(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importu Savienībā. 2021. gada 11. jūnijā Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/940 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam Savienībā.

(2)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas perioda (“IP”) (2019. gada 1. jūlijs – 2020. gada 30. jūnijs) ir notikušas tirgus apstākļu izmaiņas, un norādīja, ka, ņemot vērā minētās izmaiņas, galīgu pasākumu noteikšana nebūtu pamatota.

(3)

Komisija 2021. gada 18. augustā izmeklēšanas gaitā lūdza ieinteresētajām personām Savienībā sniegt informāciju par laiku pēc IP (2020. gada jūlijs – 2021. gada jūnijs), lai pārbaudītu un novērtētu iespējamo apstākļu izmaiņu ietekmi uz Savienības tirgu, ja tāda būtu. Informācija tika saņemta no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, neatlasīta Savienības ražotāja, sūdzības iesniedzējiem un 63 ieinteresētajām personām, tostarp lietotājiem, importētājiem, apvienībām un citiem Savienības ražotājiem. Atlasītie Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju par konkrētiem rādītājiem.

(4)

Komisija 2021. gada 31. augustā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgu antidempinga maksājumu bērza saplākšņa importam, un to pamatā bija stāvoklis izmeklēšanas periodā, jo tika uzskatīts, ka apgalvotajai notikumu attīstībai pēc IP ir pagaidu raksturs. Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja iesniegt piezīmes. Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas pieprasīja apturēt antidempinga pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu, atsaucoties uz iespējamām tirgus izmaiņām pēc IP, kas liek apšaubīt vajadzību iekasēt maksājumus pēc to noteikšanas. Ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija nolēma pārbaudīt, vai galīgo antidempinga pasākumu apturēšana saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu, ja tā notiktu, būtu pamatota.

(5)

Komisija 2021. gada 11. oktobrī izpauda savu nodomu neapturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja iesniegt piezīmes.

(6)

Pēc tam 2021. gada 9. novembrī Komisija bērza saplāksnim no Krievijas noteica galīgos antidempinga maksājumus (3) 14,40 % līdz 15,80 % apmērā. Vienlaikus tā paziņoja, ka lēmums par iespējamu apturēšanu tiks pieņemts vēlāk.

(7)

Pamatregulas 14. panta 4. punktā noteikts, ka Savienības interesēs antidempinga pasākumus var apturēt tikai gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka, apturot pasākumus, atkal tiks nodarīts kaitējums. No tā izriet, ka antidempinga pasākumus var apturēt tikai tad, ja apstākļi ir mainījušies tādā mērā, ka Savienības ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts būtisks kaitējums.

(8)

Attiecīgajā periodā (no 2017. gada līdz 2020. gada jūnijam) imports no Krievijas palielinājās par 14 %, IP sasniedzot 46 % tirgus daļu salīdzinājumā ar 40 % 2017. gadā. Vienlaikus Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis uzrādīja negatīvu tendenci visos galvenajos rādītājos: ražošanas apjoms (- 14 %), pārdošanas apjoms ES (- 17 %), tirgus daļa (no 47 % līdz 39 %) un rentabilitāte (no + 10 % līdz - 3 %). Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka importa par dempinga cenām dēļ Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Attiecībā uz datiem par laiku pēc IP Komisija uzskatīja, ka ir paredzams, ka attiecīgā ražojuma iespējamās pārmērīgi augstās cenas pēc IP un transportēšanas cenu pieaugums būs īslaicīgs, ņemot vērā pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc Covid krīzes un pieprasījuma pieaugumu. Tādējādi Komisijai pieejamā informācija par laiku pēc IP nemainīja secinājumus par būtisku kaitējumu un cēloņsakarību un maksājumu noteikšana tika uzskatīta par atbilstīgu.

(9)

Analizējot papildu informāciju, ko Komisija pieprasīja, lai atbilstīgi pamatregulas 14. panta 4. punktam pārbaudītu situāciju Savienības tirgū pēc IP, tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis salīdzinājumā ar stāvokli IP laikā nav būtiski mainījies.

