1. pants

Ikgadējo ziņojumu par apsekojumu rezultātiem formāts un norādījumi par tā aizpildīšanu

2. pants

Daudzgadu apsekojuma programmu formāts un praktiskā kārtība elementu piemērošanai attiecībā uz konkrētiem kaitīgo organismu riskiem

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

Ikgadējais ziņojums par apsekojumiem – formāts un norādījumi par tā aizpildīšanu, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/2031 22. pantā

I DAĻA

Vispārīga informācija par apsekojumu rezultātiem, kā minēts 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Šīs regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā veidne, kurā norāda vispārīgu informāciju par apsekojumu rezultātiem, ir šāda:

“Vispārīga informācija par apsekojumu rezultātiem [gadā]

—	Dalībvalsts:

—	Kompetentā iestāde:

—	Kontaktpersona (vārds, uzvārds, kompetentajā iestādē ieņemamais amats, organizācijas nosaukums, tālruņa numurs un spēkā esošs e-pasta konts):

—	Organizācijas, kas piedalās apsekojuma programmā, tostarp laboratorijas:

—

Publiski pieejams rezultātu kopsavilkums (500–3000 vārdi): — īss apraksts par programmas tvērumu attiecīgajā gadā; — īss apraksts par apsekojumos izmantoto metodiku, tostarp par jebkādu jaunu vai novatīvu tehnoloģiju (ja tāda ir); — Regulas (ES) 2016/2031 22. panta 1. punkta tvēruma ietvaros apsekoto kaitīgo organismu kopējais skaits attiecīgajā gadā; — atklāto un oficiāli apstiprināto kaitīgo organismu skaits un veiktie turpmākie pasākumi; — konkrēti programmas mērķi, kas sasniegti attiecīgajā gadā; — saite uz valsts tīmekļa vietni, kurā sniegta papilu informācija (ja tāda ir).”

II DAĻA

Apsekojumu rezultātu noformēšana – formāts un norādījumi par to aizpildīšanu, kā minēts 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Veidnes, kas paredzētas apsekojumu rezultātu sniegšanai, un norādījumi par to aizpildīšanu, kā minēts 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir šādi:

1.   Elementi, ko ietver ikgadējā ziņojumā par Savienības karantīnas organismiem un kaitīgajiem organismiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2016/2031 29. un 30. panta pasākumi, teritorijās, kur šie kaitīgie organismi nav konstatēti

1.1.   Veidne

1.2.   Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Par 1. aili: izņemot iedaļu “1. grupa: atļautās audzēšanas vietas”, kaitīgo organismu grupas norādīšana nav obligāta. Attiecīgā gadījumā norādiet kaitīgo organismu grupu, kas apsekota kopīgi (piem., citrusaugļu, lapu koku, skujkoku meža, graudaugu, kartupeļu kaitīgie organismi, citi (precizējiet)). Gadījumos, kad kaitīgais organisms ir iekļauts vairākās grupās, attiecīgi norādiet informāciju par šo kaitīgo organismu katrā grupā.

Iedaļā “1. grupa: atļautās audzēšanas vietas” norādiet to kaitīgo organismu sarakstu, attiecībā uz kuriem tika veikti apsekojumi, kā arī apsekojumu rezultātus, izmantojot vairākas rindas, ja nepieciešams norādīt dažādas apsekojuma vietas 4. ailē “Apsekojuma vietas”. Šajā grupā sniedziet datus par katru kaitīgo organismu, neapkopojot tos grupas līmenī. Atļautas audzēšanas vietas ir vietas, kur kompetentā iestāde ir atļāvusi operatoram izsniegt augu pases.

Par 2. aili: norādiet kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu (kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikumā vai jebkurā konkrētajā pasākumā noteiktam kaitīgajam organismam), izmantojot vienu rindu katram kaitīgajam organismam.

