EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021H0402

Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE)

C/2021/1372

OV L 80, 8.3.2021, p. 1–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2021/402/oj

8.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/1


KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2021/402

(2021. gada 4. marts)

par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Covid-19 uzliesmojums un ārkārtas pasākumi, kas vajadzīgi, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos un aizsargātu cilvēku dzīvības, ir izraisījuši lielu un ilgstošu ekonomisko satricinājumu Eiropas Savienībā. 2020. gada trešajā ceturksnī Eiropas Savienības (ES) IKP bija gandrīz par 4,2 % mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. 2020. gada otrajā pusgadā bija vērojama spēcīga, bet nepilnīga atgūšanās, tāpēc gaidāms, ka, lai gan inficēšanās līmenis nedaudz samazināsies, tas kavēs ekonomikas atveseļošanu 2021. gada otrajā pusē (1).

(2)

Gan dalībvalstu, gan ES pieņemtie politiskie risinājumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir palīdzējuši būtiski mazināt tās sociālekonomisko ietekmi. Saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu darbvietu saglabāšanas pasākumu izmantošana līdz šim ir ļāvusi ierobežot bezdarba pieaugumu salīdzinājumā ar ekonomiskās aktivitātes kritumu. Bezdarba līmenis Eiropas Savienībā 2020. gada pirmajos trijos ceturkšņos palielinājās par mazāk nekā vienu procentpunktu. Politikas pasākumu īstenošanā varēja izmantot elastīgo finansējuma no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem saskaņā ar investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII (2) un CRII Plus (3)) un no Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE(4).

(3)

Raugoties nākotnē, krīzes radītās pārmaiņas patēriņa modeļos un ar Eiropas zaļo kursu (5) iedibinātā zaļā pārkārtošanās un Eiropas Digitālajā stratēģijā (6) paredzētā digitālā pārkārtošanās būtiski mainīs mūsu ekonomiku. Dažām nozarēm līdz pilnīgai atlabšanai, iespējams, paies kāds laiks, ja vien tas vispār notiks, un uzņēmumiem, kuri izkļūs no krīzes, var būt finansiālas grūtības (7). Kamēr Eiropas zaļais kurss virza izaugsmes stratēģiju un gaidāms, ka pāreja uz zaļo ekonomiku līdz 2050. gadam visā ES radīs līdz pat 2 miljoniem jaunu darbvietu (8), pastāv risks, ka konkrētas nozares un reģioni varētu piedzīvot darbvietu pārvietošanu. Šīs norises īstermiņā varētu izraisīt bezdarba pieaugumu, savukārt jaunu kvalitatīvu darbvietu radīšanai var būt vajadzīgs laiks atkarībā no ekonomikas attīstības perspektīvas un kvalificēta darbaspēka pieejamības. Līdz ar bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes palielināšanos tiktu zaudētas prasmes, un tas varētu paliekoši negatīvi ietekmēt attiecīgās personas un ekonomiku kopumā. Ja netiks veikti efektīvi prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi, bezdarba risks varētu saglabāties ilgi.

(4)

Ja netiks rasti atbilstoši politiskie risinājumi, visticamāk, visvairāk no pandēmijas cietīs jaunieši. Jauniešu bezdarba līmenis salīdzinājumā ar vispārējā bezdarba līmeni 2020. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir trīskāršojies (9). Novēlota iekļaušanās darba tirgū sekas uz šo paaudzi varētu atstāt vēl ilgus gadus.

(5)

Krīze, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs arī to grupu situāciju darba tirgū, kuras atrodas nelabvēlīgā situācijā vai ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū, piemēram, sievietes, gados vecāki darba ņēmēji, mazkvalificēti cilvēki, personas ar invaliditāti, lauku un attālos apvidos dzīvojošas personas, LGBTIK personas, romi un citas etniskās vai rasu minoritātes, kuras īpaši pakļautas atstumtības vai diskriminācijas riskam, kā arī migrantu izcelsmes personas. Konkrētāk, lai gan vidējais sieviešu nodarbinātības līmenis ES patlaban ir augstāks nekā jebkad agrāk, daudzas sievietes arvien saskaras ar šķēršļiem, iekļaujoties darba tirgū, tāpēc sieviešu nodarbinātības līmenis būtu jāuzlabo (10).

(6)

Ir vajadzīga ES un valstu līmeņa stratēģiska pieeja, kā pakāpeniski pāriet no saistībā ar pandēmiju pieņemtiem ārkārtas pasākumiem uz pasākumiem, kas ekonomikas atveseļošanas laikā atvieglos darbaspēka pārorientēšanu un kapitāla pārdali. ES un dalībvalstīm būtu kopīgi jārīkojas, lai veicinātu dinamisku un iekļaujošu Eiropas darba tirgus atveseļošanu, kuras laikā tiek radīts liels skaits darbvietu, un sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Būtu īpaši jāpēta riski, kas var rasties, ja ārkārtas pasākumi tiek pakāpeniski izbeigti, bet nav pieņemti jauni un iedarbīgi politikas pasākumu darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam šādas atveseļošanas laikā.

(7)

Ir vajadzīgs saskaņots aktīvu darba tirgus pasākumu kopums, kas ietvertu uz darbā pieņemšanu un profesionālajām pārmaiņām vērstus pagaidu stimulus, prasmju politiku un labāk sagatavotus nodarbinātības dienestus (turpmāk “iedarbīgs un aktīvs atbalsts nodarbinātībai” vai “EASE pasākumi”), lai atbalstītu pārmaiņas darba tirgū ekonomikas atveseļošanas, zaļās un digitālās pārkārtošanās apstākļos, šim nolūkam pilnībā izmantojot pieejamos ES līdzekļus.

(8)

Savlaicīgs un labi izstrādāts atbalsts nodarbinātībai dos labumu darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kā arī ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Saņemot šādu atbalstu, darba ņēmējiem krīzes vissmagāk skartajās ekonomikas nozarēs pastāv lielāka iespēja atrast kvalitatīvu darbu tādās augošās nozarēs kā zaļā un digitālā nozare vai nozarēs ar inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī sociālajā ekonomikā un nozarēs, kurās trūkst kvalificēta darbaspēka, piemēram, veselības un aprūpes nozarē.

(9)

Darba tirgū īslaicīgi pieejamie darbā pieņemšanas stimuli var efektīvi veicināt kvalitatīvu darbvietu izveidi, kad ekonomika lēni atgūstas atveseļošanas sākumposmā. Šādiem stimuliem vajadzētu būt mērķētākiem un izstrādātiem tā, lai tie atvieglotu profesionālās pārmaiņas un sekmētu tādu darbvietu radīšanu, kuras netiktu izveidotas, ja šo stimulu nebūtu. Tie varētu būt paredzēti nelabvēlīgā situācijā esošu un darba tirgū nepietiekami pārstāvētu iedzīvotāju grupām, tai skaitā jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū. Lai attīstītu darba tirgū nepieciešamās prasmes un palīdzētu jauniešiem atrast darbu, īpaši iedarbīgs varētu būt atbalsts māceklībai. Turklāt profesionālo pārmaiņu stimuli, kas veicina, ka jauni darba devēji pieņem darbā tādus darba ņēmējus, kuriem draud pārvietošana, var atvieglot šādas pārmaiņas un paplašināt prasmju piedāvājumu augošās nozarēs. Atbalsts uzņēmējdarbībai, īpaši to paredzot jauniešiem, sievietēm un sociālajiem uzņēmējiem, var lietderīgi papildināt šādus pasākumus, tostarp atbalstu, kas palīdzētu risināt dažas no lielākajām MVU problēmām, piemēram, regulatīvos pienākumus, maksājumu kavējumus un piekļuvi finansējumam.

(10)

Ekonomikas literatūrā ir norādes, ka darbā pieņemšanas stimuli var dot lielāku vidējo ieguvumu nodarbinātībai nekā citi aktīvā darba tirgus politikas veidi. Līdztekus mācību programmām šiem stimuliem vislielākā ietekme ir vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo tie uzlabo darba ņēmēju nodarbināmību un viņu prasmes. Darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimuli kopā ar apmācību darbavietā var efektīvāk nodrošināt darba tirgum atbilstošās prasmes nekā citi apmācības veidi. Risku, ka ar šādiem stimuliem radītas darbvietas tiktu izveidotas tik un tā, var mazināt, izmantojot mērķtiecīgas, uzraudzītas un nepārtrauktas nodarbinātības prasības. Turklāt krīzes apstākļos šāds risks ir mazāks, jo darbā pieņemšanas un pārkvalifikācijas pasākumiem, visticamāk, būs pozitīva ietekme (11).

(11)

Darba tirgus vajadzībām pielāgotas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas var sniegt lielu labumu visiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri ir pārvietoti vai kuriem draud pārvietošana, ņemot vērā būtiskas strukturālās pārmaiņas darba tirgos. Šo pasākumu pamatā vajadzētu būt nepieciešamo prasmju apzināšanai un individualizētai pieejai, kas nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejamas individuālas tiesības uz apmācību. Īsiem mācību kursiem var būt svarīga nozīme, un tos var apliecināt ar šādu kursu pabeigšanas dokumentiem, vienlaikus atbalstot partnerības starp publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām.

(12)

Līdztekus iedarbīgai profesionālās pārmaiņas veicinošai politikai vajadzētu darboties arī labi sagatavotiem nodarbinātības dienestiem, kuriem ir spēcīgākas institucionālās spējas un kuri darba meklētājiem var sniegt individualizētu atbalstu, tostarp vairāk izmantojot digitālos rīkus.

(13)

Eiropas satvarā kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (12) un Stažēšanās kvalitātes sistēmā (13) ir izklāstīti norādījumi un paraugpraksi, kas ekonomikas atveseļošanas kontekstā kļūs vēl būtiskāka. Īpaši atbalsts būtu jāparedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nodrošinot māceklību un vajadzības gadījumā izmantojot pagaidu piemaksas par pieņemšanu darbā vai darbaspēka izmaksu samazināšanu.

(14)

Sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanas veicināšanā, vienlaikus ar dialoga palīdzību risinot pandēmijas radītās sekas nodarbinātības un sociālajā jomā un divējās pārkārtošanās radītos izaicinājumus. ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai cita starpā veicina to iesaistīšanu pārstrukturēšanas darbībās, pārmaiņu prognozēšanā un vajadzīgo prasmju apzināšanā.

(15)

Uzņēmumu pārstrukturēšanas sakarā būs svarīgi atvieglot darbaspēka pārorientēšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (14) nodrošina, ka finansiālās grūtībās nonākušiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem ir pieejami efektīvi agrīnās brīdināšanas rīki un preventīvās pārstrukturēšanas regulējums, lai tie varētu turpināt darbību. ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanas prognozēšanai (15) ir izklāstīta laba prakse prasmju un mācību vajadzību prognozēšanai uzņēmumu pārstrukturēšanas procesos.

(16)

Jaunās Eiropas Industriālās stratēģijas (16) mērķis ir izveidot globāli konkurētspējīgu, klimatneitrālu, tīru un digitalizētu aprites rūpniecību Eiropā. Tās pamatā ir Eiropas industriālās ekosistēmas, kuras aptver visus vērtību ķēdes dalībniekus: uzņēmumus, akadēmiskās aprindas, pētniecības struktūras, pakalpojumu piegādātājus un sniedzējus. Šādu ekosistēmu noteikšana var nodrošināt noderīgu satvaru prasmju vajadzību apzināšanai.

(17)

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru ikvienam ir tiesības uz atbalstu, kas palīdzētu uzlabot viņa izredzes atrast darbu vai kļūt par pašnodarbināto, kā arī uz atbalstu darba meklējumiem un apmācībai, vienlaikus nodarbinātības nosacījumiem būtu jāatbilst kvalitātes kritērijiem (17).

(18)

Lai veicinātu iekļautību, laikā, kad mainās darba tirgus, ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Uzsvaram joprojām vajadzētu būt uz mazkvalificētiem/mazprasmīgiem pieaugušajiem un migrantu izcelsmes personām. Tāpat nevienu teritoriju – no lielām pilsētām līdz lauku, piekrastes vai attāliem apvidiem visā ES, arī tālākos reģionus, nedrīkstētu atstāt novārtā.

(19)

Ņemot vērā īpašās grūtības, ar kurām saskaras jaunieši visā ES, tika pieņemta Jaunatnes nodarbinātības atbalsta pakete (18), lai viņiem nodrošinātu atspēriena punktu viņu stabilai integrācijai darba tirgū. Reaģējot uz to, dalībvalstis pieņēma divus Padomes ieteikumus, kas pastiprinās gan Garantiju jauniešiem (19), gan profesionālo izglītību un apmācību (20), un tagad tos īsteno.

(20)

Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (21) ir izklāstīts visaptverošs plāns, kā vairāk un labāk pilnveidot prasmes, lai atvieglotu to pielāgošanu mainīgajam darba tirgum. Turklāt Prasmju pilnveides paktā (22) publiskās un privātās organizācijas tiek aicinātas apvienot spēkus un konkrēti rīkoties, lai pilnveidotu cilvēku prasmes un veicinātu viņu pārkvalificēšanos Eiropā.

(21)

EASE pasākumu kopums visefektīvākais būs tad, ja būs izstrādāti arī pareizie pamatnosacījumi, tai skaitā būs izveidotas mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstošas iestādes, būs novērsti šķēršļi investīcijām, uzņēmumu ienākšanai tirgū, izaugsmei un iziešanai no tā, un darbosies efektīva nodokļu atvieglojumu sistēma un labi funkcionējoša valsts pārvalde vispārējā ilgtspējīgu publisko finanšu kontekstā. Jo svarīgāk ir īstenot attiecīgus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, ko Eiropas pusgada ietvaros pieņēma Padome, jo tas veicinās ekonomikas atveseļošanu un šāda stāvokļa saglabāšanos ilgtermiņā.

(22)

Ar ekonomikas atveseļošanu un divējo pārkārtošanos saistīto darba tirgus problēmu risināšanai ir jāatvēl pietiekami resursi, kas būs paredzēti EASE pasākumu finansēšanai. Saskaņā ar horizontālo principu dalībvalstīm jānodrošina, ka finansējums no Savienības programmām un instrumentiem netiek piešķirts divreiz. Tām arī jānodrošina, ka šie atbalsta pasākumi attiecīgā gadījumā ir izstrādāti atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem.

(23)

Par aktīvajiem darba tirgus pasākumiem un pasākumiem, ar kuriem paredzēts palielināt valstu nodarbinātības dienestu spēju, iespējams pretendēt uz atbalstu no struktūrfondiem, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) (23), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) (24), Taisnīgas pārkārtošanās fonda (25), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) (26), Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU(27) un Brexit korekcijas rezerves (28). Turklāt reformu izstrādei un īstenošanai prasmju un aktīvo darba tirgus pasākumu jomā dalībvalstis var saņemt atbalstu no Tehniskā atbalsta instrumenta (29).

(24)

Šajā ieteikumā izklāstītos pasākumus darbvietu izveides un nodarbinātības atbalstam, jo īpaši tos, kas ļaus risināt attiecīgās problēmas, kuras noteiktas konkrētai valstij adresētos ieteikumos, var papildināt Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas ir daļa no saskaņotas reformu un investīciju paketes. EASE pasākumiem, kurus savos atveseļošanas un noturības plānos ierosinājušas dalībvalstis, vajadzētu būt izstrādātiem, ievērojot atbilstības un novērtēšanas kritērijus, kas izklāstīti regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (30). Parasti no šī mehānisma nevar finansēt kārtējos izdevumus, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, bet var finansēt tikai reformas un investīcijas, kurām ir paliekoša ietekme un kuras rada strukturālas pārmaiņas pārvaldē vai attiecīgajā rīcībpolitikā. Mehānismā paredzētais finansējums tiks nodrošināts tikai pēc tam, kad Komisija būs pozitīvi novērtējusi atsevišķos dalībvalsts ierosinātos pasākumus, Padome šādus plānus būs apstiprinājusi un būs apmierinoši izpildīti attiecīgie starpposma un galīgie mērķrādītāji.

(25)

Padomes secinājumos par 2021. gada Eiropas pusgadu (31) dalībvalstis tiek mudinātas atveseļošanas un noturības plānā iekļaut būtiskas reformas un investīcijas darba tirgū, sociālajā politikā, veselības aprūpē un izglītībā un apmācībā. Komisijas dalībvalstīm adresētos norādījumos par šādiem plāniem (32) uzsvērts, ka tiem vajadzētu būt iespējai veicināt stingru politisko reakciju, atbalstot nodarbinātības politikas maiņu no darbvietu saglabāšanas uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu un profesionālajām pārmaiņām, lai atvieglotu un paātrinātu strukturālās pārmaiņas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Ņemot vērā problēmas, ko darba tirgū radījusi Covid-19 pandēmija, pašreizējā pāreja no nozarēm, kurās vērojama lejupslīde, uz nozarēm, kurām saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos ir lielāks izaugsmes potenciāls un stratēģiskā vērtība, un demogrāfiskās pārmaiņas, dalībvalstīm būtu jāveicina tāda ekonomikas atveseļošana, kurā tiktu radīts daudz jaunu darbvietu, būtu jāsekmē prasmju pilnveide un jāatbalsta cilvēki pārejā uz jaunām kvalitatīvām darbvietām saskaņā ar turpmāk izklāstītajām pamatnostādnēm.

Saskaņotas rīcībpolitikas, kas atbalsta pārmaiņas darba tirgū

2.

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā saskaņotas rīcībpolitikas, kurās apvienoti pagaidu un pastāvīgie pasākumi, lai risinātu pandēmijas radītās darba tirgus problēmas un sekmīgi īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

3.

Minētajiem pasākumiem būtu jāietver trīs šai ieteikumā izvērstie komponenti: i) darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimuli, atbalsts uzņēmējdarbībai, ii) prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas un atbalsta pasākumi un iii) nodarbinātības dienestu lielāka iesaiste profesionālajās pārmaiņās, visi kopā turpmāk “EASE pasākumi”. Konkrēti, šādi pasākumi:

būtu jāīsteno vienlaikus ar attiecīgajiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kurus Eiropas pusgada ietvaros pieņēma Padome,

būtu jāpieņem, pirms tam apzinot vajadzīgās prasmes un to iespējamo trūkumu visās ekonomikas nozarēs un reģionos, tostarp industriālajās ekosistēmām, kas definētas “Jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā”, lai noskaidrotu tās, kurām ir vislielākais kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciāls, un veicinātu pāreju uz klimatneitrālu, resursefektīvu aprites ekonomiku saskaņā ar Eiropas zaļo kursu,

būtu jāizstrādā, īpašu uzsvaru liekot uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, arī balstoties uz nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apzinātajām problēmām un iespējām, un uz nelabvēlīgā situācijā esošām un darba tirgū nepietiekami pārstāvētām iedzīvotāju grupām, jo īpaši jauniešiem un sievietēm.

4.

Dalībvalstīm vajadzētu mudināt darba devējus un to pārstāvjus prognozēt cilvēkkapitāla vajadzības, tostarp izmantojot kopīgas prognozes, individuālu atbalstu darba ņēmējiem un tos atbalstošas ārējās partnerības, saskaņā ar ES kvalitātes sistēmu pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai.

5.

Dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto sociālais dialogs un jāiesaista sociālie partneri to politikas pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, kurus tās izmantos, lai risinātu Covid-19 krīzes radītās problēmas darba tirgū.

i.   Darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimuli, atbalsts uzņēmējdarbībai

6.

Dalībvalstīm būtu jāizmanto darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimuli, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu un atbalstītu darba ņēmēju nodarbināmību, ko pavada pārmaiņas darba tirgū no lejupslīdē esošām nozarēm uz tādām, kuras strauji attīstās, tostarp uz zaļo un digitālo nozari. Šīm shēmām vajadzētu būt mērķētākām, īslaicīgām un laika gaitā tās būtu pakāpeniski jāizbeidz, un tajās būtu jāiekļauj atbilstīgi aizsardzības pasākumi, kas nodrošinātu, ka jaunizveidotās darbvietas ir ilgstošas un tiek saglabātas arī pēc stimulu termiņa beigām. Tajās parasti būtu jāiekļauj arī stingra apmācības saistība ar darba tirgu, un attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā darba tirgus vajadzību reģionālā dimensija.

7.

Dalībvalstīm būtu jāievieš vai jāstiprina tādas shēmas, ar kurām paredzēts atbalstīt māceklību un apmaksātu stažēšanos, jo īpaši mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī nozarēs, kurās trūkst konkrētu prasmju. Tajās būtu jāiekļauj spēcīgs apmācības komponents, un tās būtu jāuzrauga un jāizvērtē, vai tās patiešām piedāvā stabilu integrāciju darba tirgū. Atbalsts būtu jāsaista ar attiecīgajām darba kvalitātes veicināšanas sistēmām, piemēram, Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, vai ar stažēšanās kvalitātes sistēmu.

8.

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta dotācijas jaunuzņēmumiem un aizdevumi, arī pašu kapitāla veidā, uzņēmējdarbības veicināšanai, un jāveicina lielākas sociālās aizsardzības pieejamība pašnodarbinātajiem. Šādās darbībās būtu jāapvieno finansiāls un nefinansiāls atbalsts uzņēmējiem, potenciālajiem uzņēmējiem un tiem, kuri atsāk uzņēmējdarbību. Iekļaujošā veidā būtu jāizstrādā pielāgots atbalsts, kas paredzēts nelabvēlīgā situācijā esošām un darba tirgū nepietiekami pārstāvētām iedzīvotāju grupām, kā arī sociālajiem, zaļajiem un digitālajiem projektiem.

ii.   Prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas un atbalsta pasākumi

9.

Dalībvalstīm būtu jāievieš visaptverošas prasmju stratēģijas, kas paredzētas dažādām ekonomikas nozarēm un ekosistēmām, šai nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem, sociālajiem partneriem, izglītības un apmācības iestādēm, valstu nodarbinātības dienestiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām visās industriālajās ekosistēmās un vērtību ķēdēs vai reģionos atbilstoši Prasmju pilnveides paktam, un būtu jāatvieglo starpnozaru un ģeogrāfiskā mobilitāte, ņemot vērā virzību uz zaļo un digitālo pārkārtošanos.

10.

Dalībvalstīm būtu jāsagatavo atjaunināta informācija par darba tirgu un jānoskaidro nepieciešamās prasmes, tostarp reģionālā, pārrobežu un nozaru līmenī, ar mērķi šādu informāciju ņemt vērā izglītības un apmācības programmu izstrādē un to sniegt valstu nodarbinātības dienestiem. Informācijai par nepieciešamajām prasmēm vajadzētu būt plaši pieejamai cilvēkiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

11.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieejamā izglītība un apmācība atbilst darba tirgus vajadzībām. Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmās arodprasmēm vajadzētu būt līdzsvarā ar kompetencēm, un tām vajadzētu piedāvāt mācīšanās darbavietā un māceklības iespējas, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešiem. Īsi kursi, kas vairāk atbilst strādājošo profesionāļu vajadzībām, var sekmēt elastīgus karjeras ceļus vecāka gadagājuma cilvēkiem.

12.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieaugušajiem, neraugoties uz viņu pašreizējo stāvokli darba tirgū, ir tiesības uz kvalitatīvu apmācību un karjeras ievirzi, lai ņemtu vērā viņu turpmākās profesionālās vajadzības. Šādu tiesību iespējama apvienošana ar apmaksātu mācību atvaļinājumu var maksimāli palielināt to potenciālu.

13.

Dalībvalstīm būtu jāstiprina spējas atzīt un validēt ārpus formālās izglītības un apmācības gūto mācīšanos un pieredzi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji var informēt potenciālos darba devējus par savām prasmēm, kas tādējādi sekmētu darba ņēmēju efektīvu pārorientēšanu atbilstoši Padomes 2012. gada ieteikumam par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un tā 2020. gadā veiktajam novērtējumam. Šai sakarā šādu mācību pabeigšanas dokumenti var atvieglot īsos kursos iegūto mācīšanās rezultātu vai mācīšanās pieredzes pārnesamību un atzīšanu.

iii.   Nodarbinātības dienestu lielāka iesaiste profesionālajās pārmaiņās

14.

Dalībvalstīm darba meklētājiem būtu jāsniedz individualizēts atbalsts, kas ietver konsultācijas, karjeras ievirzi, mentorēšanu, prasmju novērtēšanu un validēšanu, palīdzību darba meklēšanā, atbalstu uzņēmējdarbībai un vajadzības gadījumā sociālo dienestu iesaisti. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz jauniešiem, īpaši tiem, kuri ienāk darba tirgū, un ar dzimumu saistītu aizspriedumu un citu diskriminācijas veidu apkarošanu.

15.

Dalībvalstīm, cieši sadarbojoties ar uzņēmumiem papildu prasmju un darbaspēka meklēšanā, būtu jāpiedāvā atbalsts tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumi tiek pārstrukturēti. Šāds atbalsts varētu ietvert personalizētas karjeras iespējas, tādu prasmju nodrošināšanu, kas vajadzīgas, lai pārietu uz citu darbu vienā uzņēmumā, nodarbinātības atjaunošanas plānus vai ārēju apmācību un pārcelšanu darbā uz citiem uzņēmumiem, kā arī atvieglotu pārrobežu mobilitāti un veicinātu prasmju atzīšanu vai apstiprināšanu.

16.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valstu nodarbinātības dienestiem ir vajadzīgās operatīvās spējas tieši sniegt vai citādi veicināt dažādu iepriekšminēto atbalsta veidu sniegšanu. Būtu jāveicina tādi informēšanas pasākumi, kas īpaši paredzēti grūti sasniedzamiem ilgtermiņa bezdarbniekiem vai ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un kurus sadarbībā ar sociālajiem dienestiem sniedz valstu nodarbinātības dienesti.

Finansēšanas iespējas, uzraudzība un ziņošana

17.

Dalībvalstīm būtu jāatvēl pietiekami resursi EASE pasākumu finansēšanai un vienlaikus jānodrošina, ka no Savienības programmām un instrumentiem finansētie pasākumi netiek finansēti vēlreiz. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsta pasākumi attiecīgā gadījumā ir izstrādāti atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem.

18.

EASE pasākumu izstrādei un īstenošanai dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto atbalsts, kas ES līmenī pieejams no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Taisnīgas pārkārtošanās fonda, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), Brexit korekcijas rezerves un Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI)

19.

