(1)

Padome 2020. gada 7. decembrī pieņēma secinājumus, kuros tā ar pieaugošām bažām norādīja, ka smagā finanšu, ekonomikas, sociālā un politiskā krīze, kas pārņēmusi Libānu, pēdējo mēnešu laikā ir turpinājusi pasliktināties un ka Libānas iedzīvotāji ir pirmie, kas cieš no arvien lielākajām grūtībām valstī.

(2)

Padome uzsvēra, ka Libānas iestādēm steidzami ir jāīsteno reformas, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības uzticēšanos. Tā norādīja, ka Savienība ir gatava atbalstīt reformas, tomēr par reformu procesu ir jābūt atbildīgai Libānai. Padome aicināja Libānas iestādes īstenot savas iepriekšējās saistības, tostarp tās, kas uzņemtas saistībā ar CEDRE konferenci 2018. gada aprīlī un ko atbalsta Starptautiskā Libānas atbalsta grupa (kas apvieno ANO un ASV, Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Krievijas Federācijas, Ķīnas un Vācijas valdības, kā arī Eiropas Savienību un Arābu valstu līgu) un citi starptautiskās sabiedrības locekļi (tostarp Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds). Padome arī aicināja Libānas iestādes steidzami veikt reformas, ņemot vērā vienošanās, ko pēc 2020. gada 4. augustā notikušā sprādziena panāca visi Libānas politiskie līderi, lai pārvarētu politiskās atšķirības nolūkā atbalstīt reformas. Minētās reformas jo īpaši ietver jēgpilnas un pamatīgas ekonomikas un pārvaldības reformas nolūkā atjaunot ekonomikas stabilitāti, uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, pievērsties arvien augstākajam nabadzības līmenim, samazināt nevienlīdzību, padarīt publiskās finanses ilgtspējīgas, atjaunot uzticēšanos finanšu sektoram, garantēt tiesu iestāžu neatkarību, nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, apkarot korupciju un apmierināt Libānas iedzīvotāju miermīlīgi paustās leģitīmās vēlmes. Padome arī pauda atbalstu reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvaram, kura mērķis ir “atjaunot vēl labāku Libānu” un kura pamatā ir pārredzamības, iekļautības un pārskatatbildības principi.

(3)

Reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvars, ko Savienība, ANO un Pasaules Banka sāka īstenot 2020. gada decembrī, tiek pārvaldīts kopīgi ar Libānas valdību. Turklāt Libānas Ministru padome apstiprināja 2020. gada aprīļa finanšu atveseļošanas plānu, un starptautiskā sabiedrība šo plānu novērtēja atzinīgi. Turklāt Starptautiskā Libānas atbalsta grupa 2020. gada 23. septembra kopīgajā paziņojumā atzinīgi novērtēja visu Libānas politisko līderu panākto vienošanos par visaptverošu ceļvedi reformām un īstenošanas grafiku, kas ir saskaņā ar to iepriekšējām saistībām, tostarp tām, kas uzņemtas saistībā ar 2018. gada CEDRE konferenci, un to atbalsta Starptautiskā Libānas atbalsta grupa un citi starptautiskās sabiedrības locekļi.

(4)

Padome 2020. gada 7. decembra secinājumos turpināja mudināt valdību, kas kopš 2020. gada augusta darbojas pagaidu valdības statusā, rīkoties ātri un izlēmīgi savu konstitucionālo pilnvaru ietvaros, tomēr tā norādīja, ka programmu, ko pilnībā atbalsta Libānas parlaments un kas ietver precīzas un ticamas reformu saistības, kurām ir konkrēts termiņš un ar kurām novērš Libānas grūtības, pilnā mērā varētu īstenot tikai darbotiesspējīga valdība. Tādēļ tā aicināja visas Libānas ieinteresētās personas un politiskos spēkus atbalstīt steidzamu tādas valdības izveidi Libānā, kas ir vērsta uz uzdevumu, ir uzticama un atbildīga un kas spēj īstenot vajadzīgās reformas.

(5)

Padome kopš 2020. gada 7. decembra ir vairākkārt paudusi nopietnas bažas par situācijas pasliktināšanos Libānā. Lai gan Savienība un citi attiecīgie starptautiskie aktori ir vairākkārt aicinājuši Libānas politiskos spēkos un ieinteresētās personas rīkoties valsts interesēs un vairs nekavēties ar tādas pilnībā pilnvarotas valdības izveidi, kas spētu apmierināt valsts steidzamās vajadzības un īstenot būtiski svarīgas reformas, valdības veidošanas procesā progress nav panākts. Kopš iepriekšējās valdības atkāpšanās 2020. gada augustā ir pagājuši vairāk nekā vienpadsmit mēneši, un deviņi mēneši ir pagājuši kopš Libānas parlaments 2020. gada oktobrī izvirzīja jaunu premjerministra amata kandidātu, kurš atsauca savu kandidatūru 2021. gada jūlijā.

