EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020H0618(01)

Padomes Ieteikums (2020. gada 15. jūnijs), ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO) 2020/C 204/01

ST/7745/2020/INIT

OV C 204, 18.6.2020, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/1


PADOMES IETEIKUMS

(2020. gada 15. jūnijs),

ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO)

(2020/C 204/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 46. panta 6. punktu,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi un ieteikumi, ar kuriem izvērtē ieguldījumu, ko iesaistītās dalībvalstis (IDV) sniegušas nolūkā izpildīt saistības, par kurām panākta vienošanās, saskaņā ar minētā lēmuma 6. pantā aprakstīto mehānismu.

(2)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 6. panta 3. punktā ir paredzēts, ka uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) iesniegtā PESCO gada pārskata pamata Padomei reizi gadā ir jāpārskata, vai IDV turpina pildīt ciešākās saistības, kas ir minētas minētā lēmuma 3. pantā.

(3)

Padomes Ieteikuma (2018. gada 6. marts) par ceļvedi PESCO (2) īstenošanai 15. punktā ir paredzēts, ka, sākot no 2020. gada, Augstajam pārstāvim katra gada martā vai aprīlī būtu jāiesniedz gada pārskats, ņemot vērā pārskatītos un atjauninātos valsts īstenošanas plānus, ko IDV iesniegušas tā paša gada janvārī. Minētā ieteikuma 16. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības Militārajai komitejai būtu jāsniedz Politikas un drošības komitejai militāras konsultācijas un ieteikumi, lai tā līdz katra gada maijam varētu sagatavot Padomes pārskatu par to, vai IDV turpina pildīt ciešākās saistības.

(4)

Padomes Ieteikuma (2018. gada 15. oktobris) par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus (3), 26. punktā ir paredzēts, ka Augstajam pārstāvim minētais ieteikums būtu jāņem vērā gada pārskatā par PESCO, kas palīdzēs novērtēt, kā katra IDV īsteno ciešākās saistības.

(5)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi un ieteikumi, ar ko atjaunina un, ja nepieciešams, pastiprina minētā lēmuma pielikumā izklāstītās ciešākās saistības, ņemot vērā ar PESCO gūtos sasniegumus, lai atspoguļotu Savienības mainīgo drošības situāciju. Šādi lēmumi ir jāpieņem jo īpaši to posmu beigās, kas minēti Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurā izvērtē PESCO saistību izpildi.

(6)

Padomes Ieteikuma (2019. gada 14. maijs), ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO(4), 14. punktā ir paredzēts, ka papildus PESCO īstenošanas stāvokļa aprakstam, tostarp par to, kā katra IDV ir pildījusi savas saistības saskaņā ar savu valsts īstenošanas plānu, Augstais pārstāvis tiek aicināts 2020. gada pārskatā nākt arī klajā ar pirmajiem priekšlikumiem stratēģiskās pārskatīšanas procesam pirmā PESCO posma (2018–2020) beigās, ņemot vērā citas attiecīgas ES iniciatīvas, ar kurām tiek sekmēta Savienības mērķu vērienīguma sasniegšana drošības un aizsardzības jomā.

(7)

Augstais pārstāvis 2020. gada 15. aprīlī Padomei sniedza savu gada pārskatu par stāvokli PESCO īstenošanā, tostarp par to, kā katra IDV pilda savas saistības saskaņā ar savu pārskatīto un atjaunināto valsts īstenošanas plānu.

(8)

Tādēļ Padomei, balstoties uz minēto, būtu jāpieņem ieteikums, ar ko novērtē progresu, kuru IDV guvušas, lai izpildītu saistības PESCO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I.   Mērķis un tvērums

1.

Šā ieteikuma mērķis ir, balstoties uz Augstā pārstāvja 2020. gada 15. aprīlī sniegto gada pārskatu par stāvokli PESCO īstenošanā (“gada pārskats”) un saskaņā ar IDV iesniegtajiem valsts īstenošanas plāniem, novērtēt IDV ieguldījumus ciešāko saistību īstenošanā, kuras tās ir uzņēmušās PESCO ietvaros.

2.

