlaik var ietvert darbības gan ar ļoti lielu, gan mazu ietekmi. Laika gaitā, ekonomikai pārkārtojoties, darbībām ar lielu ietekmi jāpārtop par darbībām ar mazu ietekmi.

Pārejas finansējuma mērķis ir finansēt šo pāreju. Tas var ietvert gan ieņēmumu izmantošanas finansējumu, gan vispārēju (korporatīvu) mērķu finansējumu. Īstermiņā pārejas finansējums bieži vien nenoved pie uzlabojumiem, kas atbilstu zaļā snieguma mērķrādītājiem. Tomēr ilgtermiņā pārejas finansējums ir jāsalāgo ar ES klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem, un tāpēc tas tiks uzskatīts vai nu par zaļo finansējumu, vai par finansējumu darbībām, kam ir maza ietekme uz vidi..

2.   Apsvērumi par to, kā uzņēmuma dažāda veida ietekmi, riskus un izdevības varētu atspoguļot atsevišķos pārejas mērķrādītājos

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 3. un 4. punktu.

Savas vajadzības pēc pārejas finansējuma uzņēmumi var aplūkot, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā ietekme uz ilgtspēju, riski un izdevības. Tos var identificēt, veicot būtiskuma novērtējumu saskaņā ar dubultā būtiskuma pieeju.

Novērtējuma ietvaros uzņēmumi varētu analizēt ar klimatu un vidi saistītus scenārijus, kas palīdzētu identificēt un novērtēt fiziskos un pārejas riskus un izdevības īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pamatojoties uz šāda būtiskuma novērtējuma (2) rezultātiem, uzņēmumi varētu nospraust pārejas mērķrādītājus un attiecīgā gadījumā noteikt pārejas finansējuma vajadzības un saistības.

2. attēlā ir sniegts pārskats par rīkiem, ko var izmantot, lai apsvērtu, kā noteikt, kādas ir vajadzības pēc pārejas finansējuma tad, ja ietekme ir būtiska, un kā noteikt vajadzības pēc finansējuma, ja runa ir par to, kā novērst mazu ietekmi vai atlikušo ietekmi.

Plānojot savu pāreju un nosakot pārejas finansējuma vajadzības, uzņēmumiem būtu vēlams nospraust pārejas mērķrādītājus, kuru pamatā ir relevantie pārejas ceļi un kuri ir saderīgi ar pāreju, ņemot vērā ietekmes veidu un citus faktorus, piemēram, ietekmes smagumu, mērogu, apjomu un neatgriezeniskumu. Uzņēmumi šajā nolūkā var izmantot standartus un norādījumus, kas pieejami saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un izstrādāti tās īstenošanas procesā.

Uzņēmumiem vajadzētu ņemt vērā tālāk norādītos apsvērumus par to, kā dažādas ietekmes, riskus un izdevības varētu atspoguļot pārejas mērķrādītājos un saistītajās pārejas finansējuma vajadzībās.

1. tabula.

Vispārīgi apsvērumi par klimatisko un vidisko mērķrādītāju noteikšanu būtiskas ietekmes gadījumā