Par 3. aili: norādiet ģeogrāfiskās vietas, kur tika veikts apsekojums, vēlams, izmantojot zemākos pieejamos NUTS līmeņus. Ja kaitīgos organismus norāda grupās, datus par visiem grupas kaitīgajiem organismiem var apkopot vienā rindā. Ja kaitīgos organismus nenorāda grupās, vienā rindā var apkopot datus par katru kaitīgo organismu. Nepieciešamības gadījumā var izmantot tik daudz rindu, cik vietu ir ietverts ziņojumā.

Par 4. aili: norādiet apsekojuma vietas, izmantojot vairākas rindas katram kaitīgajam organismam tikai tad, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar konkrētajām juridiskajām prasībām attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu, un norādiet apsekoto vietu skaitu. Ja kaitīgos organismus norāda grupās, datus par visiem grupas kaitīgajiem organismiem var apkopot vienā rindā un norādīt kopējo apsekojuma vietu skaitu. Ja kaitīgos organismus nenorāda grupās, datus par katru kaitīgo organismu var apkopot vienā rindā un norādīt kopējo apsekojuma vietu skaitu. Ja izmantojat iespēju “cits”, precizējiet:

1.	Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīna dārzs; 1.3. kokaudzētava; 1.4. mežs.

2.

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls).

3.	Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.3. publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība).

Par 5., 6. un 7. aili: izvēles vai, ja piemērojams saskaņā ar konkrētām juridiskām prasībām attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu.

Par 5. aili: norādiet riska teritorijas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Par 6. aili: norādiet mērķa populācijas kopējo teritoriju (ha) dalībvalstī.

Par 7. aili: norādiet ar mērķa populāciju saistītās apsekotās teritorijas procentuālo attiecību (apsekota teritorija/mērķa populācijas teritorija).

Par 8. aili: norādiet augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, pārnēsātāju, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu. Tikai tad, ja konkrētajā juridiskajā prasībā attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu ir norādīts apsekojamo preču saraksts, rezultātus norāda atsevišķās rindās.

Par 9. aili: norādiet apsekoto augu sugu/ģinšu sarakstu. Tikai tad, ja tas nepieciešams saskaņā ar konkrēto juridisko prasību attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu, izmantojiet vienu rindu katrai augu sugai/ģintij.

Par 10. aili: norādiet gada mēnešus, kad tika veikti apsekojumi. Ja kaitīgos organismus norāda grupās, datus par visiem grupas kaitīgajiem organismiem var apkopot vienā rindā. Ja kaitīgos organismus nenorāda grupās, vienā rindā var apkopot datus par katru kaitīgo organismu.

Par 11. aili: norādiet sīkāku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās kaitīgo organismu apsekošanas prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norādiet N/A, ja konkrētajā ailē prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas. Izņemot vizuālo pārbaužu skaitu, ko var norādīt pa grupām, visi pārējie dati ir jāsniedz par katru kaitīgo organismu, ja vien 14. ailē (“Piezīmes”) nav norādīts pamatojums informācijas sniegšanai pa grupām. Ja tas prasīts konkrētā juridiskā prasībā attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu, izmantojiet atsevišķas rindas (piem., lai informētu par dažādu veidu testiem un to skaitu).

Par 12. aili: norādiet pozitīvo rezultātu skaitu uz katru kaitīgo organismu. Šis skaits var atšķirties no uzliesmojumu skaita, ja vienā paziņojumā par uzliesmojumu ir iekļauti vairāki pozitīvi rezultāti.

Par 13. aili: norādiet paziņojumus par uzliesmojumu apsekojuma veikšanas gadā.

Par 14. aili: norādiet jebkādu citu informāciju, kuru uzskatāt par būtisku, un attiecīgā gadījumā informāciju par asimptomātisko augu apsekojumu rezultātiem ar pozitīviem rezultātiem.

