(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 (3) ir būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) periodiskie neatkarīgie izvērtējumi un Regulas (EK) Nr. 294/2008 piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas, lai turpinātu uzlabot EIT modeli un tā pamatā esošos procesus. Turklāt EIT vidusposma izvērtējumā un ex ante ietekmes novērtējumā ir apzinātas vairākas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, un cita starpā tās ietver zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) finansēšanas modeli, ZIK integrāciju vietējās inovācijas ekosistēmās, ZIK atvērtību un pārredzamību un EIT veikto pārraudzību. Šī regula arī sniedz iespēju pievērsties minētajiem aspektiem.

(3)

Par spēcīga Eiropas rūpniecības, konkurences un inovāciju pamata uzturēšanu pirmkārt atbild dalībvalstis. Taču ar inovācijām saistīto risināmo uzdevumu raksturs un apmērs liek arī sadarboties Savienības līmenī.

(4)

EIT ir izveidots, lai papildinātu Savienības un valstu pašreizējos politikas virzienus un iniciatīvas, veicinot zinību triādes – augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas – integrāciju visā Savienībā.

(5)

EIT būtu jāpalīdz stiprināt Savienības un dalībvalstu inovācijas spējas, lai risinātu galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras sabiedrība, tādējādi veicinot ilgtspējīgu Savienības ekonomikas attīstību un konkurētspēju.

(6)

EIT, izmantojot ZIK, būtu jācenšas atvērtā un pārredzamā veidā stiprināt inovācijas ekosistēmas visā Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, EIT būtu jāveicina un jāuzlabo tīklu veidošana, integrācija un sadarbība, kā arī jāsekmē dažādu inovācijas kopienu sinerģijas visā Savienībā. EIT mērķis ir arī īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt īstenot Savienības mērķus un politikas virzienus, tostarp tos, kas minēti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 27. maija paziņojumā par ES budžetu – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēku (Eiropas atveseļošanas plāns), 2020. gada 19. februāra paziņojumā par Eiropas Datu stratēģiju, 2020. gada 10. marta paziņojumā par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai un 2020. gada 10. marta paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju un tos, kas attiecas uz Savienības stratēģiskās autonomijas panākšanu, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Turklāt EIT būtu jāpalīdz risināt globālos izaicinājumus, tostarp sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), ievērojot ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam (Programma 2030. gadam) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (5) (“Parīzes nolīgums”) principus, un vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ekonomiku. Šī pāreja būs iespējama tikai tad, ja tiks veicināta pētniecība un inovācija, uzsverot vajadzību pastiprināt labvēlīgus apstākļus un ieguldījumus, lai uzlabotu Eiropas zināšanu bāzi un pētniecības un inovācijas spējas, jo īpaši videi un klimatam nekaitīgās tehnoloģijās un inovācijās.

(7)

EIT būtu jāveicina ZIK atvērtība, lai stiprinātu sadarbības saites un radītu sinerģiju starp dažādām inovācijas kopienām Eiropā, tādējādi veicinot ģeogrāfisko daudzveidību un talantu apriti.

(8)