(6)

Tikmēr ekonomiskā, sociālā un humanitārā situācija Libānā turpina pasliktināties, un iedzīvotāji turpina ciest. Saskaņā ar Pasaules Bankas 2021. gada jūnija ziņojumu Lebanon Economic Monitor Libāna piedzīvo nopietnu un ilgstošu ekonomikas lejupslīdi, ko var uzskatīt par vienu no smagākajām krīzēm pasaulē kopš deviņpadsmitā gadsimta vidus. Pasaules Banka šo krīzi ir raksturojusi kā “apzinātu lejupslīdi”, uz kuru ir neatbilstoša politiska reakcija, jo trūkst politiskās vienprātības par efektīvām politikas iniciatīvām. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu vairāk nekā pusei iedzīvotāju dzīves līmenis ir zemāks par valsts nabadzības slieksni, bezdarba līmenis paaugstinās un arvien vairāk mājsaimniecību ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei. Pasaules Banka ir norādījusi, ka krasajam pamatpakalpojumu pasliktinājumam var būt ilgtermiņa sekas, tostarp masveida migrācija, mācīšanās iespēju zudums, slikti veselības rādītāji un pienācīgu drošības tīklu trūkums. Pasaules Banka lēš, ka varētu būt ļoti grūti kompensēt pastāvīgo cilvēkkapitāla vājināšanu, un ka šajā ziņā Libānas krīze iespējams ir unikāla salīdzinājumā ar citām globālām krīzēm. Pasaules Banka arī norāda, ka arvien smagākie sociālekonomiskie apstākļi var radīt sistēmisku valsts disfunkciju, kas palielina sociālo nemieru iespēju un neprognozējamus pavērsienus nākotnē.

(7)

Libānas politisko līderu bezdarbība Libānas iedzīvotājiem ir izmaksājusi ārkārtīgi dārgi. Pašreizējā ekonomikas, sociālā, humanitārā un politiskā krīze nopietni apdraud Libānas stabilitāti un drošību un var ietekmēt arī visa reģiona stabilitāti un drošību.

(8)

Savienība ir gatava izmantot visus savus politikas instrumentus, lai palīdzētu pārvarēt pašreizējo krīzi ilgtspējīgā veidā un reaģētu uz demokrātijas un tiesiskuma, kā arī ekonomiskās, sociālās un humanitārās situācijas turpmāku pasliktināšanos Libānā. Ņemot vērā situācijas nopietnību, būtu jāpieņem satvars mērķorientētiem ierobežojošiem pasākumiem pret fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par demokrātijas vai tiesiskuma apdraudēšanu Libānā, un pret ar tām saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām.

(9)

Ar šādiem mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem centīsies īstenot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā izklāstītos kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus, un tie kalpos kā ieguldījums Savienības rīcībā, lai konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tie jāpiemēro saskaņā ar LES 3. panta 5. punktu, jo īpaši veicinot mieru un drošību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, cilvēktiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus.

(10)

Draudus demokrātijai un tiesiskumam rada personas, kas kavē vai apdraud demokrātisko politisko procesu, pastāvīgi radot šķēršļus valdības izveidei vai kavējot vai nopietni apdraudot vēlēšanu rīkošanu, tostarp jo īpaši nākamās 2022. gada maijā plānotās vispārējās vēlēšanas Libānā. Minētās personas veicina savtīgas intereses – neatkarīgi no tā, vai tās ir to personīgās intereses vai to kopienas vai politiskās grupas konkrētas intereses –, kaitējot Libānas sabiedrības interesēm, galvenokārt cenšoties ļaunprātīgi izmantot noteikumus, kas reglamentē politisko spēku iesaisti valdības veidošanā, lai bloķētu jaunas valdības izveidi un saglabātu status quo. Darbības, kas apdraud demokrātiju un tiesiskumu, varētu būt arī vēlēšanu kavēšana vai apdraudēšana.

(11)

Draudus demokrātijai un tiesiskumam rada arī personas, kas kavē tādu attiecīgo starptautisko aktoru atbalstīto plānu īstenošanu, kuru mērķis ir uzlabot pārskatatbildību un labu pārvaldību publiskajā sektorā, vai īstenot būtiskas ekonomikas reformas, tostarp banku un finanšu nozarē. Galvenokārt tās ir reformas, kuras Libānas iestādes ir apņēmušās īstenot un kuras atbalsta Savienība un citi attiecīgie starptautiskie aktori. Minētās reformas pastāvīgi netika īstenotas un netika veikti pietiekami un uzticami pasākumi, lai cīnītos pret korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un pieņemti kapitāla kontroles likumi, un veikti citi pasākumi, kas garantētu Libānas iedzīvotājiem gan pārredzamību, gan pilnīgu pārskatatbildību.

(12)

Demokrātiju un tiesiskumu apdraud arī tādas personas, kuras ir iesaistītas smagu finanšu pārkāpumu izdarīšanā, tostarp korupcijā un kapitāla neatļautā eksportēšanā. Finanšu pārkāpumi politiskajā un iestāžu sistēmā ir sistēmiska problēma, kas ir pašreizējās ekonomiskās, sociālās, humanitārās un politiskās krīzes pamatā. Atbildīgie par smago sociālekonomisko un humanitāro situāciju, kādā atrodas Libānas iedzīvotāji, lielākoties ir finanšu pārkāpumos iesaistītie aktori vai personas, kas tajos gūst personīgu labumu.

(13)

Padome atgādina, ka Libāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (2003. gada 31. oktobris) līgumslēdzēja puse un ka Libānas iestādes arī ir uzņēmušās saistības cīņā pret korupciju, jo īpaši 2018. gada CEDRE konferencē, 2020. gada aprīļa finanšu atveseļošanas plānā un 2020. gada septembra visaptverošajā ceļvedī reformām.

(14)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība,