Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R2035

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (2019. gada 28. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2019/4625

OV L 314, 5.12.2019, p. 115–169 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 06/04/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/2035/oj

5.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/115


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/2035

(2019. gada 28. jūnijs),

ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu, 87. panta 3. punktu, 94. panta 3. punktu, 97. panta 2. punktu, 101. panta 3. punktu, 106. panta 1. punktu, 118. panta 1. un 2. punktu, 119. panta 1. punktu un 122. panta 2. punktu, 271. panta 2. punktu un 279. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai cilvēkiem, inter alia noteikumus sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, kā arī noteikumus par konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību Savienībā. Regula (ES) 2016/429 turklāt piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt noteikumus, lai ar deleģētajiem aktiem papildinātu dažus nebūtiskus minētās regulas elementus. Tādēļ būtu lietderīgi šādus papildinošus noteikumus pieņemt, lai nodrošinātu sistēmas netraucētu darbību jaunajā, ar Regulu (ES) 2016/429 iedibinātajā tiesiskajā regulējumā.

(2)

Konkrētāk, ar šo regulu būtu jānosaka noteikumi, kas Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā paredzētos noteikumus papildinātu attiecībā uz turpmāk uzskaitīto: pienākums reģistrēt pārvadātājus, kuri pārvadā konkrētus turētus sauszemes dzīvniekus, kas nav nagaiņi; tādu objektu, kuros tur sauszemes dzīvniekus, kas rada būtisku risku dzīvnieku veselībai, un inkubatoru apstiprināšana; turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvadātāju un objektu reģistri, kas jāuztur kompetentajām iestādēm; operatoru lietvedības pienākumi un turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamība prasības. Turklāt Regula (ES) 2016/429 piešķir Komisijai pilnvaras noteikt noteikumus, lai nodrošinātu, ka minētās regulas IV daļu piemēro pareizi attiecībā uz lolojumdzīvnieku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka arī noteikumi par šādu pārvietošanu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 4. panta 28. punktā noteikto definīciju “inkubējamās olas” ir “reproduktīvie produkti”, līdz ar to uz tām attiecas noteikumi, kas minētajā regulā paredzēti attiecībā uz reproduktīvajiem produktiem. Tajā pašā laikā šajā regulā noteiktās dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz mājputniem un nebrīvē turētiem putniem būtu jāattiecina arī uz šo putnu inkubējamām olām, tāpēc šīs regulas darbības jomā būtu iekļaujamas arī inkubējamās olas un to piegādes objekti.

(4)

Lai gan šajā regulā paredzētie papildinošie noteikumi būtu jāattiecina uz visiem turētiem sauszemes dzīvniekiem, tomēr definētās Savienības teritorijās ir noteiktas zirgu populācijas, kuras tiek turētas savvaļā vai daļēji savvaļā un kuru izdzīvošana un reprodukcija nav pilnībā atkarīga no cilvēka kontroles, tāpēc šajā regulā paredzētās izsekojamības prasības minētajiem dzīvniekiem nav iespējams pilnībā piemērot. Tāpēc ar šo regulu būtu jāprecizē, ka, lai gan Regulas (ES) 2016/429 satvarā paredzētie dzīvnieku veselības noteikumi uz šādiem mājas zirgu sugu dzīvniekiem parasti attiecas, ir vajadzīgas konkrētas īpašas atkāpes, jo attiecībā uz ārpus cilvēka kontroles dzīvojošiem zirgiem nav iespējams piemērot turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas prasības.

(5)

Turklāt, lai aizsargātu ieinteresēto personu iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību, kas izriet no iepriekš spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, ar šīs regulas noteikumiem būtu jāpapildina Regulas (ES) 2016/429 IX daļā paredzētie noteikumi par pārejas pasākumiem.

(6)

Šajā regulā paredzētie noteikumi pēc būtības ir saistīti ar un attiecas uz operatoriem, kas pārvadā vai tur sauszemes dzīvniekus vai inkubējamas olas. Tādēļ saskaņotības, vienkāršības un faktiskās piemērošanas labad, kā arī lai izvairītos no noteikumu dublēšanās, tie būtu jānosaka vienā tiesību aktā, nevis izkliedēti vairākos atsevišķos tiesību aktos ar daudzām savstarpējām atsaucēm. Šāda pieeja atbilst arī vienam no galvenajiem Regulas (ES) 2016/429 mērķiem, proti, racionalizēt Savienības dzīvnieku veselības noteikumus, un tādējādi padarīt tos pārredzamākus un vieglāk piemērojamus.

(7)

Regulas (ES) 2016/429 87. panta 3. punkts Komisijai piešķir pilnvaras precizēt cita veida pārvadātājus, kuri nav iesaistīti turētu sauszemes dzīvnieku pārvadāšanā starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kādu trešo valsti un kuru pārvadājumu darbība rada konkrētus un būtiskus riskus konkrētām dzīvnieku sugām, kā arī noteikt informācijas prasības, kas minētajiem pārvadātājiem jāievēro, lai tos reģistrētu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 93. pantu. Tādēļ, lai kompetentā iestāde varētu efektīvi veikt uzraudzību un pārnēsājamo dzīvnieku slimību profilaksi, kontroli un izskaušanu, ir lietderīgi šajā regulā izveidot cita veida pārvadātāju sarakstu un noteikt noteikumus par informāciju, kas tiem jāiesniedz saistībā ar reģistrāciju kompetentajā iestādē.

(8)

Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka turētus nagaiņus uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja šie dzīvnieki ir savākti objektos, kurus kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar minēto regulu. Regulas (ES) 2016/429 94. panta 3. punkta a) apakšpunkts Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar ko attiecībā uz konkrētu veidu objektu operatoriem, ja šādi objekti rada nebūtisku risku, paredz atkāpes no pienākuma iesniegt kompetentajai iestādei pieteikumu uz apstiprināšanu.

(9)

Ņemot vērā īpašo situāciju attiecībā uz zirgiem, kurus bieži tur nevis kā produktīvos dzīvniekus, bet gan ar rekreāciju un sportu saistītiem nolūkiem, un lielā daļā gadījumu šos dzīvniekus vienkārši savāc kādā objektā, lai pēc tam, piemēram, nolūkā piedalīties izstādēs, sporta, kultūras vai līdzīgos pasākumos, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tāpēc šajā regulā attiecībā uz šādu objektu operatoriem būtu lietderīgi paredzēt atkāpi no prasības iesniegt kompetentajai iestādei pieteikumu uz apstiprināšanu, jo šādi objekti rada nebūtisku risku dzīvnieku veselībai un tiem nepiemēro uzturēšanās periodu saistībā ar sarakstā norādītajām zirgu slimībām.

(10)

Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punkta c) apakšpunkts paredz, ka inkubējamas olas uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja šīs olas ir savāktas objektā, kuru kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar minēto regulu. Atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 4. pantā dotajai definīcijai inkubējamas mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu olas ir “inkubējamas olas”, tāpēc, ja tās paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, šādu olu ražošanas objektu operatoriem ir jāiesniedz kompetentajai iestādei pieteikums uz apstiprināšanu.

(11)

Tomēr nebrīvē turētu putnu inkubatoru radītais veselības risks attiecībā uz sarakstā norādīto slimību izplatīšanos nav līdzvērtīgs mājputnu inkubatoru radītajam riskam. Mājputnu lauksaimnieciskās ražošanas nozīme un apjoms ir nesalīdzināmi lielāks par nebrīvē turēto putnu tikko izšķīlušos mazuļu un inkubējamu olu nozīmi un apjomu. Turklāt mājputnu ražošanas komerctirdzniecības ķēde ir atdalīta no nebrīvē turētu putnu aprites (jo īpaši tas attiecas uz inkubējamām olām), un to saskares punkti ir nebūtiski. Tāpēc risks, ka sarakstā norādītās slimības varētu izplatīties uz mājputniem nebrīvē turētu putnu tikko izšķīlušos mazuļu un to inkubējamu olu pārvietošanas dēļ, ir ierobežots. Attiecīgi šajā regulā būtu jāparedz atkāpe no prasības, ka nebrīvē turētu putnu inkubatoru operatoriem ir jāiesniedz kompetentajai iestādei pieteikums uz apstiprināšanu.

(12)

Regulas (ES) 2016/429 94. panta 1. punkts paredz, ka turētus nagaiņus, mājputnus un inkubējamas olas uz citu dalībvalsti var pārvietot tikai tad, ja šie dzīvnieki vai inkubējamās olas ir savākti vai to izcelsme ir objektos, kurus kompetentā iestāde apstiprinājusi saskaņā ar minēto regulu. Turklāt Regulas (ES) 2016/429 95. pantā noteikts, ka sauszemes dzīvniekus, kurus tur objektā ar statusu “norobežots”, uz šo objektu vai no tā var pārvietot tikai tad, ja attiecīgais objekts no kompetentās iestādes ir saņēmis statusa apstiprinājumu saskaņā ar minēto regulu. Kompetentā iestāde minētos objektus var apstiprināt tikai tad, ja tie atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, uzraudzību, infrastruktūru un aprīkojumu, personālu un veterinārārstiem, kā arī kompetentās iestādes īstenoto pārraudzību. Minētās regulas 97. panta 2. punkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka papildu noteikumus objektu apstiprināšanai, ņemot vērā iepriekš minētās prasības.

(13)

Šajā regulā, nosakot minēto objektu apstiprināšanas prasības, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, piemērojot ar Padomes Direktīvu 64/432/EEK (2), 92/65/EEK (3) un 2009/158/EK (4) paredzētos noteikumus. Minētās direktīvas no 2021. gada 21. aprīļa tiek atceltas ar Regulu (ES) 2016/429.

(14)

Regulas (ES) 2016/429 94. panta 3. punkta b) apakšpunkts paredz, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu, kuru citu veidu objektiem, kas paredzēti turētiem sauszemes dzīvniekiem, arī ir jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums saskaņā ar minētās regulas 94. panta 1. punktu. Ir arvien vairāk suņu, kaķu un mājas sesku no dažādiem agrākas uzturēšanās objektiem vai suņu, kaķu un mājas sesku, kas pirms tam ir bijuši noklīduši, dzīvojuši savvaļā, pazaudēti, pamesti vai konfiscēti; tā minētie dzīvnieki nokļūst savākšanas objektos, kur tos pirms nosūtīšanas uz citu dalībvalsti apvieno sūtījumā. Direktīvā 92/65/EEK jau ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas šādu dzīvnieku pārvietošanai uz citu dalībvalsti. Tomēr, lai veiktu pienācīgu uzraudzību un piemērotu profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, kas balstās uz atbilstību konkrētām prasībām attiecībā uz dalībvalsts dzīvniekveselības statusu, šajā regulā būtu jānosaka prasība šādiem objektiem iesniegt kompetentajai iestādei pieteikumu uz apstiprināšanu, kā arī jānosaka prasības attiecībā uz šāda apstiprinājuma piešķiršanu.

(15)

Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (5) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas jāievēro pārbaudes punktu operatoriem, kuri piesakās uz apstiprināšanu kompetentajā iestādē. Ņemot vērā, ka attiecībā uz minētajām prasībām pierādījies, ka tās sekmīgi novērš dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā, tās būtu jāsaglabā, tomēr ar šo regulu jāatjaunina.

(16)

Kamenes visbiežāk tiek audzētas vidiski izolētos objektos, kuros īsteno augsta līmeņa biodrošības pasākumus un kurus kompetentā iestāde regulāri kontrolē un pārbauda attiecībā uz slimību klātbūtni. Ja šādus objektus ir atzinusi un pārrauga kompetentā iestāde, ir maz ticams, ka tos, atšķirībā no brīvā dabā esošiem objektiem, varētu skart mazās stropu vaboles invāzija. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz, ka šādus objektus apstiprina un uzrauga kompetentā iestāde un nosaka prasības šāda apstiprinājuma piešķiršanai.

(17)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013 (6) nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu importam Savienībā un šāda importa karantīnas nosacījumus. Konkrētāk, tajā paredzēti nosacījumi, kas jāievēro, lai iegūtu kompetentās iestādes apstiprinājumu attiecībā uz šādiem putniem paredzētām karantīnas novietnēm un centriem. Lai nepieļautu noteikumu skaita vairošanos, attiecībā uz dažādām sauszemes dzīvnieku sugām paredzētiem karantīnas objektiem nosakot atsevišķus noteikumus, šajā regulā būtu jāsaglabā minēto prasību galvenā būtība, bet tās būtu jāpielāgo tā, lai varētu attiecināt uz dažādām sauszemes dzīvnieku sugām.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (7) nosaka sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, lai nepieļautu un mazinātu šādu produktu radītu risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai, un jo īpaši, lai aizsargātu pārtikas un barības ķēdes drošumu. Konkrētāk, minētā regula paredz noteikumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tai skaitā dzīvnieku, kas nonāvēti epizootisku slimību izskaušanas nolūkā, savākšanu, transportēšanu, glabāšanu, rīkošanos ar tiem, apstrādi un izmantošanu vai likvidēšanu, lai novērstu to radītu risku dzīvnieku un sabiedrības veselībai. Regula (EK) Nr. 1069/2009 kopā ar vairākiem, saskaņā ar to pieņemtiem īstenošanas pasākumiem nodrošina vispārēju sistēmu beigtu dzīvnieku iznīcināšanai. Apstiprinot objektus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 97. un 99. pantu, kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka pieteikumu iesniedzēji ievēro Regulas (EK) Nr. 1069/2009 noteikumus.

(19)

Regulas (ES) 2016/429 101. panta 1. punktā noteikts, ka kompetentajām iestādēm jāizveido un jāuztur atjaunināti reģistrēto un apstiprināto objektu un operatoru reģistri, kuri jādara pieejami Komisijai un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Pārredzamības labad minētie reģistri arī būtu jādara publiski pieejami.

(20)

Turklāt Regulas (ES) 2016/429 101. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka detalizētu informāciju, kura iekļaujama kompetentās iestādes uzturētajos reģistros, kā arī paredz apstiprināto objektu reģistru publisku pieejamību. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka kompetentās iestādes informēšanas pienākumi saistībā ar šiem reģistriem.

(21)

Regulas (ES) 2016/429 102. līdz 105. pants nosaka prasības par minimālo informāciju, kas jāreģistrē objektu operatoriem un pārvadātājiem, kurus reģistrējusi vai apstiprinājusi kompetentā iestāde, bet regulas 106. pants Komisiju pilnvaro pieņemt noteikumus, ar ko papildina minētās lietvedības prasības. Objektu operatoriem un pārvadātājiem ir nepastarpinātas zināšanas par to atbildībā turētajiem sauszemes dzīvniekiem, un, ja dzīvniekus paredzēts pārvietot, minētajiem operatoriem un pārvadātājiem ir pienākums dzīvnieku veselības sertificēšanas vai izsekojamības nolūkā sniegt kompetentajai iestādei noteiktu informāciju, kā arī nodrošināt, lai minētā informācija kompetentajai iestādei būtu viegli pieejama. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par informāciju, kas konkrētiem operatoriem un pārvadātājiem jāreģistrē papildus tai informācijai, kuras reģistrācija jau pieprasīta ar Regulu (ES) 2016/429.

(22)

Regulas (ES) 2016/429 112. līdz 115. pants pieprasa, lai liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu turēšanas operatori ar fiziskiem identifikācijas līdzekļiem identificē katru dzīvnieku un nodrošina, ka šādu dzīvnieku pārvietošanas gadījumā tiem ir klāt identifikācijas vai pārvietošanas dokuments, kā arī – attiecīgā gadījumā – nosūtīta prasīto informāciju uz datorizēto datubāzi, kuru uztur kompetentā iestāde. Regulas (ES) 2016/429 117. pants pieprasa, lai operatori, kuri tur sauszemes dzīvniekus, kas nav liellopi, aitas, kazas, cūkas un zirgi, katru dzīvnieku identificē ar fiziskiem identifikācijas līdzekļiem un nodrošina, ka minētajiem dzīvniekiem ir klāt identifikācijas vai pārvietošanas dokuments, ja šādus noteikumus saskaņā ar minētās regulas 118. pantu ir pieņēmusi Komisija.

(23)

Regulas (ES) 2016/429 118. panta 1. punkts Komisijai piešķir šādas pilnvaras: noteikt detalizētas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem; paredzēt noteikumus par šādu dzīvnieku identificēšanas un pārvadāšanas dokumentiem; noteikt detalizētus noteikumus par minētajā regulā paredzētajām turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu datorizētajām datubāzēm, kā arī noteikt noteikumus par elektronisko datu apmaiņu dalībvalstu datorizēto turētu liellopu datubāzu starpā. Turklāt Regulas (ES) 2016/429 118. panta 2. punkts Komisijai piešķir pilnvaras noteikt prasības attiecībā uz alternatīviem turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem, paredzēt atbrīvojumus un īpašus nosacījumus konkrētām šādu dzīvnieku kategorijām, noteikt īpašus noteikumus par šādu dzīvnieku identificēšanu un pārvietošanu, kā arī noteikumus par turētu sauszemes dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu pēc to ievešanas Savienībā.

(24)

Turklāt Regulas (ES) 2016/429 119. panta 1. punkts Komisijai piešķir pilnvaras noteikt noteikumus par īpašām atkāpēm, ar ko operatorus atbrīvo no noteiktām, minētajā tiesību aktā paredzētām identifikācijas un reģistrācijas prasībām. Regulas (ES) 2016/429 122. panta 2. punkts Komisijai piešķir pilnvaras noteikt izsekojamības prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav liellopu, aitu, cūku un zirgu sugu dzīvnieki, reproduktīvajiem produktiem.

Pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas Savienības noteikumi par liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu identifikāciju un reģistrāciju bija paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (8), Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 (9) un Padomes Direktīvā 2008/71/EK (10) un 2009/156/EK (11). Četri minētie tiesību akti no 2021. gada 21. aprīļa tiek atcelti un aizstāti ar Regulu (ES) 2016/429. Minētajos četros tiesību aktos noteikti noteikumi par identifikāciju, identifikācijas vai pārvietošanas dokumentiem un datorizētām datubāzēm. Tajos noteikti arī termiņi, kuru laikā operatoriem jāuzliek identifikācijas līdzekļi turētiem dzīvniekiem. Vēl tajos ir paredzētas vairākas atkāpes un atbrīvojumi attiecībā uz identifikācijas līdzekļiem un pārvietošanas dokumentiem, bet tie nepasliktina turētu dzīvnieku izsekojamību. Ir pierādījies, ka minēto tiesību aktu noteikumi rezultatīvi nodrošina turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu izsekojamību. Tāpēc šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un tehnikas attīstību. Komisijai ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. panta 2. punktu, būtu jānosaka jauni termiņi, kuru laikā operatoriem ir pienākums uzlikt identifikācijas līdzekļus turētiem sauszemes dzīvniekiem.

(25)

Lai nodrošinātu, ka Savienībā ievesti zirgi tiek identificēti saskaņā ar Savienības noteikumiem tikai pēc to ievešanas Savienībā un tad, ja tie paliek Savienībā, šajā regulā būtu jāatsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (12) noteiktajām muitas procedūrām.

(26)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas Savienības noteikumi par turētu suņu, kaķu, mājas sesku un nebrīvē turētu putnu izsekojamību bija noteikti Direktīvā 92/65/EEK. Ir pierādījies, ka minētās direktīvas noteikumi rezultatīvi nodrošina minēto dzīvnieku izsekojamību. Tāpēc šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi un tehnikas attīstību.

(27)

Turklāt Direktīvā 92/65/EEK noteikts, ka gadījumos, kad suņi, kaķi un mājas seski nonāk tirdzniecībā, tiem jābūt izdotam tādam pašam identifikācijas dokumentam, kāds attiecībā uz lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu tiek prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 576/2013 (13) 6. panta d) punktā. Tāpēc šis noteikums būtu jāsaglabā arī šajā regulā.

(28)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas Savienības noteikumi par inkubējamu olu izsekojamību bija noteikti Direktīvā 2009/158/EK. Pašreizējā inkubējamu olu marķēšanas sistēma ir plaši atzīta. Tāpēc šajā regulā būtu jāsaglabā minēto noteikumu galvenā būtība, taču tie būtu jāpielāgo Regulas (ES) 2016/429 noteikumiem.

(29)

Pirms Regulas (ES) 2016/429 pieņemšanas Savienības noteikumi par ceļojošos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu sauszemes dzīvnieku izsekojamību bija noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1739/2005 (14). Turklāt ir pierādījies, ka minētās regulas noteikumi rezultatīvi nodrošina ceļojošos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu sauszemes dzīvnieku izsekojamību. Tāpēc šo noteikumu galvenā būtība būtu jāsaglabā, taču tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā to piemērošanā gūto praktisko pieredzi.

(30)

Regula (ES) 2016/429 paredz, ka konkrētām slimībām paredzētos slimību profilakses un kontroles noteikumus piemēro minētās regulas II pielikuma sarakstā norādītajām slimībām, un minētajā sarakstā ir iekļautas arī Brucella abortus, B. melitensis un B. suis infekcija un Mycobacterium tuberculosis kompleksa (M. bovis, M. caprae un M. tuberculosis) infekcija. Regulas (ES) 2016/429 9. pantā paredzēti slimību profilakses un kontroles noteikumi, kas jāpiemēro dažādām sarakstā norādīto slimību kategorijām. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (15) paredz, ka Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punktā minētos sarakstā norādīto slimību profilakses un kontroles noteikumus piemēro sarakstā norādīto slimību kategorijām, kas attiecinātas uz minētās īstenošanas regulas pielikumā uzskaitītajām sarakstā norādītajām sugām un to grupām. Turēti kamieļi un brieži ir iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikuma sarakstā kā sugas, kas uzņēmīgas pret šīm infekcijām. Tāpēc ar šo regulu būtu jāizveido saskaņoti minēto dzīvnieku izsekojamības noteikumi.

(31)

Ņemot vērā ziemeļbriežu audzēšanas unikālo situāciju, kas cieši saistīta ar sāmu kultūras mantojumu Ziemeļeiropā, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju saglabāt īpašos režīmus, kas iedibināti attiecībā uz to teritorijā turētu ziemeļbriežu identifikācijas līdzekļiem. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz īpašs režīms minēto dzīvnieku identifikācijai.

(32)

Kas attiecas uz zirgiem, Regulas (ES) 2016/429 114. pantā noteikts, ka operatoriem jānodrošina zirgu individuāla identificēšana ar pareizi aizpildītu individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu. Minētās regulas 120. panta 2. punktā turklāt paredzēts, ka Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz konkrētām minētā dokumenta prasībām. Lai gan noteikumi par individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu patlaban ir daļa no dzīvnieku veselības noteikumiem Regulas (ES) 2016/429 tiesiskajā regulējumā, būtu jāņem vērā arī citos Savienības tiesību aktos noteiktās zirgu identifikācijas prasības. Konkrētāk, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (16), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (18), Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1940 (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (20), šādā veidā nepieļaujot noteikumu un identifikācijas dokumentu vairošanos un dublēšanos, kas nevajadzīgi palielinātu administratīvo un finansiālo slogu. Attiecībā uz zirgiem šī vajadzība racionalizēt Savienības noteikumus ir īpaši svarīga, jo tos izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, sporta pasākumiem, kā vaislas dzīvniekus un arī pārtikai. Turklāt atkarībā no zirga vecuma to var izmantot atšķirīgiem mērķiem, tāpēc ir svarīgi, lai individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments paliktu derīgs arī turpmākiem izmantošanas veidiem. Bez tam šajā regulā paredzētajos pārejas noteikumos būtu jāņem vērā minēto piecu tiesību aktu piemērošanas termiņi, lai nodrošinātu koordinētu Savienības noteikumu piemērošanu.

(33)

Nolūkā panākt Savienības tiesību aktu par turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību vienveidīgu piemērošanu un lai nodrošinātu minētā regulējuma skaidrību un pārredzamību, ar šo regulu būtu jāatceļ Komisijas Regula (EK) Nr. 509/1999 (21), Komisijas Regula (EK) Nr. 2680/99 (22), Komisijas Lēmums 2000/678/EK (23), Komisijas Lēmums 2001/672/EK (24), Komisijas Regula (EK) Nr. 911/2004 (25), Komisijas Lēmums 2004/764/EK (26), Komisijas Regula (EK) Nr. 644/2005 (27), Regula (EK) Nr. 1739/2005, Komisijas Lēmums 2006/28/EK (28), Komisijas Lēmums 2006/968/EK (29), Komisijas Lēmums 2009/712/EK (30) un Īstenošanas regula (ES) 2015/262. Tomēr, lai ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatoriem nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, pārvietošanas un identifikācijas dokumentiem, kas izdoti saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1739/2005 paredzēto formātu, būtu jāpaliek spēkā līdz dienai, kuru ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. panta 2. punktu, noteiks Komisija, ciktāl minētais tiesību akts attiecas uz ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas un identifikācijas dokumentu formātu.

(34)

Direktīva 2001/82/EK paredz īpašus noteikumus attiecībā uz zirgiem saistībā ar produktīvo zirgu ārstēšanu ar veterinārajām zālēm, ievērojot nosacījumu, ka šiem zirgiem jābūt identificētiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un to identifikācijas dokumentā jābūt īpašai atzīmei par to, ka minētos zirgus nav paredzēts nokaut lietošanai pārtikā. Minētie noteikumi tagad ir iekļauti Regulā (ES) 2019/6, ar kuru atceļ un aizstāj Direktīvu 2001/82/EK. Regulu (ES) 2019/6 piemēro no 2022. gada 28. janvāra, kas ir pēc Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas dienas. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regulas (ES) 2019/6 109. panta 1. punkts piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar ko minēto regulu papildina attiecībā uz informāciju, kas iekļaujama ar Regulu (ES) 2016/429 noteiktajā individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā, lai izpildītu Regulā (ES) 2019/6 noteiktās lietvedības prasības, abi minētie tiesību akti ir savstarpēji cieši saistīti. Turklāt Īstenošanas regulā (ES) 2015/262 paredzēti noteikumi par zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju, tai skaitā noteikumi par šo dzīvnieku identifikācijas dokumentiem, un noteikts, ka būtiska Savienības zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas sistēmas daļa ir inter alia individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments. Visbeidzot, Regulā (ES) 2016/1012 paredzēti arī noteikumi par zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju. Tajā noteikts, ka Komisijai jāpieņem īstenošanas akti, kuros ir noteikti individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta veidlapu paraugi.

(35)

Lai par turētiem zirgiem atbildīgajiem operatoriem un kompetentajām iestādēm neradītu nevajadzīgu administratīvo un finansiālo slogu, turētu zirgu pastāvīgajam identifikācijas dokumentam, kas patlaban ir noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/262, būtu jāpaliek derīgam līdz dienai, kuru ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. panta 2. punktu un Regulas (ES) 2019/6 109. panta 2. punktu, noteiks Komisija, ciktāl minētais tiesību akts attiecas uz turētu zirgu individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta formātu.

(36)

Regulas (ES) 2016/429 271. pants operatoriem nosaka pārejas periodu uz jauno, minētajā tiesību aktā noteikto tiesisko regulējumu attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu un cūku identifikāciju un piešķir Komisijai pilnvaras šo pārejas periodu saīsināt.

(37)

Lai sauszemes dzīvnieku turēšanas operatoriem nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, kas izveidots ar Regulu (ES) 2016/429, attiecībā sauszemes dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu, kā arī attiecībā uz dzīvnieku veselības noteikumiem, kas reglamentē šādu dzīvnieku pārvietošanu, šajā regulā paredzētos noteikumus būtu jāsāk piemērot tajā pašā dienā, kad Regulā (ES) 2016/429 paredzētos noteikumus.

(38)

Lai tādu objektu operatoriem, kuri tur sauszemes dzīvniekus, kas reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK un 92/65/EEK, Regulu (EK) Nr. 1760/2000, (EK) Nr. 21/2004, Direktīvu 2008/71/EK, 2009/156/EK un 2009/158/EK, nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, minētos dzīvniekus uzskata par reģistrētiem vai apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie operatori ievēro visus šajā regulā paredzētos noteikumus.

(39)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, visi pirms šīs regulas piemērošanas dienas identificētie un reģistrētie liellopi, aitas, kazas, cūkas, zirgi, kamieļi, brieži un papagaiļi, būtu jāuzskata par identificētiem un reģistrētiem saskaņā ar šo regulu un par derīgiem pārvietošanai Savienībā.

(40)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas datumu šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus attiecībā uz:

a)

reģistrētiem un apstiprinātiem objektiem, kas paredzēti turētiem sauszemes dzīvniekiem un inkubējamām olām;

b)

izsekojamības prasībām attiecībā uz šādiem turētiem sauszemes dzīvniekiem:

i)

liellopiem, aitām, kazām, cūkām, zirgiem, kamieļiem un briežiem (nagaiņiem);

ii)

suņiem, kaķiem un mājas seskiem;

iii)

nebrīvē turētiem putniem;

iv)

inkubējamām olām;

v)

sauszemes dzīvniekiem, kurus izmanto ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu vajadzībām.

2.   Regulas II daļas I sadaļas 1. nodaļa nosaka reģistrācijas prasības attiecībā uz turētu suņu, kaķu, mājas sesku un mājputnu pārvadātājiem, kuri minētos dzīvniekus pārvadā starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kādu trešo valsti.

3.   Regulas II daļas I sadaļas 2. nodaļa paredz atkāpes no prasības iesniegt kompetentajai iestādei pieteikumu uz apstiprināšanu; šīs atkāpes piešķir noteiktu zirgu sugu dzīvnieku savākšanas operācijām paredzētu objektu un nebrīvē turētu putnu inkubatoru operatoriem.

Minētajā nodaļā ir noteiktas arī prasības attiecībā uz šāda veida objektu apstiprināšanu:

a)

nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām paredzēti objekti, no kuriem minētos dzīvniekus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti vai kuri minētos dzīvniekus saņem no citas dalībvalsts;

b)

inkubatori, no kuriem inkubējamas olas vai diennakti vecus cāļus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti;

c)

mājputnu turēšanas objekti, no kuriem uz citu dalībvalsti paredzēts pārvietot mājputnus, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis kaušanai, vai inkubējamas olas.

Minētās prasības attiecas uz izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, uzraudzības pasākumiem, infrastruktūru un aprīkojumu, personālu un kompetentās iestādes īstenoto pārraudzību.

