(1)

Pēc 2020. gadā piedzīvotās dziļās recesijas eurozonas ekonomika pašlaik stabili un ātri atveseļojas. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021. gada otrajā ceturksnī pārsniedza prognozes, un saskaņā ar Komisijas dienestu 2021. gada rudens ekonomikas prognozi gaidāms, ka eurozonas IKP 2021. gadā būs pieaudzis par 5 %. 2021. gada pēdējā ceturksnī eurozona atkal sasniedza pirmskrīzes IKP līmeni. Septiņās eurozonas valstīs to pirmskrīzes IKP līmenis tika sasniegts jau 2021. gada otrajā ceturksnī. Tiek prognozēts, ka eurozonas gada IKP 2022. gadā pieaugs par 4,3 %, taču ir gaidāms, ka atveseļošanās dažādās valstīs un nozarēs būs nevienmērīga. Galvenais IKP pieauguma dzinējspēks ir iekšzemes pieprasījums, kas saistīts ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumu atvieglošanu pēc vakcinācijas izvēršanas, pakāpenisku situācijas uzlabošanos darba tirgos, mājsēdes laikā izveidojušos papildu uzkrājumu izmantošanu un spēcīgo investīciju pieaugumu saistībā ar izdevīgajiem finansēšanas nosacījumiem un atbalstu no instrumenta NextGenerationEU, Atveseļošanas instruments, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (3). Kā bija ieteikts, eurozonas dalībvalstis individuāli un kolektīvi rīkojās Eurogrupā, lai nodrošinātu tādu politikas nostāju, kas sekmē atgūšanos no Covid-19 krīzes. Turpmākajā virzībā saglabājas augsts nenoteiktības līmenis un pastāv būtiski riski, tostarp tādi, kas ir saistīti ar pandēmijas attīstību gan Savienībā, gan ārpus tās, tādēļ ir vajadzīga cieša minētā nenoteiktības līmeņa uzraudzība.

(2)

2021. gadā līdztekus spēcīgajam iekšzemes pieprasījuma pieaugumam bija vērojams ierobežotāks piedāvājums, cita starpā izejmateriālu deficīta un loģistikas problēmu dēļ. Turklāt dažās nozarēs un dažās dalībvalstīs arvien lielākas bažas rada darbaspēka trūkums un prasmju nepietiekamība. Inflācija, kas vairākus gadus ir bijusi ļoti maza, kopš 2021. gada sākuma ir palielinājusies, īpaši bāzes efektu, strauji augošo enerģijas cenu un piegāžu traucējumu dēļ, kas vedina domāt, ka šī ir pārejoša parādība, kas saistīta ar pielāgošanos situācijai pēc mājsēdes. Inflācija eurozonā 2021. gada novembrī sasniedza 4,9 %. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2021. gada rudens ekonomikas prognozi ir paredzams, ka 2022. gadā tā samazināsies līdz 2,2 % un 2023. gadā līdz 1,4 %.

(3)

2021. gadā Eiropas atveseļošanas stratēģijas uzmanības centrā bija īstenot NextGenerationEU un tā galveno instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (4). Līdz 2021. gada novembra vidum Padome pēc pozitīva Komisijas novērtējuma saņemšanas bija apstiprinājusi 22 dalībvalstu, tostarp 18 eurozonas valstu, atveseļošanas un noturības plānus. ANM ietvaros efektīvi īstenotajām reformām un veiktajām investīcijām nākamo gadu laikā būs liela pozitīvā ietekme uz eurozonas dalībvalstu tautsaimniecību funkcionēšanu. Tā kā resursu sadalē tiks izmantoti koeficienti, efektīva ANM īstenošana palīdzēs eurozonas dalībvalstīm panākt augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci. ANM ir arī pastiprinājis uzticēšanos un palīdz atbalstīt izaugsmi un makrofinansiālo stabilitāti, tādējādi sekmējot makroekonomikas pasākumu sabalansētību un papildinot Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbības. ANM mērķis ir ne tikai sekmēt atveseļošanos, bet arī strukturālās pārmaiņas dalībvalstu tautsaimniecībā, jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos. Saskaņā ar ANM īstenojot saskanīgas investīcijas un reformas un izmantojot arī kohēzijas politikas līdzekļus, tiecas uzlabot eurozonas noturību pret turpmākiem satricinājumiem, ilgtspējīgā veidā kāpināt potenciālo ražošanas apjomu, sekmēt nodarbinātību un risināt sociālās problēmas. Turklāt Savienība ANM finansēšanai emitē euro denominētus parāda instrumentus, kas padarīs Savienības kapitāla tirgus intensīvākus un likvīdākus un palīdzēs stiprināt euro kā starptautiskas valūtas statusu. Zaļo obligāciju emitēšana saskaņā ar NextGenerationEU vēl vairāk palīdzēs veicināt ilgtspējīgas investīcijas.

