(1)

Komisija 2019. gada 17. decembrī pieņēma gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, tādējādi uzsākot 2020. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Komisija 2019. gada 17. decembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Ungārija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)

2020. gada ziņojums par Ungāriju tika publicēts 2020. gada 26. februārī. Tajā bija izvērtēts, kā Ungārija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2019. gada 9. jūlijā (3) (“2019. gada valstij adresētie ieteikumi”), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Ungārijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija Covid-19 uzliesmojumu oficiāli pasludināja par pasaules mēroga pandēmiju. Tā ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Tā pakļauj valstu veselības sistēmas smagai spriedzei, rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, izraisa svārstīgumu finanšu tirgos, rada patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē dažādas nozares. Tā apdraud cilvēku darbvietas un ienākumus, kā arī uzņēmumu darbību. Tā ir izraisījusi ievērojamu ekonomikas satricinājumu, kam jau ir nopietnas sekas Savienībā. Komisija 2020. gada 13. martā pieņēma paziņojumu, kurā aicināja koordinēt rīcību, reaģējot uz krīzi ekonomikā, un iesaistīt visus dalībniekus valstu un Savienības līmenī.

(4)

Vairākas dalībvalstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vai ieviesušas ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt stingri samērīgiem, nepieciešamiem, ar ierobežotu ilgumu un saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Uz tiem būtu jāattiecina demokrātiskā pārraudzība un iespēja tos neatkarīgi pārskatīt tiesā.

(5)

2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu. Šī vispārējā izņēmuma klauzula, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā un 10. panta 3. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (4) 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, atvieglo budžeta politikas koordināciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Komisija savā 2020. gada 20. marta paziņojumā pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 pandēmijas dēļ, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai, un aicināja Padomi apstiprināt šo secinājumu. Dalībvalstu finanšu ministri 2020. gada 23. martā piekrita Komisijas novērtējumam. Viņi bija vienisprātis, ka nopietnā ekonomikas lejupslīde prasa apņēmīgu, vērienīgu un koordinētu atbildi. Vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Attiecībā uz korektīvo daļu Padome uz Komisijas ieteikuma pamata var arī nolemt pieņemt pārskatītu fiskālo trajektoriju. Vispārējā izņēmuma klauzula neaptur Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās procedūras. Tā ļauj dalībvalstīm atkāpties no budžeta prasībām, kas tiktu piemērotas parastā situācijā, un vienlaikus dod iespēju Komisijai un Padomei veikt vajadzīgos politikas koordinācijas pasākumus pakta ietvaros.

(6)

Ir jāturpina pasākumi, lai ierobežotu un kontrolētu Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, stiprinātu valstu veselības sistēmu noturību, mazinātu pandēmijas sociālekonomiskās sekas, izmantojot atbalsta pasākumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un nodrošinātu pienācīgus veselības un drošības apstākļus darbavietās nolūkā atsākt saimniecisko darbību. Savienībai būtu pilnībā jāizmanto dažādie tās rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus minētajās jomās. Vienlaikus dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā kopā, lai sagatavotu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atgriešanos pie mūsu sabiedrību un ekonomiku normālas darbības un ilgtspējīgas izaugsmes, citstarp integrējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un mācoties no krīzes laikā gūtās pieredzes.

(7)

Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka iekšējais tirgus ir pietiekami elastīgs, lai spētu pielāgoties ārkārtas situācijām. Tomēr, lai nodrošinātu ātru un vienmērīgu pāreju uz ekonomikas atveseļošanas posmu, preču un pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, būtu jāatceļ tie ārkārtas pasākumi, kas kavē iekšējā tirgus normālu darbību, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami. Pašreizējā krīze rāda, ka veselības nozarē ir vajadzīgi krīžgatavības plāni. Starp svarīgākajiem elementiem plašāku krīžgatavības plānu izstrādē ir minamas uzlabotas iepirkuma stratēģijas, diversificētas piegādes ķēdes un būtiskāko materiālu stratēģiskās rezerves.

(8)

Savienības likumdevējs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2020/460 (5) un (ES) 2020/558 (6) jau ir grozījis attiecīgos tiesiskos regulējumus, lai dalībvalstīm ļautu mobilizēt visus neizmantotos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem nolūkā novērst Covid-19 pandēmijas ārkārtējās sekas. Minētie grozījumi nodrošinās papildu elastīgumu, kā arī vienkāršotas un racionalizētas procedūras. Lai mazinātu spiedienu uz naudas plūsmu, dalībvalstis 2020.–2021. grāmatvedības gadā var arī izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi no Savienības budžeta. Ungārija tiek mudināta pilnībā izmantot šīs iespējas, lai palīdzētu visvairāk skartajām personām un nozarēm.