4.   Regulas II daļas I sadaļas 3. nodaļā ir noteiktas prasības attiecībā uz šāda veida objektu apstiprināšanu:

a)

suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centri, no kuriem šos dzīvniekus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti;

b)

suņu, kaķu un mājas sesku patversmes, no kurām šos dzīvniekus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti;

c)

pārbaudes punkti;

d)

vidiski izolēti kameņu audzēšanas objekti, no kuriem šos dzīvniekus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti;

e)

turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav primāti, karantīnas objekti, no kuriem šos dzīvniekus paredzēts pārvietot vienas dalībvalsts robežās vai uz citu dalībvalsti.

Minētās prasības attiecas uz karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, uzraudzības un kontroles pasākumiem, infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī veterinārārsta īstenoto pārraudzību.

5.   Regulas II daļas I sadaļas 4. nodaļā ir noteiktas apstiprināšanas prasības attiecībā uz norobežotiem objektiem, no kuriem tās pašas dalībvalsts robežās vai uz citu dalībvalsti paredzēts pārvietot turētus sauszemes dzīvniekus; minētās prasības attiecas uz karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, uzraudzības un kontroles pasākumiem, infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī veterinārārsta īstenoto pārraudzību.

6.   Regulas II daļas II sadaļas 1. nodaļā ir noteikti informēšanas pienākumi, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz šādiem tās reģistriem:

a)

turētu sauszemes dzīvnieku objektu reģistrs;

b)

inkubatoru reģistrs;

c)

pārvadātāju reģistrs, kurā iekļauti turētu nagaiņu, suņu, kaķu, mājas sesku un mājputnu pārvadātāji, kas minētos dzīvniekus pārvadā starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kādu trešo valsti;

d)

to operatoru reģistrs, kuri veic turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas neatkarīgi no objektiem.

7.   Regulas II daļas II sadaļas 2. nodaļā ir noteikts informēšanas pienākums, kas kompetentajai iestādei jāpilda attiecībā uz II daļas I sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā minēto apstiprināto objektu reģistriem.

8.   Regulas II daļas III sadaļas 1. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas papildus Regulas (ES) 2016/429 102. panta 1. punktā paredzētajiem pienākumiem jāpilda operatoriem, kuru pārziņā ir šādu veidu reģistrēti vai apstiprināti objekti:

a)

visi objekti, kuros tur sauszemes dzīvniekus;

b)

objekti, kuros tur:

i)

liellopus, aitas, kazas un cūkas;

ii)

zirgus;

iii)

mājputnus un nebrīvē turētus putnus;

iv)

suņus, kaķus un mājas seskus;

v)

medus bites;

c)

ceļojošie cirki un dzīvnieku priekšnesumi;

d)

suņu, kaķu un mājas sesku patversmes;

e)

pārbaudes punkti;

f)

turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav primāti, karantīnas objekti;

g)

norobežoti objekti.

9.   Regulas II daļas III sadaļas 2. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas papildus Regulas (ES) 2016/429 103. panta 1. punktā paredzētajiem pienākumiem jāpilda reģistrētu vai apstiprinātu inkubatoru operatoriem.

10.   Regulas II daļas III sadaļas 3. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas papildus Regulas (ES) 2016/429 104. panta 1. punktā paredzētajiem pienākumiem jāpilda reģistrētiem pārvadātājiem.

11.   Regulas II daļas III sadaļas 4. nodaļā ir noteikti lietvedības pienākumi, kas papildus Regulas (ES) 2016/429 105. panta 1. punktā paredzētajiem pienākumiem jāpilda operatoriem, kuri veic savākšanas operācijas priekš:

a)

reģistrētu vai apstiprinātu objektu operatoriem, kuri īsteno turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas;

b)

operatoriem, kuri īsteno turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas neatkarīgi no objektiem;

c)

kompetentajā iestādē reģistrētu objektu operatoriem, kas atbildīgi par suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centriem.

12.   Regulas III daļas I līdz IV sadaļā ir noteiktas turētu liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu sugu dzīvnieku izsekojamības prasības, tai skaitā prasības par identifikācijas līdzekļiem, dokumentāciju un datorizētām datubāzēm.

13.   Regulas III daļas V sadaļas 1. nodaļā ir noteiktas izsekojamības prasības attiecībā uz turētiem suņiem, kaķiem un mājas seskiem, tai skaitā lolojumdzīvniekiem, kurus uz citu dalībvalsti pārvieto nevis nekomerciālos, bet citos nolūkos.

14.   Regulas III daļas V sadaļas 2. nodaļā ir noteiktas turētu kamieļu un briežu izsekojamības prasības.

15.   Regulas III daļas V sadaļas 3. nodaļā ir noteiktas nebrīvē turētu putnu izsekojamības prasības.

16.   Regulas III daļas V sadaļas 4. nodaļā ir noteiktas izsekojamības prasības attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem, kurus tur ceļojošo cirku vai dzīvnieku priekšnesumu vajadzībām.

17.   Regulas III daļas VI sadaļā ir noteiktas inkubējamu olu izsekojamības prasības.

18.   Regulas III daļas VII sadaļā ir noteiktas izsekojamības prasības, kas attiecībā uz turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, zirgiem, briežiem un kamieļiem jāievēro pēc to ievešanas Savienībā.

19.   Regulas IV daļā Direktīvas 64/432/EEK un 92/65/EEK, Regulas (EK) Nr. 1760/2000, (EK) Nr. 21/2004 un (EK) Nr. 1739/2005, Direktīvas 2008/71/EK, 2009/156/EK un 2009/158/EK, un Īstenošanas regulas (ES) 2015/262 sakarā ir noteikti konkrēti pārejas pasākumi attiecībā uz:

a)

objektu reģistrēšanu un apstiprināšanu;

b)

turētu sauszemes dzīvnieku identificēšanu;

c)

ceļošanas un identifikācijas dokumentiem, ko izdod attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas ir piederīgi ceļojošiem cirkiem un dzīvnieku priekšnesumiem;

d)

turētu zirgu individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“suns” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Canis lupus;

2)

“kaķis” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Felis silvestris:

3)

“mājas sesks” ir turēts dzīvnieks, kas pieder pie sugas Mustela putorius furo:

4)

“transporta veids” ir veids, kā notiek pārvadāšana, piemēram, pa ceļu, dzelzceļu, gaisu vai ūdeni;

5)

“transportlīdzeklis” ir ceļa vai dzelzceļa transportlīdzeklis, kuģis un gaisa kuģis;

6)

“diennakti vecs cālis” ir jebkurš mājputns, kas jaunāks par 72 stundām;

7)

“suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centrs” ir objekts, kurā tur no vairākiem objektiem savāktus minētos vienāda veselības statusa dzīvniekus;

8)

“dzīvnieku patversme” ir objekts, kur tur sauszemes dzīvniekus, kuri pirms tam bijuši noklīduši, dzīvojuši savvaļā, pazaudēti, pamesti vai konfiscēti un no kuriem daži objektā var būt uzņemti, to veselības statusu nezinot;

9)

“pārbaudes punkts” ir pārbaudes punkts, kas minēts Regulā (EK) Nr. 1255/97;

10)

“vidiski izolēts audzēšanas objekts” ir objekts, kura konstrukcija apvienojumā ar stingriem biodrošības pasākumiem nodrošina, ka dzīvnieku audzēšana ir faktiski izolēta no saistītās infrastruktūras un no vides;

11)

“kamene” ir dzīvnieks, kas pieder pie Bombus ģints sugām;

12)

“primāts” ir dzīvnieks, kas pieder pie primātu kārtas, izņemot cilvēku;

13)

“medus bite” ir dzīvnieks, kas pieder pie sugas Apis mellifera;

14)

“objekta veterinārārsts” ir veterinārārsts, kura atbildībā, kā noteikts šajā regulā, tiek veiktas darbības turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav primāti, karantīnas objektā vai norobežotā objektā;

15)

“unikālais reģistrācijas numurs” ir numurs, ko kompetentā iestāde atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 93. pantam piešķīrusi reģistrētam objektam;

16)

“unikālais apstiprinājuma numurs” ir numurs, ko kompetentā iestāde atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 97. un 99. pantam piešķīrusi apstiprinātam objektam;

17)

“unikālais kods” ir unikāls kods, ar kura palīdzību operatori, kas tur turētus zirgu sugu dzīvniekus, nodrošina minēto dzīvnieku individuālu identifikāciju, kā to paredz Regulas (ES) 2016/429 114. panta 1. punkta a) apakšpunkts, un kurš ir ierakstīts dalībvalsts datorizētajā datubāzē, kā to paredz minētās regulas 109. panta 1. punkts;

18)

“dzīvnieka identifikācijas kods” ir individualizēts, uz dzīvniekam izmantotā identifikācijas līdzekļa redzams kods, kas sastāv no:

a)

tās dalībvalsts koda, kurā dzīvniekam identifikācijas līdzeklis uzlikts;

b)

tam seko individuāls, dzīvniekam piešķirts ciparisks identifikācijas numurs, kurā nav vairāk par 12 cipariem;

19)

“liellops” jeb “liellopu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie Bison ģints, Bos ģints (ietver Bos, Bibos, Novibos un Poephagus apakšģinti) vai Bubalus ģints (ietver Anoa apakšģinti), un šādu dzīvnieku krustojumu pēcnācējs;

20)

“aita” jeb “aitu sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie Ovis ģints, un šādu dzīvnieku krustojumu pēcnācējs;

21)

“kaza” jeb “kazu sugu dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie Capra ģints, un šādu dzīvnieku krustojumu pēcnācējs;

22)

“cūka” jeb “cūku sugas dzīvnieks” ir nagainis, kas pieder pie Suidae dzimtas sugām, kuras norādītas sarakstā Regulas (ES) 2016/429 III pielikumā;

23)

“elektroniskais identifikators” ir marķieris ar radiofrekvenciālo identifikāciju (“RFID”);

24)

“zirgu sugu dzīvnieks” jeb “zirgs” ir nepārnadzis, kas pieder pie Equus ģints (ietver zirgus, ēzeļus un zebras), un šādu dzīvnieku krustojumu pēcnācējs;

25)

“datorizēta datubāze” ir datorizēta turētu sauszemes dzīvnieku datubāze, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punktu;

26)

“piegādes ķēde” ir integrēta ražošanas ķēde ar vienotu veselības statusu attiecībā uz sarakstā norādītajām slimībām; tā veidojas no tādu specializētu objektu sadarbības tīkla, kurus 53. panta vajadzībām apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuru starpā, lai pabeigtu ražošanas ciklu, tiek pārvietotas cūkas;

27)

“individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments” ir individuāls pastāvīgs dokuments, ar kura palīdzību operatori, kuri tur turētus zirgu sugu dzīvniekus, nodrošina minēto dzīvnieku individuālu identificēšanu, kā to paredz Regulas (ES) 2016/429 114. panta 1. punkta c) apakšpunkts;

28)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība” ir tāda audzētāju asociācija, audzētāju organizācija vai publiska struktūra, izņemot kompetentās iestādes, ko dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1012 4. panta 3. punktu atzinusi par tiesīgu īstenot audzēšanas programmu ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuri ierakstīti vienā vai vairākās ciltsgrāmatās, ko minētā asociācija, organizācija vai struktūra uztur vai izveido;

29)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija” ir trešā valstī esoša audzētāju asociācija, audzētāju organizācija, privāts uzņēmums, lopkopības organizācija vai oficiāls dienests, ko attiecīgā trešā valsts attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuri pieder pie liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugām, vai attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām akceptējusi sakarā ar vaislai paredzētu vaislas dzīvnieku ievešanu Savienībā;

30)

“reģistrēts zirgs” ir:

a)

pie Equus caballus un Equus asinus sugām piederīgs tīršķirnes vaislas dzīvnieks, kas ierakstīts vai atbilst ierakstīšanas kritērijiem tādas ciltsgrāmatas pamatdaļā, kuru izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1012 4. vai 34. pantu atzīta šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija;

b)

turēts dzīvnieks, kas pieder pie Equus caballus sugas un ir reģistrēts vai nu tieši starptautiskā sacensību un sacīkšu zirgu pārvaldības asociācijā vai organizācijā, vai tās nacionālajā federācijā vai kādā no tās filiālēm (“reģistrēts zirgs”);

31)

“kamielis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Camelidae dzimtas sugām;

32)

“briedis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Cervidae dzimtas sugām;

33)

“ziemeļbriedis” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikumā minētās Rangifer tarandus sugas;

34)

“ceļojošais cirks” ir izstāde vai gadatirgus, kurā iesaistīti dzīvnieki vai notiek dzīvnieku priekšnesumi, un kam paredzēts pārvietoties starp dalībvalstīm;

35)

“dzīvnieku priekšnesums” ir jebkura uzstāšanās, kurā izstādes vai gadatirgus vajadzībām iesaistīti dzīvnieki un kura var būt cirka priekšnesuma daļa;

36)

“vaislas mājputni” ir 72 stundas veci vai vecāki mājputni, kas paredzēti inkubējamo olu ražošanai;

37)

“saime” ir visi mājputni vai nebrīvē turēti putni ar vienādu veselības statusu, kas tiek turēti vienā telpā vai vienā aplokā un veido vienu epidemioloģisko vienību; mājās turētu putnu gadījumā saime ir visi putni, kam ir kopīga gaisa telpa.

II DAĻA

REĢISTRĒŠANA, APSTIPRINĀŠANA, REĢISTRI UN LIETVEDĪBA

I SADAĻA

PĀRVADĀTĀJU UN OBJEKTU OPERATORU REĢISTRĒŠANA UN APSTIPRINĀŠANA, KURU ĪSTENO KOMPETENTĀ IESTĀDE

1. NODAĻA

To pārvadātāju reģistrēšana, kuri starp dalībvalstīm un uz trešām valstīm pārvadā turētus sauszemes dzīvniekus, kas nav nagaiņi

3. pants

Pienākums reģistrēties, kas attiecas uz turētu suņu, kaķu, mājas sesku un mājputnu pārvadātājiem

1.   Lai pārvadātāji, kas starp dalībvalstīm vai starp kādu dalībvalsti un kādu trešo valsti pārvadā turētus suņus, kaķus, mājas seskus un mājputnus, varētu tikt reģistrēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 93. pantu, tie pirms minēto darbību sākšanas kompetentajai iestādei sniedz šādu informāciju:

a)

attiecīgā pārvadātāja nosaukums un adrese;

b)

sugas, kuras plānots transportēt;

c)

transporta veids;

d)

transportlīdzeklis.

2.   Šā panta 1. punktā minētie turētu suņu, kaķu un mājas sesku pārvadātāji informē kompetento iestādi, cik dzīvnieku tie plāno pārvadāt.

3.   Šā panta 1. punktā minētie mājputnu pārvadātāji informē kompetento iestādi, kādas mājputnu kategorijas tie plāno pārvadāt.

4.   Šā panta 1. punktā minētie pārvadātāji informē kompetento iestādi par:

a)

jebkādām pārmaiņām attiecībā uz 1., 2. un 3. punktā prasīto informāciju;

b)

pārvadāšanas darbību izbeigšanu.

