EIROPAS REĢIONU KOMITEJA –

REGLAMENTS

IEVADS

Reģionu komiteja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 306. panta otro daļu 2021. gada 12. oktobrī pieņēma šo Reglamentu.

I SADAĻA

KOMITEJAS LOCEKĻI UN STRUKTŪRVIENĪBAS

1. NODAĻA

KOMITEJAS STRUKTŪRVIENĪBAS

1. pants. Komitejas struktūrvienības

Komitejas struktūrvienības ir pilnsapulce, priekšsēdētājs, Birojs, Priekšsēdētāju konference un komisijas.

2. pants. Dzimumu dažādība

1.

Eiropas Reģionu komitejas struktūrvienību sastāvā pēc iespējas jāatspoguļo dzimumu dažādība.

2.

Birojs pieņem dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kura mērķis ir iekļaut dzimumperspektīvu visās Komitejas darbībās. Dzimumu līdztiesības rīcības plānu pārbauda katru gadu un pārskata vismaz reizi piecos gados.

2. NODAĻA

KOMITEJAS LOCEKĻI

3. pants. Locekļu un aizstājēju statuss

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 300. pantu Komitejas locekļi, kā arī viņu aizstājēji pārstāv reģionālās un vietējās pašvaldības. Viņiem ir reģionālas vai vietējas vēlētas varas pilnvaras vai arī viņi ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. Komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi; viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

4. pants. Pilnvaru termiņš

1.

Locekļa vai aizstājēja pilnvaras sākas dienā, kurā viņa iecelšanu apstiprina Padome.

2.

Locekļa vai aizstājēja pilnvaras beidzas, viņam atkāpjoties no amata, beidzoties pilnvarojumam, kas bija pamatā viņa iecelšanai, vai attiecīgās personas nāves gadījumā.

3.

Par atkāpšanos no amata rakstiski jāpaziņo Komitejas priekšsēdētājam, norādot atkāpšanās datumu. Priekšsēdētājs ziņo par to Padomei, kas apstiprina vakanto vietu un uzsāk nomaiņas procedūru.

4.

Loceklim vai aizstājējam, kura pilnvaras vairs nav spēkā, jo beidzies pilnvarojums, kas bija pamatā viņa iecelšanai, par to nekavējoties rakstiski jāinformē Komitejas priekšsēdētājs.

5.

Gadījumos, kas minēti šā panta 2. punktā, Padome ieceļ jaunu locekli vai jaunu aizstājēju uz atlikušo pilnvaru laiku.

5. pants. Privilēģijas un imunitāte

Uz locekļiem un pilnvarotiem viņu aizstājējiem attiecas privilēģijas un imunitāte saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

6. pants. Locekļu un aizstājēju piedalīšanās sanāksmēs

1.

Ikvienu locekli, kas nevar piedalīties plenārsesijā, var pārstāvēt aizstājējs no attiecīgās valsts delegācijas; locekli var pārstāvēt arī uz ierobežotu laika periodu – atsevišķām plenārsesijas dienām. Locekļi un pilnvarotie viņu aizstājēji parakstās klātesošo sarakstā.

2.

Ikvienu locekli, kas nevar piedalīties komisijas sanāksmē vai kādā citā Biroja apstiprinātā sanāksmē, var pārstāvēt cits loceklis vai aizstājējs no attiecīgās valsts delegācijas vai politiskās grupas. Locekļi un pilnvarotie viņu aizstājēji parakstās klātesošo sarakstā.

3.

Loceklis vai aizstājējs, kas iekļauts darba grupas locekļu pārstāvju sarakstā, kuru izveido saskaņā ar 37. vai 61. pantu, var aizvietot jebkuru attiecīgās politiskās grupas locekli.

4.

Aizstājējs vai loceklis, kas aizstāj citu locekli, var pārstāvēt tikai vienu locekli. Attiecīgajā sanāksmē viņam ir visas locekļa tiesības un pilnvaras. Par balsstiesību deleģēšanu jāinformē ģenerālsekretariāts atbilstoši noteiktajai paziņošanas kārtībai un ne vēlāk kā vienu dienu pirms sanāksmes. Par dalību plenārsesijā izdevumus atlīdzina tikai vienreiz – vai nu loceklim, vai viņa aizstājējam. Attiecīgā kārtība precizēta Biroja pieņemtajos noteikumos par ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

5.

Aizstājējs, ko ieceļ par ziņotāju, var piedalīties plenārsesijas sēdē, kuras darba kārtībā ir atzinuma projekts, ko viņš ir sagatavojis, un iepazīstināt ar to. Loceklis var deleģēt savas balsstiesības minētajam aizstājējam uz attiecīgā atzinuma projekta izskatīšanas laiku. Pirms attiecīgās sēdes par balsstiesību deleģēšanu rakstveidā jāinformē ģenerālsekretārs.

6.

Neskarot 24. panta 1. punktu, balsstiesību deleģēšana zaudē spēku no brīža, kad loceklis, kas nevar piedalīties sanāksmē, vairs nav Komitejas loceklis.

7. pants. Balsstiesību deleģēšana

Izņemot 6. un 32. pantā paredzētos gadījumus, balsstiesības nav deleģējamas.

8. pants. Valstu delegācijas un politiskās grupas

Valstu delegācijas un politiskās grupas sniedz vienlīdz nozīmīgu ieguldījumu Komitejas darba organizēšanā.

9. pants. Valstu delegācijas

1.

Komitejas locekļi un viņu aizstājēji no vienas dalībvalsts veido valsts delegāciju. Katras valsts delegācija nosaka savus iekšējos noteikumus un ievēlē delegācijas vadītāju. Komitejas priekšsēdētājam oficiāli paziņo ievēlētās personas vārdu.

2.

Ģenerālsekretārs vienojas ar Komitejas administrāciju, lai valstu delegācijas saņemtu attiecīgo palīdzību. Minētā vienošanās paredz arī to, ka locekļi var saņemt informāciju un palīdzību savas valsts valodā. Tā ir daļa no īpaša dienesta, kura sastāvā ir Komitejas ierēdņi un citi darbinieki un kurš valstu delegācijām nodrošina iespēju atbilstoši izmantot Komitejas infrastruktūru. Ģenerālsekretārs dod valstu delegācijām iespēju organizēt sanāksmes pirms plenārsesijas vai plenārsesijas laikā.

3.

Valstu delegācijām palīdz arī valstu koordinatori, kuri nav ģenerālsekretariāta personāla sastāvā. Viņu pienākums ir sekmēt Komitejas locekļu pilnvaru īstenošanu.

10. pants. Politiskās grupas un neatkarīgie locekļi

1.

Locekļi un aizstājēji var veidot grupas, kas atspoguļo viņu politiskos uzskatus. Dalības kritērijus nosaka katras politiskās grupas reglaments.

2.

Lai izveidotu politisko grupu, ir jābūt vismaz astoņpadsmit locekļiem vai aizstājējiem, kas pārstāv vismaz vienu piektdaļu dalībvalstu; turklāt katras grupas sastāvā vismaz pusei ir jābūt locekļiem. Katrs loceklis/aizstājējs var būt tikai vienas politiskās grupas sastāvā. Politisko grupu likvidē, ja tās pastāvēšanai nepieciešamais locekļu skaits vairs nav pietiekams.

3.

Par politiskās grupas izveidi, likvidēšanu vai citām izmaiņām ar paziņojumu informē Komitejas priekšsēdētāju. Paziņojumā par politiskās grupas izveidi norāda grupas nosaukumu, locekļus un biroja sastāvu.

4.

Katrai politiskajai grupai ir sekretariāts, kura darbinieki ir ģenerālsekretariāta personāla sastāvā. Politiskās grupas var iesniegt priekšlikumus iecēlējinstitūcijai attiecībā uz grupu sekretariātu darbiniekiem, viņu pieņemšanu darbā, pakāpes paaugstināšanu vai līguma pagarināšanu. Iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu pēc attiecīgās politiskās grupas priekšsēdētāja uzklausīšanas.

5.

Ģenerālsekretārs piešķir politiskajām grupām un to struktūrvienībām atbilstošus resursus sanāksmēm, pasākumiem, publikācijām un sekretariāta darbam. Katrai politiskajai grupai piešķirtie finanšu resursi precizēti budžetā. Politiskās grupas un to sekretariāti var atbilstīgi izmantot Komitejas infrastruktūru.

6.

Politiskās grupas un to biroji var organizēt sanāksmes pirms plenārsesijas vai arī tās laikā. Divreiz gadā politiskās grupas var rīkot ārpuskārtas sanāksmes. Aizstājējiem, kas piedalās šajās sanāksmēs, ceļa un uzturēšanās izdevumus atlīdzina, ja viņi pārstāv kādu savas politiskās grupas locekli.

7.

Neatkarīgie locekļi saņem administratīvu atbalstu. Minētā atbalsta noteikumus sagatavo Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma.

11. pants. Starpreģionālās grupas

Locekļi un aizstājēji var veidot starpreģionālās grupas. Par to izveidošanu paziņo Komitejas priekšsēdētājam. Starpreģionālo grupu oficiāli izveido ar Biroja lēmumu.

II SADAĻA

KOMITEJAS SASTĀVS UN DARBĪBA

1. NODAĻA

KOMITEJAS SASAUKŠANA UN IZVEIDE

12. pants. Pirmās sēdes sasaukšana

Pēc katras sastāva atjaunošanas reizi piecos gados Komiteju sasauc tās iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja tas nav iespējams, iepriekšējais priekšsēdētāja pirmais vietnieks, vai, ja tas nav iespējams, gados vecākais priekšsēdētāja vietnieks, vai, ja tas nav iespējams, gados vecākais loceklis, un tās pirmā sēde notiek ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad Padome ir iecēlusi Komitejas locekļus.

Loceklis, kas saskaņā ar iepriekšminēto veic pagaidu priekšsēdētāja pienākumus, nodrošina Komitejas pārstāvības funkciju, turpina risināt kārtējos jautājumus un vada pirmo sēdi kā pagaidu priekšsēdētājs.

Viņš izveido pagaidu Biroju, kurā bez viņa ir četri gados jaunākie klātesošie locekļi un Komitejas ģenerālsekretārs.

13. pants. Komitejas izveide un pilnvaru pārbaude

1.

Pirmās sēdes laikā pagaidu priekšsēdētājs iepazīstina Komiteju ar Padomes paziņojumu par locekļu iecelšanu un ziņo par visiem pasākumiem, ko viņš veicis, lai pārstāvētu Komiteju un risinātu kārtējos jautājumus. Pirms paziņojuma par Komitejas izveidi jaunajam pilnvaru termiņam viņš var pārbaudīt locekļu iecelšanu un viņu pilnvaras, ja viņam tas tiek prasīts.

2.

Pagaidu Birojs turpina darbu līdz Biroja locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošanai.

