1.   Ar šo regulu tiek izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) uz DFS ilgumu no 2021. līdz 2027. gadam, tiek paredzēti noteikumi par dalību un rezultātu izplatīšanu attiecībā uz Programmā paredzētajām netiešajām darbībām un tiek noteikts satvars, kas uz to pašu ilgumu reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem.

Šajā regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2.   Programmu īsteno ar:

3.   Izņemot 1. un 5. pantu, 7. panta 1. punktu un 12. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai īpašajai aizsardzības pētniecības programmai.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” attiecas uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar 2. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu.

5.   EIT īsteno Programmu saskaņā ar saviem stratēģiskajiem mērķiem laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kas noteikti EIT stratēģiskajā inovācijas programmā, un ņemot vērā 6. pantā un šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā īpašajā programmā minēto stratēģisko plānošanu.

1.   Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt Savienības ieguldījumu zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu Savienības konkurētspēju visās dalībvalstīs, tostarp tās rūpniecības jomā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt īstenot Savienības mērķus un politikas, risināt globālas problēmas, tostarp IAM, ievērojot Programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma principus, un stiprināt EPT. Tādējādi Programma maksimāli palielina Savienības pievienoto vērtību, īpašu uzmanību veltot mērķiem un pasākumiem, kurus dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi īstenot, bet kurus var īstenot sadarbojoties.

2.   Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

1.   Attiecībā uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu un EIT Programma tiek strukturēta šādās daļās, kas sekmē 3. pantā izklāstītā vispārējā un konkrēto mērķu sasniegšanu:

2.   Programmas pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

1.   Programmu īsteno tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā, ko veic finansēšanas struktūras.

2.   Finansējumu no Programmas var sniegt ar netiešajām darbībām jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, tomēr dotācijas ir galvenais no Programmas sniegtā atbalsta veids. Finansējumu no Programmas var sniegt arī godalgu, iepirkuma un finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros un kā pašu kapitāla atbalstu Accelerator ietvaros.

3.   Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām.

4.   Galvenie Programmā izmantojamie darbības veidi definēti 2. pantā. Šā panta 2. punktā minētos finansējuma veidus izmanto elastīgi visiem Programmas mērķiem, to izmantošanu nosakot atkarībā no konkrēto mērķu vajadzībām un raksturīgajām iezīmēm.

5.   Programma atbalsta arī tiešās darbības. Ja minētās tiešās darbības sniedz ieguldījumu iniciatīvās, kas noteiktas saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu, minēto ieguldījumu neuzskata par daļu no minētajām iniciatīvām piešķirtās finansiālās iemaksas.

6.   Šīs regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās īpašās programmas un EIT ZIK īstenošanu atbalsta ar 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā īpašajā programmā noteikto pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku plānošanu, jo īpaši attiecībā uz pīlāru “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tā aptver arī citu pīlāru un daļas “Dalības paplašināšana un EPT stiprināšana” attiecīgos pasākumus.

Komisija nodrošina dalībvalstu agrīnu iesaisti un plašu viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu un šādu viedokļu apmaiņu papildina ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām un sabiedrību kopumā.

Stratēģiskā plānošana nodrošina saskaņotību ar citām attiecīgajām Savienības programmām un konsekvenci ar Savienības prioritātēm un saistībām un palielina komplementaritāti un sinerģiju ar valstu un reģionālajām finansējuma programmām un prioritātēm, tādējādi stiprinot EPT. Iespējamo misiju un iespējamo institucionalizēto Eiropas partnerību jomas nosaka VI pielikumā.

7.   Attiecīgā gadījumā, lai maziem sadarbības konsorcijiem nodrošinātu ātrāku piekļuvi finansējumam, dažos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti, lai atlasītu pētniecības un inovācijas darbības vai inovācijas darbības pīlāra “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” un “Eiropas Inovācijas padome”Pathfinder ietvaros, var ierosināt izmantot procedūru “ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju” (ĀCPI procedūra).

Uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus ĀCPI procedūras ietvaros piemīt šādas kumulatīvas raksturīgās iezīmes:

Darba programmā norāda uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros izmanto ĀCPI procedūru.

8.   Programmas pasākumi galvenokārt tiek izsludināti atklātos uzaicinājumos konkursa kārtībā iesniegt priekšlikumus, tostarp misiju un Eiropas partnerību ietvaros.

1.   Pētniecības un inovācijas pasākumos, ko veic 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un EIT ietvaros, pievēršas tikai civiliem lietojumiem. Netiek atļauti budžeta pārvietojumi starp 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT piešķirto summu un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai piešķirto summu, un netiek pieļauta lieka dublēšanās starp abām programmām.

2.   Programma nodrošina daudzdisciplināru pieeju un attiecīgā gadījumā paredz sociālo un humanitāro zinātņu integrēšanu visās kopās un pasākumos, kas tiek īstenoti Programmas ietvaros, tostarp specifiskus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par tematiem, kas saistīti ar sociālajām un humanitārajām zinātnēm.

3.   Programmas ar sadarbību saistītās daļas nodrošina līdzsvaru starp zemākiem un augstākiem TGL, tādējādi aptverot visu vērtības veidošanas ķēdi.

4.   Programma nodrošina tādas sadarbības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un tādu iniciatīvu efektīvu veicināšanu un integrāciju, kuru pamatā ir uz savstarpējs ieguvums, Savienības intereses, starptautiskās saistības un attiecīgā gadījumā savstarpīgums.

5.   Programma palīdz paplašināšanas valstīm palielināt to dalību tajā un veicināt plašu ģeogrāfisko tvērumu sadarbības projektos, tostarp izplatot zinātnisko izcilību, veicinot jaunas sadarbības saites, stimulējot intelektuālā darbaspēka apriti, kā arī īstenojot 24. panta 2. punktu un 50. panta 5. punktu. Minētos centienus atspoguļo dalībvalstu veikti samērīgi pasākumi, tostarp pievilcīgas darba samaksas noteikšana pētniekiem, izmantojot Savienības, valstu un reģionālo fondu atbalstu. Atkarībā no situācijas attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība tiek veltīta ģeogrāfiskajam līdzsvaram izvērtēšanas grupās un tādās struktūrās kā valdes un ekspertu grupas, vienlaikus neapdraudot izcilības kritērijus.

6.   Programma nodrošina visiem vienlīdzīgu iespēju efektīvu veicināšanu un dzimumu līdztiesības aspekta īstenošanu, tostarp dzimuma dimensijas iekļaušanu pētniecības un inovācijas saturā. Tās mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar dzimumu līdzsvara trūkuma cēloņiem. Īpaša uzmanība tiek veltīta tam, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku dzimumu līdzsvaru izvērtēšanas darba grupās un citās attiecīgās konsultatīvās struktūrās, tādās kā valdes un ekspertu grupas.

