(1)

Antidempinga pasākumi konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “Ķīna”) un Taizemes izcelsmes cauruļu savienotājelementu (“CSE” jeb “attiecīgais ražojums”) importam sākotnēji tika noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 584/96 (2) (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu sākotnējie pasākumi ar Padomes Regulām (EK) Nr. 964/2003 (3), (EK) Nr. 2052/2004 (4), (EK) Nr. 2053/2004 (5) un (EK) Nr. 655/2006 (6) tika paplašināti un attiecināti arī uz importu, kas nosūtīts no Taivānas, Indonēzijas, Šrilankas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir deklarēta attiecīgi Taivānā, Indonēzijā, Šrilankā un Filipīnās.

(3)

Spēkā esošie pasākumi ir galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1934 (7), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importam.

(4)

Pašlaik ir spēkā antidempinga pasākumi, kuri attiecas uz konkrētu Krievijas Federācijas, Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu (8).

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par tādu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (9), kuri ir spēkā attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts” izcelsmes cauruļu savienotājelementu (“CSE”) importu, Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu (“pieprasījums”) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Pieprasījumu 2020. gada 25. jūnijā iesniedza Eiropas Savienības Sadurmetinātu cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 60 % Savienības kopējā CSE ražošanas apjoma.

(7)

Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties.

(8)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 27. oktobrī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes CSE importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (10) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus Ķīnas Tautas Republikā, importētājus un lietotājus Savienībā, par kuriem bija zināms, ka tos skar termiņbeigu pārskatīšana, un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(10)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas un ražošanas apjomu Savienībā, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, nodrošinot arī ģeogrāfisko reprezentativitāti. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji saražoja 56 % aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un pārdeva 49 % aplēstā kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem klientiem Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi, bet piezīmes netika saņemtas. Tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta un tiek uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei.

(13)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga attiecīgās valsts ražotāju atlase, minētās personas tika aicinātas pieteikties un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Komisija tāpat lūdza Ķīnas pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem. Tomēr, tā kā sākotnēji pieteicās tikai viens ražotājs eksportētājs, atlase nebija nepieciešama. Turklāt, tā kā minētais ražotājs eksportētājs tomēr nolēma nesadarboties, konstatējumi par importu no ĶTR tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(14)

Lai Komisija varētu lemt par to, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, izmeklēšanā tika aicināti piedalīties visi nesaistītie importētāji. Šīs personas tika aicinātas pieteikties, sniedzot Komisijai paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu pielikumā prasīto informāciju par saviem uzņēmumiem. Pieteicās tikai divi importētāji. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(15)

Komisija Ķīnas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(16)

Anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā arī anketas importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem tika darītas pieejamas tiešsaistē (11) procedūras sākšanas dienā.

(17)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieteikuma iesniedzēja un diviem importētājiem.

(18)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (12) Komisija toties veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko tā uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”) par visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, proti:

(19)

Komisija 2021. gada 9. novembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(20)

Komisija no ieinteresētajām personām piezīmes nesaņēma.

(21)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(22)

Šī lieta tika sākta 2020. gada 27. oktobrī, t. i., pārejas periodā, par kuru bija vienojušās Apvienotā Karaliste (“AK”) un ES un kurā uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību akti. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Līdz ar to, sākot no 2021. gada 1. janvāra, Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības vairs nekvalificējās kā ieinteresētās personas šajā procedūrā.

(23)

2021. gada 18. janvārī ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu Komisija aicināja ar to sazināties tos Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekus, kuri uzskatīja, ka tie kvalificētos kā ieinteresētās personas. Neviens uzņēmums nepieteicās.

(24)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz ko attiecās iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana, proti, konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementi (izņemot lietus cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar iegrieztu vītni), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm un kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem (“pārskatāmais ražojums”) un patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7307 93 11, ex 7307 93 19 un ex 7307 99 80 (Taric kodi 7307931191, 7307931193, 7307931194, 7307931195, 7307931199, 7307931991, 7307931993, 7307931994, 7307931995, 7307931999, 7307998092, 7307998093, 7307998094, 7307998095 un 7307998098).