(9)

Visticamāk, Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās sekas dažādās teritorijās izpaudīsies nevienmērīgi, jo tām ir atšķirīgi specializācijas modeļi, jo īpaši reģionos, kuros trūkst galveno aktīvu vai kuri ievērojami paļaujas uz nozarēm, kas ir atkarīgas no tiešas darījumdarbības ar patērētājiem. Tas rada būtisku risku, ka Ungārijā palielināsies teritoriālā nevienlīdzība, pastiprinot jau novēroto atšķirību palielināšanās tendenci starp pilsētu un lauku rajoniem. To papildina risks, ka uz laiku izirs konverģences process starp dalībvalstīm, tāpēc pašreizējā situācijā ir vajadzīga mērķtiecīga politiska atbildes reakcija.

(10)

Ungārija 2020. gada valsts reformu programmu iesniedza 2020. gada 5. maijā un 2020. gada konverģences programmu – 2020. gada 4. maijā. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(11)

Uz Ungāriju šobrīd attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu.

(12)

Padome 2019. gada 14. jūnijā ieteica Ungārijai nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu nominālais pieaugums (7) nepārsniedz 3,3 % 2019. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Komisijas kopējais novērtējums apstiprina būtisku novirzi no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2019. gadā un 2018. un 2019. gadā, aplūkojot abus kopā. Tomēr, ņemot vērā vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, Ungārijai nav jāveic papildu pasākumi saskaņā ar būtiskas novirzes procedūru.

(13)

Valdība savā 2020. gada konverģences programmā plāno, ka nominālā bilance pasliktināsies, proti, deficīts palielināsies no 2,0 % no IKP 2019. gadā līdz 3,8 % no IKP 2020. gadā. Deficīts saskaņā ar prognozēm samazināsies līdz 2,7 % no IKP 2021. gadā un pakāpeniski sasniegs 1,0 % no IKP līdz 2024. gadam. Vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gadā bija samazinājusies līdz 66,3 % no IKP, taču saskaņā ar 2020. gada konverģences programmu paredzams, ka 2020. gadā tā palielināsies līdz 72,6 %. Covid-19 pandēmijas dēļ makroekonomisko un fiskālo perspektīvu ietekmē liela nenoteiktība. Budžeta prognožu pamatā ir riski, proti, riski, kas saistīti ar izdevumiem, kuri ir lielāki, nekā prognozēts (atbilstoši iepriekšējām tendencēm par lieliem izdevumiem gada beigās), kā arī potenciāli mazākiem ieņēmumiem, nekā prognozēts, jo prognozes, šķiet, ir atkarīgas no zināma ieņēmumu pieauguma.

(14)

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju – un atbilstoši saskaņotai Savienības mēroga pieejai –, Ungārija ir laikus noteikusi budžeta pasākumus, lai palielinātu savas veselības sistēmas intensīvās aprūpes kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajām personām un nozarēm. Saskaņā ar 2020. gada konverģences programmu minētie budžeta pasākumi 2020. gadā sasniedza 2,8 % no IKP, un tos pilnībā finansē, izmantojot budžeta izdevumu pārdali, rezerves un jaunus nodokļus. Tie ietver pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt darba tirgu, nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem un izmaksas, kas saistītas ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ir izziņoti papildu pasākumi atveseļošanas atbalstam (1,4 % no IKP) un darba tirgus atbalstam (0,4 % no IKP), bet tie vēl nav precizēti. Turklāt Ungārija ir pieņēmusi pasākumus, kuri, neradot tiešu ietekmi uz budžetu, palīdzēs nodrošināt likviditātes atbalstu uzņēmumiem, un saskaņā ar 2020. gada konverģences programmas aplēsi tie sasniegs 1,5 % no IKP. Iestādes strādā pie papildu pasākumiem 0,3 % apmērā no IKP. Minētie pasākumi ietver kredītu garantiju programmas un valdības garantētus aizdevumus. 2020. gada konverģences programmā paziņoto fiskālo pasākumu vispārējā ietekme uz budžetu atšķiras no tās, kas iekļauta Komisijas 2020. gada pavasara prognozē, jo Komisija novērtēja un ņēma vērā tikai tos pasākumus, kas bija pietiekami precizēti. Kopumā Ungārijas veiktie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kas sniegtas Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumā. Visu izziņoto ārkārtas pasākumu un fiskālo atbalsta pasākumu pilnīga precizēšana un pieņemšana, kam sekotu fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kad to ļaus ekonomikas apstākļi, palīdzēs saglabāt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(15)

Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada pavasara prognozi ar nemainīgas politikas pieņēmumu, Ungārijas vispārējās valdības budžeta bilance tiek prognozēta –5,2 % apmērā no IKP 2020. gadā un –4,0 % apmērā no IKP 2021. gadā. Tiek prognozēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2020. gadā sasniegs 75,0 %.

