(1)

Pamatnostādnes, ko ietver Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) satvarā izstrādātā Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“Vienošanās”), ir transponētas un tādējādi Savienībā ir kļuvušas juridiski saistošas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 (1).

(2)

Vienošanās dalībniekiem (“dalībnieki”) ir jāvienojas par Vienošanās grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē maksimālos atmaksas termiņus, atmaksas profilu un minimālās prēmijas likmes.

(3)

Kopš Vienošanās pieņemšanas 1978. gadā līdz šim nekad nav veikts visaptverošs pārskats par to, vai tās noteikumi kopumā joprojām ir pietiekami. Visaptverošais pārskats atklāj, ka Vienošanās ir būtiski jāmodernizē, lai nodrošinātu, ka tās noteikumos ir ņemtas vērā izmaiņas globālajos apstākļos un ka tie ir piemēroti nākotnei. Turklāt noteikumiem nevajadzētu būt nesamērīgi stingriem attiecībā pret Vienošanās mērķiem saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībnieku vidū un izvairīties no privātā sektora izstumšanas.

(4)

Ierosinātie Vienošanās grozījumi ļautu dalībnieku eksporta kredītu aģentūrām piedāvāt eksportēto preču un pakalpojumu pircējiem un aizņēmējiem trešās valstīs tādus finansēšanas noteikumus, kas atbilst pareizai tirgus praksei, un tādējādi, neizstumjot privāto sektoru, ļauj novērst tirgus nepilnības un finansējuma plaisas. Tādējādi modernizētā Vienošanās stiprinātu Savienības eksportētāju konkurētspēju pasaulē un tādējādi Savienībā būtiski atbalstītu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu.

(5)

Minēto ierosināto grozījumu rezultātā ir vajadzīgas arī turpmākas izmaiņas Vienošanās tekstā, lai racionalizētu un nodrošinātu lielāku saskaņotību starp Vienošanos un tai pievienotajiem pielikumiem, tostarp attiecībā uz ex ante paziņošanas prasībām.

(6)

Turklāt Vienošanās visaptverošajā pārskatīšanā ir uzsvērta nepieciešamība pārskatīt procedūras to vienoto nostāju paplašināšanai, kuras nav saistītas ar konkrētu darījumu. Pārskatītās procedūras izslēgtu iespēju, ka atsevišķi dalībnieki vienpusēji var pagarināt šādas vienotās nostājas. Tādējādi minētajās pārskatītajās procedūrās labāk tiktu ņemts vērā tas, ka pirms jebkādas šādu vienoto nostāju pagarināšanas Savienībai ir oficiāli jāvienojas par nostāju.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem attiecībā uz dalībnieku lēmumu par Vienošanās grozījumiem, jo lēmums būs saistošs Savienībai un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1233/2011 2. pantā.

(8)

Tāpēc Savienības nostājai vajadzētu būt atbalstīt grozījumus, pamatojoties uz pievienoto Vienošanās konsolidētās versijas projektu,