1) Apsvērt uzticamus atsauces satvarus, uz kuriem balstīt procesā izmantoto metodiku, t. sk.: — zinātniski pamatota scenāriju analīze un globālas, ES vai nacionālas nozariskās 1,5 °C trajektorijas (kas paredz vai nu limitu nepārsniegšanu vai minimālu pārsniegšanu), kuru pamatā ir IPCC, IEA vai citas uzticamas un zinātniski pamatotas privātās iniciatīvas. Apsvērt scenārijus, kas atspoguļo uzņēmuma specifisko kontekstu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un saimniecisko darbību ziņā, — Savienības ilgtspējīga finansējuma tiesiskais regulējums, tostarp Taksonomijas regula un ES klimata etalonu metodika (sk. šā pielikuma 3. līdz 5. iedaļu), — Savienības stratēģiskie vides rīcības plāni attiecībā aprites ekonomiku (3), biodaudzveidību (4) un nulles piesārņojumu (5), — izvērtējot grūtības, ar ko varētu saskarties pārkārtošanās gaitā, un pieejamās labākās tehnoloģijas attiecīgajā nozarē, iepazīties ar Komisijas sagatavoto materiālu par ES kvalitatīvās ES pārkārtošanās ceļiem (6) klimata aspektā. 2) Nospraust pārejas mērķrādītājus, kas ir laikā ierobežoti, zinātniski pamatoti, faktiski realizējami un līdz ar to ticami. 3) Šos mērķrādītājus sīkāk sadalīt darbību un produktu līmenī un identificēt, kādas ir galvenās sviras darbību līmenī (t. sk. finanšu resursi), lai nodrošinātu šo mērķrādītāju īstenošanu praksē. 4) Attiecīgā gadījumā saistībā ar 3) punktu precizēt gaidāmās dekarbonizācijas sviras un to kopējo kvantitatīvo devumu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī plānotās galvenās darbības, ieskaitot izmaiņas uzņēmuma produktu un pakalpojumu portfelī un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. 5) Apsvērt, pēc kādiem rādītājiem mērīt un sekot līdzi pārejas mērķrādītāju īstenošanai, piemēram, darbību rezultativitātei, laika gaitā panāktajam progresam un ieinteresēto personu iesaistei. 6) Norādīt, kā darījumdarbības plānošanas un finanšu plānošanas procesos un riska pārvaldības sistēmā ir ņemti vērā pārejas mērķrādītāji. 7) Apsvērt pārejas mērķrādītāju vispārējo vidisko integritāti, neatteikties no viena mērķrādītāja par labu citam un apsvērt iespēju šajā nolūkā izmantot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” saskaņā ar Taksonomijas regulu. Var apsvērt arī iespēju ievērot minimālos aizsardzības pasākumus attiecībā uz cilvēktiesībām un darba tiesībām. 8) Veikt pasākumus, lai nodrošinātu mērķrādītāju un to bāzes pārredzamību, lai tādējādi mudinātu investorus un finanšu starpniekus tos ņemt vērā, nodrošinot pārejas finansējumu. Piemēram, lai vairotu ticamību, ka mērķrādītājus izdosies sasniegt, tos var formulēt kā daļu no ticama pārejas plāna,, kas atspoguļo atkarības no ārējiem faktoriem (7) visās uzņēmuma darbības vietās. 9) Nodrošināt stabilu pārvaldības procesu, lai atbalstītu pārejas mērķrādītāju īstenošanu un pārraudzību, tostarp: a) pārejas mērķrādītāju apstiprināšana, ko veic uzņēmuma administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras; b) labas iekšējās kontroles izveide, tostarp skaidri nosakot lomas un pienākumus, lai pārraudzītu un īstenotu darbības, kas saistītas ar šo pārejas mērķrādītāju īstenošanas atbalstīšanu; c) regulāra ziņošana vadības struktūrām par pārejas mērķrādītāju īstenošanu. 10) Attiecīgā gadījumā izmantot trešo personu veiktu verifikāciju un atbilstības pārbaudes, lai nodrošinātu papildu ticamību pārejas mērķrādītājiem un saistītajam mērķrādītāju noteikšanas procesam un turpmākiem pasākumiem.

2. tabula.

Apsvērumi par vienkāršiem uzlabošanas mērķrādītājiem nebūtiskas ietekmes gadījumā

1) Ja uzņēmuma galvenajai saimnieciskajai darbībai ir maza ietekme, tad varētu būt iespējams samazināt atlikušo ietekmi, ko varētu radīt, piemēram, uzņēmuma atbalsta funkcijas (piemēram, biroju ēku energoefektivitāte, transporta vai mobilitātes radītās emisijas, atjaunīgās enerģijas iegāde, pārtikas piegādes zaļināšana utt.). 2) Attiecīgā gadījumā var: a) izvirzīt vienkāršus uzlabošanas mērķrādītājus, proti, investīcijas ēku energoefektivitātē, kas ļauj ievērojami samazināt emisijas no elektroenerģijas izmantošanas vai siltumapgādes, un līdzīgas investīcijas, jo īpaši izmantojot veicinošas darbības, uz kurām attiecas deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 (Taksonomijas regula); b) noteikt iepirkuma politiku, kurā galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējas apsvērumiem.

3.   Pārskats par ilgtspējīga finansējuma rīkiem, ko var izmantot pārejas finansējuma vajadzību formulēšanā un noteikšanā

Definēt pārejas mērķrādītājus un formulēt konkrētas pārejas finansējuma vajadzības uzņēmuma līmenī un saimniecisko darbību līmenī var palīdzēt ilgtspējīga finansējuma rīki, jo īpaši taksonomiju vai ES klimata etaloni, kā arī ticami pārejas plāni. Pārejas finansējumu pēc tam var piesaistīt, izmantojot zaļās obligācijas vai ar ilgtspēju saistītas obligācijas, aizdevumus, pašu kapitāla finansējumu vai specializētus aizdevumus.

3. attēlā ir sniegts pārskats par rīkiem, ko var izmantot pārejas finansējuma vajadzību formulēšanā un piesaistīšanā.

4.   ES klimata etalonu metodika

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 5. punktu.

Gadījumos, kad nozarei specifisku zinātniski pamatotu ceļu vai ceļvežu nav, uzņēmumi varētu pievērsties ES klimata etalonu metodikai un izmantot to tādā veidā, kas nodrošina salāgotību ar IEA vai IPCC 1,5 °C scenāriju.

Ja pastāv nozarei specifiski zinātniski pamatoti scenāriji un ceļi, uzņēmumi varētu apsvērt, vai to izmantošana ļauj tiem nodrošināt atbilstību arī ES klimata etalonu minimālajiem standartiem.

