(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada novembrī proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā izklāstīti 20 principi un tiesības labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam. Eiropas sociālo tiesību pīlārs paredz tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, nosaka, ka visās jomās ir jānodrošina vienāda attieksme pret sievietēm un vīriešiem un vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem, un paredz tiesības uz piekļuvi sociālajai aizsardzībai un apmācībai. Tas arī nosaka, ka pārbaudes laika ilgumam ir jābūt samērīgam un ka ir aizliegta nestandarta līgumu izmantošana. Pīlāra 4. princips (“Aktīvs atbalsts nodarbinātībai”) paredz, ka “Jauniešiem ir tiesības turpināt izglītošanos, māceklību, praksi vai saņemt pienācīgu darba piedāvājumu četru mēnešu laikā kopš dienas, kad jaunietis kļūst par bezdarbnieku vai pamet izglītības sistēmu”.

(2)

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas pieņemtas ar Padomes Lēmumu 2019/1181 (1), un it īpaši 6. pamatnostādne, aicina dalībvalstis arī turpmāk pievērsties jauniešu bezdarba problēmai un jautājumam par jauniešiem, kuri nav nodarbināti, nemācās vai neapgūst arodu (NEET), novēršot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un veicot strukturālus uzlabojumus pārejā no mācībām uz darbu, tostarp, pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem.

(3)

Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2) ir izklāstīti neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas elementi un principi, kas ļauj personām panākt, ka tiek validētas neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences un tiek iegūta pilna vai – attiecīgā gadījumā – daļēja kvalifikācija.

(4)

Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikumā “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (3) ieteikts pieaugušajiem ar zemu prasmju, zināšanu un kompetenču līmeni piedāvāt iespēju atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālās kompetences līmeni vai iegūt plašāku prasmju, zināšanu un kompetenču klāstu.

(5)

Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumā par pamatkompetencēm mūžizglītībā (4) dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt digitālo pamatprasmju attīstīšanu un paaugstināt un uzlabot digitālo kompetenču līmeni visās iedzīvotāju grupās.

(6)

Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (5) ir sniegti norādījumi par kvalitatīvas stažēšanās nodrošināšanu, un tajā ietverti kvalitātes elementi, kas jo īpaši attiecas uz mācību saturu, darba apstākļiem un finanšu nosacījumu un darbā pieņemšanas prakses pārredzamību.

(7)

Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumā par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (6) ir noteikti 14 galvenie kritēriji, kas dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāizmanto, lai izstrādātu kvalitatīvu un efektīvu māceklību nolūkā nodrošināt mācekļu ar darbu saistīto prasmju attīstību un personisko izaugsmi.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (7) nodrošina vienotu ietvaru septiņām iepriekš neatkarīgām datu vākšanām, tostarp ES darbaspēka apsekojumam. Minētais vienotais ietvars, proti, Integrētā Eiropas sociālā statistika (IESS), sniedz sīkākus ES mēroga salīdzinošos datus, kas dos iespēju labāk izprast jauniešu pāreju no izglītības uz darba dzīvi, radot precīzāku priekšstatu par viņu mācīšanās un darba pieredzi, kā arī par viņu individuālajām īpatnībām.

(9)

Eiropadome 2016. gada 15. decembra secinājumos aicina turpināt Garantiju jauniešiem. Padome 2017. gada 15. jūnija secinājumos vēlreiz apstiprina, ka jauniešu bezdarba un neaktivitātes novēršana joprojām ir politikas prioritāte, secina, ka Garantija jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir devušas spēcīgu stimulu strukturālajām reformām un politikas jauninājumiem, un uzsver – lai iesaistītu NEET , ir nepieciešami stingri un neatlaidīgi valstu iestāžu centieni, kā arī starpnozaru sadarbība.