(25)

Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi (13), liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(26)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpinājās (5 192 tonnas), lai gan zemākā līmenī nekā pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (8 058 tonnas laikposmā no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada jūnijam). Saskaņā ar Comext (Eurostat) (14) statistiku CSE imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 10 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 16 % apmērā iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā.

(28)

Kā minēts 13. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(29)

Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ tā attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija nesaņēma piezīmes.

(30)

Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību attiecībā uz ĶTR tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Comext (Eurostat), Dun & Bradstreet D&B (15), Global Trade Alert – GTA (16) un OECD (17)).

(31)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(32)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem”, turklāt tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(33)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(34)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemta atbildes uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(35)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai nolūkā noteikt normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, iespējams, būs jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(36)

2021. gada 30. martā Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko varētu izmantot pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis (proti, Krievijas Federāciju, Taizemi un Turciju).

(37)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Krievijas Federācija nav piemērota reprezentatīvā valsts, proti, ka kopš 2015. gada 1. maija pastāv eksporta aizliegums, kas attiecas uz cauruļu sagatavēm (HS kods 730419) un Krievijas tirgū rada būtiskus kropļojumus attiecībā uz CSE galveno izejvielu. Komisija ņēma vērā minētās piezīmes un piekrita, ka Krievija nav attiecīga reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(38)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka cauruļu sagatavju imports no ĶTR uz Turciju ir ievērojams. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka neviens no trim uzņēmumiem, ko Komisija norādījusi pirmajā paziņojumā, faktiski neražoja CSE. Veikusi papildu izmeklēšanu, Komisija piekrita, ka trīs norādītie ražotāji Turcijā nav faktiski CSE ražotāji. Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka Turcija nav attiecīga reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(39)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas norādītais uzņēmums Taizemē faktiski nav CSE ražotājs, un ieteica trīs citus uzņēmumus. Komisija piekrita, ka sākotnēji norādītais uzņēmums nav CSE ražotājs, un pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzēja trīs ieteiktie uzņēmumi (Thai Benkan Co., Ltd., Awaji Material Thailand Co., Ltd. un TTU Industrial Corp. Ltd.) ražo CSE un vai jaunākie finanšu dati par šiem uzņēmumiem ir viegli pieejami.

(40)

2021. gada 28. jūnijā Komisija ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Taizemi. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no reprezentatīvās valsts trim ražotājiem (Thai Benkan, Awaji Material Thailand un TTU Industrial Corporation). Piezīmes par otro paziņojumu netika saņemtas.

(41)

Nesenās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari ĶTR (18) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(42)

Iepriekšminētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā tiek īstenota būtiska valdības iejaukšanās un tādējādi tiek kropļota resursu efektīva sadale, kas atbilstu tirgus principiem (19). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē, kas ražo galveno izejvielu, kura nepieciešama pārskatāmā ražojuma ražošanai, ĶV ne tikai saglabā īpašumtiesības būtiskā līmenī pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma (20) nozīmē, bet ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var arī iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma (21) nozīmē. Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai uzskata par politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (22). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un rezultātā, īpaši gadījumos, kad tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (23). Tāpat Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma (24) nozīmē, kā arī finanšu tirgu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, īpaši attiecībā uz kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (25).

(43)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tai skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (“Ziņojums”) (26), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā šajā saistībā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(44)

Papildus atsaucei uz Ziņojumu pieprasījumā bija arī minēta prakse, kas ietekmē izmaksas un cenas tērauda nozarē (CSE ražošanā galvenais izejresurss ir cauruļu sagataves):

(45)

Kā norādīts 29. apsvērumā, ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(46)

Konkrēti tērauda nozarē, kura ražo galveno izejvielu, kura nepieciešama CSE ražošanai, ĶV saglabā īpašumtiesību būtisku līmeni. Daudzi lielākie ražotāji ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Piemēram, Ķīnas valsts īpašumā esošais uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co., Ltd. savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurš ir integrēts dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbībā” (30). Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda izgatavošanu un ir daļa no China Baowu Steel Group Co., Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhan Iron & Steel) (31). Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits tērauda nozarē ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (32). Vienlaikus, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (33). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu ir pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (34). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar darbībā nesekmīgiem VU (35). Tā kā Ķīnas CSE ražotāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem CSE ražotājiem.