2.   Elementi, ko ietver ikgadējā ziņojumā par statistikā balstītiem apsekojumu ikgadējiem rezultātiem attiecībā uz Savienības karantīnas organismiem teritorijās, kur šie organismi nav konstatēti, un kas piemērojami, veicot statistikā balstītus apsekojumus

2.1.   Veidne

“[Gada] ziņojums par statistikā balstītiem apsekojumu ikgadējiem rezultātu attiecībā uz noteiktiem Savienības karantīnas organismiem un noteiktiem kaitīgajiem organismiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2016/2031 29. un 30. panta pasākumi (nav obligāti, ja vien tas īpaši netiek prasīts tiesību aktos, un šo veidni lieto 1.1. veidnes vietā)

1. Kaitīgais organisms

2. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

3. Apsekojuma vietas

4. Izpildes laiks

A. Apsekojuma definīcija (ievades parametri attiecībā uz RiBESS+)

B. Paraugu ņemšana

C. Apsekojuma rezultāti

22. Piezīmes

5. Mērķa populācija

6. Epidemioloģiskās vienības

7. Noteikšanas metodes

8. Paraugu ņemšanas efektivitāte

9. Metodes jutība

10. Riska faktori (darbības, atrašanās vietas un teritorijas)

11. Pārbaudīto epidemioloģisko vienību skaits

12. Vizuālo pārbaužu skaits

13. Paraugu skaits

14. Slazdu skaits

15. Vietu, kurās izlikti slazdi, skaits

16. Testu skaits

17. Citu pasākumu skaits

18. Rezultāti

19. Paziņojumi par uzliesmojumiem saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 (attiecīgā gadījumā)

20. Iegūtais pārliecības līmenis

21. Izplatība

Saimniekaugu sugas

Teritorija (ha vai cita atbilstošāka mērvienība)

Pārbaudes vienības

Apraksts

Vienības

Vizuālās pārbaudes

Slazdi

Testēšana

Citi pasākumi

Riska faktors

Riska pakāpes

Atrašanās vietu skaits

Relatīvie riski

Saimniekaugu populācijas proporcija

Pozitīva

Negatīva

Neskaidra

Nr.

Datums

”

2.2.   Norādījumi par veidnes aizpildīšanu

Izskaidrojiet pieņēmumus, kas ir katra kaitīgā organisma apsekojuma modeļa pamatā. Apkopojiet un pamatojiet:

—	mērķa populācija, epidemioloģiskā vienība un pārbaudes vienības,

—	noteikšanas metode un tās jutība,

—	riska faktors(-i), norādot riska pakāpes un atbilstošos relatīvos riskus un saimniekaugu populācijas proporcijas.

Par 1. aili: norādiet kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu (kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikumā vai jebkurā konkrētajā pasākumā noteiktam kaitīgajam organismam).

Par 2. aili: norādiet ģeogrāfiskās vietas, kur tika veikts apsekojums, vēlams, izmantojot zemākos pieejamos NUTS līmeņus.

Par 3. aili: norādiet apsekojuma vietas, izmantojot vairākas rindas katram kaitīgajam organismam, ja tas tiek prasīts konkrētajās juridiskajās prasībās attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu. Atļautās audzēšanas vietās veiktos apsekojumus vienmēr norādiet atsevišķā rindā. Ja izmantojat iespēju “cits”, precizējiet:

1.	Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīna dārzs; 1.3. kokaudzētava; 1.4. mežs.

2.

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls).

3.	Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.3. publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība).

Par 4. aili: Norādiet gada mēnešus, kad tika veikti apsekojumi.

Par 5. aili: Norādiet izvēlēto mērķa populāciju, attiecīgi sniedzot saimniekaugu sugu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķa populācija tiek definēta kā pārbaudes vienību kopums. Tās lielumu parasti definē lauksaimniecības platībām hektāros, bet tās var būt partijas, lauki, siltumnīcas utt. Pamatojiet pamatā esošajos pieņēmumos izdarīto izvēli. Norādiet apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas pārbaudīti nolūkā identificēt un atklāt kaitīgos organismus. Ja mērķa populācijas teritorija nav pieejama, norādiet N/A un iekļaujiet to pārbaudes vienību skaitu, kuras veido mērķa grupu.

