“a)

neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, arī zivju miltus, no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;”;

“4.

Neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no cūkām, un neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros un glabā tādās noliktavās, ko neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kura paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus un mājputnus).

5.

Atkāpjoties no 4. punkta, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti, lai pārvadātu vai glabātu neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no cūkām, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, pēc tam var izmantot, lai pārvadātu vai glabātu tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu barību, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus un mājputnus), ar nosacījumu, ka minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.”;

“6.

Neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no mājputniem, un neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros un glabā tādās noliktavās, ko neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kura paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus un cūkas).

7.

Atkāpjoties no 6. punkta, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti, lai pārvadātu vai glabātu neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no mājputniem, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, pēc tam var izmantot, lai pārvadātu vai glabātu tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu barību, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus un cūkas), ar nosacījumu, ka minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.

8.

Neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem, un neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros un glabā tādās noliktavās, ko neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kura paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus, mājputnus un cūkas).

9.

Atkāpjoties no 8. punkta, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti, lai pārvadātu vai glabātu neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, pēc tam var izmantot, lai pārvadātu vai glabātu tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu barību, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus, mājputnus un cūkas), ar nosacījumu, ka minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.

10.

Neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot zivju miltus un no mājputniem, cūkām un lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, un neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros un glabā tādās noliktavās, ko neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kura paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus).

11.

Atkāpjoties no 10. punkta, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti minētajā punktā minēto produktu pārvadāšanai vai glabāšanai, pēc tam var izmantot tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus), ar nosacījumu, ka minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.”;

“d)

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

e)

no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

f)

no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.”;

“b)

tie tur tikai tādus dzīvniekus, kas nav atgremotāji, un:

i)

no kautuvēm, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kurās nekauj atgremotājus un kuras kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādas, kur atgremotājus nekauj;

ii)

no gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kuros neatkaulo vai nesadala atgremotāju gaļu un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kur atgremotāju gaļu neatkaulo vai nesadala;

iii)

no citiem i) vai ii) apakšpunktā neminētiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kuri neapstrādā atgremotāju produktus un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kuri atgremotāju produktus neapstrādā;

iv)

no apstiprinātiem uzņēmumiem, kuri ir minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kur apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti un kuri ir no i), ii) un iii) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem.

1)

dzīvnieki, kas nav atgremotāji, jākauj kaušanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no kaušanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju kaušanai;

2)

tādu dzīvnieku produktus, kas nav atgremotāji, jāapstrādā ražošanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no ražošanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju produktu apstrādei;

3)

telpām, kurās savāc, glabā, pārvadā un iesaiņo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti, jābūt nodalītām no telpām, ko izmanto atgremotāju izcelsmes blakusproduktiem;

4)

no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti, regulāri jāņem paraugi, kas jāanalizē, lai noteiktu atgremotāju olbaltumvielu klātbūtni. Analīzes metodei jābūt zinātniski validētai šim mērķim. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu, uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros.”;

i)

pārstrādes uzņēmumos, kas ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktu un kur ražo tikai no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtus produktus;

ii)

saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 1. iedaļā.

—

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no atgremotājiem vai dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji (izņemot kukaiņus), jāražo slēgtā sistēmā, kas ir fiziski nodalīta no sistēmas, kuru izmanto no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanā,

—

no atgremotājiem vai dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji (izņemot kukaiņus), iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti glabāšanas un pārvadāšanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem,

—

no atgremotājiem vai dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji (izņemot kukaiņus), iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas glabāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtiem gataviem produktiem,

—

no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem, regulāri jāņem paraugi un, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās to analīžu metodes, ar ko barības kontroles mērķiem nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, tie jāanalizē, lai apstiprinātu, ka nav notikusi krustkontaminācija ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no atgremotājiem vai citiem tādiem dzīvniekiem, kas nav atgremotāji; paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; šādas paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus kompetentajai iestādei pieejamus glabā vismaz piecus gadus;

i)

kurus šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde;

ii)

kuros ražo akvakultūras dzīvniekiem, mājputniem vai cūkām paredzētu barību.

—

kompetentā iestāde tos ir reģistrējusi kā tādus, kas ražo komplekso barību no barības maisījumiem, kuri satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas,

—

tie netur Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā definētos lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot akvakultūras dzīvniekus, mājputnus, cūkas vai kažokzvērus,

—

kompleksās barības ražošanā izmantotajos barības maisījumos, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kopproteīna saturs ir mazāk nekā 50 %.