EIT prioritāšu jomas un finansiālās vajadzības septiņu gadu laikposmam, kas aptver attiecīgo daudzgadu finanšu shēmu (“DFS”), būtu jāizklāsta stratēģiskajā inovāciju programmā (“SIP”). SIP būtu jāsaskaņo ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (6) (“pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa””), tostarp attiecībā uz ziņošanu, pārraudzību, izvērtēšanu un citām minētajā regulā noteiktajām prasībām, un tajā būtu jāņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskā plānošana. SIP būtu jārada un jāveicina sinerģija ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, citām attiecīgajām DFS Savienības programmām, un citām attiecīgām Savienības, valstu un reģionālām iniciatīvām, politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar tiem, kas atbalsta pētniecību un inovāciju, izglītību un prasmju attīstīšanu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu rūpniecību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību. Ņemot vērā SIP nozīmīgumu Savienības inovāciju politikā un tās sagaidāmo sociālekonomisko ietekmi Savienībā, SIP būtu jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Minētā Komisijas priekšlikuma pamatā vajadzētu būt EIT ieguldījumam. Šāds ieguldījums būtu jādara pieejams Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Covid-19 uzliesmojuma izraisītā krīze ir radījusi būtiskus traucējumus dalībvalstu veselības aprūpes un ekonomikas sistēmās. Lai pārvarētu krīzes radīto ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku, vidi un tehnoloģijām, būs vajadzīga Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru sadarbība. EIT un ZIK būtu elastīgi jāreaģē uz esošajām, kā arī jauniem un negaidītiem izaicinājumiem un prioritātēm un jāspēj īstenot pasākumus un iniciatīvas, lai sniegtu pienācīgu atbalstu savām ekosistēmām. Jo īpaši EIT un ZIK būtu jāveicina inovācijas centieni, kas vajadzīgi, lai novērstu Covid-19 krīzes ietekmi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Eiropas zaļajā kursā, Eiropas atveseļošanas plānā, jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā un IAM, vienlaikus nodrošinot sinerģiju ar citām Savienības iniciatīvām un partnerībām.

(10)

Atbilstīgi Regulai (ES) 2021/695 EIT darbībām būtu jāpievēršas stratēģiskiem ilgtermiņa uzdevumiem, jo īpaši pārnozaru un starpnozaru jomās, tostarp inovatīvu ar tehnoloģijām nesaistītu risinājumu izstrādei, kuras ir nepieciešams papildinājums uz tehnoloģijām orientētām inovācijas darbībām. Tādējādi EIT būtu regulāri jāveicina dialogs ar pilsonisko sabiedrību, pētniecības organizācijām, inovācijas centriem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), augstākās izglītības iestādēm (AII) un rūpniecības pārstāvjiem.

(11)

EIT ar ZIK starpniecību papildināmībā ar Eiropas Inovācijas padomi (EIP), kā arī citām attiecīgām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām un programmu InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (7), par prioritāru būtu jāuzskata uzņēmējdarbības konteksta piešķiršana tā darbībām augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un to komerciāla izmantošana, kā arī jāatbalsta AII inovācijas un uzņēmējdarbības spējas un inovatīvu uzņēmumu izveide un attīstība.

(12)

EIT vajadzētu darboties, izmantojot izcilības virzītas institucionalizētas Eiropas partnerības starp AII, pētniecības organizācijām, uzņēmumiem, tostarp MVU un publiskiem uzņēmumiem, kā arī vietējām iestādēm, sociālajiem uzņēmumiem, attiecīgām bezpeļņas organizācijām, un citām ieinteresētajām personām. Ņemot vērā dažu uzņēmumu inovatīvo raksturu attiecībā uz to piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, to organizatorisko struktūru vai to izmantotajām ražošanas metodēm, būtu jācenšas veicināt sociālo uzņēmējdarbību un ciešāk iesaistīt MVU un sociālos uzņēmumus, nodrošinot to aktīvu līdzdalību. Minētajām partnerībām būtu jākļūst finansiāli ilgtspējīgām, mobilizējot līdzekļus no citiem privātiem un publiskiem avotiem, un jāpiesaista un jāiesaista pēc iespējas plašāks attiecīgu jaunu partneru loks. Valdei tās būtu jāatlasa un jāpasludina par ZIK saskaņā ar SIP norādītājām prioritārajām jomām un grafiku, ņemot vērā prioritātes, kas noteiktas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajā plānošanā, risinot jaunus globālus un sociālus izaicinājumus. Tās būtu jāatlasa, pamatojoties uz konkurenciālu, atklātu, pārredzamu un uz izcilību balstītu procesu, saskaņā ar šo regulu un Regulā (ES) 2021/695 noteiktajiem Eiropas partnerību atlases kritērijiem. Pirmajai šādai ZIK, kas ir jāizveido pēc iespējas drīzāk 2022. vai 2023. gadā, vajadzētu būt saistītai ar kultūras un radošajām nozarēm, un otrajai šādai ZIK, kas ir jāizveido 2026. gadā, – ar ūdens, jūras un jūrlietu nozarēm un ekosistēmām.