Par 6. aili: norādiet apsekotās epidemioloģiskās vienības, sniedzot to aprakstu un mērvienību. “Epidemioloģiskā vienība” ir homogēna teritorija, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķa populācijas apakšiedalījums, kas epidemioloģiski ir homogēns attiecībā uz vismaz vienu saimniekaugu. Dažos gadījumos visu saimniekauga populāciju reģionā/teritorijā/valstī var definēt kā epidemioloģisko vienību. Tie var būt NUTS reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai fermas, vai hektāri. Izvēle ir jāpamato pamatā esošajos pieņēmumos.

Par 7. aili: norādiet apsekojumā izmantotās metodes, tostarp darbību skaitu katrā gadījumā atkarībā no konkrētajām juridiskajām kaitīgo organismu apsekošanas prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norādiet N/A, ja informācija konkrētajā ailē nav pieejama.

Par 8. aili: norādiet paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka inficētās augu daļas no inficētā auga tiek atlasītas. Attiecībā uz pārnēsātājiem metodes efektivitāte nozīmē uztvert pozitīvu pārnēsātāju, ja tas atrodas apsekojuma teritorijā. Attiecībā uz augsni tas nozīmē kaitīgo organismu saturoša augsnes parauga ņemšanas efektivitāti gadījumos, kad kaitīgais organisms atrodas apsekojuma teritorijā.

Par 9. aili: “metodes jutīgums” ir iespējamība, ka ar šo metodi pareizi tiks noteikta kaitīgā organisma klātbūtne. Metodes jutīgumu definē kā varbūtību, ka patiesi pozitīvs saimniekaugs tiks noteikts un apstiprināts kā pozitīvs un ka tas netiks identificēts kļūdaini. To iegūst, paraugu ņemšanas efektivitāti (t. i., varbūtību, ka no inficēta auga tiks atlasītas inficētās daļas) reizinot ar diagnostisko jutīgumu (ko raksturo vizuāla pārbaude un/vai laboratorijas pārbaude, ko izmanto identifikācijas procesā).

Par 10. aili: norādiet riska faktorus atsevišķās rindās, izmantojot tik daudz rindu, cik nepieciešams. Katram riska faktoram norādiet riska pakāpi un atbilstošo relatīvo risku, kā arī saimniekauga populācijas proporciju.

Par B aili: norādiet sīkāku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās kaitīgo organismu apsekošanas prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norādiet N/A, ja konkrētajā ailē prasītā informācija uz attiecīgo gadījumu neattiecas. Šajās ailēs sniedzamā informācija ir saistīta ar informāciju, kas ietverta 7. ailē “Noteikšanas metodes”.

Par 15. aili: norādiet to vietu skaitu, kur izlikti slazdi, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (14. aile) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots dažādās vietās).

Par 18. aili: norādiet paraugu skaitu ar pozitīvu, negatīvu vai neskaidru rezultātu. Paraugi ar “neskaidru” rezultātu ir tie analizētie paraugi, kuriem rezultāts dažādu faktoru dēļ nav iegūts (piem., zem noteikšanas līmeņa, nepārstrādāts paraugs – nav identificēts, vecs).

Par 19. aili: norādiet paziņojumus par uzliesmojumu apsekojuma veikšanas gadā.

Par 20. aili: norādiet apsekojuma jutīgumu, kā definēts ISPM 31. Šī sasniegtā kaitīgu organismu neesības pārliecības līmeņa vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutīgumu un izplatības novērtējumu.

Par 21. aili: norādiet izplatību, pamatojoties uz iepriekšēja apsekojuma novērtējumu par kaitīgo organismu iespējamo faktisko izplatību laukā. Izplatība tiek noteikta kā apsekojuma mērķis, un tā atbilst riska pārvaldītāju kompromisam starp kaitīgo organismu esības risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Parasti atklāšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.