(10)

Pēc IP Savienības ražotāju pārdošanas apjoms nesaistītām personām Savienībā attīstījās pozitīvi, palielinoties par 9 % salīdzinājumā ar IP. Tomēr salīdzinājumā ar attiecīgā perioda atsauces gadu (proti, 2017. gadu) pārdošanas apjomi ES joprojām bija par 15 % mazāki. Tāpat arī ražošanas apjoms un jauda pēc IP attīstījās pozitīvi, ražošanas apjomam palielinoties par 11 % un ražošanas jaudai par 4 %, kā rezultātā jaudas izmantojums palielinājās par 7 %. Tomēr salīdzinājumā ar 2017. gadu ražošanas apjomi un jaudas izmantojums pēc IP bija attiecīgi par 8 % un 7 % mazāks.

(11)

Rentabilitātes ziņā Savienības ražošanas nozare laikā pēc IP joprojām cieta zaudējumus (- 1,1 %), un tā ir daudz zemāka par 2017. gada līmenī noteikto mērķa peļņu (9,7 %), jo par minēto gadu tika konstatēts, ka tajā Savienības ražošanas nozare ir darbojusies normālos tirgus apstākļos bez dempinga. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare ir tikai daļēji guvusi labumu no palielinātā pieprasījuma, jo pārdošanas apjoma un cenu pieaugumu lielā mērā kompensēja pieaugošās ražošanas izmaksas (arī izejvielas ietekmēja cenu pieaugums) un kavētas cenu korekcijas līgumisko saistību dēļ.

(12)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja – lai gan Savienības ražošanas nozare guva labumu no pieprasījuma pieauguma un zināmā mērā arī no augstākām cenām tirgū pēc IP, par ko liecina dažu rādītāju pozitīvā tendence (sk. 10. un 11. apsvērumu) salīdzinājumā ar IP, šīs atlabšanas pazīmes nebija pietiekami spēcīgas, lai mainītu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, par ko liecina šo tendenču salīdzinājums ar 2017. gadu. Turklāt Savienības ražošanas nozare laikā pēc IP joprojām cieta zaudējumus. Tādējādi Komisija secināja, ka pierādījumi neliecina par to, ka tirgus apstākļi uz laiku būtu mainījušies tādā mērā, ka apturēšanas rezultātā kaitējums visticamāk neatsāktos.

(13)

Pēc Komisijas konstatējumu izpaušanas dažas personas, ieskaitot ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, apstrīdēja antidempinga izmeklēšanas secinājumu, apgalvojot, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējumu ir radījis nevis imports no Krievijas, bet citi faktori. Konkrēti tika apgalvots, ka laikā pēc IP Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums ražošanas izmaksu un novēlotas cenu korekcijas dēļ.

(14)

Komisija atgādināja, ka cēloņsakarības analīze tika veikta atsevišķā antidempinga procedūrā, kurā Komisija secināja, ka imports no Krievijas par dempinga cenām nodara būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka neviens no citiem faktoriem, kas tika analizēti atsevišķi vai kopā, nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu tiktāl, ka šī saikne vairs nebūtu patiesa un būtiska (4). Pamatregulas 14. panta 4. punktā minēto elementu pārbaude attiecas uz citu jautājumu (proti, vai kaitējums varētu atsākties, ja pasākumi tiktu apturēti), un ar to nevar atsākt jau veikto analīzi, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi. Tāpēc, tā kā apgalvojums neattiecās uz Komisijas konstatējumiem saistībā ar 14. panta 4. punktu, tas tika noraidīts.

(15)

Tāpat Komisija norādīja, ka savā analīzē par norisēm laikā pēc IP (sk. 2.2. punktu iepriekš) tā nekonstatēja, ka ilgstošais kaitējums būtu radies ražošanas izmaksu pieauguma dēļ. Gluži pretēji, kā paskaidrots 12. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare guva labumu no pieprasījuma pieauguma un zināmā mērā arī no augstākām cenām tirgū. Komisija arī norādīja, ka neatkarīgi no tā, kādas sekas bija novēlotajai cenu korekcijai un ražošanas izmaksām, tirgus apstākļiem attīstoties laikā pēc IP, konstatējums par būtisku kaitējumu, ko IP laikā nodarījis imports no Krievijas, tika izdarīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/1930, pamatojoties uz informāciju par laiku no 2017. gada līdz 2020. gada jūnijam, un tas netika aplūkots pamatregulas 14. panta 4. punktā minēto elementu analīzes kontekstā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(16)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas, ieskaitot ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, arī apgalvoja, ka Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu būtu jāveic uz perspektīva analīze par to, vai tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums. Tāpat dažas personas arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība, kā tas tika darīts procedūrā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importu.

