(1)

Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019. gada 17. decembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Slovēnija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku.

(2)

2020. gada ziņojums par Slovēniju tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā bija izvērtēts, kā Slovēnija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā (3) (“2019. gada valstij adresētie ieteikumi”), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Slovēnijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija Covid-19 uzliesmojumu oficiāli pasludināja par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, izraisa svārstīgumu finanšu tirgos, rada patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus, kā arī uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu, kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.

(4)

Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ar ierobežotu ilgumu un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)

2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu. Šī vispārējā izņēmuma klauzula, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā un 10. panta 3. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (4) 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā 2020. gada 20. marta paziņojumā pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 pandēmijas dēļ, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai, un aicināja Padomi apstiprināt šo secinājumu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Viņi bija vienisprātis, ka nopietnā ekonomikas lejupslīde prasa apņēmīgu, vērienīgu un koordinētu atbildi. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(6)

Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietās nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā kopā, lai sagatavotu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atgriešanos pie mūsu sabiedrību un ekonomiku normālas darbības un ilgtspējīgas izaugsmes, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)

Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka iekšējais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atveseļošanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, būtu jāatceļ tie ārkārtas pasākumi, kas kavē iekšējā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze rāda, ka veselības nozarē ir vajadzīgi krīžgatavības plāni. Starp svarīgākajiem elementiem plašāku krīžgatavības plānu izstrādē ir minamas uzlabotas iepirkuma stratēģijas, diversificētas piegādes ķēdes un būtiskāko materiālu stratēģiskās rezerves.

(8)

Savienības likumdevējs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 (5) un (ES) 2020/558 (6) jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus, lai dalībvalstīm ļautu mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtējās sekas. Minētie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis 2020.–2021. grāmatvedības gadā var arī izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Slovēnija tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu visvairāk skartajām personām un nozarēm.

(9)

Paredzams, ka Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās sekas ekonomisko darbību specializācijas un koncentrācijas atšķirīgo modeļu dēļ dažādos Slovēnijas reģionos izpaudīsies nevienmērīgi. Tas rada būtisku risku, ka saasināsies jau novērotā tendence – atšķirību pieaugums starp galvaspilsētu un pārējo valsti. To papildina risks, ka uz laiku izirs konverģences process starp dalībvalstīm, tāpēc pašreizējā situācijā ir vajadzīga mērķtiecīga politiska atbildes reakcija.

(10)

Slovēnija savu 2020. gada valsts reformu programmu un 2020. gada stabilitātes programmu iesniedza 2020. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)

Uz Slovēniju šobrīd attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu.

(12)

Saistībā ar valstij adresētajiem ieteikumiem, ko Padome pieņēma 2018. gada 13. jūlijā (7), Padome ieteica Slovēnijai nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu nominālais pieaugums (8) nepārsniedz 3,1 % 2019. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,65 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Komisijas kopējais novērtējums apstiprina būtisku novirzi no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2019. gadā un 2018. un 2019. gadā, aplūkojot abus kopā. Tomēr, ņemot vērā vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, nav jāveic papildu pasākumi saskaņā ar būtiskas novirzes procedūru.

(13)

Valdība savā 2020. gada stabilitātes programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies no pārpalikuma 0,5 % apmērā no IKP 2019. gadā uz deficītu 8,1 % apmērā no IKP 2020. gadā. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 66,1 % no IKP, bet saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu 2020. gadā tā palielināsies līdz 82,4 %. Covid-19 pandēmijas dēļ makroekonomisko un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība.

(14)

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju – un atbilstoši saskaņotai Savienības mēroga pieejai –, Slovēnija ir laikus noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu savas veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmu minētie budžeta pasākumi sasniedz 4,4 % no IKP. Pasākumi ietver saīsināta darbalaika shēmas uz laiku atlaistajiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām (2,3 % no IKP), lielākus izdevumus veselības aprūpes jomā (0,5 % no IKP), kompensācijas darba ņēmējiem, kas paliek darba vietā (0,4 % no IKP), krīzes prēmijas publiskā sektora darbiniekiem (0,4 % no IKP), nodokļu nomaksas atlikšanu (0,4 % no IKP) un finansiālu atbalstu neaizsargātām grupām (0,2 % no IKP). Turklāt Slovēnija ir paziņojusi par pasākumiem, kuri, neradot tiešu ietekmi uz budžetu, palīdzēs nodrošināt likviditātes atbalstu uzņēmumiem, un saskaņā ar 2020. gada stabilitātes programmas aplēsi tie sasniegs apmēram 5,1 % no IKP. Minētie pasākumi ietver aizdevumu garantijas (4,8 % no IKP), nodokļu nomaksas atlikšanu (0,2 % no IKP) un pašnodarbināto personu atbrīvojumu no sociālā nodrošinājuma iemaksām (0,1 % no IKP). Tomēr Komisijas 2020. gada pavasara prognozē visi nodokļu nomaksas atlikšanas gadījumi tiek uzskatīti par likviditātes pasākumiem bez negatīvas ietekmes uz budžetu 2020. gadā. Kopumā Slovēnijas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumā. Minēto ārkārtas pasākumu un fiskālo atbalsta pasākumu pilnīga īstenošana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(15)

Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Slovēnijas vispārējās valdības budžeta bilance tiek prognozēta –7,2 % apmērā no IKP 2020. gadā un –2,1 % apmērā no IKP 2021. gadā. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2020. gadā sasniegs 83,7 % no IKP un 2021. gadā –79,9 % no IKP.

(16)

Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Slovēnija 2020. gadā plānojusi pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā Komisijas analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/97 noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(17)

Slovēnija 2020. gada 12. martā saskaņā ar tās Likumu par infekcijas slimībām paziņoja par Covid-19 epidēmiju un veica sabiedrības veselības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos. Šie pasākumi ietvēra sabiedrības veselības, primārās un sekundārās aprūpes un citu pakalpojumu attiecīgo funkciju koordinēšanu, kā arī atbilstoša testēšanas protokola ieviešanu. Līdztekus tam Slovēnija ieviesa stingrus pārvietošanās ierobežojumus, vienlaikus atstājot atvērtus pārtikas veikalus, aptiekas, bankas, degvielas uzpildes stacijas un pasta nodaļas. Sabiedrības veselības un pārvietošanās ierobežojumi palīdzēja Slovēnijai pirmajā vilnī (martā–maijā) novērst tādu smagi saslimušo skaitu, kas pārsniegtu valsts veselības aprūpes sistēmas kapacitāti. Ņemot vērā pārvietošanās ierobežojumus, daudzi uzņēmumi uz laiku slēdza vai samazināja savu darbību. Tādā atvērtā un uz eksportu vērstā ekonomikā kā Slovēnija īpaši spēcīgi izaugsmi ir ietekmējuši piegādes ķēdes traucējumi un samazināts globālais pieprasījums pēc produktiem. Ņemot vērā nenoteiktību par ekonomikas attīstību, tiek atlikti daudzi lēmumi par investīcijām privātajā sektorā. Paredzams, ka divas no svarīgākajām Slovēnijas nozarēm – transports un tūrisms – tiks skartas visvairāk, apgrozījumam 2020. gadā samazinoties par 70 %, tādēļ tiek prognozēts ļoti straujš IKP kritums 2020. gadā.

(18)

Līdz 2020. gada aprīļa beigām Slovēnijas iestādes atbilstoši pagaidu regulējumam valsts atbalsta pasākumiem (Komisija regulējumu pieņēma 2020. gada 19. marta paziņojumā) bija pieņēmušas divus pasākumu kopumus, lai izlīdzinātu Covid-19 satricinājumu. Pirmais satricinājuma mazināšanas pasākumu kopums, kura vērtība ir aptuveni 3,1 miljardi EUR, kas atbilst aptuveni 6,4 % no IKP, galvenokārt ir vērsts uz nodarbinātības un sociāli neaizsargāto grupu aizsardzību. Valsts sedz darba samaksas kompensāciju, slimības pabalstu un sociālā nodrošinājuma iemaksas darbinieku pagaidu atlaišanas gadījumos, kā arī pensijas apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kas paliek darba vietā. Lai atvieglotu uzņēmumu un mājsaimniecību likviditātes ierobežojumus, aizdevumu apkalpošanu var atlikt uz laiku līdz 12 mēnešiem. Otrā pakete, kuras vērtība ir aptuveni 2 miljardi EUR, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 4,2 % no IKP, galvenokārt sniedz likviditātes atbalstu uzņēmumiem. Pakete ietver valsts garantiju shēmu ar banku starpniecību, kas ļauj piešķirt valsts garantētus aizdevumus lieliem uzņēmumiem līdz 70 % apmērā no pamatsummas un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) līdz 80 % apmērā no pamatsummas. Nodokļu maksājumu atlikšana, atbrīvojumi no sociālajām iemaksām un publisko iestāžu līgumsaistību maksājumu paātrināšana ir iecerēta tam, lai palīdzētu uzņēmumiem mazināt problēmas ar likviditāti un ar piekļuvi finansējumam.