(16)

Padome 2019. gada 14. jūnijā saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu konstatēja, ka 2018. gadā Ungārijā tika novērota būtiska novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā konstatēto būtisko novirzi, Padome 2019. gada 14. jūnijā izdeva ieteikumu (8), kurā tā ieteica Ungārijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu nominālais pieaugums nepārsniedz 3,3 % 2019. gadā un 4,7 % 2020. gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % un 0,75 % apmērā no IKP. Padome 2019. gada 5. decembrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/2172 (9), ar ko konstatē, ka Ungārija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu, un 2019. gada 5. decembrī sniedza pārskatītu ieteikumu (10). Padome 2019. gada 5. decembra ieteikumā aicināja Ungāriju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu nominālais pieaugums 2020. gadā nepārsniedz 4,7 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,75 % apmērā no IKP 2020. gadā. Pamatojoties uz Komisijas 2020. gada vispārējo novērtējumu un ņemot vērā vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu 2020. gadam, kas ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, tiek uzskatīts, ka Ungārija ir efektīvi rīkojusies, reaģējot uz 2019. gada 5. decembra ieteikumu.

(17)

Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma 126. panta 3. punktu, jo Ungārija 2020. gadā plāno pārkāpt deficīta robežvērtību, kas ir 3 % no IKP. Kopumā Komisijas analīze liecina, ka Līgumā un Regulā (EK) Nr. 1467/97 noteiktais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(18)

Valdība 2020. gada 11. martā izsludināja apdraudējuma stāvokli. 12. martā tika slēgtas robežas ceļotājiem, izņemot pilsoņiem, kas atgriežas, un Eiropas Ekonomikas zonas iedzīvotājiem, kā arī regulāriem robežšķērsojošiem darba ņēmējiem. Preču tranzīts palika atļauts. 2020. gada 16. martā tika slēgtas agrīnās bērnu izglītības iestādes, skolas un universitātes, un sākās mācības tiešsaistē. Sākot ar 2020. gada 17. martu, nebūtiskie veikali bija jāslēdz plkst. 15, un restorāni varēja palikt atvērti tikai, lai izsniegtu ēdienu līdznešanai. 2020. gada 28. martā tika ieviesta daļēja komandantstunda – proti, cilvēki varēja atstāt savas dzīvesvietas teritoriju tikai pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ – un distancēšanās no citiem cilvēkiem. Pirms Covid-19 uzliesmojuma Ungārijas ekonomikā bija vērojams pakāpenisks attīstības tempa kritums pēc vairākiem izcilas izaugsmes gadiem. Reālais IKP 2019. gadā pieauga par 4,9 %. Pēc vīrusa uzliesmojuma ierobežošanas pasākumi tika īstenoti salīdzinoši ātri, un oficiālais gadījumu skaits līdz šim ir bijis neliels. Tomēr sagaidāms, ka pasaules recesija īpaši smagi ietekmēs eksportu sakarā ar ļoti ciklisku nozaru, piemēram, autobūves, dominējošo lomu. Sagaidāms, ka tā skars arī tūrisma un transporta pakalpojumus, kurus ietekmē ceļošanas ierobežojumi. Kopumā tiek prognozēta strauja recesija, sākot ar martu, tad tiek prognozēta pakāpeniska ekonomikas atveseļošana no gada otrās puses, jo tiek pieņemts, ka ierobežošanas pasākumi tiks pakāpeniski atcelti. Bezdarbs varētu strauji pieaugt darba tirgus elastīguma dēļ. Ekonomikas rādītāji 2020. gadā būs atkarīgi no ierobežojumu perioda ilguma, kā arī no ekonomikas politikas reakcijas. Komisijas 2020. gada pavasara prognozē paredzēts reālā IKP samazinājums par 7 % 2020. gadā, kam sekos atveseļošana par 6 % 2021. gadā.

