(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija 2019. gada 10. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrēta Korejas Republikas (“Koreja” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes smagā termopapīra (“ST” jeb “attiecīgais ražojums”) importu Savienībā. Paziņojums par procedūras sākšanu (“PPS”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2019. gada 26. augustā Eiropas Termopapīra ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no ST kopējā Savienībā saražotā apjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Tā kā netika izpildīti pamatregulas 14. panta 5.a punkta nosacījumi, attiecīgā ražojuma imports netika reģistrēts. Par šo punktu neviena persona nesniedza piezīmes.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2020. gada 6. maijā sniedza personām ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķina dempinga starpību un tādu starpību, ar kuru pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tikai aicinātas trīs darbdienu laikā sniegt piezīmes par minēto aprēķinu pareizību. Piezīmes tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās.

(5)

Komisija 2020. gada 27. maijā ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/705 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu par Korejas izcelsmes ST importu Savienībā.

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), sūdzības iesniedzējs un ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(7)

Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana notika ar sūdzības iesniedzēju un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Turklāt, ņemot vērā lūgumu, ko izteica ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, notika uzklausīšana pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Ieteikumi, ko uzklausīšanas amatpersona sniedza uzklausīšanas laikā, ir ņemti vērā šajā regulā. 2020. gada jūnijā Komisija nosūtīja ražotājam eksportētājam trīs papildu informācijas izpaušanas dokumentus ar sīkāku informāciju par cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem.

(8)

Kad Komisija formulēja galīgos konstatējumus, tā ņēma vērā ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un pēc vajadzības pārskatīja pagaidu secinājumus.

(9)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Komisija telefonsarunā ar vienīgo nesaistīto importētāju, kas sadarbojās, Ritrama SpA, pārbaudīja tā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem.

(10)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā paredz noteikt galīgo antidempinga maksājumu par konkrēta smagā termopapīra importu Savienībā (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Tika saņemtas piezīmes no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, un sūdzības iesniedzēja.

(11)

Pēc ražotāja eksportētāja piezīmju saņemšanas Komisija izpauda papildu informāciju par pēcimportēšanas izmaksu aprēķinu un importa pieaugumu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā uzņēmumam Hansol, kas par to iesniedza piezīmes.

(12)

Ražotājs eksportētājs tika uzklausīts Komisijas dienestos.

(13)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un pēc vajadzības ņemtas vērā šajā regulā.

(14)

Nav saņemtas piezīmes par atlasi, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 7.–13. apsvērums.

(15)

Kā norādīts pagaidu regulas 19. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”), un kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija ir novirzījusies no ierastās lietu izskatīšanas prakses un ka izmeklēšanas periodam būtu bijis jābeidzas 2019. gada 30. septembrī, proti, dienā, kas ir tuvāka procedūras sākuma datumam. No ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, sniegtās informācijas izriet, ka Komisijas izraudzītais IP neļāva ņemt vērā tādus nesenus notikumus kā divu izlasē iekļauto ES ražotāju apvienošanos 2019. gada martā, izejmateriālu izmaksu apgalvoto samazināšanos kopš 2019. gada vidus un faktu, ka Savienības ražošanas nozare pārgāja uz ST bez bisfenola A tikai 2019. gada vidū. Apgalvojums tika noraidīts. Komisijai, izdarot šo izvēli, ir rīcības brīvība ar nosacījumu, ka tā ievēro pamatregulas 6. pantu, kas nosaka, ka izmeklēšanas periods parasti ir vismaz seši mēneši tieši pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, kā tas ir šajā izmeklēšanā. Turklāt Hansol nav sniedzis pierādījumus tam, ka minētie notikumi ietekmēja kaitējuma vai cēloņsakarības analīzi, un katrā ziņā gan izejmateriālu izmaksas, gan piegādātie ražojumi bez bisfenola A tika ņemti vērā attiecīgi pagaidu regulas 103.–110. apsvērumā un 111.–115. apsvērumā.

(17)

Nav saņemtas citas piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 19. apsvērums.

(18)

Nav saņemtas piezīmes par attiecīgo ražojumu, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 20.–22. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(19)

Nav saņemtas piezīmes par līdzīgo ražojumu, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 23. un 24. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(20)

Nav saņemtas piezīmes par normālo vērtību, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 25.–35. apsvērums.

(21)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 36.–39. apsvērumā.