2. NODAĻA

Apstiprinājuma piešķiršana nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām paredzētiem objektiem, kā arī inkubatoriem un mājputnu turēšanas objektiem

4. pants

Atkāpes no prasības iesniegt kompetentajai iestādei pieteikumu uz apstiprināšanu attiecībā uz operatoriem, kuru pārziņā ir noteiktu zirgu sugu dzīvnieku savākšanas operācijām paredzēti objekti un nebrīvē turētu putnu inkubatori

Pieteikums uz objekta apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 96. panta 1. punktu kompetentajai iestādei nav jāiesniedz šādu objektu operatoriem:

a)

objekti, kas īsteno zirgu savākšanas operācijas sacensību, sacīkšu, izstāžu, treniņu, kolektīvas atpūtas vai darba pasākumu vajadzībām vai audzēšanas darbību kontekstā;

b)

nebrīvē turētu putnu inkubatori.

5. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz nagaiņu savākšanas operācijām paredzētiem objektiem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu nagaiņu savākšanas operācijām paredzētiem objektiem, no kuriem šos dzīvniekus pārvieto uz citu dalībvalsti vai kuri šos dzīvniekus saņem no citas dalībvalsts, nodrošina, ka šādi objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 1. daļas:

a)

1. punktā – attiecībā uz izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

2. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu;

c)

3. punktā – attiecībā uz personālu;

d)

4. punktā – attiecībā uz kompetentās iestādes īstenoto pārraudzību.

6. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz mājputnu savākšanas operācijām paredzētiem objektiem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu mājputnu savākšanas operācijām paredzētiem objektiem, no kuriem šos dzīvniekus pārvieto uz citu dalībvalsti vai kuri šos dzīvniekus saņem no citas dalībvalsts, nodrošina, ka šādi objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 2. daļas:

a)

1. punktā – attiecībā uz izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

2. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu;

c)

3. punktā – attiecībā uz personālu;

d)

4. punktā – attiecībā uz kompetentās iestādes īstenoto pārraudzību.

7. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz inkubatoriem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu inkubatoriem, no kuriem inkubējamas mājputnu olas vai diennakti vecus cāļus pārvieto uz citu dalībvalsti, nodrošina, ka šādi objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas:

a)

I pielikuma 3. daļas 1. punktā – attiecībā uz biodrošības pasākumiem;

b)

I pielikuma 3. daļas 2. punktā un II pielikuma 1. un 2. daļā – attiecībā uz uzraudzību;

c)

I pielikuma 3. daļas 3. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu;

d)

I pielikuma 3. daļas 4. punktā – attiecībā uz personālu;

e)

I pielikuma 3. daļas 5. punktā – attiecībā uz kompetentās iestādes īstenoto pārraudzību.

8. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz mājputnu turēšanas objektiem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu mājputnu turēšanas objektiem, no kuriem mājputnus, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis kaušanai vai olu inkubēšanai, pārvieto uz citu dalībvalsti, nodrošina, ka šādi objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas:

a)

I pielikuma 4. daļas 1. punktā – attiecībā uz biodrošības pasākumiem;

b)

I pielikuma 4. daļas 2. punktā un II pielikuma 2. daļā – attiecībā uz uzraudzību;

c)

I pielikuma 4. daļas 3. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu.

3. NODAĻA

Apstiprinājuma piešķiršana sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem

9. pants

Pienākums iesniegt kompetentajai iestādei pieteikumu uz apstiprināšanu, kas attiecas uz operatoriem, kuru pārziņā ir noteikta veida objekti, paredzēti sauszemes dzīvnieku turēšanai

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 96. panta 1. punktu kompetentajai iestādei pieteikumu uz apstiprināšanu iesniedz un, kamēr objekts nav apstiprināts, attiecīgās darbības īstenot nesāk šādu veidu objektu operatori:

a)

suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centri, no kuriem šos dzīvniekus pārvieto uz citu dalībvalsti;

b)

suņu, kaķu un mājas sesku patversmes, no kurām šos dzīvniekus pārvieto uz citu dalībvalsti;

c)

pārbaudes punkti;

d)

vidiski izolēti kameņu audzēšanas objekti, no kuriem šos dzīvniekus pārvieto uz citu dalībvalsti;

e)

turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav primāti, karantīnas objekti, no kuriem šos dzīvniekus pārvieto vienas dalībvalsts robežās vai uz citu dalībvalsti.

10. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centriem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centriem, no kuriem šos dzīvniekus pārvieto uz citu dalībvalsti, nodrošina, ka šādi objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas I pielikuma 5. daļas:

a)

1. punktā – attiecībā uz izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

3. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu.

11. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku patversmēm

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu dzīvnieku patversmēm, no kurām suņus, kaķus un mājas seskus pārvieto uz citu dalībvalsti, nodrošina, ka šādi objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas I pielikuma 5. daļas:

a)

2. punktā – attiecībā uz izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

3. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu.

12. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz pārbaudes punktiem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu pārbaudes punktiem, nodrošina, ka minētie pārbaudes punkti atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas I pielikuma 6. daļas:

a)

1. punktā – attiecībā uz izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

2. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu.

13. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu vidiski izolētiem kameņu audzēšanas objektiem, no kuriem kamenes paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, nodrošina, ka šādi objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas I pielikuma 7. daļas:

a)

1. punktā – attiecībā uz biodrošības un uzraudzības pasākumiem;

b)

2. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu.

14. pants

Apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav primāti, karantīnas objektiem

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav primāti, karantīnas objektiem, no kuriem šos dzīvniekus pārvieto vienas dalībvalsts robežās vai uz citu dalībvalsti, nodrošina, ka minētie objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 8. daļas:

a)

1. punktā – attiecībā uz karantīnu, izolēšanu un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

2. punktā – attiecībā uz uzraudzības un kontroles pasākumiem;

c)

3. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu.

15. pants

Pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir karantīnas objekti turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav primāti

Operatori, kuru pārziņā ir 14. pantā minētie karantīnas objekti turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav primāti, rīkojas šādi:

a)

veic vajadzīgās darbības, lai objektā vai laboratorijā nodrošinātu pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanai piemērotu infrastruktūru;

b)

ar līguma vai cita juridiska instrumenta palīdzību nodrošina, ka objektā pakalpojumus sniedz veterinārārsts, kura atbildībā:

i)

notiek objekta darbību pārraudzība un tiek panākta atbilstība 14. pantā minētajām apstiprināšanas prasībām;

ii)

pēc vajadzības, tomēr ne retāk kā reizi gadā tiek pārskatīts I pielikuma 8. daļas 2. punkta a) apakšpunktā minētais slimību uzraudzības plāns.

4. NODAĻA

Apstiprinājuma piešķiršana norobežotiem objektiem, no kuriem vienas dalībvalsts robežās vai uz citu dalībvalsti paredzēts pārvietot sauszemes dzīvniekus

16. pants

Prasības attiecībā uz sauszemes dzīvniekiem paredzēta norobežota objekta statusa piešķiršanu

Kompetentā iestāde, piešķirot apstiprinājumu sauszemes dzīvniekiem paredzētam norobežotam objektam, no kura dzīvniekus paredzēts pārvietot vienas dalībvalsts robežās vai uz citu dalībvalsti, nodrošina, ka minētie objekti atbilst prasībām, kas izklāstītas I pielikuma 9. daļas:

a)

1. punktā – attiecībā uz karantīnu, izolēšanu un citiem biodrošības pasākumiem;

b)

2. punktā – attiecībā uz uzraudzības un kontroles pasākumiem;

c)

3. punktā – attiecībā uz infrastruktūru un aprīkojumu.

17. pants

Pienākumi operatoriem, kuru pārziņā ir sauszemes dzīvniekiem paredzēti norobežoti objekti

Operatori, kuru pārziņā ir 16. pantā minētie sauszemes dzīvniekiem paredzētie norobežotie objekti, rīkojas šādi:

a)

veic vajadzīgās darbības, lai objektā vai laboratorijā nodrošinātu pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanai piemērotu infrastruktūru;

b)

ar līguma vai cita juridiska instrumenta palīdzību nodrošina, ka objektā pakalpojumus sniedz veterinārārsts, kura atbildībā:

i)

notiek objekta darbību pārraudzība un tiek panākta atbilstība 16. pantā minētajām apstiprināšanas prasībām;

ii)

pēc vajadzības, tomēr ne retāk kā reizi gadā tiek pārskatīts I pielikuma 9. daļas 2. punkta a) apakšpunktā minētais slimību uzraudzības plāns.

II SADAĻA

REĢISTRI, KO KOMPETENTĀ IESTĀDE UZTUR PAR REĢISTRĒTAJIEM UN APSTIPRINĀTAJIEM PĀRVADĀTĀJIEM UN OBJEKTU OPERATORIEM

1. NODAĻA

Kompetentajā iestādē reģistrēto objektu, pārvadātāju un operatoru reģistri

18. pants

Informēšanas pienākums attiecībā uz reģistriem, ko kompetentā iestāde uztur par sauszemes dzīvnieku objektiem un inkubatoriem

Reģistrā, ko kompetentā iestāde uztur par pašas reģistrētajiem turētu sauszemes dzīvnieku objektiem un inkubatoriem, tā par katru objektu iekļauj šādu informāciju:

a)

objektam piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs;

b)

datums, kad objekts reģistrēts kompetentajā iestādē;

c)

objekta operatora nosaukums un adrese;

d)

objekta adrese un tā atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums);

e)

objekta infrastruktūras apraksts;

f)

objekta veids;

g)

objektā turēto sauszemes dzīvnieku vai inkubējamo olu suga, kategorija un skaits;

h)

laikposms, kad dzīvnieki vai inkubējamās olas tiek turētas objektā, ja tas netiek noslogots pastāvīgi, norādot arī sezonālo noslodzi vai noslodzi īpašu pasākumu laikā;

i)

objekta veselības statuss, ja kompetentā iestāde tādu ir piešķīrusi;

j)

pārvietošanas ierobežojumi, kas liedz no objekta un uz to pārvietot dzīvniekus, inkubējamas olas vai produktus, ja šādus ierobežojumus noteikusi kompetentā iestāde;

k)

darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis.

19. pants

Informēšanas pienākums attiecībā uz reģistriem, ko kompetentā iestāde uztur par turētu nagaiņu, suņu, kaķu, mājas sesku un mājputnu pārvadātājiem

1.   Reģistrā, ko kompetentā iestāde uztur par pašas reģistrētajiem pārvadātājiem, kas starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un kādu trešo valsti pārvadā turētus nagaiņus, suņus, kaķus, mājas seskus un mājputnus, tā par katru pārvadātāju iekļauj šādu informāciju:

a)

pārvadātājam piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs;

b)

datums, kad pārvadātājs reģistrēts kompetentajā iestādē;

c)

pārvadātāja nosaukums un adrese;

d)

sugas, kuras plānots pārvadāt;

e)

transporta veids;

f)

transportlīdzeklis;

g)

darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis.

2.   Attiecībā uz visiem 1. punktā minētajiem turētu nagaiņu, suņu, kaķu un mājas sesku pārvadātājiem kompetentā iestāde savā pārvadātāju reģistrā iekļauj informāciju par dzīvnieku skaitu, ko tas plāno pārvadāt.

3.   Attiecībā uz visiem 1. punktā minētajiem mājputnu pārvadātājiem kompetentā iestāde savā pārvadātāju reģistrā iekļauj informāciju par mājputnu kategorijām, ko tas plāno pārvadāt.

20. pants

Informēšanas pienākums attiecībā uz reģistriem, ko kompetentā iestāde uztur par operatoriem, kuri veic turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas neatkarīgi no objektiem

Reģistrā, ko kompetentā iestāde uztur par pašas reģistrētajiem operatoriem, kuri veic turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas neatkarīgi no objektiem, tai skaitā par operatoriem, kas minētos dzīvniekus pērk un pārdod, tā par katru operatoru iekļauj šādu informāciju:

a)

operatoram piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs;

b)

datums, kad operators reģistrēts kompetentajā iestādē;

c)

operatora nosaukums un adrese;

d)

savākšanai paredzēto nagaiņu un mājputnu sugas un kategorijas;

e)

darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis.

2. NODAĻA

Kompetentās iestādes apstiprināto objektu reģistri

21. pants

Informēšanas pienākums attiecībā uz reģistriem, ko kompetentā iestāde uztur par apstiprinātiem objektiem

Reģistrā, ko kompetentā iestāde uztur par II daļas I sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā minētajiem apstiprinātajiem objektiem, tā par katru objektu iekļauj šādu informāciju:

a)

kompetentās iestādes piešķirtais unikālais apstiprinājuma numurs;

b)

datums, kad kompetentā iestāde objektam piešķīrusi apstiprinājumu, vai datums, kad šāds apstiprinājums ir apturēts vai atsaukts;

c)

operatora nosaukums un adrese;

d)

objekta adrese un tā atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums);

e)

objekta infrastruktūras apraksts;

f)

objekta veids;

g)

objektā turēto sauszemes dzīvnieku, inkubējamo olu vai diennakti veco cāļu suga, kategorija un skaits;

h)

ja objekts netiek noslogots pastāvīgi – laikposms, kad tajā tiek turēti dzīvnieki, norādot arī sezonālo noslodzi vai noslodzi īpašu pasākumu laikā;

i)

objekta veselības statuss, ja kompetentā iestāde tādu ir piešķīrusi;

j)

kompetentās iestādes noteikti pārvietošanas ierobežojumi, kas liedz no objekta un uz to pārvietot dzīvniekus vai reproduktīvos produktus, ja šādi ierobežojumi ir noteikti;

k)

darbības izbeigšanas datums, ja operators kompetentajai iestādei to ir paziņojis.

III SADAĻA

LIETVEDĪBAS PIENĀKUMI, KAS OPERATORIEM JĀPILDA PAPILDUS REGULĀ (ES) 2016/429 PAREDZĒTAJIEM PIENĀKUMIEM

1. NODAĻA

Kompetentās iestādes reģistrētu vai apstiprinātu objektu operatori

22. pants

Visu sauszemes dzīvnieku turēšanai paredzēto objektu operatoru lietvedības pienākumi

Sauszemes dzīvnieku turēšanai paredzētu reģistrētu vai apstiprinātu objektu operatori reģistrē šādu informāciju:

a)

katra objektā turētā identificētā dzīvnieka identifikācijas kods, kas redzams uz dzīvniekam izmantotā identifikācijas līdzekļa, ja tāds ir izmantots;

b)

ja dzīvnieku izcelsme ir citā objektā, – dzīvnieku izcelsmes objekta unikālais reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs;

c)

ja dzīvniekus paredzēts pārvietot uz citu objektu, – dzīvnieku galamērķa objekta unikālais reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs.

23. pants

Liellopu, aitu, kazu un cūku turēšanai paredzētu objektu operatoru lietvedības pienākumi

1.   Liellopu, aitu, kazu un cūku turēšanai paredzētu reģistrētu objektu operatori par minētajiem dzīvniekiem reģistrē šādu informāciju:

a)

katra objektā turētā dzīvnieka dzimšanas datums;

b)

katras objektā notikušas turēta dzīvnieka dabiskas nāves, nokaušanas vai pazušanas datums;

c)

attiecīgā gadījumā – dzīvniekam izmantotā elektroniskā identifikatora vai tetovējuma veids un atrašanās vieta;

d)

gadījumos, kad identifikācijas kods ir mainīts, – katra identificētā dzīvnieka sākotnējais identifikācijas kods un tā nomaiņas iemesls.

2.   Aitu un kazu turēšanas objektu operatori 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju par katru šādu objektā turētu dzīvnieku reģistrē dzimšanas gada formātā.

3.   Cūku turēšanas objektu operatori no 1. punkta a) apakšpunktā minētās informācijas reģistrēšanas ir atbrīvoti.

4.   Ja objektā turētās aitas, kazas vai cūkas ir identificētas tikai ar dzimšanas objekta unikālo identifikācijas numuru, objektu operatori 1. punktā prasīto informāciju reģistrē par katru dzīvnieku grupu, kurai ir viens un tas pats unikālais dzimšanas objekta identifikācijas numurs, un norāda dzīvnieku kopskaitu šajā grupā.

5.   Ja objektā turētās cūkas nav identificētas saskaņā ar 53. pantu, objekta operatori rīkojas šādi:

a)

tie var nereģistrēt 1. punktā prasīto informāciju;

b)

tie par katru no objekta pārvietoto dzīvnieku grupu reģistrē Regulas (ES) 2016/429 102. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju un norāda dzīvnieku kopskaitu šajā grupā.

24. pants

Zirgu turēšanai paredzētu objektu operatoru lietvedības pienākumi

Zirgu turēšanai paredzētu reģistrēto objektu operatori par katru objektā turēto zirgu reģistrē šādu informāciju:

a)

unikālais kods;

b)

dzīvnieka dzimšanas datums objektā;

c)

objektā notikušas dabiskas nāves, pazušanas vai nokaušanas datums.

25. pants

Mājputnu un nebrīvē turētu putnu turēšanai paredzētu objektu operatoru lietvedības pienākumi

Mājputnu turēšanai paredzētu reģistrēto vai apstiprināto objektu operatori un nebrīvē turētu putnu turēšanas objektu operatori reģistrē šādu informāciju:

a)

mājputnu ražošanas apjomi;

b)

mājputnu un nebrīvē turēto putnu morbiditāte objektā, norādot arī tās iemeslu.

26. pants

Suņu, kaķu un mājas sesku turēšanai paredzētu objektu operatoru lietvedības pienākumi

Suņu, kaķu un mājas sesku turēšanai paredzētu reģistrēto objektu operatori par katru dzīvnieku reģistrē šādu informāciju:

a)

dzimšanas datums;

b)

objektā notikušas nāves vai pazušanas datums.

27. pants

Medus bišu turēšanai paredzētu objektu operatoru lietvedības pienākumi

Operatori, kuru pārziņā reģistrēti medus bišu turēšanas objekti, par katru dravu reģistrē ziņas par turēto bišu stropu pagaidu pārvietošanu ceļojošās dravniecības ietvaros (ja tāda tiek piekopta), ietverot vismaz informāciju par katras pārvietošanas lokalizāciju, pārvietošanas sākuma un beigu datumu un pārvietoto bišu stropu skaitu.

28. pants

Ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatoru lietvedības pienākumi

Reģistrētu ceļojošo cirku un dzīvnieku priekšnesumu operatori par katru dzīvnieku reģistrē šādu informāciju:

a)

objektā notikušas dzīvnieka nāves vai pazušanas datums;

b)

par dzīvniekiem atbildīgā operatora nosaukums vai uzvārds un adrese vai lolojumdzīvnieku īpašnieka uzvārds;

c)

ziņas par ceļojošā cirka vai dzīvnieku priekšnesuma pārvietošanos.

29. pants

Suņiem, kaķiem un mājas seskiem paredzētu patversmju operatoru lietvedības pienākumi

Suņiem, kaķiem un mājas seskiem paredzētu apstiprinātu patversmju operatori par katru dzīvnieku reģistrē šādu informāciju:

a)

domājamais vecums un dzimums, šķirne vai kažoka krāsa;

b)

injicējamā transpondera ievadīšanas vai nolasīšanas datums;

c)

novērojumi par uzņemtajiem dzīvniekiem izolācijas periodā;

d)

patversmē notikušas nāves vai pazušanas datums.

30. pants

Pārbaudes punktu operatoru lietvedības pienākumi

Apstiprinātu pārbaudes punktu operatori reģistrē tā transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numuru, no kura dzīvnieki tiek izkrauti, un – attiecīgā gadījumā – pārvadātāja unikālo reģistrācijas numuru.

31. pants

Turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav primāti, paredzētu karantīnas objektu operatoru lietvedības pienākumi

Sauszemes dzīvniekiem, kas nav primāti, paredzētu apstiprinātu karantīnas objektu operatori reģistrē šādu informāciju:

a)

objektā turēto dzīvnieku domājamais vecums un dzimums;

b)

tā transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numurs, no kura dzīvnieki tiek izkrauti vai kurā tie tiek iekrauti, un – attiecīgā gadījumā – pārvadātāja unikālais reģistrācijas numurs.

c)

ziņas par I pielikuma 8. daļas 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā slimību uzraudzības plāna īstenošanu un rezultātiem;

d)

I pielikuma 8. daļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto klīnisko un laboratorisko testu, kā arī post-mortem testēšanas rezultāti;

e)

ziņas par I pielikuma 8. daļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto vakcināciju un ārstēšanu attiecībā uz uzņēmīgiem dzīvniekiem;

f)

attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes norādījumi par izolācijas vai karantīnas periodā izdarītajiem novērojumiem.

32. pants

Norobežotu objektu operatoru lietvedības pienākumi

Apstiprinātu norobežotu objektu operatori reģistrē šādu papildu informāciju:

a)

objektā turēto dzīvnieku domājamais vecums un dzimums;

b)

tā transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numurs, no kura dzīvnieki tiek izkrauti vai kurā tie tiek iekrauti, un – attiecīgā gadījumā – pārvadātāja unikālais reģistrācijas numurs.

c)

ziņas par I pielikuma 9. daļas 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā slimību uzraudzības plāna īstenošanu un rezultātiem;

d)

I pielikuma 9. daļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto klīnisko un laboratorisko testu un post-mortem testēšanas rezultāti;

e)

ziņas par I pielikuma 9. daļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto vakcināciju un ārstēšanu attiecībā uz uzņēmīgiem dzīvniekiem;

f)

ziņas par ievesto dzīvnieku izolāciju vai karantīnu, kā arī – attiecīgā gadījumā – kompetentās iestādes norādījumi par izolāciju un karantīnu un tās periodā izdarītie novērojumi.

2. NODAĻA

Inkubatori

33. pants

Inkubatoru operatoru lietvedības pienākumi

Reģistrētu vai apstiprinātu inkubatoru operatori par katru saimi reģistrē šādu informāciju:

a)

inkubatorā turēto diennakti veco cāļu, kā arī citu sugu tikko izšķīlušos mazuļu vai inkubējamo olu suga un skaits;

b)

diennakti veco cāļu, citu sugu tikko izšķīlušos mazuļu un inkubējamo olu pārvietošana uz to pārziņā esošajiem objektiem vai no tiem, attiecīgi norādot:

i)

to izcelsmes vietu vai paredzēto galamērķi, attiecīgā gadījumā iekļaujot arī objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru;

ii)

šādas pārvietošanas datumus;

c)

to inkubēto olu skaitu, kas nav izšķīlušās, un to paredzēto galamērķi, attiecīgā gadījumā norādot arī objekta unikālo reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru,

d)

inkubācijas guvumu,

e)

ziņas par visām vakcinācijas programmām.

3. NODAĻA

Kompetentajā iestādē reģistrētie pārvadātāji

34. pants

Lietvedības pienākumi, kas attiecas uz reģistrētiem turētu sauszemes dzīvnieku pārvadātājiem

Reģistrētie pārvadātāji par katru transportlīdzekli, ko izmanto turētu sauszemes dzīvnieku pārvadāšanai, reģistrē šādu papildu informāciju:

a)

transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numurs;

b)

dzīvnieku iekraušanas datums un laiks izcelsmes objektā;

c)

katra apmeklētā objekta nosaukums, adrese un unikālais reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs;

d)

dzīvnieku izkraušanas datums un laiks galamērķa objektā;

e)

transportlīdzekļa tīrīšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas datums un vieta;

f)

dzīvnieku sūtījuma pavaddokumentu numuri.

4. NODAĻA

Operatori, kas veic savākšanas operācijas

35. pants

Lietvedības pienākumi, kas attiecas uz turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām paredzētu objektu operatoriem

Turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijām paredzētu reģistrētu objektu operatori reģistrē šādu informāciju:

a)

objektā notikušas dzīvnieku nāves un pazušanas datums;

b)

tā transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numurs, kurā dzīvnieki tiek iekrauti vai no kura tie tiek izkrauti, un – attiecīgā gadījumā – šo dzīvnieku pārvadātāja unikālais reģistrācijas numurs;

c)

dzīvnieku sūtījuma pavaddokumentu numuri.

36. pants

Lietvedības pienākumi, kas attiecas uz tādu objektu operatoriem, kuri īsteno turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas neatkarīgi no objektiem

Operatori, kuri veic turētu nagaiņu un mājputnu savākšanas operācijas neatkarīgi no objektiem, par katru pirkto un pārdoto dzīvnieku reģistrē šādu informāciju:

a)

ja pieejams – tā savākšanas objekta unikālais apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kuram cauri dzīvnieks nosūtīts pēc izcelsmes objekta atstāšanas un pirms nopirkšanas;

b)

nopirkšanas un pārdošanas datums;

c)

dzīvnieka pircēja nosaukums vai uzvārds un adrese;

d)

tā transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numurs, kurā dzīvnieki iekrauti vai no kura tie izkrauti, un pārvadātāja unikālais reģistrācijas numurs, ja pieejams;

e)

dzīvnieku sūtījuma pavaddokumentu numuri.

37. pants

Suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centru operatoru lietvedības pienākumi

Suņu, kaķu un mājas sesku savākšanai paredzētu apstiprinātu centru operatori reģistrē tā transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numuru, kurā dzīvniekus iekrauj vai no kura tos izkrauj, un pārvadātāja unikālo reģistrācijas numuru, ja tāds pieejams.

III DAĻA

TURĒTU SAUSZEMES DZĪVNIEKU UN INKUBĒJAMU OLU IZSEKOJAMĪBA

I SADAĻA

TURĒTU LIELLOPU IZSEKOJAMĪBA

1. NODAĻA

Identifikācijas līdzekļi un metodes

38. pants

Liellopu turēšanas operatoru pienākumi attiecībā uz turētu liellopu identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Liellopu turēšanas operatori nodrošina, ka liellopi tiek individuāli identificēti ar parasto krotāliju, kas minēta III pielikuma a) apakšpunktā, un krotālija:

a)

ir piestiprināta pie katras dzīvnieka auss ļipiņas, lai uz identifikācijas līdzekļa skaidri, salasāmi un neizdzēšami būtu redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

b)

ir uzlikta liellopam tā dzimšanas objektā;

c)

netiek ņemta nost, pārveidota vai aizstāta bez tās dalībvalsts kompetentās iestādes atļaujas, kurā liellopi tiek turēti.

2.   Liellopu turēšanas operatori var aizstāt:

a)

vienu no 1. punktā minētajām parastajām krotālijām – ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā liellopi tiek turēti, apstiprinātu elektronisko identifikatoru;

b)

ja uz operatoru attiecas 39. panta 1. punktā paredzētie atbrīvojumi, abas 1. punktā minētās parastās krotālijas – ar elektronisku identifikatoru, ko apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā liellopi tiek turēti.

39. pants

Kompetentās iestādes piešķirti atbrīvojumi norobežotu objektu operatoriem un operatoriem, kam jāidentificē ar kultūru, vēsturi, rekreāciju, zinātni vai sportu saistītiem nolūkiem turēti liellopi

1.   Kompetentā iestāde no 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām liellopu identifikācijas prasībām var atbrīvot norobežotu objektu operatorus un operatorus, kas liellopus tur ar kultūru, vēsturi, rekreāciju, zinātni vai sportu saistītiem nolūkiem.

2.   Piešķirot 1. punktā paredzētos atbrīvojumus, kompetentā iestāde nodrošina, ka vismaz viens III pielikuma d) un e) punktā minētajiem identifikācijas līdzekļiem ir kompetentās iestādes apstiprināts izmantošanai par identifikācijas līdzekli liellopiem, kurus tur saskaņā ar šā panta 1. punktu paredzēto atbrīvojumu saņēmušie operatori.

Kompetentā iestāde iedibina pieteikšanās procedūras, saskaņā ar kurām operatoriem jāpiesakās uz šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu.

40. pants

Īpaši noteikumi tādu šķirņu liellopu identifikācijai, kurus audzē speciāli tradicionālu kultūras un sporta pasākumu vajadzībām

Kompetentā iestāde operatoriem, kas tur tādu šķirņu liellopus, kurus audzē speciāli tradicionālu kultūras un sporta pasākumu vajadzībām, var atļaut šos liellopus identificēt individuāli, ar alternatīviem identifikācijas līdzekļiem, kurus kompetentā iestāde apstiprinājusi izmantošanai pēc 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās parastās krotālijas noņemšanas, ja vien tiek saglabāta nepārprotama saikne starp identificēto dzīvnieku un tā identifikācijas kodu.

41. pants

38. panta 1. punktā minētās parastās krotālijas aizstāšana turētiem liellopiem

1.   Dalībvalstis attiecībā uz visām vai dažām specifiskām to teritorijā turēto liellopu kategorijām vienu no 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām parastajām krotālijām var atļaut aizstāt ar kādu no III pielikuma c), d) un e) punktā minētajiem identifikācijas līdzekļiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka III pielikuma a), c), d) un e) punktā minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šādām prasībām:

a)

uz tiem ir redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

b)

tos apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā liellopi tiek turēti.

3.   Dalībvalstis nosaka šādas procedūras:

a)

kārtību, kādā to teritorijā turēto liellopu identifikācijai paredzētu līdzekļu ražotājiem jāpiesakās uz apstiprinājumu;

b)

kārtību, kādā liellopu turēšanas operatoriem jāpiesakās uz identifikācijas līdzekļiem, kuri tiks piešķirti viņu pārziņā esošajam objektam.

4.   Dalībvalsts izveido un dara publiski pieejamu sarakstu ar liellopu šķirnēm, ko speciāli audzē tradicionālu kultūras un sporta pasākumu vajadzībām tās teritorijā.

2. NODAĻA

Datorizētā datubāze

42. pants

Noteikumi par datorizētajā turētu liellopu datubāzē iekļaujamo informāciju

Kompetentā iestāde datorizētajā datubāzē glabā Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju par katru turēto liellopu, ievērojot noteikumu, ka:

a)

jāreģistrē dzīvnieka identifikācijas kods;

b)

ja liellopam izmantots elektroniskais identifikators – jāreģistrē tā veids atbilstoši III pielikuma c), d) un e) apakšpunktam;

c)

attiecībā uz liellopu turēšanas objektiem jāreģistrē šāda informācija:

i)

objektam piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs;

ii)

objekta operatora nosaukums un adrese;

d)

attiecībā uz katru liellopu pārvietošanu uz objektu un no tā jāreģistrē šāda informācija:

i)

izcelsmes un galamērķa objekta unikālais reģistrācijas numurs;

ii)

ierašanās datums;

iii)

aizvešanas datums;

e)

jāreģistrē objektā notikušas liellopu dabiskas nāves, pazušanas vai nokaušanas datums.

43. pants

Noteikumi par elektronisko datu apmaiņu starp dalībvalstu datorizētajām liellopu datubāzēm

1.   Dalībvalstis attiecībā uz savām datorizētajām liellopu datubāzēm nodrošina, ka tiek ievērotas šādas prasības:

a)

datubāzes ir drošas saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

b)

tās satur vismaz 42. pantā minēto informāciju, kas tiek atjaunināta.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to datorizētās datubāzes tiek pārvaldītas ar informācijas sistēmu, kas datu apmaiņas ziņojumos spēj piemērot un pārvaldīt kvalificētus elektroniskos parakstus, lai garantētu nenoliedzamību attiecībā uz:

a)

apmainīto ziņojumu autentiskumu, sniedzot garantijas par ziņojuma izcelsmi;

b)

apmainīto ziņojumu integritāti, sniedzot garantijas, ka ziņojums nav mainīts vai bojāts;

c)

apmainīto ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas laiku, garantējot, ka tie nosūtīti noteiktā laikā.

3.   Dalībvalsts bez nepamatotas kavēšanās, bet jebkurā gadījumā 24 stundu laikā pēc tam, kad tai par to ir kļuvis zināms, paziņo tai dalībvalstij, ar kuru ir izveidota elektroniska datu apmaiņa, par jebkuru drošības pārkāpumu vai integritātes zudumu, kas būtiski ietekmē datu derīgumu vai apdraud datubāzē uzturētos personas datus.

3. NODAĻA

Identifikācijas dokuments

44. pants

Turētu liellopu identifikācijas dokuments

Regulas (ES) 2016/429 112. panta b) punktā minētajā turētu liellopu identifikācijas dokumentā norāda šādu informāciju:

a)

42. panta a) līdz d) punktā prasīto informāciju;

b)

katra dzīvnieka dzimšanas datumu;

c)

izdevējas kompetentās iestādes vai izdevējiestādes, kurai izdošana uzticēta, nosaukumu;

d)

dokumenta izdošanas datumu.

II SADAĻA

TURĒTU AITU UN KAZU IZSEKOJAMĪBA

1. NODAĻA

Identifikācijas līdzekļi un metodes

45. pants

Turētu aitu un kazu turēšanas operatoru pienākumi attiecībā uz minēto dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Aitu un kazu turēšanas operatori nodrošina, ka aitas un kazas, kuras vēl pirms 12 mēnešu vecuma sasniegšanas paredzēts pārvietot tieši uz kautuvi, tiek identificētas vismaz ar III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju, kura piestiprināta dzīvnieka auss ļipiņai, vai ar b) punktā minēto parasto saiti uz vēzīša, un uz identifikācijas līdzekļa skaidri, salasāmi un neizdzēšami norādīts vai nu:

a)

dzīvnieka dzimšanas objekta unikālais reģistrācijas numurs;

vai

b)

dzīvnieka identifikācijas kods.

2.   Aitu un kazu turēšanas operatori nodrošina, ka visas aitas un kazas, kuras vēl pirms 12 mēnešu vecuma sasniegšanas nav paredzēts pārvietot tieši uz kautuvi, tiek individuāli identificētas, izmantojot:

a)

šīs regulas III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju, uz kuras skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

un

b)

kādu no III pielikuma c) līdz f) punktā minētajiem identifikācijas līdzekļiem, kurus apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kur aitas un kazas tiek turētas, un uz kuriem skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods.

3.   Aitu un kazu turēšanas operatori nodrošina, ka:

a)

identifikācijas līdzekļi aitām un kazām tiek uzlikti to dzimšanas objektā;

b)

nevienu identifikācijas līdzekli nenoņem, nepārveido vai neaizstāj bez kompetentās iestādes atļaujas.

4.   Aitu un kazu turēšanas operatori var aizstāt:

a)

vienu no 2. punktā minētajiem apstiprinātajiem identifikācijas līdzekļiem, izmantojot kādu no 46. panta 1., 2., 3. un 4. punktā paredzētajām atkāpēm;

b)

ja uz operatoru attiecas 47. panta 1. punktā paredzētie atbrīvojumi, abus šā panta 2. punktā minētos identifikācijas līdzekļus – ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā aitas un kazas tiek turētas, apstiprinātu elektronisko identifikatoru.

46. pants

Atkāpes no 45. panta prasībām par turētu aitu un kazu identifikācijas līdzekļiem un metodēm, to piemērošanu un izmantošanu

1.   Atkāpjoties no 45. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības, aitu un kazu turēšanas operatori nodrošina, ka visas aitas un kazas, kas pieder tādu dzīvnieku populācijai, kam no dzimšanas ausis ir pārāk mazas, lai pie tām varētu piestiprināt III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju, tiek individuāli identificētas ar minētā pielikuma b) punktā minēto parasto saiti uz vēzīša, uz kuras skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods.

2.   Atkāpjoties no 45. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības, operatori, kas tur aitas un kazas, kuras nav paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju var aizstāt ar minētā pielikuma g) punktā minēto tetovējumu, uz kura skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde atļāvusi izmantot minētā pielikuma d) punktā minēto atgremotāju elektroniskās identifikācijas kapsulu.

3.   Atkāpjoties no 45. panta 2. punkta b) apakšpunkta, operatori, kas tur aitas un kazas, kuras nav paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, un operatori, kas tur aitas vai kazas, kuras saskaņā ar 48. pantu ir atbrīvotas no elektroniskā identifikatora piemērošanas, elektronisko identifikatoru var aizstāt ar III pielikuma g) punktā minēto tetovējumu, uz kura skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods.

4.   Atkāpjoties no 45. panta 2. punkta, operatori, kas tur aitas un kazas, kuras pēc citā objektā veiktas savākšanas vai nobarošanas operācijas paredzēts transportēt uz kautuvi, katru šādu dzīvnieku var identificēt vismaz ar III pielikuma c) punktā minēto elektronisko krotāliju, kuru uzliek uz dzīvnieka auss ļipiņas un uz kuras skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka dzimšanas objekta unikālais reģistrācijas numurs un skaidri un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods, ar nosacījumu, ka šos dzīvniekus:

a)

nav paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti;

un

b)

nokauj pirms 12 mēnešu vecuma sasniegšanas.

47. pants

Atbrīvojumi no 45. panta 2. punkta prasībām attiecībā uz norobežotu objektu operatoriem un operatoriem, kas tur ar kultūru, rekreāciju vai zinātni saistītiem nolūkiem paredzētus dzīvniekus

1.   Kompetentā iestāde no 45. panta 2. punktā paredzētajām identifikācijas prasībām var atbrīvot norobežotu objektu operatorus un operatorus, kas tur ar kultūru, rekreāciju vai zinātni saistītiem nolūkiem paredzētas aitas un kazas, ja vien tiek ievēroti šā panta 2. punkta nosacījumi.

2.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka 1. punktā minēto aitu un kazu identificēšanai atļauts izmantot vai nu atgremotāju elektroniskās identifikācijas kapsulu, kas minēta III pielikuma d) punktā, vai injicējamo transponderu, kas minēts III pielikuma e) punktā, un ka tās atļautie identifikācijas līdzekļi atbilst 48. panta 3. punkta prasībām.

Kompetentā iestāde iedibina pieteikšanās procedūras, saskaņā ar kurām operatoriem jāpiesakās uz šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu.

48. pants

Dalībvalstīm paredzēta atkāpe no 45. panta 2. punkta prasībām un dalībvalstu pienākumi attiecībā uz identifikācijas līdzekļiem

1.   Atkāpjoties no 45. panta 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis var atļaut aitu vai kazu turēšanas operatoriem III pielikuma c) līdz f) punktā minētos identifikācijas līdzekļus aizstāt ar minētā pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju vai b) punktā minēto parasto saiti uz vēzīša, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

saskaņā ar datorizētās datubāzes datiem dalībvalsts teritorijā turēto aitu un kazu kopskaits nepārsniedz 600 000;

un

b)

turētās aitas un kazas nav paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti.

2.   Atkāpjoties no 45. panta 2. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis var atļaut kazu turēšanas operatoriem III pielikuma c) līdz f) punktā minētos identifikācijas līdzekļus aizstāt ar minētā pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju vai b) punktā minēto parasto saiti uz vēzīša, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

saskaņā ar datorizētās datubāzes datiem dalībvalsts teritorijā turēto kazu kopskaits nepārsniedz 160 000;

un

b)

turētās kazas nav paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti.

3.   Dalībvalsts nodrošina, ka III pielikuma a) līdz f) punktā minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šādām prasībām:

a)

uz tiem ir redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

b)

tos apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā aitas un kazas tiek turētas.

4.   Dalībvalstis iedibina šādas pieteikšanās procedūras:

a)

kārtību, kādā to teritorijā turēto aitu un kazu identifikācijai paredzētu līdzekļu ražotājiem jāpiesakās uz apstiprinājumu;

b)

kārtību, kādā aitu un kazu turēšanas operatoriem jāpiesakās uz identifikācijas līdzekļiem, kuri tiks piešķirti viņu pārziņā esošajam objektam.

2. NODAĻA

Datorizētā datubāze

49. pants

Noteikumi par datorizētajā turētu aitu un kazu datubāzē iekļaujamo informāciju

Kompetentā iestāde datorizētajā datubāzē glabā Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju par turētām aitām un kazām, ievērojot šādus noteikumus:

a)

attiecībā uz minēto dzīvnieku turēšanas objektiem jāreģistrē šāda informācija:

i)

objektam piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs;

ii)

objekta operatora nosaukums un adrese;

b)

par katru reizi, kad minētos dzīvniekus pārvieto uz objektu un no tā, jāreģistrē šāda informācija:

i)

dzīvnieku kopskaits;

ii)

to izcelsmes un galamērķa objekta unikālais reģistrācijas numurs;

iii)

ierašanās datums;

iv)

aizvešanas datums.

3. NODAĻA

Pārvietošanas dokuments

50. pants

Pārvietošanas dokuments attiecībā uz turētām aitām un kazām, kuras paredzēts pārvietot kādas dalībvalsts teritorijā

Regulas (ES) 2016/429 113. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajā pārvietošanas dokumentā attiecībā uz turētām aitām un kazām, kuras paredzēts pārvietot vienas dalībvalsts teritorijā, iekļauj šādu informāciju:

a)

uz identifikācijas līdzekļa redzamo dzīvnieka individuālo identifikācijas kodu vai dzīvnieka dzimšanas objekta unikālo reģistrācijas numuru;

b)

attiecīgā gadījumā – III pielikuma saraksta c) līdz f) punktā norādītā un dzīvniekam izmantotā elektroniskā identifikatora vai tetovējuma veidu un tā atrašanās vietu uz ķermeņa;

c)

49. panta a) punkta i) apakšpunktā un b) punkta i), ii) un iv) apakšpunktā prasīto informāciju;

d)

pārvadātāja unikālo reģistrācijas numuru;

e)

transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numuru.

51. pants

Atkāpe no konkrētām 50. panta prasībām attiecībā uz pārvietošanas dokumentu turētām aitām un kazām, kuras paredzēts savākt dalībvalsts teritorijā

Kompetentā iestāde var piešķirt atkāpes no 50. panta a) punkta prasībām tādu objektu operatoriem, no kuriem turētas aitas un kazas pārvieto uz paredzētās savākšanas objektu, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

operatori nedrīkst pārvadāt turētas aitas un kazas tajā pašā transportlīdzeklī, kurā pārvadā dzīvniekus no citiem objektiem, ja vien transportlīdzeklī šo dzīvnieku partijas viena no otras netiek fiziski nošķirtas;

b)

plānotās savākšanas objektu operatori ar kompetentās iestādes atļauju reģistrē 50. panta a) punktā prasīto katra dzīvnieka individuālo identifikācijas kodu tā objekta operatora vārdā, kurš plāno saņemt attiecīgās aitas un kazas, un minētais operators uztur šādus reģistrus;

c)

kompetentajai iestādei jānodrošina piekļuve 49. pantā minētajai elektroniskajai datu bāzei to objektu operatoriem, kuros paredzēts veikt aitu un kazu savākšanas operācijas;

d)

plānotās dzīvnieku savākšanas objektu operatoriem jābūt ieviestām procedūrām, ar ko nodrošina, ka b) punktā minētā informācija tiek reģistrēta 49. pantā minētajā datorizētajā datubāzē.

III SADAĻA

TURĒTU CŪKU IZSEKOJAMĪBA

1. NODAĻA

Identifikācijas līdzekļi un metodes

52. pants

Cūku turēšanas operatoru pienākumi attiecībā uz turētu cūku identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Cūku turēšanas objektu operatori nodrošina, ka katra cūka tiek identificēta ar šādiem identifikācijas līdzekļiem:

a)

ar III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju vai ar III pielikuma c) punktā minēto elektronisko krotāliju, kura tiek piestiprināta pie dzīvnieka auss ļipiņas un uz kuras skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams unikālais reģistrācijas numurs, kas piešķirts:

i)

dzīvnieka dzimšanas objektam;

vai

ii)

pēdējam 53. pantā minētās piegādes ķēdes objektam, ja šos dzīvniekus pārvieto uz objektu ārpus minētās piegādes ķēdes;

vai

b)

ar dzīvniekam uztetovētu III pielikuma g) punktā minēto tetovējumu, kurā neizdzēšami norādīts unikālais reģistrācijas numurs, kas piešķirts:

i)

dzīvnieka dzimšanas objektam;

vai

ii)

pēdējam 53. pantā minētās piegādes ķēdes objektam, ja šos dzīvniekus pārvieto uz objektu ārpus minētās piegādes ķēdes.

2.   Cūku turēšanas objektu operatori nodrošina, ka:

a)

cūkām identifikācijas līdzekļus uzliek:

i)

dzimšanas objektā;

vai

ii)

pēdējā 53. pantā minētās piegādes ķēdes objektā, ja šos dzīvniekus pārvieto uz objektu ārpus minētās piegādes ķēdes;

b)

nevienu identifikācijas līdzekli nenoņem, nepārveido vai neaizstāj bez kompetentās iestādes atļaujas.

3.   Ja uz turētajām cūkām attiecas 54. panta 1. punktā paredzētie atbrīvojumi, cūku turēšanas objektu operatori šā panta 1. punktā minētos identifikācijas līdzekļus var aizstāt ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā cūkas tiek turētas, apstiprinātu elektronisko identifikatoru.

53. pants

Atkāpes no 52. panta prasībām attiecībā uz piegādes ķēdē izmantotu turētu cūku identifikācijas līdzekļiem un metodēm

Atkāpjoties no 52. panta, kompetentā iestāde var atļaut piegādes ķēdes objektu operatoriem atkāpties no pienākuma identificēt tādas cūkas, ko attiecīgajā piegādes ķēdē paredzēts pārvietot pa attiecīgās dalībvalsts teritoriju, ar nosacījumu, ka šajā dalībvalstī šādu dzīvnieku izsekojamības pasākumi praksē tiek piemēroti tā, ka tiek panākta cūku pilnīgu izsekojamība.

54. pants

Kompetentās iestādes piešķirti atbrīvojumi norobežotu objektu operatoriem un operatoriem, kam jāidentificē ar kultūru, rekreāciju vai zinātni saistītiem nolūkiem turētas cūkas

1.   Kompetentā iestāde no 52. panta 1. punktā paredzētajām cūku identifikācijas prasībām var atbrīvot norobežotu objektu operatorus un operatorus, kas cūkas tur ar kultūru, rekreāciju vai zinātni saistītiem nolūkiem.