(13)

Ņemot vērā ZIK specifiku, ir jāparedz īpaši obligātie nosacījumi ZIK izveidei, atkāpjoties no dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem, kas paredzēti pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Tāpat attiecīgā gadījumā īpaši noteikumi par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu var būt vajadzīgi attiecībā uz ZIK pievienotās vērtības darbībām.

(14)

Valdei vajadzētu vadīt un uzraudzīt EIT darbības un būt atbildīgai par to atlasi, izraudzīšanu, finansēšanu, pārraudzību un izvērtēšanu atbilstīgi Regulai (ES) 2021/695 un SIP. Ieceļot valdes locekļus, Komisijai būtu jānodrošina līdzsvarota tādu personu pārstāvība, kurām ir pieredze augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas vai uzņēmējdarbības jomā, kā arī dzimumu līdzsvars un ģeogrāfiskais tvērums, par vadošo principu nosakot izcilību.

(15)

EIT būtu pastāvīgi jāuzrauga un periodiski jāveic neatkarīgi ārēji izvērtējumi par katras ZIK rādītājiem, rezultātiem un ietekmi, tostarp to virzība uz finansiālo ilgtspēju, izmaksu efektivitāti un atvērtību jauniem dalībniekiem. Minētajos periodiskajos izvērtējumos būtu jāiekļauj vidusposma pārskati, kas aptver partnerības nolīguma pirmos trīs gadus un trīs gadus pēc pagarināšanas, visaptveroši novērtējumi, kas veikti līdz partnerības nolīguma septītā gada beigām, un galīgie pārskati, kas veikti līdz partnerības nolīguma darbības beigām. Valdei vajadzības gadījumā būtu jāveic korektīvi pasākumi attiecībā uz ZIK.

(16)

EIT būtu regulāri jāinformē dalībvalstu pārstāvju grupa (DPG) par EIT un ZIK sniegumu, sasniegumiem un darbībām, to pārraudzības un izvērtēšanas rezultātiem, to darbības rādītājiem un korektīvajiem pasākumiem. DPG būtu jākonsultē valde un direktors stratēģiski svarīgos jautājumos, kā arī jāsniedz konsultācijas EIT un ZIK un jāapmainās ar pieredzi ar tiem. EIT būtu jāorganizē DPG sanāksmes.

(17)

Lai sekmētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un vairotu tās pievilcību starptautiskajā arēnā un inovācijas un uzņēmējdarbības spējas, EIT un ZIK būtu jāspēj piesaistīt partnerorganizācijas, pētniekus un studentus no visas Savienības, tostarp no Savienības tālākajiem reģioniem un citiem reģioniem, tādējādi veicinot to mobilitāti.

(18)

EIT un ZIK attiecību pamatā vajadzētu būt partnerības pamatnolīgumiem un dotāciju nolīgumiem, kuros būs noteiktas ZIK tiesības un pienākumi un EIT uz sniegumu balstītais finansiālais ieguldījums ZIK. Lai ierobežotu ZIK administratīvo slogu un nodrošinātu vairāk ilgtermiņa plānošanas resursu un darbību, EIT būtu ar ZIK jānoslēdz daudzgadu dotāciju nolīgumi uz laiku līdz trim gadiem vai, ja tas tiek uzskatīts par piemērotāku, ikgadēji dotāciju nolīgumi. Atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (8) (“Finanšu regula”), EIT būtu jāspēj izveidot šādu partnerības nolīgumu sākotnējam septiņu gadu periodam un, ja ZIK vidusposma pārskatīšanā un visaptverošajā novērtējumā ir uzrādīti pozitīvi rezultāti un rādītāji, pagarināt to pēc minētā perioda uz vēl vienu periodu, kas nepārsniedz septiņus gadus. Pēc partnerības nolīguma termiņa beigām EIT un ZIK var noslēgt sadarbības memorandu, lai uzturētu aktīvu sadarbību.

(19)

Ir jāatbalsta augstākā izglītība kā neatņemama, taču bieži vien trūkstoša zinību triādes sastāvdaļa. Iesaistītajām AII un profesionālās izglītības un apmācības sniedzējiem ar ZIK starpniecību būtu jāpiešķir zinātniskie grādi un diplomi saskaņā ar valstu noteikumiem un akreditācijas procedūrām. EIT un ZIK partnerības nolīgumos, dotāciju nolīgumos un sadarbības memorandos būtu jāparedz, ka minētie zinātniskie grādi un diplomi arī tiek apzīmēti kā EIT grādi un diplomi. Turklāt EIT būtu jāstiprina EIT zinātnisko grādu un diplomu popularizēšana, lai uzlabotu to atzīšanu ārpus EIT kopienas un paplašinātu to izmantošanu, ietverot mūžizglītības programmas, profesionālo apmācību, prasmju apguvi, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanas programmas. EIT darbībām un darbam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (9) būtu jāpalīdz veicināt studentu, pētnieku un darbinieku mobilitāti, kā arī jānodrošina mūžizglītības, mentorēšanas un izaugsmes vadības iespējas.

(20)

Būtu vajadzīgi attiecīgi noteikumi, kas garantētu EIT atbildību, atvērtību un pārskatāmību. Attiecīgi noteikumi, kas regulē EIT pārvaldību un darbību, būtu jāparedz EIT statūtos.

(21)

EIT vajadzētu būt juridiskas personas statusam, un, lai garantētu EIT darbības autonomiju un neatkarību no valstu iestādēm un ārēja spiediena, tam būtu jāpārvalda pašam savs budžets, kura ieņēmumos vajadzētu iekļaut Savienības iemaksas.

(22)

Tiek gaidīts, ka rūpniecības, finanšu un pakalpojumu nozares sniegs ievērojamu ieguldījumu ZIK budžetā. ZIK jo īpaši būtu jācenšas maksimāli palielināt ieguldījumu daļu no privātiem avotiem un no ienākumiem, kas gūti no to darbībām, un panākt un īstenot finansiālu ilgtspēju ne vēlāk kā līdz EIT finansiālā atbalsta 15 gadu termiņa beigām. ZIK un to partnerorganizācijām būtu jāpopularizē tas, ka to darbības tiek veiktas saistībā ar EIT un ka tās saņem finansiālu ieguldījumu no Savienības vispārējā budžeta. Turklāt būtu jāpalielina finansējuma pārredzamība, sniedzot publiski pieejamu informāciju par to, kuri projekti tiek finansēti, un par finansējuma piešķiršanu.

(23)

Savienības finansiālajam ieguldījumam, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta, būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai saskaņā ar Finanšu regulu.

(24)

EIT būtu jādara viss iespējamais, lai veicinātu vienmērīgu pāreju no viena DFS perioda uz nākamo, jo īpaši attiecībā uz pašreizējām darbībām.

(25)

EIT ieņēmumos būtu jāiekļauj Savienības ieguldījums, ko sniedz no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansiālā ieguldījuma. Minētie ieņēmumi var ietvert arī ieguldījumus no citiem privātiem un publiskiem avotiem.

(26)

EIT ir Savienības izveidota struktūra Finanšu regulas 70. panta nozīmē, un tam būtu attiecīgi jāpieņem savi finanšu noteikumi. Tāpēc EIT būtu jāpiemēro Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (10).

