(1)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta regulējuma ietvaros Eiropas Centrālā banka (ECB) pilda tās ekskluzīvo uzdevumu uzraudzīt kredītiestādes ar mērķi nodrošināt uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu ECB kā nozīmīgu uzraudzīto iestāžu kompetentā iestāde ir atbildīga par iepriekšējas atļaujas piešķiršanu nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm pagarināt termiņu, lai secīgi īstenotu uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz kredītrisku dažādās riska darījumu kategorijās un uzņēmējdarbības vienībās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. pantu, atgrieztos pie mazāk sarežģītu pieeju izmantošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 149. pantu un pastāvīgi izmantotu standartizēto pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 150. pantu.

(3)

ECB uzraudzības lēmumos var tikt ietverti pienākumi vai prasības, kas adresātam jāizpilda līdz noteiktam termiņam, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu lēmuma vai citu prasību pienācīgu īstenošanu. Pēc uzraudzīto iestāžu lūguma ECB var pagarināt pienākumu vai prasību izpildes termiņu, pieņemot citu uzraudzības lēmumu, ja tas tiek uzskatīts par pamatotu. Turklāt pēc potenciālo līdzdalības ieguvēju lūguma ECB var pagarināt maksimālo periodu, kurā pabeidz plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē.

(4)

ECB kā kompetentajai iestādei katru gadu jāpieņem ievērojams skaits iekšējo modeļu lēmumu un termiņu pagarināšanas lēmumu. Lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu, nepieciešams deleģēšanas lēmums attiecībā uz šādu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Savienības Tiesa atzinusi pilnvaru deleģēšanu par vajadzīgu, lai iestāde, kurai jāpieņem ievērojams lēmumu skaits, varētu veikt savus pienākumus. Tiesa tāpat atzinusi, ka lēmējinstanču darboties spējas nodrošināšana atbilst principiem, kas piemīt visām institucionālajām sistēmām (4).

(5)

Lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai un proporcionālai, un deleģēšanas piemērošanas jomai jābūt skaidri definētai.

(6)

ECB Padome 2020. gada 24. jūnijā nolēma uzsākt ciešu ECB un Bulgārijas Republikas sadarbību (5), kā arī ECB un Horvātijas Republikas sadarbību (6). Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 1. punktā noteikts, ka, lai veiktu konkrētus uzdevumus attiecībā uz dalībvalstī, kuras valūta nav euro, iedibinātām kredītiestādēm gadījumos, kuros saskaņā ar minēto pantu izveidota cieša sadarbība, ECB var dot norādījumus attiecīgās dalībvalsts nacionālajai kompetentajai iestādei. Tāpēc ir lietderīgi šādus norādījumus iekļaut to aktu lokā, kurus ECB, deleģējot tos struktūrvienību vadītājiem, var pieņemt saskaņā ar attiecīgajiem šī lēmuma noteikumiem.

(7)

Lēmumā (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) noteikta procedūra, kura jāievēro, pieņemot deleģēšanas lēmumus attiecībā uz uzraudzību, un personas, kurām var tikt deleģētas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Minētais lēmums neietekmē ECB uzraudzības uzdevumu izpildi un neierobežo Uzraudzības valdes kompetenci iesniegt ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus.

(8)

Ja kritēriji deleģēta lēmuma pieņemšanai netiek izpildīti, lēmumi jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā un Eiropas Centrālās bankas Lēmuma ECB/2004/2 (7) 13.g pantā. Turklāt iebildumu neizteikšanas procedūra būtu jāizmanto arī tad, ja struktūrvienību vadītājiem ir bažas par iekšējā modeļa lēmumu vai termiņu pagarināšanas lēmumu vērtēšanas kritēriju izpildi, ņemot vērā jautājuma novērtējuma sarežģītību vai sensitivitāti, un ja attiecīgā novērtējuma rezultāts tieši ietekmē vienu vai vairākus no šiem citiem lēmumiem, un tādēļ, lai novērstu pretrunīgus iznākumus, lēmumi būtu jāizskata vienlaikus vienam un tam pašam lēmumu pieņēmējam.

(9)

ECB uzraudzības lēmumi var tikt pakļauti administratīvai pārskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 24. pantu un to, kā tas tālāk noteikts Eiropas Centrālās bankas Lēmumā ECB/2014/16 (8). Šādas administratīvās pārskatīšanas gadījumā Uzraudzības valdei būtu jāņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinums un jāiesniedz jauns lēmuma projekts apstiprināšanai ECB Padomē saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru,

1)

“iekšējo modeļu lēmums” ir ECB lēmums par iepriekšēju atļauju pagarināt termiņu, lai secīgi īstenotu uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju pašu kapitāla prasību aprēķināšanai kredītriskam dažādās riska darījumu kategorijās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. pantu, atgrieztos pie mazāk sarežģītu pieeju izmantošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 149. pantu un pastāvīgi izmantotu standartizēto pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 150. pantu;