Ja uzņēmums ievēro klimata etalonu metodikas minimālos standartus un pierāda to (piemēram, izmantojot ticamu pārejas plānu, kurā ņemti vērā standarti un norādījumi, kas pieejami saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 un izstrādāti tās īstenošanas procesā), tad tā kapitāla tirgus emisijām ir lielākas izredzes tikt iekļautām portfeļos, kas ir saskanīgi ar ES klimata etaloniem.

Klimata etalonu minimālie standarti

ES klimata etalonu pamatā ir kritēriju kopums, kura mērķis ir nodrošināt portfeļu pārejas ceļu, kas ir saderīgs ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku (8). Klimata etalonu dekarbonizācijas mērķrādītāja un trajektorijas minimālie standarti paredz SEG intensitātes vai absolūto SEG emisiju mērķrādītāja samazinājumu gadā par vismaz 7 % (9).

Attiecībā uz katru gadu, kurā mērķrādītāji nav sasniegti, neizpildītie mērķrādītāji būtu jākompensē, koriģējot uz augšu nākamā gada dekarbonizācijas trajektorijas mērķrādītājus.

Ja iespējams, var apsvērt iespēju pierādīt mazākas vidējās emisijas salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem un izvairīties no konkrētiem izslēgšanas faktoriem, kas uzskaitīti Komisijas 2020. gada 17. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 9.–12. pantā.

Uzņēmumu akciju svēruma palielināšana uzņēmumiem, kas nosaka un publicē SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus

Uzņēmumu kapitāla tirgus emisijām var piešķirt lielāku svērumu etalonā, kas seko ES klimata etaloniem, ja emitējošais uzņēmums var pierādīt, ka tas ir noteicis un publicējis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	pamatā esošo vērtspapīru emitenti konsekventi un precīzi publicē savas 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas;

b)	pamatā esošo vērtspapīru emitenti vismaz trīs gadus pēc kārtas ir samazinājuši savu SEG intensitāti vai attiecīgā gadījumā savas absolūtās SEG emisijas, tostarp 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, vidēji par vismaz 7 % gadā.

5.   ES taksonomija

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 6. punktu.

5.1.   Kādam nolūkam var izmantot ES taksonomiju

Uzņēmumi var izmantot taksonomiju kā pārejas finansējuma rīku, lai plānotu savu saimniecisko darbību pāreju un iezīmētu nepieciešamās pārejas investīcijas. Tādējādi to var izmantot ilgtspējīgu investīciju klasificēšanai, pašreizējā un plānotā klimatiskā vai vidiskā snieguma mērīšanai, mērķrādītāju noteikšanai un paziņošanai, tostarp pārejas plānos formulējot ar taksonomiju saistītus mērķrādītājus.

5.2.   Taksonomija kā pārejas rīks

Tā kā taksonomijā ir definētas vidiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, nevis uzņēmumi, tā ļauj uzņēmumiem pārkārtoties, pakāpeniski palielinot savu vidiski ilgtspējīgo darbību īpatsvaru.

5. attēlā ir parādīts, kā uzņēmums var pakāpeniski pārkārtot savas darbības, šajā gadījumā – darbības rūpnīcās –, un investēt to modernizācijā, lai nākotnē palielinātu zaļo darbību īpatsvaru. Konkrētām darbībām paredzēti pārejas plāni var būt uzņēmuma līmeņa pārejas stratēģijas galvenā daļa.

5.3.   ES taksonomijas izmantošanas iespējas pārejas finansējuma vajadzību noteikšanai

Uzņēmumi var izmantot taksonomiju, lai noteiktu savas pārejas finansējuma vajadzības darbību līmenī.

Taksonomijā nav noteikts termiņš, kādā uzņēmumam būtu savas darbības jāsalāgo ar kādu tās kritēriju. Tā vietā taksonomija ļauj tirgus dalībniekiem elastīgi izmantot savu zinātniski pamatoto pārejas ceļu grafikus. Uzņēmumi, nosakot savus klimatiskos un vidiskos mērķrādītājus, var atsaukties uz taksonomijas kritērijiem, un, ja šie mērķrādītāji ir salāgoti ar pārkārtošanos un ja to sasniegšana ir ticama, tie var piesaistīt pārejas finansējumu to īstenošanai.

6. attēlā ir parādīts, kā taksonomiju var izmantot šim nolūkam, un ir sniegti risinājumu varianti, ko var apsvērt konkrētajā secībā, vispirms ņemot vērā vērienīgāko risinājumu īstenojamību.

1)   Ar taksonomiju jau salāgotu saimniecisko darbību finansēšana

Ja saimnieciskā darbība jau ir salāgota ar taksonomiju, uzņēmumi varētu apsvērt jebkādas pašreizējās un turpmākās finansējuma vajadzības, lai saglabātu salāgotību ar taksonomiju arī nākotnē.