(19)

Pieaugot pieprasījumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem Covid-19 krīzes sākumā, Slovēnija saskarās ar grūtībām nodrošināt pietiekamu veselības aprūpes kapacitāti. Vīrusa uzliesmojums ir atklājis strukturālas problēmas veselības aprūpes sistēmā. Piemēram, salīdzinoši zemais ārstu blīvums ir papildu problēma cīņā pret epidēmiju. Tādēļ ir svarīgi pieņemt darbā vairāk apmācītu veselības aprūpes darbinieku, aizsargāt viņu darba apstākļus un nodarbināt viņus tur, kur tas visvairāk vajadzīgs. Izšķiroša nozīme ir tādas diagnostikas, testu un e-veselības rīku ieviešanai, kas ļauj veikt turpmākus pasākumus un telemedicīnu. Svarīgi ir arī tādi mērķtiecīgi pētījumi un inovatīvi risinājumi, kas palīdz sabiedrības veselības dienestiem vākt un izmantot anonimizētus datus, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Krīze uzsver nepieciešamību aizsargāt finansēšanas spējas veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, kurās abās vēl jāveic strukturālas reformas. Jauna veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas tiesību akta savlaicīga pieņemšana un īstenošana, veselības aprūpes sistēmas finanšu avotu paplašināšana un finanšu rezervju izveide mazinās finanšu resursu svārstības ekonomikas cikla laikā. Ilgtermiņa aprūpes tiesību akta trūkums ir ierobežojis Slovēnijas spēju cīnīties pret Covid-19 pandēmiju visvairāk skartajās aprūpes sistēmas vietās. Tā kā vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar hroniskām slimībām ir paaugstināts smagas slimības risks vīrusa dēļ, ir jāpieliek ievērojamas papildu pūles, lai nodrošinātu kvalitatīvus ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus ciešā saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumiem.

(20)

Covid-19 pandēmijas izraisītā veselības un ekonomikas krīze ir radījusi vēl nepieredzētu spiedienu uz Slovēnijas darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmu. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara prognozi bezdarbs 2020. gadā pieaugs līdz 7 %, bet 2021. gadā mazināsies līdz 5,1 %. Lai ierobežotu straujo bezdarba pieaugumu visvairāk skartajās nozarēs, Slovēnija ir reaģējusi, pieņemot visaptverošu politiku, kurā preventīvie pasākumi apvienoti ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt darba ņēmēju ātru atgriešanos darba tirgū. Nozīmīgajiem politikas risinājumiem, kas izstrādāti, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, vajadzētu būt vērstiem uz to, lai panāktu noturīgu un taisnīgu ekonomikas atveseļošanu, stiprinot pašreizējo aktīva darba tirgus politiku un nodarbinātības saglabāšanas shēmas, tostarp saīsināta darbalaika shēmas, un ieviešot citu uzņēmumiem paredzētu atbalstu ar noteiktu termiņu, piemēram, algas subsīdijas un atbrīvojumus no sociālā nodrošinājuma iemaksām. Šie pasākumi palīdzētu mazināt ienākumu zaudējumus visiem darba ņēmējiem, tostarp tiem, kuri strādā nestandarta nodarbinātībā, kā arī pašnodarbinātām personām. Elastīgs darba režīms, tostarp darba vietas elastīgums (piemēram, noteikumi par tāldarbu), darbalaika elastīgums (piemēram, noteikumi par elastīgu darbalaiku) un darba organizācijas elastīgums (piemēram, uzņēmuma iekšējie pakalpojumi) var būtiski saglabāt nodarbinātību ierobežošanas pasākumu laikā un atsākot saimniecisko darbību. Uzņēmējdarbības gara veicināšanai būs izšķiroša nozīme, lai atjaunotu ekonomiku un veiktu nepieciešamās korekcijas pēc Covid-19 krīzes. Tādēļ ir īpaši svarīgi atbalstīt pašnodarbinātās personas, samazinot administratīvo slogu un finansiālo neizdevīgumu salīdzinājumā ar darba ņēmējiem.