2)

“standartizētā pieeja” ir pieeja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām, kas paredzēta minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā;

3)

“uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja” (IRB pieeja) ir pieeja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkta vajadzībām, kas paredzēta minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļā;

4)

“1. līmeņa pamatkapitāla rādītājs”, “1. līmeņa kapitāla rādītājs” un “kopējais kapitāla rādītājs” ir 1. līmeņa pamatkapitāla rādītājs, 1. līmeņa kapitāla rādītājs un kopējais kapitāla rādītājs, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punktā;

5)

“pienākums” ir uzraudzības lēmuma papildnoteikums, kas prasa adresātam vai adresātiem noteiktā termiņā rīkoties, lai nodrošinātu uzraudzības lēmuma pienācīgu īstenošanu;

6)

“ierobežojums” ir uzraudzības lēmuma papildnoteikums, kas ierobežo vai maina iekšējā modeļa atļauto izmantošanu, tostarp piemērojot augstākus reizinājuma koeficientus vai kapitāla palielinājumus;

7)

“termiņu pagarināšanas lēmums” ir ECB lēmums, ar ko pagarina a) termiņu ECB uzraudzības lēmumā noteikto pienākumu vai prasību izpildei un b) lēmumā par būtisku līdzdalību noteikto maksimālo periodu plānotās līdzdalības iegūšanas pabeigšanai, jo šādi lēmumi definēti Eiropas Centrālās bankas Lēmuma (ES) 2019/1376 (ECB/2019/23) (9) 1. panta 3) punktā;

8)

“deleģēts lēmums” ir deleģēts lēmums, kas definēts Regulas (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 3. panta 4) punktā;

9)

“struktūrvienību vadītāji” ir ECB struktūrvienību vadītāji, kuriem deleģētas tiesības pieņemt iekšējo modeļu lēmumus vai termiņu pagarināšanas lēmumus;

10)

“iebildumu neizteikšanas procedūra” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā, kā tālāk noteikts Lēmuma ECB/2004/2 13.g pantā;

11)

“negatīvs lēmums” ir lēmums, ar ko nepiešķir atļauju vai pagarinājumu, kuru lūgusi uzraudzītā iestāde vai plānotais ieguvējs, vai nepiešķir to pilnībā. Lēmumu ar papildnoteikumiem, piem., nosacījumiem, pienākumiem vai ierobežojumiem, uzskata par negatīvu lēmumu, izņemot, ja šādi papildnoteikumi: a) nodrošina, ka uzraudzītā iestāde atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, kas minētas 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā, un par tām notikusi rakstiska vienošanās; vai b) tikai atkārto vienu vai vairākas esošās prasības, kuras uzraudzītajai iestādei jāievēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai pieprasa informāciju par vienas vai vairāku šādu prasību izpildi;

12)

“sensitivitāte” ir īpašība vai faktors, kas var negatīvi ietekmēt ECB reputāciju un/vai vienotā uzraudzības mehānisma efektīvu un konsekventu darbību, tostarp, bet ne tikai: a) attiecīgajai uzraudzītajai iestādei iepriekš piemēroti vai pašlaik tiek piemēroti stingri uzraudzības pasākumi, piemēram, agrīnas intervences pasākumi; b) lēmuma projekts pēc pieņemšanas radīs jaunu precedentu, kas nākotnē varētu būt saistošs ECB; c) lēmuma projekts pēc pieņemšanas var piesaistīt negatīvu plašsaziņas līdzekļu vai sabiedrības uzmanību; vai d) nacionālā kompetentā iestāde, kas uzsākusi ciešu sadarbību ar ECB, paziņo ECB, ka nepiekrīt ierosinātajam lēmuma projektam;

13)

“nozīmīga uzraudzītā iestāde” ir nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (10) 2. panta 16) punktā;

14)

“nozīmīga uzraudzītā grupa” ir nozīmīga uzraudzītā grupa, kas definēta Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 22) punktā;

15)

“UPNP lēmums” ir lēmums, kuru, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, ECB pieņem pēc gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa pabeigšanas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (11) 97. panta izpratnē;

16)

“ECB norādījumi” ir saskaņā ar Uzraudzības valdes priekšlikumu ECB Padomes pieņemts dokuments, kas publicēts ECB tīmekļa vietnē un kurā sniegti norādījumi par to, kā ECB interpretē juridiskās prasības;

17)

“ECB norādījumi par iekšējiem modeļiem” ir dokuments ar šādu nosaukumu un jebkurš cits dokuments, kurā sniegtas norādes par ECB izpratni par juridiskajām prasībām, kas piemērojamas iekšējo modeļu vērtēšanai, un ko ECB Padome pieņēmusi pēc Uzraudzības valdes priekšlikuma, un kas publicēts ECB interneta vietnē.