2.   Piešķirot šā panta 1. punktā paredzētos atbrīvojumus, kompetentā iestāde nodrošina, ka šā panta 1. punktā minēto cūku identificēšanai ir atļauts lietot III pielikuma e) punktā minēto injicējamo transponderu un ka šāds atļauts identifikācijas līdzeklis atbilst 55. panta 1. punkta prasībām.

3.   Kompetentā iestāde iedibina pieteikšanās procedūras, saskaņā ar kurām operatoriem jāpiesakās uz šā panta 1. punktā paredzēto atbrīvojumu.

55. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz turētu cūku identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka III pielikuma a), c), e) un g) punktā minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šādām prasībām:

a)

uz tiem ir redzams vai nu:

i)

dzīvnieka dzimšanas objekta unikālais reģistrācijas numurs;

vai

ii)

piegādes ķēdes pēdējā objekta unikālais reģistrācijas numurs gadījumos, kad dzīvniekus paredzēts pārvietot no 53. pantā minētās piegādes ķēdes objekta uz citu objektu ārpus minētās piegādes ķēdes;

b)

tos apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā cūkas tiek turētas.

2.   Dalībvalstis iedibina šādas pieteikšanās procedūras:

a)

kārtību, kādā to teritorijā turēto cūku identifikācijai paredzētu līdzekļu ražotājiem jāpiesakās uz apstiprinājumu;

b)

kārtību, kādā cūku turēšanas operatoriem jāpiesakās uz identifikācijas līdzekļiem, kuri tiks piešķirti viņu pārziņā esošajam objektam.

3.   Dalībvalsts izveido un dara publiski pieejamu sarakstu ar tās teritorijā reģistrētajiem piegādes ķēdes objektiem, kas minēti 53. pantā.

2. NODAĻA

Datorizētā datubāze

56. pants

Noteikumi par datorizētajā turētu cūku datubāzē iekļaujamo informāciju

Kompetentā iestāde datorizētajā datubāzē glabā Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju par turētām cūkām, ievērojot šādus noteikumus:

a)

attiecībā uz minēto dzīvnieku turēšanas objektiem jāreģistrē šāda informācija:

i)

objektam piešķirtais unikālais reģistrācijas numurs;

ii)

objekta operatora nosaukums un adrese;

b)

attiecībā uz katru minēto dzīvnieku pārvietošanu uz objektu un no tā jāreģistrē šāda informācija:

i)

dzīvnieku kopskaits;

ii)

izcelsmes un galamērķa objekta unikālais reģistrācijas numurs;

iii)

ierašanās datums;

iv)

aizvešanas datums.

3. NODAĻA

Pārvietošanas dokuments

57. pants

Pārvietošanas dokumenti attiecībā uz turētām cūkām, kuras paredzēts pārvietot tās pašas dalībvalsts teritorijā

Regulas (ES) 2016/429 115. panta b) punktā paredzētajos pārvietošanas dokumentos attiecībā uz turētiem cūku sugu dzīvniekiem, kurus paredzēts pārvietot vienas dalībvalsts teritorijā, iekļauj šādu informāciju:

a)

informāciju, kas saskaņā ar 56. panta a) punkta i) apakšpunktu un b) punkta i), ii) un iv) apakšpunktu iekļaujama datorizētajā datubāzē;

b)

pārvadātāja unikālo reģistrācijas numuru;

c)

transportlīdzekļa numura zīmes vai reģistrācijas numuru.

IV SADAĻA

TURĒTU ZIRGU IZSEKOJAMĪBA

1. NODAĻA

Identifikācijas līdzekļi un metodes

58. pants

Zirgu turēšanas operatoru pienākumi attiecībā uz minēto dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Par turētiem zirgiem atbildīgie operatori nodrošina, ka katrs dzīvnieks tiek individuāli identificēts ar šādiem identifikācijas līdzekļiem:

a)

ar III pielikuma e) punktā minēto injicējamo transponderu;

b)

ar individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu.

2.   Par turētiem zirgiem atbildīgie operatori nodrošina, ka:

a)

zirgi tiek identificēti Regulas (ES) 2015/262 12. panta 1. un 2. punktā paredzētajos termiņos;

b)

neviens 1. punktā minētais identifikācijas līdzeklis netiek noņemts, pārveidots vai aizstāts bez tā objekta kompetentās iestādes atļaujas, kurā minētie dzīvnieki parasti tiek turēti.

3.   Par turētiem zirgiem atbildīgie operatori kompetentajai iestādei, kas atbildīga par objektu, kurā dzīvnieki parasti tiek turēti, iesniedz pieteikumu uz 65. vai 66. pantā minētā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta izdošanu un nodrošina minētajai iestādei informāciju, kas vajadzīga, lai šādu identifikācijas dokumentu aizpildītu un veiktu ierakstus 64. pantā minētajā datubāzē; šāda kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad operatori nav dzīvnieku īpašnieki un rīkojas dzīvnieka īpašnieka vārdā un ar tā piekrišanu.

59. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz turētu zirgu identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Dalībvalstis var atļaut 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto injicējamo transponderu aizstāt ar:

a)

vienu III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju, kas tiek uzlikta gaļas ražošanai paredzētiem zirgiem, ar nosacījumu, ka šādi dzīvnieki attiecīgajā dalībvalstī ir vai nu dzimuši, vai tajā importēti bez fiziska identifikācijas līdzekļa, kas uzlikts pirms ievešanas Savienībā;

b)

kompetentās iestādes saskaņā ar 62. pantu atļautu alternatīvu identifikācijas metodi, kura veido nepārprotamu saikni starp zirgu un 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šādām prasībām:

a)

uz tiem ir redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

b)

ja zirgi identificēti saskaņā ar 58. panta 2. punkta a) apakšpunktu, – tos apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā zirgi tiek turēti.

3.   Dalībvalstis:

a)

nosaka kārtību, kādā to teritorijā identificējamo turēto zirgu identifikācijai paredzētu līdzekļu ražotājiem jāpiesakās uz apstiprinājumu;

b)

nosaka pieteikumu iesniegšanas termiņus attiecībā uz 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta izdošanu.

60. pants

Atkāpes attiecībā uz tādu turētu zirgu identificēšanu, kas daļēji dzīvo savvaļā

1.   Atkāpjoties no 58. panta 2. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var norādīt tādu turētu zirgu populācijas, kas dažās to teritorijas daļās dzīvo daļēji savvaļas apstākļos un ko saskaņā ar 58. panta 1. punktu jāidentificē tikai tad, ja minētos zirgus:

a)

no šādām populācijām izņem, bet tas neattiecas uz to pārvešanu oficiālā uzraudzībā no vienas norādītās populācijas uz citu norādīto populāciju;

vai

b)

paredzēts turēt nebrīvē kā mājdzīvniekus.

2.   Pirms izmantot 1. punktā paredzēto atkāpi, dalībvalstis paziņo Komisijai zirgu populācijas un teritorijas, kurās šie dzīvnieki dzīvo daļēji savvaļā.

3.   Atkāpjoties no 58. panta 1. punkta, dalībvalstis III pielikuma e) punktā minēto injicējamo transponderu var atļaut izmantot agrāk, nekā 12 mēnešus, pirms tiek izdots kāds identifikācijas dokuments saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja vien injicējamā transpondera implantēšanas reizē operators uz injicējamā transpondera redzamo dzīvnieka identifikācijas kodu reģistrē un pārsūta kompetentajai iestādei.

61. pants

Atkāpes attiecībā uz tādu turētu zirgu identifikāciju, kurus pārvieto uz kautuvi vai kuriem izdots pagaidu identifikācijas dokuments

1.   Atkāpjoties no 58. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut ar vienkāršotu identifikācijas metodi identificēt zirgus, kurus paredzēts pārvietot uz kautuvi, ja vien attiecībā uz tiem nav izdots individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments saskaņā ar 67. panta 1. punktu un ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

zirgi ir jaunāki par 12 mēnešiem;

b)

attiecībā uz dzīvniekiem ir nodrošināta nepārtraukta izsekojamības ķēde, sākot no dzimšanas objekta līdz tajā pašā dalībvalstī esošajai kautuvei.

Zirgi jāpārved tieši uz kautuvi un pārvadāšanas laikā tiem jābūt individuāli identificētiem ar injicējamu transponderu, parasto vai elektronisko krotāliju vai parasto vai elektronisko saiti uz vēzīša, kas attiecīgi minēti III pielikuma a), b), c), e) vai f) punktā.

2.   Atkāpjoties no 58. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde pēc zirgu turēšanas objekta operatora pieprasījuma uz laiku, kamēr saskaņā ar 67. panta 1. punktu izdots identifikācijas dokuments tiek nodots attiecīgajai kompetentajai iestādei, lai atjauninātu tajā minētos identifikācijas datus, izsniedz pagaidu identifikācijas dokumentu.

62. pants

Alternatīvu identifikācijas metožu apstiprināšana attiecībā uz turētiem zirgiem

1.   Dalībvalstis var atļaut izmantot tādas alternatīvas turētu zirgu identifikācijas metodes, tai skaitā pazīmju pierakstu, kas starp zirgu un individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu nodrošina nepārprotamu saikni, kā arī pierāda, ka zirgam ir veikta identificēšanas procedūra.

2.   Dalībvalstis, kas saskaņā ar 1. punktu atļauj alternatīvas identifikācijas metodes, nodrošina, ka:

a)

alternatīvās identifikācijas metodes tiek izmantotas tikai izņēmuma gadījumos, lai identificētu konkrētās ciltsgrāmatās iekļautus vai konkrētiem mērķiem paredzētus zirgus, vai gadījumā, kad medicīnisku vai ar dzīvnieku labturību saistītu iemeslu dēļ zirgus nevar identificēt ar injicējamu transponderu;

b)

jebkura atļautā alternatīvā identifikācijas metode vai jebkāda šādu metožu kombinācija nodrošina vismaz tādas pašas garantijas kā injicējamais transponders;

c)

zirgiem izmantoto alternatīvo identificēšanas metožu informācijas formātam jābūt piemērotam tam, lai to varētu ievadīt datubāzē ar meklēšanas iespēju.

63. pants

To operatoru pienākumi, kuri izmanto alternatīvas identifikācijas metodes

1.   Operatori, kas izmanto kādu no 62. panta 1. punktā paredzētajām alternatīvajām identifikācijas metodēm, kompetentajai iestādei un – vajadzības gadījumā – pārējiem operatoriem nodrošina līdzekļus, ar ko piekļūt šai identifikācijas informācijai, vai arī uz tiem gulst atbildība par zirga identitātes verificēšanu attiecīgajās iestādēs vai pie attiecīgajiem operatoriem.

2.   Ja alternatīvās identifikācijas metodes ir balstītas uz tādām zirga īpašībām, kas laika gaitā var mainīties, operators kompetentajai iestādei sniedz vajadzīgo informāciju, lai tā varētu atjaunināt 62. pantā minēto identifikācijas dokumentu un 64. pantā minēto datubāzi.

3.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un starptautiskas sacensību un sacīkšu zirgu pārvaldības asociācijas vai organizācijas var pieprasīt, lai zirgi, kas identificēti ar 62. pantā minēto alternatīvo identifikācijas metodi, tiktu identificēti, implantējot injicējamo transponderu, ja tas vajadzīgs, lai zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekus ierakstītu ciltsgrāmatās vai reģistrētu zirgus sacensībām vai sacīkstēm.

2. NODAĻA

Datorizētā datubāze

64. pants

Noteikumi par datorizētajā turētu zirgu datubāzē iekļaujamo informāciju

Kompetentā iestāde Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta d) apakšpunktā prasīto informāciju par turētiem zirgiem datorizētajā datubāzē glabā, ievērojot šādus noteikumus:

a)

attiecībā uz objektu, kuros minētie zirgi parasti turēti, reģistrē:

i)

objektam piešķirto unikālo reģistrācijas numuru;

ii)

objekta operatora nosaukumu un adresi;

b)

par katru zirgu, kas parasti tiek turēts objektā, reģistrē:

i)

unikālo kodu;

ii)

ja pieejams – dzīvnieka identifikācijas kodu, kas redzams uz kāda fiziska identifikācijas līdzekļa;

iii)

ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā zirgs identificēts saskaņā ar 58. panta 2. punktu, nav apstiprinājusi injicējamo transponderu, – minētā injicējamā transpondera nolasīšanas sistēmu;

iv)

visu informāciju par jauniem identifikācijas dokumentiem vai to dublikātiem vai aizstājējiem, kas izdoti attiecībā uz dzīvnieku;

v)

dzīvnieka sugu;

vi)

dzīvnieka dzimumu, atstājot iespēju ierakstīt kastrācijas datumu;

vii)

dzīvnieka dzimšanas datumu un valsti, ko deklarējis turētā zirga operators;

viii)

par turēto zirgu atbildīgā operatora deklarētu objektā notikušas dabiskas nāves vai pazušanas datumu vai dzīvnieka nokaušanas datumu;

ix)

identifikācijas dokumenta izdevējas kompetentās iestādes vai izdevējiestādes, kurai izdošana uzticēta, nosaukumu un adresi;

x)

identifikācijas dokumenta izdošanas datumu;

c)

attiecībā uz katru zirgu, ko objektā tur ilgāk nekā 30 dienas, reģistrē unikālo kodu; tomēr minētā prasība neattiecas uz:

i)

zirgiem, kuri ne ilgāk kā 90 dienas piedalās sacensībās, sacīkstēs, izstādēs, treniņos un pārbraucienos;

ii)

vaislas ērzeļiem, kurus tur pārošanas sezonas laikā;

iii)

vaislas ķēvēm, kuras tur ne ilgāk par 90 dienām.

3. NODAĻA

Identifikācijas dokuments

65. pants

Turētu zirgu individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments

1.   Individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

dzīvnieka identifikācijas kodu, kas redzams uz injicējamā transpondera vai krotālijas;

b)

unikālo kodu, ko dzīvniekam piešķir uz visu mūžu un kurā ietver informāciju par:

i)

datorizēto datubāzi, kurā kompetentā iestāde vai izdevējiestāde reģistrējusi informāciju, kas vajadzīga, lai izdotu sākotnējo 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu, un – vajadzības gadījumā – individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta aizstājēju, kas minēts 69. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

ii)

konkrētā zirga ciparisko identifikācijas kodu minētajā datubāzē;

c)

dzīvnieka sugu;

d)

dzīvnieka dzimumu, atstājot iespēju ierakstīt kastrācijas datumu;

e)

dzīvnieka dzimšanas datumu un valsti, ko deklarējis turētā zirga operators;

f)

izdevējas kompetentās iestādes vai izdevējiestādes, kurai izdošana uzticēta, nosaukumu un adresi;

g)

individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta izdošanas datumu;

h)

attiecīgā gadījumā – informāciju par fiziskās identifikācijas līdzekļa aizstāšanu un uz šī aizstājējlīdzekļa redzamo dzīvnieka identifikācijas kodu;

i)

attiecīgā gadījumā:

i)

informāciju par individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā iekļautu validācijas zīmi, ko uz laiku, ne ilgāku par četriem gadiem, piešķīrusi kompetentā iestāde vai iestāde, kurai šis pienākums deleģēts; minētā zīme apliecina, ka dzīvnieks parasti uzturas objektā, kuru kompetentā iestāde pēc biežiem dzīvniekveselības apmeklējumiem, identitātes papildu kontrolpārbaudēm un veselības testiem, kā arī dabiskas vaislas nepraktizēšanas attiecīgajā objektā dēļ (izņemot tam speciāli paredzētās un fiziski nodalītās telpās), atzinusi par objektu ar zemu veselības risku; piešķirtās validācijas zīmes derīguma termiņu ir iespējams atjaunot;

vai

ii)

informāciju par individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā iekļautu licenci, kas izdota uz laiku, ne ilgāku par 4 gadiem, lai piedalītos Starptautiskās jāšanas sporta federācijas nacionālās filiāles rīkotās jāšanas sporta sacensībās vai kompetentas sacīkšu organizēšanas iestādes rīkotās sacīkstēs, un kas dokumentē vismaz divus veterinārārsta apmeklējumus gadā, tai skaitā apmeklējumus, kas vajadzīgi, lai veiktu regulāro vakcinēšanu pret zirgu gripu un īstenotu pārbaudes, kas vajadzīgas sakarā ar zirga pārvietošanu uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm; izdotās licences derīguma termiņu ir iespējams atjaunot.