III DAĻA

Elementi, ko ietver ikgadējā ziņojumā par apsekojumu rezultātu kopsavilkumu un apsekoto kaitīgo organismu statusa atjauninājumu, kā minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā

Ziņojumā apkopo apsekojumu rezultātus un atjaunina katra ikgadējā apsekojumā iekļautā kaitīgā organisma statusu saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem (ISPM 8) un šādu veidni:

II PIELIKUMS

Daudzgadu apsekojumu programmu formāts, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/2031 23. pantā, un minētajā pantā izklāstīto elementu piemērošanas praktiskā kārtība

I DAĻA

Vispārīga informācija, kā minēts 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā

1.   Veidne

Vispārīga informācija par [gadiem]

—	Dalībvalsts:

—	Kompetentā iestāde:

—	Kontaktpersona (vārds, uzvārds, kompetentajā iestādē ieņemamais amats, organizācijas nosaukums, tālruņa numurs un spēkā esošs e-pasta konts):

—	Daudzgadu apsekojumu programmas katra gada konkrētais mērķis (sīkāku informāciju sk. tālāk sadaļas “Praktiskā kārtība” a) apakšpunktā):

—

Pamatojums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 22. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu noteiktu Savienības karantīnas organismu, kaitīgo organismu, kas provizoriski kvalificējami kā Savienības karantīnas organismi vai prioritārie organismi (gada griezumā), neiekļaušanai daudzgadu apsekojumu programmā (sīkāku informāciju sk. tālāk sadaļas “Praktiskā kārtība” b) apakšpunktā): Kaitīgais organisms Pamatojums neiekļaušanai daudzgadu apsekojuma programmā

—	Savāktās informācijas reģistrēšanas un paziņošanas metodes (sīkāku informāciju sk. c) apakšpunktā tālāk sadaļā “Praktiskā kārtība”):

—	Dalībvalsts sniegts kopsavilkums, kas pieejams plašākai sabiedrībai (publicēšanai Komisijas tīmekļa vietnē, 350–2000 vārdi) (sīkāku informāciju sk. d) apakšpunktā tālāk sadaļā “Praktiskā kārtība”):

2.   Praktiskā kārtība

a)	Īsi aprakstiet un pamatojiet kaitīgo organismu sadalījumu daudzgadu programmas 5–7 gados;

b)	saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 22. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu sniedziet pamatojumu atsevišķi par katru kaitīgo organismu, kas nav iekļauts daudzgadu apsekojuma programmā;

c)	informācijā par savāktās informācijas reģistrēšanas un paziņošanas metodēm iekļaujiet īsu aprakstu par galvenajām metodēm, kas tik izmantotas, lai īstenotu apsekojumus dalībvalsts teritorijā un ziņotu par tiem;

d)

sabiedrībai paredzētajā kopsavilkumā iekļauj šādus datus: — īss apraksts par daudzgadu apsekojumu programmu un tās tvērums, — īss apraksts par apsekojumiem izmantojamo metodiku, tostarp jaunu vai inovatīvu tehnoloģiju (ja tāda ir), — kopējais aptverto kaitīgo organismu skaits, — saite uz valsts kompetentās iestādes tīmekļa vietni, kurā sniegta papildu informācija (ja tāda ir).

II DAĻA

Daudzgadu apsekojuma programmu veidnes, kā minēts 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā

1.   Elementi, ko ietver daudzgadu apsekojuma programmā par Savienības karantīnas organismiem un kaitīgajiem organismiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2016/2031 29. un 30. panta pasākumi, teritorijās, kur šie kaitīgie organismi nav konstatēti

1.1.   Veidne

1.2.   Praktiskā kārtība

Par 2. aili: izņemot iedaļu “1. grupa: atļautās audzēšanas vietas”, kaitīgo organismu apsekojumu plānošana pa grupām ir brīvizvēles. Attiecīgā gadījumā norādiet kaitīgo organismu grupu, kas tiks kopīgi apsekota (piem., citrusaugļu, lapu koku, skujkoku meža, graudaugu, kartupeļu kaitīgie organismi, citi (precizējiet)). Ja kaitīgais organisms tiks iekļauts vairākās grupās, iekļaujiet programmā informāciju par šo kaitīgo organismu attiecīgi katrā grupā.