2)   Ar taksonomiju salāgotas investīcijas

Ja saimnieciskā darbība ir taksonomijai piederīga, bet vēl nav ar to salāgota, uzņēmumi varētu apsvērt iespēju šo darbību salāgot ar taksonomijas tehniskās pārbaudes kritērijiem 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados (10). Kapitālizdevumu plānā norāda pārejas investīcijas, kas vajadzīgas šo mērķrādītāju sasniegšanai. Šādus kapitālizdevumus uzskata par ar taksonomiju salāgotām investīcijām.

3)   Investīciju salāgošana ar taksonomiju ilgākā periodā

Ja 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados nav iespējams panākt salāgotību ar taksonomiju, var apsvērt iespēju, kā aktīvu vai saimniecisko darbību salāgot ar saistītajiem taksonomijas snieguma kritērijiem ilgākā periodā, kas joprojām ir saderīgs ar pāreju. Pārejas investīcijas, kuru salāgotība ar taksonomiju tiek panākta ilgākā periodā, nevis saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 atļautajos 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados, varētu papildināt ar konkrētai darbībai specifisku pārejas plānu, kas ir saderīgs ar pāreju, pamatojot ilgāko mērķrādītāju sasniegšanas periodu (11) un uzskatāmi parādot, kā tiks panākta salāgotība ar taksonomiju nākamajā posmā.

Attiecībā uz vidiskajiem aspektiem mērķrādītājus varētu salāgot ar starptautiskajiem un Savienības vides politikas mērķiem un mērķrādītājiem, tostarp tiem, kas saistīti ar ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu aizsardzību un atjaunošanu, aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli un biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

4)   Investīcijas par labu pārejai, kas pirmajā posmā sniedzas tālāk par to klimata pārmaiņu mazināšanas līmeni, kas paredz tikai “nenodarīt būtisku kaitējumu”

Uzņēmumi, kuru darbības pašlaik neatbilst taksonomijas “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijiem un kuri pašlaik nespēj veikt investīcijas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu būtiska ieguldījuma kritērijus 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados, varētu apsvērt, kā uzlabot šo darbību vidisko sniegumu tā, lai tas pārsniegtu snieguma līmeņus, kas noteikti “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijos, pietiekami īsā laikposmā, lai tas būtu saderīgs ar pāreju (12). Attiecībā uz šādām pārejas investīcijām, kas pirmajā pārejas procesa posmā uzlabo sniegumu, pārsniedzot taksonomijas kritērijus “nenodarīt būtisku kaitējumu”, uzņēmumi varētu apsvērt iespēju tās papildināt ar konkrētai darbībai specifisku pārejas plānu, kas ir saderīgs ar pāreju, pamatojot, kāpēc šis starpposms ir nepieciešams un kā nākamajā posmā tiks panākta salāgotība ar taksonomiju.

Plānā varētu parādīt, i) kā darbība ar jēgpilnu snieguma uzlabojumu pāries uz tādu līmeni, kas pārsniedz “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritēriju līmeni un tuvojas būtiska ieguldījuma kritēriju līmenim, un ii) kā klimatiskā vai vidiskā snieguma pastāvīga uzlabošana nodrošinās, ka nākotnē netiks nodarīts būtisks kaitējums, jo ekonomika tuvināsies klimatneitralitātei, un laika gaitā mainīsies arī pielaides līmeņi attiecībā uz kaitējumu, kas tiek uzskatīts par būtisku.

5)   Investīcijas, kas ar citiem līdzekļiem noteiktas konkrētai darbībai paredzētā pārejas plānā

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām ar ļoti lielu ietekmi, uz kurām vēl neattiecas taksonomijas deleģētie akti un kurām nav alternatīvas ar mazu ietekmi, uz ko attiecas Taksonomijas regula, uzņēmumi varētu apsvērt iespēju izmantot citus līdzekļus, piemēram, zinātniski pamatotus ceļus, lai noteiktu mērķrādītājus un finansējuma vajadzības.

6)   Investīcijas tādu darbību pārejai, kurām ir maza vidiskā ietekme

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām ar mazu ietekmi, uz kurām tādējādi neattiecas taksonomija, uzņēmumi var apsvērt iespēju izmantot attiecīgos taksonomijas kritērijus, lai novērstu atlikušo ietekmi, piemēram, veicot investīcijas ēku energoefektivitātē, mazemisiju mobilitātē, pamattehnoloģijās utt.

6.   Finansēšanas instrumenti pārejas finansējuma piesaistīšanai

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 8. punktu.

Uzņēmumi var apsvērt iespēju izmantot vienu vai vairākus ar pāreju saistītus finansēšanas instrumentus, lai piesaistītu pārejas finansējumu, piemēram, īpašus aizdevumu veidus vai kapitāla tirgus emisijas ar īpašām iezīmēm. Tālāk 3. tabulā ir sniegti attiecīgi piemēri.

3. tabula.

Aizdevumu vai kapitāla tirgus finansēšanas instrumentu piemēri pārejas finansējuma piesaistīšanai

Zaļie aizdevumi un citi ar ilgtspēju saistīti aizdevumi	1) var finansēt projektus vai investīcijas, izmantojot aizdevumu ar īpašu pārejas mērķi (ieņēmumu izmantošana), piemēram, aizdevumus, lai uzlabotu aktīvus vai veiktu jaunas investīcijas, kas nodrošinās mazoglekļa ražošanu vai ievērojamu vidiskā snieguma uzlabojumu. Piemēram: — aizdevumi tādu pārejas projektu finansēšanai, kuriem ir ticams konkrētai darbībai paredzēts pārejas plāns vai kuri ir daļa no ticama uzņēmuma līmeņa pārejas plāna (13), — aizdevumi tādu saimniecisko darbību finansēšanai, kas ir taksonomijai piederīgas un nodrošina salāgotību ar taksonomiju 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados, — ticami, zinātniski pamatoti mērķrādītāji (gadījumos, kad tas ir samērīgi), kurus pamato informācija, kas nodrošina integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību, — aizdevumi, kas paredzēti, lai finansētu citas pārejas investīcijas šā ieteikuma 2.2. punktā minētajās darbībās, — var definēt stabilus vidiskā snieguma rādītājus, lai finansētu korporatīvās investīcijas, kas ir iekļautas pārejas plānā. 2) var censties saņemt vispārēju (korporatīvu) mērķu aizdevumu, kas saistīts ar uzlabojumiem vispārējā ilgtspējas sniegumā atbilstoši 2.1. punktā definētajai pārejai. Piemēram: — aizdevumi ar galvenajiem snieguma mērķrādītājiem, kas paredzēti, lai finansētu pārejas investīcijas, kuras atbilst zinātniski pamatotiem pārejas ceļiem, — aizdevumi ar galvenajiem snieguma mērķrādītājiem, kas paredzēti, lai finansētu pārejas investīcijas, kuru pamatā ir kopējais sasniedzamais ar taksonomiju salāgoto darbību īpatsvars, — aizdevumi, kas paredzēti, lai finansētu pārejas investīcijas, kuru pamatā ir ticams pārejas plāns ar galvenajiem snieguma mērķrādītājiem.
Zaļās obligācijas un citas ar ilgtspēju saistītas obligācijas	1) var apsvērt obligāciju emisiju konkrētam pārejas mērķim, pierādot ieņēmumu izmantošanu. Piemēram, emitēt obligāciju saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju regulu, lai finansētu pārejas investīcijas saimnieciskajās darbībās, kas ir taksonomijai piederīgas un tiks ar taksonomiju salāgotas 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados. 2) var apsvērt iespēju emitēt obligāciju, kas saistīta ar uzņēmuma pārejas snieguma mērķrādītāju (piemēram, ar ilgtspēju saistīta obligācija), izmantojot taksonomiju, ticamus uzņēmuma līmeņa (14) un darbības līmeņa pārejas plānus vai ticamus zinātniski pamatotus mērķrādītājus gadījumos, kad tas ir samērīgi, un: — var definēt galvenos snieguma mērķrādītājus, lai finansētu būtiskas korporatīvās investīcijas, kas ir iekļautas pārejas plānā, — uzņēmumi tiek aicināti savas ilgtspējas prasības ar ilgtspēju saistītai obligācijai piesaistīt mērķrādītājam, kas saistīts ar taksonomiju vai ES klimata etalonu, — tas var ietvert tādu pārejas investīciju finansēšanu, kas noteiktas, izmantojot ar taksonomiju pamatotus mērķrādītājus. 3) var apsvērt iespēju izmantot informācijas brīvprātīgas atklāšanas veidni saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju regulu, lai investoriem un finanšu starpniekiem sniegtu standartizētu informāciju par obligāciju emisiju, kas neatbilst Eiropas zaļo obligāciju standartam;
Pašu kapitāla finansējums	Ja kapitāla vērtspapīru emisija ir piemērots finansēšanas instruments, var apsvērt iespēju izmantot pārejas kritērijus, kas līdzīgi iepriekš minētajiem, lai noteiktu galvenos ilgtspējas snieguma mērķrādītājus.
Specializēts finansējums	Var apsvērt specializētu finansējumu, piemēram, līzingu, strukturētus finanšu risinājumus, projektu finansēšanu un apvienotus finanšu instrumentus, izmantojot pārejas kritērijus, kas līdzīgi iepriekš minētajiem, lai noteiktu galvenos ilgtspējas snieguma mērķrādītājus.

7.   Eiropas Savienības ilgtspējīga finansējuma rīku izmantošana, ko veic finanšu starpnieki un investori

Šī iedaļa attiecas uz Komisijas ieteikuma 9. punktu.

Finanšu starpnieki un investori, kas vēlas nodrošināt pārejas finansējumu, lai atbalstītu reālās ekonomikas pāreju, varētu izmantot ilgtspējīga finansējuma rīkus, lai noteiktu portfeļa mērķrādītājus un apzinātu projektus vai uzņēmumus to pārejas finansēšanai. Tālāk 4. tabulā ir sniegti papildu piemēri.

4. tabula.

Kā izmantot ilgtspējīga finansējuma rīkus, lai noteiktu portfeļa mērķrādītājus un apzinātu projektus vai uzņēmumus to pārejas finansēšanai

Var apsvērt iespēju izmantot ES klimata etalonu dekarbonizācijas metodiku, lai noteiktu portfeļa pārejas mērķrādītājus un apzinātu attiecīgus uzņēmumus:	ES klimata etalonu dekarbonizācijas metodikas izmantošana dekarbonizācijas mērķrādītāju noteikšanai: Var apsvērt iespēju izmantot ES klimata etalonus, lai īstenotu dekarbonizācijas stratēģijas un investētu tādu uzņēmumu portfelī, kuriem ir dažādi klimatiskie mērķrādītāji un pārejas finansējuma vajadzības. Var radīt finanšu produktus, kas atkārto iepriekš minēto etalonu metodiku (15). Etalonu administratori tiek mudināti apsvērt iespēju palielināt uzņēmumu akciju svērumu, pamatojoties uz uzņēmumu noteiktajiem dekarbonizācijas mērķiem. Var apsvērt iespēju izmantot etalonu metodiku, lai sistemātiski novērtētu finansēšanas instrumentus un portfeļus, un izstrādāt portfeļa virzības ceļus uz klimatneitralitāti, nosakot minimālos standartus ikgadējai dekarbonizācijai. ES klimata etalonu metodikas izmantošana, lai apzinātu uzņēmumus aizdevumiem vai investīcijām: Var apsvērt iespēju izmantot ES klimata etalonus vai citus zinātniski pamatotus vidiskus, sociālus un pārvaldības (VSP) etalonus, lai noteiktu uzņēmumus, kuri pārkārtojas tādā veidā, kas ir saderīgs ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Var apsvērt iespēju izmantot etalonus, kas ļauj administratoriem palielināt akciju svērumu uzņēmumiem ar zinātniski pamatotu pārejas ceļu un plānu. Finanšu starpnieki un investori attiecīgā gadījumā var izmantot izslēgšanas kritērijus no ES klimata etalonu metodikas, lai izslēgtu vidiski vai sociāli kaitīgas saimnieciskās darbības vai ražošanas metodes, kā arī tās, kas citādi rada būtisku kaitējumu jebkādiem klimatiskajiem vai vidiskajiem mērķiem.
Var apsvērt iespēju izmantot taksonomiju, lai noteiktu portfeļa līmeņa mērķrādītājus un noteiktu attiecīgus uzņēmumus:	Taksonomijas kritēriju izmantošana, lai noteiktu klimatiskos un vidiskos portfeļa mērķrādītājus Var apsvērt iespēju izmantot taksonomijas kritērijus un informācijas atklāšanu, lai noteiktu mērķrādītājus un sekotu līdzi progresam laika gaitā portfeļa līmenī un – aktīvu īpašnieku gadījumā – vispārējā aktīvu izvietojumā. Var apsvērt iespēju izmantot taksonomijas informācijas atklāšanu, lai sekotu līdzi to taksonomijai piederīgu investīciju īpatsvaram, ar taksonomiju salāgotu investīciju īpatsvaram un progresam virzībā uz salāgotību ar taksonomijas kritērijiem. Atkarībā no datu pieejamības var apsvērt iespēju izmantot zaļo aktīvu koeficientu un zaļo investīciju koeficientu, pamatojoties uz taksonomiju, lai noteiktu nozarei specifiskus mērķrādītājus portfeļa līmenī, kuriem portfeļa vidējais rādītājs var tuvināties pārejas laikā. Piemēram, bankas var izmantot zaļo aktīvu koeficientu un absolūtās oglekļa emisijas attiecīgajos portfeļos vai hipotekārā portfeļa vidējo energoefektivitāti, lai izstrādātu emisiju samazināšanas mērķrādītājus vai energoefektivitātes mērķrādītājus un atskaites punktus. Var apsvērt iespēju izmantot ar uzņēmumu pāreju saistīto plānoto ieņēmumu, kapitālizdevumu vai darbības izdevumu daļu, kas ar taksonomiju tiks salāgota 5 (izņēmuma gadījumā 10) gados (bet kas neatbilst Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 nosacījumiem, lai to nekavējoties atzītu par ar taksonomiju salāgotiem kapitālizdevumiem), kā nākotnes vai plānoto zaļo aktīvu koeficientu, ja to atbalsta ticams pārejas plāns. Līdzīgus rādītājus varētu izstrādāt arī taksonomijai nepiederīgām darbībām, uz kurām attiecas ticams pārejas plāns. Taksonomijas informācijas atklāšanas izmantošana, lai identificētu uzņēmumus aizdevumiem vai investīcijām: Var apsvērt iespēju izmantot taksonomijas informāciju, ko uzņēmumi atklāj par taksonomijai piederīgiem un ar taksonomiju salāgotiem ieņēmumiem, kapitālizdevumiem un attiecīgā gadījumā darbības izdevumiem, lai papildinātu citus korporatīvos datus pārejas projektu apzināšanai. Taksonomijai piederīgu projektu gadījumā var apsvērt iespēju izmantot obligātu un, ja iespējams, brīvprātīgu ar taksonomiju saistītu informācijas atklāšanu korporatīvajā informācijas atklāšanā vai uzņēmuma līmeņa vai konkrētai darbībai paredzētos pārejas plānos, lai noteiktu projektus ar pārejas finansējuma mērķiem, kuros noteikti