—

atgremotājiem paredzēti barības maisījumi jāražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un tur barības maisījumus dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

—

akvakultūras dzīvniekiem, mājputniem vai cūkām paredzēti barības maisījumi jāražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un tur barības maisījumus citiem tādiem dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

—

dokumentācija, kurā ir detalizēti no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu iepirkumi un izlietojums un šādas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu pārdevumi, kompetentajai iestādei pieejama jāglabā vismaz piecus gadus,

—

lai apstiprinātu, ka lauksaimniecības dzīvniekiem (izņemot akvakultūras dzīvniekus, mājputnus un cūkas) paredzētajos barības maisījumos nav neatļautu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, no minētajiem barības maisījumiem regulāri jāņem paraugi un tie jāanalizē, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās to analīžu metodes, ar ko barības kontroles nolūkā nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; šādas paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; rezultāti kompetentajai iestādei pieejami jāglabā vismaz piecus gadus;

i)

no kautuvēm, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kurās nekauj atgremotājus un mājputnus un kuras kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādas, kur atgremotājus un mājputnus nekauj;

ii)

no gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kuros neatkaulo vai nesadala atgremotāju un mājputnu gaļu un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kur atgremotāju un mājputnu gaļu neatkaulo vai nesadala;

iii)

no citiem i) vai ii) apakšpunktā neminētiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kuri neapstrādā atgremotāju un mājputnu produktus un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kas atgremotāju un mājputnu produktus neapstrādā;

iv)

no apstiprinātiem uzņēmumiem, kuri ir minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kur apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti un kuri ir no i), ii) un iii) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem.

1)

cūkas jākauj kaušanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no kaušanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju vai mājputnu kaušanai;

2)

cūku izcelsmes produkti jāapstrādā ražošanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no ražošanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju vai mājputnu produktu apstrādei;

3)

telpām, kurās savāc, glabā, pārvadā un iesaiņo cūku izcelsmes blakusproduktus, jābūt nodalītām no telpām, ko izmanto atgremotāju vai mājputnu izcelsmes blakusproduktiem;

4)

no cūku izcelsmes blakusproduktiem regulāri jāņem paraugi, kas jāanalizē, lai noteiktu atgremotāju vai mājputnu olbaltumvielu klātbūtni. Analīzes metodei jābūt šim mērķim zinātniski validētai. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros;

i)

kuros pārstrādā blakusproduktus, kas ir no a) punktā minētajām kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem vai citiem šajā punktā minētiem uzņēmumiem;

ii)

kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kas nepārstrādā atgremotāju vai mājputnu izcelsmes blakusproduktus.

1)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no atgremotājiem vai mājputniem, jāražo slēgtā sistēmā, kas ir fiziski nodalīta no sistēmas, kuru izmanto no cūkām iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanā;

2)

no atgremotājiem un mājputniem iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti glabāšanas un pārvadāšanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no cūkām iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

3)

no atgremotājiem vai mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas glabāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no cūkām iegūtiem gataviem produktiem;

4)

no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no cūkām, regulāri jāņem paraugi un, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās to analīžu metodes, ar ko barības kontroles mērķiem nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, tie jāanalizē, lai apstiprinātu, ka nav notikusi krustkontaminācija ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no atgremotājiem vai mājputniem; paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; šādas paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus kompetentajai iestādei pieejamus glabā vismaz piecus gadus;

i)

kurus šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde;

ii)

kuros ražo tikai mājputniem, akvakultūras dzīvniekiem vai kažokzvēriem paredzētu barību.

—

kompetentā iestāde tos ir reģistrējusi kā tādus, kas ražo komplekso barību no barības maisījumiem, kuri satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas,

—

tie netur Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā definētos lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot mājputnus, akvakultūras dzīvniekus vai kažokzvērus,

—

kompleksās barības ražošanā izmantotajos barības maisījumos, kas satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kopproteīna saturs ir mazāk nekā 50 %.