(47)

Attiecībā uz to, ka ĶV ir spējīga iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, Komisija, ņemot vērā to, ka CSE ražotāji nesadarbojās, atgādina, ka gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem tērauda nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norādes. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (36), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (37)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (38). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (39). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot CSE ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(48)

Turklāt CSE nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(49)

Lai gan CSE ražošana ir specializēta nozare, tā gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz galveno SCE ražošanas izejvielu, proti, tēraudu.

(50)

ĶV uzskata, ka tērauda ražošanas nozare ir nozīmīga nozare (40). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojamajā “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā ir noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtisks Ķīnas ekonomikas pamatsektors un valsts stūrakmens” (41). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (42). Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (43), kas bija piemērojams pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kuri ražo augstas kvalitātes tērauda ražojumu veidus (44). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu ražojumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (45). Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (46) (“Katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(51)

Kā redzams iepriekš minētajos piemēros par tēraudu – CSE ražošanā izmantoto galveno izejvielu –, ĶV sniedz papildu norādījumus par CSE nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un kontrolē gandrīz visus nozares attīstības un darbības aspektus.

(52)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī tērauda – CSE izgatavošanā izmantotās galvenās izejvielas – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(53)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka CSE nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturto ievilkuma nozīmē, kā minēts iepriekš 42. apsvērumā, neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(54)

CSE nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 42. apsvērumā. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (47).

(55)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz CSE nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 42. apsvērumā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(56)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka CSE ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad CSE ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kas tiek piemērota visos valdības līmeņos un visos sektoros.

(57)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot CSE iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ražošanā izmantotajiem izejresursiem utt.

(58)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(59)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, salikto normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(60)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(61)

Kā paskaidrots 40. apsvērumā, otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu secinājumu, ka Taizeme ir uzskatāma par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(62)

Pirmajā paziņojumā Komisija, ņemot vērā Pasaules Bankas datus, par valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnas Tautas Republikai atzina Krievijas Federāciju, Taizemi un Turciju, proti, Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, tās visas klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem, un tajās, šķiet, tiek ražots pārskatāmais ražojums.

(63)

Pēc minētā paziņojuma netika saņemtas piezīmes par ekonomiskās attīstības līmeni.

(64)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka pārskatāmā ražojuma ražošana ir konstatēta Krievijas Federācijā, Taizemē un Turcijā. Tomēr Krievijas Federācija tika izslēgta, jo tai bija noteikts eksporta aizliegums attiecībā uz cauruļu sagatavēm (sk. 37. apsvērumu), kuras ir galvenā izejviela, ko izmanto CSE un plašākā nozīmē tērauda ražošanā. Turcija tika izslēgta tāpēc, ka neviens no trim pirmajā paziņojumā norādītajiem uzņēmumiem, par kuriem bija viegli pieejama jaunākā finanšu informācija, neražoja CSE.

(65)

Attiecībā uz iepriekšminētajām valstīm Komisija pārbaudīja, vai ir publiski pieejami dati un jo īpaši publiski pieejami pārskatāmā ražojuma ražotāju finanšu dati.

(66)

Komisija meklēja CSE ražotājus, kuru finanšu dati ir publiski pieejami un varētu tikt izmantoti neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Komisija meklēja galvenokārt rentablus uzņēmumus, kuru peļņas un zaudējumu pārskati par PIP ir publiski pieejami. Tādēļ otrajā paziņojumā bija uzskaitīti trīs Taizemes uzņēmumi.

(67)

Komisija analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par ražošanas faktoriem Taizemē un konstatēja tālāk minēto:

(68)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija uzskatīja, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts.

(69)

Tā kā, pamatojoties uz šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Taizeme ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav nepieciešams novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Taizeme atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Taizemei ir pieejams pietiekams pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms, kā arī ir pieejami attiecīgie dati par visiem ražošanas faktoriem, PVA izmaksām un peļņu.

(71)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotos materiālus, enerģiju un darbaspēku, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra ražošanas faktora vērtību.

(72)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā cauruļu sagatavju neizkropļotu izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī izmantos GTA.