Iedaļā “1. grupa: atļautās audzēšanas vietas” norādiet to kaitīgo organismu sarakstu, attiecībā uz kuriem tika veikti apsekojumi, izmantojot vairākas rindas, ja nepieciešams norādīt dažādas apsekojuma vietas 5. ailē “Apsekojuma vietas”. Šajā grupā sniedziet datus par katru kaitīgo organismu, neapkopojot tos grupas līmenī. Atļautas audzēšanas vietas ir vietas, kur kompetentā iestāde ir atļāvusi operatoram izsniegt augu pases.

Par 3. aili: norādiet kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu (kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikumā vai jebkurā konkrētajā pasākumā noteiktam kaitīgajam organismam), izmantojot vienu rindu katram kaitīgajam organismam.

Par 4. aili: norādiet ģeogrāfiskās vietas, kur tiks veikts apsekojums, vēlams, izmantojot zemākos šajā posmā pieejamos NUTS līmeņus. Ja kaitīgo organismu norāda grupās, datus par visiem grupas kaitīgajiem organismiem var apkopot vienā rindā. Ja kaitīgos organismus nenorāda grupās, vienā rindā var apkopot datus par katru kaitīgo organismu. Nepieciešamības gadījumā var izmantot tik daudz rindu, cik vietu ir ietverts ziņojumā.

Par 5. aili: norādiet apsekojuma vietas, izmantojot vairākas rindas katram kaitīgajam organismam, ja tas prasīts konkrētās juridiskajās prasībās attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu, un norādiet apsekojamo vietu skaitu. Ja kaitīgos organismus norāda grupās, datus par visiem grupas kaitīgajiem organismiem var apkopot vienā rindā un norādīt kopējo apsekojuma vietu skaitu. Ja kaitīgos organismus nenorāda grupās, datus par katru kaitīgo organismu var apkopot vienā rindā un norādīt kopējo apsekojuma vietu skaitu. Ja izmantojat iespēju “cits”, precizējiet:

1.	Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīna dārzs; 1.3. kokaudzētava; 1.4. mežs.

2.

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls).

3.	Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība).

Par 6. aili: izvēles vai, ja piemērojams saskaņā ar konkrētām juridiskām prasībām attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu. Norādiet riska teritorijas, pamatojoties uz kaitīgā(-o) organisma(-u) bioloģiju, saimniekaugu klātbūtni, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem un riska vietām.

Par 7. aili: norādiet augus, augļus, sēklas, augsni, iepakojuma materiālu, koksni, tehniku, transportlīdzekļus, pārnēsātāju, ūdeni un citus elementus, precizējot konkrēto gadījumu. Ja konkrētā juridiskajā prasībā attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu ir noteikts apsekojamo preču saraksts, programmā darbības, kas plānotas katrai precei, iekļauj atsevišķās rindās.

Par 8. aili: norādiet apsekojamo augu sugu/ģinšu sarakstu. Ja tas prasīts konkrētajā juridiskā prasībā attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu, programmā iekļauj augu sugu/ģinšu sarakstu, katrai augu sugai/ģintij izmantojot atsevišķu rindu.

Par 9. aili: norādiet gada mēnešus, kad tiks veikti apsekojumi. Ja kaitīgos organismus norāda grupās, datus par visiem grupas kaitīgajiem organismiem var apkopot vienā rindā. Ja kaitīgos organismus nenorāda grupās, vienā rindā var apkopot datus par katru kaitīgo organismu.

Par 10. aili: sniedziet sīkāku informāciju par apsekojumu, ņemot vērā konkrētās juridiskās prasības attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norādiet N/A, ja informācija konkrētajā ailē nebūs pieejama. Šīs ailes datus var apkopot tikai tajā pašā kaitīgo organismu grupas līmenī attiecībā uz vizuālo pārbaužu skaitu. Ja tas prasīts konkrētajās juridiskajās prasībās attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu, izmantojiet atsevišķas rindas (piem., plāns izmantot dažādu veidu testus un to skaits).