(27)

EIT būtu jāpieņem konsolidēts gada darbības pārskats, tajā izklāstot iepriekšējā kalendāra gadā veikto darbu un darbību rezultātus. EIT saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem būtu arī jāpieņem vienots plānošanas dokuments, kura pamatā būtu SIP, kurā norādīta tā plānotā iniciatīva attiecībā uz gada un daudzgadu plānošanu un kurš ļauj EIT reaģēt uz iekšējiem un ārējiem notikumiem pētniecības, sociālajā, tehnoloģiju, augstākās izglītības, inovācijas un citās attiecīgās jomās. Minētais vienotais plānošanas dokuments būtu informācijas nolūkā jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

EIT kopš tā izveides ir izmantojis savu darbinieku specializētās zināšanas. Tomēr, ņemot vērā tiesisko regulējumu, kas piemērojams saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 294/2008, dažu minēto darbinieku līgumu termiņš ir beidzies bez iespējas tos atjaunot. Nolūkā turpmāk izvairīties no šādas situācijas un ņemot vērā cilvēku specializēto zināšanu nozīmi EIT veiksmīgā darbībā, EIT interesēs ir darīt visu iespējamo, lai saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu piesaistītu un saglabātu kvalificētu personālu.

(29)

Komisijai ir lietderīgi uzsākt neatkarīgus ārējos izvērtējumus par EIT darbību, tostarp darbībām, ko pārvalda ar ZIK starpniecību, jo īpaši nolūkā sagatavot SIP. Minētajos izvērtējumos būtu jāpārbauda, kā EIT pilda savu pamatuzdevumu un sasniedz mērķus, un jāietver EIT un ZIK darbības. Tajos būtu jānovērtē EIT Savienības pievienotā vērtība, ietekme visā Savienībā, reģionālās inovācijas shēmas (RIS) darbību ietekme, atvērtība, efektivitāte, lietderība, informatīvie pasākumi, komunikācija, pamanāmība, rezultātu izplatīšana, veikto darbību atbilstība un papildināmība ar attiecīgajiem Savienības un valstu politikas virzieniem, tostarp jebkāda sinerģija ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām. Minētie izvērtējumi būtu jāņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtējumos, ko Komisija veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695.

(30)

EIT būtu jādara viss iespējamais, lai saskaņotu ar katras ZIK struktūru saistīto terminoloģiju, nolūkā vienkāršot un uzlabot EIT atpazīstamību.

(31)

Lai palīdzētu novērst snieguma atšķirības inovācijas jomā Eiropā, EIT, jo īpaši izmantojot RIS, kā turpmāk izklāstīts SIP, būtu jāatbalsta valstu un reģionu inovācijas spējas, jātiecas stiprināt inovācijas ekosistēmas, lai risinātu globālus izaicinājumus, un integrēt ZIK jaunas partnerorganizācijas.

(32)

ZIK, darbojoties kā inovācijas veicinātājām, būtu jāņem vērā dalībvalstu pārdomātas specializācijas stratēģijas prioritātes un jāstiprina to inovācijas spējas, pilnībā ņemot vērā reģionālās spējas un priekšrocības, iespējas, trūkumus, kā arī vietējos dalībniekus un to darbības un tirgus.

(33)

Ir īpaši svarīgi veicināt spēcīgu sinerģiju starp EIT un EIP. ZIK būtu jāstimulē inovatīvu uzņēmumu izveide ciešā sinerģijā ar EIP, vienlaikus izvairoties no dublēšanās, un EIT atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt iespējai pieteikties EIP instrumentiem papildus ZIK sniegto pakalpojumu atbalstam. Jo īpaši jaunuzņēmumiem ar lielu izaugsmes potenciālu, kurus atbalsta ZIK, vajadzētu būt vienkāršotai un tādējādi ātrākai piekļuvei EIP darbībām saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/695 noteikumiem, lai palīdzētu tiem ātri izvērst darbību, savukārt EIP saņēmējiem būtu jāgūst labums no EIT nodrošinātajām atbalsta shēmām. Lai izvairītos no darbības izolētības un veicinātu sinerģiju un sadarbību, EIT un EIP būtu jāparedz savstarpēja un sistemātiska informācijas apmaiņa. Valdei vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai uzaicināt uz savām sanāksmēm EIP padomes locekļus kā novērotājus.

