(1)

Lai sasniegtu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, sekmētu darbvietu radīšanu un ievērotu ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības, Savienībai tās transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē ir vajadzīga mūsdienīga, multimodāla un augstas veiktspējas infrastruktūra, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visas tās salas un reģionus, tostarp tās nošķirtos, tālākos, perifēros, kalnu un mazapdzīvotus reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāveicina konkurētspējīgāka un ilgtspējīgāka sociālā tirgus ekonomika un klimata pārmaiņu apkarošana.

(2)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“EISI”) mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklu jomā un stimulēt gan publiskā, gan privātā sektora finansējuma piesaisti, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. EISI būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģijas starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot pēc iespējas samazināt īstenošanas izmaksas.

(3)

EISI būtu arī jāveicina Savienības rīcība pret klimata pārmaiņām un jāatbalsta ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgi projekti, tostarp attiecīgā gadījumā – darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Jo īpaši būtu jāpastiprina EISI ieguldījums Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (4) (“Parīzes nolīgums”) mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomas 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķa jomā.

(4)

EISI būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis un sabiedriskā apspriešana saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

(5)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķus, plānots, ka šī regula palīdzēs integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar vismaz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Turklāt šai regulai būtu jāpalīdz panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas (“DFS”) 2021.–2027. gadam atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Ar EISI darbībām būtu jāpalīdz veidot 60 % no tā kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties inter alia uz šādiem koeficientiem: i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, uzlādes infrastruktūru, alternatīvajām un ilgtspējīgām degvielām, mazākpiesārņojoša pilsētu transporta, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; ii) 40 % iekšzemes ūdensceļiem un multimodalājiem pārvadājumiem, kā arī gāzes infrastruktūrai, ar noteikumu, ka tā ļauj palielināt atjaunojamā ūdeņraža vai biometāna izmantošanu. Detalizētajiem klimata jomas izdevumu izsekošanas koeficientiem, kas tiek piemēroti, attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (5) I pielikumā izklāstītajiem koeficientiem. Sagatavojot un īstenojot EISI, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas saistībā ar attiecīgajiem izvērtējumu un pārskatīšanas procesiem. Lai novērstu, ka infrastruktūra nav pasargāta no potenciālām ilgtermiņa klimata pārmaiņu sekām, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar EISI atbalstītajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumus, kas Komisijai būtu jāizstrādā saskaņoti ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

(6)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu Savienībai visās savās darbībās jātiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Dzimumu līdztiesība, kā arī vienlīdzīgas tiesības un iespējas visiem un minēto mērķu integrēšana būtu jāņem vērā un jāveicina EISI novērtēšanā, sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzīšanā.

(7)

Lai izpildītu ziņošanas pienākumus, attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu nolūkā atbalstīt pasākumus, ko veic, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2284 (6) mērķus, būtu jāapzina izdevumi, kuri ir saistīti ar emisiju vai gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu saskaņā ar minēto direktīvu.

(8)

Svarīgs EISI uzdevums ir palielināt sinerģijas un papildināmību starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Minētajā nolūkā EISI būtu jāparedz tādu darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz satīklotu un automatizētu mobilitāti vai ilgtspējīgām alternatīvajām degvielām. Digitālās komunikācijas iespēju nodrošināšana varētu būt neatņemama daļa enerģētikas un transporta jomas kopīgu interešu projektā. Turklāt katrā nozarē EISI būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus sinerģētiskus elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģijas starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei, kā arī palielinot līdzfinansējumu.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (7) ir izklāstītas pamatnostādnes par Eiropas transporta tīklu (“TEN-T”) (“TEN-T pamatnostādnes”), kurās noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi TEN-T īstenošanai. Jo īpaši minētajās pamatnostādnēs paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru un būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tīklu nepārtrauktību.

(10)

Lai nodrošinātu savienotību visā Savienībā, EISI finansētajām darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektu izstrādi transporta nozarē, vajadzētu būt balstītām uz visu transporta veidu papildināmību, lai nodrošinātu efektīvus, savstarpēji savienotus un multimodālus tīklus. Tām būtu jāietver arī ceļi tajās dalībvalstīs, kurās joprojām ir būtiska vajadzība pēc ieguldījumiem, lai pabeigtu to TEN-T autoceļu pamattīklu.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (8) (“Finanšu regula”) 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem Savienības atbalsta sniegšanā, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai uz noteiktu laiku DFS 2021.–2027. gadam darbības sākumā izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras atbalsta ar šo regulu un kuras jau ir uzsāktas, uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra pat tad, ja tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(12)

Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, prioritārā kārtā ir jāatbalsta pašreizējie TEN-T projekti, kā arī pārrobežu savienojumi un iztrūkstošo savienojumu izveide un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1315/2013, un vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā.

