(1)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/784 (2) tiek harmonizēti svarīgākie tehniskie nosacījumi 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas pieejamībai un efektīvai izmantošanai Savienībā zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus.

(2)

2019. gada Pasaules radiosakaru konferencē (WRC-19) 24,25–27,5 GHz (“26 GHz”) frekvenču josla tika vispārēji harmonizēta starptautiskajiem mobilajiem sakariem (3) (IMT), izdarot grozījumus Starptautiskās Telesakaru savienības radiosakaru sektora Radionoteikumos (ITU-R).

(3)

Ar ITU-R Radionoteikumiem (ar grozījumiem) (4) ieviesa vispārējas izstarojumu robežvērtības ārpus frekvenču joslas (“aizsardzības robežvērtības”), kas divos posmos piemērojamas nākamās paaudzes (5G) zemes bezvadu sistēmām, kuras spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus 26 GHz frekvenču joslā, lai aizsargātu pasīvo Zemes izpētes satelītu dienestu (pasīvais EESS) 23,6–24 GHz frekvenču joslā (5). Šīs aizsardzības robežvērtības nav tik stingras kā ES harmonizētās robežvērtības (6). Pirmā posma robežvērtību piemērošanai Savienībā būtu jānodrošina 5G iekārtu savlaicīga pieejamība un jāveicina ieguldījumi 5G infrastruktūrā vienotajā tirgū. Otrā posma robežvērtības līdz ar prasību, ka nekādas liela blīvuma zemes sistēmas bezvadu piekļuves pakalpojumu sniegšanai nedrīkst izvērst atbilstošā frekvenču diapazonā zem 23,6 GHz, nodrošina pasīvā EESS un meteoroloģisko satelītu pakalpojumu pienācīgu aizsardzību 23,6–24 GHz frekvenču joslā.

(4)

Atkarībā no nākamās paaudzes (5G) zemes bezvadu sistēmu izvēršanas ātruma 26 GHz joslā pirmā posma aizsardzības robežvērtības, kas saskaņā ar ITU-R Radionoteikumiem piemērojamas līdz 2027. gada 1. septembrim, var palielināt kaitīgu traucējumu risku pasīvā EESS globālajai darbībai (piemēram, Copernicus sistēmai un noteiktiem meteoroloģiskajiem satelītiem). Tāpēc ir būtiski, lai otrā posma aizsardzības robežvērtības tiktu piemērotas pirms 5G masveida izvēršanas sākuma Savienībā, kas ir gaidāms no 2025. gada (7).

(5)

Pašreizējo stingrāko ES mērogā harmonizēto aizsardzības robežvērtību turpmāka piemērošana vienotajā tirgū nodrošinātu lielāku pasīvā EESS aizsardzību visā Savienības teritorijā. Tomēr tādu aizsardzības robežvērtību piemērošana Savienībā, kas atšķirtos no tām, kuras piemēro citur pasaulē, jo īpaši, ja tās būtu stingrākas, varētu ietekmēt iekārtu pieejamības un izvēles līmeni, kas, savukārt, varētu negatīvi ietekmēt iekārtu izmaksas un investīciju apjomu augstas veiktspējas (5G) tīklos.

(6)

WRC-19 Rezolūcijā 242, kas ir ITU-R Radionoteikumu neatņemama sastāvdaļa, atzīts, ka frekvenču joslas, kas atrodas tieši zem 23,6–24 GHz frekvenču joslas, nav paredzētas liela blīvuma mobilajiem lietojumiem. Šāda atzīšana starptautiskā līmenī veicina pasīvā EESS aizsardzību minētajā joslā papildus otrā posma aizsardzības robežvērtībām, kas 26 GHz frekvenču joslai piemērojamas saskaņā ar ITU-R Radionoteikumiem. Šādi pasākumi uzlabo pasīvā EESS aizsardzību un laika prognozēm nepieciešamo satelītdatu kvalitāti. Šajā nolūkā nevajadzētu no jauna izvērst zemes sistēmas, kas Savienībā spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus frekvenču diapazonā 22–23,6 GHz. Turklāt var apsvērt attiecīgas darbības, lai nodrošinātu pasīvā EESS aizsardzību, ja šādas sistēmas minētajā frekvenču diapazonā var tikt blīvi izvērstas ārpus Savienības.

(7)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu un ņemot vērā steidzamo vajadzību saglabāt regulatīvo noteiktību vienotajā tirgū, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (8) 54. pantu, Komisija lūdza Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferenci (CEPT) (9) saskaņā ar tai piešķirto Komisijas pilnvarojumu izstrādāt harmonizētus frekvenču spektra izmantošanas tehniskos nosacījumus, lai atbalstītu nākamās paaudzes (5G) zemes bezvadu sistēmu ieviešanu Savienībā (10), un izvērtēt un ziņot par Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/784 paredzēto aizsardzības robežvērtību pielāgojumiem.

(8)

Atbildot uz minēto lūgumu, CEPT ar 2020. gada 6. marta vēstuli (11) iesniedza tehnisko informāciju, kurā sniegts skaidrojums par daļu no Komisijas lūguma un arī ieteikta vēlamā pieeja pasīvā EESS aizsardzībai 23,6–24 GHz frekvenču joslā, ņemot vērā WRC-19 rezultātus un nepieciešamību ilgtermiņā aizsargāt pasīvo EESS. Šī pieeja jo īpaši ietver agrāku datumu pārejai uz otrā posma robežvērtībām, lai novērstu risku, ka masveidā tiek izstrādātas tādas 5G iekārtas, kurās izmanto pirmā posma robežvērtības, kā arī prasību nepieļaut tādu zemes sistēmu blīvu izvēršanu, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus 22–23,6 GHz frekvenču joslā.

(9)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2019/784 būtu jāgroza, lai saglabātu līdzsvaru starp Savienības politiku attiecībā uz 5G izvēršanu un Zemes atmosfēras un virsmas monitoringu un lai stiprinātu Savienības vadošo lomu globālajā 5G iekārtu un pakalpojumu ekosistēmā.

(10)

Turklāt CEPT ir izstrādājusi tehniskus metodiskos materiālus (12), lai risinātu jautājumu par 5G izvēršanu 26 GHz frekvenču joslā, pamatojoties uz spektra izmantošanu saskaņā ar atļauju režīmiem, kas nav izmantošanas individuālās tiesības, piemēram, vispārēju atļauju vai apvienotu individuālu/vispārēju atļauju. Tajos dalībvalstīm sniegti norādījumi par dažiem iespējamiem risinājumiem, kas īstenojami valsts līmenī saskaņā ar to pienākumiem šajā joslā un ņemot vērā joprojām notiekošo satelītu Zemes staciju izvēršanu EESS, izplatījuma izpētes dienesta (SRS) un fiksētā satelītu dienesta (FSS) vajadzībām.

(11)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK izveidotā Radiofrekvenču spektra komiteja,