2. NODAĻA

PILNSAPULCE

14. pants. Pilnsapulces uzdevumi

Komiteja tiekas pilnsapulcē. Pilnsapulces pamatuzdevumi ir šādi:

a)

pieņemt atzinumus, ziņojumus un rezolūcijas;

b)

apstiprināt Komitejas ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu;

c)

apstiprināt Komitejas politiskās prioritātes;

d)

ievēlēt priekšsēdētāju, priekšsēdētāja pirmo vietnieku un pārējos Biroja locekļus;

e)

izveidot komisijas;

f)

apstiprināt un pārskatīt Komitejas Reglamentu;

g)

apstiprināt un pārskatīt Komitejas locekļu rīcības kodeksus;

h)

pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 22. panta 1. punkta pirmo teikumu un pēc Komitejas priekšsēdētāja vai kompetentās komisijas ierosinājuma saskaņā ar 57. un 58. panta noteikumiem ar nodoto balsu vairākumu pieņemt lēmumu par prasības celšanu Eiropas Savienības Tiesā vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietās, kas iesniegtas Tiesai. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas priekšsēdētājs Komitejas vārdā iesniedz prasību Tiesā.

15. pants. Pilnsapulces sasaukšana

1.

Komitejas priekšsēdētājs sasauc pilnsapulci vismaz vienu reizi trijos mēnešos. Birojam iepriekšējā gada pirmajā pusē ir jānosaka plenārsesiju grafiks nākamajam gadam. Plenārsesija var ilgt vienu vai vairākas dienas.

2.

Ja vismaz viena ceturtdaļa locekļu rakstveidā to pieprasa, priekšsēdētājam ir jāsasauc ārpuskārtas plenārsesija, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu nedēļu un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas. Rakstiskajā pieprasījumā norāda jautājumu, kas jāapskata ārpuskārtas plenārsesijā. Neviens cits temats darba kārtībā nav apspriežams.

16. pants. Plenārsesijas darba kārtība

1.

Birojs sagatavo provizorisku darba kārtības projektu, kurā iekļauj provizorisku sarakstu ar aiznākamajā plenārsesijā izskatāmo atzinumu, ziņojumu un rezolūciju projektiem, kā arī pārējiem dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums.

2.

Vismaz divdesmit vienu darba dienu pirms plenārsesijas atklāšanas locekļiem un viņu aizstājējiem attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā elektroniskā formātā dara pieejamu darba kārtības projektu, pievienojot darba kārtībā minētos dokumentus, par kuriem jāpieņem lēmums.

3.

Darba kārtības projektu sagatavo priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Priekšsēdētāju konferenci.

4.

Dažos pamatotos izņēmuma gadījumos, kad nav iespējams ievērot 2. punktā noteikto termiņu, priekšsēdētājs var iekļaut darba kārtības projektā kādu dokumentu, par kuru jāpieņem lēmums, ar nosacījumu, ka attiecīgā dokumenta teksts ir nodots locekļiem un aizstājējiem viņu oficiālajā valodā vismaz vienu nedēļu pirms plenārsesijas atklāšanas. Uz tā dokumenta titullapas, par kuru jāpieņem lēmums, priekšsēdētājs norāda šīs procedūras izmantošanas iemeslu.

5.

Izmaiņas darba kārtības projektā rakstiski jāiesniedz ģenerālsekretāram ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas.

6.

Sēdē, kas notiek pirms plenārsesijas atklāšanas, Birojs apstiprina galīgo darba kārtības projektu. Šīs sēdes laikā Birojs ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu var iekļaut darba kārtībā steidzamus vai aktuālus jautājumus, kuru izskatīšana nav atliekama uz nākamo plenārsesiju.

7.

Pēc priekšsēdētāja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma Birojs vai pilnsapulce pirms pāriešanas pie balsošanas par grozījumiem ir tiesīga pārcelt dokumenta, par kuru jāpieņem lēmums, izskatīšanu uz kādu no nākamajām plenārsesijām. Šis nosacījums neattiecas uz tādiem dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums un kuru pieņemšanu nevar atlikt Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta noteiktā termiņa dēļ. Dokumentam, par kuru jāpieņem lēmums un kura izskatīšana pārcelta uz kādu no nākamajām plenārsesijām, pievieno visus noteiktajā kārtībā iesniegtos grozījumus. Balsošanas atlikšana dod arī iespēju noteikt jaunu termiņu grozījumu iesniegšanai.

17. pants. Plenārsesijas atklāšana

Priekšsēdētājs atklāj plenārsesiju un nodod apstiprināšanai darba kārtības galīgo projektu.

18. pants. Publiskums, ar Komiteju nesaistītas amatpersonas un uzaicinātās personas

1.

Plenārsesijas sēdes ir atklātas, ja vien pilnsapulce nelemj citādi par visu sesiju kopumā vai par kādu konkrētu darba kārtības punktu.

2.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji var piedalīties plenārsesijās. Viņus var uzaicināt uzstāties.

3.

Pēc paša iniciatīvas vai pēc Biroja lūguma priekšsēdētājs var uzaicināt pilnsapulcē uzstāties arī citus augsta līmeņa viesus.

19. pants. Uzvedības normas un uzstāšanās laiks

1.

Neskarot vārda brīvību, locekļi izturas ar savstarpēju cieņu, respektē Eiropas Savienības pamattekstos noteiktās vērtības un principus, aizsargā Komitejas cieņu un netraucē ne Komitejas struktūrvienību darba norisi, ne kārtību Komitejas telpās.

2.

Plenārsesijas sākumā pilnsapulce pēc Biroja ierosinājuma nosaka uzstāšanās laiku katram darba kārtības punktam. Plenārsesijas laikā priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda locekļa lūguma var pieņemt lēmumu par uzstāšanās laika ierobežošanu.

3.

Priekšsēdētājs var ierosināt pilnsapulcei, apspriežot vispārīgus jautājumus vai konkrētus tematus, sadalīt uzstāšanās laiku starp politiskajām grupām un valstu delegācijām.

4.

Parasti uzstāšanās laiks nepārsniedz vienu minūti piezīmēm par protokolu, norādēm par Reglamenta neievērošanu un ierosinājumiem grozīt galīgo darba kārtības projektu vai darba kārtību.

5.

Ja runātāji pārsniedz atvēlēto uzstāšanās laiku, priekšsēdētājs var atsaukt atļauju uzstāties.

6.

Loceklis var iesniegt pieprasījumu slēgt debates, un priekšsēdētājs nodod to balsošanai.

20. pants. Referenti pilnsapulcē

1.

Locekļi, kuri lūdz vārdu, saņemto pieprasījumu secībā tiek ierakstīti referentu sarakstā. Priekšsēdētājs dod vārdu, pamatojoties uz šo sarakstu un cik vien iespējams nodrošinot referentu dažādību.

2.

Pēc kompetentās komisijas ziņotāja, kā arī politisko grupu un valstu delegāciju pārstāvju pieprasījuma viņiem var dot vārdu pirmajiem, ja viņi vēlas uzstāties savas grupas vai delegācijas vārdā.

3.

Bez priekšsēdētāja piekrišanas neviens nedrīkst uzstāties vairāk nekā divas reizes par vienu un to pašu tematu. Tomēr attiecīgās komisijas priekšsēdētājs un ziņotājs tiek uzklausīti pēc viņu pieprasījuma, un uzstāšanās laiku nosaka priekšsēdētājs.

21. pants. Reglamenta neievērošana

1.

Loceklim, kas vēlas izvirzīt jautājumu par Reglamenta neievērošanu vai vērst priekšsēdētāja uzmanību uz Reglamenta neievērošanu, dod iespēju uzstāties. Reglamenta neievērošanai jābūt saistītai ar apspriežamo tematu vai darba kārtību.

2.

Pieprasījumi dot vārdu par Reglamenta neievērošanu ir prioritāri attiecībā pret citiem pieprasījumiem dot vārdu.

3.

Priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta noteikumiem nekavējoties pieņem lēmumu attiecībā uz Reglamenta neievērošanu un tūlīt paziņo savu nolēmumu. Par priekšsēdētāja lēmumu netiek balsots.

22. pants. Kvorums

1.

Pilnsapulces kvorums ir sasniegts, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par prasību pārbaudīt kvorumu nobalso vismaz sešpadsmit locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Pirms kvoruma pārbaudes priekšsēdētājs var lemt par sēdes pārtraukšanu ne ilgāk kā uz desmit minūtēm. Locekļus, kas ir prasījuši kvoruma pārbaudi, skaitīšanas nolūkā uzskata par klātesošiem, pat ja viņi vairs neatrodas telpā. Ja klātesošo locekļu skaits ir mazāks par sešpadsmit, priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu, ka kvorums nav sasniegts.

2.

Ja kvorums nav sasniegts, visus darba kārtības punktus, par kuriem jābalso, pārceļ uz nākamo sēdes dienu, kad pilnsapulce neatkarīgi no klātesošo locekļu skaita var nobalsot par tiem punktiem, kuru izskatīšana tika pārcelta. Visi balsojumi un lēmumi, kas sēdē pieņemti līdz kvoruma pārbaudei, paliek spēkā.

23. pants. Balsošana

1.

Pilnsapulce lēmumu pieņem ar nodoto balsu vairākumu, ja vien Reglamentā nav noteikts citādi.

2.

Derīgs balsojums ir “par”, “pret” un “atturos”. Balsu vairākumu aprēķina, ņemot vērā tikai balsis “par” un “pret”. Ja balsu skaits ir vienāds, uzskata, ka balsošanai iesniegtais dokuments vai priekšlikums ir noraidīts.

3.

Balsstiesības ir individuālas tiesības. Locekļi balso tikai individuāli un personiski.

4.

Ja balsu skaitīšanas rezultāts tiek apšaubīts, par atkārtotu balsošanu var lemt priekšsēdētājs vai to var pieprasīt jebkurš loceklis ar nosacījumu, ka vismaz sešpadsmit locekļi atbalsta atkārtotu balsošanu.

5.

Pēc priekšsēdētāja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma, kas iesniegts pirms galīgās darba kārtības apstiprināšanas, pilnsapulce par vienu vai vairākiem darba kārtības punktiem var nolemt balsot pēc saraksta, atspoguļojot to plenārsesijas protokolā. Ja vien pilnsapulce nav nolēmusi citādi, balsošana pēc saraksta neattiecas uz balsošanu par grozījumiem.

6.

Ja balsojums attiecas uz personām, pēc priekšsēdētāja, kādas politiskās grupas vai 32 locekļu ierosinājuma var pieņemt lēmumu par aizklātu balsojumu.

7.

Priekšsēdētājs jebkurā brīdī var lemt, ka balsošana notiek, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu. Elektroniskās balsošanas skaitliskā rezultāta reģistrs pēc attiecīgās plenārsesijas ir pieejams sabiedrībai.

24. pants. Grozījumu iesniegšana

1.

Vienīgi locekļi un pilnvarotie viņu aizstājēji, ievērojot grozījumu iesniegšanas kārtību, var iesniegt grozījumus dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums, un attiecībā uz savu atzinumu to var darīt arī aizstājējs, kas nav saņēmis pilnvarojumu, bet iecelts par ziņotāju. Grozījumus plenārsesijā ir tiesīgs iesniegt vai nu loceklis, vai pienācīgi pilnvarots locekļa aizstājējs. Ja loceklis dalību visā plenārsesijā vai kādā tās daļā deleģē aizstājējam, grozījumus var iesniegt tikai viens no viņiem. Ja loceklis kādā no plenārsesijas daļām iesniedz grozījumus, viņa aizstājējs pēc tam to vairs nevar izdarīt. Tāpat, ja aizstājējs ir deleģēts piedalīties kādā plenārsesijas daļā un iesniedz atzinuma grozījumus, pirms tādus ir iesniedzis loceklis, tad loceklis vairs nevar plenārsesijā iesniegt grozījumus. Grozījumi, kurus noteiktajā kārtībā iesniedzis Komitejas loceklis vai viņa aizstājējs pirms savu pilnvaru zaudēšanas vai deleģēto balsstiesību piešķiršanas vai atsaukšanas, paliek spēkā.

2.

Neskarot 28. pantu, grozījumus dokumentiem, par kuriem jāpieņem lēmums, iesniedz vai nu kāda politiskā grupa, vai vismaz seši locekļi vai pilnvaroti viņu aizstājēji, norādot savus vārdus. Valstu delegācijas, kurās ir mazāk par sešiem locekļiem, var iesniegt grozījumus, ja tos iesnieguši visi delegācijas locekļi vai pilnvaroti viņu aizstājēji, norādot viņu vārdus.

3.

Grozījumi jāiesniedz līdz plkst. 15.00 vienpadsmitajā darba dienā pirms plenārsesijas atklāšanas dienas. Grozījumiem jābūt pieejamiem elektroniski, tiklīdz tie ir iztulkoti un ne vēlāk kā četras darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas. Grozījumus prioritārā kārtā iztulko un nosūta ziņotājam, lai viņš varētu iesniegt savus ziņotāja grozījumus ģenerālsekretariātam vismaz trīs darba dienas pirms plenārsesijas atklāšanas. Šiem ziņotāja grozījumiem jābūt saistītiem ar vienu vai vairākiem pirmajā daļā minētajiem grozījumiem, ko ziņotājs īpaši norāda. Ar ziņotāja grozījumiem var iepazīties vienu dienu pirms plenārsesijas atklāšanas dienas. Gadījumos, kad piemēro 16. panta 4. punktu, priekšsēdētājs var lemt samazināt grozījumu iesniegšanas termiņu līdz trim darba dienām pirms plenārsesijas atklāšanas. Šie termiņi neattiecas uz grozījumiem saistībā ar steidzamiem jautājumiem atbilstoši 16. panta 6. punkta noteikumiem.

4.

Visus grozījumus pirms plenārsesijas nodod locekļiem.

25. pants. Grozījumu izskatīšana

1.

Piemēro šādu balsošanas procedūru: a) pirmkārt, balsošana par visiem attiecīgā dokumenta projekta grozījumiem. Grozījumi ir prioritāri attiecībā pret tekstu, uz ko tie attiecas; b) otrkārt, balsošana par dokumentu kopumā neatkarīgi no tā, vai tas ir grozīts vai nav.

2.

Balsošanas pamatprincipi: a) kompromisa grozījumi, kas iesniegti sanāksmes laikā. Ja viens vai vairāki grozījumi iesniegti attiecībā uz daļu kādā dokumentā, par kuru jāpieņem lēmums, priekšsēdētājs, ziņotājs vai grozījumu autori izņēmuma gadījumos var ierosināt kompromisa grozījumus. Minētie kompromisa grozījumi balsošanā ir prioritāri. Ja ziņotājam vai sākotnējā grozījuma autoriem ir iebildumi pret ierosināto kompromisa grozījumu, par minēto kompromisa grozījumu nebalso. b) Balsojums kopumā. Priekšsēdētājs pirms konkrēta grozījuma pieņemšanas vai noraidīšanas var nolemt, ka par vairākiem citiem grozījumiem ar līdzīgu saturu vai līdzīgiem mērķiem var balsot kopumā (balsojums kopumā). Minētie grozījumi var attiekties uz dažādām sākotnējā teksta daļām. c) Balsojums par bloku. No grozījumiem, kas iesniegti par ziņotāju sagatavotajiem atzinumiem, ziņotāji var sagatavot un iesniegt to grozījumu sarakstu, kurus viņi iesaka pieņemt (balsošanas ieteikums). Ja ir sagatavots balsošanas ieteikums, priekšsēdētājs var rīkot vienu balsojumu par noteiktiem tajā iekļautajiem grozījumiem (balsojums par bloku). Jebkurš loceklis var apstrīdēt balsošanas ieteikumu; šādā gadījumā loceklim jānorāda, par kuriem grozījumiem būtu jābalso atsevišķi. d) Balsojums pa daļām. Ziņotājs, politiskā grupa, valsts delegācija vai ikviens no locekļiem, kas iesnieguši attiecīgo grozījumu, var pieprasīt balsot pa daļām, ja teksts, par kuru jābalso, satur divus vai vairākus punktus, ja tas attiecas uz vairākiem jautājumiem vai arī ja to var sadalīt vairākās daļās, kurām ir atšķirīga nozīme un/vai normatīva vērtība. Pieprasījums jāiesniedz vismaz vienu stundu pirms plenārsesijas sākuma, ja vien priekšsēdētājs nenosaka citādu termiņu. Par minēto pieprasījumu lemj priekšsēdētājs. Balsojums pa daļām nav pieļaujams par kompromisa grozījumu un ziņotāja grozījumu.

3.

Balsošana par grozījumiem. Par grozījumiem balso dokumenta punktu secībā un šādā prioritārā kārtībā: — kompromisa grozījumi, ja vien kāds no sākotnējo grozījumu autoriem neiebilst, — ziņotāja grozījumi, — pārējie grozījumi. Ja tiek pieņemti kompromisa grozījumi vai ziņotāja grozījumi, sākotnējie grozījumi vairs nav spēkā. Ja dažādi autori iesniedz divus vai vairākus identiskus grozījumus, par tiem balso kā par vienu grozījumu. Par grozījumiem, kas atzīti par lingvistiskiem, nebalso.

4.

Gadījumā, ja divi vai vairāki grozījumi attiecas uz vienu un to pašu teksta daļu un savstarpēji izslēdz viens otru, tad prioritārs ir tas grozījums, kas visvairāk atšķiras no oriģinālteksta, un par to balso vispirms.

5.

Pirms balsošanas priekšsēdētājs paziņo, vai kāda grozījuma pieņemšanas rezultātā viens vai vairāki citi grozījumi tiek atcelti vai nu tāpēc, ka par vienu un to pašu teksta daļu iesniegtie grozījumi savstarpēji izslēdz viens otru, vai arī tāpēc, ka tie rada pretrunu. Grozījumu uzskata par aktualitāti zaudējušu, ja tas neatbilst iepriekšējam balsojumam par to pašu atzinumu. Ja grozījuma autori apstrīd priekšsēdētāja lēmumu par šo grozījumu, pilnsapulce lemj, vai apstrīdēto grozījumu nodot balsošanai.

6.

Ja teksts kopumā galīgajā balsošanā neiegūst nodoto balsu vairākumu, pilnsapulce lemj, vai atzinuma projekts tiek nosūtīts atpakaļ kompetentajai komisijai, vai no tā atsakās. Atzinums uzskatāms par spēku zaudējušu, ja iestāžu darba grafiks nepieļauj turpmāku apspriešanu. Komitejas priekšsēdētājs par to informē iestādi, kura minēto atzinumu ir pieprasījusi. Ja atzinuma projekts ir nosūtīts atpakaļ kompetentajai komisijai, minētajai komisijai jānolemj, vai — atkārtoti iesniegt atzinuma projektu apspriešanai un pieņemšanai ar plenārsesijā pieņemtajiem grozījumiem, — iecelt jaunu ziņotāju un līdz ar to sākt atzinuma izstrādi no jauna, — atteikties no atzinuma izstrādes.

26. pants. Dokumenta teksta galīgās redakcijas koherence

Ja pieņemtie grozījumi, kuri nav atzīti par spēku zaudējušiem saskaņā ar 25. panta 5. punktu, vai kāds pieņemts grozījums, kura dēļ attiecīgi jāgroza citas dokumenta daļas, mazina dokumenta teksta galīgās redakcijas koherenci, administrācija, apspriedusies ar politiskajām grupām, ziņotāju un attiecīgo grozījumu autoru, ievieš izmaiņas, lai dokumenta teksta galīgās redakcijas koherenci nodrošinātu. Pieļaujamas tikai minimālas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu dokumenta teksta koherenci. Par visām ieviestajām izmaiņām informē locekļus.

27. pants. Atzinumu steidzama izskatīšana

Steidzamos gadījumos, kad Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta noteikto termiņu nav iespējams ievērot, izmantojot parasto kārtību, un ja kompetentā komisija atzinuma projektu ir pieņēmusi vienprātīgi, priekšsēdētājs to nosūta Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam informācijai. Atzinuma projektu iesniedz nākamajā plenārsesijā, lai to pieņemtu bez grozījumiem. Visos dokumentos, kas attiecas uz minēto atzinumu, jānorāda uz tā izskatīšanu steidzamā kārtā.

28. pants. Vienkāršota procedūra

Atzinumu vai ziņojumu projektus, kas komisijā pieņemti ar vienprātīgu lēmumu, iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai bez izmaiņām, ja vien saskaņā ar 24. panta 3. punkta pirmo teikumu vismaz 32 locekļi vai pilnvaroti viņu aizstājēji, vai politiskā grupa nav iesniegusi grozījumus par tiem. Šādā gadījumā pilnsapulce attiecīgo grozījumu izskata. Ar atzinuma vai ziņojuma projektu plenārsesijā iepazīstina ziņotājs, un par to var noturēt debates. To nosūta locekļiem vienlaicīgi ar darba kārtības projektu.

29. pants. Plenārsesijas noslēgums

Pirms plenārsesijas noslēguma priekšsēdētājs paziņo nākamās sesijas datumu un norises vietu, kā arī jau zināmos darba kārtības punktus.

30. pants. Simboli

1.

Reģionu komiteja atzīst un atbalsta šādus Eiropas Savienības simbolus: a) karogu, kurā ir divpadsmit zelta zvaigžņu aplis uz zila fona; b) himnu “Oda priekam” – fragmentu no Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas; c) moto “Vienoti daudzveidībā”.

2.

Reģionu komiteja atzīmē Eiropas dienu 9. maijā un mudina to darīt arī Komitejas locekļus.

3.

Karogs ir izvietots Reģionu komitejas ēkās un tiek pacelts oficiālos pasākumos.

4.

Himnu atskaņo, atklājot konstitutīvo sēdi pilnvaru termiņa sākumā, kā arī citu svinīgu sēžu gadījumos, tostarp uzņemot valstu un valdību vadītājus vai jaunos Komitejas locekļus pēc ES paplašināšanās.

3. NODAĻA

BIROJS UN PRIEKŠSĒDĒTĀJS

31. pants. Biroja sastāvs

Biroja sastāvā ir

a)

Komitejas priekšsēdētājs;

b)

priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

c)

pa vienam priekšsēdētāja vietniekam no katras dalībvalsts;

d)

divdesmit seši citi locekļi;

e)

politisko grupu priekšsēdētāji.

Izņemot priekšsēdētāju, priekšsēdētāja pirmo vietnieku, kā arī politisko grupu priekšsēdētājus, Biroja locekļu vietas starp valstu delegācijām sadala šādi:

—	pa trim vietām katrai: Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Polija,

—	pa divām vietām katrai: Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Dānija, Grieķija, Īrija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija,

—	pa vienai vietai katrai: Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija.

32. pants. Biroja locekļu pārstāvji

1.

Katras valsts delegācija no savu locekļu un aizstājēju vidus ieceļ pārstāvi katram Biroja loceklim no attiecīgās valsts, izņemot priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

2.

Katra politiskā grupa no savu locekļu vidus ieceļ sava priekšsēdētāja pārstāvi – citu locekli vai aizstājēju.

3.

Pārstāvim ir tiesības piedalīties sanāksmēs, uzstāties un balsot tajās vienīgi tad, ja viņš pārstāv attiecīgo Biroja locekli. Pirms attiecīgās sēdes loceklim, kurš nevar piedalīties Biroja sēdē, par balsstiesību deleģēšanu ir jāinformē ģenerālsekretārs saskaņā ar noteikto paziņošanas kārtību.

33. pants. Ievēlēšanas kārtība

1.

Pilnsapulce Biroju ievēlē uz divarpus gadiem.

2.

Vēlēšanas noris pagaidu priekšsēdētāja vadībā saskaņā ar 12. un 13. pantā noteikto kārtību. Visas kandidatūras rakstiski jāiesniedz ģenerālsekretāram ne vēlāk kā vienu stundu pirms plenārsesijas sākuma. Vēlēšanas notiek tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts 22. panta 1. punkta pirmajā teikumā minētais kvorums.

34. pants. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšana

1.

Pirms vēlēšanām priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu kandidāti var vērsties pie pilnsapulces ar īsu uzrunu. Kandidātu uzstāšanās ilgums ir vienāds, un to nosaka pagaidu priekšsēdētājs.

2.

Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka vēlēšanas notiek atsevišķi. Viņus ievēlē ar nodoto balsu vairākumu.

3.

Derīgs balsojums ir “par” un “atturos”. Lai aprēķinātu, vai sasniegts balsu vairākums, skaita vienīgi balsis “par”.

4.

Ja neviens kandidāts pirmajā vēlēšanu kārtā nesaņem balsu vairākumu, veic otrreizēju balsošanu, kurā ievēlē to kandidātu, kas saņem visvairāk balsu. Ja nodoto balsu skaits ir vienāds, notiek izloze.

35. pants. Biroja locekļu un viņu pārstāvju ievēlēšana

1.

Var sastādīt kopīgu kandidātu sarakstu no to valstu delegācijām, kas izvirza tikai vienu kandidātu uz katru tām paredzēto vietu Birojā. Šo sarakstu var pieņemt vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu. Ja kopīgais kandidātu saraksts netiek pieņemts vai ja kādas valsts kandidātu skaits pārsniedz attiecīgajai delegācijai paredzēto vietu skaitu Birojā, par katru kandidātu balso atsevišķi; šādā gadījumā saskaņā ar 33. pantu un 34. panta 2.–4. punktu piemēro noteikumus par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšanu.

2.

Tādus pašus noteikumus piemēro, ievēlējot Biroja locekļu pārstāvjus, kurus var ievēlēt vienlaikus ar Biroja locekļiem.

3.

Politisko grupu priekšsēdētāji, kas ievēlēti katrā grupā, ir Biroja ex-officio locekļi.

36. pants. Papildvēlēšanas vakantu vietu aizpildīšanai Birojā

Gadījumos, kad Biroja loceklis vai viņa pārstāvis pārtrauc savu darbību Komitejā vai atkāpjas no amata Birojā, viņu aizstāj uz atlikušo pilnvaru termiņu (saskaņā ar 31.–35. panta noteikumiem). Papildvēlēšanas vakantas vietas vai aizstājēja vietas aizpildīšanai notiek plenārsesijā priekšsēdētāja vai viņa pārstāvja vadībā saskaņā ar 39. panta 3. punkta noteikumiem.

37. pants. Biroja uzdevumi

Birojam ir šādi uzdevumi:

a)

pilnvaru termiņa sākumā sagatavot un iesniegt pilnsapulcei politiskās prioritātes un uzraudzīt to īstenošanu. Pilnvaru termiņa beigās Birojs iesniedz pilnsapulcei ziņojumu par politisko prioritāšu īstenošanas rezultātiem;

b)

organizēt un koordinēt pilnsapulces un komisiju darbu;

c)

sagatavot rīcības kodeksu un iesniegt to pilnsapulcei;

d)

vispārēji atbildēt par finanšu, organizatoriskām un administratīvām lietām, kas attiecas uz locekļiem un aizstājējiem, par Komitejas un tās ģenerālsekretariāta iekšējo struktūru, tostarp par struktūrshēmu, un Komitejas struktūrvienībām;

e)

Birojs var — izveidot darba grupas, kuru sastāvā ir Biroja locekļi vai citi Komitejas locekļi, kas to konsultē īpašos jautājumos; minēto darba grupu sastāvā var būt ne vairāk kā trīspadsmit locekļi, — uzaicināt piedalīties sēdēs citus Komitejas locekļus, pamatojoties uz viņu kompetenci attiecīgajā jautājumā vai ieņemamo amatu, kā arī ar Komiteju nesaistītas personas;

f)

uzraudzīt ar pieņemtajiem atzinumiem, ziņojumiem un rezolūcijām saistīto turpmāko darbu, kā arī Komitejas gadskārtējo ietekmes novērtējumu, un konsultēt priekšsēdētāju par attiecīgo rezultātu sasniegšanu;

g)

pieņemt darbā ģenerālsekretāru un citus 71. pantā uzskaitītos ierēdņus un darbiniekus;

h)

atbilstoši 73. panta noteikumiem iesniegt pilnsapulcei Komitejas ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu;

i)

piešķirt atļaujas izbraukuma sanāksmju rīkošanai;

j)

pieņemt lēmumus par darba grupu, kopā ar kandidātvalstīm veidoto apvienoto konsultatīvo komiteju un citu politisku organizāciju, kuru darbā piedalās Komitejas locekļi, sastāvu un darbības nosacījumiem. Apvienotās konsultatīvās komitejas izveido ar kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, pamatojoties uz attiecīgajā stabilizācijas un asociācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Apvienoto konsultatīvo komiteju locekļus, kas pārstāv kandidātvalstis, oficiāli ieceļ to valdības, lai minētie locekļi pārstāvētu savas vietējās un reģionālās pašvaldības. Lēmumus apvienotajās konsultatīvajās komitejās pieņem kopīgi ar pārstāvjiem no partnervalstīm, un katrā komitejā ir divi līdzpriekšsēdētāji (viens – no Reģionu komitejas, otrs – no attiecīgās partnervalsts). Apvienotās konsultatīvās komitejas pieņem ziņojumus un ieteikumus, kas attiecas uz jomām, kuras vietējām pašvaldībām ir nozīmīgas paplašināšanās procesā. Ziņojumus var adresēt arī asociācijas padomei.

k)

pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 38. panta 2. punkta pirmo teikumu un pēc Komitejas priekšsēdētāja vai kompetentās komisijas ierosinājuma saskaņā ar 57. un 58. panta noteikumiem pieņemt lēmumu ar nodoto balsu vairākumu celt prasību Eiropas Savienības Tiesā vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietās, kas iesniegtas Tiesai, ja pilnsapulce nevar pieņemt lēmumu noteiktajā termiņā. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas priekšsēdētājs Komitejas vārdā iesniedz prasību Tiesā un nākamajā plenārsesijā ierosina pilnsapulcei pieņemt lēmumu par prasības uzturēšanu. Ja pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 22. panta 1. punkta pirmo teikumu pilnsapulce ar 14. panta h) apakšpunktā paredzēto balsu vairākumu pieņem lēmumu necelt prasību Tiesā, priekšsēdētājs prasību atsauc.

38. pants. Biroja sasaukšana, kvorums un lēmumu pieņemšana

1.

Priekšsēdētājs sasauc Biroju un nosaka sēdes datumu un darba kārtību, saskaņojot to ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Biroja sēdes notiek vismaz reizi ceturksnī vai 14 dienu laikā no brīža, kad ir saņemts rakstisks pieprasījums no vismaz vienas ceturtdaļas tā locekļu.

2.

Biroja sēdē ir kvorums, ja piedalās vismaz puse tā locekļu. Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par pieprasījumu pārbaudīt kvorumu nobalsojuši vismaz seši locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Ja konstatē, ka kvoruma nav, Birojs var turpināt apspriedi, bet balsošanu pārceļ uz nākamo sēdi.

3.

Birojs pieņem lēmumus ar nodoto balsu vairākumu, ja vien Reglamentā nav noteikts citādi. Piemēro 23. panta 2. un 6. punktā izklāstītos noteikumus.

4.

Neskarot 40. panta 4. punkta b) apakšpunktu, lai sagatavotu Biroja lēmumus, priekšsēdētājs var dot uzdevumu ģenerālsekretāram izstrādāt dokumentus apspriešanai un ieteikumus lēmuma pieņemšanai par katru apspriežamo jautājumu; šos dokumentus pievieno darba kārtības projektam.

5.

Minētie dokumenti jādara elektroniski pieejami locekļiem vismaz desmit dienas pirms sēdes sākuma. Grozījumi attiecībā uz Biroja dokumentiem ir jāiesniedz ģenerālsekretāram vismaz divas darba dienas pirms Biroja sēdes, ievērojot grozījumu iesniegšanas kārtību; tiem jābūt pieejamiem elektroniski, tiklīdz tie ir iztulkoti. Birojam sagatavotajos dokumentos, ja iespējams, ir ietverti vairāki varianti, no kuriem Birojs var izvēlēties, un, tiklīdz tie ir publicēti, tos var grozīt.

6.

Izņēmuma gadījumos priekšsēdētājs var izmantot rakstisku procedūru, lai pieņemtu lēmumus jautājumos, kas neattiecas uz personām. Priekšsēdētājs nosūta locekļiem lēmuma projektu un aicina trīs darba dienu laikā rakstiski iesniegt viņam iespējamos iebildumus. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja vien nav saņemti iebildumi no vismaz sešiem locekļiem.

39. pants. Priekšsēdētājs

1.

Priekšsēdētājs vada Komitejas darbu.

2.

Priekšsēdētājs pārstāv Komiteju un var deleģēt šīs pilnvaras.

3.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņu pārstāv priekšsēdētāja pirmais vietnieks; priekšsēdētāja pirmā vietnieka prombūtnes gadījumā priekšsēdētāju pārstāv kāds no pārējiem priekšsēdētāja vietniekiem.

4.

Priekšsēdētājs ir atbildīgs par Komitejas telpu un ēku drošību un neaizskaramību.

40. pants. Finanšu un administratīvo lietu komisija

1.

Birojs saskaņā ar 37. pantu izveido Finanšu un administratīvo lietu konsultatīvo komisiju (CFAA), kas darbojas kāda Biroja locekļa vadībā.

2.

Komisijas sanāksmju datumus un darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs, saskaņojot to ar savu pirmo vietnieku.

3.

CFAA no savu locekļu vidus var iecelt ziņotāju, kas komisijai palīdzēs sagatavot Birojam adresētus CFAA ziņojumus par tai uzticēto pienākumu izpildi. Vajadzības gadījumā un saskaņojot ar komisijas priekšsēdētāju, loceklis viņam uzticēto jautājumu ietvaros ziņo komisijai un Birojam. Minētais loceklis savu ziņojumu CFAA var sniegt rakstiski vai mutiski.

4.

CFAA pilda šādus uzdevumus: a) apspriest un pieņemt ģenerālsekretāra iesniegto provizoriskās ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu saskaņā ar 73. pantu; b) izstrādāt Biroja instrukciju un lēmumu projektus finansiālos, organizatoriskos un administratīvos jautājumos, tostarp saistībā ar locekļiem un aizstājējiem. Minētos dokumentus kopā ar CFAA lēmumu kopsavilkumu nosūta Biroja locekļiem saskaņā ar 38. panta 4. un 5. punktu; c) konsultēt par svarīgiem jautājumiem, kas var traucēt apropriāciju pareizu pārvaldību vai kavēt izvirzīto mērķu sasniegšanu, sevišķi attiecībā uz apropriāciju izmantošanas prognozēm, it īpaši sniedzot novērtējumu par šādiem jautājumiem: kārtējā budžeta izpildes gaita, apropriāciju pārvietošana, ar štatu sarakstiem saistītas procedūras, administratīvās apropriācijas un darbība saistībā ar ēku celtniecības projektiem.

5.

Izņēmuma gadījumos Komitejas priekšsēdētājs lēmuma pieņemšanai var izmantot rakstisku procedūru. Viņš nosūta locekļiem lēmuma projektu un aicina trīs darba dienu laikā rakstiski iesniegt viņam iespējamos iebildumus. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja vien nav saņemti iebildumi no vismaz trim locekļiem.

6.

CFAA priekšsēdētājs pārstāv Komiteju attiecībās ar Savienības budžeta iestādēm.

Atzinumi, ziņojumi un rezolūcijas. Procedūra Birojā

41. pants. Atzinumu juridiskais pamats

Komiteja pieņem atzinumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 307. pantu,

a)

ja Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija pieprasījusi Reģionu komitejas atzinumu Līgumos paredzētos gadījumos, kā arī visos citos gadījumos, īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību, kad vien kāda no minētajām iestādēm to uzskata par lietderīgu;

b)

pēc savas iniciatīvas, ja Komiteja to uzskata par lietderīgu, vai nu i) pamatojoties uz paziņojumu, ziņojumu vai leģislatīva akta priekšlikumu, ko kāda cita ES iestāde nosūtījusi Komitejai informatīvā nolūkā, vai pamatojoties uz Padomes pašreizējās vai nākamās prezidentvalsts pieprasījumu; vai ii) pilnīgi pēc savas iniciatīvas un, saskaņā ar 14. pantu pamatojoties uz Komitejas politiskajām prioritātēm, visos citos gadījumos;

c)

ja atzinums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu ir pieprasīts Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un ja Reģionu komiteja uzskata, ka attiecīgais jautājums skar reģionālās intereses.

42. pants. Par atzinuma sagatavošanu atbildīgās komisijas iecelšana

1.

Par dokumentiem, kas saņemti no Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Padomes un Komisijas, Komitejas priekšsēdētājs atbildīgajai komisijai uztic izstrādāt atzinumu un nākamajā sēdē informē par to Biroju.

2.

Ja atzinuma temats ir vairāku komisiju kompetencē, Komitejas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar attiecīgo komisiju priekšsēdētājiem ieceļ vienu vadošo atbildīgo komisiju. Pirms Komitejas priekšsēdētājs apspriežas ar komisiju priekšsēdētājiem, ģenerālsekretārs nodrošina rūpīgu analīzi par objektīvajiem iemesliem, kuru dēļ attiecīgais dokuments skar vairāku komisiju kompetenci. Ja jautājums ir nedalāmi saistīts ar vairāku komisiju kompetenci, Komitejas priekšsēdētājs var ierosināt izveidot pagaidu darba grupu, kurā ir vienāds attiecīgo komisiju pārstāvju skaits. Šī darba grupa var iecelt vienu ziņotāju, kurš sagatavos vienu atzinumu vai rezolūciju, ko iesniegt plenārsesijā.

3.

Ja komisija nepiekrīt Komitejas priekšsēdētāja lēmumam, kas pieņemts atbilstīgi 42. panta 1. un 2. punktam, tā ar sava priekšsēdētāja starpniecību var iesniegt pieprasījumu Biroja lēmuma pieņemšanai.

43. pants. Galvenā ziņotāja iecelšana

1.

Ja komisija, kurai uzticēta atzinuma projekta izstrāde, nevar to sagatavot noteiktajā termiņā, Birojs var ierosināt pilnsapulcei iecelt galveno ziņotāju, kura pienākums ir iesniegt atzinuma projektu tieši pilnsapulcei.

2.

Ja noteiktais termiņš ir pārāk īss, lai Komitejas pilnsapulce varētu iecelt galveno ziņotāju, Komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs iecelt galveno ziņotāju un nākamajā plenārsesijā informē par to pilnsapulci.

3.

Galvenais ziņotājs ir attiecīgās komisijas loceklis.

4.

Abos gadījumos attiecīgā komisija, ja iespējams, rīko sanāksmi, lai vispārīgi apspriestu atzinuma tematu.

44. pants. Pašiniciatīvas atzinumi

1.

Pašiniciatīvas atzinumu izstrādes pieprasījumus saskaņā ar 41. panta b) apakšpunkta ii) punktu Birojam var iesniegt četri tā locekļi, komisija ar sava priekšsēdētāja starpniecību vai trīsdesmit divi Komitejas locekļi. Pieprasījumus – ja iespējams, pirms gada darba plāna pieņemšanas – iesniedz Birojam, pievienojot pamatojumu un visus apspriešanai paredzētos dokumentus, kas minēti 38. panta 4. punktā.

2.

Par pašiniciatīvas atzinumu izstrādi saskaņā ar 41. panta b) apakšpunkta ii) punktu komisijas pieņem lēmumu ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu. Birojs pieņem lēmumu par pašiniciatīvas atzinumu izstrādi saskaņā ar 41. panta b) apakšpunkta ii) punktu ar nodoto balsu vairākumu. Atzinuma izstrādi saskaņā ar 42. panta noteikumiem uztic attiecīgajā jomā kompetentajai komisijai. Komitejas priekšsēdētājs informē pilnsapulci par visiem Biroja lēmumiem attiecībā uz pašiniciatīvas atzinumu izstrādi un tās uzticēšanu attiecīgajām komisijām.

45. pants. Rezolūciju iesniegšana

1.

Rezolūcijas iekļaujamas darba kārtībā tikai tad, ja tās attiecas uz tematiem, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības darbības jomām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām svarīgiem jautājumiem, kā arī aktuāliem jautājumiem.

2.

Rezolūciju projektus vai rezolūcijas izstrādes pieprasījumus Komitejai iesniedz vismaz trīsdesmit divi locekļi vai politiskā grupa. Visi projekti vai pieprasījumi jāiesniedz Birojam rakstiski, norādot to locekļu vārdu un uzvārdu vai to politisko grupu, kas tos atbalsta. Ģenerālsekretāram tie jāsaņem ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms Biroja sēdes. Locekļiem tie ir pieejami visās valodās ne vēlāk kā trīs dienas pirms Biroja sēdes. Grozījumu projektu var iesniegt elektroniski no brīža, kad ir pieejams rezolūcijas projekts. Ja Biroja lēmums ir pozitīvs, grozījumu projekts tiks automātiski iesniegts kā grozījumi. Ja Biroja lēmums ir negatīvs, grozījumu projekts tiks automātiski izņemts no sistēmas.

3.

Ja Birojs pieņem lēmumu, ka Komitejai ir jāapspriež rezolūcijas projekts vai pieprasījums izstrādāt rezolūciju, tas var a) ierakstīt rezolūcijas projektu provizoriskajā plenārsesijas darba kārtības projektā saskaņā ar 16. panta 1. punktu; b) saskaņā ar 16. panta 6. punkta otro teikumu ierakstīt rezolūcijas projekta izskatīšanu nākamās plenārsesijas darba kārtībā. Šādus rezolūciju projektus izskata sesijas otrajā dienā.

4.

Rezolūciju projektus, kas attiecas uz neparedzētiem notikumiem, kuri risinās pēc 45. panta 2. punktā noteiktā termiņa (steidzamas rezolūcijas), un kas atbilst 45. panta 1. punkta noteikumiem, var iesniegt Biroja sēdes sākumā. Ja Birojs uzskata, ka ierosinājums tieši skar Komitejas uzdevumus, to izskata saskaņā ar 45. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Ikviens loceklis plenārsesijas laikā var iesniegt steidzamu rezolūciju projektu grozījumus.

4. NODAĻA

PRIEKŠSĒDĒTĀJU KONFERENCE

46. pants. Sastāvs

Priekšsēdētāju konferenci veido Komitejas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks un politisko grupu priekšsēdētāji. Politisko grupu priekšsēdētājus var pārstāvēt citi attiecīgās grupas locekļi.

47. pants. Pilnvaras

Priekšsēdētāju konference apspriež visus jautājumus, ko tai iesniedzis Komitejas priekšsēdētājs, lai sagatavotu un veicinātu politisko vienprātību par lēmumiem, kuri jāpieņem citām Komitejas struktūrvienībām.

Par priekšsēdētāju konferences sanāksmē notikušām diskusijām Komitejas priekšsēdētājs savā paziņojumā informē Biroju.

5. NODAĻA

KOMISIJAS

48. pants. Sastāvs un kompetences jomas

1.

Katra piecu gadu pilnvaru termiņa sākumā pilnsapulce izveido komisijas, kas ir atbildīgas par dokumentu sagatavošanu. Pēc Biroja ierosinājuma pilnsapulce pieņem lēmumu par komisiju sastāvu un pilnvarām.

2.

Komisiju sastāvs atspoguļo dalībvalstu pārstāvību Komitejā.

3.

Komitejas locekļiem ir jāpiedalās vismaz vienā, bet ne vairāk kā divās komisijās. Birojs var paredzēt arī izņēmumus attiecībā uz locekļiem no to valstu delegācijām, kurās locekļu skaits ir mazāks par komisiju skaitu.

49. pants. Priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki

1.

Katra komisija no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja pirmo vietnieku un ne vairāk kā divus citus priekšsēdētāja vietniekus. Viņus ievēlē uz divarpus gadiem.

2.

Ja kandidātu skaits sakrīt ar paredzēto amata vietu skaitu, viņus var iecelt bez balsošanas. Citos gadījumos vai ja to pieprasa viena sestā daļa komisijas locekļu, komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku(s) ievēlē balsojot saskaņā ar 34. panta 2.–4. punkta noteikumiem par Komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja pirmā vietnieka ievēlēšanu.

3.

Ja komisijas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks pārtrauc savu darbību Komitejā vai arī atkāpjas no komisijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata, vakanci aizpilda saskaņā ar šā panta noteikumiem.

50. pants. Komisiju uzdevumi

1.

Atbilstoši kompetences jomām, ko saskaņā ar 48. pantu komisijām piešķir pilnsapulce, tās apspriež Savienības politikas jomas. Komisijas galvenokārt izstrādā atzinumu, ziņojumu un rezolūciju projektus pieņemšanai pilnsapulcē.

2.

Komisijas pieņem lēmumus par atzinumu izstrādi saskaņā ar — 41. panta a) apakšpunktu, — 41. panta b) apakšpunkta i) punktu, — 41. panta c) apakšpunktu.

3.

Tās izstrādā gada darba plānu atbilstoši Komitejas politiskajām prioritātēm un informatīvā nolūkā nosūta to Birojam.

51. pants. Komisiju sasaukšana un darba kārtība

1.

Komisijas sanāksmju datumus un darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs, saskaņojot to ar savu pirmo vietnieku.

2.

Komisiju sasauc tās priekšsēdētājs. Uzaicinājumu uz kārtējo sanāksmi un tās darba kārtību komisijas locekļi saņem ne vēlāk kā četras nedēļas pirms paredzētā sanāksmes datuma.

3.

Ja vismaz viena ceturtdaļa locekļu rakstiski to pieprasa, priekšsēdētājs sasauc komisijas ārpuskārtas sanāksmi, kurai jānotiek ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pieprasījuma iesniegšanas. Ārpuskārtas sanāksmes darba kārtību izstrādā locekļi, kuri ir iesnieguši pieprasījumu tās sasaukšanai. Darba kārtību locekļiem nosūta kopā ar uzaicinājumu uz sanāksmi.

4.

Visus atzinumu projektus un citus apspriežamos dokumentus, kam vajadzīgs tulkojums, iesniedz komisijas sekretariātā vismaz piecas nedēļas pirms noteiktā sanāksmes datuma. Tos dara pieejamus locekļiem elektroniski vismaz četrpadsmit darba dienas pirms noteiktā datuma. Izņēmuma gadījumos komisijas priekšsēdētājs var mainīt minētos termiņus.

5.

Dokumentus iesniedz sekretariātam pa e-pastu atbilstoši Biroja pieņemtajam standarta modelim. Dokumentā izklāstītie ieteikumi politikas jomā kopumā nedrīkst pārsniegt 10 lappušu apjomu (15 000 rakstzīmju); atkāpe, kas pieļaujama lingvistisku apsvērumu dēļ, nedrīkst pārsniegt 10 %. Tomēr komisijas priekšsēdētājs izņēmuma gadījumos, ja attiecīgais jautājums jāskata padziļināti, var atļaut atkāpi no noteikumiem.

52. pants. Dalība un publiskums

1.

Visi locekļi un aizstājēji, kas piedalās sanāksmē, parakstās klātesošo sarakstā par katru sanāksmes dienu.

2.

Komisiju sanāksmes ir atklātas, ja vien komisija nelemj citādi attiecībā uz visu sanāksmi vai kādu atsevišķu darba kārtības punktu.

3.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvjus, kā arī citas amatpersonas var uzaicināt piedalīties komisiju sanāksmēs un atbildēt uz locekļu jautājumiem.

53. pants. Atzinumu izstrādes termiņi

1.

Komisiju sagatavotos atzinumu projektus iesniedz ES iestāžu darba grafikā paredzētajos termiņos. Viena atzinuma projekta izskatīšanai papildus pirmajai sanāksmei, kas veltīta darba organizēšanai, paredz ne vairāk kā divas sanāksmes.

2.

Lai izskatītu atzinuma projektu, Birojs izņēmuma gadījumā ir tiesīgs atļaut rīkot papildu sanāksmes vai pagarināt dokumenta iesniegšanas termiņu.

54. pants. Atzinumu saturs

1.

Komitejas atzinumā tiek pausts Komitejas viedoklis un ieteikumi par izskatāmo tematu.

2.

Komitejas atzinumos par priekšlikumiem tiesību aktiem jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, tiek izteikts viedoklis par attiecīgā priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Pārējos Komitejas atzinumos var norādīt uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu.

3.

Kad tas ir iespējams, atzinumos aplūko arī paredzamo ietekmi uz administratīvo izpildi un reģionālo un vietējo budžetu.

4.

Komitejas atzinumos par leģislatīvajiem aktiem iekļaujami arī ieteikumi Eiropas Komisijas izstrādātā dokumenta grozījumiem.

5.

Ja nepieciešams, tiek sagatavots paskaidrojums, par kura izstrādi atbild ziņotājs. Par to nebalso. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst atzinuma tekstam, kas pieņemts balsojot.

6.

Tādam atzinuma projektam, kurā ierosināta kāda jauna Komitejas darbība ar finansiālu ietekmi, sagatavo pielikumu, kurā aplēstas minētās darbības izmaksas.

55. pants. Darbs pēc Komitejas atzinumu, ziņojumu un rezolūciju pieņemšanas

Pēc atzinuma, ziņojuma vai rezolūcijas pieņemšanas ziņotājs un/vai par attiecīgā dokumenta projekta sagatavošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs ar ģenerālsekretariāta palīdzību seko līdzi procedūrai, kas bija par pamatu Komitejas dokumenta izstrādei, un, ievērojot iestāžu darba grafiku, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai popularizētu atzinumā pausto Komitejas nostāju.

56. pants. Pārskatīti atzinumi

1.

Ja komisija uzskata par vajadzīgu, tā, lai ņemtu vērā norises ES iestādēs attiecīgajā likumdošanas procedūrā un reaģētu uz tām, var izstrādāt pārskatītu atzinuma projektu par to pašu tematu, ko, ja iespējams, izstrādā tas pats ziņotājs.

2.

Iespēju robežās komisija rīko sanāksmi, lai apspriestu un pieņemtu atzinuma projektu, ko pēc tam iesniedz nākamajā plenārsesijā.

3.

Ja procedūra, kas bija Komitejas atzinuma pieprasījuma pamatā, noris strauji un komisijai atvēlētais laiks ir pārāk ierobežots, lai tā pieņemtu pārskatītā atzinuma projektu, komisijas priekšsēdētājs par to nekavējoties informē Komitejas priekšsēdētāju, lai varētu piemērot 43. pantā paredzēto procedūru galvenā ziņotāja iecelšanai.

57. pants. Prasības celšana Tiesā par subsidiaritātes principa pārkāpšanu

1.

Komitejas priekšsēdētājs vai par atzinuma projekta izstrādi atbildīgā komisija var ierosināt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā par subsidiaritātes principa pārkāpumiem vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietā, kas iesniegta Tiesai, saistībā ar tiesību aktu, kura pieņemšanai Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzēta konsultēšanās ar Komiteju.

2.

Pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 63. panta 1. punktu komisija pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu. Komisijas priekšlikumu iesniedz pilnsapulcei lēmuma pieņemšanai saskaņā ar 14. panta h) apakšpunktu vai Birojam 37. panta k) apakšpunktā paredzētajos gadījumos. Komisija pamato savu priekšlikumu sīki izstrādātā ziņojumā, kurā vajadzības gadījumā arī norādīts, ka lēmums, pamatojoties uz 37. panta k) apakšpunkta noteikumiem, jāpieņem steidzami.

58. pants. Prasības neievērošana par obligātu konsultēšanos ar Komiteju

1.

Ja gadījumos, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Savienības darbību, nav notikušas konsultācijas ar Reģionu komiteju, Komitejas priekšsēdētājs vai kāda komisija saskaņā ar 14. panta h) apakšpunktu var ierosināt pilnsapulcei vai – 37. panta k) apakšpunktā paredzētajos gadījumos – Birojam celt prasību Eiropas Savienības Tiesā vai iesniegt pieteikumu par iestāšanos lietās, kas iesniegtas Tiesai.

2.

Pēc kvoruma pārbaudes saskaņā ar 63. panta 1. punktu komisija pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu. Komisija pamato savu priekšlikumu sīki izstrādātā ziņojumā, kurā vajadzības gadījumā arī norādīts, ka lēmums, pamatojoties uz 37. panta k) apakšpunkta noteikumiem, jāpieņem steidzami.

59. pants. Ziņojums par atzinumu ietekmi

Ģenerālsekretariāts vismaz reizi gadā iesniedz pilnsapulcei ziņojumu par Komitejas atzinumu ietekmi, kura pamatā ir informācija, ko ģenerālsekretariātam iesniegušas kompetentās komisijas, kā arī no citām iestādēm saņemtā informācija.

60. pants. Ziņotāji

1.

Lai izstrādātu atzinuma projektu, komisija pēc tās priekšsēdētāja ieteikuma no savu locekļu vai attiecīgi pilnvarotu aizstājēju vidus ieceļ vienu vai – attiecīgi pamatotos gadījumos – divus ziņotājus.

2.

Ieceļot ziņotājus, katra komisija nodrošina taisnīgu un līdzsvarotu atzinumu sadali.

3.

Steidzamos gadījumos komisijas priekšsēdētājs ziņotāju var iecelt, piemērojot rakstisku procedūru. Priekšsēdētājs aicina komisijas locekļus trīs darba dienu laikā rakstiski iesniegt iespējamos iebildumus pret izvirzītā ziņotāja iecelšanu. Iebildumu gadījumā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks lēmumu pieņem kopīgi.

4.

Ja par ziņotāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājs vai kāds no priekšsēdētāja vietniekiem, viņš uz sava atzinuma projekta izskatīšanas laiku nodod sanāksmes vadību kādam no priekšsēdētāja vietniekiem vai citam klātesošam loceklim.

5.

Ja ziņotājs zaudē savas Komitejas locekļa vai aizstājēja pilnvaras, komisija ieceļ jaunu ziņotāju no tās pašas politiskās grupas, vajadzības gadījumā izmantojot 3. punktā paredzēto procedūru.

61. pants. Komisiju darba grupas

1.

Attiecīgi pamatotos gadījumos komisijas ar Biroja piekrišanu var veidot darba grupas. Tajās var būt arī citu komisiju locekļi.

2.

Darba grupas locekli, kas nevar piedalīties sanāksmē, var pārstāvēt cits loceklis vai aizstājējs no attiecīgās politiskās grupas, kas iekļauts darba grupas pārstāvju sarakstā. Ja pārstāvi nav iespējams izraudzīties no minētā saraksta, attiecīgo locekli var pārstāvēt jebkurš loceklis vai viņa aizstājējs no attiecīgā locekļa politiskās grupas.

3.

Katra darba grupa no savu locekļu vidus var iecelt priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

4.

Darba grupas var pieņemt secinājumus un ziņot par tiem savām attiecīgajām komisijām.

62. pants. Ziņotāju eksperti

1.

Katrs ziņotājs var pieaicināt ekspertu, kas viņam palīdz darbā.

2.

Ziņotāju eksperti un komisijas uzaicinātie eksperti var saņemt ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzinājumu.

3.

Eksperti nepārstāv Komiteju un neuzstājas tās vārdā.

63. pants. Kvorums

1.

Komisijas sanāksmē ir kvorums, ja tajā piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu.

2.

Kvorumu pārbauda, ja to pieprasa kāds no locekļiem un ja par šo pieprasījumu nobalsojuši vismaz desmit locekļi. Ja kvoruma pārbaudi nepieprasa, visas balsis ir derīgas neatkarīgi no klātesošo skaita. Pirms kvoruma pārbaudes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārtraukt komisijas sanāksmi uz laiku līdz 10 minūtēm. Locekļus, kas ir prasījuši šo pārbaudi, skaitīšanas nolūkā uzskata par klātesošiem, pat ja viņi vairs neatrodas telpā. Ja klātesošo locekļu skaits ir mazāks par desmit, priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu, ka kvorums nav sasniegts.

3.

Ja tiek konstatēts, ka kvorums nav sasniegts, komisija var turpināt izskatīt darba kārtības jautājumus, par kuriem nav jābalso, bet pārējo jautājumu apspriešanu un balsošanu par tiem pārceļ uz nākamo sanāksmi. Visi balsojumi un lēmumi, kas sēdē pieņemti līdz kvoruma pārbaudei, paliek spēkā.

64. pants. Grozījumi

1.

Grozījumi jāiesniedz līdz plkst. 15.00 devītajā darba dienā pirms sanāksmes. Izņēmuma kārtā priekšsēdētājs šo termiņu var mainīt. Grozījumus komisijā var iesniegt tikai attiecīgās komisijas locekļi vai arī locekļi vai aizstājēji 6. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, kā arī attiecībā uz savu atzinumu to var darīt aizstājējs, kas nav saņēmis pilnvarojumu, bet iecelts par ziņotāju, un politiskā grupa. Grozījumus komisijas sanāksmē var iesniegt vai nu attiecīgās komisijas loceklis, vai cits pilnvarots loceklis vai aizstājējs. Ja dalību visā komisijas sanāksmē vai kādā tās daļā loceklis deleģē aizstājējam, grozījumus var iesniegt tikai viens no viņiem. Ja kādā no komisijas sanāksmes daļām loceklis iesniedz grozījumus, aizstājējs pēc tam vairs nevar to izdarīt. Tāpat, ja aizstājējs ir deleģēts piedalīties kādā komisijas sanāksmes daļā un iesniedz atzinuma grozījumus, pirms tādus ir iesniedzis loceklis, tad loceklis vairs nevar komisijas sanāksmē iesniegt grozījumus. Grozījumi, kurus noteiktajā kārtībā iesniedzis loceklis vai aizstājējs pirms savu pilnvaru zaudēšanas vai deleģēto balsstiesību piešķiršanas vai atsaukšanas, paliek spēkā. Grozījumus prioritārā kārtībā iztulko un iesniedz ziņotājam, lai viņš varētu elektroniski iesniegt ziņotāja grozījumus ģenerālsekretariātam ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sanāksmes. Ziņotāja grozījumiem jābūt saistītiem ar vienu vai vairākiem 1. rindkopā minētajiem grozījumiem. Tiklīdz šie ziņotāja grozījumi ir iztulkoti, tiem jābūt pieejamiem elektroniski un – vēlākais sanāksmes sākumā – arī papīra formā. Piemēro mutatis mutandis 25. panta 1.–6. punkta noteikumus.

2.

Par grozījumiem balso, ievērojot atzinuma projekta punktu secību.

3.

Galīgais balsojums tiek veikts par tekstu kopumā neatkarīgi no tā, vai teksts ir grozīts vai nav. Ja balsojumā par atzinumu netiek iegūts nodoto balsu vairākums, komisija var pieņemt šādus lēmumus: — atkārtoti iesniegt atzinuma projektu apspriešanai un pieņemšanai ar komisijā pieņemtajiem grozījumiem, ņemot vērā 53. panta noteikumus, — iecelt jaunu ziņotāju, tādējādi uzsākot jaunu atzinuma izstrādes procesu, — atteikties no atzinuma izstrādes.

4.

Komisijā pieņemto atzinuma projektu tās priekšsēdētājs iesniedz Komitejas priekšsēdētājam.

65. pants. Lēmums neizstrādāt atzinumu

1.

Ja atbildīgā komisija uzskata, ka saskaņā ar 41. panta a) apakšpunktu tai pieprasītais atzinums neskar reģionālo vai vietējo pašvaldību intereses vai tam nav politiskas nozīmes, tā var pieņemt lēmumu neizstrādāt atzinumu par attiecīgo tematu. Ģenerālsekretārs par šo lēmumu informē attiecīgās ES iestādes.

2.

Ja atbildīgā komisija uzskata, ka saskaņā ar 41. panta a) apakšpunktu tai nosūtītais atzinuma pieprasījums ir svarīgs, bet ka prioritāru apsvērumu dēļ vai tāpēc, ka nesen jau pieņemti atzinumi par attiecīgo tematu, jauns atzinums nav nepieciešams, atbildīgā komisija var pieņemt lēmumu atzinumu neizstrādāt. Šādā gadījumā Komiteja var atbildēt Eiropas Savienības iestādēm ar pamatotu atteikumu.

66. pants. Rakstiskā procedūra

1.

Izņēmuma gadījumos komisijas priekšsēdētājs var izmantot rakstisku procedūru, lai pieņemtu lēmumu par komisijas darbību.

2.

Komisijas priekšsēdētājs nosūta locekļiem lēmuma projektu un aicina trīs darba dienu laikā rakstiski iesniegt viņam iespējamos iebildumus.

3.

Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja vien nav saņemti iebildumi no vismaz sešiem locekļiem.

67. pants. Komisijām piemērojamie noteikumi

12. pants. Pirmās sēdes sasaukšana,

13. panta 2. punkts. Komitejas izveide un pilnvaru pārbaude,

16. panta 7. punkts. Plenārsesijas darba kārtība,

18. pants. Publiskums, ar Komiteju nesaistītas amatpersonas un uzaicinātās personas,

21. pants. Reglamenta neievērošana,

23. pants. Balsošana un

26. pants. Dokumenta galīgās redakcijas loģiskā sakarība

tiek mutatis mutandis piemēroti komisijām.

6. NODAĻA

KOMITEJAS ADMINISTRĀCIJA

68. pants. Ģenerālsekretariāts

1.

Komitejai palīdz ģenerālsekretariāts.

2.

Ģenerālsekretariātu vada ģenerālsekretārs.

3.

Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma nosaka ģenerālsekretariāta struktūru, lai tas spētu nodrošināt Komitejas un tās struktūrvienību darbu, kā arī palīdzētu Komitejas locekļiem pildīt savus pienākumus. Birojs nosaka, kādus atbalsta pakalpojumus administrācija sniedz locekļiem, valstu delegācijām, politiskajām grupām un neatkarīgajiem locekļiem.

4.

Ģenerālsekretariāts sagatavo Komitejas struktūrvienību sēžu un sanāksmju protokolus.

69. pants. Ģenerālsekretārs

1.

Ģenerālsekretārs ir administratīvi atbildīgs par Biroja vai Komitejas priekšsēdētāja pieņemto lēmumu īstenošanu saskaņā ar šo Reglamentu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Viņš ar padomdevēja tiesībām piedalās Biroja sēdēs un protokolē šīs sēdes. Ģenerālsekretārs palīdz priekšsēdētājam nodrošināt Komitejas telpu un ēku drošību un neaizskaramību.

2.

Ģenerālsekretārs pilda pienākumus Komitejas priekšsēdētāja, kurš pārstāv Biroju, vadībā. Ģenerālsekretārs Birojam dod svinīgu solījumu apzinīgi pildīt savus pienākumus un ievērot pilnīgu objektivitāti. Viņš nedrīkst politiski pārstāvēt Komiteju bez iepriekšējas priekšsēdētāja atļaujas. Ģenerālsekretārs katru gadu nodod Biroja rīcībā gada ziņojumu, kurā iekļauts pārskats par viņa kā deleģētā kredītrīkotāja funkciju izpildi, un minētā ziņojuma kopsavilkumu dara pieejamu apspriešanai.

70. pants. Ģenerālsekretāra pieņemšana darbā

1.

Birojs pēc kvoruma pārbaudes atbilstīgi 38. panta 2. punkta pirmajam teikumam ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu pieņem lēmumu par ģenerālsekretāra pieņemšanu darbā.

2.

Ģenerālsekretāru pieņem darbā uz pieciem gadiem. Īpašos darba līguma noteikumus izstrādā Birojs saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. pantu un ar attiecīgajiem noteikumiem. Ģenerālsekretāra pilnvaras var pagarināt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja ģenerālsekretārs ir prombūtnē vai nespēj veikt savus pienākumus, viņa funkcijas pilda Biroja iecelts direktors.

3.

Saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību pilnvaras noslēgt darba līgumu attiecībā uz ģenerālsekretāru īsteno Birojs.

71. pants. Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība

1.

Pilnvaras, kuras Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi piešķir iecēlējinstitūcijai, īsteno — attiecībā uz AD funkciju grupas 5. līdz 12. pakāpes ierēdņiem un AST un AST-SC funkciju grupas ierēdņiem – ģenerālsekretārs, — attiecībā uz pārējiem ierēdņiem – Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma.

2.

Pilnvaras, kuras Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķir iestādei, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, īsteno — attiecībā uz AD funkciju grupas 5. līdz 12. pakāpes pagaidu darbiniekiem un uz AST un AST-SC funkciju grupas pagaidu darbiniekiem – ģenerālsekretārs, — attiecībā uz citiem pagaidu darbiniekiem – Birojs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma, — attiecībā uz pagaidu darbiniekiem priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja pirmā vietnieka personālajā birojā: — attiecībā uz AD funkciju grupas 5. līdz 12. pakāpes darbiniekiem, kā arī AST un AST-SC funkciju grupas darbiniekiem – ģenerālsekretārs pēc priekšsēdētāja ierosinājuma, — attiecībā uz AD funkciju grupas citu pakāpju darbiniekiem – Birojs pēc priekšsēdētāja ierosinājuma. Priekšsēdētāja vai viņa pirmā vietnieka personālajā birojā pagaidu darbinieki pilda savus pienākumus līdz priekšsēdētāja vai viņa pirmā vietnieka pilnvaru beigām; — attiecībā uz līgumdarbiniekiem, īpašajiem padomniekiem un vietējiem darbiniekiem – ģenerālsekretārs saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

3.

Birojs un ģenerālsekretārs drīkst deleģēt savas pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu. Deleģējot pilnvaras, nosaka piešķiramo pilnvaru apjomu, ierobežojumus un termiņus un precizē, vai šo pilnvaru saņēmēji drīkst tās deleģēt tālāk.

72. pants. Slēgta sēde

Lēmumus par personām, kas norādītas 70. un 71. pantā, Birojs pieņem slēgtā sēdē.

73. pants. Budžets

1.

Finanšu un administratīvo lietu komisija iesniedz Birojā Komitejas ieņēmumu un izdevumu provizoriskās tāmes projektu attiecībā uz nākamā gada budžetu. Birojs minēto projektu iesniedz pieņemšanai pilnsapulcē. Priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar priekšsēdētāju konferenci iesniedz Birojam visaptverošas stratēģiskās pamatnostādnes, ar kurām jāiepazīstina Finanšu un administratīvo lietu komisija, lai tā varētu izstrādāt budžetu n+2 gadam.

2.

Pilnsapulce pieņem Komitejas ieņēmumu un izdevumu tāmi attiecībā uz nākamā gada budžetu un iesniedz to Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam noteiktajā laikā, lai varētu ievērot termiņus, kuri noteikti tiesību aktos, kas attiecas uz budžetu.

3.

Komitejas priekšsēdētājs pēc konsultēšanās ar Finanšu un administratīvo lietu komisiju nodrošina vai liek nodrošināt ieņēmumu un izdevumu tāmes izpildi saskaņā ar Biroja pieņemtajiem iekšējiem finanšu noteikumiem. Priekšsēdētājs pilda šos pienākumus saskaņā ar Regulu par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

4.

Saskaņā ar Finanšu regulu un iekšējiem finanšu noteikumiem priekšsēdētāja pilnvaras attiecībā uz budžeta izpildi ir deleģētas ģenerālsekretāram, kurš pēc iecelšanas kļūst par deleģēto kredītrīkotāju.

III SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

SADARBĪBA, ATZINUMU UN REZOLŪCIJU NOSŪTĪŠANA UN PUBLICĒŠANA

74. pants. Sadarbības nolīgumi

Birojs pēc ģenerālsekretāra ieteikuma var slēgt sadarbības nolīgumus, lai veicinātu Komitejas pilnvaru izpildi saistībā ar Līgumu piemērošanu vai lai uzlabotu Komitejas politisko sadarbību.

75. pants. Atzinumu un rezolūciju nosūtīšana un publicēšana

1.

Komitejas atzinumus, kā arī dokumentus, kas attiecas uz vienkāršotas procedūras piemērošanu saskaņā ar 28. pantu vai lēmumu neizstrādāt atzinumu saskaņā ar 65. pantu, nosūta Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam. Tos, tāpat kā rezolūcijas, nosūta priekšsēdētājs.

2.

Komitejas atzinumus un rezolūcijas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. NODAĻA

PUBLISKUMS, PĀRREDZAMĪBA UN LOCEKĻU FINANSIĀLO INTEREŠU DEKLARĀCIJA

76. pants. Dokumentu publiska pieejamība

1.

Katram Savienības pilsonim, kā arī katrai fiziskai vai juridiskai personai, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 3. punktu un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktajiem pamatprincipiem, nosacījumiem un ierobežojumiem un Komitejas Biroja pieņemtajiem nosacījumiem ir tiesības piekļūt Reģionu komitejas dokumentiem. Iespēju robežās Komitejas dokumentu pieejamību nodrošina arī citām fiziskām un juridiskām personām.

2.

Komiteja izveido savu dokumentu reģistru. Šajā sakarā Birojs izdod iekšējos noteikumus, kas regulē kārtību, kādā tiek nodrošināta pieeja dokumentiem, un nosaka to dokumentu sarakstu, kuri ir tieši pieejami.

77. pants. Locekļu finansiālo interešu deklarācija un Rīcības kodekss attiecībā uz finansiālajām interesēm un interešu konfliktiem

Sākot pildīt savus pienākumus Komitejā, locekļi saskaņā ar Biroja pieņemto modeli aizpilda finansiālo interešu deklarāciju, ko pastāvīgi aktualizē, un tā ir publiski pieejama. Pildot pienākumus, locekļi ievēro arī Rīcības kodeksu attiecībā uz finansiālajām interesēm un interešu konfliktiem.

3. NODAĻA

VALODU LIETOJUMS

78. pants. Mutiskās tulkošanas valodu režīms

Iespēju robežās tiek veikti pasākumi, lai veicinātu šādu mutiskās tulkošanas valodu režīma principu piemērošanu:

a)

Komitejas debates ir pieejamas oficiālajās valodās, ja vien Birojs nav nolēmis citādi;

b)

ikviens loceklis plenārsesijā ir tiesīgs uzstāties jebkurā no oficiālajām valodām. Uzstāšanos kādā no oficiālajām valodām sinhroni tulko citās oficiālajās valodās un, ja Birojs to uzskata par vajadzīgu, arī jebkurā citā valodā. Tas attiecas arī uz tām valodām, kurām minētā iespēja paredzēta administratīvajos nolīgumos starp Komiteju un dažādām dalībvalstīm;

c)

Biroja sēdēs, komisiju un darba grupu sanāksmēs mutisko tulkošanu nodrošina no un uz valodām, kuras lieto locekļi, kas apstiprinājuši savu dalību attiecīgajā sēdē vai sanāksmē.

4. NODAĻA

NOVĒROTĀJI

79. pants. Novērotāji

1.

Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, priekšsēdētājs, saņēmis Biroja piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts valdību iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo locekļu vietu Komitejā ir piešķirts šai valstij.

2.

Minētie novērotāji daļēji vai pilnībā piedalās Komitejas darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties Komitejas struktūrvienībās. Viņiem nav tiesību balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Komitejas amatiem. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Komitejas darbu.

3.

Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Komitejas locekļiem attiecībā uz Komitejas administratīvo nodrošinājumu un to izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem, to finanšu resursu robežās, kas šim nolūkam piešķirti attiecīgajai budžeta pozīcijai.

5. NODAĻA

IZŅĒMUMA APSTĀKĻI

80. pants. Ārkārtas pasākumi

1.

Ja ārkārtēju un neparedzamu apstākļu dēļ, kurus Reģionu komiteja nevar ietekmēt, tai ir liegts pildīt savus pienākumus un īstenot savas Līgumos noteiktās prerogatīvas, var piemērot pagaidu atkāpi no dažiem Komitejas noteikumiem, lai Komiteja varētu turpināt pildīt minētos pienākumus un īstenot šīs prerogatīvas. Uzskata, ka šādi apstākļi pastāv, ja Komitejas priekšsēdētājs, pamatojoties uz ģenerālsekretāra nodrošinātiem ticamiem pierādījumiem, secina, ka drošības vai drošuma apsvērumu dēļ vai tehnisku līdzekļu nepieejamības dēļ Komitejai ir vai būs neiespējami vai bīstami sapulcēties vai darboties saskaņā ar tās parastajiem noteikumiem un kārtību.

2.

Ja 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir iestājušies, priekšsēdētājs ar Priekšsēdētāju konferences piekrišanu un, ja iespējams, apspriedies ar iesaistīto struktūru priekšsēdētājiem, var nolemt piemērot vienu vai vairākus no šādiem ārkārtas pasākumiem: a) plānotās plenārsesijas, kādas citas struktūrvienības sanāksmes vai jebkādu citu pasākumu atcelšana vai atlikšana; b) plenārsesijas, kādas citas struktūrvienības sanāksmes vai jebkādu citu pasākumu rīkošana saskaņā ar 81. pantā noteikto neklātienes dalības režīmu; c) citi pasākumi, kas, ņemot vērā īpašos izņēmuma apstākļus, ir piemēroti un vajadzīgi.

3.

Ne 2. punktā minēto ārkārtas pasākumu ilgums (uz laikposmu līdz četriem mēnešiem, kuru var pagarināt), ne to darbības joma nepārsniedz īpašo un ārkārtas apstākļu pārvarēšanai nepieciešamo apmēru. Lēmums par ārkārtas pasākumiem stājas spēkā pēc tā publicēšanas Komitejas tīmekļa vietnē vai, ja apstākļi to liedz, ar vislabākajiem pieejamajiem līdzekļiem, un lēmumā norāda tā pamatojumu. Par šādu lēmumu nekavējoties informē visus locekļus. Visus pasākumus, kas apstiprināti saskaņā ar šo pantu, priekšsēdētājs atceļ, tiklīdz ir beigušies 1. punktā minētie izņēmuma apstākļi, kuru dēļ tie tika apstiprināti.

81. pants. Neklātienes dalības režīms

1.

Ja priekšsēdētājs saskaņā ar 80. panta 2. punkta b) apakšpunktu nolemj piemērot neklātienes dalības režīmu, Komiteja darbu var veikt neklātienē, cita starpā ļaujot locekļiem izmantot dažas no savām tiesībām elektroniski.

2.

Neklātienes dalības režīms, cik vien iespējams, nodrošina, ka locekļi spēj pildīt savus pienākumus, tostarp — tiesības izteikties un būt par klausītājiem plenārsesijās un citu struktūrvienību sanāksmēs, arī saskaņā ar 78. panta noteikumiem, — tiesības nodot savu balsi individuāli un pārbaudīt, vai tā ir pieskaitīta.

3.

Pieņemot 1. punktā minēto lēmumu, priekšsēdētājs nosaka, vai šis režīms attiecas tikai uz plenārsesijām, vai arī uz citu struktūrvienību sanāksmēm un jebkuru citu Komitejas darbību.

4.

Piemērojot noteikumus par kvoruma noteikšanu un balsošanu struktūrvienībās, locekļus, kuri piedalās neklātienē, uzskata par fiziski klātesošiem. Priekšsēdētājs vajadzības gadījumā nosaka kārtību un apmēru, kādā locekļi var izmantot sēžu zāli neklātienes dalības režīma piemērošanas laikā, un, konkrēti, maksimālo to locekļu skaitu, kuri fiziski var tur atrasties.

6. NODAĻA

REGLAMENTS

82. pants. Reglamenta pārskatīšana

1.

Pilnsapulce ar nodoto balsu vairākumu lemj par nepieciešamību mainīt atsevišķas šā Reglamenta daļas vai Reglamentu kopumā. Komitejas pilnvaru termiņa vidū un beigās Birojs sniedz ieteikumu pilnsapulcei par to, vai ir ieteicams pārskatīt Reglamentu.

2.

Pilnsapulce uzdod ad hoc komisijai izstrādāt ziņojumu un teksta projektu, uz kuru pamata pilnsapulce ar locekļu balsu vairākumu var pieņemt jaunus Reglamenta noteikumus. Jaunie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

83. pants. Biroja norādījumi

Birojs ar norādījumiem nosaka šā Reglamenta piemērošanas kārtību, kam jāsaskan ar Reglamentu.

84. pants. Reglamenta stāšanās spēkā

Reglaments stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.