(13)

Jo īpaši Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) pilnīgai izvēršanai pamattīklā līdz 2030. gadam, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, ir vajadzīgs, lai tiktu pastiprināts Savienības līmeņa atbalsts un stimulēta privāto investoru dalība.

(14)

Turklāt lidostu savienojums ar TEN-T pamattīklu ir svarīgs priekšnoteikums sekmīgai TEN-T pamattīkla pabeigšanai un efektīvas intermodalitātes nodrošināšanai. Tādēļ prioritāte būtu jāpiešķir šādu savienojumu izveidei, kur to nav.

(15)

Lai īstenotu pārrobežu darbības, ir vajadzīga augsta līmeņa integrācija attiecībā uz plānošanu un īstenošanu. Neuzsverot nevienu no turpmāk uzskaitītajiem piemēriem, šo integrāciju varētu apliecināt, izveidojot atsevišķu projekta uzņēmumu, kopīgu pārvaldības struktūru, kopuzņēmumu, divpusēju tiesisko regulējumu, regulējumu, kas balstīts uz īstenošanas aktu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantu, vai izveidojot jebkādu cita veida sadarbību. Būtu jāatbalsta integrētu pārvaldes struktūru, ieskaitot kopuzņēmumu, izveide, tostarp, izmantojot augstāka līmeņa līdzfinansējumu.

(16)

Pašlaik izstrādājamo TEN-T īstenošanas pasākumu racionalizēšanā būtu jāatbalsta efektīvāka kopīgu interešu projektu īstenošana transporta jomā.

(17)

Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas un TEN-T attīstību, būtu jāveic pamattīkla koridoru un iepriekš identificēto posmu pielāgošana. Šādiem pielāgojumiem pamattīkla koridoros nebūtu jāietekmē pamattīkla pabeigšana līdz 2030. gadam, tiem būtu jāuzlabo koridoru pārklājums dalībvalstu teritorijā un vajadzētu būt proporcionāliem, lai saglabātu koridoru attīstības un koordinēšanas konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garumam nebūtu jāpalielinās par vairāk kā 15 %. Pamattīkla koridoru pielāgošanā pienācīgā kārtā būtu jāņem vērā pamattīkla ieviešanas pārskatīšanas rezultāti, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013. Pārskatīšanā būtu jāņem vērā tādi reģionāli pārrobežu dzelzceļa savienojumi TEN-T tīklā, kuri ir pamesti vai demontēti, kā arī citas izmaiņas visaptverošajā tīklā un Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekme.

(18)

Ir jāveicina publiskie un privātie ieguldījumi visos transporta veidos, lai veicinātu viedu, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu, piekļūstamu, drošu un aizsargātu mobilitāti visā Savienībā. 2017. gada 31. maija paziņojumā “Eiropa kustībā: Programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” Komisija nāca klajā ar plašu iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot satiksmes drošību, veicināt viedo ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazināt CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēt satīklotu un autonomu mobilitāti un nodrošināt darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Minētajām iniciatīvām attiecīgā gadījumā būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts ar EISI starpniecību.

(19)

TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti un alternatīvo degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (9) ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvo degvielu infrastruktūras visiem transporta veidiem ieviešanai Savienībā, lai pēc iespējas samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un mazinātu transporta ietekmi uz vidi un klimatu. Minētajā direktīvā ir arī noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim ir jānodrošina publiski pieejami uzlādes vai uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 8. novembra paziņojumā “Mazemisiju mobilitātes realizācija Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus”, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu mazemisiju mobilitāti, tostarp, ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, finansiāls atbalsts.

(20)

Komisija 2018. gada 17. maija paziņojuma “Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra” kontekstā uzsvēra, ka automatizētie transportlīdzekļi un progresīvas savienojamības sistēmas uzlabos transportlīdzekļu drošību, koplietošanu un pieejamību visiem pilsoņiem, arī tiem, kuriem patlaban varbūt nav iespēju izmantot mobilitātes pakalpojumus, piemēram, veciem cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šajā sakarā Komisija ierosināja arī “ES stratēģisku rīcības plānu par ceļu satiksmes drošību” un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/96/EK (10) grozījumu.