(10)

Eiropas Parlaments 2018. gada 18. janvāra Rezolūcijā par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu dalībvalstīs aicina dalībvalstis izstrādāt atbilstošas un piemērotas informēšanas stratēģijas, lai sasniegtu visus NEET, un pieņemt integrētu pieeju, lai panāktu individualizētāku atbalstu un pakalpojumu pieejamību, ar kuriem atbalsta jauniešus, kas saskaras ar daudziem šķēršļiem. Eiropas Parlaments uzsver, ka ir jāuzlabo Garantijas jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas piedāvājumu kvalitāte un prasa turpmākas diskusijas par atbalsttiesīgo personu vecuma ierobežojumiem.

(11)

Eiropas zaļais kurss ir Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2050. gadam samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.

(12)

Lai palīdzētu novērst Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, sāktu Eiropas atveseļošanu no šā kaitējuma un aizsargātu un radītu darbvietas, Komisija ir ierosinājusi vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu, kas balstīts uz visu Savienības budžeta potenciālu, kā arī ierosinājusi atveseļošanas instrumentu Next Generation EU. Minētais instruments būs ārkārtīgi svarīgs, lai citu jomu starpā atbalstītu īstermiņa pasākumus nodarbinātības, tostarp jaunatnes nodarbinātības, jomā, kā arī ieguldījumus ilgtermiņa politikas reformās, kas saistītas ar darba tirgu un sociālajām, izglītības un apmācības sistēmām.

(13)

Iepriekšējās ekonomikas recesijas laikā 2013. gadā (15–24 gadus vecu) jauniešu bezdarba līmenis Savienībā bija 24,4 % (salīdzinājumā ar 16 % 2008. gadā) un dažās dalībvalstīs tas pārsniedza 50 %, un vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 6,5 miljoni NEET. Reaģējot uz to, 2013. gada aprīlī tika pieņemts Padomes Ieteikums par garantijas jauniešiem (8) izveidi. Tā ir nozīmīga koordinēta iniciatīva Savienības līmenī, kuras mērķis ir reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaras jaunieši, un tās pamatā ir intervences izglītības un aktīvā darba tirgus politikā dalībvalstīs.

(14)

Covid-19 pandēmijas dēļ Savienība ir piedzīvojusi nepieredzētu ekonomikas recesiju, kas, visticamāk, atkal radīs dramatiski augstu jauniešu bezdarba līmeni un NEET īpatsvaru. Paredzams, ka Savienības ekonomika 2020. gadā ievērojami saruks, kas būs dziļākā recesija tās vēsturē. Visvairāk cietīs tie jaunieši, kuri darba tirgū jau atrodas nestabilā situācijā vai kuri jau pirms pandēmijas sākuma saskārās ar šķēršļiem, kas kavēja piekļūt nodarbinātībai, savukārt jauniešiem, kuri šajā laikā ienāks darba tirgū, būs grūtāk atrast savu pirmo darbu. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo krīzi, ir jāstiprina Garantija jauniešiem.

(15)

Jaunieši darba tirgū var saskarties ar daudzām problēmām arī tāpēc, ka viņi atrodas dzīves pārejas periodā, viņiem ir ierobežota profesionālā pieredze vai tās vispār nav, kā arī citu šķēršļu dēļ, kas kavē viņu ienākšanu darba tirgū. Kā liecina iepriekšējās recesijas, jaunieši tiek skarti vairāk nekā gados vecāki, pieredzējušāki darbinieki.

(16)

Jaunām sievietēm ir lielāka iespējamība nekā jauniem vīriešiem kļūt neaktīvām tādu aprūpes pienākumu dēļ kā, piemēram, bērnu vai atkarīgu pieaugušo pieskatīšana, vai citi personīgi vai ģimenes pienākumi. Aprūpes pienākumi kā neaktivitātes cēlonis ir vairāk nekā piecas reizes izplatītāki jaunu sieviešu vidū nekā jaunu vīriešu vidū. Tas var palielināt dzimumu nodarbinātības atšķirības un atstāt ilgstošas sekas visā sieviešu dzīves laikā.

(17)

Jauniešu bezdarbs un neaktivitāte, kā arī ierobežota piekļuve iekļaujošai augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai, un sociālajiem pakalpojumiem var radīt paliekošas sekas, piemēram, paaugstinātu bezdarba risku nākotnē, samazinātu nākotnes ienākumu līmeni, cilvēkkapitāla zaudēšanu un nabadzības nodošanu no paaudzes paaudzē. Minētie elementi rada individuālas grūtības un tiešas un netiešas izmaksas sabiedrībai kopumā. Tas palielina arī reģionālo nevienlīdzību, kas izpaužas tādējādi, ka, piemēram, jaunieši nespēj nodrošināt ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū lauku vai attālos apgabalos un tādēļ meklē iespējas citur.

(18)

Pašreizējās norises, piemēram, ražošanas un pakalpojumu automatizācija un digitalizācija, turpina mainīt darba pasauli. Jaunieši ir neproporcionāli daudz pārstāvēti nestandarta darbos, piemēram, platformas darbos vai “gabaldarbos”, kuros viņiem var nebūt piekļuve atbilstošai sociālajai aizsardzībai. Jaunieši ir to grupu vidū, kurās ir lielāks risks zaudēt darbu automatizācijas dēļ, jo iesācēju darbvietās parasti ir lielāks automatizējamo uzdevumu īpatsvars. Tajā pašā laikā digitālās tehnoloģijas rada jaunas darbvietas un palielina pieprasījumu pēc prasmēm, kas vajadzīgas digitālās pārveides procesam daudzās ekonomikas nozarēs.

(19)

Ieguldījumi, kas tagad tiek veikti jauno eiropiešu cilvēkkapitālā, palīdzēs nodrošināt nākotnes prasībām atbilstošu Eiropas sociālā tirgus ekonomiku, ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas un vienlaikus pilnībā iekļaujoties digitālajā laikmetā un izmantojot darbvietu skaita pieaugumu zaļajā ekonomikā. Šādi ieguldījumi ir cieši saistīti ar darba tirgus reformām, kas var risināt dažas jauniešu strukturālās problēmas un nodrošināt viņiem labāku starta pozīciju. Savienība varēs pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz aktīvs, radošs un prasmīgs darbaspēks, vienlaikus izvairoties no ļoti lielajām ekonomiskām un sociālām izmaksām, kuras rodas situācijā, kad jaunieši nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu.

(20)

Pastiprināta Garantija jauniešiem var palīdzēt radīt jauniešu nodarbinātības iespējas, veicināt jauniešu uzņēmējdarbību un palīdzēt izmantot iespējas, ko rada digitālā un zaļā pārkārtošanās. Tā var palīdzēt mazināt dramatiskās lejupslīdes izraisītās ilgtermiņa sekas darba tirgū, mudinot uzņēmumus pieņemt darbā jauniešus, kuri ir bezdarbnieki, tostarp tos, kuri nebija nodarbināti jau pirms pandēmijas, un nodrošinot apmācību, kas nepieciešama, lai bez darba esošie un neaktīvie jaunieši varētu ieņemt brīvās darbvietas.

(21)

Pastiprinātai Garantijai jauniešiem būtu jānodrošina, ka visi jaunieši četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Lai sasniegtu minēto mērķi, tai būtu jārada ceļš jauniešu stabilai integrācijai darba tirgū un jācenšas iesaistīt un motivēt lielāku skaitu jauniešu neatkarīgi no šķēršļiem, ar kuriem tie var saskarties, gādājot, lai neviens netiktu aizmirsts. Pastiprinātai Garantijai jauniešiem būtu jācenšas palīdzēt jauniešiem iegūt vērtīgu darba pieredzi un attīstīt pareizās prasmes mainīgajā darba pasaulē, jo īpaši tādas prasmes, kas saistītas ar izaugsmes nozarēm un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šajā ziņā liela nozīme ir kvalitatīvai māceklībai. Ir jāpalielina māceklības piedāvājums, jo īpaši atveseļošanās posmā, un jāveicina uzņēmumu līdzdalība ar mērķi sekmēt vienmērīgāku pāreju uz nodarbinātību. Māceklība sagatavo jauniešus darbvietām, pēc kurām ir liels pieprasījums, un tādējādi piedāvā viņiem ceļu uz ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, tostarp vietējā līmenī.