2.   Elementi, ko ietver daudzgadu apsekojuma programmā attiecībā uz statistikā balstītiem apsekojumiem par Savienības karantīnas organismiem un kaitīgiem organismiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2016/2031 29.un 30. pantā paredzētie pasākumi, teritorijās, kur šie kaitīgie organismi nav konstatēti, un kas piemērojami veicot statistikā balstītus apsekojumus

Daudzgadu apsekojuma programmā tiek apkopots un pamatots apsekojums, iekļaujot tā ievades parametrus un plānotās paraugu ņemšanas darbības

2.1.   Veidne

2.2.   Praktiskā kārtība

Izskaidrojiet pieņēmumus, kas ir katra kaitīgā organisma apsekojuma modeļa pamatā. Apkopojiet un pamatojiet:

—	mērķa populācija, epidemioloģiskā vienība un pārbaudes vienības,

—	noteikšanas metode un tās jutība,

—	riska faktors(-i), norādot riska pakāpes un atbilstošos relatīvos riskus un saimniekaugu populācijas proporcijas.

Par 2. aili: norādiet kaitīgā organisma zinātnisko nosaukumu (kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II pielikumā vai jebkurā konkrētajā pasākumā noteiktam kaitīgajam organismam).

Par 3. aili: norādiet ģeogrāfiskās vietas, kur tiks veikts apsekojums, vēlams, izmantojot zemākos pieejamos NUTS līmeņus.

Par 4. aili: norādiet apsekojuma vietas, izmantojot vairākas rindas katram kaitīgajam organismam, ja tas tiek prasīts konkrētajās juridiskajās prasībās attiecībā uz kaitīgo organismu apsekošanu. Atļautās audzēšanas vietās veiktos apsekojumus vienmēr plānojiet atsevišķā rindā. Ja izmantojat iespēju “cits”, precizējiet:

1.	Atklāta (audzēšanas) platība: 1.1. lauks (aramzeme, ganības); 1.2. augļudārzs/vīna dārzs; 1.3. kokaudzētava; 1.4. mežs.

2.

(Cita) atklāta platība: 2.1. privāti dārzi; 2.2. publiskas teritorijas; 2.3. aizsargājama teritorija; 2.4. savvaļas augi teritorijās, kas nav aizsargājamas teritorijas; 2.5. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība, mitrāji, apūdeņošanas un kanalizācijas tīkls).

3.	Fiziski slēgti apstākļi: 3.1. siltumnīca; 3.2. privāta teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.publiska teritorija, izņemot siltumnīcas; 3.4. cits, precizējot konkrēto gadījumu (piem., dārzu centrs, komerciālas teritorijas, kurās izmanto koksnes iesaiņojuma materiālus, kokrūpniecība).

Par 5. aili: norādiet gada mēnešus, kad tiks veikti apsekojumi.

Par 6. aili: norādiet izvēlēto mērķa populāciju, attiecīgi sniedzot saimniekaugu sugu sarakstu un aptverto teritoriju. Mērķa populācija tiek definēta kā pārbaudes vienību kopums. Tās lielumu parasti definē lauksaimniecības platībām hektāros, bet tās var būt partijas, lauki, siltumnīcas utt. Pamatā esošajos pieņēmumos izdarīto izvēli pamatojiet 21. ailē (“Piezīmes”). Norādiet apsekotās pārbaudes vienības. “Pārbaudes vienība” ir augi, augu daļas, preces, materiāli, kaitīgo organismu pārnēsātāji, kas tiks pārbaudīti nolūkā identificēt un atklāt kaitīgos organismus. Ja mērķa populācijas teritorija nav pieejama, norādiet N/A un iekļaujiet to pārbaudes vienību skaitu, kuras veido mērķa grupu.

Par 7. aili: norādiet apsekojamās epidemioloģiskās vienības, sniedzot to aprakstu un mērvienību. Epidemioloģiskā vienība tiek definēta kā homogēna teritorija, kurā kaitīgā organisma, saimniekaugu un abiotisko un biotisko faktoru un apstākļu mijiedarbība izraisītu tādu pašu epidemioloģisko situāciju kā kaitīgajam organismam klātesot. Epidemioloģiskās vienības ir mērķa populācijas apakšiedalījums, kas epidemioloģiski ir homogēns attiecībā uz vismaz vienu saimniekaugu. Dažos gadījumos visu saimniekauga populāciju reģionā/teritorijā/valstī var definēt kā epidemioloģisko vienību. Tie var būt NUTS reģioni, pilsētu teritorijas, meži, rožu dārzi vai fermas, vai hektāri. Izvēle ir jāpamato pamatā esošajos pieņēmumos.

Par 8. aili: norādiet metodes, kuras paredzēts izmantot apsekojumā, tostarp darbību skaitu katrā gadījumā, atkarībā no konkrētajām juridiskajām kaitīgo organismu apsekošanas prasībām attiecībā uz katru kaitīgo organismu. Norādiet N/A, ja informācija konkrētajā ailē nav pieejama. Lauciņā “Vizuālās pārbaudes” atzīmējiet jā/nē, un sniedziet informāciju par metodēm lauciņos “Slazdi”, “Testēšana” un “Citi pasākumi”.

Par 9. aili: norādiet paraugu ņemšanas efektivitātes novērtējumu. Paraugu ņemšanas efektivitāte nozīmē varbūtību, ka inficētās augu daļas no inficētā auga tiek atlasītas. Attiecībā uz pārnēsātājiem metodes efektivitāte nozīmē uztvert pozitīvu pārnēsātāju, ja tas atrodas apsekojuma teritorijā. Attiecībā uz augsni tas nozīmē kaitīgo organismu saturoša augsnes parauga ņemšanas efektivitāti gadījumos, kad kaitīgais organisms atrodas apsekojuma teritorijā.

Par 10. aili: “metodes jutīgumu” definē kā iespējamību, ka ar šo metodi pareizi tiks noteikta kaitīgā organisma klātbūtne. Metodes jutīgumu definē kā varbūtību, ka patiesi pozitīvs saimniekaugs tiks noteikts un apstiprināts kā pozitīvs un ka tas netiks identificēts kļūdaini. To iegūst, paraugu ņemšanas efektivitāti (t. i., varbūtību, ka no inficēta auga tiks atlasītas inficētās daļas) reizinot ar diagnostisko jutīgumu (ko raksturo vizuāla pārbaude un/vai laboratorijas pārbaude, ko izmanto identifikācijas procesā).

Par 11. aili: norādiet riska faktorus atsevišķās rindās, izmantojot tik daudz rindu, cik nepieciešams. Katram riska faktoram norādiet riska pakāpi un atbilstošo relatīvo risku, kā arī saimniekauga populācijas proporciju.

Par B aili: norādiet plānoto aktivitāšu skaitu, precizējot aktivitāšu veidu. Norādiet N/A, ja informācija konkrētajā ailē nav pieejama. Šajās ailēs sniegtā informācija ir saistīta ar 8. ailē “Plānotās noteikšanas metodes” ietverto informāciju.

Par 16. aili: norādiet to vietu skaitu, kur izlikti slazdi, ja šis skaits atšķiras no slazdu skaita (15. aile) (piem., viens un tas pats slazds tiek izmantots dažādās vietās).

Par 20. aili: norādiet apsekojuma jutīgumu, kā definēts ISPM 31. Šī sasniegtā kaitīgu organismu neesības pārliecības līmeņa vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz pārbaudēm (un/vai paraugiem), kas veiktas, ņemot vērā metodes jutīgumu un izplatības novērtējumu.

Par 21. aili: norādiet izplatību, pamatojoties uz iepriekšēja apsekojuma novērtējumu par kaitīgo organismu iespējamo faktisko izplatību laukā. Izplatība tiek noteikta kā apsekojuma mērķis, un tā atbilst riska pārvaldītāju kompromisam starp kaitīgo organismu esības risku un apsekojumam pieejamajiem resursiem. Parasti atklāšanas apsekojumam tiek noteikta vērtība 1 %.