(19)

Kopš marta vidus valdība ir paziņojusi par vairākiem pasākumu posmiem nolūkā mazināt Covid-19 krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi. Centrālā banka ir pieņēmusi pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sektora likviditāti. Citi likviditāti palielinoši pasākumi mājsaimniecībām un uzņēmumiem ietver a) maksājumu moratoriju līdz 2020. gada 31. decembrim attiecībā uz aizdevumiem un finanšu nomas līgumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām un b) procentu likmes maksimuma noteikšanu patēriņa kredītiem. Izstrādājot un īstenojot šos pasākumus, ir jāņem vērā banku sektora noturība. Papildu pasākumi, kas galvenokārt vērsti uz krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, piemēram, tūrismu un pakalpojumiem, ietver pagaidu nodokļu samazinājumus un atbrīvojumus no nodokļiem, investīciju subsīdijas, infrastruktūras attīstību, subsidētus un garantētus aizdevumus un kapitāla programmas. Lai saglabātu darbvietas, valdība ir uzsākusi divu veidu darba tirgus pasākumus. Saīsinātā darbalaika shēma sedz līdz 70 % no zaudētās algas trīs mēnešu garumā, ievērojot konkrētus nosacījumus, un īpaša algas subsīdija ir paredzēta pētniecības un izstrādes jomas darbiniekiem. Valdība pavirzīja uz priekšu iepriekš plānoto sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājumu par vienu ceturksni un paziņoja par vienreizēju algas piemaksu veselības aprūpes sektorā. Kopumā, lai gan fiskālo pasākumu mērķis ir atbalstīt uzņēmumus un saglabāt darbvietas, to tvērums un segums joprojām ir ierobežots salīdzinājumā ar pasākumiem, ko veic lielākā daļa dalībvalstu. Turklāt tos ir plānots finansēt, pārdalot budžeta nodaļas un ar no jauna paaugstinātiem nodokļiem, un tādēļ sagaidāms, ka no makroekonomikas stabilizācijas perspektīvas tiem būs ierobežota ietekme.

(20)

Dažādi veselības rezultātu aspekti joprojām bija sliktāki nekā lielākajā daļā dalībvalstu, kas jo īpaši atspoguļo riska faktoru lielo izplatību starp iedzīvotājiem un veselības aprūpes nodrošinājuma ierobežoto efektivitāti. Publiskā daļa veselības izdevumos Ungārijā bija ievērojami mazāka nekā vidēji Savienībā. Kaut gan neapmierināto medicīnisko vajadzību līmenis ir zems, to Ungārijas iedzīvotāju skaits, kuri paļaujas uz personīgiem izdevumiem ir virs Savienības vidējā rādītāja, un šīs personas arvien vairāk ir spiestas izmantot privātus veselības pakalpojumus. Tas palielina Ungārijas mājsaimniecību finansiālo grūtību riskus, negatīvi ietekmējot sociālo taisnīgumu un veselības rezultātus. Lai racionalizētu resursu izmantošanu veselības sistēmā, samazinātu nevienlīdzību piekļuvē un uzlabotu aprūpes kvalitāti, ir vajadzīgas papildu investīcijas un visaptverošas reformas. Profilaktiskie un primārās aprūpes pakalpojumi netiek pietiekami finansēti, un to potenciāls uzlabot veselības sistēmas kvalitāti, piekļūstamību un izmaksu efektivitāti joprojām netiek pietiekami izmantots. Lai gan iestādes ir sākušas strādāt, lai mazinātu Ungārijas ievērojamo veselības darbinieku trūkumu, reģionālās atšķirības veselības aprūpes personāla sadalījumā joprojām kavē piekļuvi aprūpei dažās teritorijās un dažām neaizsargātām grupām, piemēram, marginalizētajiem romiem, taču arī personas ar invaliditāti saskaras ar īpašiem šķēršļiem. Ņemot vērā pieprasījuma satricinājumu veselības sistēmās, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, ir vajadzīga strauja rīcība, lai sāktu risināt šīs strukturālās problēmas un palielinātu Ungārijas veselības sistēmas noturību.

(21)

Slimības uzliesmojuma sociālekonomiskās sekas var būt ievērojamas, un vēl ir jāizvērtē ietekme, ko rada valdības 2020. gada 18. marta dekrēts, ar ko atļauj abpusēji saskaņotas atkāpes no Darba kodeksa. Saskaņā ar Komisijas prognozi bezdarbs 2020. gadā pieaugs līdz 7,0 %, bet 2021. gadā mazināsies – līdz 6,1 %. Krīzes pārmērīgi skartās nozares veido lielu daļu no Ungārijas ekonomikas; tajās nodarbināti mazkvalificēti un vidēji kvalificēti darbinieki ar ļoti elastīgiem darba līgumiem. Līdz 2020. gada sākumam kopējais nodarbinātības līmenis turpināja uzlaboties līdz ar spēcīgu ekonomikas izaugsmi, taču tas nedeva vienādu labumu visām grupām. Nodarbinātības atšķirības starp prasmju grupām un starp vīriešiem un sievietēm joprojām bija lielas salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju, un pēdējās ir daļēji skaidrojamas ar ierobežoto kvalitatīvas bērnu aprūpes piedāvājumu. Sabiedrisko darbu shēma nebija efektīva attiecībā uz dalībnieku iekļaušanu primārajā darba tirgū, bet tās mērogs joprojām bija ievērojams, neraugoties uz to, ka tas tika samazināts. Ir iespējams stiprināt citus politikas pasākumus, lai efektīvi palīdzētu bezdarbniekiem vai neaktīviem cilvēkiem atrast darbu vai piekļūt apmācībai, un tādējādi panākt, ka šie pasākumi ir mērķtiecīgāki. Bezdarbnieka pabalstu ilgums ir īsākais Savienībā, proti, maksimāli trīs mēneši, kas pat labvēlīgos ekonomiskos apstākļos bija ievērojami mazāk par vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai atrastu darbu. Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem sociālās aizsardzības shēmām un pasākumiem ir jāaizsargā tie, kuriem draud darba zaudēšana, kā arī pašnodarbinātās personas un bezdarbnieki. Saīsināta darbalaika shēmas, kuru ietvaros darba ņēmēji saņem ienākumu atbalstu no valsts par nenostrādātajām stundām, ir labs veids, kā aizsargāt nodarbinātību. Pandēmijas laikā saīsināta darbalaika shēmas ir visefektīvākās, ja to pārvaldība ir vienkārša un ātra, un tiesības tās izmantot neaprobežojas ar konkrētām nozarēm vai uzņēmējdarbības veidiem.

(22)

Lai gan Ungārijas vispārējā nabadzības situācija pirms krīzes uzlabojās, lejupslīdes laikā šī tendence var strauji mainīties. Pēdējās desmitgades laikā ir palielinājusies ienākumu nevienlīdzība, kas daļēji skaidrojama ar izmaiņām nodokļu un pabalstu sistēmā. Pat pirms Covid-19 uzliesmojuma gan smaga materiālā nenodrošinātība, gan materiālā un sociālā nenodrošinātība bija liela, jo īpaši mājsaimniecībās ar vairākiem bērniem un romu vidū. Sociālas izīrēšanas nolūkiem paredzētu pašvaldības dzīvokļu trūkums un finansiālā atbalsta trūkums īrniekiem kavē mobilitāti. Minimālā ienākuma pabalsts kopš 2012. gada ir palicis nomināli nemainīgs un ir viens no zemākajiem Savienībā. Sagaidāms, ka pandēmija vissmagāk skars neaizsargātās grupas, kurām nav piekļuves aprūpei un pamatpakalpojumiem un kuras dzīvo pārapdzīvotās mājsaimniecībās. Ekonomikai atveseļojoties, būs vajadzīgi pasākumi, kas veicina šādu grupu aktivizēšanu un integrāciju darba tirgū. Jau pirms krīzes izglītības rezultāti bija zemāki par Savienības vidējo rādītāju, un tos lielā mērā ietekmēja skolēnu sociālekonomiskā situācija. Izglītības priekšlaicīgas pamešanas rādītāji bija augsti, jo īpaši romu skolēnu vidū. Neaizsargātu grupu zemā līdzdalība kvalitatīvā izglītībā ir zaudēta iespēja attīstīt cilvēkkapitālu un sociālo kohēziju. Skolotāju alga ir viena no zemākajām Savienībā. Nelielais augstākajā izglītībā iesaistīto studentu skaits neatbilst lielajam pieprasījumam pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem. Domājams, ka negaidītā pāreja uz attālinātām mācībām vēl vairāk palielinās nevienlīdzību. Ikgadējos valsts kompetenču testos gūtie dati liecina, ka ar digitālo izglītību ir grūti sasniegt daudzus skolēnus, jo trūkst digitālo rīku. Audzēkņi no nelabvēlīgas vides saskaras ar attālinātas mācīšanās negatīvo ietekmi arī pārapdzīvotu mājsaimniecību un vecāku zemās izglītības dēļ. Nesenās un pašreizējās investīcijas izglītības digitalizācijā ir bijušas nozīmīgas un ir jāturpina.

(23)

Covid-19 krīzes kontekstā ir īpaši svarīgi nodrošināt kritiskās infrastruktūras darbību un preču brīvu apgrozību visā iekšējā tirgū, kā arī sadarbībā ar kaimiņvalstīm uzraudzīt un nodrošināt piegādes ķēžu pareizu darbību. Ungārija ir neliela atvērta ekonomika ar intensīviem pārrobežu preču pārvadājumiem. Turklāt daudzi Ungārijas iedzīvotāji strādā ārvalstīs un katru nedēļu šķērso robežu. Ungārijā arī var būt vajadzīgi sezonas pārrobežu darba ņēmēji lauksaimniecībā. Pašlaik noteiktie ceļošanas ierobežojumi var aizkavēt preču un darba ņēmēju apriti, bet tos varētu atvieglot, nodrošinot zaļās joslas uz robežām.