(22)

Padomes 2013. gada Ieteikumā par garantijas jauniešiem izveidi dalībvalstis apņēmās nodrošināt, ka visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, māceklības vai stažēšanās piedāvājumu. Paplašinot vecuma grupu, lai tajā iekļautu jauniešus vecumā no 25 līdz 29 gadiem, tiek atzīts, ka pāreja no skolas uz darba dzīvi un ilgtspējīga integrācija darba tirgū aizņem ilgāku laiku mainīgā darba rakstura, ilgāku izglītības periodu un pieprasīto prasmju dēļ. Ir svarīgi atzīt, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde novedīs pie tā, ka vēl lielāka 25–29 gadus vecu jauniešu daļa kļūs par bezdarbniekiem un viņiem būs vajadzīgs atbalsts. Tas atbilst arī dalībvalstu pasākumiem un programmām, kas saistītas ar jaunatni un kas ir vispārēji pieejamas jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

(23)

NEET ir neviendabīga grupa. Dažiem jauniešiem tas, ka viņi ir NEET, var būt daudzu un iesakņojušos nelabvēlīgu apstākļu rezultāts, un šāds stāvoklis var liecināt par ilglaicīgu neiesaistīšanos sabiedrībā un tādējādi radīt nepieciešamību pēc ilgākas iejaukšanās. Daži jaunieši ir sevišķi neaizsargāti, piemēram, jaunieši, kuri priekšlaicīgi pamet izglītību vai kuriem nav pietiekamas izglītības vai apmācības, un kuriem bieži ir ierobežots sociālās aizsardzības segums, ierobežota piekļuve finanšu resursiem, nestabili darba apstākļi, vai kuri var saskarties ar diskrimināciju. Citiem, piemēram, augsti kvalificētiem jauniešiem vai tiem, kuriem jau ir būtiska un joprojām atbilstoša darba pieredze, NEET , visticamāk, būs pagaidu statuss, jo viņi saskaras ar nelieliem šķēršļiem iekļūšanai darba tirgū un nav neaizsargāti. Pastiprinātas Garantijas jauniešiem ietvaros būtu jāatzīst, ka j NEET nepieciešama individuāla pieeja: dažiem j NEET var pietikt ar vieglāku pieeju, savukārt citiem, proti, neaizsargātākiem NEET, var būt nepieciešama intensīvāka, ilgstošāka un visaptverošāka iejaukšanās; tās pamatā vajadzētu būt dzimumsensitīvai pieejai, ņemot vērā atšķirības starp valsts, reģionālajiem un vietējiem apstākļiem.

(24)

Vairāk nekā katrs piektais jaunietis Savienībā nespēj sasniegt digitālo prasmju pamatlīmeni, un mazizglītotiem jauniešiem ir vairāk nekā trīs reizes lielāka iespējamība neiegūt pietiekamas digitālās prasmes nekā augsti kvalificētiem jauniešiem. Tā kā Covid-19 pandēmija paātrina digitālo pāreju, atšķirīgais digitālo prasmju līmenis kļūst par noteicošo faktoru jauniešu nodarbināmībā un viņu spējā izmantot no šīs pārejas izrietošās iespējas. Mērķorientēta prasmju pilnveide palīdz jauniešiem reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu pēc digitālajām prasmēm un novērst digitālo plaisu.

(25)

Sagatavošanas apmācībai pirms piedāvājuma pieņemšanas, ko veic atbilstoši individuālajām vajadzībām un kas saistīta ar īpašām prasmju jomām, piemēram, digitālajām, zaļajām, valodu, uzņēmējdarbības un karjeras vadības prasmēm, ja to uzskata par lietderīgu, vajadzētu būt pastiprinātās Garantijas jauniešiem daļai. Šī praktiskā apmācība var būt kā atspēriena punkts pilnam arodmācības kursam, solis darba pasaules iepazīšanā vai esošās izglītības vai darba pieredzes papildināšana pirms Garantijas jauniešiem piedāvājuma īstenošanas. Tas, ka šāda sagatavošanas apmācība, kurai nevajadzētu pagarināt četru mēnešu sagatavošanas posmu, pēc būtības ir īstermiņa un neformāla, to atšķir no minētā piedāvājuma.

(26)

Efektīva koordinācija un partnerība visās politikas jomās, tostarp nodarbinātības, izglītības, jaunatnes, dzimumu līdztiesības un sociālo lietu jomās, ir būtiska kvalitatīvas nodarbinātības, kā arī izglītības un apmācības iespēju, māceklības un stažēšanās veicināšanai. Integrētie pakalpojumi (piemēram, vienas pieturas aģentūras vai citi modeļi) piedāvā vieglāku piekļuvi pakalpojumiem un priekšrocībām, un tie var vieglāk sniegt īpaši pielāgotus, elastīgus un adaptīvākus risinājumus jauniešiem, kam ir visdažādākie šķēršļi iekļūšanai darba tirgū. Integrētajiem pakalpojumiem ir nepieciešamas pārmaiņas darba kultūrā, intervences pasākumos galveno uzmanību pievēršot jauniešiem, veicinot paraugprakses ideju apmaiņu visos pārvaldes līmeņos un veidojot tīklus starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem. Turklāt ir jārisina datu aizsardzības jautājumi, lai nodrošinātu efektīvu un raitu sadarbību starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm un dienestiem.

(27)

Pastiprinātā Garantija jauniešiem būtu jāīsteno ar atbalsta pasākumus ietverošu shēmu un būtu jāpielāgo valstu, reģionu un vietējiem apstākļiem. Šādās shēmās būtu jāņem vērā dalībvalstu atšķirības attiecībā uz jauniešu bezdarbu un neaktivitāti, iestāžu struktūru un dažādu darba tirgus dalībnieku iespējām. Tajās būtu jāievēro arī atšķirīgās situācijas, kas attiecas uz valsts budžetu un finansiāliem ierobežojumiem saistībā ar līdzekļu piešķiršanu, un tās būtu pastāvīgi jāuzrauga un jāuzlabo.

(28)

Atbalsta pasākumus var finansēt no Savienības līdzekļiem. Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva 2014.–2020. gadam (kurā Savienība iegulda gandrīz 9 miljardus EUR) kopā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) papildu ieguldījumiem ir bijusi viens no galvenajiem Savienības finanšu resursiem Garantijas jauniešiem īstenošanas atbalstam. Eiropas atveseļošanas plāna un instrumenta Next Generation EU ietvaros Atveseļošanas un noturības mehānisms un Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) nodrošinās papildu Savienības finansējumu jaunatnes nodarbinātības pasākumiem. Minētos centienus 2021.–2027. gada finansēšanas periodā papildinās Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas atbalstīs visu pastiprinātās Garantijas jauniešiem nodarbinātības, izglītības un apmācības pasākumu klāstu,

1)

Lai jaunietis varētu izmantot Garantijas jauniešiem piedāvājumu, viņam būtu jāreģistrējas pie Garantijas jauniešiem sniedzēja. Garantijas jauniešiem shēmām vajadzētu būt balstītām uz turpmāk izklāstītajām pamatnostādnēm, kas sadalītas četros posmos (apzināšana, iesaistīšana, sagatavošana un piedāvājums), un tās būtu jāorganizē, ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus un pievēršot uzmanību mērķa grupas jauniešu dzimumam un dažādībai:

2)

3)

4)

5)

6)

7)

8)

9)

10)

11)

12)

13)

14)

15)

16)

17)

18)

19)

20)

21)

22)

23)

24)

25)

26)

27)

28)

29)

30)

31)

32)

33)