(1)

2019. gada 19. decembrī Dānija (“iesniedzējs”) e-pasta vēstulē Komisijai iesniedza pieprasījumu (“pieprasījums”) uz Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 1. punkta pamata. Pieprasījums atbilst Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1804 (2) 1. panta 1. punktam.

(2)

Pieprasījums attiecas uz noteiktiem pasta pakalpojumiem Dānijā. Attiecīgie pakalpojumi pieprasījumā aprakstīti šādi:

(3)

Pieprasījumu Dānijas vārdā iesniedza Dānijas Konkurences un patērētāju tiesību pārvalde (DCAA), kas ir neatkarīga Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu lietu ministrijas struktūra. Pieprasījums iesniegts pēc sabiedrības PostNord (3) iniciatīvas – tas ir vienīgais Dānijas pasta nozares subjekts, uz kuru attiecas publiskā iepirkuma noteikumi.

(4)

Pieprasījumam bija pievienota paskaidrota un pamatota DCAA nostāja. DCAA, kuras kompetencē ir attiecīgās darbības, ir saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 2. un 3. punktu rūpīgi izanalizējusi, vai attiecīgajām darbībām atbilstoši nosacījumiem ir piemērojams minētās direktīvas 34. panta 1. punkts. DCAA nostājas pamatā ir apsekojums, kurā aptaujāti faktiskie tirgus dalībnieki, kā arī potenciālie konkurenti, kas Dānijas tirgos varētu sniegt vietējā un starptautiskā mēroga standarta paku piegādes pakalpojumus, nodrošinot piegādi no uzņēmuma patērētājam.

(5)

Komisija 2020. gada 3. februārī lūdza iesniedzējam papildu informāciju. Iesniedzēja atbilde tika saņemta 2020. gada 10. februārī. Iesniedzējs 2020. gada 16. martā iesniedza papildu informāciju par konkurences situāciju starptautiskās B2C paku piegādes pakalpojumu tirgū.

(6)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu minētās direktīvas 35. pantā norādītie īstenošanas akti ir jāpieņem 90 darbdienu laikā, ja pieņem, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, pamatojoties uz Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 3. punkta pirmo daļu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma 1. punkta trešo daļu īstenošanas aktu pieņemšanas termiņš sākas pirmajā darbdienā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi 35. panta 1. punktā minēto pieprasījumu vai – ja pieprasījumā sniedzamā informācija ir nepilnīga – nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Tādējādi sākotnējais termiņš bija 2020. gada 11. maijs (4). Komisija, vienojoties ar iesniedzēju, termiņu pagarināja līdz 2020. gada 29. maijam.

(7)

Direktīva 2014/25/ES attiecas uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tādu darbību īstenošanai, kas saistītas ar pasta pakalpojumiem, ja vien šādai darbībai nav piemērots atbrīvojums saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.

(8)

Direktīvā 2014/25/ES noteikts, ka uz līgumiem, uz kuru pamata ir iespējams veikt kādu no darbībām, uz ko Direktīva 2014/25/ES attiecas, minēto direktīvu neattiecina tad, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, šī darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tiešu pakļautību konkurencei vērtē, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kuru vidū var būt attiecīgo produktu vai pakalpojumu raksturlielumi, tas, vai pastāv alternatīvi produkti vai pakalpojumi, kurus piedāvājuma vai pieprasījuma pusē uzskata par aizstājamiem, cenas, kā arī tas, vai ir vairāk nekā viens aplūkojamo produktu vai pakalpojumu piegādātājs vai sniedzējs.

(9)

Piekļuvi kādam tirgum uzskata par neierobežotu, ja konkrētā dalībvalsts ir īstenojusi un piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktus par konkrētās nozares vai tās daļas atvēršanu konkurencei. Attiecīgie tiesību akti ir norādīti sarakstā Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā, un attiecībā uz pasta pakalpojumu nozari to vidū ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK (5).

(10)

Kā iesniedzējs to apstiprinājis (6) un kā liecina Komisijai pieejamā informācija, Dānija Direktīvu 97/67/EK ir transponējusi (7) un piemēro. Tātad tiek uzskatīts, ka piekļuve konkrētajam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 3. punktu ir neierobežota.

(11)

Tieša pakļautība konkurencei būtu jāizvērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirošs. Viens no kritērijiem, kas būtu jāņem vērā to tirgu sakarā, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa konkrētajā tirgū. Uz dažādajām darbībām, uz kurām attiecas pieprasījums, attiecas atšķirīgi nosacījumi, tāpēc konkurence būtu jāanalizē, ņemot vērā atšķirīgo situāciju konkrētajos tirgos.

(12)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu un citas Savienības tiesību aktu jomas. Konkrētāk, kā apstiprinājusi Vispārējā tiesa (8), kritērijiem un metodikai, ko izmanto, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu, ne vienmēr jābūt tiem pašiem, ko izmanto, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantu vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (9).

(13)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai pieprasījumā minētās darbības (tirgos, kuriem Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē piekļuve nav ierobežota) ir pakļautas tādam konkurences līmenim, kas nodrošinās, ka arī tad, ja nav ieviesta Direktīvā 2014/25/ES noteikto detalizēto iepirkuma noteikumu disciplīna, iepirkums to attiecīgo darbību vajadzībām, uz kurām attiecas pieprasījums, tiks īstenots pārredzami un nediskriminējoši, balstoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļauj konstatēt, kurš kopumā ir saimnieciski visizdevīgākais risinājums.

(14)

Šajā sakarā ir svarīgi pieminēt, ka ne uz visiem attiecīgo tirgu dalībniekiem attiecas publiskā iepirkuma noteikumi. Tirgos, uz kuriem attiecas pieprasījums, līgumslēdzējs Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punkta nozīmē – un tātad pakļauts publiskā iepirkuma noteikumiem – ir tikai PostNord. Uzņēmumiem, uz kuriem šie noteikumi neattiecas, darbojoties minētajos tirgos, parasti būtu iespēja radīt konkurences spiedienu uz tirgus dalībniekiem, uz kuriem publiskā iepirkuma noteikumi attiecas.

(15)

Agrākos lēmumos Komisija ir konstatējusi, (10) ka paku piegādes pakalpojumu tirgu var sadalīt eksprespasta un standarta (dēvēta arī par vēlāku piegādi) paku piegādes pakalpojumu segmentā. Šādā segmentācijā ņemts vērā, ka eksprespasta pakalpojumi ir ātrāki un uzticamāki nekā standarta pakalpojumi, ka katram no šiem pakalpojumiem nepieciešama atšķirīga infrastruktūra un ka eksprespasta pakalpojumi ietver tādus papildu pievienotās vērtības pakalpojumu elementus kā izsekošanas un identificēšanas iespējas, kā arī parasti ir dārgāki.

(16)

Agrākā lēmumā (11) Komisija ir arī nošķīrusi iekšzemes un starptautiskos paku piegādes pakalpojumus. Komisija pauda uzskatu, ka iekšzemes paku piegādes pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kas izmanto valsts izplatīšanas tīklus, savukārt starptautiska paku piegāde nozīmē to, ka pakas savāc pārvadāšanai uz ārvalstīm un piegādei tur, un to nodrošina uzņēmumi, kam ir piekļuve tīkliem galamērķa valstīs.

(17)

Agrākos lēmumos Komisija atzina, ka standarta paku piegādes pakalpojumi patērētājiem (C2X, t. i., C2C un C2B) un uzņēmumiem (B2X, t. i., B2B un B2C) veido atsevišķus produktu tirgus. Pakalpojumu sniegšanai patērētājiem (C2X) un pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem (B2X) ir nepieciešama atšķirīga infrastruktūra (īpaši – privātiem patērētājiem pieejamu pasta nodaļu tīkls) (12).

(18)

Papildus tam Komisija agrākos lēmumos paudusi nostāju, ka B2B un B2C piegādes nav savstarpēji aizstājamas. No piedāvājuma viedokļa B2C piegādēm ir nepieciešams blīvāks tīkls, lai sasniegtu privātus saņēmējus, turpretī saņēmēji, kas ir uzņēmumi, bieži atrodas tuvu cits citam. Līdz ar to attālums starp saņēmējiem, kas ir uzņēmumi, ir mazāks nekā attālums starp patērētājiem. Tas var būtiski ietekmēt nepieciešamo tīkla aptvērumu un izmaksas, tādēļ B2B un B2C paku piegādes tirgi ir nošķirami (13).

(19)

Iesniedzēja produkta tirgus definīcija atbilst Komisijas līdzšinējai praksei.

(20)

Pamatojoties uz 15.–19. apsvērumu, – šā lēmuma vajadzībām veiktajā novērtēšanā, neskarot konkurences tiesību aktus, var uzskatīt, ka konkrētie produkta tirgi ir:

(21)

Līdzšinējā praksē (14) Komisija uzskatīja, ka, neraugoties uz iekšzemes un starptautisko piegādes pakalpojumu nošķīrumu, B2C paku piegādes tirgi pēc tvēruma ir nacionāli. Iesniedzēja nostāja atbilst Komisijas praksei.

(22)

Tā kā nekas neliecina, ka ģeogrāfiskā tirgus tvērums varētu atšķirties, šā lēmuma vajadzībām veiktajā novērtēšanā, neskarot konkurences tiesību aktus, Komisija uzskata, ka iekšzemes un starptautisko B2C paku piegādes pakalpojumu ģeogrāfiskais tvērums ir Dānijas teritorija.

(23)

Komisija norāda, ka līdzīgi kā vairumā dalībvalstu Dānijas tirgū pēdējo gadu laikā bijis vērojams būtisks paku piegādes apjoma pieaugums, kas galvenokārt skaidrojams ar e-komercijas ietekmi. Pieejamā informācija liecina, ka laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam PostNord tirgus daļa […] (15) samazinājās no […] % vērtības ziņā un […] % apjoma ziņā līdz […] % vērtības ziņā (16) un […] % apjoma ziņā (17).

(24)

PostNord tirgus daļa pārskata periodā samazinājās, turpretī […] konkurentu tirgus daļas pārskata periodā […] palielinājās. Laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam […] konkurenta – […] – tirgus daļas pieauga no […] % līdz […] % vērtības ziņā un no […] % līdz […] % apjoma ziņā (18). Līdzīgi tajā pašā periodā […] tirgus daļas pieauga no […] % līdz […] % vērtības ziņā un no […] % līdz […] % apjoma ziņā (19). […]. Ņemot vērā iepriekš minēto, var uzskatīt, ka tie (t. i., […]) varētu radīt ievērojamu konkurences spiedienu uz PostNord. Šajā saistībā svarīgi arī ņemt vērā, ka […] palielināja savu tirgus […] samērā neilgā laikā, kas liecina par to, ka […] rada lielu konkurences spiedienu uz PostNord.

(25)

Papildus Komisija ņem vērā, ka pēdējo piecu gadu laikā tirgū ir ienākuši jauni operatori: DAO365, Burd Delivery (20) un […] – pēdējos trīs gados.

(26)

Šajā lēmumā un neskarot konkurences tiesību aktus, 23., 24. un 25. apsvērumā aprakstītie faktori būtu jāuzskata par liecībām, ka minētā darbība Dānijā notiek konkurences apstākļos. Tātad, tā kā Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, būtu jānosaka, ka uz līgumiem, uz kuru pamata ir iespējams veikt šo darbību Dānijā, Direktīva 2014/25/ES neattiecas.

(27)

Komisija norāda, ka līdzīgi kā iekšzemes B2C paku piegādes tirgū arī starptautiskajā B2C paku piegādes tirgū pēdējo gadu laikā bijis vērojams būtisks pieaugums. Tomēr pretstatā konkurences situācijas izmaiņām, kas novērotas iekšzemes B2C paku piegādes tirgū, PostNord tirgus daļa starptautiskajā B2C paku piegādes tirgū pēdējo trīs gadu laikā saglabājusies samērā nemainīga gan vērtības ziņā (21) (2016. gadā – […] %, 2017. gadā – […] % un 2018. gadā – […] %), gan apjoma ziņā (22) (2016. gadā – […] %, 2017. gadā – […] % un 2018. gadā – […] %) (23).

(28)

Tikmēr kopējā tirgus daļa vērtības ziņā […] un apjoma ziņā – […]. Spriežot pēc šiem rādītājiem, nevar secināt ne to, ka šie konkurenti varētu radīt būtisku konkurences spiedienu uz PostNord, nedz arī to, ka tirgus situācija varētu drīz mainīties (jo pārskata periodā PostNord tirgus daļas saglabājušās samērā stabilas).

(29)

Iesniedzējs norāda, ka liela daļa starptautisko B2C paku piegādes pakalpojumu ir […]. Spriežot pēc pieprasījuma (24), šķiet, ka […].

(30)

Tomēr pat saskaņā ar konservatīvu pieeju […] PostNord tirgus daļa apjoma ziņā joprojām ir […]. Tā kā […], ir maz ticams, ka tuvākajā laikā konkurences situācija varētu mainīties.

(31)

Iesniedzējs norāda (25), ka […]. Tas arī pauž uzskatu, ka, ņemot vērā augošo e-komercijas tirgu Dānijā un Eiropā, pieprasījums pēc starptautiskas B2C paku piegādes turpmāk palielināsies. Visbeidzot, iesniedzējs 2020. gada 16. martā informēja Komisiju, ka PostNord ir identificējis vēl citus starptautisko B2C paku piegādes pakalpojumu sniedzējus.

(32)

Tomēr iesniedzējs skaidroja, ka, pamatojoties uz PostNord sniegto informāciju, daži no šiem pakalpojumu sniedzējiem (proti, Prime Cargo, Blue Water, Scan Logistics, GTX Logistics un Link Logistics) paši tiešā veidā nenodrošina paku piegādi, bet piedāvā loģistikas risinājumus, kas ietver arī paku piegādātāju, piemēram, PostNord, pakalpojumu pārdošanu. Turklāt daži citi pakalpojumu sniedzēji (proti, United Broker, Shipmondo un pakke.dk) acīmredzot piedāvā “apvienošanas pakalpojumus”, t. i., IT risinājumus un platformas. Iesniedzējs arī atzina, ka Dānijas tirgus ir ierobežots lieluma ziņā un ka šie apstākļi var ierobežot paku piegādes pakalpojumu sniedzēju skaitu.

(33)

Komisija ņem vērā, ka starptautisko B2C paku piegādes pakalpojumu tirgū 2019. gadā ienāca jauns konkurents – DAO 365, tomēr pagaidām nav pieejami dati par tā rezultātiem šajā tirgū. Lai gan, piemēram, iepriekš 32. apsvērumā minētie uzņēmumi varētu kādā mērā radīt konkurences spiedienu uz PostNord, pat ja tie paši nenodrošina starptautiskus B2C paku piegādes pakalpojumus, tomēr iesniedzēja sniegtā informācija neļauj secināt, ka tā patiešām notiek. Šāda iespējamā konkurences spiediena apmērs ir neskaidrs īpaši tādēļ, ka (kā minēts iepriekš 27. apsvērumā) PostNord tirgus daļa gan apjoma, gan vērtības ziņā pārskata periodā ir bijusi stabila.

(34)

Ņemot vērā 27.–33. apsvērumā izklāstītos faktorus, nevar secināt, ka starptautiskie B2C paku piegādes pakalpojumi Dānijā ir tieši pakļauti konkurencei. Tādējādi Direktīvas 2014/25/ES piemērošana līgumiem, uz kuru pamata Dānijā ir iespējams veikt minētās darbības, būtu jāturpina.

(35)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija laikposmā no 2019. gada decembra līdz 2020. gada martam, par kuru liecina iesniedzēja sniegtā informācija un publiski pieejamā informācija (26). Ja, krasi mainoties juridiskajai vai faktiskajai situācijai, Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērošanas nosacījumi vairs netiek izpildīti, to var pārskatīt.

(36)

Tā kā ar starptautisko B2C paku piegādi saistītajiem pakalpojumiem joprojām ir jāpiemēro Direktīva 2014/25/ES, ir jāatgādina, ka iepirkuma līgumi par vairākām darbībām ir jāskata atbilstoši minētās direktīvas 6. pantam. Tātad, ja līgumslēdzējs ir iesaistīts jauktā iepirkumā, proti, tādā, kas paredzēts gan tādu darbību veikšanai, kuras ir atbrīvotas no Direktīvas 2014/25/ES piemērošanas, gan tādu darbību veikšanai, kuras nav atbrīvotas, ir jāņem vērā tās darbības, kas paredzētas kā līguma galvenās darbības. Šāda jaukta iepirkuma gadījumā, ja mērķis galvenokārt ir nodrošināt darbības, uz kurām neattiecas atbrīvojums, ir jāpiemēro Direktīvas 2014/25/ES noteikumi. Ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība ir paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2014/25/ES 6. panta 3. punktā,