mērķrādītāji, kas saistīti ar: — salāgošanu ar taksonomiju ar mērķi izpildīt taksonomijas kritērijus pakāpeniski vairākos posmos vai noteiktā laikposmā, — taksonomijas kritēriju elementiem, piemēram, “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas nodrošina būtiskus snieguma uzlabojumus, — var pārbaudīt, vai ir ieviesti konkrētai darbībai paredzēti pārejas plāni, lai nodrošinātu, ka šādu projektu mērķrādītāji ir pielāgoti pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, — tādu saimniecisko darbību gadījumā, uz kurām neattiecas deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Taksonomijas regulu, Taksonomijas regulas 10. panta 2. punktā izklāstītos principus izmanto kā vadlīnijas minimālajiem nosacījumiem darbībai, kuru apsver pārejas finansējuma mērķiem.
Var apsvērt iespēju izmantot korporatīvo informācijas atklāšanu saskaņā ar Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu, lai atlasītu uzņēmumus ar konkrētiem pārejas mērķiem un vajadzībām:	Var apsvērt iespēju pārejas plānos izmantot kopējus rādītājus gan uzņēmuma, gan darbības līmenī, lai sistemātiski noteiktu pārejas finansējuma vajadzības konkrētās nozarēs, pamatojoties uz finanšu rādītājiem un investīciju plāniem, par kuriem ziņo uzņēmumi, piemēram: — SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji 1. pakāpes un 2. pakāpes emisijām un, ciktāl iespējams, arī būtiskām 3. pakāpes emisijām, — salāgošana ar taksonomiju un plāni, kā salāgot saimnieciskās darbībās ietekmīgās nozarēs, — kapitālizdevumi nolūkā finansēt pārejas pasākumus ar atsaucēm uz galvenajiem izmantotajiem ilgtspējas rādītājiem (piemēram, uz taksonomiju balstīti kapitālizdevumi), — pārejas mērķrādītāju ticamība, pamatojoties uz darbībām un svirām, ko uzņēmumi plāno izmantot mērķrādītāju sasniegšanai, un to atkarība no ārējiem faktoriem (16), paredzamās pārejas izmaksas, — pārejas riski un tas, kā iespējamie pārejas mērķrādītāji var samazināt šādus riskus laika gaitā, — saskare ar klimatu saistītām finansiālām izdevībām (piemēram, % no kopējā portfeļa/parakstīšanas darbības), — pašreizējās un plānotās finansētās emisijas pa nozarēm, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un termiņiem, — portfeļa salāgošanas rādītāji (piemēram, vidējā svērtā oglekļa intensitāte, domājamā temperatūras paaugstināšanās, finansētās emisijas salīdzinājumā ar plaši izmantotu zinātniski pamatotu etalonu). Var apsvērt iespēju izmantot atklāto informāciju par pārejas plāniem, lai noteiktu konkrētus uzņēmumus vai projektus ar skaidriem dekarbonizācijas mērķrādītājiem, kuri pašlaik darbojas ar lielām emisijām, bet kuriem ir ticami pārejas plāni, kas paredz laika gaitā emisijas samazināt, kas ļaus portfelim veikt dekarbonizāciju tādā pašā tempā, kā to dara investīciju saņēmēji uzņēmumi. Ja ir pieejami standarti un norādījumi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un tās īstenošanas aktiem, var apsvērt iespēju tos izmantot, lai izvērtētu uzņēmuma klimatisko un vidisko sniegumu, tā sākumpunktu un individuālo pārejas ceļu, lai papildinātu atklāto informāciju par pārejas mērķrādītājiem, pārejas plāniem un finanšu pārskatu datiem.
Var apsvērt iespēju izmantot atklāto informāciju un prospektus, kas attiecas uz zaļo, pārejas un ar ilgtspēju saistīto obligāciju vai kapitāla vērtspapīru emisiju:	Var apsvērt iespēju vidiskās integritātes un vērienīguma ziņā investora vēlmēm atbilstošu investīciju atlasē izmantot informāciju, ko sniedz zaļo obligāciju, ar ilgtspēju saistītu obligāciju vai citu tādu obligāciju emitenti, kam piemīt pārejas finansējuma iezīmes. Var apsvērt iespēju izmantot Eiropas zaļo obligāciju regulā paredzēto augsto pārredzamības līmeni, lai pārejas finansējumam atlasītu projektus, kuru vidiskā integritāte ir nodrošināta ar taksonomiju. Uzlabota pārredzamība attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu palielina šādu investīciju ticamību un uzticamību, jo īpaši, ja tās ir saistītas ar ilgtspējas robežvērtībām vai mērķrādītājiem, ko uzņēmums noteicis un atklāj savā korporatīvajā informācijā. Var apsvērt iespēju izmantot augstu pārredzamības līmeni, ko emitenti nodrošina, izmantojot brīvprātīgas informācijas atklāšanas veidnes emitentiem, kuri izmanto citus standartus, nevis tos, kas paredzēti Eiropas zaļo obligāciju regulā, lai pārejas finansējumam atlasītu projektus, kuri ir salāgoti ar pārēju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Var apsvērt iespēju izmantot prospektos iekļautu informāciju par pārejas mērķiem vai pārejas finansējuma vajadzībām attiecībā uz emisijām, ko veic uzņēmumi pārejas procesā, lai novērtētu emisijas ilgtspējas riskus un iezīmes kopā ar citiem projekta finanšu riskiem un ieguvumiem (17).

---

(1)  Komisijas Ieteikums par finansējuma veicināšanu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku (C(2023) 3844).

(2)  Ilgtspējas jautājums ir būtisks no ietekmes viedokļa, ja tas attiecas uz uzņēmuma būtisku faktisko vai potenciālo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. No ietekmes viedokļa būtisks ilgtspējas jautājums ietver ietekmi, ko radījis vai veicinājis uzņēmums, un ietekmi, kas, pateicoties uzņēmuma darījumdarbības attiecībām, ir tieši saistīta ar uzņēmuma darbībām, produktiem un pakalpojumiem. Ilgtspēja varētu būt būtiska arī finanšu perspektīvā, piemēram, ja ilgtspējas risks īstenojas un tas noved pie balasta aktīviem.

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu.” COM/2020/98 final.

(4)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam Atgriezīsim savā dzīvē dabu”. COM/2020/380 final.

(5)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”. COM/2021/400 final.

(6)  Komisijas sagatavotais materiāls par ES pārkārtošanās ceļiem ir pieejami tīmekļa vietnē https://single-market-economy.ec.europa.eu/industry/transition-pathways_en.

(7)  Uzņēmuma atkarība no ārējiem faktoriem dažādos ģeogrāfiskos reģionos, tam īstenojot uzņēmuma līmeņa pārejas plānu, piemēram, iespējamā nākotnes politika, tehnoloģiskā gatavība, sociālā pieņemamība, resursu pieejamība un klimata fiziskā ietekme dažādās tā darbības vietās.

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, 6.–12. pants.

(9)  Minimālās prasības ir noteiktas Komisijas 2020. gada 17. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 7. –9. pantā.

(10)  Saskaņā ar Taksonomijas informācijas atklāšanas deleģēto aktu salāgotība ar taksonomiju jāpanāk piecos gadus, un šo periodu drīkst pārsniegt tikai tad, ja ilgāks periods ir objektīvi pamatots ar saimnieciskās darbības un attiecīgās modernizācijas īpatnībām, un tas nedrīkst pārsniegt 10 gadus.

(11)  Saistītie kapitālizdevumi netiek uzskatīti par salāgotiem ar taksonomiju, bet tie var būt jēgpilns solis pārejā uz augstāku ilgtspējas snieguma līmeni.

(12)  Saistītie kapitālizdevumi netiek uzskatīti par salāgotiem ar taksonomiju, bet tie var būt jēgpilns solis pārejā uz augstāku ilgtspējas snieguma līmeni.

(13)  Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un tās īstenošanu.

(14)  Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2464 (Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu) un tās īstenošanu.

(15)  Attiecībā uz etaloniem ir noteikta dekarbonizācijas pamatprasība – 30 % ES klimata pārejas etaloniem un 50 % Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, 7 % ikgadējās dekarbonizācijas prasība, 3. pakāpes emisiju iekļaušana, pašu kapitāla sadales ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka nozaru pārstāvība atbilst mātesuzņēmuma etalonam (izvairīšanās no nozares neobjektivitātes).

(16)  Piemēram, iespējamā nākotnes politika, tehnoloģiskā gatavība, sociālā pieņemamība, resursu pieejamība un klimata fiziskā ietekme dažādās vietās, kurās uzņēmums darbojas.

(17)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam, (COM/2022/762 final) veicina pārredzamību, pieprasot iekļaut informāciju par ilgtspēju prospektos par emisijām, kuros ir apgalvojumi par ilgtspēju.