(21)

Lai uzlabotu transporta projektu pabeigšanu mazāk attīstītās tīkla daļās, piešķīrums no Kohēzijas fonda, ko reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (11), būtu jāpārvieto uz EISI, lai finansētu transporta projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā attiecībā uz 70 % no pārvietotā budžeta, piešķirot līdzekļus finansējuma saņemšanai atbilstīgajiem projektiem, būtu jāņem vērā Kohēzijas fonda piešķīrumi dalībvalstīm. Atlikušie 30 % no pārvietotā budžeta konkursa kārtībā būtu jāpiešķir iespējami lielākajam skaitam projektu, ko īsteno dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem un trūkstošo savienojumu izveidei. Dalībvalstīm būtu piemērojama vienlīdzīga attieksme, un pienācīgi būtu jāņem vērā nelabvēlīgās sekas, kuras izriet no pastāvīgas ģeogrāfiskās neaizsargātības. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotus atbilstīgo projektu sarakstus, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

(22)

Eiropadome 2020. gada 21. jūlija secinājumos vienojās, ka – plašākā DFS 2021.–2027. gadam kontekstā –1 384 000 000 EUR (2018. gada cenās) no EISI jāizmanto trūkstošo galveno pārrobežu dzelzceļa savienojumu pabeigšanai starp kohēzijas valstīm, lai atbalstītu iekšējā tirgus darbību, un ka minētajai summai ir jāpiemēro līdzfinansējuma noteikumi par pārvietojumu no Kohēzijas fonda uz EISI.

(23)

Ievērojot 2017. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Militārās mobilitātes uzlabošana Eiropas Savienībā”, 2018. gada 28. marta kopīgajā paziņojumā par militārās mobilitātes rīcības plānu tika uzsvērts, ka transporta infrastruktūras politika rada skaidru izdevību uzlabot sinerģijas starp aizsardzības vajadzībām un TEN-T ar kopējo mērķi uzlabot militāro mobilitāti visā Savienībā, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru un iespējamos civilās aizsardzības ieguvumus. Saskaņā ar militārās mobilitātes rīcības plānu Padome 2018. gadā apsvēra un validēja militārās prasības saistībā ar transporta infrastruktūru, un 2019. gadā Komisijas dienesti norādīja tās TEN-T daļas, kas ir piemērotas divējādam lietojumam, tostarp esošai infrastruktūrai nepieciešamos uzlabojumus. Savienības finansējums divējāda lietojuma projektiem būtu jāīsteno ar EISI starpniecību, pamatojoties uz darba programmām, ņemot vērā piemērojamās prasības, kas noteiktas militārās mobilitātes rīcības plāna kontekstā, un jebkuru turpmāku indikatīvu prioritāro projektu sarakstu, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar minēto plānu.

(24)

TEN-T pamatnostādnes atzīst, ka visaptverošais tīkls nodrošina visu Savienības salu un reģionu, tostarp nošķirto un tālāko reģionu, piekļūstamību un savienotību. Turklāt 2017. gada 24. oktobra paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta, enerģētikas un digitālās vajadzības un nepieciešamību nodrošināt atbilstošu Savienības finansējumu minēto vajadzību apmierināšanai, tostarp, ar EISI starpniecību piemērojot līdzfinansējuma likmes līdz, augstākais, 70 %.

(25)

Ņemot vērā būtiskās ieguldījumu vajadzības, kas jāizpilda, lai panāktu progresu virzībā uz TEN-T pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam (tās tiek lēstas 350 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam) un TEN-T visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam, kā arī dekarbonizācijas, digitalizācijas un pilsētattīstības ieguldījumu vajadzības (tās tiek lēstas 700 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam), ir lietderīgi izmantot dažādās Savienības finansēšanas programmas un instrumentus pēc iespējas efektīvāk, tādējādi maksimāli palielinot Savienības atbalstīto ieguldījumu pievienoto vērtību. Tas tiktu panākts ar racionalizētu ieguldījumu procesu, kas veicina transporta jomas plānošanas pamanāmību un saskaņotību attiecīgajās Savienības programmās, proti, EISI, Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un programmā InvestEU. Attiecīgā gadījumā jo īpaši būtu jāņem vērā veicinošie nosacījumi, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2021/1060 IV pielikumā.

(26)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013 (12) ir noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, apzināti kopīgu interešu projekti, kas vajadzīgi, lai īstenotu minētās prioritātes, un izklāstīti pasākumi attiecībā uz atļauju piešķiršanu, sabiedrības iesaistīšanu un regulējumu, kuru mērķis ir paātrināt un/vai atvieglot minēto projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi projekti ir atbilstīgi Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai. Kopīgu interešu projektu apzināšanā saskaņā ar minēto regulu turpinās ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, novērtējot projektus salīdzinājumā ar enerģijas pieprasījuma scenārijiem, kuri pilnībā atbilst Savienības enerģētikas un klimata mērķiem.