(22)

Attiecībā uz Hansol pārdošanu tieši neatkarīgiem klientiem Komisija nesaņēma piezīmes par eksporta cenas aprēķinu. Tāpēc tiek apstiprināta minēto pārdošanas apjomu eksporta cena, noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(23)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Hansol apstrīdēja divus elementus tās eksporta cenas aprēķinā, kāda bija uz Savienību ar Hansol Europe B.V. starpniecību (kas darbojās kā importētājs) pārdotajam attiecīgajam ražojumam. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu minētās cenas tika noteiktas, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem, koriģētu atpakaļ līdz EXW cenai, atņemot citustarp attiecīgās saistītās personas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un samērīgu peļņu.

(24)

Hansol vispirms apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis citādā veidā sadalīt konkrētus Hansol Europe BV PVA izmaksu posteņus par attiecīgo ražojumu. Reaģējot uz apgalvojumu, Komisija šajā sakarībā vēlreiz pārbaudīja informāciju un apgalvojumu pieņēma, mainot sadales skalu.

(25)

Tad Hansol apgalvoja, ka Komisijas izmantotais peļņas procents bija nevis attiecīgā ražojuma importētāja, bet gan lietotāja peļņas procents un tādējādi to izmantot šādā nolūkā nebija atbilstoši. No Hansol sniegtās informācijas izrietēja, ka Komisijai drīzāk būtu atkal jāizmanto nesaistītā importētāja peļņas procents, kas izmantots antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz konkrēta vieglā termopapīra importu no Korejas Republikas (4). Lai analizētu Hansol apgalvojumu, Komisija sazinājās ar attiecīgo uzņēmumu. Attiecīgais uzņēmums, kas bija vienīgā persona, kura šajā izmeklēšanā atbildēja uz anketas jautājumiem, apstiprināja, ka tas patiešām ir sava veida lietotājs, kurš ST pārveido lejupējā ražojumā, nevis attiecīgā ražojuma importētājs. Hansol apgalvojums tāpēc tika pieņemts. Lietas materiālos nav alternatīvu datu, tāpēc Komisija pagaidu kārtā izmantoto peļņas procentu aizstāja ar peļņas procentu, kas izmantots iepriekš minētajā vieglā termopapīra lietā.

(26)

Nav saņemtas piezīmes, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 40. un 41. apsvērums.

(27)

Kā sīki paskaidrots iepriekš 22.–24. apsvērumā, tika pārskatīti konkrēti eksporta cenas elementi pēc tam, kad tika pausti apgalvojumi, kurus Komisijas pieņēma.

(28)

Tādējādi galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(29)

Nav saņemtas piezīmes par šo iedaļu, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 47. un 48. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(30)

Nav saņemtas piezīmes par patēriņu Savienībā, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 49.–51. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(31)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs par Komisijas pagaidu konstatējumiem sniedza vairākas piezīmes, kas saistītas ar importa cenu analīzi, sevišķi ar cenu salīdzinājumu starp ES cenām un dempinga cenām.

(32)

Pirmkārt, Hansol apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantoja, lai nodrošinātu uz Savienību eksportēto ražojuma veidu un Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojuma veidu taisnīgu salīdzinājumu. Tālab Komisija apzināja atšķirīgas pamatīpašības, kuras ieinteresētajām personām tika darītas zināmas anketās, kas procedūras sākšanas dienā tika publiskotas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Par vienu no minētajām pamatīpašībām Komisija dažādu elementu starpā nosauca “tā dēvēto” ražojuma virsmas svaru, izteiktu (pilnos) gramos uz vienu kvadrātmetru (“gramāža”).

(33)

Tad taisnīga salīdzinājuma nolūkos katram ražojuma veidam atkarībā no tā specifiskajām pamatīpašībām tika piešķirts savs ražojuma kontroles numurs (“RKN”). Tomēr, lai eksportētā ST un Savienības ražošanas nozares pārdotā ST sakritības līmenis būtu reprezentatīvs, Komisija koriģēja sākotnējo RKN struktūru, izveidojot vairākas gramāžas kategorijas. Šādas kategorijas varētu būt, piemēram, 66–68 grami vai 73–76 grami.

(34)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pret šādu pieeju iebilda trīs iemeslu dēļ:

(35)

Minētie apgalvojumi tika noraidīti. Šajā lietā aprēķināja vienības cenu par svaru (tonnās), tādēļ gramāžas ietekme uz cenu un izmaksām jau bija ņemta vērā Komisijas izmantotajā aprēķina metodē.

(36)

Turklāt gan PTO Antidempinga nolīguma 2., gan sevišķi 2.6. pants, gan pamatregulas 1. panta 4. punkts prasa izdarīt salīdzinājumu starp līdzīgiem ražojumiem, bet konkrēti nenosaka metodi, kā to veikt. Tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir ierasts, ka Komisija lietu izskatīšanā izmanto RKN, lai izmeklēšanas sākumā apzinātu atšķirīgas pamatīpašības, taču Komisijai tie nav saistoši un izmeklēšanas gaitā tā drīkst lemt grozīt RKN struktūru tiktāl, ciktāl tas nodrošina taisnīgu salīdzinājumu. Šajā konkrētajā lietā Komisija uzskata, ka RKN bija jāgrupē, lai eksportētā ST un Savienības ražošanas nozares pārdotā ST sakritības līmenis būtu reprezentatīvs un tādējādi nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, un ka grupēšana ir piemērota, jo pati ražošanas nozare gan Savienībā, gan Korejā darbojas ar zināmām pielaidēm, proti, 5 līdz 10 gramu lielu atkāpi no standarta gramāžas. Tādējādi Komisijas veiktajā grupēšanā tika ievērota piesardzīga pieeja, kā paskaidrots 31. apsvērumā.

(37)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol lūdza precizēt, vai cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma noteikšanai izmantotajā pārdošanas apjomā bija iekļauts ražojums ar virsmas pārklājumu, ko ražojis viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(38)

Hansol un sūdzības iesniedzējam izpaustā cenas samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķina nolūkos Komisija ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomu uz Savienību salīdzināja ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdotā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu. Komisija aprēķinā nenošķīra trīs izlasē iekļautos Savienības ražotājus. Tā kā šie trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārdod atšķirīgu ražojuma klāstu, konkrētus Hansol pārdotos ražojuma veidus visiem trijiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tik tiešām nevarēja salīdzināt. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ Komisija nevar precizēt vēl sīkāk, kurus ražojuma veidus pārdeva katrs konkrētais izlasē iekļautais Savienības ražotājs. Katrā ziņā Komisija apstiprināja, ka tā noteica sakritību starp Hansol eksportētajiem ražojuma veidiem ar virsmas pārklājumu un Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojuma veidiem ar virsmas pārklājumu.

(39)

Tad ražotājs eksportētājs apstrīdēja Komisijas veikto pēcimporta izmaksu aprēķinu. Komisija aprēķinā pēc vajadzības koriģēja Hansol eksporta darījumu vērtības, lai ņemtu vērā pēcimporta izmaksas un muitas nodokli. Lai segtu pēcimporta izmaksas, t. i., izmaksas par kravas apstrādi, ostas nodevas un muitošanas maksu, par samērīgu uzskatīja 1 % no CIF vērtības. Hansol tam nepiekrita, apgalvodams, ka Komisija aprēķināja pēcimporta izmaksas nevis kā 1 % no Hansol CIF vērtības, bet kā 1 % no Hansol“eksporta CIF vērtības līdz ES robežai”. Hansol pieprasīja, lai Komisija aprēķina pēcimporta izmaksas, kas atbilst 1 % no tā CIF vērtības.

(40)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Hansol“eksporta CIF vērtība līdz ES robežai” ir balstīta uz Hansol eksporta cenu, kurā ietvertas korekcijas, kas izdarītas, ievērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu, par pārdošanas apjomiem ar tā saistītā tirgotāja starpniecību. Šai cenai tika pieskaitītas vai piemērotas pēcimporta izmaksas, lai iegūtu ar ES ražošanas nozares cenu un mērķa cenu salīdzināmo eksporta cenu ar “izkraušanu” pie ES robežas. Tad mērķa cenas samazinājuma aprēķinā šis salīdzinājums tiek izteikts kā Hansol deklarētās CIF vērtības procents, tāpēc ka jaunais antidempinga maksājums tiktu piemērots arī šādām faktiskajām CIF vērtībām ar piegādi līdz Savienības robežai.

(41)

Tomēr Komisija vēlreiz pārbaudīja pēcimporta izmaksas, pamatojoties uz Hansol faktiskajiem datiem, nevis piemērojot 1 %. Šādi pēcimporta izmaksas sasniedza aptuveni [3–6] EUR/t. Tā kā šis apjoms ir balstīts uz nelielu rēķinu skaitu, Komisija to vēlreiz pārbaudīja, salīdzinot ar konstatējumiem, kas izmantoti antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importu. Abi apjomi ir vienā diapazonā, tādēļ Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā ir lietderīgi izmantot Hansol datus.

(42)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol apgalvoja, ka pēcimporta izmaksas, kā tās aprēķinājusi Komisija, ir pārāk zemas un tajās būtu bijis jāietver ne tikai muitošanas maksa, bet arī kravas apstrādes, uzglabāšanas un dokumentācijas maksas, kas radušās ievešanas ostā. Hansol sniedza alternatīvu aprēķinu, kurā pēcimporta izmaksas bija 10–40 EUR/t.

(43)

Aprēķins, ko Hansol sniedza pēc galīgās informācijas izpaušanas, bija ietvertas ne tikai Komisijas izmantotās izmaksas, kā uzglabāšana, glabāšana noliktavā un administratīvās izmaksas. Lietas materiālos nav pierādījumu, kas pamatotu Hansol apgalvojumu, ka tā pārdošanas procesa specifikas dēļ minētās papildizmaksas būtu jāattiecina uz pēcimporta izmaksām, nevis uz standarta pakalpojumiem, ko sniedz pēc preču importa, un to nevar pārbaudīt vēlā izmeklēšanas posma dēļ. Tāpēc Komisija nolēma noraidīt šo apgalvojumu.

(44)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs, pamatojoties uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-383/17 (6), apstrīdēja, ka korekcija, kas, ievērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu, izdarīta, lai noteiktu eksporta cenu, var tikt izmantota cenas samazinājuma (un kaitējuma novēršanas līmeņa) aprēķinam.

(45)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Pirmkārt, pret šo spriedumu Tiesā iesniegta apelācijas sūdzība (7). Tāpēc tiesas sprieduma konstatējumi jautājumā, par ko bija Hansol apgalvojums, nav galīgi.

(46)

Otrkārt, ciktāl runa ir par cenas samazinājumu, pamatregula nenosaka konkrētu aprēķina metodiku. Tāpēc Komisijai ir plaša rīcības brīvība šā kaitējuma faktora novērtēšanā. Šo rīcības brīvību ierobežo vajadzība pamatot secinājumus ar tiešiem pierādījumiem un veikt objektīvu pārbaudi, kā prasīts pamatregulas 3. panta 2. punktā.

(47)

Kad runa ir par elementiem, kas ņemti vērā cenas samazinājuma (galvenokārt eksporta cenas) aprēķināšanai, Komisijai jānosaka pirmais punkts, kurā notiek (vai var notikt) konkurence ar Savienības ražotājiem Savienības tirgū. Šis punkts faktiski ir pirmā nesaistītā importētāja pirkšanas cena, jo šim uzņēmumam principā ir izvēle pirkt vai nu no Savienības ražošanas nozares, vai arī no ārējiem klientiem. Patiešām, kad ražotājs eksportētājs Savienībā ir izveidojis saistīto uzņēmumu sistēmu, tie jau ir izlēmuši, ka to preču avots atradīsies ārvalstīs. Tādējādi salīdzinājuma punktam vajadzētu būt brīdim tūlīt pēc tam, kad prece šķērso Savienības robežu, bet ne vēlākā izplatīšanas ķēdes posmā, piemēram, kad notiek preces pārdošana galalietotājam. Šī pieeja arī nodrošina saskaņotību gadījumos, kad ražotājs eksportētājs pārdod preces tieši nesaistītam klientam (importētājam vai galalietotājam), jo šajā scenārijā tālākpārdošanas cenas pēc definīcijas netiek izmantotas. Ja pieeja būtu citāda, tad ražotāji eksportētāji tiktu diskriminēti tikai pēc to izmantotā pārdošanas kanāla.

(48)

Šajā lietā importa cenu zināmai eksporta pārdošanai nevar pieņemt par pilnībā uzticamu, jo ražotājs eksportētājs un importētājs ir saistīti. Tāpēc, lai noteiktu ticamu importa cenu, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, šāda cena ir jārēķina, par sākumpunktu izmantojot saistītā importētāja tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam klientam. Lai veiktu šādu pārrēķināšanu, ir atbilstoši izmantot antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumus par eksporta cenas noteikšanu (aprēķināšanu), un tos piemēro pēc analoģijas, jo tie ir izmantojami arī eksporta cenas noteikšanai attiecībā uz dempingu. Antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta analoģiska piemērošana ļauj iegūt cenu, kas ir pilnībā salīdzināma ar cenu, kuru izmanto, lai pārbaudītu pārdošanu nesaistītiem klientiem, un ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu.

(49)

Tāpēc, lai varētu veikt taisnīgu salīdzinājumu, ir pamatoti no tālākpārdošanas cenas nesaistītiem klientiem atskaitīt tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu, lai noteiktu ticamu cenu.

(50)

Komisija arī norādīja, ka šajā konkrētajā lietā lielāko daļu pārdošanas gan Savienības ražošanas nozare, gan ražotāji eksportētāji veic tieši (t. i., bez tirgotājiem vai importētājiem). Šī tiešā pārdošana veido vairāk nekā 96 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma un gandrīz 70 % no ražotāja eksportētāja pārdošanas apjoma.

(51)

Lai gan Komisija atbalsta iepriekš izklāstīto pamatojumu, pilnīguma labad Komisija apsvēra alternatīvas cenas samazinājuma starpības aprēķina metodikas.

(52)

Pirmkārt, lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības starp Savienības ražošanas nozari un Korejas pārdošanas darījumiem, Komisija apsvēra vajadzību aprēķināt cenas samazinājuma starpību pēc galapatērētāja veida. Tomēr šeit tika konstatēts, ka gan izlasē iekļautie Savienības ražotāji, gan Hansol veica pārdošana gandrīz tikai pārveidotājiem (abos gadījumos pārdošanas apjoms bija ap 98 %). Tāpēc tika secināts, ka pārdošanas apjoms kopumā notika vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī un šajā sakarā cenas samazinājuma aprēķināšana papildus nebija vajadzīga.

(53)

Otrkārt, Komisija apsvēra iespēju aprēķināt cenas samazinājuma starpību, pamatojoties tikai uz Savienības ražošanas nozares tiešo pārdošanu. Kā minēts iepriekš, gandrīz 97 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas notika ar nesaistītiem klientiem. Tāpēc pat tad, ja tiktu atskaitītas PVA un peļņa ierobežotam pārdošanas darījumu skaitam, kas notikuši ar saistīta uzņēmuma starpniecību, tas praktiski nemainītu cenas samazinājuma līmeni.

(54)

Visbeidzot, neatkarīgi no cenas samazinājuma aprēķina metodes, Hansol eksports uz Savienību būtu noticis par cenām, kas ir zemākas nekā Savienības pārdošanas cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(55)

Visbeidzot, būtu jāuzsver, ka papildus konstatētajam cenas samazinājumam, kas, kā paskaidrots 35., 37. un 23. apsvērumā (8), pēc pārskatīšanas būtu 5,1 %, izmeklēšana parādīja, ka izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām Savienības tirgū katrā ziņā izraisīja arī cenu nospiešanu pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas palielinājās par 14 %, turpretim godīgā konkurencē būtu bijis sagaidāms, ka tās palielinātos ražošanas izmaksu pieaugumam, kas bija 23 %, pielīdzināmā proporcijā. Kā norādīts pagaidu regulas 76. un 82. apsvērumā un pretēji 2016. gadam, kad imports par dempinga cenām neīstenoja šādu spiedienu, cenu spiediena dēļ, ko radīja pieaugošais dempinga importa apjoms no Korejas Savienības tirgū (attiecīgajā periodā tas palielinājās par 83 %), Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksām. Šī situācija nopietni ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas samazinājās par gandrīz 70 % attiecīgajā periodā un līdz ļoti zemam līmenim IP laikā.

(56)

Tādējādi neatkarīgi no cenas samazinājuma konstatējumiem šajā lietā, dempinga imports izraisīja ievērojamu cenas nospiešanu, jo kavēja cenu pieaugumu, turpretim ražošanas izmaksas palielinājās par 9 procentpunktiem attiecībā pret Savienības pārdošanas cenām izmeklēšanas periodā.

(57)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol atkārtoja savu apgalvojumu, taču nesniedza citus elementus, sakot, ka Komisijai tiem pārdošanas apjomiem, kas veikti ar saistītā importētāja starpniecību, būtu bijis jāaprēķina cenas samazinājuma starpība un mērķa cenas samazinājuma starpība, pamatojoties uz saistītā importētāja iekasēto vidējo svērto pārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū. Hansol apgalvoja, ka citādi Komisija apzināti nav ņēmusi vērā Vispārējā tiesas konstatējumus Jindal Saw (9) un Kazchrome (10) lietā, tādējādi pieļaujot tiesiskuma un juridiskās noteiktības principa pārkāpumu.

(58)

Jau 45.–49. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ apgalvojums tika noraidīts.

(59)

Hansol piedevām apgalvoja, ka tā kā cenas samazinājuma starpības noteikšana, pēc Hansol domām, ir nepareiza, tad nepareizs ir arī Komisijas konstatējums par cenas nospiešanu un līdz ar to visa kaitējuma analīze un cēloņsakarības analīze. Turklāt tas apgalvoja, ka, pieļaujot kļūdu cenas samazinājuma un cenas nospiešanas noteikšanā, tiek noteikts augstāks antidempinga maksājums par to, kas saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu ir pietiekams, lai novērstu dempinga importa radīto kaitējumu.

(60)

Šis apgalvojums tiek noraidīts. Kā paskaidrots 45.–49. apsvērumā, cenas samazinājums tika aprēķināts pareizi. Kā noteikts 55. un 56. apsvērumā, arī cenas nospiešana tika noteikta pareizi, pamatojoties uz pagaidu regulas 2., 3., 7. un 10. tabulas datiem. Kā nepārprotami paskaidrots iepriekš 54. apsvērumā, Komisija konstatēja ievērojamu cenas samazinājumu neatkarīgi no metodes, kas izmantota, lai aprēķinātu šādu ietekmi uz cenām. Bez tam Komisija atgādināja, ka cenas samazinājums ir tikai viens no daudzajiem Komisijas analizētajiem kaitējuma faktoriem, un secinājumos par cenas nospiešanu, kaitējumu un cēloņsakarību ir ņemts vērā šis faktors, kā arī visi pārējie attiecīgie faktori. Attiecībā uz galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu, ievērojot atsevišķus noteikumus, kā arī pamatregulas 7. panta 2. punktu, Komisija atgādināja, ka ne cenas samazinājuma, ne cenas nospiešanas noteikšana to nekādi neietekmē. Šajā lietā kaitējuma novēršanas līmenis ir balstīts uz mērķa cenas samazinājumu (atkarībā no mērķa cenas, kas aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punktu), nevis uz cenas samazinājuma vai cenas nospiešanas līmeni.

(61)

Nav saņemtas citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 52.–59. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(62)

Nav saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 60.–64. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(63)

Nav saņemtas piezīmes par makroekonomiskajiem rādītājiem, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 65.–73. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(64)

Nav saņemtas piezīmes par mikroekonomiskajiem rādītājiem, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 74.–86 apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(65)

Nav saņemtas piezīmes par secinājumiem par kaitējumu, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 87.–90. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(66)

Nav saņemtas piezīmes par cēloņsakarību starp dempinga importu no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 91.–120. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(67)

Nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 123.–126. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(68)

Nav saņemtas piezīmes par nesaistīto importētāju un lietotāju interesēm, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 127.–134. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(69)

Nav saņemtas piezīmes par citu ieinteresēto personu interesēm, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 135.–138. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(70)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka nav saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 139. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(71)

Ražotāja eksportētāja apgalvojumi par pēcimporta izmaksām, cenu salīdzināmību un korekcijām, kas veiktas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, cenas samazinājuma aprēķinos attiecas arī uz kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinu, bet tos Komisija ir noraidījusi iepriekš 31.–60. apsvērumā.

(72)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs sniedza piezīmes par mērķa peļņu, kas pagaidu kārtā izmantota kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinam. Kā noteikts pagaidu regulas 144. apsvērumā, Komisija izmantoja Savienības ražošanas nozares 2016. gada peļņu, kas bija 8–11 % līmenī, jo šī peļņa tika gūta pirms Korejas importa pieplūduma. Hansol nepiekrita, ka peļņu 8–11 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par tādu rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Tas apgalvoja, ka imports no Korejas sāka palielināties tikai 2018. gadā. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa visaugstāko līmeni sasniedza 2017. gadā, bet imports no Korejas un citām valstīm attiecīgajā periodā bija viszemākajā līmenī. Salīdzinājumā ar 2016. gadu Korejas imports 2017. gadā samazinājās par 31 %. Tādēļ Hansol apgalvoja, ka mērķa cenas aprēķinā izmantotajam peļņas līmenim nevajadzētu būt augstākam par 2017. gadā gūto Savienības ražošanas nozares peļņas līmeni, proti, 5–8 %.

(73)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Peļņu, ko 2017. gadā guva Savienības ražošanas nozare, jau bija skāris imports no Korejas. Pagaidu regulas 3. tabulā tik tiešām noteikts, ka Korejas eksporta cenas 2016.–2017. gadā samazinājās par 5 %, turpretim, kā parādīts pagaidu regulas 7. tabulā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas 2016.–2017. gadā palielinājās par 5 %, bet cenas – tikai par 1 %. Sakarā ar Korejas zemo cenu spiedienu Savienības ražošanas nozare jau 2017. gadā nevarēja izmaksu pieaugumu pilnībā novirzīt uz cenām, kā rezultātā tika ietekmēta tās rentabilitāte. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka, balstot mērķa cenu uz 2017. gada peļņas līmeni, netiktu ņemts vērā tāds rentabilitātes līmenis, kāds būtu sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(74)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu būtu vajadzējis izdarīt korekcijas, lai attiecībā uz diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ņemtu vērā neveiktos ieguldījumus.

(75)

Kā noteikts pagaidu regulas 145. apsvērumā, šos apgalvojums Komisija noraidīja kā nepietiekami pamatotus. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija apgalvojumus pārskatīja un apstiprināja savu pagaidu secinājumu. Sniegtajā informācija bija pieminēti daži ieguldījumu projekti, un Savienības ražotāji arī sniedza dažus pirkuma piedāvājumus. Tomēr Savienības ražotāji nepaskaidroja, kas ar minētajiem projektiem beigās notika, pirkuma piedāvājumi nebija sasaistāmi ar atbilstošiem ieguldījumu projektiem un atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtie skaitliskie rādītāji nesakrita ar iesniegtajiem dokumentiem. Tādēļ Komisija nevarēja noteikt, vai minētie ieguldījumi patiesi bija plānoti.

(76)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, pieprasīdama parādīt, ka ieguldījumi netika gūti Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ, kuru savukārt bija izraisījis netaisnīgs imports, Komisija uzliek pārlieku lielu pierādīšanas pienākumu. Tas piebilda arī, ka attiecīgie uzņēmumi bija nepārprotami paskaidrojuši, kādu iemeslu dēļ netika īstenoti ieguldījumu projekti, ka dokumenti sakrita ar attiecīgo uzņēmumu atbildēm uz anketas jautājumiem, un sniedza vēl dažus paskaidrojumus par abu uzņēmumu veiktajiem aprēķiniem.

(77)

Izmantojot sūdzības iesniedzēja paskaidrojumu, Komisija varēja salīdzināt atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtos skaitliskos rādītājus ar iesniegtajiem dokumentiem. Tā kā minētos rādītājus pamatoja tikai detalizētāki pierādījumi, kas pierādīja, ka vienam no abiem uzņēmumiem minētie ieguldījumi patiesi bija plānoti, bet nebija veikti izmeklēšanas periodā, Komisija nolēma attiecībā uz minēto uzņēmumu apgalvojumu pieņemt un attiecīgi palielināja mērķa peļņu.

(78)

Ražotājs eksportētājs apstrīdēja arī to, ka Komisija Savienības ražošanas nozares mērķa cenai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu pieskaitīja vides aizsardzības turpmākās izmaksas, un apgalvoja, ka arī Korejai tāpat kā Savienībai ir sava ETS, saukta par Korejas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota 2015. gadā. Tā kā nākotnē Hansol – līdzīgi Savienības ražotājiem – būs jāiegādājas piesārņojošu vielu emisijas kvotas un gaidāms, ka šādu kvotu cena palielināsies, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mehānismi ietekmēs Hansol eksporta cenas tādā pašā mērā kā Savienības ražotāju cenas. Tādējādi Komisija, par tādu turpmāko izmaksu summu, kas izriet no ETS, palielinot Savienības ražotāju mērķa cenu, bet nepieskaitot līdzīgu summu Hansol eksporta cenai, kas ņemtu vērā Hansol turpmākās izmaksas, kuras rodas, ievērojot Korejas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, nesalīdzināja salīdzināmas cenas.

(79)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Lai piemērotu pamatregulas 7. panta 2.d punktu, kurš paredz, ka, nosakot Savienības ražošanas nozares mērķa cenu, citustarp jāņem vērā vides aizsardzības turpmākās izmaksas, nav svarīgs fakts, ka Koreja piemēro savu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

(80)

23.–25., 41., 76. un 77. apsvērumā paskaidroto korekciju dēļ tika iegūts mazāks kaitējuma novēršanas līmenis, proti, 16,9 %.