(34)

Lai nodrošinātu EIT un ZIK darbību nepārtrauktību saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/695 noteikumiem, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un daži tās noteikumi būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un starpvalstu rakstura dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai,

1)

“inovācijas” ir process un tā rezultāts, kurā ar jaunām idejām reaģē uz sabiedrības, ekonomikas vai vides vajadzībām un pieprasījumu un rada jaunus produktus, procesus, pakalpojumus vai uzņēmumus, organizatoriskos un sociālos modeļus, kas tiek sekmīgi ieviesti esošajā tirgū vai spēj radīt jaunus tirgus un kas sniedz labumu sabiedrībai;

2)

“zināšanu un inovāciju kopiena” vai “ZIK” ir Regulā (ES) 2021/695 minēta institucionalizēta augstākās izglītības iestāžu, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un citu ieinteresēto personu plaša mēroga Eiropas partnerība inovācijas procesā, kas veido stratēģisku tīklu, kurš neatkarīgi no tā juridiskās formas balstās uz kopīgu vidēja termiņa un ilgtermiņa inovāciju plānošanu, lai risinātu EIT izaicinājumus un veicinātu Regulā (ES) 2021/695 noteikto mērķu sasniegšanu;

3)

“sadarbības centrs” ir fizisks centrs, kurš izveidots atklātā un pārredzamā veidā, kurš veicina saikni starp zinību triādes dalībniekiem un to aktīvu sadarbību, kurš darbojas kā zināšanu apmaiņas kontaktpunkts un ar kura starpniecību ZIK partneri var piekļūt aprīkojumam un specializētajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu to kopīgos mērķus;

4)

“RIS centrs” ir fizisks centrs, ko izveidojusi ZIK un kas ir tās struktūras sastāvdaļa dalībvalstī vai asociētajā valstī, uz kuru attiecas RIS, kas darbojas kā kontaktpunkts ZIK darbībām un vietējo zinību triādes dalībnieku mobilizācijai un iesaistīšanai ZIK darbībās;

5)

“partnerorganizācija” ir juridiska persona, kas ir kādas ZIK locekle un kas var būt augstākās izglītības iestāde, profesionālās izglītības un apmācības sniedzējs, pētniecības organizācija, publiska iestāde, publisks vai privāts uzņēmums, finanšu iestāde, reģionāla vai vietēja iestāde, fonds vai bezpeļņas organizācija;

6)

“pētniecības organizācija” ir publiska vai privāta juridiska persona, kuras viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pētniecība vai tehnoloģiju attīstība;

7)

“augstākās izglītības iestāde” jeb “AII” ir augstskola vai jebkura veida augstākās izglītības iestāde, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai praksei dod iespēju iegūt zinātniskos grādus un diplomus jo īpaši maģistra un doktora līmenī, neatkarīgi no tās apzīmējuma valsts sistēmā;

8)

“EIT kopiena” ir EIT un aktīvā kopiena, kurā ietilpst visas personas un juridiskās personas, kuras ir guvušas labumu vai gūst labumu no EIT atbalsta vai finansiālā ieguldījuma;

9)

“stratēģiskā inovāciju programma” (SIP) ir akts, kurā izklāstītas prioritārās jomas un EIT stratēģija attiecībā uz turpmākajām iniciatīvām, tā spēja radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā, EIT mērķi, galvenās darbības, darbības veids, gaidāmie rezultāti un ietekme, kā arī aplēsi par attiecīgajā periodā pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un DFS vajadzīgajiem resursiem;

10)

“reģionālās inovācijas shēma” jeb “RIS” ir shēma, kas veicina valstu, kuras SIP minētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā ir klasificētas kā valstis, kurās inovācija notiek “mēreni” vai “pieticīgi” (un šo valstu reģionu), un tālāko reģionu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē zinību triādes un inovācijas spēju integrāciju, jo īpaši piesaistot un integrējot jaunus partnerus ZIK un mazinot reģionālās atšķirības, tādējādi ierobežojot inovācijas plaisu;