—

atgremotājiem paredzēti barības maisījumi jāražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un tur barības maisījumus dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

—

cūkām paredzēti barības maisījumi jāražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un tur barības maisījumus citiem tādiem dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

—

dokumentācija, kurā ir detalizēti no cūkām iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu iepirkumi un izlietojums un šādas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu pārdevumi, kompetentajai iestādei pieejama jāglabā vismaz piecus gadus,

—

lai apstiprinātu, ka lauksaimniecības dzīvniekiem (izņemot mājputnus, akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus) paredzētajos barības maisījumos nav neatļautu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, no minētajiem barības maisījumiem regulāri jāņem paraugi un tie jāanalizē, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās to analīžu metodes, ar ko barības kontroles nolūkā nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; šādas paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; rezultāti kompetentajai iestādei pieejami jāglabā vismaz piecus gadus;

i)

no kautuvēm, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kurās nekauj atgremotājus un cūkas un kuras kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādas, kur atgremotājus un cūkas nekauj;

ii)

no gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kuros neatkaulo vai nesadala atgremotāju gaļu un cūkgaļu un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kur atgremotāju gaļu un cūkgaļu neatkaulo vai nesadala;

iii)

no citiem i) vai ii) apakšpunktā neminētiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, kuri neapstrādā atgremotāju un cūku produktus un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kas atgremotāju un cūku produktus neapstrādā;

iv)

no apstiprinātiem uzņēmumiem, kuri ir minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kur apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav atgremotāju izcelsmes blakusprodukti un kuri ir no i), ii) un iii) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem.

1)

mājputni jākauj kaušanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no kaušanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju vai cūku kaušanai;

2)

mājputnu produkti jāapstrādā ražošanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no ražošanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju vai cūku produktu apstrādei;

3)

telpām, kurās savāc, glabā, pārvadā un iesaiņo mājputnu izcelsmes blakusproduktus, jābūt nodalītām no telpām, ko izmanto atgremotāju vai cūku izcelsmes blakusproduktiem;

4)

no mājputnu izcelsmes blakusproduktiem regulāri jāņem paraugi, kas jāanalizē, lai noteiktu atgremotāju vai cūku olbaltumvielu klātbūtni. Analīzes metodei jābūt šim mērķim zinātniski validētai. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros;

i)

kuros pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir no a) punktā minētajām kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem vai citiem šajā punktā minētiem uzņēmumiem;

ii)

kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā tādus, kas nepārstrādā atgremotāju vai cūku izcelsmes blakusproduktus.

1)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no atgremotājiem vai cūkām, jāražo slēgtā sistēmā, kas ir fiziski nodalīta no sistēmas, kuru izmanto no mājputniem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanā;

2)

no atgremotājiem vai cūkām iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti glabāšanas un pārvadāšanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no mājputniem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

3)

no atgremotājiem vai cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas glabāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras izmanto no mājputniem iegūtiem gataviem produktiem;

4)

no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no mājputniem, regulāri jāņem paraugi un, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās to analīžu metodes, ar ko barības kontroles mērķiem nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, tie jāanalizē, lai apstiprinātu, ka nav notikusi krustkontaminācija ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no atgremotājiem vai cūkām; paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; šādas paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus kompetentajai iestādei pieejamus glabā vismaz piecus gadus;

i)

kurus šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde;

ii)

kuros ražo tikai cūkām, akvakultūras dzīvniekiem vai kažokzvēriem paredzētu barību.

—

kompetentā iestāde tos ir reģistrējusi kā tādus, kas ražo komplekso barību no barības maisījumiem, kuri satur no mājputniem iegūtas pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas,

—

tie netur Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā definētos lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot cūkas, akvakultūras dzīvniekus vai kažokzvērus,

—

kompleksās barības ražošanā izmantotajos barības maisījumos, kas satur no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kopproteīna saturs ir mazāk nekā 50 %.

—

atgremotājiem paredzēti barības maisījumi jāražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un tur barības maisījumus dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

—

mājputniem paredzēti barības maisījumi jāražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā jātur telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un tur barības maisījumus citiem tādiem dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

—

dokumentācija, kurā ir detalizēti no mājputniem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu iepirkumi un izlietojums un šādas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu pārdevumi, kompetentajai iestādei pieejama jāglabā vismaz piecus gadus,

—

lai apstiprinātu, ka lauksaimniecības dzīvniekiem (izņemot mājputnus, akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus) paredzētajos barības maisījumos nav neatļautu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, no minētajiem barības maisījumiem regulāri jāņem paraugi un tie jāanalizē, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās to analīžu metodes, ar ko barības kontroles nolūkā nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; šādas paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; rezultāti kompetentajai iestādei pieejami jāglabā vismaz piecus gadus;

a)

kautuves, kas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas a) punkta pirmo daļu reģistrētas kā tādas, kurās nekauj atgremotājus, kā arī apstiprinātas kautuves, no kurām drīkst iegūt asinis, kas ražotas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

b)

kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi, citi pārtikas uzņēmumi un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumi, kas attiecīgi reģistrēti kā tādi, kuros nekauj atgremotājus, neatkaulo un nesadala atgremotāju gaļu, neapstrādā atgremotāju produktus un apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no pārtikas uzņēmumiem, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas a) punkta pirmo daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, kā arī apstiprinātas kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

c)

kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumi, kas reģistrēti attiecīgi kā tādi, kuros nekauj atgremotājus un mājputnus, neatkaulo un nesadala atgremotāju un mājputnu gaļu, neapstrādā atgremotāju un mājputnu produktus un apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no pārtikas uzņēmumiem, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas a) punkta pirmo daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kā arī apstiprinātas kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

d)

kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumi, kas reģistrēti attiecīgi kā tādi, kuri nekauj atgremotājus un cūkas, neatkaulo un nesadala atgremotāju gaļu un cūkgaļu, neapstrādā atgremotāju un cūku produktus un apstrādā vai glabā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no pārtikas uzņēmumiem, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas a) punkta pirmo daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kā arī apstiprinātas kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi pārtikas uzņēmumi, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu drīkst iegūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

e)

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros pārstrādā tikai no tādiem dzīvniekiem iegūtas asinis, kas nav atgremotāji, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kuros ražo asins pagatavojumus saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

f)

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros nepārstrādā atgremotāju blakusproduktus, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kas ražo no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas darbojas saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

g)

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros nepārstrādā atgremotāju un mājputnu blakusproduktus, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kas ražo no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas darbojas saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

h)

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros nepārstrādā atgremotāju un cūku blakusproduktus, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kas ražo no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas darbojas saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

i)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar III nodaļas B iedaļu ražo barības maisījumus, kas satur zivju miltus, dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu, asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas vai no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

j)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas d) punktu ražo barības maisījumus, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, kā arī apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar V nodaļas E iedaļas 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu ražo barības maisījumus tikai eksportam no Savienības vai gan barības maisījumus tikai eksportam no Savienības, gan akvakultūras dzīvniekiem domātus barības maisījumus, ko paredzēts laist Savienības tirgū;

k)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas E iedaļas d) punktu ražo zivju miltus saturošus piena aizstājējus neatšķirtiem atgremotāju sugu lauksaimniecības dzīvniekiem;

l)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas F iedaļas b) punktu ražo barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

m)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas G iedaļas b) punktu ražo mājputniem paredzētus barības maisījumus, kas satur no cūkām iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

n)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas H iedaļas b) punktu ražo cūkām paredzētus barības maisījumus, kas satur no mājputniem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

o)

noliktavas, kas apstiprinātas saskaņā ar III nodaļas A iedaļas 3. punktu vai V nodaļas E iedaļas 3. punkta d) apakšpunkta trešo daļu.

“2.

Kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, neražo uzņēmumos, kas ražo barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus vai akvakultūras dzīvniekus.”;

“3.

Atkāpjoties no 2. punkta:

a)

pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražo pārstrādes uzņēmumos, kuri atbilst IV nodaļas D iedaļas c) punkta vai IV nodaļas F iedaļas a) punkta i) apakšpunkta, vai IV nodaļas G iedaļas c) punkta, vai IV nodaļas H iedaļas c) punkta prasībām.

b)

barības maisījumus, kuri satur pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražo barības maisījumu ražošanas uzņēmumos, kuri:

c)

barības maisījumus, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iesaiņo un marķē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai ar importētājvalsts juridiskajām prasībām. Ja barības maisījumi, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, nav marķēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uz etiķetes norāda šādu tekstu: “Satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji”;

d)

neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, kas paredzēti eksportam no Savienības, pārvadā tādos transportlīdzekļos un konteineros, kā arī glabā tādās noliktavās, kurus neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, ko paredzēts laist tirgū un kas ir domāta lauksaimniecības dzīvniekiem atgremotājiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus. Dokumentāciju, kurā ir detalizēts pārvadāto vai glabāto produktu veids, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti, lai pārvadātu vai glabātu neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, kas paredzēti eksportam no Savienības, pēc tam var izmantot, lai pārvadātu vai glabātu barību, ko paredzēts laist tirgū un kas ir domāta lauksaimniecības dzīvniekiem atgremotājiem vai lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus, ja vien minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu krustkontamināciju. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, kompetentajai iestādei pieejamu glabā vismaz divus gadus.

Noliktavas, kurās glabā neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti d) punkta otrajā daļā, apstiprina kompetentā iestāde, pamatojoties uz minēto noliktavu pārbaudi attiecībā uz atbilstību minētajā daļā noteiktajām prasībām.”;