(81)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējās informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai 4. apsvērumā minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi kaitējuma starpības noteikšanā ņemtu vērā šāda pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(82)

Uz datubāzes Surveillance 2 datu pamata tika noskaidrots, ka importa apjomi no Korejas triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 71 % lielāki nekā vidējie triju nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(83)

Lai ņemtu vērā importa pieauguma radīto papildu kaitējumu, Komisija nolēma koriģēt kaitējuma novēršanas līmeni atbilstīgi importa apjoma pieaugumam, kuru atbilstīgi 9. panta 4. punktam uzskata par attiecīgo svēruma koeficientu. Tādējādi Komisija aprēķināja reizināšanas koeficientu, ko noteica, triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā importētā apjoma (2 000–2 200 t) un 52 nedēļu izmeklēšanas periodā importētā apjoma summu, dalot ar importa apjomu izmeklēšanas periodā, un to attiecināja uz 55 nedēļām. Iegūtais skaitlis 1,04 atbilst turpmāka importa pieauguma radītajam papildu kaitējumam. Tāpēc kaitējuma starpība 16,9 % tika reizināta ar šo koeficientu. Tādējādi galīgais kaitējuma novēršanas līmenis uzņēmumam Hansol un visiem pārējiem uzņēmumiem ir 17,6 %.

(84)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hansol apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nekādus pierādījumus, kas pamatotu minēto importa pieaugumu un to, ka minēto importu Korejā Hansol ražojis un pārdevis neatkarīgiem klientiem Savienībā triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, un norādīja, ka daļu no šā importa varēja būt pārdevis kāds no citiem ST ražotājiem Korejā.

(85)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Pamatregulas 9. panta 4. punkta trešā daļa Komisijai liek galīgo pasākumu pieņemšanā analizēt visu tās rīcībā esošo attiecīgo informāciju, lai noteiktu, vai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notiek turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums. Komisija izanalizēja patiešām visu tās rīcībās esošo attiecīgo informāciju, kuras detaļas tika izpaustas Hansol, proti, pagaidu regulas 52. un 53. apsvērumā noteiktos un izmeklēšanas galīgajā posmā apstiprinātos attiecīgā ražojuma importa apjomus no Korejas izmeklēšanas periodā un datubāzes Surveillance 2 statistikas datus, lai noteiktu visu attiecīgā ražojuma importu no Korejas iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā. Tika veikta analīze valsts līmenī un importa pieauguma radītais papildu kaitējums tika piemērots arī valsts līmenī, kā to prasa 9. panta 4. punkts, jo viss imports no Korejas ir izmeklējamais imports.

(86)

Hansol apgalvoja arī, ka ST importa no Korejas uz Savienību pieaugums ir tiešs rezultāts augušajam pieprasījumam pēc TP Covid-19 pandēmijas dēļ, jo palielinājies etiķešu patēriņš. Pandēmijas izraisītais ekonomikas satricinājums ir izraisījis tādas fundamentālas un ārkārtējas izmaiņas apstākļos, kas krasi ietekmējušas etiķešu tirgus darbību Savienībā un pasaulē, un tādējādi nav pamatoti piemērot pamatregulas 9. panta 4. punkta trešo daļu.

(87)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Pamatregulas 9. panta 4. punkta trešā daļa liek Komisijai tad, ja iepriekšējās informācijas izpaušanas periodā nav veikta reģistrācija, ņemt vērā turpmāka ievērojama izmeklējamā importa pieauguma radīto papildu kaitējumu neatkarīgi no šāda pieauguma cēloņa. Tā kā šajā periodā imports no Korejas, skatoties objektīvi, bija ļoti ievērojams, saskaņā ar šo noteikumu Komisija attiecīgi koriģēja kaitējuma starpības, jo pantā teikts: “ņem vērā”. Šajā gadījumā tieši to Komisija arī izdarīja. Komisija norādīja, ka nebija iebildumu pret metodi, kas pielietota, lai ņemtu vērā importa pieauguma radīto papildu kaitējumu.

(88)

Kā paredzēts pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajā daļā, šāds kaitējuma starpības palielinājums ir spēkā laikposmu, kas nepārsniedz 11. panta 2. punktā minēto laikposmu.

(89)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko rada attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi.

(90)

Attiecībā uz konkrēta Korejas Republikas izcelsmes smagā termopapīra importu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā un 9. panta 4. punkta otrajā daļā.

(91)

Nav saņemtas piezīmes par atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams uzņēmumiem, kuri nav Hansol, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 153. apsvērums.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(93)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Korejā un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp tiesību subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(94)

Uzņēmums var prasīt, lai tam piemēro antidempinga maksājuma individuālo likmi, ja tas vēlāk maina kāda sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (11). Pieprasījumā jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas pierāda, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu.

(95)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā uz Savienību ST neeksportēja.

(96)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(97)

Galīgās maksājuma likmes ir zemākas par pagaidu maksājuma likmēm. Tādējādi būtu jāatmaksā nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmi par minēto importu.

(98)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (12) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, tad procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(99)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,