(4)

Līdz ar atveseļošanas un noturības plānos paredzēto reformu un investīciju projektu īstenošanu tiks izmaksāts ANM finansējums, kas ļaus faktiski īstenot eurozonas politikas prioritātes, tostarp Padomes 2021. gada 13. jūlija ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku (5) izklāstītās prioritātes. Šāda īstenošana cita starpā attieksies uz valstu iestāžu sistēmu stiprināšanu, kvalitatīvu publisko investīciju atbalstīšanu un politikas pasākumiem, ar ko atbalsta sociālo kohēziju un sociāli taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šādai īstenošanai būtu jāpalīdz nodrošināt ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanos, uzturēt izaugsmes potenciālu un palielināt noturību, Tas atbilst Komisijas 2021. gada 24. novembra paziņojumam “2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums” un četrām konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijām, proti, vides ilgtspējai, ražīgumam, taisnīgumam un makroekonomikas stabilitātei.

(5)

Pietiekami atbalstoši un savstarpēji pastiprinoši ekonomikas politikas pasākumi ir nodrošinājuši efektīvu makroekonomikas stabilizāciju un ierobežojuši negatīvo ietekmi uz darba tirgus rezultātiem, mazinot ilgtermiņa seku riskus un atbalstot strauju ekonomikas atveseļošanos. Pienācīgai eurozonas darbībai joprojām būs svarīgi īstenot pareizu monetārās un fiskālās politikas kombināciju līdztekus strukturālajām reformām un finanšu politikai, pilnībā ievērojot attiecīgās līgumā paredzētās dalībvalstu un iestāžu lomas.

(6)

ECB monetārās politikas pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai pienācīgi darbotos dažādi finanšu tirgus segmenti, un gādāt, lai monetārās politikas transmisijas kanāli saglabātos neskarti, kā arī, visbeidzot, nodrošināt cenu stabilitāti vidējā termiņā. 2021. gada jūlijā ECB publicēja savu jauno monetārās politikas stratēģiju, kurā ir noteikts simetrisks 2 % inflācijas mērķis vidējā termiņā. ECB Padome turklāt ir apliecinājusi, ka ECB procentu likmes joprojām ir tās galvenais monetārās politikas instruments. 2021. gada oktobrī ECB sāka digitālā euro iespējamās izdošanas izpētes posmu, kas ilgs divus gadus. Digitāla euro izveidei būtu vajadzīga Savienības likumdevēju iejaukšanās, un Komisija plāno nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma 133. pantu. Atkarībā no tās projekta šāda digitāla centrālās bankas valūta cita starpā varētu nodrošināt publisko līdzekļu piedāvājumu digitālā formā, sekmēt ES ekonomikas digitalizāciju un aktīvi veicināt inovāciju mazummaksājumu jomā. Turklāt ar to varētu stiprināt euro starptautisko nozīmi un atvērtu Savienības stratēģisko autonomiju.

(7)

Komisija 2021. gada 19. oktobrī pieņēma paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, atsākot diskusiju par ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu, lai panāktu plašu konsensu par to, kā uzlabot ekonomikas pārvaldības sistēmu, mazināt makroekonomikas nelīdzsvarotību un risināt fiskālās problēmas pārejas posmā un izaugsmei labvēlīgā veidā, ņemot vērā Covid-19 krīzes laikā gūto pieredzi.