Pēc ieteikuma, ko Padome pieņēma 2019. gada 14. maijā, gada pārskatā ir iekļauta arī īpaša nodaļa par PESCO stratēģisko pārskatu pirmā PESCO posma (2018–2020) beigās un ir sniegti ieteikumi un priekšlikumi par saistībām, projektiem un procesiem, kā arī darba metodēm, kas tiek izskatīti šajā ieteikumā.

II.   Konstatējumi un novērtējums

3.

Gada pārskats sniedz stabilu pamatu, lai novērtētu PESCO īstenošanas stāvokli, tostarp to, kā katra IDV pilda savas saistības saskaņā ar savu valsts īstenošanas plānu.

4.

Pievēršoties Eiropas pašreizējām un turpmākām drošības un aizsardzības vajadzībām, IDV, jo īpaši ar pašreizējiem un turpmākiem centieniem izpildīt savas ciešākās saistības, palīdz uzlabot Savienības spēju rīkoties kā drošības garantam un tās stratēģisko autonomiju un stiprina tās spēju sadarboties ar partneriem un aizsargāt savus iedzīvotājus.

5.

Kopumā Padome uzsver, ka IDV:

a)

apstiprināja pozitīvo virzību attiecībā uz saistībām, kas saistītas ar aizsardzībai paredzētiem budžetiem un aizsardzības investīciju izdevumiem. Tomēr vispārējais progress šajā posmā joprojām ir neliels, un, lai gan IDV Covid-19 krīzes dēļ saskaras ar finansiālām problēmām, tās tiek mudinātas piešķirt nepieciešamos resursus, lai turpmākajos gados vēl vairāk veicinātu šo pozitīvo tendenci. IDV tiek mudinātas arī turpmāk sniegt ieguldījumu Eiropas sadarbībā balstītā pieejā (piemēram, ar ekipējuma iepirkumiem un aizsardzības pētniecību un tehnoloģijām);

b)

tiek stingri mudinātas savos valsts aizsardzības plānošanas procesos kā orientācijas un lēmumu pieņemšanas elementu vairāk ņemt vērā un labāk izmantot ES aizsardzības plānošanas instrumentus, piemēram, Spēju attīstības plānu (CDP), kas ietver arī pamatmērķa procesa (HLGP) rezultātus, stratēģiskā konteksta lietas (SCC), koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), kā arī citas iniciatīvas, piemēram, Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu vai citus attiecīgus ES instrumentus. Šajā sakarā Padome uzsver, ka ir svarīgi, lai ES iestādes, aģentūras un struktūras un dalībvalstis vēl vairāk uzlabotu saskaņotību starp šiem instrumentiem un iniciatīvām, un vienlaikus atzīst, ka tie ir atšķirīgi un ka tiem ir atšķirīgs juridiskais pamats;

c)

tiek mudinātas panākt turpmāku progresu to saistību izpildē, kas saistītas ar to, lai savstarpēji tuvinātu savus aizsardzības līdzekļus, un regulāri pārskatīt plānus un mērķus, kas jāīsteno, jo īpaši, lai uzņemtos būtisku lomu spēju attīstīšanā Savienībā, tostarp CARD ietvaros, kaut arī atzīstot, ka tam ir vajadzīgi nepārtraukti centieni ilgākā termiņā. Padome atgādina, ka savā 2019. gada 14. maija ieteikumā tā norādīja, ka tad, ja prasības pārklājas, tiek un joprojām tiks nodrošināta rezultātu saskanība starp CARD un CDP, no vienas puses, un attiecīgajiem NATO procesiem, piemēram, NATO aizsardzības plānošanas procesu, no otras puses, vienlaikus atzīstot abu organizāciju atšķirīgo būtību un to attiecīgos pienākumus un dalībniekus. Padome mudina dalībvalstis vajadzības gadījumā turpināt diskusijas par šādu saskanību starp šiem procesiem;

d)