Dalībvalstīm EASE pasākumi būtu jāiekļauj atveseļošanas un noturības plānos, kas tiks iesniegti Komisijai šādos plānos paredzētā atbalsta saņemšanai. Saskaņā ar šādos plānos izklāstītajiem regulatīvajiem nosacījumiem šādu pasākumu atbilstība būs atkarīga arī no tā, vai tie atbilst Mehānisma darbības jomai un mērķiem, cik lielā mērā tie risina problēmas, kas noteiktas attiecīgajos konkrētai valstij adresētos ieteikumos, kurus Eiropas pusgada ietvaros pieņēmusi Padome, cik lielā mērā tie papildina un ir saskaņoti ar citām ES programmām un instrumentiem, lai pilnībā un optimāli izmantotu pieejamo atbalstu.

20.

Dalībvalstīm būtu jāuzrauga un jāizvērtē EASE pasākumi, lai varētu izstrādāt vairāk uz pierādījumiem balstītu politikas un intervences pasākumu, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu un pozitīvu atdevi no investīcijām, un, izmantojot esošās sistēmas, būtu jāziņo par pieredzi un progresu nodarbinātības veicināšanā un profesionālo pārmaiņu atbalstīšanā.

Briselē, 2021. gada 4. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Nicolas SCHMIT


(1)  Eiropas Komisija (2021) “European Economic Forecast – Winter 2021 (Interim)”. European Economy, Institutional Paper 144, 2021. gada februāris.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma (OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.).

(5)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).

(6)  Eiropas Komisija (2020), ES stratēģija “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”.

(7)  Saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas darbinieku veikto analīzi paredzams, ka līdz 2021. gada beigām ievērojami pieaugs bankrotējušo uzņēmumu skaits attīstītajās valstīs. Sk. Banerjee, R. Cornelli, G. and E. Zakrajšek (2020) “The outlook for business bankruptcies” BIS Bulletin No 30.

(8)  Eiropas Komisija (2019), Employment and Social Developments in Europe 2019.

(9)  2020. gada pirmajos trijos ceturkšņos bezdarba līmenis 15-24 gadu vecuma grupā ES palielinājās par 3 procentpunktiem, savukārt kopējais bezdarba līmenis – par 0,8 procentpunktiem. Avots: Eurostat.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020) 152 final).

(11)  “Aktīvā darba tirgus programmas īpaši sekmīgas ir tad, ja dalībnieki tajās piesakās ekonomikas lejupslīdes laikā un pabeidz tās tad, kad ekonomika atgūstas.”Card, D., Kluve, J., & Weber, A. (2018). What works? A meta-analysis of recent active labor market program evaluations. Journal of the European Economic Association, 16(3), 894-931, 34. lpp.

(12)  Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

(13)  Padomes Ieteikums (2014. gada 10. marts) par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) ppar preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).

(15)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai”, (COM(2013) 882 final).

(16)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020) 102 final).

(17)  Council of the European Union (2017), Interinstitutional proclamation endorsing the European Pillar of Social Rights (Eiropas Savienības Padome (2017). Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija).

(18)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei” (COM(2020) 276 final).

(19)  Padomes Ieteikums (ES) (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (2020/C 372/01) (OV C 372, 4.11.2020., 1. lpp.).

(20)  Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (2020/C 417/01) (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.).

(21)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020) 274 final).

(22)  Eiropas Komisija (2020), Prasmju pilnveides pakts.

(23)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018) 382 final).

(24)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (COM(2018) 372 final).

(25)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020) 22 final).

(26)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), COM(2018) 380 final.

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (OV L 437, 28.12.2020., 30. lpp.).

(28)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (COM(2020) 854 final).

(29)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (COM(2020) 409 final).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(31)  Padomes secinājumi par 2021. gada Eiropas pusgadu: 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas nodarbinātības un sociālie aspekti.

(32)  SWD(2021) 12 final, 1. un 2. daļa.


Top