(8)

Tika prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts visā eurozonā 2021. gadā sasniegs 7,1 % no IKP, bet 2022. gadā nokritīsies līdz 3,9 %. Tika prognozēts, ka eurozonas fiskālā nostāja saskaņā ar Komisijas dienestu 2021. gada rudens ekonomikas prognozi joprojām būs stimulējoša 2021. gadā ar ekspansiju virs 1,75 % no IKP un 2022. gadā ar ekspansiju tuvu 1 % no IKP. 2022. gadā minēto simulējošo iedarbību sekmēs gan valstu finansētas, gan Savienības finansētas publiskās investīcijas. No 2021. gada novembra 18 eurozonas valstu atveseļošanas un noturības plāni, ko Padome tajā laikā bija apstiprinājusi, laikā līdz 2026. gadam nodrošinās eurozonas dalībvalstīm apjomīgu finansiālo atbalstu – līdz 262 miljardiem EUR dotāciju un 139 miljardiem EUR aizdevumu. Lai efektīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisīto ekonomikas satricinājumu un panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos un pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) darbību, ir būtiski koordinēt valstu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu. Vispārējā izņēmuma klauzula 2022. gadā vēl turpinās darboties, bet 2023. gadā to paredzēts deaktivēt. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos fiskālās politikas uzsvars pārvirzās no pagaidu ārkārtas pasākumiem uz mērķtiecīgi ievirzītiem atveseļošanās atbalsta pasākumiem. Valstu parāda attiecības ir pieaugušas (no 85,5 % no IKP 2019. gadā līdz 100 % no IKP 2021. gadā), kas atspoguļo ietekmi, ko atstāj ražošanas apjoma sarukšana kombinācijā ar nepieciešamajiem pasākumiem reaģēšanai uz milzīgo Covid-19 pandēmijas izraisīto satricinājumu. Tomēr, tā kā dažās eurozonas dalībvalstīs parāda attiecība bija liela jau pirms minētā satricinājuma, lielā eurozonas daļā mērķis būs pakāpeniski, nepārtraukti un izaugsmi veicinošā veidā samazināt parādu.

(9)

Šajā kontekstā šķiet īpaši svarīgi uzlabot publisko finanšu struktūru, tostarp sekmēt investīcijas, uzlabot budžeta pasākumu kvalitāti un nodrošināt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp, ievērojot klimata pārmaiņas un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Zaļā budžeta plānošana, izdevumu pārskatīšana, labi funkcionējošas publisko investīciju pārvaldības shēmas un efektīvas publiskā iepirkuma sistēmas var uzlabot publisko finanšu pārredzamību un efektivitāti un radīt fiskālās iespējas papildu publiskajām investīcijām. Pēc Covid-19 krīzes arvien lielāku nozīmi iegūs reformas, kas ļauj panākt efektīvāku un taisnīgāku politiku ieņēmumu jomā. Vēl ir iespējams nodokļu sistēmas eurozonā padarīt izaugsmei un videi labvēlīgākas, jo īpaši, novēršot kropļojumus un samazinot nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās, kurš vairākumā eurozonas dalībvalstu joprojām ir liels. Pasākumi, kas vērsti pret agresīvu nodokļu plānošanu, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas var uzlabot nodokļu sistēmu efektivitāti un taisnīgumu, vienlaikus sekmējot atveseļošanos un palielinot ieņēmumus. Globalizācija ir radījusi vajadzību nodokļu sistēmu pielāgot tā, lai tā būtu piemērota arvien digitalizētākai ekonomikai. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un G20 iekļaujošajā satvarā nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā ir panākta vienošanās par globālās nodokļu sistēmas reformu, ar ko risina nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija, un ierobežo kaitējošu nodokļu konkurenci.

(10)

Krīzes ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem efektīvi mazināja ātrā un enerģiskā dalībvalstu un Savienības reakcija, tostarp ar NextGenerationEU. Pateicoties šai koordinētajai rīcībai, atšķirības ir palielinājušās mazāk, nekā sākotnēji bija gaidīts, un ir mazinātas ilgtermiņa sekas. Politikas atbalsts, tostarp ar saīsināta darba laika shēmām un citiem darbvietu saglabāšanas pasākumiem, ir palīdzējis uzņēmumiem turpināt darboties visu krīzes laiku un ir ierobežojis bezdarba līmeņa pieaugumu un izmantojamā ienākuma krišanos. Lai gan maksātnespējas līmenis palielinājās, 2021. gadā tas notika lēni, neraugoties uz pakāpenisku atbalsta pasākumu atcelšanu. Arī darba tirgū situācija pamazām uzlabojas: 2021. gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis sasniedza 72,1 % salīdzinājumā ar maksimālo līmeni – 72,9 %, kāds bija pirms Covid-19 2019. gada ceturtajā ceturksnī. Covid-19 krīzes laikā novērotajam digitālo tehnoloģiju izmantojuma paātrinājumam varētu būt pozitīva ietekme uz produktivitāti, ja šī tendence saglabāsies. Neraugoties uz to, minētajai krīzei ir bijusi būtiska teritoriālā, sektorālā un distributīvā ietekme, kas prasīs pārdali gan valstu un nozaru iekšienē, gan starp tām, radot ievērojamas pārkārtošanās izmaksas darbiniekiem un uzņēmumiem.