(21)

Lai mazinātu Covid-19 krīzes sociālo ietekmi, ir būtiski, lai Slovēnija turpinātu nodrošināt atbilstošu sociālo pabalstu kopumu. Tādēļ būs regulāri jāuzrauga krīzes ietekme uz nabadzību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo īpaši vecāka gadagājuma sievietēm, kurām nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāji jau pirms krīzes bija augstāki nekā vidēji ES. Paredzams, ka grozījumi pensiju tiesību aktos, ko Nacionālā asambleja pieņēma 2019. gada novembrī, uzlabos jaunpienākušo pensionāru pensiju adekvātumu, savukārt pašreizējie pensionāri, tostarp tie, kas atrodas uz nabadzības sliekšņa vai zem tā, no tā negūs labumu. Papildu finansiālais atbalsts, kas tiek piedāvāts organizācijām, kas darbojas pirmajās līnijās, nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmija nesamērīgi neskar cilvēkus, kuriem draud sociālā atstumtība, un ka tiek apmierinātas viņu pamatvajadzības, piemēram, ikdienas pārtika un veselības aprūpe.

(22)

Likviditātes pasākumi uzņēmumiem tika ieviesti 2020. gada aprīlī, bet joprojām pastāv dzīvotspējīgi uzņēmumi, piemēram, mazāki inovatīvi un strauji augoši uzņēmumi, kuriem nav pietiekamas kredītvēstures, kas ļautu bankām pamatot aizdevumu izsniegšanu šiem uzņēmumiem. Varētu būt nepieciešama labāka piekļuve alternatīvam finansējumam, tostarp pašu kapitāla finanšu instrumentiem (piemēram, riska kapitālam), jo īpaši tādās valstīs kā Slovēnija, kur kapitāla tirgi nav pietiekami attīstīti. Slovēnijas esošos pašu kapitāla instrumentus varētu izmantot kā iespēju novirzīt atbalsta līdzekļus tiem uzņēmumiem, kas veiksmīgi izkļūst no krīzes, piemēram, inovatīviem MVU, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, kā to plānojušas citas dalībvalstis. Savienības noteikumos paredzēto aizsardzības pasākumu piemērošana nodrošinās, ka šāda līdzekļu iepludināšana negatīvi neietekmēs uzņēmumu efektivitāti vai ekonomisko konkurenci.

(23)

Covid-19 krīze ir nopietni ietekmējusi pēc visiem citiem parametriem dzīvotspējīgu uzņēmumu un mājsaimniecību spēju nomaksāt rēķinus. Ja nekas netiktu darīts, liela daļa privātā sektora kļūtu maksātnespējīga. Viens no uzņēmumu likviditātes nodrošināšanas pasākumiem, ko ieviesusi Slovēnijas valdība, ir nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piemērotais 12 mēnešu moratorijs ienākumus nesošu banku aizdevumu atmaksai. Šo un līdzīgu pasākumu efektivitāte un lietderība ir rūpīgi jāizvērtē un jāuzrauga. Būtu arī ātri jānovērš jebkāda šo pasākumu negatīvā ietekme, lai visos gadījumos nodrošinātu finanšu stabilitāti.

(24)

Grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem, ir vajadzīga ne tikai likviditāte un finansējums, bet arī labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Tas ietver ne tikai Covid-19 palīdzības pasākumu ātru un nebirokrātisku īstenošanu, bet arī daudz ko citu. Valsts lielais regulatīvais un administratīvais slogs rada izmaksas, ko grūtībās nonākuši uzņēmumi šajos sarežģītajos laikos vienkārši nevar atļauties. Birokrātijas samazināšana, kas saistīta, piemēram, ar atļaujām, ziņošanas pienākumiem un nodokļu procedūrām, ir efektīvs veids, kā nodrošināt tūlītējus, ievērojamus atvieglojumus uzņēmumiem, neradot slogu valsts budžetam un netiešā veidā – nodokļu maksātājiem. Noteikumu modernizēšana ļaus speciālistiem piedāvāt rentablākus un inovatīvākus pakalpojumus, kas uzņēmumiem tagad ir vajadzīgi. Slovēnija ir izveidojusi instrumentus administratīvā sloga samazināšanai, tostarp “vienoto dokumentu” un “MVU testu”. Šos jaunos rīkus tagad var maksimāli izmantot, lai sniegtu tūlītēju atbalstu. Krīze radīs papildu noslogojumu komercstrīdu izšķiršanas un ekonomisko noziegumu kriminālvajāšanas procedūrām. Maksātnespējas regulējumā lielāka uzmanība būs jāpievērš arī tam, lai izvairītos no maksātnespējas, kas saistīta ar krīzi, lai ātri likvidētu dzīvotnespējīgus uzņēmumus un lai sniegtu otro iespēju iesaistītajām personām.