7.   Programmu īsteno sinerģijā ar citām Savienības programmām, vienlaikus cenšoties panākt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Neizsmeļošs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības programmām, ir iekļauts IV pielikumā.

8.   Programma veicina publisko un privāto ieguldījumu pētniecībā un inovācijā palielināšanu dalībvalstīs, tādējādi palīdzot sasniegt pētniecībā un izstrādē veikto kopējo ieguldījumu līmeni vismaz 3 % apmērā no Savienības IKP.

9.   Īstenojot Programmu, Komisija turpina tiekties pēc administratīvās vienkāršošanas un sloga mazināšanas pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.

10.   Saistībā ar Savienības vispārējo mērķi, proti, integrēt klimata pasākumus Savienības nozaru politikās un Savienības fondos, šīs Programmas ietvaros veicamās darbības attiecīgā gadījumā vismaz 35 % izdevumu atvēl klimata mērķiem. Klimata politikas aspektus atbilstoši integrē pētniecības un inovācijas saturā.

11.   Programma veicina līdzradīšanu un līdzveidošanu, iesaistot iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību.

12.   Programma nodrošina publiskā finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību pētniecības un inovācijas projektos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses.

13.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka visiem iespējamajiem dalībniekiem laikā, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tiek darīti pieejami pietiekami norādījumi un informācija, jo īpaši izmantojamā dotācijas nolīguma paraugs.

1.   Misijas plāno pīlārā “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, taču tām var izmantot arī darbības, ko veic citās Programmas daļās, kā arī komplementāras darbības, ko veic citu Savienības programmu ietvaros. Misijas pieļauj konkurējošus risinājumus un rezultātā dod visas Eiropas mēroga pievienoto vērtību un ietekmi.

2.   Misijas definē un īsteno saskaņā ar šo regulu un 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu, nodrošinot dalībvalstu aktīvu un agrīnu iesaisti un plašu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu. Misijas, to mērķus, budžetu, tvērumu, rādītājus un starpmērķus norāda attiecīgi pētniecības un inovācijas stratēģiskajos plānos vai darba programmās. Priekšlikumu izvērtēšanu misijās veic saskaņā ar 29. pantu.

3.   Programmas pirmajos trīs gados ne vairāk kā 10 % no II pīlāra gada budžeta plāno, izsludinot īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus misiju īstenošanai. Programmas atlikušajiem gadiem minēto procentuālo daļu var palielināt pēc misiju atlases un pārvaldības procesa pozitīva novērtējuma. Komisija dara zināmu, kāda katras darba programmas budžeta kopējā daļa tiek atvēlēta misijām.

4.   Misijas:

5.   Komisija uzrauga un izvērtē katru misiju saskaņā ar 50. un 52. pantu un V pielikumu, tostarp progresu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu īstenošanā, aptverot misiju īstenošanu, pārraudzību un pakāpenisku izbeigšanu. Pirmo Programmā izveidoto misiju novērtēšana notiek ne vēlāk kā 2023. gadā un pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi par jaunu misiju izveidi vai par esošo misiju turpināšanu, izbeigšanu vai pārvirzīšanu. Minētās novērtēšanas rezultātus publisko, un tie cita starpā ietver to atlases procesa un to pārvaldības, budžeta, galveno problēmjautājumu un sasniegtā progresa analīzi.

1.   Komisija izveido EIP kā centrāli pārvaldītu vienotu kontaktpunktu, kura mērķis ir īstenot III pīlāra “Inovatīva Eiropa” darbības, kas attiecas uz EIP. EIP galveno uzmanību veltī radikālai un pārveidojošai inovācijai, kas īpaši orientēta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu, tostarp pakāpenisku, inovāciju.

EIP darbojas saskaņā ar šādiem principiem:

2.   EIP ir atvērta visu veidu inovatoriem, tostarp privātpersonām, universitātēm, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem (MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, un izņēmuma gadījumos maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem), kā arī individuāliem atbalsta saņēmējiem un daudznozaru konsorcijiem. Vismaz 70 % no EIP budžeta tiek atvēlēti MVU, tostarp jaunuzņēmumiem.

3.   EIP valde un pārvaldības iezīmes ir aprakstītas Lēmumā (ES) 2021/764.

1.   Programmas daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās notiek šādi:

2.   Eiropas partnerības:

3.   Eiropas partnerības saskaņā ar šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu pirms to īstenošanas darba programmās norāda stratēģiskos pētniecības un inovācijas plānos.

4.   Noteikumi un kritēriji Eiropas partnerību atlasei, īstenošanai, uzraudzībai, izvērtēšanai un pakāpeniskai izbeigšanai ir izklāstīti III pielikumā.

1.   Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 86 123 000 000 EUR faktiskajās cenās 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT un 7 953 000 000 EUR faktiskajās cenās 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai.

2.   Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT ir šāds:

3.   Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 5. pantā paredzētās Programmas īpašās korekcijas rezultātā 1. punktā minēto summu šīs regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT palielina, papildus piešķirot 3 000 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās, kā precizēts Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 II pielikumā.

4.   Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

5.   Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %. Šāda novirze nav pieļaujama attiecībā uz summām, kas minētas 2. punkta b) apakšpunkta vii) punktā, un kopējo summu, kas noteikta 2. punkta daļai “Dalības paplašināšana un EPT stiprināšana”.

6.   Šā panta 1. un 3. punktā minēto summu, kas paredzēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT, var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izmaksu un Programmas pārvaldībai un īstenošanai nepieciešamo izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. Ar netiešajām darbībām saistītie administratīvie izdevumi nepārsniedz 5 % no 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās īpašās programmas un EIT netiešo darbību kopējās summas. Turklāt no šā panta 1. un 3. punktā minētās summas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un EIT var segt arī:

7.   Ja nepieciešams tam, lai varētu pārvaldīt darbības, kuras nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, 6. punktā paredzēto izmaksu segšanai Savienības budžetā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

8.   Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.

9.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti attiecīgajā finansēšanas lēmumā, un uz noteiktu laiku saskaņā ar šo regulu atbalstītos pasākumus un ar tiem saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja tie īstenoti un tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

1.   Ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 3., 4., 7. un 9. punktu, minētās regulas 1. panta 2. punktā minētos pasākumus Programmas ietvaros īsteno, izmantojot summas, kas norādītas minētās regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā.

2.   Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā minētās summas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus, kā izklāstīts minētās regulas 3. panta 1. punktā. Minētās papildu summas piešķir vienīgi tām pētniecības un inovācijas darbībām, kas vērstas uz Covid-19 krīzes seku – jo īpaši krīzes seku ekonomikā, sociālajā jomā un sabiedrībā – novēršanu. Prioritāti piešķir inovatīviem MVU, un īpašu uzmanību pievērš to integrēšanai sadarbības projektos saskaņā ar II pīlāru.