(11)

Lai gan bankrotu skaits līdz šim nav ievērojami pieaudzis, Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi daudzu uzņēmumu finansiālo stāvokli un līdz ar to var ierobežot to iespējas tuvākajā laikā finansēt investīciju projektus un apdraudēt spēju atmaksāt aizņēmumus. Kad atveseļošanās būs nostabilizējusies, atbalsts būtu pakāpeniski jāizbeidz un jāievirza mērķtiecīgāk. Mazāk izmantojot parāda instrumentus, tiktu ierobežotas iespējamās saistības un tiktu saglabāta uzņēmumu investēšanas spēja. Savlaicīgai atbalsta pasākumu izbeigšanai ir vajadzīga delikāta pieeja, lai atbalstītu investīcijas un nodarbinātību un novērstu dzīvotspējīgu uzņēmumu iznīkšanu un lieki neaizkavētu dzīvotnespējīgo uzņēmumu aiziešanu no tirgus vidējā termiņā. Saistībā ar minēto ir būtiski uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam, stiprināt uzņēmumu finansiālo stāvokli un uzlabot maksātnespējas sistēmu kapacitāti un efektivitāti. Valstu maksātnespējas režīmi eurozonā ievērojami atšķiras, un būs vajadzīgas kapacitātes palielināšanas darbības, lai veicinātu efektīvu pārvaldi un tiesu sistēmu. Maksātnespējas sistēmu uzlabošana turklāt var palīdzēt uzlabot bilances banku nozarē, kam būtu pozitīva ietekme uz kredītu piedāvājumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (6) par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, kuras mērķis ir visās dalībvalstīs ieviest standartu minimumu attiecībā uz preventīvu pārstrukturēšanu un parādu dzēšanu uzņēmējiem, ir jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2022. gada 17. jūlijam. Tāpat ir svarīgi integrēt Savienības kapitāla tirgus, lai uzņēmumiem būtu pieejami alternatīvi finansējuma avoti papildus banku aizdevumiem. Progress kapitāla tirgu savienības jomā, tostarp ar to, ka tiek veicināta maksātnespējas procedūru materiālo tiesību normu saskaņošana noteiktos aspektos, var uzlabot eurozonas uzņēmumu piekļuvi finansējumam, mobilizēt ilgtermiņa investīcijas jaunajās un zaļajās tehnoloģijās un infrastruktūrā, veicināt kapitālieguldījumus un novērst pārrobežu šķēršļus investīcijām.

(12)