(17)

Attiecībā uz perspektīvu analīzi Komisija atgādināja, ka, analizējot datus par laiku pēc IP, tika secināts, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei joprojām pastāv, tāpēc apturēšanas nosacījumi nav izpildīti. Līdz ar to nav pamata veikt perspektīvu analīzi par to, vai pasākumu apturēšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums, jo analīze liecināja, ka laikā pēc IP būtiskais kaitējums Savienības ražošanas nozarei joprojām pastāv. Līdzīgā kārtā, ņemot vērā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos, piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotības perspektīva analīzes veikšana tika uzskatīta par nepamatotu.

(18)

Pēc informācijas izpaušanas Segezha grupa (ražotājs eksportētājs) arī apgalvoja, ka vispamatotākais pasākuma veids būtu maksājums minimālās importa cenas (“MIC”) veidā. Komisija atgādināja, ka pasākumu veida analīze neietilpst šīs procedūras darbības jomā, un tāpēc prasību noraidīja.

(19)

Pēc informācijas izpaušanas atlasītais Krievijas ražotājs eksportētājs Syktyvkar Plywood Mill apgalvoja, ka Komisija informācijas izpaušanas dokumentā nav atsaukusies uz informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas, kuras nav ES ražotāji. Komisija atgādināja, ka tai nav pienākuma savā izpaušanas dokumentā atsaukties uz visu ieinteresēto personu piezīmēm, jo tās secinājumu pamatojums bija pienācīgi detalizēts un izskaidrots. Tomēr Komisija norādīja, ka visi ieinteresēto personu iesniegtie dokumenti un piezīmes tika pienācīgi pārbaudīti un ņemti vērā, analizējot iespējamo apturēšanu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu.

(20)

Pēc informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Komisija atgādināja, ka Savienības intereses saistībā ar pasākumu noteikšanu jau tika pienācīgi analizētas antidempinga procedūrā (jo īpaši Īstenošanas regulas (ES) 2021/1930 213.–236. apsvērumā, secinot, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liecina par to, ka pasākumu noteikšana Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam nav Savienības interesēs). Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu Savienības interešu analīze kļūst būtiska tikai tad, ja Savienības ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts kaitējums un ir maz ticams, ka pasākumu apturēšanas dēļ tas atkal tiks nodarīts. Ņemot vērā to, ka, analizējot notikumu attīstību laikā pēc IP, tika secināts, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei joprojām pastāv un tāpēc apturēšanas nosacījumi nav izpildīti, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu izvērtēt Savienības intereses saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu.

(21)

Pēc informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāaptur galīgie pasākumi kvadrātveida paneļiem. Pirmkārt, Komisija norādīja, ka pamatregulas 14. panta 4. punktā ir paredzēts apturēt pasākumus, kas noteikti attiecīgā ražojuma importam kopumā, nevis tā daļai. Komisija arī norādīja, ka izslēgšanas pieprasījums kvadrātveida paneļiem tika izskatīts paralēlajā antidempinga procedūrā, un tajā kvadrātveida paneļu izslēgšanas pieprasījums tika noraidīts (5). Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(22)

Tā kā notikumu attīstības pēc IP izpēte liecināja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei joprojām pastāv, Komisija nevarēja secināt, ka tirgus apstākļi uz laiku būtu mainījušies tādā mērā, ka apturēšanas rezultātā kaitējums visticamāk neatsāktos, un ka Savienības interesēs būtu apturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Šis lēmums neskar Komisijas tiesības pieņemt lēmumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu, ja tirgus apstākļi mainītos nākotnē.

(23)

Tāpēc Komisija nolēma neapturēt antidempinga maksājumus par bērza saplākšņa importu no Krievijas, kuri tika noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1930,