3.   Orientējošais Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktā minēto summu sadalījums ir šāds:

1.   Programma veicina atvērtu zinātni kā tādu pieeju zinātnes procesam, kas balstās uz sadarbību un zināšanu izplatīšanu, jo īpaši saskaņā ar turpmāk minētajiem elementiem, ko nodrošina saskaņā ar šīs regulas 39. panta 3. punktu:

2.   Savstarpīguma principu atvērtā zinātnē veicina un atbalsta visos asociācijas un sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp nolīgumos, ko parakstījušas finansēšanas struktūras, kurām uzticēta Programmas netiešā pārvaldība.

3.   Pētījumu datu atbildīgu pārvaldību nodrošina saskaņā ar principiem “atrodamība”, “piekļūstamība”, “savietojamība” un “atkalizmantojamība” (“FAIR principi”). Uzmanību pievērš arī datu ilgtermiņa saglabāšanai.

4.   Tiek veicināta un atbalstīta cita veida atvērtās zinātnes prakse, tostarp MVU labā.

1.   Programmu īsteno sinerģijā ar citām Savienības programmām saskaņā ar 7. panta 7. punktā noteikto principu.

2.   Izcilības zīmogu piešķir darba programmā norādītiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam attiecīgajiem noteikumiem un KLP stratēģisko plānu regulas attiecīgajiem noteikumiem ERAF, ESF+ vai ELFLA var atbalstīt:

3.   Finansiālas iemaksas ERAF, ESF+, EJZAF un ELFLA līdzfinansētajās programmās var uzskatīt par iesaistītās dalībvalsts ieguldījumu šīs regulas 10. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajās Eiropas partnerībās – ar noteikumu, ka tiek ievēroti Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam un konkrēto fondu regulu attiecīgie noteikumi.

4.   Darbība, kas saņēmusi iemaksu no citas Savienības programmas, var saņemt iemaksu arī Programmas ietvaros ar noteikumu, ka šī iemaksa nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Atbilstošajam finansējumam, kas piešķirts darbībai, piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. To, kādu atbalstu sniegušas dažādās Savienības programmas, var aprēķināt pēc proporcionalitātes principa saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

5.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma resursus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, var pārvietot uz Programmu, ievērojot Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam attiecīgajos noteikumos izklāstītos nosacījumus. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļās a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētas daļas c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

6.   Ja Komisija saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību nav uzņēmusies juridiskās saistības attiecībā uz resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar 5. punktu, attiecīgos nepiešķirtos resursus pēc dalībvalsts lūguma var pārvietot atpakaļ uz vienu vai vairākām attiecīgajām avotprogrammām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam attiecīgajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.

1.   Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis (asociētās valstis):

2.   Katra no 1. punkta d) apakšpunktā minētajām trešām valstīm kļūst par Programmas asociēto valsti saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka nolīgums:

Šā punkta pirmās daļas b) punktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

3.   Attiecībā uz apmēru, kādā katra trešā valsts iesaistās Programmā, ņem vērā Savienības ieguvumu analīzi un mērķi ar inovācijas palīdzību sekmēt ekonomikas izaugsmi Savienībā. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, atsevišķas Programmas daļas var neiekļaut konkrētas valsts asociācijas nolīgumā.

4.   Iespēju robežās asociācijas nolīgumā paredz Savienībā iedibinātu tiesību subjektu dalību līdzvērtīgās asociēto valstu programmās saskaņā ar minētajās programmās izklāstītajiem nosacījumiem un ievērojot savstarpīguma principu.

5.   Nosacījumi, kas nosaka finansiālās iemaksas apjomu, nodrošina jebkuras tādas būtiskas nelīdzsvarotības regulāru automātisku korekciju, kas radusies salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī iedibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā sakarā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas. Finansiālo iemaksu sadalē ņem vērā līmeni, kādā asociēto valstu tiesību subjekti piedalās katrā Programmas daļā.

1.   Šajā sadaļā izklāstītos noteikumus nepiemēro tiešajām darbībām, ko veic JRC.

2.   Finansēšanas struktūras pienācīgi pamatotos gadījumos var atkāpties no šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem, izņemot 18., 19. un 20. pantu, ja:

1.   Neskarot šī panta 2. punktu, uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

Nefinansē šādas pētniecības jomas:

2.   Kā pieaugušu, tā embrionālu cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt atkarībā gan no zinātniskā ierosinājuma satura, gan no iesaistīto dalībvalstu tiesiskā regulējuma. Finansējumu ne Savienībā, ne ārpus tās nesniedz pētniecības pasākumiem, kuri ir aizliegti visās dalībvalstīs. Pētniecības pasākumam, kas kādā dalībvalstī ir aizliegts, minētajā dalībvalstī nesniedz nekādu finansējumu.

1.   Darbībās, ko veic saskaņā ar Programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos Savienības, valsts un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās papildprotokolus.

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privātumu, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskriminēšanu un nepieciešamībai nodrošināt vides aizsardzību un augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzību.

2.   Tiesību subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz:

3.   Priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kuras rada sarežģītas vai nopietnas ētikas problēmas, un iesniedz tās ētikas novērtējumam. Ētikas novērtējumu veic Komisija, ja vien tas nav deleģēts finansēšanas struktūrai. Visām darbībām, kas saistītas ar cilvēka embrionālu cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ir jāveic ētikas novērtējums. Ētikas pārbaužu un novērtējumu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras nodrošina ētikas procedūru pārredzamību, neskarot minēto procedūru satura konfidencialitāti.

4.   Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas tiesību subjekti, kas piedalās darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Minētos dokumentus glabā dosjē un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai attiecīgajai finansēšanas struktūrai.

5.   Vajadzības gadījumā Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic ētikas pārbaudes. Vērtējot sarežģītus vai nopietnus ētikas aspektus, ētikas pārbaudes veic Komisija, ja vien Komisija šo uzdevumu nedeleģē finansēšanas struktūrai.

Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti.

6.   Darbības, kas neatbilst 1.–4. punktā minētajām ētikas prasībām un tādēļ nav ētiski pieņemamas, tiek noraidītas vai izbeigtas, tiklīdz ir konstatēta to ētiskā nepieņemamība.

1.   Darbības, ko veic saskaņā ar programmu, atbilst piemērojamajiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu, ieskaitot atbilstību visiem attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētniecība tiek veikta ārpus Savienības, izmantojot vai radot klasificētu informāciju, ir arī nepieciešams, ka papildus minēto prasību izpildei ir ticis noslēgts drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiks veikta pētniecība.

2.   Vajadzības gadījumā priekšlikumos ietver drošības pašnovērtējumu, kurā apzināti visi drošības aspekti un sīki izklāstīts, kā minētie aspekti tiks risināti, lai izpildītu attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktus.

3.   Vajadzības gadījumā Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic drošības kontroles procedūru priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem.