(73)

Komisija arī norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī tiks izmantota Taizemes Valsts statistikas biroja un KPMG statistika; savukārt neizkropļotu enerģijas izmaksu noteikšanai tiks izmantota 67. apsvērumā minētā valsts statistika.

(74)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisijai, lai noteiktu CSE ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, bija jāpaļaujas uz Savienības ražošanas nozari.

(75)

Ņemot vērā visu Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju un to, ka par abiem paziņojumiem, kuri attiecas uz avotiem, kas tika izmantoti ražošanas faktoru normālās vērtības noteikšanai, piezīmes no ražotājiem eksportētājiem netika saņemtas, normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tika noteikti šādi ražošanas faktori un to avoti:

1. tabula

CSE ražošanas faktori

(76)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Tā kā publiski pieejamajos finanšu datos par Taizemes uzņēmumiem nebija iekļauti attiecīgie dati, kas ļautu noteikt šo summu, Komisija izmantoja finanšu datus, ko bija snieguši 18. apsvērumā minētie Savienības ražotāji, kuri sadarbojās. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.2.2. iedaļas d) punktā.

(77)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus.

(78)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (59) I pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 59. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Komisija konstatēja, ka imports Taizemē no citām trešām valstīm saglabājās reprezentatīvs, proti, 14,01 % no kopējā importa apjoma cauruļu sagatavēm un 99,9 % – tērauda lūžņiem.

(79)

Komisija darbaspēka izmaksu stundā aprēķināšanai izmantoja no Taizemes Valsts statistikas biroja (60) iegūtos publiski pieejamos statistikas datus un darba devēja veikto papildu sociālā nodrošinājuma iemaksu aprēķināšanai – no KPMG (61) iegūtos publiski pieejamos statistikas datus.

(80)

Komisija izmantoja Taizemes Metropoles elektroenerģijas iestādes (62) publicēto elektroenerģijas cenu statistiku par visu Taizemi.

(81)

Komisija izmantoja publiski pieejamo gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Taizemē, ko bija publicējis Taizemes Enerģētikas ministrijas Enerģētikas politikas un plānošanas birojs (63).

(82)

Komisija izmantoja publiski pieejamo Taizemes Enerģētikas ministrijas publicēto degvieleļļas cenu (64).

(83)

Komisija izmantoja Provinču ūdensapgādes iestādes ūdens tarifu (65).

(84)

Papildus ražošanas faktoriem, kas apkopoti iepriekš 75. apsvērumā, tika aprēķinātas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, t. i., citas ražošanas tiešās izmaksas, komunālie pakalpojumi un amortizācija. Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares paziņotajām pieskaitāmajām izmaksām, kas veidoja 15,7 % no izgatavošanas izmaksām. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(85)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Kā minēts 40. apsvērumā, Komisija identificēja trīs Taizemes uzņēmumus (TTU Industrial Corporation, Thai Benkan un Awaji Material Thailand), kuru finanšu informācija (kas publicēta Global Financials by Dun & Bradstreet tīmekļa vietnē (66)) bija publiski pieejama un varētu tikt izmantota par aizstājēju, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Šo uzņēmumu publiski pieejamā finanšu informācija tika darīta pieejama ieinteresētajām personām otrā paziņojuma papildinājumā.

(86)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja EXW līmenī.

(87)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju par katra ražošanas faktora (izejvielu, darbaspēka un enerģijas) patēriņu pārskatāmā ražojuma ražošanā. Šie patēriņa apjomi tika reizināti ar 76. un 85. apsvērumā aprakstītajā veidā noteiktajām neizkropļotajām vienības izmaksām Taizemē.

(88)

Otrkārt, Komisija neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām piemēroja 84. apsvērumā aprakstītajā veidā noteiktās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas.

(89)

Visbeidzot, Komisija 88. apsvērumā aprakstītajā veidā noteiktajām ražošanas izmaksām piemēroja 85. apsvērumā aprakstītajā veidā noteiktās PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī. PVA izmaksas un peļņa, kas izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un ko piemēroja neizkropļotajām ražošanas izmaksām, bija attiecīgi 14,1 % un 1,7 %. Šāds zems peļņas līmenis tiek uzskatīts par nepamatotu, taču, tā kā dempings tika konstatēts jau pirms samērīga peļņas līmeņa pieskaitīšanas, Komisija nolēma piemērot šo zemo līmeni, jo tas praktiski neietekmētu dempinga aprēķinu šīs pārskatīšanas konstatējumu izdarīšanas nolūkā.