11)

“ieinteresēto personu forums” ir platforma, kurā var piedalīties Savienības iestāžu, valstu, reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvji, ieinteresētas organizācijas un individuālas struktūras no uzņēmējdarbības, augstākās izglītības, pētniecības nozarēm, asociācijas, pilsoniskā sabiedrība un organizāciju kopas, kā arī citas ieinteresētās personas no zinību triādes;

12)

“ZIK uzņēmējdarbības plāns” ir dotācijas nolīgumam pievienots dokuments, kurš aptver laikposmu līdz trim gadiem un kurā aprakstīti ZIK mērķi, veids, kādā tie jāsasniedz, gaidāmie rezultāti, plānotās ZIK pievienotās vērtības darbības un saistītās finansiālās vajadzības un resursi, tostarp darbības, kuru mērķis ir panākt finansiālo ilgtspēju un palielināt ZIK atvērtību jauniem partneriem no visas Savienības;

13)

“ZIK pievienotās vērtības darbības” ir tādas darbības, kuras saskaņā ar ZIK uzņēmējdarbības plānu īsteno partnerorganizācijas un kuras veicina augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas zinību triādes integrēšanu, tostarp ZIK izveides, administratīvās un koordinēšanas darbības, un kuras sekmē EIT vispārējo mērķu sasniegšanu;

14)

“savstarpējās ZIK darbības” ir tādas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību un sinerģiju starp vairākām ZIK, sekmēt starpdisciplināras pieejas plašāku izmantošanu un radīt vairāku ZIK kritisko masu, lai risinātu kopīgu interešu jautājumus;

15)

“sadarbības memorands” ir nolīgums starp EIT un ZIK, kura mērķis ir saglabāt ZIK kā EIT kopienas aktīvu locekli pēc partnerības nolīguma termiņa beigām un kurš ietver nosacījumus par EIT piekļuvi uzaicinājumiem piedalīties konkursā attiecībā uz dažām konkrētām darbībām un starpvalstu darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību;

16)

“finansiālā ilgtspēja” ir ZIK spēja savas zinību triādes darbības finansēt neatkarīgi no EIT ieguldījumiem.

a)

saskaņā ar SIP nosaka savas galvenās prioritātes un darbības un tās īsteno atbilstīgi piemērojamajiem Regulas (ES) 2021/695 noteikumiem;

b)

nodrošina atvērtību potenciālām jaunām partnerorganizācijām, jo īpaši MVU un jauniem izcilības centriem, vairo izpratni to vidū un sekmē to dalību EIT darbībās visā Savienībā, tostarp ar RIS starpniecību, par pamatu ņemot esošos informācijas tīklus un struktūras;

c)

atlasa un izraugās ZIK saskaņā ar 9. pantu un nosaka ZIK tiesības un pienākumus, izmantojot partnerības nolīgumus un dotāciju nolīgumus, uzrauga ZIK un sniedz tām pienācīgu atbalstu un stratēģiskus norādījumus, veicot atbilstīgus kvalitātes kontroles pasākumus, nepārtrauktu pārraudzību un periodisku to darbību ārēju izvērtēšanu saskaņā ar 11. pantu, kā arī attiecīgā gadījumā veic korektīvus pasākumus;

d)

vada RIS īstenošanu, tostarp ZIK ieviešot RIS centrus;

e)

nodrošina atbilstīgu koordinācijas līmeni un sekmē ZIK saziņu un tematisko sadarbību, un izsludina uzaicinājumus saistībā ar savstarpējām ZIK darbībām un kopīgiem pakalpojumiem;

f)

nodrošina, ka ZIK plaši izmanto EIT zinātniskos grādus un diplomus, stiprina to popularizēšanu ārpus EIT kopienas un attiecina tos arī uz mūžizglītības programmām;