lai nekavējoties uzlabotu operatīvos rezultātus, būtu jāpastiprina centieni attiecībā uz saistībām, kas saistītas ar spēku pieejamības, izvietojamības un sadarbspējas stiprināšanu, tostarp pilnībā aizpildot ES kaujas vienību sarakstu, ātrās reaģēšanas datubāzi un vajadzību deklarācijas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām un operācijām. Jo īpaši, ir svarīgi, ka to ieguldījums KDAP misiju un operāciju atbalstīšanā būtu jāuzlabo kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā, arī ņemot vērā vissarežģītākās misijas. Ņemot vērā ciešākās saistības attiecībā uz IDV vērienīgo pieeju KDAP militāro misiju un operāciju kopīgam finansējumam, īstenošana ir saistīta ar Athena mehānisma pārskatīšanu un to, ka Padome izveido ierosināto Eiropas Miera mehānismu, ko pašlaik apspriež dalībvalstis;

e)

salīdzinājumā ar 2019. gadā iesniegtajiem atjauninātajiem valsts īstenošanas plāniem ir uzrādījušas ierobežotu progresu tādu pasākumu veikšanā, kuru mērķis ir novērst spēju trūkumus, kas apzināti ar CDP un CARD, tostarp novērtējumu par ietekmīgu spēju mērķu (HICG) īstenošanu, un tādēļ tām būtu jāapsver lielāku centienu uzņemšanās, lai valstu plānošanā prioritāri palielinātu Eiropas sadarbībā balstītas pieejas izmantošanu. IDV būtu arī jānorāda, kā to spēju attīstības projekti stiprina Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu;

f)

vēl ir jāpastiprina centieni, lai attiecīgā gadījumā pildītu saistības attiecībā uz dalību galvenajās kopīgajās vai Eiropas ekipējuma programmās Eiropas Aizsardzības aģentūras satvarā.

6.

Ņemot vērā gada pārskatā iekļautos konstatējumus un ieteikumus attiecībā uz individuālajiem valsts īstenošanas plāniem, katra IDV tiek mudināta turpināt centienus un attiecīgi pārskatīt savu ieguldījumu ciešāko saistību izpildē.

7.

Ņemot vērā to, ka PESCO mērķis ir sekmēt Savienības mērķu vērienīguma sasniegšanu drošības un aizsardzības jomā, tostarp vissarežģītāko misiju īstenošanas nolūkā, ir jāturpina darbs, lai definētu “saskanīgu pilna spektra spēku paketi” atbilstīgi parametriem, kas minēti PESCO kopīgajā paziņojumā.

8.

Tā kā dalībvalstīm ir tikai “vienots spēku kopums”, ko tās var izmantot dažādās struktūrās, dalībvalstu spēju attīstīšana ES struktūrās palīdzēs arī stiprināt aizsardzības spējas, kas ir potenciāli pieejamas citām struktūrām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijai un NATO.

III.   Valsts īstenošanas plāni

9.

Lai gan valsts īstenošanas plānos sniegtās informācijas kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, IDV tiek aicinātas vēl vairāk uzlabot sniegtās informācijas kvalitāti un nodrošināt tās atbilstīgu detalizācijas pakāpi, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izstrādātu īpašus un uz nākotni vērstus plānus par to, kā tās paredz veicināt ciešāko saistību izpildi un precīzāku PESCO mērķu sasniegšanu. Tā kā valsts īstenošanas plāniem būtu jānodrošina svarīgs pamats politiskai pārraudzībai, dinamikas saglabāšanai un pārredzamības nodrošināšanai starp IDV, Padome uzsver, ka ir jāuzlabo to politiskā dimensija, lai veicinātu politiskā līmeņa diskusijas par progresu, kas panākts, pildot ciešākās saistības.

10.

IDV tiek mudinātas turpināt iesaistīties divpusējos dialogos ar PESCO sekretariātu par savu turpmāko valsts īstenošanas plānu pārskatīšanu un atjaunināšanu un nolūkā nodrošināt savstarpēju pārredzamību un turpināt attīstīt saskaņotību un konsekvenci attiecībā uz informāciju, kas prasīta un ko sniedz saistībā ar PESCO.

IV.   PESCO projekti

11.

Lielākā daļa no 47 projektiem, kas tiek izstrādāti PESCO ietvaros, tiek uzskatīti par tādiem, kas palīdz īstenot ES spēju attīstības prioritātes, un 24 no tiem ir tieši vērsti uz HICG, bet 12 – netieši. Trīs projekti jau ir sasnieguši sākotnējās operatīvās spējas (IOC), un plānots, ka 23 projekti IOC sasniegs 2020.–2023. gadā. Tomēr vairāk nekā divas trešdaļas (30) projektu joprojām ir to ideju izstrādes posmā, tostarp daži projekti, kas jau tika izveidoti 2018. gada martā un novembrī.

12.

Ņemot vērā 2020. gada 28. februāraPESCO projektu progresa ziņojumus Padomei, IDV tiek mudinātas koncentrēties uz savu projektu ātru un efektīvu īstenošanu, lai ciešāko saistību izpildei panāktu gaidītos rezultātus un produktus. IDV tiek arī mudinātas uzlabot un paātrināt procesus, kuru rezultātā tiek pieņemta ar projektu saistīta kārtība, lai ātrāk nodrošinātu lielāku skaidrību un noteiktību attiecībā uz jauniem projektiem. Padome arī atgādina, ka ir jāpastiprina PESCO projektu īstenošanas progresa pārskatīšanas process, izmantojot skaidrus, mērķorientētus un pārredzamus kritērijus, kas izstrādāti ciešā koordinācijā ar IDV. Turklāt tā uzsver, ka tad, ja projekta dalībnieces konstatē, ka projektu īstenošanā ir grūtības sasniegt rezultātus, šo projektu īstenošana būtu vai nu jāatsāk, vai jāizbeidz, lai nodrošinātu visu PESCO projektu atbilstību un uzticamību.

13.

Padome uzskata – lai varētu labāk novērtēt projektu progresu un apzināt sinerģijas, būtu jārīko tematiski darbsemināri par PESCO projektu pārvaldību un pasākumi par projektu progresu nolūkā veicināt turpmākas diskusijas starp IDV. Padome arī atzīst, ka ir jāuzlabo kopējā izpratne par terminiem un definīcijām attiecībā uz projektu izstrādi un pārvaldību. Turklāt PESCO sekretariātam arī turpmāk vajadzētu pēc pieprasījuma sniegt speciālās zināšanas un atvieglot sadarbību ar citiem ES aktoriem attiecībā uz iespējamām sinerģijām ar citiem ES instrumentiem un iniciatīvām, kas izstrādātas citās attiecīgās ES iestāžu sistēmās, lai nodrošinātu pārredzamību un iekļautību un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās.

14.

Padome uzsver, ka attiecīgā gadījumā un kad projekta dalībnieki, apsverot atbalsta nozīmes piešķiršanu PESCO sekretariātam, piekrīt, būtu jāapsver projektu kopu veidošana, projektu apvienošana vai sagrupēšana, lai palielinātu sinerģiju, to ietekmi un efektivitāti, taupītu resursus un novērstu dublēšanos.

15.

Lai apzinātu turpmākos PESCO projektu priekšlikumus, Padome iesaka turpināt par pamatu izmantot ES spēju attīstības prioritātes, par kurām panākta vienošanās un kuras izriet no CDP, un kuras ietver HICG, un kā īstenošanas norādes izmantot saistītās SCC. Turklāt CARD apkopotās analīzes un CARD ziņojuma konstatējumi būtu jāuzskata par soli uz priekšu, lai palīdzētu IDV apzināt sadarbības projektu iespējas, tostarp operatīvajā jomā. Padome uzsver, ka piemēroti PESCO projekti nākotnē varētu saņemt finansējumu no Eiropas Aizsardzības fonda (EAF), ja tie ir tiesīgi to saņemt.

16.

Lai gan IDV tiek mudinātas turpināt iesniegt projektu priekšlikumus, kas aptver plašu tematu klāstu, Padome arī aicina iesniegt projektu priekšlikumus ar operatīvāku ievirzi un vairāk īstermiņa ietekmi, pamatojoties uz jau esošajām spējām. Šajā nolūkā kopā ar IDV var izstrādāt precīzākus vai papildu kritērijus, lai atlasītu labāk izstrādātus projektu priekšlikumus, kuri tiešā veidā palīdz mazināt trūkumus, kas konstatēti CDP, tostarp HICG.

17.

Saskaņā ar tās 2019. gada jūnija secinājumiem par drošību un aizsardzību ES globālās stratēģijas kontekstā Padome sagaida, ka pēc iespējas drīz tiks pieņemts Padomes lēmums par vispārējiem nosacījumiem, pēc kuriem trešās valstis izņēmuma kārtā varētu uzaicināt piedalīties atsevišķos PESCO projektos saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 9. pantu, PESCO paziņojumā sniegtajiem norādījumiem, kā arī Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/909 (5), ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem.

V.   PESCO stratēģiskais pārskats

18.

IDV virzīts PESCO stratēģiskās pārskatīšanas process tika sākts 2019. gada decembrī, novērtējot PESCO ciešāko saistību izpildi, kā noteikts Lēmumā (KĀDP) 2017/2315. V daļā izklāstītajos priekšlikumos un ieteikumos ir ņemtas vērā dažādās diskusijas un komentāri, ko sniegušas IDV, tostarp gada pārskatā sniegtie ieteikumi.

Saistības

19.

Padome uzsver, ka pašreizējais ciešāko saistību kopums ir sevi apliecinājis kā stabilas pamatnostādnes, lai nodrošinātu PESCO konsekventu īstenošanu, un tādēļ šajā posmā to nevajadzētu mainīt. Tomēr Padome arī uzsver, ka ir jāpastiprina centieni, lai izpildītu šīs ciešākās saistības.

20.

Turklāt Padome uzsver, ka šogad veiktā PESCO stratēģiskās pārskatīšanas procesa ietvaros IDV ir jāvienojas par nākamā PESCO posma (2021–2025) mērķiem un konkrētiem rezultātiem, apsverot arī jaunas sadarbības jomas, ņemot vērā mainīgos drošības apstākļus, jo īpaši, bet ne tikai klimata pārmaiņas, hibrīddraudu apkarošanu, kiberdrošību, mākslīgo intelektu, ar kosmosu saistītos aspektus, enerģētisko drošību un jūras satiksmes drošību, kā arī par konkrētiem rezultātiem, kas jāsasniedz gan no spēju viedokļa, gan no operatīvā viedokļa. Turklāt būtu jāņem vērā apzinātās vidēja termiņa un ilgtermiņa sekas un problēmas, kādas rodas, reaģējot uz sarežģītām ārkārtas situācijām – tādām kā pandēmijas –, ko varētu risināt PESCO ietvaros. Pārskatot un atjauninot Padomes 2018. gada 15. oktobra ieteikumu par precīzākiem mērķiem, būtu jāņem vērā viss iepriekš minētais. Padome uzsver, ka šā procesa ietvaros ir jāizmanto PESCO stratēģiskā pārskatīšana, lai apzinātu tos projektus, kuri līdz 2025. gadam sāks sniegt konkrētus rezultātus.

21.

Padome uzsver, ka būtu jāturpina izskatīt iespējas, kā uzlabot turpmākos pasākumus pēc visu ciešāko saistību izpildes, tostarp politiskajā līmenī un ar Politikas un drošības komitejas (PDK) starpniecību, jo īpaši tur, kur progresu kā nepietiekamu bija novērtējis Augstais pārstāvis un uzsvērusi Padome, proti, attiecībā uz operatīvajām saistībām, kā arī saistībām, kas attiecas uz Eiropas sadarbības pieeju. Tiek arī mudināts veikt turpmākas diskusijas par progresa rādītājiem, kuri IDV varētu palīdzēt plānot ciešāko saistību izpildi un atvieglot progresa novērtēšanu, kā norādīts Padomes 2018. gada 15. oktobra ieteikuma 2. punktā.

22.

Padome uzsver, ka varētu apsvērt un sīkāk izpētīt inovatīvu stimulu iespējas, lai veicinātu PESCO operatīvo saistību izpildi, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai uzlabotu spēku pieejamību KDAP misijām un operācijām, to izvietojamību un sadarbspēju. Tā uzsver, ka šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī notiekošais darbs un jāsniedz informācija par turpmākiem centieniem attiecībā uz KDAP militāro misiju un operāciju kopīgo finansējumu.

23.

Padome uzsver, ka diskusijās par stratēģiskajiem orientieriem (Strategic Compass) un tās analīzi par ES līmeņa apdraudējumu, kas jāsniedz līdz 2020. gada beigām, būtu jānosaka skaidrāka ievirze ES iniciatīvām, tādām kā PESCO. Šis nepieciešamais process varētu vēl vairāk palīdzēt veidot kopīgo Eiropas drošības un aizsardzības kultūru, ko iedvesmo mūsu kopīgās vērtības un mērķi un kas respektē dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku īpašo raksturu.

24.

Padome atzīst, ka ir jāturpina centieni, tostarp izmantojot PESCO stratēģisko pārskatīšanu, nodrošināt dažādu ES aizsardzības iniciatīvu (CARD, PESCO un nākotnes EAF) saskanību un koordināciju dalībvalstu stingrākā politiskā uzraudzībā un vadībā, tostarp ministru līmenī, bet vienlaikus atzīst, ka minētās iniciatīvas ir atšķirīgas un ka tām ir atšķirīgi juridiskie pamati.

Projekti

25.

Padome uzsver, ka PESCO projektu cikls būtu jāsaskaņo ar CARD ciklu, lai varētu izmantot tā konstatējumus un ieteikumus kā sadarbības projektu iespēju virzītāju un nodrošināt IDV uzlabotu sistēmu vērienīgāku projektu priekšlikumu iesniegšanai, tostarp operatīvajā jomā. Turklāt HLGP rezultāti ir īpaši svarīgi KDAP misijām un operācijām, un tas būtu jāņem vērā, ierosinot jaunus PESCO projektus nolūkā stiprināt operatīvo saistību izpildi. Minētajiem apsvērumiem vajadzētu būt projektu iesniegšanas cikla noteikšanas pamatā, vienlaikus ņemot vērā līdzsvaru starp administratīvo slogu un PESCO projektu rezultātiem un kvalitāti.

Procesi

26.

Attiecībā uz valsts īstenošanas plānu ciklu Padome aicina PESCO sekretariātu piedāvāt sīki izklāstītas iespējas, kā uzlabot saskaņotību starp PESCO valsts īstenošanas plāniem un CARD cikliem, kā arī HLGP. Šajā nolūkā par mērķi būtu jāizvirza arī administratīvā sloga mazināšana un valsts īstenošanas plānu kvalitātes uzlabošana, nodrošinot arī atbilstīgu detalizācijas pakāpi. Tā uzsver, ka vienlaikus ir jānodrošina vajadzīgais politiskais impulss, kā arī to, ka Padomes uzdevums ir katru gadu sniegt PESCO stratēģisko ievirzi un norādes. Padomei būtu arī jāapsver iespēja pielāgot termiņus, kuros IDV ir jāiesniedz PESCO dokumenti, tostarp attiecībā uz valsts īstenošanas plānu un projektu priekšlikumu iesniegšanu.

VI.   Turpmākā virzība

27.

Padome aicina:

PESCO sekretariātu 2020. gadā sagatavot un sarīkot specializētus darbseminārus ar IDV par to, kā vēl vairāk uzlabot saistītos PESCO procesus (cita starpā turpmākos PESCO valsts īstenošanas plānus, projektu ciklus un procesus un saskaņotību starp valsts īstenošanas plāniem un CARD, kā arī HLGP), un, lai sagatavotu secības/precīzāku mērķu pielāgošanu, apzināt galvenos PESCO politikas mērķus un uzdevumus laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam,

PESCO sekretariātu izklāstīt iespējas turpmāko pasākumu uzlabošanai un izskatīt stimulu iespējas attiecībā uz tādu atsevišķu saistību izpildi, ko IDV nav izpildījušas pietiekami apmierinoši,

PESCO sekretariātu līdz 2020. gada beigām iesniegt apstiprināšanai dokumentu, lai pabeigtu PESCO stratēģisko pārskatīšanu, un

IDV pārskatīt savus valsts īstenošanas plānus, lai vajadzības gadījumā tos atjauninātu.

Briselē, 2020. gada 15. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. METELKO-ZGOMBIĆ


(1)  OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2)  OV C 88, 8.3.2018., 1. lpp.

(3)  OV C 374, 16.10.2018., 1. lpp.

(4)  OV C 166, 15.5.2019., 1. lpp.

(5)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/909 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem (OV L 161, 26.6.2018., 37. lpp.).


Top