(90)

Tā kā neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta valsts mērogā.

(91)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un tādējādi nebija konkrētas informācijas par Ķīnas cenām, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., pamatojoties uz Eurostat Comtex importa statistiku. Tā kā šīs cenas tiek ziņotas izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (“CIF)” līmenī, tās tika koriģētas līdz EXW līmenim, atskaitot jūras vedmaksu un apdrošināšanas izmaksas, pamatojoties uz ESAO datiem (67), un iekšzemes transporta izmaksas, pamatojoties uz Pasaules Bankas datiem (68).

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar EXW līmenī noteikto eksporta cenu. Tādējādi noteiktā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, bija 100,3 %. Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(93)

Lai pārbaudītu dempinga turpināšanās iespējamību, Komisija pārbaudīja šādus elementus: ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu.

(94)

Ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(95)

Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem datiem CSE ražošanas jauda 2019. gadā bija 890 000 tonnas. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs bija aprēķinājis, ka pārskatāmā ražojuma neizmantotā ražošanas jauda ĶTR 2019. gadā bija aptuveni 197 000 tonnas. Šis apjoms ir sešreiz lielāks nekā Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienībā un četrreiz lielāks nekā ES patēriņa apjoms.

(96)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas CSE ražotājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu CSE eksportēšanai uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(97)

Savienības tirgus vienmēr ir bijis pievilcīgs Ķīnas CSE ražotājiem eksportētājiem. Par to liecina to pastāvīgā klātbūtne Savienības tirgū kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda, kā arī to agrākie centieni caur Taivānu, Indonēziju, Šrilanku un Filipīnām apiet 2. apsvērumā minētos piemērojamos pasākumus.

(98)

Visbeidzot, ņemot vērā, ka papildus ES arī Argentīna (69), Japāna (70), Meksika (71), Turcija (72) un ASV (73) ir ieviesušas stingrus antidempinga pasākumus attiecībā uz cauruļu savienotājelementu importu no ĶTR, visticamāk, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, šī neizmantotā jauda lielā apjomā tiktu novirzīta uz Savienības tirgu.

(99)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās imports par dempinga cenām no ĶTR. Ņemot vērā CSE importu par dempinga cenām uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lielo neizmantoto jaudu ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū, visticamāk, ieplūstu ievērojams daudzums CSE no ĶTR par dempinga cenām.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pēc antidempinga pasākumu termiņa beigām iespējama dempinga turpināšanās.

(101)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja astoņpadsmit zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(102)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, proti, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū tā pieskaitīja importu no ĶTR un citām trešām valstīm, izmantojot Eurostat datus Taric (Eiropas Savienības integrētais tarifs) kodu līmenī.

(103)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(104)

Tā kā cauruļu savienotājelementus galvenokārt izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, celtniecībā, enerģijas ražošanā, kuģu būvniecībā un rūpnieciskajās iekārtās cauruļu savienošanai, pieprasījums pēc CSE ir cieši saistīts ar enerģētikas infrastruktūras nozares darbību, kuru savukārt nosaka enerģijas cenu attīstība.

(105)

Attiecīgi pēc naftas un gāzes cenu atgūšanās 2018. gadā (74) patēriņš Savienībā 2018. gadā palielinājās par aptuveni 14 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. Šim patēriņa pieaugumam sekoja samazinājums par 8 % 2019. gadā (naftas un gāzes cenu krituma dēļ) un neliels pieaugums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā rezultātā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā tomēr palielinājās par 7 %.

(106)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

3. tabula

Importa apjoms (t) no Ķīnas un tā tirgus daļa

(107)

Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no Ķīnas samazinājās no 5 864 tonnām 2017. gadā līdz 5 192 tonnām pārskata izmeklēšanas periodā. Ķīnas tirgus daļai bija tāda pati tendence, un tā attiecīgajā periodā samazinājās no 13 % 2017. gadā līdz 10 % pārskata izmeklēšanas periodā.