Lai gan nodarbinātība strauji atgūstas, paredzams, ka Covid-19 krīze, kā arī aktīvā ekonomikas zaļināšana un digitalizācijas paātrināšana ilgtermiņā ietekmēs dažas nozares, konkrētas darba ņēmēju kategorijas un noteiktus reģionus. Īpaši skarti ir jaunieši, kā arī mazkvalificēti darbinieki un migrantu izcelsmes personas. Jaunradītās darbvietas varētu atšķirties no minētās krīzes dēļ zaudētajām darbvietām. Dažas grupas, tostarp sievietes, joprojām saskaras ar strukturālām problēmām saistībā ar integrāciju darba tirgū. Dažās nozarēs nodarbinātības atjaunošanos var palēnināt traucējumi piegādes ķēdēs un straujais enerģijas cenu pieaugums. Tādēļ, lai atbalstītu pielāgošanos un mazinātu sociālo ietekmi, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās dēļ, ir svarīgi veikt politikas pasākumus, kas atvieglo profesionālās pārmaiņas un atgriešanos darba tirgū. Komisija ir nākusi klajā ar Ieteikumu (ES) 2021/402 (7) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE), kurā dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt saskanīgas politikas paketes, kurās tiek kombinēti pasākumi, kuru mērķis ir novērst prasmju nepietiekamību un palīdzēt cilvēkiem atrast savu vietu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā. Šādās paketēs būtu iekļauti trīs komponenti: i) laika ziņā ierobežotus un pienācīgi izstrādātus darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimulus un uzņēmējdarbības atbalstu; ii) darba tirgus vajadzībām pielāgotas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas; iii) pastiprinātu atbalstu no nodarbinātības dienestu puses. Tāpat, ņemot vērā veselības un ekonomikas krīzi, lai nodrošinātu taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, eurozonas kohēzijai joprojām ir ļoti būtiska sociālā aizsardzība. Eiropas sociālo tiesību pīlārs joprojām ir ceļrādis tādai rīcībai nodarbinātības, prasmju un sociālajā politikā, kuras mērķis ir panākt augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci un labākus darba un dzīves apstākļus dalībvalstīs. 2021. gada martā pieņemtajā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikti trīs mērķrādītāji, kas līdz 2030. gadam Savienības mērogā ir sasniedzami attiecībā uz i) nodarbinātību, ii) tālākizglītību un iii) nabadzības mazināšanu un ko sasniegt palīdzēs attiecīgas politikas darbības. Savienības līderi minētos mērķrādītājus atzinīgi novērtēja sociālajā samitā, kas notika Portu 2021. gada 8. maijā, un 2021. gada 24. un 25. jūnija Eiropadomē.

(13)

Dalībvalstis ir izstrādājušas vērienīgus reformu un investīciju plānus, kuriem ir paredzēts ANM finansiālais un politiskais atbalsts un tos ir svarīgi īstenot. Lai nodrošinātu ātru ar to saistīto līdzekļu apgūšanu un līdztekus izvairītos no pārklāšanās un interferences ar citiem Savienības instrumentiem, būs svarīgi palielināt iestāžu darba kvalitāti, jo īpaši, stiprinot administratīvās spējas. Dalībvalstis var uzlabot pamatnosacījumus privātajām investīcijām, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi. Lai nodrošinātu netraucētu vienotā tirgus darbību, ir būtiski saglabāt un stiprināt vienotā tirgus piegādes ķēžu noturību, apzinot un novēršot piegāžu nepietiekamību un traucējumus, papildus pieejamiem tirgiem, standartu konverģencei un plašākai diversifikācijai, apritīgumam un resursu izmantošanas efektivitātei. Joprojām aktuāls ir Padomes 2021. gada 13. jūlija Ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku, kurā bija aicināts vēl vairāk integrēt preču un pakalpojumu vienoto tirgu, tostarp digitālo vienoto tirgu, atceļot nevajadzīgus ierobežojumus, uzlabojot tirgus uzraudzību un garantējot, ka ir pieejamas pietiekamas administratīvās spējas.

(14)

Iepriekš veikto reformu rezultātā banku nozare asas ekonomiskās spriedzes apstākļos ir izrādījusies visumā noturīga. Plašais politikas atbalsts krīzes lūzumpunktā un stabilā atveseļošanās 2021. gadā pagaidām ļauj kliedēt bažas par uzņēmumu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr ir iespējams, ka eurozonas banku aktīvu kvalitāte zināmā mērā pasliktināsies. Lai saglabātu banku nozares stabilitāti un tās spēju finansēt ekonomikas atveseļošanos, ir svarīgi savlaicīgi uzraudzīt riskus, proaktīvi strādāt ar debitoriem un aktīvi pārvaldīt ienākumus nenesošus aizdevumus, kā arī stiprināt rentabilitāti un stabilu tiesisko regulējumu.

