(1)

Direktīvā (ES) 2018/1972 atzīts, ka tuvas darbības bezvadu piekļuves punktiem varētu būt pozitīva ietekme uz radiofrekvenču spektra izmantošanu un bezvadu sakaru attīstību Savienībā, tāpēc tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošana būtu jāveicina, izmantojot bezatļauju izvietošanas režīmu.

(2)

Tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu veido dažādi elementi, piemēram, signālu apstrādes bloks, antenas sistēma, kabeļsavienojumi un korpuss. Dažos gadījumos antenas sistēmu vai tās daļas var uzstādīt atsevišķi no citiem tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta elementiem un savienot ar tiem ar vienu vai vairākiem specializētiem kabeļiem. Šāds gadījums var būt dalītas antenas sistēmas vai dalīta radiosistēma, ko izmanto viens vai vairāki operatori. Tuvas darbības bezvadu piekļuves punkts var būt projektēts divu vai vairāku spektra lietotāju apkalpošanai.

(3)

Lai nodrošinātu sabiedrisku atbalstu un ilgtspējīgu izvietojumu, tuvas darbības bezvadu piekļuves punktiem, uz kuriem attiecas Direktīvas (ES) 2018/1972 57. panta 1. punkta otrā daļa, vajadzētu būt minimālai vizuālai ietekmei. Tāpēc tiem vajadzētu būt vai nu neredzamiem, vai uzmontētiem uz balsta konstrukcijām vizuāli neuzkrītošā veidā. To darbībai būtu arī jānodrošina augsts sabiedrības veselības aizsardzības līmenis, kā noteikts Padomes Ieteikumā 1999/519/EK (2) par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (EML) iedarbībai uz plašu sabiedrību.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/53/ES (3) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū noteikts, ka radioiekārtām, tajā skaitā tuvas darbības bezvadu piekļuves punktiem, jābūt konstruētām tā, lai nodrošinātu cilvēku veselības un drošības aizsardzību.

(5)

Tāpēc būtu jādefinē to tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu fiziskie un tehniskie raksturlielumi, uz kuriem attiecas Direktīvas (ES) 2018/1972 57. panta 1. punkta otrā daļa, nosakot šādu piekļuves punktu maksimālo tilpumu, masas ierobežojumus un maksimālo izstarošanas jaudu savienojamības nodrošināšanai lietotājiem. Maksimālajam tilpumam kā kritērijam tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta vizuālās ietekmes ierobežošanai būtu jānodrošina konstrukcijas elastība un pielāgojamība balsta konstrukcijas fiziskajiem un tehniskajiem raksturlielumiem.

(6)

Komisijas pasūtītajā pētījums “Atvieglotais tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu (SAWAP) izvietošanas režīms” (4) apstiprina, ka 20 litru tilpumam vajadzētu būt pietiekamam tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta galveno elementu ietveršanai, vienlaikus nodrošinot, ka tas ir vizuāli neuzkrītošs. Šo maksimālā tilpuma ierobežojumu būtu jāpiemēro, izvietojot tādus tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus, kas apkalpo vienu vai vairākus spektra lietotājus, kā arī, izvietojot vairākus tādus tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus, kuri visi atrodas uz viena infrastruktūras objekta ar nelielu virsmu, piemēram, apgaismes staba, luksofora, informācijas stenda vai autobusu pieturas, kurš savu fizisko izmēru un/vai biežās sastopamības dēļ konkrētajā vietā var radīt vizuālu traucēkli.

(7)

Tuvas darbības bezvadu piekļuves punktiem būtu jāatbilst Eiropas harmonizētajam standartam EN 62232: 2017 (5)“Radiofrekvences lauka intensitātes, jaudas blīvuma un īpatnējā absorbcijas ātruma (SAR) noteikšana radiosakaru bāzes staciju tuvumā, lai novērtētu iedarbību uz cilvēkiem”, kurā noteikta bāzes staciju uzstādīšanas metodika, ņemot vērā to izstarojumu jaudu, lai novērtētu cilvēku pakļaušanu elektromagnētisko lauku (EML) iedarbībai atbilstīgi Ieteikumā 1999/519/EK noteiktajām robežvērtībām.