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (13) ir uzsvērta vajadzība izveidot veicinošu satvaru, kas ietver Savienības fondu labāku izmantošanu, ar skaidru atsauci uz veicinošām darbībām, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

(28)

Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kuras nolūks ir atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstīšana, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un viedas un efektīvas energosistēmas izveide, kas ietver uzglabāšanas un pieprasījumreakcijas risinājumus, kuri palīdzētu sabalansēt tīklu, tā atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vērienīgu mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu, nodrošinot godīgu un atbilstošu pāreju, ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

(29)

Ņemot vērā Savienības dekarbonizācijas programmu, būtiskas ir inovatīvas infrastruktūras tehnoloģijas, kas veicina pāreju uz mazemisiju enerģētikas un mobilitātes sistēmām un kas uzlabo enerģijas piegādes drošību, vienlaikus cenšoties panākt lielāku Savienības enerģētisko neatkarību. Konkrētāk, Komisija 2017. gada 23. novembra paziņojumā “Eiropas energotīklu nostiprināšana” uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka atjaunojamo energoresursu enerģija līdz 2030. gadam veidos pusi no saražotās enerģijas, elektroenerģijas loma arvien vairāk būs virzīt to nozaru dekarbonizāciju, kurās līdz šim dominēja fosilais kurināmais, piemēram, transporta, rūpniecības, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, un ka tāpēc Eiropas energoinfrastruktūras politikā arvien lielāks uzsvars ir jāliek uz ieguldījumiem elektroenerģijas starpsavienojumos, elektroenerģijas akumulācijā, viedo energotīklu projektos un gāzes infrastruktūrā. Lai atbalstītu Savienības dekarbonizācijas mērķus, iekšējā tirgus integrāciju un enerģijas piegādes drošību, pienācīga vērība un prioritāte būtu jāpiešķir tehnoloģijām un projektiem, kas veicina pāreju uz mazemisiju ekonomiku. Komisija izvirzīs mērķi palielināt to viedo energotīklu, inovatīvu elektroenerģijas akumulācijas, kā arī CO2 transportēšanas pārrobežu projektu skaitu, kuri atbalstāmi saskaņā ar EISI.

(30)

Pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā jāveicina atjaunojamo energoresursu enerģijas rentabla izvēršana Savienībā un tas, ka tiks sasniegts saistošais Savienības mērķis, proti, panākt vismaz 32 % atjaunojamo energoresursu enerģijas 2030. gadā, kā minēts Direktīvas (ES) 2018/2001 3. pantā, un jāsekmē stratēģiska inovatīvu tehnoloģiju ieviešana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju. Ilustratīvi atbilstīgo tehnoloģiju piemēri cita starpā ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana no piekrastes un atkrastes vēja enerģijas, saules enerģijas, ilgtspējīgas biomasas, okeāna enerģijas, ģeotermālās enerģijas vai to kombinācijas, to pieslēgumi tīklam un papildu elementi, piemēram, uzglabāšanas vai pārveides iekārtas. Atbilstīgās darbības attiecas ne tikai uz elektroenerģijas nozari, bet var attiekties uz citiem enerģijas nesējiem un iespējamu nozaru savienojumu, piemēram, ar siltumapgādi un aukstumapgādi, enerģijas pārvēršanu gāzē, uzglabāšanu un transportēšanu. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs, lai saglabātu elastību saistībā ar tehnoloģiju modernizāciju un attīstību. Šādi projekti ne obligāti ietver fizisku saikni starp dalībvalstīm, kuras sadarbojas. Minētie projekti var atrasties tikai vienas no iesaistītajām dalībvalstīm teritorijā ar noteikumu, ka tiek piemēroti šīs regulas pielikuma IV daļas vispārējie kritēriji.

(31)

Lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un projektu ieviešanu tirgū, Komisijai būtu jāveicina pārrobežu projektu izstrāde atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Enerģētikas nozarē, ja pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā nav pietiekami ieviesti tirgū, pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā paredzētais neizmantotais budžets būtu jāizmanto, lai sasniegtu Eiropas enerģētikas tīklu mērķus attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar kopīgu interešu projektiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 347/2013, pirms tiek apsvērta iespēja izmantot Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas finansēšanas mehānismu, kas izveidots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (14).

(32)

Ir jāatbalsta viedo energotīklu projekti, kas integrē elektroenerģijas ražošanu, sadali vai patēriņu, izmantojot reāllaika sistēmu pārvaldību un ietekmējot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas. EISI atbalstam šādiem projektiem būtu arī jāatspoguļo viedo energotīklu būtiskā nozīme enerģētikas pārkārtošanā un būtu jāpalīdz pārvarēt finansējuma trūkumu, kurš pašlaik kavē ieguldījumus viedo energotīklu tehnoloģijas plašā izmantošanā.