(15)

Eurozonas tautsaimniecības lielums un tās integrācijas līmenis, kā arī reaģējot uz Covid-19 krīzi veiktie pasākumi ir bijuši vispārēji stabilizējoši faktori visā minētās krīzes laikā. Ņemot vērā tautsaimniecību savstarpējās saiknes, eurozonas dalībvalstīm turpmākajos gados būs jāveic investīcijas un reformas, par kurām vienojās, lai tās no krīzes atgūtos spēcīgākas, vienlaikus būs jāpadara ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) vēl ciešāka, lai uzlabotu tās noturību pret turpmākiem satricinājumiem un tās spēju spēcīgāk figurēt starptautiskajā arēnā. Norises attīstītajās un jaunietekmes tirgus tautsaimniecībās tiešā veidā ietekmē eurozonu pa dažādiem ietekmes kanāliem, tostarp attiecībā uz veselības un vakcinācijas politiku, monetārās politikas trajektorijām, finanšu plūsmām, globālām vērtības ķēdēm un tirdzniecību. Traucējumi globālajās piegādes ķēdēs, kuri ir radušies līdz ar ekonomikas atveseļošanos, ir vēl viens atgādinājums par arvien izteiktākajām saiknēm globālajā ekonomikā. Tajā pašā laikā eurozonas tekošā konta pārpalikums turpināja pakāpeniski samazināties un 2020. gadā ir pietuvojies līmenim, kas atbilstu pamatfaktoriem. Tomēr tiek prognozēts, ka laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam tas palielināsies no 2,6 % līdz 3,4 %. Euro starptautiskās nozīmes (tā pēdējos gados ir bijusi visumā stabila) stiprināšana, tostarp ar digitāla euro starpniecību, varētu palielināt eurozonas un Savienības ekonomisko un finansiālo autonomiju un uzlabot pasaules finanšu sistēmas stabilitāti.

(16)

Joprojām ir būtiski panākt ciešāku EMS. Banku savienība un kapitāla tirgu savienība ir savstarpēji pastiprinoši projekti, kuru mērķis ir veicināt izaugsmi, nodrošināt finanšu stabilitāti un sekmēt patiesu EMS. Atlikušo trūkumu novēršana ļautu vēl vairāk palielināt eurozonas stabilitāti un noturību, palīdzētu eurozonas tautsaimniecībām zelt un stiprinātu euro starptautisko nozīmi. Joprojām būtiski ir pabeigt banku savienības izveidi, līdztekus laikus ratificēt nolīgumus, ar ko groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (8), un Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu, kas pieņemts Briselē 2014. gada 21. maijā, un pilnveidot kapitāla tirgu savienību. Ar šādu pabeigšanu tiks atbalstīta arī zaļā un digitālā pārkārtošanās, kam nepieciešamas apjomīgas investīcijas. 2021. gada 25. jūnija eurosamitā tika atkārtoti apliecināta apņemšanās pabeigt banku savienības izveidi un Eurogrupa – iekļaujošā sastāvā – tika aicināta bez kavēšanās uz konsensa pamata vienoties par pa posmiem īstenojamu darba plānu ar konkrētu grafiku attiecībā uz visiem vēl neizpildītajiem elementiem. Tāpat tika aicināts ātri īstenot kapitāla tirgu savienības 2020. gada rīcības plānu, kas izklāstīts Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns” saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Padomes 2020. gada 3. decembra secinājumos par minēto rīcības plānu. Joprojām aktuāls ir Padomes 2021. gada 13. jūlija Ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku, kurā bija aicināts pilnveidot EMS un stiprināt euro starptautisko nozīmi,

1)

turpināt izmantot un dalībvalstu vidū koordinēt valstu fiskālo politiku, lai efektīvi atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos. 2022. gadā visā eurozonā saglabāt mēreni stimulējošu fiskālo nostāju, ņemot vērā valstu budžetus un finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Fiskālos pasākumus pakāpeniski pārvirzīt uz investīcijām, kuras veicina ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanos, kas ir saskanīga ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, īpašu uzmanību pievēršot budžeta pasākumu kvalitātei. Atspoguļojot nenoteiktības pakāpi, saglabāt fiskālās politikas veiklumu, lai varētu reaģēt uz Covid-19 pandēmijas attīstību. Fiskālo politiku diferencēt, ņemot vērā atveseļošanās spēku, nodrošinot fiskālo ilgtspēju un palielinot ieguldījumus, vienlaikus paturot prātā vajadzību samazināt atšķirības;