(108)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Uz šā pamata vidējās cenas dinamika importam no attiecīgās valsts bija šāda:

4. tabula

Importa no Ķīnas cenas (EUR/tonna)

(109)

Attiecīgajā periodā vidējā importa cena pieauga par 46 %, proti, no 1 265 EUR/t 2017. gadā līdz 1 852 EUR/t pārskata izmeklēšanas periodā.

(110)

Kā norādīts 13. apsvērumā, neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražojumu veidu vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas EXW līmenī, ar importa no attiecīgās valsts vidējo cenu, kura noteikta CIF līmenī (pamatojoties uz Eurostat datiem) un attiecīgi koriģēta, lai ņemtu vērā muitas nodokļus un pēcimportēšanas izmaksas. Importa no Ķīnas cenas, neņemot vērā antidempinga maksājumus, bija par 16,4 % zemākas nekā Savienības pārdošanas cenas. Ņemot vērā antidempinga maksājumus, imports no Ķīnas Savienības tirgū tika ievests par cenām, kuras par 28 % pārsniedz Savienības pārdošanas cenas līmeni.

(111)

Citu trešo valstu importa apjoma, tirgus daļas un cenu dinamika bija šāda:

5. tabula

Importa apjoms (t) no citām trešām valstīm (izņemot Ķīnu) un tā tirgus daļa

(112)

Imports no citām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 13 563 tonnas un salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 29 %. Pieaugums notika galvenokārt laikā no 2017. gada līdz 2018. gadam; pēc tam importa apjomi līdz pat pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām saglabājās relatīvi stabili. Importa pieaugums atspoguļojas šā importa tirgus daļā, kura palielinājās no 23 % 2017. gadā līdz 27 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Vidējā importa cena visā attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 19 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. Vidēji šīs cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(114)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija mikroekonomiskos rādītājus izvērtēja, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(115)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(116)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(117)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(118)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 % un lielā mērā sekoja enerģijas cenu izmaiņām. Konkrētāk, salīdzinoši straujam pieaugumam 2018. gadā, proti, par 31 %, sekoja kritums gan 2019. gadā, gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(119)

Ražošanas jauda uzrādīja līdzīgu tendenci kā ražošanas apjoms, t. i., lielāks pieaugums 2018. gadā, kam sekoja samazinājums 2019. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %.

(120)

Jaudas izmantojums, kas uzrādīja līdzīgu tendenci, attiecīgajā periodā saglabājās ļoti zems (27–32 %). Tāpat kā iepriekšējā termiņbeigu izmeklēšanā (75) zemo jaudas izmantojuma līmeni daļēji nosaka kopējās jaudas aprēķina metode, saskaņā ar kuru paziņotā jauda ir teorētiskā maksimālā jauda (strādājot trīs maiņas dienā), kas ne vienmēr precīzi atspoguļo faktisko jaudu.

(121)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(122)

Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā kopumā atbilda tirgus tendencēm un Savienības patēriņa attīstībai, proti, tas palielinājās galvenokārt 2018. gadā, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās gandrīz līdz 2017. gada līmenim (3 % pieaugums).

(123)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2017.–2018. gadā saglabājās stabila, proti, 65 % apmērā, bet pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 62 %. Salīdzinājumam – iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (76) Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija 64 %.

(124)

Lai gan attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms palielinājās par 3 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nepalielinājās tādā pašā tempā kā pieprasījums, kas palielinājās par 7 %, kā rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 65 % 2017. gadā līdz 62 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(125)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

(126)

Gan nodarbinātība, gan ražīgums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās, bet pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz līmenim, kas nedaudz pārsniedz 2017. gada līmeni (attiecīgi 1 % nodarbinātībai un 6 % ražīgumam).

(127)

Izmeklēšanā noteiktā dempinga starpība šajā lietā ievērojami pārsniedz de minimis apjomu. Tāpēc faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir būtiska, ņemot vērā ne tikai importa cenas no attiecīgās valsts, bet arī šā importa apjomu.

(128)

Turklāt Savienības ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā kaitējumu izraisošā dempinga ietekmes, ko bija radījis Krievijas Federācijas, Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes CSE imports.