(24)

Pakalpojumu jomā mazumtirdzniecība ir viena no visvairāk skartajām nozarēm tādu pasākumu dēļ, kas daudziem uzņēmumiem liedza darboties vispār vai ievērojami ierobežoja to darbību. Regulatīvais elastīgums veicinātu mazumtirdzniecības atjaunošanos pēc Covid-19. Ungārijā ir vislielākais reglamentēto profesiju skaits Savienībā. Profesionālajiem pakalpojumiem būs svarīga nozīme iziešanā no krīzes un atveseļošanā pēc tās. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt netraucētu piekļuvi profesijām un to praktizēšanu, optimizējot to tiesisko regulējumu un saistītās administratīvās procedūras, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem, tajā skaitā individuāliem speciālistiem, kurus krīze ir skārusi īpaši smagi. Likviditātes atbalsts uzņēmumiem, izmantojot aizdevumus un garantijas, īpašu uzmanību pievēršot MVU, ir ārkārtīgi svarīgs, un starpniekiem ir efektīvi un ātri jāīsteno likviditātes atbalsta sadale uzņēmumiem. Izstrādājot un īstenojot šos pasākumus, ir jāņem vērā banku sektora noturība. Ja būtu atļauta nodokļu maksājumu un sociālo iemaksu atlikšana un valsts iestādes ātrāk norēķinātos par līgumsaistībām, arī tas palīdzētu uzlabot MVU naudas plūsmu. Jaundibinātiem jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem var būt vajadzīgs specifisks atbalsts, piemēram, stimuli riska kapitāla fondam palielināt investīcijas šajos uzņēmumos. Šie atbalsta pasākumi arī palīdzēs izvairīties no stratēģiski svarīgu Eiropas uzņēmumu ārkārtas pārdošanas.

(25)

Pētniecība un inovācija ir būtisks ilgtermiņa izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēks. Ungārija ir uzskatāma par mērenu novatori. Svarīgs šķērslis inovācijai ir augsti kvalificētu darbinieku trūkums. Izdevumi pētniecībai un izstrādei pieaug lēni, un tos galvenokārt veicināja uzņēmumu sektors, kas saņem lielāko publisko atbalstu Savienībā. Tomēr pētniecības un izstrādes izdevumi publiskajā sektorā pēdējās desmitgades laikā ir samazinājušies. Investīcijas inovatīvos MVU, kā arī sadarbības stiprināšana starp uzņēmumiem, pētniecību, akadēmiskajām aprindām un publisko sektoru palielina valsts pētniecības un inovācijas spējas, kas vajadzīgas sakarā ar Covid-19 krīzi. Atveseļošanai ir vajadzīgas investīcijas publiskajā pētniecībā un inovācijā, kā arī atbalstoša pētniecības vide.

(26)

Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, būs svarīgi pasteidzināt labā sagatavotības stadijā esošo publisko investīciju projektu īstenošanu un veicināt privātās investīcijas, tostarp, veicot attiecīgas reformas. Ungārijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā tiek norādītas investīcijas, kas vajadzīgas, lai veiktu klimatisko pārkārtošanos un enerģētikas pārkārtošanu. Kopā ar investīcijām digitalizācijā un zaļās pārkārtošanās procesā tās padarīs Ungārijas ekonomiku ilgtspējīgāku un noturīgāku, tiklīdz valsts atgūsies no krīzes. Pašlaik energoefektivitāte dzīvojamo ēku sektorā ir zema, kas arī veicina gaisa piesārņojumu. Pastāvīgie gaisa kvalitātes standartu pārkāpumi nopietni ietekmē veselību un vidi. Galvenie gaisa piesārņojuma avoti ir cietā kurināmā sadedzināšana mājokļu sektorā, lauksaimniecība un transporta emisijas. Tikai 1 % no bruto iekšzemes enerģijas patēriņa veido mazoglekļa atjaunojamie energoresursi, un ļoti piesārņojoša biomasa veido aptuveni 10 %. Saules enerģijas iekārtām ir vērojams straujš pieaugums no zemas bāzes. Saskaņā ar valsts enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa klimatneitralitāti Ungārija plāno vairāk paļauties uz atjaunojamiem energoresursiem, galvenokārt saules enerģiju. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā enerģētikas politika var radīt zaļo izaugsmi un veicināt ekonomikas atveseļošanu. Līdz Covid-19 pandēmijas uzliesmojumam par arvien lielāku problēmu bija kļuvuši ceļu satiksmes sastrēgumi, kas rada negatīvu ekonomisko ietekmi un palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu. Arī plašākas tāldarba iespējas un pievilcīgākas sabiedriskā transporta sistēmas palīdzētu mazināt transporta ietekmi uz vidi. Aprites ekonomika joprojām ir sākotnējā posmā, sadzīves atkritumu reciklēšana nav pietiekami attīstīta, un ekonomikas instrumenti nenodrošina pietiekamus stimulus. Atkritumu apglabāšana poligonos joprojām ir galvenā atkritumu apsaimniekošanas metode. Ūdens kvalitāte un apgāde joprojām rada bažas. Ungārijas iedzīvotāju digitālās prasmes un digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos un sabiedriskajos pakalpojumos joprojām ir zem Savienības vidējā līmeņa. Būtu jāturpina centieni piedāvāt efektīvus digitālos sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. 2021.–2027. gadam paredzēto līdzekļu plānošana Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kas aplūkots Komisijas priekšlikumā, varētu palīdzēt Ungārijai risināt dažas no problēmām, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši teritorijās, kas ietvertas 2020. gada ziņojuma par valsti D pielikumā. Tas ļautu Ungārijai optimāli izmantot minēto fondu.

(27)

2020. gada 11. martā izsludinātā apdraudējuma stāvokļa ilgums nav iepriekš noteikts, un valdībai ir rīcības brīvība to saglabāt vai izbeigt. Konkrētie valdības veiktie pasākumi ilgs līdz apdraudējuma stāvokļa izbeigšanai. 2020. gada 30. martā Ungārijas parlaments pieņēma jaunu likumu, kas ļauj valdībai ar dekrētu apturēt jebkuru likumu. Piešķirtās ārkārtas pilnvaras šķiet plašākas nekā tās, kas pieņemtas citās dalībvalstīs, ņemot vērā plaši definēto pilnvaru ietekmi to apvienojumā un skaidra termiņa trūkumu. Daži ārkārtas pasākumi, kas veikti, izmantojot minētās pilnvaras, rada jautājumus par to nepieciešamību un proporcionalitāti un traucē uzņēmējdarbībai un normatīvās vides stabilitātei. Šādi pasākumi cita starpā pieļauj atkāpes no darba tiesību aktiem, militāru sadarbības koordinatoru izvietošanu stratēģiskos uzņēmumos un biržā kotēta uzņēmuma nodošanu valsts uzraudzībā. 2020. gada 26. maijā valdība Ungārijas parlamentā iesniedza likumprojektu, saskaņā ar kuru valdība tiktu aicināta izbeigt apdraudējuma stāvokli un, apdraudējuma stāvoklim beidzoties, tiktu atcelts 2020. gada 30. marta likums. Saskaņā ar pamatlikumu lēmums par apdraudējuma stāvokļa izbeigšanu joprojām ir valdības prerogatīva. Tiesu neatkarības stiprināšanai arī būtu izšķiroša nozīme, lai efektīvi pārraudzītu attiecīgos ārkārtas pasākumus.

(28)

Sociālo partneru iesaiste politikas iniciatīvās un īstenošanā pēdējos gados ir bijusi nepietiekama, kas ir vājinājis politikas veidošanas kvalitāti un paredzamību un palielinājis politikas kļūdu iespējamību. Apspriešanās un ietekmes novērtējumi regulāri ir apieti, piemērojot īpašas likumdošanas procedūras, piemēram, atsevišķu deputātu likumprojektus un steidzamas procedūras. Ieinteresēto personu iesaiste tika vēl vairāk vājināta pašreizējā sistēmā, kurā pārvalde notiek ar valdības dekrētu, jo īpaši, ņemot vērā 2020. gada 18. marta valdības dekrētu, kas pieļauj divpusējas atkāpes no Darba kodeksa.

(29)

Nopietnas bažas joprojām rada konkurences trūkums publiskā iepirkuma jomā, jo plašāka atvērtība konkurencei ir svarīgs risinājums, ar ko pārvarēt krīzi, atdzīvināt mazo uzņēmumu sektoru un palīdzēt restartēt ekonomiku. Neraugoties uz jaunajām tiesību aktu izmaiņām un publiskā iepirkuma digitalizāciju, gandrīz puse no visiem publiskajiem konkursiem ir viena piedāvājuma procedūra. Lielais to gadījumu skaits, kad tiek iesniegts tikai viens piedāvājums, mazina publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti. Publiskā iepirkuma profesionalizācija varētu palīdzēt uzlabot atbilstību Savienības noteikumiem un veicināt stratēģisko iepirkumu. Pēdējos gados Komisijas veiktajās publiskā iepirkuma revīzijās saistībā ar Savienības līdzfinansētiem projektiem tika konstatētas sistēmiskas nepilnības un atklātas vājās vietas publiskā iepirkuma kontroles sistēmā. Šo nepilnību dēļ Komisija 2019. gadā Ungārijai noteica finanšu korekcijas aptuveni 1 miljarda EUR apmērā.