(8)

Šo standartu piemēro visu veidu bāzes stacijām, ko iedala piecās uzstādīšanas klasēs atbilstoši to ekvivalentās izotropiski izstarotās jaudas (EIRP) dažādajām robežvērtībām, proti, daži milivati (E0 klase), 2 vati (E2 klase), 10 vati (E10 klase), 100 vati (E100 klase) un virs 100 vatiem (E+ klase). Ņemot vērā uzstādīšanas drošības attālumus, kas jāievēro saskaņā ar minēto standartu, un tā kā Direktīvā (ES) 2018/1972 noteikts, ka tuvas darbības bezvadu piekļuves punktiem jābūt mazjaudas iekārtām, šī regula būtu jāpiemēro tikai E0, E2 un E10 uzstādīšanas klašu iekārtām. Standarta EN 62232:2017 6.2.4. punkta 2. tabulā noteikts, ka E10 klases antenas zemākajai izstarojošajai daļai jāatrodas vismaz 2,2 metrus virs plašai sabiedrībai paredzētiem gājēju ceļiem, lai nodrošinātu vismaz 20 cm attālumu starp galveno antenas staru kūli un 2 m gara cilvēka ķermeni (6).

(9)

Estētisku iemeslu dēļ tādu E10 klases tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu, kuru tilpums varētu būt maksimāli pieļaujamie 20 litri, uzstādīšana telpās būtu jāierobežo, uzstādot tos tikai plašās iekštelpās, kur griestu augstums ir vismaz 4 metri, piemēram, muzejos, stadionos, konferenču centros, lidostās, metro/transporta stacijās, dzelzceļa stacijās vai tirdzniecības centros.

(10)

Tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta masai un tā formai nevajadzētu radīt vajadzību pastiprināt izmantoto balsta konstrukciju.

(11)

Ir paredzēta attiecīgo standartu turpmāka izstrāde, tāpēc, ja ar tiem paredzēts aptvert tādus tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus, kuros izmanto aktīvās antenu sistēmas, šādiem piekļuves punktiem šajā posmā nebūtu jāpiemēro bezatļauju izvietošanas režīms.

(12)

Lai kompetentās iestādes varētu veikt uzraudzību un novērošanu, jo īpaši gadījumos, kad ir kopvietotas vairākas antenu sistēmas, visiem operatoriem, kas ir izvietojuši tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus, kuri atbilst šajā regulā noteiktajiem raksturlielumiem, būtu savlaicīgi jāiesniedz kompetentajai iestādei paziņojums par šādu piekļuves punktu uzstādīšanu un atrašanās vietām.

(13)

Šī regula neskar dalībvalstu pilnvaras noteikt EML summāros līmeņus, ko rada tādu tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu kopvietošana vai apvienošana vienuviet, uz kuriem attiecas Direktīvas (ES) 2018/1972 57. panta 1. punkta otrā daļa, un nodrošināt atbilstību piemērojamām summārajām iedarbības robežvērtībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, šajā nolūkā izmantojot līdzekļus, kas nav individuālas atļaujas.

(14)

Šīs regulas īstenošana būtu regulāri jāuzrauga, lai vajadzības gadījumā atvieglotu tās pārskatīšanu, ņemot vērā valstu praksi un standartizācijas attīstību, jo īpaši attiecībā uz aktīvo antenu sistēmu iekļaušanu.

(15)

Šī regula neskar valstu pasākumus attiecībā uz drošību, komunālajiem pakalpojumiem un privātīpašuma respektēšanu, tajā skaitā īpašnieku tiesības lemt par sava īpašuma lietošanu.

(16)

Šī regula neskar mazāk ierobežojošu režīmu piemērošanu valsts līmenī tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošanai, lai veicinātu tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu samērīgu blīvumu un izvietošanas vizuālo neuzkrītamību.

(17)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Sakaru komitejas atzinumu,