(33)

Savienības atbalsta kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārrobežu energotīklu starpsavienojumiem, tostarp tiem, kas nepieciešami, lai sasniegtu 10 % elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi 2020. gadā un 15 % mērķi 2030. gadā, kas noteikti Regulā (ES) 2018/1999. Elektroenerģijas starpsavienotāju uzstādīšana ir izšķiroša tirgu integrācijai un energoizolācijas izbeigšanai, ļaujot iekļaut sistēmā vairāk atjaunojamu energoresursu enerģijas un tādējādi gūstot labumu no to citādā pieprasījuma un atjaunojamo energoresursu piedāvājuma portfeļa, kā arī no atkrastes vēja tīkliem un viedajiem elektrotīkliem, integrējot visas valstis likvīdā un konkurences enerģētikas tirgū.

(34)

Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienojamības infrastruktūras. Savienības rūpniecības digitalizācija un, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes nozares modernizācija ir atkarīga no vispārējas piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienojamība ir kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanā, atbalstot vietējās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. EISI intervences apmērs digitālās savienojamības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir jānosaka kopīgu interešu digitālās savienojamības infrastruktūras projekti, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (15).

(35)

Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (“Gigabitu sabiedrības stratēģija”) ir izklāstīti stratēģiskie mērķi 2025. gadam nolūkā optimizēt digitālās savienojamības infrastruktūrā veiktos ieguldījumus. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (16) mērķis inter alia ir radīt normatīvo vidi, kas stimulē privātos ieguldījumus digitālās savienojamības tīklos. Tomēr ir skaidrs, ka izvērstie tīkli joprojām nebūs komerciāli dzīvotspējīgi daudzās jomās visā Savienībā dažādu faktoru dēļ, piemēram, nošķirtības un teritoriālās vai ģeogrāfiskas specifikas, maza iedzīvotāju blīvuma un dažādu sociālekonomisko faktoru dēļ, un tādēļ tiem steidzami jāpievērš lielāka uzmanība. Tāpēc EISI būtu jāpielāgo, lai veicinātu to stratēģisko mērķu sasniegšanu, kuri noteikti Gigabitu sabiedrības stratēģijā un kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu līdzsvaru starp attīstību laukos un pilsētās, un lai papildinātu atbalstu, ko ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai sniedz citas programmas, jo īpaši ERAF, Kohēzijas fonds un programma InvestEU.

(36)

Lai gan visi digitālās savienojamības tīkli, kas savienoti ar internetu, būtībā ir Eiropas mēroga tīkli, galvenokārt, pateicoties to lietotņu un pakalpojumu darbībai, ko tie nodrošina, sniedzot atbalstu ar EISI starpniecību, prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kurām ir vislielākā paredzamā ietekme uz digitālo vienoto tirgu, inter alia tās pielāgojot Gigabitu sabiedrības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, kā arī uz ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi, ņemot vērā novērotās tirgus nepilnības un īstenošanas šķēršļus.

(37)

Skolas, universitātes, bibliotēkas, vietējās, reģionālās vai valsts pārvaldes iestādes, galvenie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, slimnīcas un medicīnas centri, transporta mezgli un uzņēmumi, kas plaši izmanto digitālās tehnoloģijas, ir subjekti un vietas, kas var ietekmēt būtiskas sociālekonomiskās norises teritorijās, kurās tie atrodas, tostarp lauku apvidos un mazapdzīvotās vietās. Šādiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem jābūt gigabitu savienojamības avangardā, lai mājsaimniecībām, uzņēmumiem un vietējām kopienām Savienībā nodrošinātu piekļuvi vislabākajiem pakalpojumiem un lietotnēm. EISI būtu jāatbalsta piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem, tostarp 5G sistēmām un citiem modernākās savienojamības veidiem, kas spēj nodrošināt gigabitu savienojamību minētajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, lai maksimāli palielinātu to pozitīvo ietekmi plašākā ekonomikā un sabiedrībā šajās jomās, tostarp, palielinot lietotāju pieprasījumu pēc savienojamības un pakalpojumiem.

(38)

Nesavienotas teritorijas visā Savienībā ir problemātiskie posmi un neizmantots potenciāls digitālajam vienotajam tirgum. Lielākajā daļā lauku un attālo apgabalu augstas kvalitātes interneta savienojamībai var būt svarīga nozīme digitālās plaisas, izolētības un depopulācijas novēršanā, samazinot gan preču piegādes, gan pakalpojumu sniegšanas izmaksas un daļēji kompensējot nošķirtību. Augstas kvalitātes interneta savienojamība ir nepieciešama jaunām ekonomiskām iespējām, piemēram, precīzajai lauksaimniecībai vai bioekonomikas attīstīšanai lauku apgabalos. EISI būtu jāsekmē tas, ka visām mājsaimniecībām Savienībā gan laukos, gan pilsētās tiek nodrošināta ļoti augstas veiktspējas fiksēta vai bezvadu savienojamība, īpaši koncentrējoties uz tās izvēršanu jomās, kur vērojamas noteikta līmeņa tirgus nepilnības, ko var novērst, izmantojot zemas intensitātes dotācijas. EISI atbalstīto darbību sinerģijas būtu maksimāli jāpalielina, pienācīgi ņemot vērā sociālekonomisko virzītājspēku koncentrācijas līmeni attiecīgajā teritorijā un pārklājuma nodrošināšanai vajadzīgā finansējuma līmeni. Turklāt EISI būtu jāizvirza mērķis nodrošināt mājsaimniecību un teritoriju pilnīgu pārklājumu, jo vēlākā laikā novērst trūkumus teritorijā, kurā jau ir nodrošināts pārklājums, ir ekonomiski neizdevīgi.

(39)

Turklāt, ņemot vērā WiFi4EU iniciatīvas panākumus, EISI būtu jāturpina atbalstīt bezmaksas, drošas, augstas kvalitātes, vietējas bezvadu savienojamības nodrošināšanu vietējās sabiedriskās dzīves centros, tostarp attiecībā uz subjektiem, kam ir sabiedriska misija, piemēram, publiskām iestādēm un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī plašai sabiedrībai piekļūstamās vietās ārpus telpām, lai popularizētu Savienības digitālo redzējumu vietējās kopienās.

(40)

Digitālā infrastruktūra ir svarīgs atspēriena punkts inovācijai. Lai maksimāli palielinātu EISI ietekmi, tas būtu jākoncentrē uz digitālās infrastruktūras finansēšanu. Tāpēc individuāli digitālie pakalpojumi un lietotnes, piemēram, tādi, kuros izmanto dažādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas vai mākslīgo intelektu, būtu jāizslēdz no EISI darbības jomas, un tā vietā attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpievēršas citos instrumentos, piemēram, programmā “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (17). Svarīgi ir arī maksimāli palielināt sinerģijas starp dažādām programmām.

(41)

Lai gaidāmie nākamās paaudzes digitālie pakalpojumi, piemēram, lietu interneta pakalpojumi un digitālās lietotnes, kas, paredzams, radīs būtiskus ieguvumus dažādām nozarēm un sabiedrībai kopumā, būtu dzīvotspējīgi, ir vajadzīgs nepārtraukts pārrobežu pārklājums ar 5G sistēmām, jo īpaši lai lietotājiem un priekšmetiem būtu iespēja saglabāt savienojumu ar internetu, atrodoties kustībā. Tomēr joprojām nav skaidrības par izmaksu dalīšanas scenārijiem saistībā ar 5G izvēršanu minētajās nozarēs, un dažās svarīgākajās jomās ir ļoti augsts iespējamas komerciālas izmantošanas risks. Paredzams, ka autoceļu koridori un dzelzceļa savienojumi būs svarīgākās jomas jauno lietotņu pirmajā posmā savienotas mobilitātes jomā, un tāpēc tie ir svarīgi pārrobežu projekti, kas finansējami saskaņā ar EISI.

(42)

Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai, palielinātu Savienības digitālo tīklu veiktspēju un noturību un sekmētu teritoriālo kohēziju, ir jāizvērš elektronisko sakaru bāzes tīkli, tostarp zemūdens kabeļi, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos, vai savieno Eiropas salas, tālākos reģionus vai aizjūras zemes un teritorijas, tostarp pa Savienības teritoriālajiem ūdeņiem un dalībvalstu ekskluzīvo ekonomikas zonu. Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži nav komerciāli dzīvotspējīgi. Turklāt vajadzētu būt pieejamam atbalstam, lai Eiropas augstas veiktspējas datošanas resursus papildinātu ar pienācīgiem savienojumiem, kur datplūsmas ātrums jau būtu mērāms terabitos.

(43)

Ar darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektus digitālās savienojamības infrastruktūras jomā, būtu jāievieš tehnoloģija, kas ir vispieejamākā un vispiemērotākā konkrētajam projektam un kas piedāvā labāko līdzsvaru starp modernākajām tehnoloģijām datu plūsmas kapacitātes, pārraides drošības, tīkla noturības un izmaksu efektivitātes ziņā. Šāda ieviešana būtu jānosaka par prioritāti darba programmās, ņemot vērā šajā regulā noteiktos kritērijus. Ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā var ietvert pasīvo infrastruktūru, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos, kā arī vides ieguvumus. Visbeidzot, nosakot prioritātes darbībām, būtu jāņem vērā iespējamā pozitīvā netiešā ietekme savienojamības ziņā, piemēram, kad izvērsts projekts var uzlabot nākotnē veicamo izvēršanu ekonomisko pamatojumu, veicinot teritoriju un iedzīvotāju pārklājumu apgabalos, kas līdz šim nav bijuši aptverti.