(30)

Cīņa pret agresīvu nodokļu plānošanu ir būtiska nodokļu sistēmu efektivitātes un taisnīguma uzlabošanā. Nodokļu maksātāju agresīvās nodokļu plānošanas stratēģiju blakusietekme uz citām dalībvalstīm nozīmē, ka papildus Savienības tiesiskajam regulējumam ir nepieciešama koordinēta politiskā rīcība valsts līmenī. Īstenojot iepriekš saskaņotas starptautiskas un Eiropas iniciatīvas, Ungārija ir veikusi pasākumus, kas vērsti pret agresīvu nodokļu plānošanu, taču tas, ka Ungārijā netiek ieturēti nodokļi par ienākumiem, kas aizplūst uz ārzonas finanšu centriem, varētu dot iespēju peļņai aizplūst no Savienības, nesamaksājot taisnīgu nodokļu daļu. Lai gan izejošās ienākumu plūsmas, piemēram, autoratlīdzības, procentu maksājumi un dividendes ārzonas finanšu centriem, 2013.–2017. gadā bija salīdzinoši nelielas, Ungārijā ir nestabilas un salīdzinoši lielas ienākošās un izejošās kapitāla plūsmas ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, kas liecina par iespējamu neaizsargātību pret agresīvas nodokļu plānošanas praksi.

(31)

Ungārijai adresētie ieteikumi, kas izklāstīti šajā ieteikumā (“2020. gada valstij adresētie ieteikumi”), pievēršas Covid-19 pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes novēršanai un ekonomikas atveseļošanas veicināšanai, taču 2019. gada valstij adresētie ieteikumi attiecās arī uz reformām, kuras ir būtiskas, lai risinātu strukturālās problēmas vidējā līdz ilgākā termiņā. 2019. gada valstij adresētie ieteikumi nav zaudējuši aktualitāti un arī turpmāk tiks pārraudzīti visā nākamā gada Eiropas pusgadā. Tas ietver 2019. gada valstij adresētos ieteikumus, kas skar ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku. Visi 2019. gada valstij adresētie ieteikumi būtu jāņem vērā kohēzijas politikas finansējuma stratēģiskajā plānošanā pēc 2020. gada, tostarp pašreizējās krīzes ietekmes mazināšanas pasākumos un izejas stratēģijās.

(32)

Korupcija, piekļuve publiskai informācijai un plašsaziņas līdzekļu brīvība radīja bažas vēl pirms krīzes. Šajās jomās pastāv pat vēl lielāks risks, ka situācija pasliktināsies vēl vairāk apdraudējuma stāvokļa laikā, jo kontroles mehānismi ir kļuvuši vājāki. Izmeklēšana un kriminālvajāšana Ungārijā šķiet mazāk efektīva nekā citās dalībvalstīs. Trūkst apņēmīgas sistemātiskas rīcības saukšanai pie atbildības par augsta līmeņa korupciju. Atbildība par lēmumiem izbeigt izmeklēšanu joprojām rada bažas, jo nav efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pret prokuratūras lēmumiem neveikt kriminālvajāšanu par iespējamu noziedzīgu darbību. Ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi informācijai joprojām kavē cīņu pret korupciju. Atturoša prakse attiecībā uz piekļuvi publiskai informācijai var atturēt iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas no savu konstitucionālo tiesību izmantošanas.

(33)

Eiropas pusgads nodrošina satvaru pastāvīgai ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai Savienībā un tādējādi var veicināt ekonomikas ilgtspēju. Dalībvalstis savās 2020. gada valsts reformu programmās ir izvērtējušas progresu, kas gūts ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā. Nodrošinot 2020. gada valstij adresēto ieteikumu pilnīgu īstenošanu, Ungārija sekmēs progresu IAM sasniegšanā un dos ieguldījumu kopīgos pūliņos nodrošināt konkurētspējīgu ilgtspēju Savienībā.

(34)

Komisija 2020. gada Eiropas pusgada kontekstā ir veikusi Ungārijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2020. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2020. gada konverģences programmu, 2020. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti valstij adresētie ieteikumi, kas Ungārijai adresēti iepriekšējos gados. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Ungārijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(35)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2020. gada konverģences programmu, un tās atzinums (11) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2.

3.

4.

5.