(129)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā un vienības izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

(130)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 4 % un 2019. gadā sasniedza augstāko līmeni (+9 % salīdzinājumā ar 2017. gadu). Vienības ražošanas izmaksas 2017.–2018. gadā samazinājās par 7 %, bet pēc tam palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza tādu pašu līmeni kā 2017. gadā.

(131)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(132)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %.

(133)

Krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

(134)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenis 2018.–2019. gadā pakāpeniski palielinājās, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas samazinājās un bija mazāks nekā 2017. gadā (3 %).

(135)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(136)

Izmeklēšanā tika noteikta Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā bija negatīva, proti, –22 % 2017. gadā un –12 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. 2018.–2019. gadā tā bija attiecīgi –4 % un –6 %, atbilstīgi pieprasījuma pieaugumam apvienojumā ar ražošanas izmaksu samazinājumu.

(137)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja finansēt savas darbības. Neto naudas plūsma visā attiecīgajā periodā saglabājās negatīva, izņemot 2018. gadu, kad tirgus apstākļi bija labvēlīgi.

(138)

Ieguldījumi (kas galvenokārt vērsti ražošanas iekārtu modernizāciju, kvalitātes, ražīguma un ražošanas procesa elastīgumu palielināšanu) attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 34 % mazāki nekā 2017. gadā. Šāda tendence atspoguļo Covid pandēmijas radīto tirgus nenoteiktību un pieprasījuma samazināšanos, ko izraisīja zemākas enerģijas cenas 2019. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(139)

Ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas uzrādīja līdzīgu tendenci kā rentabilitāte, proti, tas 2018. gadā strauji palielinājās, bet pēc tam 2019. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās.

(140)

Neraugoties uz uzlabojumiem, jo īpaši gados, kad tirgus apstākļi bija labvēlīgi (piemēram, 2018. gadā, t. i., pirms Covid-19 uzliesmojuma un pēc tam, kad sakarā ar naftas un gāzes cenu kāpumu palielinājās ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā), situācija Savienības ražošanas nozarē joprojām ir nestabila. Tā nevarēja pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedza pieprasījuma pieaugums attiecīgajā periodā, un tā rezultātā tirgus daļa samazinājās no 65 % līdz 62 %. Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā cieta ievērojamus zaudējumus. Tās zaudējumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza –12 %. Naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija pārsvarā negatīvi.

(141)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nedaudz lielāks ražīgums attiecīgajā periodā un pastāvīgi spēcīgie Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, Savienības ražotāju eksportam veidojot aptuveni 20 % no to kopējā pārdošanas apjoma, ir veicinājis Savienības ražošanas nozares nepārtrauktu dzīvotspēju un apliecina Savienības ražošanas nozares pastāvīgos centienus iekļūt jaunos tirgos un saglabāt konkurētspēju pasaules mērogā.

(142)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(143)

Pēc tam Komisija novērtēja, vai pastāv cēloņsakarība starp importu no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Lai arī importa apjoms no ĶTR visā attiecīgajā periodā saglabājās ievērojams, tas samazinājās par 11 %. Visā attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas pieauga par 46 %. Ņemot vērā spēkā esošos pasākumus, šis imports Savienības tirgū ieplūda par cenām, kas bija par 28 % augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tādējādi par cenām, kas nerada kaitējumu.

(144)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nebūtu varējis radīt imports no attiecīgās valsts.

(145)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi tiktu atcelti, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(146)

Lai noteiktu, vai pastāv tāda kaitējuma atkārtošanās iespējamība, kuru sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR, Komisija ņēma vērā šādus elementus: 1) neizmantoto jaudu attiecīgajā valstī un Savienības tirgus pievilcīgumu 2) potenciālā importa no ĶTR un tā cenu līmeņa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(147)

Kā minēts 95. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieejamā neizmantotā ražošanas jauda Ķīnā bija gandrīz četras reizes lielāka par Savienības patēriņu. Ja nebūtu ieviesti antidempinga maksājumi, importa no Ķīnas cenas būtu par 16,4 % zemākas nekā Savienības ražotāju cenas. Ņemot vērā, ka cenu samazinājuma aprēķini tika balstīti uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kuras ražošanas nozarei nes zaudējumus, kaitējuma starpības būtu daudz lielākas. Tāpēc, ja pasākumi tiktu atcelti, imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, Savienības tirgū, visticamāk, ienāktu lielos apjomos.