4.   Attiecīgā gadījumā darbības, ko veic saskaņā ar Programmu, atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.

5.   Tiesību subjekti, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret tādas klasificētas informācijas neatļautu izpaušanu, ko izmanto darbībā vai ko rada darbība. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas tās uzrāda apliecinājumu par personas drošības pielaidi vai objekta drošības pielaidi no attiecīgajām valsts drošības iestādēm.

6.   Ja ar klasificētu informāciju jāstrādā neatkarīgiem ārējiem ekspertiem, pirms minēto ekspertu iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei.

7.   Vajadzības gadījumā Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes.

8.   Darbības, kas neatbilst šajā regulām minētajiem drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.

1.   Programmas darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts, neatkarīgi no tā iedibinājuma vietas un ieskaitot tiesību subjektus no trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, vai starptautiskas organizācijas, ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzētie nosacījumi.

2.   Izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, ja darba programmā ir noteikts citādi, tiesību subjekti, kas veido konsorciju, ir tiesīgi piedalīties darbībās, ko veic saskaņā ar Programmu, ar noteikumu, ka konsorcijs ietver:

3.   EPP progresīvās pētniecības darbības, EIP darbības, mācību un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, ar noteikumu, ka viens no minētajiem tiesību subjektiem ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī, balstoties uz nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar 16. pantu.

4.   Koordinācijas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kuri var būt iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai – izņēmuma gadījumos – citā trešā valstī.

5.   Darba programmā var paredzēt, ka darbībās, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību var ierobežot līdz tikai dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem vai līdz dalībvalstīs un noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem tiesību subjektiem. Asociētās valstīs, kuras ir EEZ dalībvalstis, iedibinātu tiesību subjektu dalības jebkāda ierobežošana notiek saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu noteikumiem un nosacījumiem. Pienācīgi pamatotu un izņēmuma iemeslu dēļ, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu stratēģisko interešu aizsardzību, darba programmā no dalības individuālos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus var izslēgt arī tādus Savienībā vai asociētajās valstīs iedibinātus tiesību subjektus, kurus tieši vai netieši kontrolē trešās valstis, kas nav asociētās valstis, vai tādu trešo valstu, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti, vai uz to dalību attiecināt darba programmā izklāstītus nosacījumus.

6.   Attiecīgos pienācīgi pamatotos gadījumos darba programmā papildus 2.–5. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem var noteikt atbilstības kritērijus, lai ņemtu vērā konkrētas politikas prasības vai darbības raksturu un mērķus, ieskaitot tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibinājuma vietu.

7.   Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta cita vienošanās, darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 15. panta 5. punktu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

8.   Ja tas ir paredzēts darba programmā, darbībās var piedalīties JRC.

9.   JRC, Eiropas nozīmes starptautiskas pētniecības organizācijas un tiesību subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uzskata par iedibinātiem dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kur iedibināti citi tiesību subjekti, kas piedalās darbībā.

10.   Attiecībā uz EPP progresīvās pētniecības darbībām, mācību un mobilitātes darbību gadījumā un ja tas ir paredzēts darba programmā, starptautiskās organizācijas, kuru galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī vai asociētajā valstī, uzskata par iedibinātām minētajā dalībvalstī vai asociētajā valstī. Attiecībā uz citām Programmas daļām starptautiskas organizācijas, kas nav Eiropas nozīmes starptautiskas pētniecības organizācijas, tiek uzskatītas par iedibinātām trešā valstī, kas nav asociētā valsts.

1.   Tiesību subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī. Ja vien vadošā iestāde nav vienojusies citādi, darbībām, kurām piešķir summas saskaņā ar 15. panta 5. punktu, tiesības saņemt finansējumu ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.

2.   Tiesību subjekti, kas ir iedibināti trešā valstī, kas nav asociētā valsts, sedz savas dalības izmaksas. Tomēr tiesību subjekts, kas ir iedibināts trešās valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, kuras nav asociētās valstis, un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, ir tiesīgs saņemt finansējumu darbībai, ja:

3.   Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu darbībā, ja tie ir iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī, vai trešā valstī, kas norādīta Komisijas pieņemtajā darba programmā.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei regulāri dara pieejamu informāciju par Savienības finansiālo ieguldījumu apjomu, ko piešķir tiesību subjektiem, kuri iedibināti asociētajās trešās valstīs un trešās valstīs, kas nav asociētās valstis. Attiecībā uz asociētajām valstīm minētā informācija ietver arī informāciju par to finanšu bilanci.

1.   Attiecībā uz visām darbībām uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā.

2.   Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķus, uzaicinājumus izņēmuma gadījumos var ierobežot, lai esošajās darbībās ieviestu papildu pasākumus vai pievienotu papildu partnerus. Turklāt darba programmā tiesību subjektiem no valstīm ar zemu sniegumu pētniecībā un inovācijā var paredzēt iespēju iesaistīties jau atlasītās tādas pētniecības un inovācijas darbībās, ko īsteno sadarbībā, ja tam piekrīt attiecīgais konsorcijs un ar noteikumu, ka tajās jau nepiedalās tiesību subjekti no šādām valstīm.

3.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansētām darbībām, kas:

4.   Darba programmā norāda uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros var piešķirt izcilības zīmogus. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.

1.   Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu vai inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic atbalsta saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (29) un 2014/25/ES (30).

2.   Iepirkuma procedūras:

Attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu, vajadzības gadījumā un neskarot a) apakšpunktā uzskaitītos principus, iepirkuma procedūru var vienkāršot vai paātrināt un var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, ierobežojot vietu, kur jāveic iepirktie pasākumi, tā ka tā atrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā.

3.   Darbuzņēmējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistītas ar minētajiem rezultātiem. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie darbuzņēmēji to vārdā piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja darbuzņēmējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes, iepriekš apspriedušās ar darbuzņēmēju par neizmantošanas iemesliem, tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm.

1.   Papildus izņēmumiem, kas minēti Finanšu regulas 198. panta 5. punktā, finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja darbībai no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai vairāk.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja ir pamats apšaubīt pieteikuma iesniedzēja finansiālās spējas vai ja ir lielāks risks, ko rada dalība vairākās Savienības pētniecības un inovācijas programmu finansētās darbībās, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra pārbauda arī citu pieteikumu iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, pat ja prasītais finansējums ir zem 1. punktā minētā sliekšņa.

3.   Ja finansiālās spējas strukturāli garantē cits tiesību subjekts, pārbauda minētā cita tiesību subjekta finansiālās spējas.

4.   Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzēja finansiālās spējas ir vājas, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var noteikt, ka pieteikuma iesniedzēja dalība ir atkarīga no saistīta subjekta sniegtas deklarācijas par solidāru atbildību.

5.   Ieguldījumu šīs regulas 37. pantā aprakstītajā mehānismā uzskata par pietiekamu garantiju atbilstīgi Finanšu regulas 152. pantam. No atbalsta saņēmējiem nepieņem vai neprasa papildu garantiju vai nodrošinājumu.

1.   Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

2.   Priekšlikumiem par EPP progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju.

3.   Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu, tostarp jebkādus svērumus, sliekšņa vērtības un vajadzības gadījumā noteikumus par rīcību ex aequo priekšlikumu situācijā, ņemot vērā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķus. Nosacījumi par rīcību ex aequo priekšlikumu situācijā citu starpā var ietvert šādus kritērijus: MVU, dzimums un ģeogrāfiskā daudzveidība.

4.   Komisija un citas finansēšanas struktūras ņem vērā iespēju izmantot divpakāpju iesniegšanas un vērtēšanas procedūru un vajadzības gadījumā var izvērtēt anonimizētus priekšlikumus pirmajā izvērtēšanas posmā, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. punktā.

1.   Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja, kura sastāv no neatkarīgiem ārējiem ekspertiem.

Attiecībā uz EIP pasākumiem, misijām un pienācīgi pamatotos gadījumos, kā izklāstīts Komisijas pieņemtajā darba programmā, vērtēšanas komiteja var daļēji vai – koordinācijas un atbalsta darbību gadījumā – pilnībā sastāvēt no Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvjiem, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā.

Vērtēšanas procesam var sekot neatkarīgi novērotāji.

2.   Attiecīgā gadījumā vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā:

Attiecībā uz EIP pasākumiem, misijām un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kā detalizēti izklāstīts Komisijas pieņemtajā darba programmā, vērtēšanas komiteja var arī ierosināt priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl minētie pielāgojumi vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci. Minētie pielāgojumi atbilst dalības nosacījumiem un vienlīdzīgas attieksmes principam. Programmas komiteju informē par šādiem gadījumiem.

3.   Izvērtēšanas procesu izstrādā tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem un neobjektivitātes. Nodrošina, lai izvērtēšanas kritēriji un punktu piešķiršana priekšlikumam būtu pārredzami.

4.   Saskaņā ar Finanšu regulas 200. panta 7. punktu pieteikumu iesniedzēji visos izvērtēšanas posmos saņem informāciju par izvērtēšanas gaitu un, ja priekšlikums tiek noraidīts, par noraidījuma iemesliem.

5.   Tiesību subjekti, kas iedibināti dalībvalstīs ar zemu sniegumu pētniecībā un inovācijā un kas veiksmīgi piedalījušies komponentā “Dalības paplašināšana un izcilas pieredzes izplatīšana”, pēc pieprasījuma saņem izziņu par savu dalību, kuru var pievienot priekšlikumiem programmas daļām, ko īsteno sadarbībā un ko tie koordinē.

1.   Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu (31).

2.   Izvērtējuma pārskatīšanas pieprasījums var attiekties tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem. Izvērtējuma pārskatīšanā nevar izskatīt priekšlikuma izvērtējumu.

3.   Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu, un to iesniedz 30 dienu laikā pēc izvērtējuma rezultātu paziņošanas.

Izvērtēšanas pārskatīšanas komiteja sniedz atzinumu par izvērtējuma procesuālajiem aspektiem, un to vada un tajā ietilpst Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbinieki, kas nav bijuši iesaistīti priekšlikumu izvērtēšanā. Izvērtēšanas pārskatīšanas komiteja var ieteikt vienu no šādām darbībām:

4.   Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas minētā pārskatīšana.

5.   Komisija nodrošina, ka ir ieviesta dalībniekiem paredzēta procedūra, lai tie tieši varētu pieprasīt informāciju un iesniegt sūdzības saistībā ar dalību Programmā. Informāciju par to, kā reģistrēt informācijas pieprasījumus vai sūdzības, dara pieejamu tiešsaistē.

1.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus:

2.   Darba programmā var noteikt īsākus termiņus par tiem, kuri paredzēti 1. punktā.

3.   Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, šā panta 1. punktā minētos termiņus var pagarināt EPP darbībām, misijām un tad, ja par darbību veicams ētikas novērtējums vai drošības kontrole.

1.   Ja atbalsta saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie saņēmēji izpilda minētos pienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav nepārprotami atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs atbalsta saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par mehānismu.

2.   Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt vai, ja tas ir pienācīgi pamatoti, izbeigt.

3.   Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti vairs nav nozīmīgi Savienībai zinātnisku vai tehnoloģisku iemeslu dēļ vai – Accelerator gadījumā – arī ekonomisku iemeslu dēļ, vai – EIP un misiju gadījumā – arī tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to nozīmīgumu darbību portfelī. Pirms Komisija pieņem lēmuma par darbības pārtraukšanu, tā saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu veic procedūru, iesaistot darbības koordinatoru un vajadzības gadījumā neatkarīgus ārējos ekspertus.

1.   Saskaņā ar šo regulu Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā paraugus dotāciju nolīgumiem starp Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un atbalsta saņēmējiem. Ja dotāciju nolīguma paraugā vajadzīgi būtiski grozījumi, cita starpā nolūkā nodrošināt turpmākus vienkāršojumus atbalsta saņēmējiem, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm minēto dotāciju nolīguma paraugu attiecīgi pārskata.

2.   Dotāciju nolīgumos nosaka atbalsta saņēmēju un vai nu Komisijas, vai arī attiecīgās finansēšanas struktūras tiesības un pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tajos arī nosaka to tiesību subjektu tiesības un pienākumus, kuri kļūst par atbalsta saņēmējiem darbības īstenošanas laikā, kā arī koordinatora pienākumus un uzdevumus.

1.   Visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem piemēro katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi. Maksimālo likmi katrai darbībai nosaka darba programmā.

2.   Var atlīdzināt līdz 100 % no Programmas darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot:

3.   Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu ir noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.

1.   Netiešās attiecināmās izmaksas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un jebkuras vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas.

Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot pirmajā daļā minēto vienoto likmi, izņemot iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām saskaņā ar atbalsta saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas.

1.   Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 186. pantā, atbalsta saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attiecināmās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņemtu par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos pētniecības un inovācijas projektos, tostarp sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas izmaksas, kuras iekļautas atalgojumā personālam, kas norīkots darbības īstenošanai, kuras izriet no valsts tiesību aktiem vai darba līguma.

2.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas darījušas pieejamus ar ieguldījumiem natūrā, ir attiecināmās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attiecināmās izmaksas.

3.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem.

4.   Atbalsta saņēmēji var izmantot savu parasto grāmatvedības praksi, lai noteiktu un deklarētu izmaksas, kas radušās saistībā ar darbību, kura atbilst visiem dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulas 186. pantu.

5.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir 325 000 EUR vai lielāka.

Atzinumus par finanšu pārskatiem var sagatavot apstiprināts ārējais revidents vai – valsts struktūru gadījumā – izdot kompetenta un neatkarīga valsts amatpersona saskaņā ar Finanšu regulas 203. panta 4. punktu.

6.   Attiecīgā gadījumā saistībā ar MSCA mācību un mobilitātes darbībām Savienības ieguldījumā pienācīgi ņem vērā visas atbalsta saņēmēja papildu izmaksas, kas saistītas ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, vecāku atvaļinājumu, slimības atvaļinājumu, atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ vai pētnieku darbā pieņēmušās organizācijas maiņu vai ģimenes statusa maiņu dotācijas nolīguma darbības laikā.

7.   Izmaksas, kas saistītas ar atklātu piekļuvi, tostarp datu pārvaldības plāniem, ir kompensējamas attaisnotās izmaksas, kā izklāstīts dotācijas nolīgumā.

1.   Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras atbalsta saņēmējiem jāatmaksā:

Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību.

2.   Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā konkrētus noteikumus par Mehānisma darbību.

3.   Atbalsta saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz pārredzamiem periodiskajiem izvērtējumiem, Komisija minēto ieguldījumu var palielināt līdz 8 % vai to samazināt zem 5 %. Atbalsta saņēmēju ieguldījumu Mehānismā ieskaita sākotnējā priekšfinansējumā un iemaksā Mehānismā saņēmēju vārdā. Minētais ieguldījums nepārsniedz sākotnējā priekšfinansējuma summu.

4.   Atbalsta saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā.

5.   Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms neiesaistās, un Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra jebkādas parāda summas tiešā veidā atgūst no atbalsta saņēmējiem vai trešām personām.

6.   Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā saskaņā ar likumdevējas iestādes lēmumiem.

7.   Mehānismu var attiecināt uz visiem citiem tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmējiem. Komisija pieņem nosacījumus atbalsta saņēmēju dalībai citās programmās.

1.   Atbalsta saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar atbalsta saņēmēju pienākumiem dotācijas nolīgumā.

Rezultāti ir divu vai vairāku atbalsta saņēmēju kopīpašums, ja:

Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās konsorcija līgumā vai kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums.

2.   Atbalsta saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas un jebkādas citas likumīgas intereses. Lemjot par aizsardzību, atbalsta saņēmēji ņem vērā arī pārējo darbībā iesaistīto saņēmēju likumīgās intereses.

1.   Katrs saņēmējs, kas ir saņēmis Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu tam piederošos rezultātus vai nodrošina, lai tos izmantotu cits tiesību subjekts. Rezultātus var izmantot tiešā veidā atbalsta saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 40. pantu.

Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus.

Ja, neraugoties uz to, ka atbalsta saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā noteiktā konkrētā termiņā, atbalsta saņēmējs izmanto dotācijas nolīgumā norādītu piemērotu tiešsaistes platformu, lai atrastu ieinteresētās personas šo rezultātu izmantošanai. Ja tas ir pamatoti, pēc atbalsta saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt.

2.   Tiklīdz iespējams, atbalsta saņēmēji publiski pieejamā formātā izplata savus rezultātus, ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma aizsardzības, drošības noteikumiem vai likumīgo interešu aizsardzības.

Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus, vienlaikus nodrošinot Savienības ekonomisko un zinātnisko interešu aizsardzību.

3.   Atbalsta saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši atbalsta saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt tiem noteiktās atvērtās piekļuves prasības.

Atvērtā piekļuve pētījumu datiem ir vispārīgs noteikums saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, kas nodrošina iespēju piemērot izņēmumus saskaņā ar principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”, ņemot vērā atbalsta saņēmēju likumīgās intereses, tostarp komerciālu pielietojumu, un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātumu, konfidencialitāti, komercnoslēpumus, Savienības konkurētspējas intereses, drošības noteikumus vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Darba programmā var paredzēt papildu stimulus vai pienākumus, kuri jāizpilda, lai pieņemtu praksi atvērtās zinātnes jomā.

4.   Atbalsta saņēmēji visus pētījumu datus, kas gūti kādā Programmas darbībā, pārvalda atbilstoši FAIR principiem un saskaņā ar dotācijas nolīgumu un izstrādā datu pārvaldības plānu.

Pamatotos gadījumos darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot EAZM nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem.

5.   Atbalsta saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem atbalsta saņēmējiem var iebilst, ja vien var pierādīt, ka rezultātu izplatīšana būtiski kaitēs tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām. Šādos gadījumos rezultātus neizplata, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai.

6.   Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā rezultātu izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka rezultātu izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti paskaidro, kā var uzskatīt, ka šāds izmantojums joprojām atbilst Savienības interesēm.

Atbalsta saņēmēji saskaņā ar dotācijas nolīgumu darbības laikā un arī pēc tās atjaunina plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

7.   Lai Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, atbalsta saņēmēji sniedz visu pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu saskaņā ar dotācijas nolīgumu. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot atbalsta saņēmēju likumīgās intereses.

1.   Atbalsta saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu.

2.   Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām, tostarp saistītiem subjektiem, nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, atbalsta saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam atbalsta saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā ietver pietiekamu informāciju par jauno īpašnieku, lai atbalsta saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām.

Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām, tostarp saistītiem subjektiem, nav citas rakstiskas vienošanās, atbalsta saņēmējs var iebilst pret to, ka cits atbalsta saņēmējs nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošana nenotiek, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem. Šajā sakarībā dotācijas nolīgumā nosaka termiņus.

3.   Atbalsta saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, tostarp uz ekskluzīva pamata, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi. Ekskluzīvas licences rezultātiem var piešķirt, ja visi citi attiecīgie atbalsta saņēmēji sniedz piekrišanu atteikties no savām piekļuves tiesībām.

4.   Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz tiesības Komisijai vai attiecīgajai finansēšanas struktūrai iebilst pret īpašumtiesību uz rezultātiem nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja:

Ja ir paredzētas tiesības iebilst, atbalsta saņēmējs sniedz iepriekšēju paziņojumu par savu nodomu nodot īpašumtiesības uz rezultātiem vai piešķirt ekskluzīvu licenci attiecībā uz rezultātiem. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem.

1.   Pieprasījumus par piekļuves tiesību izmantošanu un atteikšanos no piekļuves tiesībām iesniedz rakstiski.

2.   Ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci.

3.   Pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam atbalsta saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātajām zināšanām.

4.   Ja atbalsta saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē atbalsta saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi.

5.   Ja atbalsta saņēmējs nepilda savus pienākumus, atbalsta saņēmēji var vienoties, ka minētajam atbalsta saņēmējam vairs nav piekļuves tiesību.

6.   Atbalsta saņēmēji piešķir piekļuves tiesības:

7.   Ja vien atbalsta saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem un, ievērojot jebkādus 3. punktā minētos ierobežojumus, savām iepriekš uzkrātajām zināšanām tie piešķir arī tiesību subjektam:

Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.

8.   Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien atbalsta saņēmēji nevienojas par citu termiņu.

9.   Atbalsta saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos.

Šādas piekļuves tiesības neattiecina uz atbalsta saņēmēju iepriekš uzkrātajām zināšanām.

Darbībās, kas ietilpst kopā “Civilā drošība sabiedrībai”, atbalsta saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir arī dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos, un par to noslēdz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās piekļuves tiesības izmanto vienīgi paredzētajā nolūkā un ka ir ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem.

10.   Vajadzības gadījumā darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības.

1.   EPP darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām var piemērot īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām.

2.   Šā panta 1. punktā minētos īpašos noteikumus izklāsta dotācijas nolīgumā, un tie nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos principus un pienākumus.

1.   Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmā paredzētās veicināšanas vai atzinības godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu.

2.   Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibinājuma vietas.

3.   Vajadzības gadījumā Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra godalgas konkursus var organizēt kopā ar:

4.   Darba programmās vai konkursa nolikumos nosaka pienākumus attiecībā uz komunikāciju un vajadzības gadījumā attiecībā uz izmantošanu un izplatīšanu, īpašumtiesībām un piekļuves tiesībām, tostarp licencēšanas noteikumiem.

1.   Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, iepirkumu Programmā piešķir veic saskaņā ar Finanšu regulas VII sadaļu.

2.   Iepirkums var būt pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu publisks iepirkums, ko veic Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm no dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Šādos gadījumos piemēro 26. pantā izklāstītos noteikumus.

1.   “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma vai EIP apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 34.–37. pants.

2.   EIP apvienoto finansējumu īsteno saskaņā ar šīs regulas 48. pantu. Atbalstu kā EIP apvienoto finansējumu var piešķirt tik ilgi, kamēr vien darbību var finansēt kā finansējuma apvienošanas darbību vai kā finansēšanas un investīciju darbību, kuru pilnībā nosedz programmas InvestEU saistībā sniegtā Savienības garantija. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta, noteikumus, kas izklāstīti minētā panta 2. punktā un jo īpaši tā a) un d) apakšpunktā, nepiemēro laikā, kad tiek piešķirts EIP apvienotais finansējums.

3.   “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansētai darbībai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 15., 23., 24., 27., 28. un 29. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas noteikumiem ir jāatbilst 32. pantam pēc analoģijas ar 48. panta 10. punktu un jebkādiem papildu un pamatotiem noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā.

4.   Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma un EIP apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu.

5.   “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu un EIP apvienoto finansējumu piešķir tā, lai tiktu veicināta Savienības konkurētspēja, taču vienlaikus netiktu kropļota konkurence iekšējā tirgū.

1.   No Pathfinder piešķir dotācijas augsta riska progresīviem projektiem, ko īsteno konsorciji vai individuāli atbalsta saņēmēji, ar mērķi izstrādāt radikālas inovācijas un jaunas tirgus iespējas. No Pathfinder piešķir atbalstu agrīnākajiem zinātniskās, tehnoloģiskās vai “dziļo tehnoloģiju” (deep-tech) pētniecības un izstrādes posmiem, tostarp koncepcijas pierādīšanai un prototipu izveidei tehnoloģijas validēšanai.

Pathfinder galvenokārt īsteno, rīkojot atklātu uzaicinājumu iesniegt augšupējus priekšlikumus ar ikgadējiem regulāriem termiņiem, un paredz arī konkurētspējas uzdevumus, proti, izstrādāt stratēģiskos pamatmērķus, kam vajadzīgas “dziļās tehnoloģijas” un radikāla domāšanu.

2.   Pathfinder pārejas pasākumi palīdz visu jomu pētniekiem un inovatoriem uzlabot komerciālās attīstības ceļu Savienībā, piemēram, veicot demonstrējumus un priekšizpēti, lai novērtētu potenciālās uzņēmējdarbības iespējas, un atbalsta nošķirto jauno (spin-off) uzņēmumu un jaunuzņēmumu radīšanu.

Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu Pathfinder pārejas pasākumiem nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli.

Papildu dotācijas par fiksētu summu, kura nepārsniedz 50 000 EUR, var piešķirt katram priekšlikumam, kas jau atlasīts Pathfinder un attiecīgā gadījumā Pathfinder pārejas pasākumu uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, lai veiktu komplementārus pasākumus, tostarp steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas atbalsta saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai, piemēram, iespējamo nošķirto jauno uzņēmumu un tirgu radošu inovāciju potenciāla novērtēšanai vai uzņēmējdarbības plāna izstrādei. Programmas komiteju, kas izveidota saskaņā ar īpašo programmu, informē par šādiem gadījumiem.

3.   Uz Pathfinder attiecas piešķiršanas kritēriji, kas minēti 28. pantā.

1.   Accelerator mērķis ir galvenokārt atbalstīt tirgu radošas inovācijas. No tā atbalsta tikai individuālus atbalsta saņēmējus un galvenokārt nodrošina apvienoto finansējumu. Noteiktos apstākļos no tā var sniegt arī atbalstu arī vienīgi dotācijas vai vienīgi kapitāla veidā.

No Accelerator sniedz šādus atbalsta veidus:

No Accelerator atbalstu dotācijas veidā sniedz vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

2.   Accelerator atbalsta saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai izņēmuma gadījumos mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas ir iecerējis izvērst darbību un kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt vai nu atbalsta saņēmējs, vai, ja atbalsta saņēmējs ir sniedzis iepriekšēju piekrišanu, viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto atbalsta saņēmēju. Šādā gadījumā finansēšanas nolīgumu paraksta tikai ar atbalsta saņēmēju.

3.   Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIP apvienotajā finansējumā.

4.   Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē neatkarīgi ārējie eksperti un atlasa finansējuma piešķiršanai atklātā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ar konkrētiem termiņiem, pamatojoties uz 27., 28. un 29. pantu un ievērojot šā panta 5. punktu.

5.   Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

6.   Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno Programmu (tostarp EIT ZIK), var tieši iesniegt izvērtēšanai pēc 5. punkta c) apakšpunktā minētā piešķiršanas kritērija priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, kas jau atbilst 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ievērojot šādus kumulatīvos nosacījumus:

7.   Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

8.   Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmis pozitīvu vērtējumu, neatkarīgi ārējie eksperti ierosina atbilstīgu Accelerator atbalstu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk.

Pamatotu iemeslu dēļ, tostarp, ņemot vērā neatbilstību Savienības rīcībpolitiku mērķiem, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko izraudzījušies neatkarīgi ārējie eksperti. Par šāda noraidījuma iemesliem informē Programmas komiteju.

9.   Accelerator dotācijas vai atmaksājamā avansa komponents nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības kopējām attiecināmajām izmaksām.

10.   No Accelerator sniegtā atbalsta pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas nosacījumi ir izklāstīti Lēmumā (ES) 2021/764.

11.   Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus izmērāmus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no Accelerator atbalsta.

EIP apvienotā finansējuma gadījumā pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIP apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzēto konkrēto starpmērķu sasniegšanu.

12.   Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai, ja tas ir pamatoti, izbeidz, ja izmērāmie starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū, īpaši Savienības tirgū.

Izņēmuma gadījumos un ja to iesaka EIP valde, Komisija var nolemt palielināt Accelerator atbalstu, ja projektu ir pārskatījuši neatkarīgi ārējie eksperti. Par šādiem gadījumiem informē Programmas komiteju.

1.   Lai izveidotu kandidātu datubāzi, neatkarīgus ārējos ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot fiziskām personām adresētus uzaicinājumus izteikt ieinteresētību un uzaicinājumus, kas adresēti attiecīgām organizācijām, piemēram, pētniecības aģentūrām, pētniecības iestādēm, universitātēm, standartizācijas organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai uzņēmumiem.

Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, pārredzamā veidā var izraudzīties jebkuru datubāzē neiekļautu individuālu ekspertu ar atbilstošām prasmēm, ar noteikumu, ka uzaicinājumā izteikt ieinteresētību piemēroti ārējie neatkarīgie eksperti nav konstatēti.

Šādi eksperti apliecina savu neatkarību un spēju atbalstīt Programmas mērķus.

2.   Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu neatkarīgie ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem. Ja tas ir pamatoti un izņēmuma gadījumos, var noteikt, jo īpaši konkrētiem augsta līmeņa ekspertiem, atbilstīgu atlīdzības līmeni, kas nav paredzēts standarta nosacījumos, bet kas pamatojas uz attiecīgajiem tirgus standartiem. Šādas izmaksas sedz no Programmas.

3.   Papildus informācijai, kas minēta Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktā, Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē vismaz reizi gadā publicē to neatkarīgo ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, kā arī viņu ekspertīzes jomu. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (33).

4.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic piemērotus pasākumus, lai attiecībā uz neatkarīgo ārējo ekspertu iesaistīšanu novērstu interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu un 150. panta 5. punktu.

Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē konkrēto jautājumu, nekonsultē par to vai nesniedz palīdzību saistībā ar to.

5.   Ieceļot ārējos neatkarīgos ekspertus, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic piemērotus pasākumus, lai panāktu, ka ekspertu grupu un izvērtēšanas komisiju sastāvs ir līdzsvarots prasmju, pieredzes un zināšanu ziņā, tostarp specializācijas jautājumos, jo īpaši saistībā ar sociālajām un humanitārajām zinātnēm, ģeogrāfisko pārstāvību un dzimumu, ņemot vērā situāciju attiecīgās darbības jomā.

6.   Vajadzības gadījumā, lai garantētu, ka izvērtējums ir kvalitatīvs, katra priekšlikuma vērtēšanai tiek nodrošināts pietiekams skaits neatkarīgu ārējo ekspertu.

7.   Eiropas Parlamentam un Padomei dara zināmu informāciju par visu neatkarīgo ārējo ekspertu atlīdzības līmeni.

1.   Komisija pastāvīgi uzrauga Programmas, 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās īpašās programmas un EIT pasākumu pārvaldību un īstenošanu. Lai uzlabotu pārredzamību, datu pēdējos atjauninājumus pieejamā veidā dara publiski pieejamus arī Komisijas tīmekļa vietnē. Jo īpaši vienā un tajā pašā datubāzē iekļauj datus par projektiem, ko finansē no EPP, Eiropas partnerībām, misijām, EIP un EIT.

Datubāzē iekļauj:

2.   Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par Programmas panākumiem virzībā uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 55. pantu, lai grozītu V pielikumu attiecībā uz ietekmes ceļu rādītājiem, ja vajadzīgs, un lai noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi, nepalielinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem, tostarp darbībās iesaistīto pētnieku līmenī, lai varētu izsekot viņu karjeru un mobilitāti, un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

4.   Kvantitatīvos datus, cik vien iespējams, papildina ar Komisijas un Savienības vai valstu finansēšanas struktūru sagatavotu kvalitatīvu analīzi.

5.   Pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sadarbības saites Eiropas pētniecībā un inovācijā, tiek pārraudzīti un pārskatīti darba programmu kontekstā.

1.   Savienības finansējuma saņēmēji dara zināmu minētā finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību, jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, tostarp godalgas, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Turklāt tā sniedz savlaicīgu un pilnīgu informāciju dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem. Lai sadarbības projektu īstenošanas nolūkā veidotu konsorcijus, interesētajiem subjektiem sniedz partneru piemeklēšanas pakalpojumus, kas ir balstīti uz pierādījumiem un kuros tiek izmantoti analītiski dati un tīklošanās iespējas, īpašu uzmanību veltot to tiesību subjektu tīklošanas iespēju apzināšanai, kuri ir no valstīm ar zemu sniegumu pētniecībā un inovācijā. Balstoties uz šādu analīzi, saistībā ar konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus var rīkot mērķtiecīgus partneru piemeklēšanas pasākumus.

3.   Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzētu paātrināt izmantošanu ceļā uz ieviešanu tirgū un palielināt Programmas ietekmi.

4.   Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informācijas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

1.   Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā Programmas lēmumu pieņemšanas procesā, nākamajā pamatprogrammā un citās iniciatīvās, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju.

2.   Programmas starpposma izvērtēšanu veic ar pārredzamā procesā atlasītu neatkarīgu ekspertu palīdzību, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc minētās īstenošanas sākuma. Tajā ietver portfeļa analīzi un novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā Programmu koriģētu vai pārorientētu. Tajā novērtē Programmas efektivitāti, iedarbīgumu, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību.

3.   Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz Programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu.

4.   Komisija publicē un dara zināmus izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un iesniedz tos Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1.   Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.

2.   Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu parauga. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

3.   Turklāt Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var paļauties uz sistēmu un procesu revīzijām saņēmēju līmenī. Minētās revīzijas noteiktiem atbalsta saņēmēju veidiem ir pēc izvēles, un tajās pārbauda saņēmēja sistēmas un procesus, ko papildina darījumu revīzija. Tās veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (34). Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra sistēmu un procesu revīzijas var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem.

4.   Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai attiecīgā finansēšanas iestāde var balstīties uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas neatkarīgas un kompetentas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti.

5.   Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

6.   Komisija publicē revīzijas pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt revīzijas procedūru un noteikumu uzticamu un vienādu piemērošanu un interpretāciju visā Programmas darbības laikā.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 50. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 50. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 50. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai. Uz darba plāniem un darbībām, kas paredzētas darba plānos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013 un attiecīgo finansēšanas struktūru pamataktiem, arī turpmāk attieksies Regula (ES) Nr. 1290/2013 un minētie pamatakti, kamēr šie plāni tiks pabeigti.

2.   No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1291/2013.