(25)

Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, būs svarīgi pasteidzināt labā sagatavotības stadijā esošo publisko investīciju projektu īstenošanu un veicināt privātās investīcijas, tostarp, veicot attiecīgas reformas. Viena no šādām investīcijām varētu būt zaļās pārkārtošanās veicināšana ar ilgtspējīgiem projektiem, piemēram, atteikšanās no ogļraktuvēm un ar oglēm darbināmas elektroenerģijas ražošanas. Investīcijas pārejā uz zaļo ekonomiku, kā aprakstīts Slovēnijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, var palīdzēt sniegt īstermiņa stimulu, lai atgūtos no Covid-19 pandēmijas un vidējā termiņā pēc tās. Tas var ietvert pašreiz zemā atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu, enerģētikas infrastruktūras stiprināšanu, gaisa piesārņojuma mazināšanu, kas Slovēnijas apdzīvotajās vietās un pilsētās pārsniedz ES vidējo rādītāju, aprites ekonomikas stiprināšanu, sociālās uzņēmējdarbības atbalstīšanu un centienu paātrināšanu, lai ierobežotu iespējamo ietekmi uz reģioniem un nozarēm, kuras pāreja skar visvairāk. Pašreizējais emisiju samazinājums būtu īslaicīgs, ja ekonomikas atveseļošanas paketēs pienācīga uzmanība netiks veltīta investīcijām tīrā enerģijā un klimata jomā, kā rezultātā Slovēnija atpaliktu no saviem klimata mērķrādītājiem. 2021.–2027. gada laikposmam paredzēto līdzekļu plānošana Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kas aplūkots Komisijas priekšlikumā, varētu palīdzēt Slovēnijai risināt dažas no problēmām, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši teritorijās, kas ietvertas 2020. gada ziņojuma par valsti D pielikumā. Tas ļautu Slovēnijai optimāli izmantot minēto fondu.

(26)

Lai ekonomika atveseļošana sevī ietvertu ilgtspējības principu, būs vajadzīgas investīcijas ar mērķi pilnveidot ilgtspējīgu transportu un atbalstīt sabiedrisko pasažieru transportu un ilgtspējīgus savienojumus, jo īpaši dzelzceļa jomā. Covid-19 krīze ir radījusi papildu problēmas kravu un tranzīta pārvadājumiem, un, lai gan Slovēnija ir veikusi nepieciešamos pasākumus un sekmējusi preču, jo īpaši kritiski svarīgu preču, plūsmu, tā negatīvi ietekmēs valsts ekonomikas izaugsmi.

(27)

Izejas un atveseļošanas stratēģijas ietvaros būs svarīgi atbalstīt investīcijas pētniecībā un inovācijā, kas ir ļoti būtisks produktivitātes un ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks. Pat pirms krīzes Slovēnija tika novērtēta tikai kā “mērena novatore”, kas palēnināja tās centienus panākt valstis ar labāko sniegumu. Uzņēmējdarbības sektors ir atbildīgs par 75 % no izdevumiem pētniecībai un izstrādei. Ekonomikas lejupslīde no jauna apdraud pētniecību un izstrādi un inovāciju uzņēmumos. Salīdzinoši zemie inovācijas rādītāji, jo īpaši MVU vidū, palēnina Covid-19 krīzē nepieciešamo inovatīvu uzņēmējdarbības procesu un risinājumu izstrādi un izplatīšanu. Ir vajadzīgas investīcijas, lai palīdzētu inovatīviem MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar jaunām tehnoloģijām un radikālām inovācijām, paplašināt ražošanu. Sadarbība starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem galvenokārt attiecas tikai uz vidējo un augsto tehnoloģiju nozarēm. Pētniecības organizāciju un augstākās izglītības iestāžu izveidoto zināšanu nodošanas biroju efektivitāte ievērojami atšķiras. Saiknei starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem ir būtiska nozīme, lai sekmīgi pārvērstu zināšanas inovācijā, uzlabotu valsts pētniecības un inovācijas rādītājus un veicinātu ekonomikas izaugsmi. Publiskie izdevumi pētniecības un izstrādes jomā bija pieticīgi un daļēji atkarīgi no Savienības struktūrfondiem. Lai atgūtos no šīs krīzes, prioritāte būs jāpiešķir publiskām investīcijām pētniecībā un inovācijā, tostarp tehnoloģiskajā un lietišķajā pētniecībā.