(148)

Par Ķīnas ražotāju eksportētāju pastāvīgo interesi Savienības tirgū liecina relatīvi stabilie importa apjomi attiecīgajā periodā, lai gan tajā bija spēkā pasākumi. Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas eksportētāji apiet spēkā esošo antidempinga pasākumu, izmantojot četras trešās valstis, proti, Taivānu, Šrilanku, Indonēziju un Filipīnām. Šī atkārtotā apiešanas prakse nepārprotami liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti piekļūt Savienības tirgum bez ierobežojumiem un tādējādi par to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs eksportam no Ķīnas. Visbeidzot, kā paskaidrots 104. apsvērumā, arī citās trešās valstīs ir ieviesti antidempinga pasākumi, kuri attiecas uz CSE importu no ĶTR, un tādēļ ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudēti spēku, lieli daudzumi CSE no ĶTR tiktu novirzīti uz Savienības tirgu.

(149)

Iespējamais importa par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, pieaugums izraisītu turpmāku Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare nevarētu paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim, un tā rezultātā, visticamāk, rastos turpmāki finansiāli zaudējumi un samazinātos ražošanas apjoms vai pat tiktu slēgtas Savienības ražotāju ražotnes. Turklāt šā importa tirgus daļa Savienības tirgū turpinātu palielināties uz Savienības ražošanas nozares rēķina, un jau tā zemais Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums attiecīgi vēl vairāk samazinātos.

(150)

Tāpēc Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu atcelšanas rezultātā, visticamāk, atkārtotos kaitējums Savienības ražošanas nozarei, ko sākotnēji izraisīja imports no ĶTR, pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē.

(151)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(152)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(153)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt spēkā esošos pasākumus nav Savienības interesēs.

(154)

Kā secināts 140. un 142. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija ļoti nestabils, ko apstiprina arī daudzu kaitējuma rādītāju negatīvās tendences. Turklāt 148. apsvērumā ir secināts, ka tad, ja pret Ķīnu vērstie antidempinga pasākumi zaudētu spēku, kaitējums atkārtotos.

(155)

Lai gan Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū ir nonākusi situācijā, kas nodara kaitējumu, Komisija kopumā uzskatīja, ka nozare joprojām ir dzīvotspējīga. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji ir nemainīgi augsti, proti, eksporta pārdošanas apjoms veido ievērojamu daļu no pārdošanas apjoma, turklāt ražīguma līmeņi attiecīgajā periodā ir palielinājušies. Tomēr Savienības ražošanas nozare joprojām uzrāda ļoti zemu jaudas izmantojuma līmeni, un tās rentabilitāte joprojām ir negatīva.

(156)

Turpmāka pasliktināšanās ietekmētu Savienības ražošanas nozares vispārējo stāvokli un radītu risku, ka ražošanas apjoms Savienības ražotnēs tiks samazināts vai pat, ka tās tiks slēgtas. Tādēļ var secināt, ka pret Ķīnu vērsto pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(157)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas pieteicās divi nesaistīti importētāji, kuru veiktais imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 6 % kopējā CSE importa no Ķīnas. Abi importētāji pauda atbalstu pasākumu turpināšanai. Šo abu importētāju ar attiecīgo ražojumu saistītā darījumdarbība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabla. Tāpēc tiek secināts, ka no importētāju viedokļa nav pārliecinošu iemeslu nepagarināt spēkā esošos pasākumus.

(158)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un izmeklēšanas laikā neviens lietotājs nepieteicās. Jāatgādina, ka CSE ir tikai piederumi, ko izmanto cauruļu savienošanai, un tāpēc to izmaksas parasti veido tikai nelielu daļu no kopējām projekta izmaksām.

(159)

Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda negatīva ietekme uz lietotājiem, kas atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(160)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nepagarināt spēkā esošos antidempinga pasākumus importam no Ķīnas.

(161)

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, būtu jāsaglabā konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs un tērauda cauruļu savienotājelementu importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kuri noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1934.

(162)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(163)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (77) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(164)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,