2)

sekmēt politiku, kas ir vērsta pret agresīvu nodokļu plānošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, lai nodrošinātu taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas. Strādāt pie tā, lai ierobežotu kaitējošu nodokļu konkurenci, tostarp īstenojot globālo konsensā balstīto risinājumu nodokļu problēmām, ko rada ekonomikas digitalizācija un globalizācija. Samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās un sekmēt pārvirzi no darbaspēka nodokļiem uz citiem nodokļiem, kas rada mazākus kropļojumus. Darba tirgos pāriet no ārkārtas uz atveseļošanās pasākumiem, nodrošinot efektīvu aktīvo darba tirgus politiku: i) atbalstot profesionālās pārmaiņas, jo īpaši virzībā uz zaļu un digitālu ekonomiku, ii) apvienojot pasākumus, ar kuriem tiek novērsta prasmju nepietiekamība, stiprināta prasmju pilnveide un pārkvalificēšanās un nodrošināti mērķorientēti darbā pieņemšanas stimuli, un iii) palielinot valstu nodarbinātības dienestu spējas novērst neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Stiprināt sistēmas, kas nodrošina iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un mācības. Veicināt jauniešu, sieviešu un neaizsargāto grupu integrāciju darba tirgū, nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un mazināt darba tirgus segmentāciju, vajadzības gadījumā pilnveidot un pielāgot sociālās aizsardzības sistēmas un pastiprināt piekļuvi tām, lai risinātu Covid-19 krīzes radītās problēmas un tās, kas ir saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Nodrošināt, lai sociālie partneri efektīvi iesaistītos politikas veidošanā, stiprināt sociālo dialogu un sekmēt darba koplīgumu slēgšanu. Nodrošināt apmaiņu ar tādu darba tirgus un sociālās politikas paraugpraksi, kas palielina ekonomisko un sociālo noturību, un konverģenci virzībā uz to;

3)

uzraudzīt, cik efektīvi ir politikas atbalsta pasākumi uzņēmumiem, uzsvaru likt uz mērķtiecīgāku maksātspējas atbalstu dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas saskārušies ar grūtībām Covid-19 krīzes laikā, un vairāk izmantot kapitālieguldījumu instrumentus. Palielināt maksātnespējas sistēmu spēju efektīvi un laikus veikt bankrota un parāda pārstrukturēšanas procedūras, maksimāli saglabāt vērtības un sekmēt efektīvu kapitāla sadali reālajā ekonomikā un pārrobežu investīcijas. Panākt strauju progresu ciešākas kapitāla tirgu savienības izveidē, par ko Komisija ir iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta ekonomikas finansēšanas atbalstam, palielināt investīciju iespējas uzņēmumiem un privātpersonām un likvidēt nepamatotus pārrobežu šķēršļus, kādi pastāv investīcijām vienotajā tirgū;

4)

turpināt stiprināt valstu iestāžu sistēmas un īstenot reformas ar mērķi novērst investīciju un kapitāla pārdales traucējumus, kā arī nodrošināt, lai Savienības līdzekļi tiktu efektīvi un laikus izmantoti. Samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Stiprināt publiskās pārvaldes efektivitāti un digitalizāciju. Uzlabot publisko finanšu pārvaldību, tostarp ar zaļo budžeta plānošanu un uzlabojot publisko investīciju pārvaldības sistēmu efektivitāti, un izmantot izdevumu pārskatīšanu, lai uzlabotu publisko finanšu struktūru un kvalitāti, jo īpaši publisko investīciju kvalitāti un investīcijas cilvēkos un prasmēs, un publiskos izdevumus vairāk vērstu uz atveseļošanās un noturības vajadzībām;

5)

nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un uzturēt ekonomikas kreditēšanas kanālus, turpinot risināt ieņēmumus nenesošo aizdevumu problēmu, cita starpā, uzraugot aktīvu kvalitāti, laikus un aktīvi strādājot ar grūtībās nonākušiem – jo īpaši dzīvotspējīgajiem – debitoriem un tālāk attīstot sekundāros tirgus ieņēmumus nenesošajiem aizdevumiem. Turpināt darbu pie banku savienības izveides pabeigšanas, visiem vēl atlikušajiem vajadzīgajiem elementiem un euro starptautiskās nozīmes stiprināšanai izmantojot pa posmiem īstenojamu darba plānu ar konkrētu grafiku un tikpat augstiem mērķiem. Turpināt atbalstīt izpētes darbu attiecībā uz iespējamu digitālā euro ieviešanu.