g)

veicina paraugprakses izplatīšanu par to, kā integrēt zinību triādi, tostarp zināšanu un inovācijas kopienās un visā Savienībā, inter alia ar RIS starpniecību, lai izveidotu vienotu inovāciju un zināšanu nodošanas kultūru un mudinātu ZIK būt atvērtām jauniem dalībniekiem, īstenojot informatīvus pasākumus;

h)

veicina EIT kopienas radīto rezultātu un iespēju plašu izplatīšanu, izziņošanu un izmantošanu, lai visā Savienībā palielinātu izpratni un zināšanas par EIT un tā pamanāmību, kā arī veicinātu dalību EIT kopienas darbībās;

i)

atbalsta ZIK efektīvas finansiālās ilgtspējas stratēģijas izstrādē, lai mobilizētu līdzekļus no citiem publiskiem un privātiem avotiem;

j)

sekmē izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās, jo īpaši popularizējot ZIK kā izcilus partnerus inovācijas jomā;

k)

veicina daudzdisciplīnu pieeju inovācijām visās nozarēs, tostarp integrējot tehnoloģiskus, sociālus un ar tehnoloģijām nesaistītus risinājumus, ilgtspēju un jau izstrādes posmā integrētu klimatneitralitāti, organizatoriskas pieejas, uzsvaru uz uzņēmējdarbību un jaunus uzņēmējdarbības modeļus;

l)

vajadzības gadījumā nodrošina sinerģiju un papildināmību starp EIT darbībām un citām Savienības programmām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695;

m)

veicina specializēto zināšanu un zinātības apspriešanu, apmaiņu un izplatīšanu starp ZIK attiecībā uz inovatīviem intelektuālā īpašuma tiesību modeļiem, lai veicinātu zināšanu nodošanu un izplatīšanu gan starp vairākām ZIK, gan plašākā mērogā visā Savienībā;

n)

nodrošina nepieciešamo atbalstu un veicina sinerģiju ar ZIK, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus;

o)

vismaz reizi divos gados organizē regulāras ieinteresēto personu foruma sanāksmes, lai informētu un diskutētu par EIT darbībām, gūto pieredzi, paraugpraksi un ieguldījumu Savienības inovāciju, pētniecības un izglītības politikā un mērķos, kā arī attiecīgā gadījumā citās Savienības politikās un mērķos un dotu iespēju ieinteresētajām personām paust savu viedokli;

p)

neatkarīgi no ieinteresēto personu foruma sanāksmēm vismaz divreiz gadā organizē DPG sanāksmes;

q)

veicina EIT kopienas kopīgo pakalpojumu struktūru izveidi;

r)

mudina laika gaitā veidot RIS centru un sadarbības centru tīklus dalībvalstīs, lai veicinātu to sadarbību EIT kopienā un ar vietējām inovācijas ekosistēmām;

s)

pārrauga to darbību īstenošanu, kuras ZIK jāveic, lai attīstītu to dalīborganizāciju, jo īpaši AII, profesionālās izglītības un apmācības sniedzēju, MVU un jaunuzņēmumu, uzņēmējdarbības un inovācijas spējas un integrētu tās inovācijas ekosistēmās visā Savienībā saskaņā ar zinību triādes pieeju;

t)

sadarbībā ar Komisiju izstrādā un pēc apspriešanās ar ZIK uzsāk un koordinē izmēģinājuma iniciatīvu, ar ko atbalsta augstākās izglītības iestāžu inovācijas un uzņēmējdarbības spējas un to integrāciju inovācijas ekosistēmās (izmēģinājuma iniciatīva augstākās izglītības jomā) un kas jāīsteno ZIK.

a)

šīs regulas 9. panta 3. un 4. punktā ir noteikti obligātie nosacījumi ZIK izveidei;

b)

ZIK pievienotās vērtības darbībām attiecīgā gadījumā var piemērot īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu.