(1)

Covid-19 uzliesmojums un ārkārtas pasākumi, kas vajadzīgi, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos un aizsargātu cilvēku dzīvības, ir izraisījuši lielu un ilgstošu ekonomisko satricinājumu Eiropas Savienībā. 2020. gada trešajā ceturksnī Eiropas Savienības (ES) IKP bija gandrīz par 4,2 % mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. 2020. gada otrajā pusgadā bija vērojama spēcīga, bet nepilnīga atgūšanās, tāpēc gaidāms, ka, lai gan inficēšanās līmenis nedaudz samazināsies, tas kavēs ekonomikas atveseļošanu 2021. gada otrajā pusē (1).

(2)

Gan dalībvalstu, gan ES pieņemtie politiskie risinājumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir palīdzējuši būtiski mazināt tās sociālekonomisko ietekmi. Saīsināta darbalaika shēmu un līdzīgu darbvietu saglabāšanas pasākumu izmantošana līdz šim ir ļāvusi ierobežot bezdarba pieaugumu salīdzinājumā ar ekonomiskās aktivitātes kritumu. Bezdarba līmenis Eiropas Savienībā 2020. gada pirmajos trijos ceturkšņos palielinājās par mazāk nekā vienu procentpunktu. Politikas pasākumu īstenošanā varēja izmantot elastīgo finansējuma no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem saskaņā ar investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII (2) un CRII Plus (3)) un no Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) (4).

(3)

Raugoties nākotnē, krīzes radītās pārmaiņas patēriņa modeļos un ar Eiropas zaļo kursu (5) iedibinātā zaļā pārkārtošanās un Eiropas Digitālajā stratēģijā (6) paredzētā digitālā pārkārtošanās būtiski mainīs mūsu ekonomiku. Dažām nozarēm līdz pilnīgai atlabšanai, iespējams, paies kāds laiks, ja vien tas vispār notiks, un uzņēmumiem, kuri izkļūs no krīzes, var būt finansiālas grūtības (7). Kamēr Eiropas zaļais kurss virza izaugsmes stratēģiju un gaidāms, ka pāreja uz zaļo ekonomiku līdz 2050. gadam visā ES radīs līdz pat 2 miljoniem jaunu darbvietu (8), pastāv risks, ka konkrētas nozares un reģioni varētu piedzīvot darbvietu pārvietošanu. Šīs norises īstermiņā varētu izraisīt bezdarba pieaugumu, savukārt jaunu kvalitatīvu darbvietu radīšanai var būt vajadzīgs laiks atkarībā no ekonomikas attīstības perspektīvas un kvalificēta darbaspēka pieejamības. Līdz ar bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes palielināšanos tiktu zaudētas prasmes, un tas varētu paliekoši negatīvi ietekmēt attiecīgās personas un ekonomiku kopumā. Ja netiks veikti efektīvi prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi, bezdarba risks varētu saglabāties ilgi.

(4)

Ja netiks rasti atbilstoši politiskie risinājumi, visticamāk, visvairāk no pandēmijas cietīs jaunieši. Jauniešu bezdarba līmenis salīdzinājumā ar vispārējā bezdarba līmeni 2020. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir trīskāršojies (9). Novēlota iekļaušanās darba tirgū sekas uz šo paaudzi varētu atstāt vēl ilgus gadus.

(5)

Krīze, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs arī to grupu situāciju darba tirgū, kuras atrodas nelabvēlīgā situācijā vai ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū, piemēram, sievietes, gados vecāki darba ņēmēji, mazkvalificēti cilvēki, personas ar invaliditāti, lauku un attālos apvidos dzīvojošas personas, LGBTIK personas, romi un citas etniskās vai rasu minoritātes, kuras īpaši pakļautas atstumtības vai diskriminācijas riskam, kā arī migrantu izcelsmes personas. Konkrētāk, lai gan vidējais sieviešu nodarbinātības līmenis ES patlaban ir augstāks nekā jebkad agrāk, daudzas sievietes arvien saskaras ar šķēršļiem, iekļaujoties darba tirgū, tāpēc sieviešu nodarbinātības līmenis būtu jāuzlabo (10).

(6)

Ir vajadzīga ES un valstu līmeņa stratēģiska pieeja, kā pakāpeniski pāriet no saistībā ar pandēmiju pieņemtiem ārkārtas pasākumiem uz pasākumiem, kas ekonomikas atveseļošanas laikā atvieglos darbaspēka pārorientēšanu un kapitāla pārdali. ES un dalībvalstīm būtu kopīgi jārīkojas, lai veicinātu dinamisku un iekļaujošu Eiropas darba tirgus atveseļošanu, kuras laikā tiek radīts liels skaits darbvietu, un sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Būtu īpaši jāpēta riski, kas var rasties, ja ārkārtas pasākumi tiek pakāpeniski izbeigti, bet nav pieņemti jauni un iedarbīgi politikas pasākumu darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam šādas atveseļošanas laikā.

(7)

Ir vajadzīgs saskaņots aktīvu darba tirgus pasākumu kopums, kas ietvertu uz darbā pieņemšanu un profesionālajām pārmaiņām vērstus pagaidu stimulus, prasmju politiku un labāk sagatavotus nodarbinātības dienestus (turpmāk “iedarbīgs un aktīvs atbalsts nodarbinātībai” vai “EASE pasākumi”), lai atbalstītu pārmaiņas darba tirgū ekonomikas atveseļošanas, zaļās un digitālās pārkārtošanās apstākļos, šim nolūkam pilnībā izmantojot pieejamos ES līdzekļus.

(8)

Savlaicīgs un labi izstrādāts atbalsts nodarbinātībai dos labumu darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kā arī ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Saņemot šādu atbalstu, darba ņēmējiem krīzes vissmagāk skartajās ekonomikas nozarēs pastāv lielāka iespēja atrast kvalitatīvu darbu tādās augošās nozarēs kā zaļā un digitālā nozare vai nozarēs ar inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī sociālajā ekonomikā un nozarēs, kurās trūkst kvalificēta darbaspēka, piemēram, veselības un aprūpes nozarē.

(9)

Darba tirgū īslaicīgi pieejamie darbā pieņemšanas stimuli var efektīvi veicināt kvalitatīvu darbvietu izveidi, kad ekonomika lēni atgūstas atveseļošanas sākumposmā. Šādiem stimuliem vajadzētu būt mērķētākiem un izstrādātiem tā, lai tie atvieglotu profesionālās pārmaiņas un sekmētu tādu darbvietu radīšanu, kuras netiktu izveidotas, ja šo stimulu nebūtu. Tie varētu būt paredzēti nelabvēlīgā situācijā esošu un darba tirgū nepietiekami pārstāvētu iedzīvotāju grupām, tai skaitā jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū. Lai attīstītu darba tirgū nepieciešamās prasmes un palīdzētu jauniešiem atrast darbu, īpaši iedarbīgs varētu būt atbalsts māceklībai. Turklāt profesionālo pārmaiņu stimuli, kas veicina, ka jauni darba devēji pieņem darbā tādus darba ņēmējus, kuriem draud pārvietošana, var atvieglot šādas pārmaiņas un paplašināt prasmju piedāvājumu augošās nozarēs. Atbalsts uzņēmējdarbībai, īpaši to paredzot jauniešiem, sievietēm un sociālajiem uzņēmējiem, var lietderīgi papildināt šādus pasākumus, tostarp atbalstu, kas palīdzētu risināt dažas no lielākajām MVU problēmām, piemēram, regulatīvos pienākumus, maksājumu kavējumus un piekļuvi finansējumam.

(10)

Ekonomikas literatūrā ir norādes, ka darbā pieņemšanas stimuli var dot lielāku vidējo ieguvumu nodarbinātībai nekā citi aktīvā darba tirgus politikas veidi. Līdztekus mācību programmām šiem stimuliem vislielākā ietekme ir vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo tie uzlabo darba ņēmēju nodarbināmību un viņu prasmes. Darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimuli kopā ar apmācību darbavietā var efektīvāk nodrošināt darba tirgum atbilstošās prasmes nekā citi apmācības veidi. Risku, ka ar šādiem stimuliem radītas darbvietas tiktu izveidotas tik un tā, var mazināt, izmantojot mērķtiecīgas, uzraudzītas un nepārtrauktas nodarbinātības prasības. Turklāt krīzes apstākļos šāds risks ir mazāks, jo darbā pieņemšanas un pārkvalifikācijas pasākumiem, visticamāk, būs pozitīva ietekme (11).