(44)

Savienība ir izstrādājusi pati savu satelītu pozicionēšanas, navigācijas un laikiestates (PNT) tehnoloģiju (Galileo un EGNOS programmas) un savu Zemes novērošanas un monitoringa programmu (Copernicus). Galileo un EGNOS programmas un Copernicus programma piedāvā progresīvus pakalpojumus, kas sniedz svarīgus ekonomiskus ieguvumus sabiedrībai un privātiem lietotājiem. Tāpēc ikvienai transporta, enerģētikas vai digitālai infrastruktūrai, kura finansēta ar EISI un kurā izmantoti PNT vai Zemes novērošanas pakalpojumi, vajadzētu būt tehniski saderīgai ar minētajām programmām.

(45)

Saskaņā ar pašreizējo programmu 2017. gadā izsludinātā pirmā finansējuma apvienošanas aicinājuma pozitīvie rezultāti apstiprināja, ka Savienības dotāciju kombinēšana ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas vai valsts attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un privātā sektora investoriem, tostarp publiskām un privātām partnerībām, ir svarīga un ka tā dod pievienoto vērtību. Finansējuma apvienošanai būtu jāpalīdz piesaistīt privātos ieguldījumus un nodrošināt publiskā sektora vispārējā ieguldījuma piesaistes palielināšanu saskaņā ar programmas InvestEU mērķiem. Tāpēc EISI būtu jāturpina atbalstīt tādas darbības, kuras var finansēt, apvienojot Savienības dotācijas un citus finansējuma avotus.

(46)

Transporta nozarē summām, kuras izmanto finansējuma apvienošanas darbībām, nevajadzētu pārsniegt 10 % no DFS 2021.-2027. gadam 1. izdevumu kategorijas 2. apakškategorijas. Vajadzētu būt iespējai izmantot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, darbībām, kas saistītas ar viedu, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, piekļūstamu, drošu un aizsargātu mobilitāti.

(47)

EISI politikas mērķi jāīsteno arī ar finanšu instrumentiem un budžeta garantijām programmas InvestEU politikas sadaļās. EISI darbības būtu jāizmanto, lai palielinātu ieguldījumus, samērīgā veidā novēršot tirgus nepilnības vai nepietiekamu ieguldījumu situācijas, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, jo īpaši gadījumos, ja darbības nav komerciāli dzīvotspējīgas, bet tām ir skaidra Savienības pievienotā vērtība.

(48)

Lai atbalstītu integrētu inovāciju cikla attīstību, ir jānodrošina savstarpēja papildināmība starp inovatīvajiem risinājumiem, kas izstrādāti Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammu ietvaros, un inovatīvajiem risinājumiem, kas ieviesti ar EISI atbalstu. Šajā nolūkā sinerģijām ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (18), jānodrošina, ka pētniecības un inovācijas vajadzības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē Savienībā ir apzinātas un izveidotas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā. Turklāt sinerģijām ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” jānodrošina, ka EISI atbalsta inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu plaša mēroga izvēršanu un ieviešanu transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā, jo īpaši saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Tāpat sinerģijām ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” jānodrošina, ka tiks veicināta informācijas un datu apmaiņa starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un EISI, piemēram, izceļot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tehnoloģijas, kuras sasniegušas augstu tirgus gatavības pakāpi, ko varētu turpināt izvērst ar EISI.

(49)

EISI ilgums ir saskaņots ar DFS ilgumu. Ar šo regulu būtu jānosaka finansējums visam laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (19) 18. punkta nozīmē.

(50)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Minēto reformu prioritāšu atbalstam dalībvalstis izstrādā savu valsts daudzgadu investīciju stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar gada valsts reformu programmām, izmantojot to kā veidu, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kuri atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jāpalīdz saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt pievienoto vērtību no finansiālā atbalsta, kas attiecīgi tiks saņemts, jo īpaši no ERAF, Kohēzijas fonda, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas, programmas InvestEU un EISI. Attiecīgā gadījumā finansiālais atbalsts arī būtu jāizmanto veidā, kas atbilst Savienības un valsts enerģētikas un klimata plāniem.

(51)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, iepirkumu un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(52)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Izdarot šādas izvēles, būtu jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(53)

Juridiskām personām, kas iedibinātas Savienībā, ciktāl iespējams, būtu jāspēj savstarpēji piedalīties līdzvērtīgās tādu trešo valstu programmās, kuras piedalās EISI.

(54)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (20) (“EEZ līgums”) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(55)

Finanšu regula paredz noteikumus par dotāciju piešķiršanu. Lai ņemtu vērā EISI atbalstīto darbību specifiku un nodrošinātu saskaņotu īstenošanu nozarēs, uz kurām EISI attiecas, ir jāsniedz papildu norādījumi par atbilstības un dotāciju piešķiršanas kritērijiem. Darbību atlasē un to finansēšanā vienīgi būtu jāievēro šajā regulā un Finanšu regulā paredzētos nosacījumus. Neskarot Finanšu regulu, vajadzētu būt iespējai darba programmām paredzēt vienkāršotas procedūras.