(28)

Digitālajai pārveidei būs izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes. Valsts potenciālu šajā jomā ilustrēja tāldarba shēmu un tiešsaistes tirdzniecības risinājumu straujā izvēršana dažos Slovēnijas uzņēmumos krīzes sākumā. Lielāka digitalizācija uzņēmējdarbības modeļos un ražošanas procesos šīs pārmaiņas atraisītu arī citās ekonomikas nozarēs. Slovēnija var balstīties uz esošajām zināšanām un izcilām spējām robotikas, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģiju jomā, lai atbalstītu digitalizācijas paplašināšanu, aptverot mazāk attīstītas tradicionālās nozares. Pašlaik pieejamo publiskā sektora datu plašā klāsta atkārtota izmantošana varētu atbalstīt inovāciju un lielo datu ekonomiku. Darbinieku digitālo prasmju uzlabošana varētu salīdzinoši ātri palielināt viņu nodarbināmību un atbalstīt ekonomikas atveseļošanu. Lietotājdraudzīgu e-pārvaldes pakalpojumu un digitālo publisko pakalpojumu ieviešana palīdzētu vēl vairāk samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Kaut arī virkne tiešsaistes publisko pakalpojumu jau ir pieejami, lai tos sāktu izmantot privātpersonas un uzņēmumi, būs vajadzīgi centieni palielināt iedzīvotāju uzticēšanos tiešsaistes darījumiem un to drošībai (piemēram, valsts elektroniskā identifikatora ieviešana, kiberdrošība un privātuma aizsardzības mehānismi). Ātrdarbīgi un uzticami platjoslas savienojumi (fiksētie un mobilie), tostarp lauku apvidos, ir neaizstājami, lai attīstītu nozīmīgus sociālos un ekonomiskos pakalpojumus tiešsaistē. 5G tīklu izvēršana ir atkarīga no savlaicīgas 5G spektra piešķiršanas.

(29)

Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā parastās nodarbības visos izglītības līmeņos ir aizstātas ar attālinātām mācībām. Lai mācītos tiešsaistē, ir vajadzīga atbilstoša digitālā infrastruktūra, izglītības materiāli un skolotāji ar vajadzīgajām prasmēm un atbalstu efektīvai mācīšanai. Visiem izglītojamajiem, jo īpaši neaizsargātām grupām, tostarp personām ar invaliditāti un personām no lauku apvidiem, ir jābūt pienācīgai piekļuvei attālinātām mācībām un pienācīgām digitālajām prasmēm, lai pilnā mērā gūtu labumu no attālinātām mācībām. Digitālajām kompetencēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība skolu mācību programmās, jo īpaši, lai uzlabotu darba ņēmēju prasmes. Tas ļautu plašāk izmantot tāldarbu un digitālos pakalpojumus, labāk pieskaņot digitālās prasmes darba tirgus prasībām, kā arī iekļaut mazāk aizsargātas grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus vai lauku apvidos dzīvojošus cilvēkus.

(30)

Slovēnijai adresētie ieteikumi, kas izklāstīti šajā ieteikumā (“2020. gada valstij adresētie ieteikumi”), pievēršas Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atveseļošanas veicināšanai, taču 2019. gada valstij adresētie ieteikumi attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. 2019. gada valstij adresētie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgadā. Tas ietver 2019. gada valstij adresētos ieteikumus, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Visi 2019. gada valstij adresētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, tostarp pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

(31)

Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu, kas gūts ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā. Nodrošinot 2020. gada valstij adresēto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Slovēnija sekmēs progresu IAM sasniegšanā un dos ieguldījumu kopīgos pūliņos nodrošināt konkurētspējīgu ilgtspēju Savienībā.

(32)

Cieša ekonomiku koordinācija ekonomiskajā un monetārajā savienībā ir būtiska, lai panāktu strauju atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās ietekmes. Slovēnijai kā dalībvalstij, kuras valūta ir euro, būtu jānodrošina, ka tās politika turpina atbilst 2020. gada ieteikumiem eurozonai un tiek koordinēta ar politiku, ko īsteno pārējās dalībvalstis, kuru valūta ir euro, vienlaikus ņemot vērā Eurogrupas politiskās norādes.

(33)

Komisija 2020. gada Eiropas pusgada kontekstā ir veikusi Slovēnijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2020. gada stabilitātes programmu, 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti valstij adresētie ieteikumi, kas Slovēnijai adresēti iepriekšējos gados. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Slovēnijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(34)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (9) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2.

3.