(11)

Darba tirgus vajadzībām pielāgotas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas var sniegt lielu labumu visiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri ir pārvietoti vai kuriem draud pārvietošana, ņemot vērā būtiskas strukturālās pārmaiņas darba tirgos. Šo pasākumu pamatā vajadzētu būt nepieciešamo prasmju apzināšanai un individualizētai pieejai, kas nodrošina, ka darba ņēmējiem ir pieejamas individuālas tiesības uz apmācību. Īsiem mācību kursiem var būt svarīga nozīme, un tos var apliecināt ar šādu kursu pabeigšanas dokumentiem, vienlaikus atbalstot partnerības starp publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām.

(12)

Līdztekus iedarbīgai profesionālās pārmaiņas veicinošai politikai vajadzētu darboties arī labi sagatavotiem nodarbinātības dienestiem, kuriem ir spēcīgākas institucionālās spējas un kuri darba meklētājiem var sniegt individualizētu atbalstu, tostarp vairāk izmantojot digitālos rīkus.

(13)

Eiropas satvarā kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (12) un Stažēšanās kvalitātes sistēmā (13) ir izklāstīti norādījumi un paraugpraksi, kas ekonomikas atveseļošanas kontekstā kļūs vēl būtiskāka. Īpaši atbalsts būtu jāparedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nodrošinot māceklību un vajadzības gadījumā izmantojot pagaidu piemaksas par pieņemšanu darbā vai darbaspēka izmaksu samazināšanu.

(14)

Sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanas veicināšanā, vienlaikus ar dialoga palīdzību risinot pandēmijas radītās sekas nodarbinātības un sociālajā jomā un divējās pārkārtošanās radītos izaicinājumus. ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai cita starpā veicina to iesaistīšanu pārstrukturēšanas darbībās, pārmaiņu prognozēšanā un vajadzīgo prasmju apzināšanā.

(15)

Uzņēmumu pārstrukturēšanas sakarā būs svarīgi atvieglot darbaspēka pārorientēšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (14) nodrošina, ka finansiālās grūtībās nonākušiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem ir pieejami efektīvi agrīnās brīdināšanas rīki un preventīvās pārstrukturēšanas regulējums, lai tie varētu turpināt darbību. ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanas prognozēšanai (15) ir izklāstīta laba prakse prasmju un mācību vajadzību prognozēšanai uzņēmumu pārstrukturēšanas procesos.

(16)

Jaunās Eiropas Industriālās stratēģijas (16) mērķis ir izveidot globāli konkurētspējīgu, klimatneitrālu, tīru un digitalizētu aprites rūpniecību Eiropā. Tās pamatā ir Eiropas industriālās ekosistēmas, kuras aptver visus vērtību ķēdes dalībniekus: uzņēmumus, akadēmiskās aprindas, pētniecības struktūras, pakalpojumu piegādātājus un sniedzējus. Šādu ekosistēmu noteikšana var nodrošināt noderīgu satvaru prasmju vajadzību apzināšanai.

(17)

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru ikvienam ir tiesības uz atbalstu, kas palīdzētu uzlabot viņa izredzes atrast darbu vai kļūt par pašnodarbināto, kā arī uz atbalstu darba meklējumiem un apmācībai, vienlaikus nodarbinātības nosacījumiem būtu jāatbilst kvalitātes kritērijiem (17).

(18)

Lai veicinātu iekļautību, laikā, kad mainās darba tirgus, ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Uzsvaram joprojām vajadzētu būt uz mazkvalificētiem/mazprasmīgiem pieaugušajiem un migrantu izcelsmes personām. Tāpat nevienu teritoriju – no lielām pilsētām līdz lauku, piekrastes vai attāliem apvidiem visā ES, arī tālākos reģionus, nedrīkstētu atstāt novārtā.

(19)

Ņemot vērā īpašās grūtības, ar kurām saskaras jaunieši visā ES, tika pieņemta Jaunatnes nodarbinātības atbalsta pakete (18), lai viņiem nodrošinātu atspēriena punktu viņu stabilai integrācijai darba tirgū. Reaģējot uz to, dalībvalstis pieņēma divus Padomes ieteikumus, kas pastiprinās gan Garantiju jauniešiem (19), gan profesionālo izglītību un apmācību (20), un tagad tos īsteno.

(20)

Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (21) ir izklāstīts visaptverošs plāns, kā vairāk un labāk pilnveidot prasmes, lai atvieglotu to pielāgošanu mainīgajam darba tirgum. Turklāt Prasmju pilnveides paktā (22) publiskās un privātās organizācijas tiek aicinātas apvienot spēkus un konkrēti rīkoties, lai pilnveidotu cilvēku prasmes un veicinātu viņu pārkvalificēšanos Eiropā.

(21)

EASE pasākumu kopums visefektīvākais būs tad, ja būs izstrādāti arī pareizie pamatnosacījumi, tai skaitā būs izveidotas mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstošas iestādes, būs novērsti šķēršļi investīcijām, uzņēmumu ienākšanai tirgū, izaugsmei un iziešanai no tā, un darbosies efektīva nodokļu atvieglojumu sistēma un labi funkcionējoša valsts pārvalde vispārējā ilgtspējīgu publisko finanšu kontekstā. Jo svarīgāk ir īstenot attiecīgus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, ko Eiropas pusgada ietvaros pieņēma Padome, jo tas veicinās ekonomikas atveseļošanu un šāda stāvokļa saglabāšanos ilgtermiņā.

(22)

Ar ekonomikas atveseļošanu un divējo pārkārtošanos saistīto darba tirgus problēmu risināšanai ir jāatvēl pietiekami resursi, kas būs paredzēti EASE pasākumu finansēšanai. Saskaņā ar horizontālo principu dalībvalstīm jānodrošina, ka finansējums no Savienības programmām un instrumentiem netiek piešķirts divreiz. Tām arī jānodrošina, ka šie atbalsta pasākumi attiecīgā gadījumā ir izstrādāti atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem.

(23)

Par aktīvajiem darba tirgus pasākumiem un pasākumiem, ar kuriem paredzēts palielināt valstu nodarbinātības dienestu spēju, iespējams pretendēt uz atbalstu no struktūrfondiem, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) (23), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) (24), Taisnīgas pārkārtošanās fonda (25), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) (26), Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) (27) un Brexit korekcijas rezerves (28). Turklāt reformu izstrādei un īstenošanai prasmju un aktīvo darba tirgus pasākumu jomā dalībvalstis var saņemt atbalstu no Tehniskā atbalsta instrumenta (29).

(24)

Šajā ieteikumā izklāstītos pasākumus darbvietu izveides un nodarbinātības atbalstam, jo īpaši tos, kas ļaus risināt attiecīgās problēmas, kuras noteiktas konkrētai valstij adresētos ieteikumos, var papildināt Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas ir daļa no saskaņotas reformu un investīciju paketes. EASE pasākumiem, kurus savos atveseļošanas un noturības plānos ierosinājušas dalībvalstis, vajadzētu būt izstrādātiem, ievērojot atbilstības un novērtēšanas kritērijus, kas izklāstīti regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (30). Parasti no šī mehānisma nevar finansēt kārtējos izdevumus, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, bet var finansēt tikai reformas un investīcijas, kurām ir paliekoša ietekme un kuras rada strukturālas pārmaiņas pārvaldē vai attiecīgajā rīcībpolitikā. Mehānismā paredzētais finansējums tiks nodrošināts tikai pēc tam, kad Komisija būs pozitīvi novērtējusi atsevišķos dalībvalsts ierosinātos pasākumus, Padome šādus plānus būs apstiprinājusi un būs apmierinoši izpildīti attiecīgie starpposma un galīgie mērķrādītāji.

(25)

Padomes secinājumos par 2021. gada Eiropas pusgadu (31) dalībvalstis tiek mudinātas atveseļošanas un noturības plānā iekļaut būtiskas reformas un investīcijas darba tirgū, sociālajā politikā, veselības aprūpē un izglītībā un apmācībā. Komisijas dalībvalstīm adresētos norādījumos par šādiem plāniem (32) uzsvērts, ka tiem vajadzētu būt iespējai veicināt stingru politisko reakciju, atbalstot nodarbinātības politikas maiņu no darbvietu saglabāšanas uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu un profesionālajām pārmaiņām, lai atvieglotu un paātrinātu strukturālās pārmaiņas,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.