(56)

Saskaņā ar Finanšu regulu atlases un piešķiršanas kritēriji ir noteikti darba programmās. Transporta nozarē projekta kvalitāte un svarīgums būtu jānovērtē, arī ņemot vērā projekta paredzamo ietekmi uz Eiropas savienotību, tā atbilstību piekļūstamības prasībām un tā stratēģiju attiecībā uz turpmākajām uzturēšanas vajadzībām.

(57)

Saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (22), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (23) un (ES) 2017/1939 (24) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšuintereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (25). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(58)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (26), personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar EISI noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(59)

Savienībai būtu jācenšas panākt saskaņotību un sinerģijas ar Savienības ārējās politikas programmām, tostarp pirmspievienošanās palīdzību, ņemot vērā saistības, kas uzņemtas Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojuma “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” kontekstā.

(60)

Kad trešās valstis vai subjekti, kas iedibināti trešās valstīs, piedalās darbībās, kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos vai pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, finansiālam atbalstam vajadzētu būt pieejamam tikai tad, ja tas ir nepieciešams minēto projektu mērķu sasniegšanai. Attiecībā uz pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā – sadarbībā starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un trešo valsti (tostarp Enerģētikas kopienu) būtu jāievēro Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītie nosacījumi par to, ka ir vajadzīga fiziska saikne ar Savienību.

(61)

Komisijas 2017. gada 3. oktobra paziņojumā “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā” norādīts, ka Savienība ir visatvērtākais tirgus pasaulē iepirkuma jomā, bet Savienības uzņēmumu piekļuve citās valstīs ne vienmēr ir līdzvērtīga. Tādēļ EISI labuma guvējiem būtu pilnībā jāizmanto stratēģiskā iepirkuma iespējas, ko piedāvā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (27).

(62)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (28) 22. un 23. punktu, EISI būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, piemēram, par klimata izdevumu apzināšanu, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu EISI ietekmi uz vietas. Komisijai būtu jāveic izvērtējumi un par tiem jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, lai novērtētu finansējuma efektivitāti un lietderību un to, kā tas ietekmē EISI vispārējo mērķu sasniegšanu, un veiktu visas vajadzīgās korekcijas.

(63)

Būtu jāīsteno pārredzami, atbildīgi un pienācīgi uzraudzības un ziņošanas pasākumi, tostarp izmērāmi rādītāji, lai novērtētu un ziņotu par EISI gūtajām sekmēm šajā regulā noteikto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā. Minētajiem pasākumiem būtu arī jānodrošina, ka tiek atzīti EISI sasniegumi. Šai snieguma ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka dati EISI īstenošanas un tās rezultātu uzraudzībai ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un konstatētajām grūtībām un ka minētie dati un rezultāti tiek apkopoti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Lai EISI savāktu attiecīgos datus, jānosaka samērīgas ziņošanas prasības Savienības līdzekļu saņēmējiem.

(64)

EISI būtu jāīsteno ar darba programmu starpniecību. Komisijai līdz 2021. gada 15. oktobrim būtu jāpieņem pirmās daudzgadu darba programmas, kam būtu jāietver grafiks uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus pirmajiem trim EISI gadiem, to tematus un indikatīvo budžetu, kā arī perspektīvu satvaru, kas aptver visu plānošanas periodu.

(65)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz to, lai paredzētu īpašus noteikumus par līdzfinansēšanu starp pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā daļām, vajadzības gadījumā precizētu infrastruktūras vajadzības, kas piemērojamas konkrētām divējāda lietojuma infrastruktūras darbību kategorijām, un izvērtēšanas procedūru attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar divējāda lietojuma infrastruktūras darbībām, pieņemtu darba programmas un piešķirtu Savienības finansiālo atbalstu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (29).

(66)

Lai vajadzības gadījumā pielāgotu rādītājus, ko izmanto EISI uzraudzīšanā, katram transporta nozares konkrētajam mērķim piešķirto budžeta līdzekļu indikatīvās procentuālās daļas un transporta pamattīkla koridoru definīcijas, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus par grozījumiem šīs regulas pielikuma I, II un III daļā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(67)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot, attīstīt, modernizēt un pabeigt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga vai ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(68)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (30) un Regula (ES) Nr. 283/2014 tādēļ būtu jāatceļ. Tomēr būtu jāpatur spēkā Regulas (ES) Nr. 1316/2013 29. pants, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 (31) pielikums tiek grozīts attiecībā uz kravas koridoru sarakstu.

(69)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajās politikas jomās un lai īstenošanu varētu sākt no DFS 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,