2.   Reģistrētu zirgu un saskaņā ar 62. pantu identificētu zirgu dzimtas dzīvnieku individuālajos pastāvīgajos identifikācijas dokumentos papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai ietver vismaz šādu informāciju:

a)

ilustratīvu un vārdisku dzīvnieka aprakstu, atstājot iespēju šo informāciju atjaunināt;

b)

attiecīgā gadījumā – detalizētu informāciju par alternatīvām identifikācijas metodēm;

c)

attiecīgā gadījumā – informāciju par šķirni saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/1940 pielikumu;

d)

attiecīgā gadījumā – informāciju, kas vajadzīga, lai individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu izmantotu sporta pasākumu vajadzībām saskaņā ar atbildīgo sacensību un sacīkšu zirgu pārvaldības organizāciju prasībām, tai skaitā informāciju par testiem sarakstā norādīto vai sarakstā nenorādīto slimību noteikšanai un vakcinēšanu pret tām, ja tas tiek prasīts, lai piedalītos sacensībās un sacīkstēs un saņemtu 1. punkta i) apakšpunkta ii) punktā minēto licenci.

66. pants

Par turētiem zirgiem atbildīgo operatoru pienākumi attiecībā uz individuālajiem pastāvīgajiem identifikācijas dokumentiem

1.   Par turētiem zirgiem atbildīgie operatori nodrošina, ka šiem dzīvniekiem vienmēr ir klāt individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, operatoriem nav jānodrošina, ka turētiem zirgiem ir klāt to individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments, ja:

a)

minētie dzīvnieki atrodas stallī vai ganībās un ja turētu zirgu objekta operators vai tā objekta operators, kurā dzīvnieks tiek turēts, individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu var bez kavēšanās uzrādīt;

b)

ar attiecīgo zirgu īslaicīgi jāj, brauc vai to ved un ja minētās darbības notiek vai nu:

i)

netālu no zirga turēšanas objekta dalībvalstī;

vai

ii)

laikā, kad notiek dzīvnieku sezonālā pārvietošana uz reģistrētām vasaras ganībām un no tām, ievērojot nosacījumu, ka individuālos pastāvīgos identifikācijas dokumentus var uzrādīt objektā, no kura dzīvnieki izvesti;

c)

tie ir neatšķirti zirgi kopā ar savu ģenētisko māti vai ķēvi, kas tos adoptējusi;

d)

zirgi piedalās vai nu jāšanas sporta sacensību vai sacīkšu treniņā vai pārbaudījumā, vai pasākumā, kura dēļ tiem uz laiku jāatstāj objekts, kurā treniņš, sacensības, sacīkstes vai pasākums notiek;

e)

zirgus pārvieto vai pārvadā sakarā ar ārkārtas situāciju, kas saistīta ar pašiem zirgiem vai ar objektu, kurā tie tiek turēti.

3.   Par turētiem zirgiem atbildīgie operatori nepārvieto zirgu uz kautuvi ar pagaidu dokumentu, kas minēts 61. panta 2. punktā.

4.   Pēc zirga nāves vai pazušanas par turētiem zirgiem atbildīgais operators, sameklējot attiecīgo iestādi pēc unikālā koda, individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu atgriež izdevējai kompetentajai iestādei vai izdevējiestādei, kurai šis uzdevums deleģēts.

67. pants

Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu dublikātu izdošanu un aizstāšanu

1.   Kompetentā iestāde vai izdevējiestāde, kurai izdošana uzticēta, uz operatora pieprasījuma pamata izdod individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta dublikātu, ja var noteikt turētā zirga identitāti un ja operators vai nu:

a)

deklarējis attiecībā uz šo dzīvnieku izdotā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta pazušanu;

vai

b)

nav identificējis dzīvnieku 58. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajos termiņos.

2.   Kompetentā iestāde uz operatora pieprasījuma pamata vai pēc savas iniciatīvas individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta aizstājēju izdod tad, ja nav iespējams noteikt dzīvnieka identitāti un operators vai nu:

a)

deklarējis attiecībā uz šo dzīvnieku izdotā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta pazušanu;

vai

b)

nav ievērojis 58. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās identifikācijas prasības.

68. pants

Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz jaunu individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu izdošanu reģistrētiem zirgiem

Ja zirga statuss “identificēts zirgs” mainās uz statusu “reģistrēts zirgs” un attiecībā uz šo dzīvnieku izdoto individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu nevar pielāgot tā, lai tas atbilstu 65. panta 2. punkta prasībām, kompetentā iestāde vai izdevējiestāde, kurai izdošana uzticēta, ņemot vērā par zirgu atbildīgā operatora pieprasījumu, izdod jaunu individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu, kas iepriekšējo dokumentu aizstāj un ietver visu saskaņā ar 65. panta 1. un 2. punktu prasīto informāciju.

69. pants

Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz identifikācijas dokumentu dublikātiem, to aizstāšanu un izdošanu no jauna

1.   Kompetentā iestāde vai izdevējiestāde, kurai izdošana uzticēta, informāciju par identifikācijas dokumenta dublikāta vai aizstājēja izdošanu saskaņā ar 67. pantu vai par jauna identifikācijas dokumenta izdošanu saskaņā ar 68. pantu iekļauj 64. pantā minētajā datorizētajā datubāzē.

2.   Kompetentā iestāde vai izdevējiestāde, kurai izdošana uzticēta, ieraksta:

a)

individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta dublikātā un jaunajā individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā – unikālo kodu, kas sākotnējā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta izdošanas reizē dzīvniekam piešķirts saskaņā ar 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

vai

b)

individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta aizstājējā – unikālo kodu, kas zirgam piešķirts tā izdošanas laikā.

V SADAĻA

TURĒTU SUŅU, KAĶU UN MĀJAS SESKU, KAMIEĻU UN BRIEŽU, NEBRĪVĒ TURĒTU PUTNU UN CEĻOJOŠAJOS CIRKOS UN DZĪVNIEKU PRIEKŠNESUMOS IESAISTĪTU SAUSZEMES DZĪVNIEKU IZSEKOJAMĪBA

1. NODAĻA

Turētu suņu, kaķu un mājas sesku izsekojamība

1. iedaļa

Identifikācijas līdzekļi

70. pants

Suņu, kaķu un mājas sesku turēšanas operatoru pienākumi attiecībā uz minēto dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

Suņu, kaķu un mājas sesku turēšanas operatori nodrošina, ka:

a)

pārvietošanas gadījumā uz citu dalībvalsti šos dzīvniekus individuāli identificē ar III pielikuma e) punktā minēto injicējamo transponderu;

b)

injicējamo transponderu, ko paredzēts implantēt dzīvniekam, ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

c)

gadījumos, kad implantēto injicējamo transponderu nav apstiprinājusi kompetentā iestāde, operators kompetentajai iestādei un – vajadzības gadījumā – citiem operatoriem nodrošina nolasīšanas ierīci, kas jebkurā laikā ļauj verificēt dzīvnieka individuālo identifikāciju.

2. iedaļa

Identifikācijas dokuments

71. pants

Turētu suņu, kaķu un mājas sesku identifikācijas dokuments

Suņu, kaķu un mājas sesku turēšanas operatori nodrošina, ka katram šādam dzīvniekam, pārvietojot to uz citu dalībvalsti, ir klāt Regulas (ES) Nr. 576/2013 6. panta d) punktā minētais identifikācijas dokuments, kas pienācīgi aizpildīts un izdots saskaņā ar minētās regulas 22. pantu.

3. iedaļa

Lolojumdzīvnieku izsekojamība

72. pants

Izsekojamības prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku pārvietošanu, kas nav nekomerciāla pārvietošana

Operatori nodrošina, ka lolojumdzīvnieki, kurus uz citu dalībvalsti pārvieto nevis nekomerciālos, bet citos nolūkos, atbilst 70. un 71. pantā noteiktajām prasībām.

2. NODAĻA

Turētu kamieļu un briežu izsekojamība

73. pants

Kamieļu un briežu turēšanas operatoru pienākumi attiecībā uz minēto dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Kamieļu turēšanas operatori nodrošina, ka minētie dzīvnieki tiek individuāli identificēti vai nu ar:

a)

šīs regulas III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju, kura piestiprināta pie katras dzīvnieka auss ļipiņas un uz kuras skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

vai

b)

šīs regulas III pielikuma e) punktā minēto injicējamo transponderu, uz kura salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods.

2.   Briežu turēšanas operatori nodrošina, ka šie dzīvnieki tiek individuāli identificēti ar šādiem identifikācijas līdzekļiem:

a)

šīs regulas III pielikuma a) punktā minēto parasto krotāliju, kura piestiprināta pie katras dzīvnieka auss ļipiņas un uz kuras skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

vai

b)

šīs regulas III pielikuma e) punktā minēto injicējamo transponderu, uz kura salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

vai

c)

ar dzīvniekam uztetovētu III pielikuma g) punktā minēto tetovējumu, kurā neizdzēšami norādīts unikālais dzīvnieka identifikācijas kods.

3.   Kamieļu un briežu turēšanas objektu operatori nodrošina, ka:

a)

identifikācijas līdzekļi šiem dzīvniekiem tiek uzlikti dzimšanas objektā;

b)

nevienu identifikācijas līdzekli nenoņem, nepārveido vai neaizstāj bez kompetentās iestādes atļaujas;

c)

gadījumos, kad implantēto injicējamo transponderu nav apstiprinājusi kompetentā iestāde, operators kompetentajai iestādei un – vajadzības gadījumā – citiem operatoriem nodrošina nolasīšanas ierīci, kas jebkurā laikā ļauj verificēt dzīvnieka individuālo identifikāciju.

74. pants

Atbrīvojums attiecībā uz ziemeļbriežu turēšanas operatoriem

Atkāpjoties no 73. panta 2. punkta prasībām, ziemeļbriežu turēšanas operatori nodrošina, ka visus to objektos turētos dzīvniekus identificē ar alternatīvu metodi, ko atļāvusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

75. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz turētu kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka III pielikuma a), e) un g) punktā minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šādām prasībām:

a)

uz tiem ir redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

b)

tos apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā kamieļi un brieži tiek turēti.

2.   Dalībvalstis nosaka šādas procedūras:

a)

kārtību, kādā to teritorijā turēto kamieļu un briežu identifikācijai paredzētu līdzekļu ražotājiem jāpiesakās uz apstiprinājumu;

b)

kārtību, kādā kamieļu un briežu turēšanas operatoriem jāpiesakās uz identifikācijas līdzekļiem, kuri tiks piešķirti viņu pārziņā esošajam objektam.

3. NODAĻA

Nebrīvē turētu putnu izsekojamība

76. pants

Papagaiļu turēšanas operatoru pienākumi attiecībā uz minēto dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un metodēm, kā arī to piemērošanu un lietošanu

1.   Papagaiļu turēšanas operatori nodrošina, ka šo dzīvnieku pārvietošanas gadījumā uz citu dalībvalsti tie tiek individuāli identificēti ar šādiem identifikācijas līdzekļiem:

a)

šīs regulas III pielikuma h) punktā minēto kājas gredzenu, kurš piestiprināts vismaz pie vienas kājas un uz kura skaidri, salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

vai

b)

šīs regulas III pielikuma e) punktā minēto injicējamo transponderu, uz kura salasāmi un neizdzēšami redzams dzīvnieka identifikācijas kods;

vai

c)

ar dzīvniekam uztetovētu III pielikuma g) punktā minēto tetovējumu, kurā skaidri un neizdzēšami norādīts unikālais dzīvnieka identifikācijas kods.

2.   Papagaiļu turēšanas operatori:

a)

nodrošina, ka 1. punkta b) apakšpunktā minēto identifikācijas līdzekli ir apstiprinājusi kompetentā iestāde;

b)

gadījumos, kad kompetentā iestāde nav apstiprinājusi 1. punkta b) apakšpunktā minēto identifikācijas līdzekli, operators nodrošina kompetentajai iestādei un – vajadzības gadījumā – citiem operatoriem nolasīšanas ierīci, kas jebkurā laikā ļauj verificēt dzīvnieka individuālo identifikāciju.

4. NODAĻA

Ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamība

1. iedaļa

Pārvietošanas un identifikācijas dokumenti ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītiem turētiem sauszemes dzīvniekiem

77. pants

Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanas dokumentiem

1.   Kompetentā iestāde attiecībā uz visiem ceļojošajos cirkos vai dzīvnieku priekšnesumos iesaistītiem turētiem sauszemes dzīvniekiem, kurus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, izņemot zaķveidīgos, grauzējus, medus bites un kamenes, izdod Regulas (ES) 2016/429 117. panta b) punktā paredzēto pārvietošanas dokumentu.

2.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka 1. punktā paredzētajā pārvietošanas dokumentā ir vismaz šāda informācija:

a)

ceļojošā cirka vai dzīvnieku priekšnesuma komercnosaukums;

b)

ceļojošā cirka vai dzīvnieku priekšnesuma unikālais reģistrācijas numurs, ko piešķīrusi kompetentā iestāde;

c)

par ceļojošo cirku vai dzīvnieku priekšnesumu atbildīgā operatora nosaukums un adrese;

d)

dzīvnieku sugas un skaits;

e)

attiecībā uz katru dzīvnieku, kas nav ceļojošā cirka vai dzīvnieku priekšnesuma operatora atbildībā, jānorāda par attiecīgo dzīvnieku atbildīgā operatora vai lolojumdzīvnieku īpašnieka nosaukums vai uzvārds un adrese;

f)

dzīvnieka identifikācijas kods, kas redzams uz kāda no 38., 39., 45., 47., 52., 54., 58., 70., 73., 74. un 76. pantā paredzētajiem identifikācijas līdzekļiem;

g)

attiecīgā gadījumā – dzīvniekam izmantotā elektroniskā identifikatora veids saskaņā ar f) punktu un tā atrašanās vieta;

h)

dzīvnieka identifikācijas līdzeklis un tā atrašanās vieta uz ķermeņa, ja operators izmantojis citas, nevis f) punktā minētās identifikācijas zīmes;

i)

attiecībā uz katru dzīvnieku – datums, kad tas pārvietots uz ceļojošo cirku vai dzīvnieku priekšnesumu vai aizvests no tā;

j)

identifikācijas dokumenta izdevēja oficiālā veterinārārsta uzvārds, adrese un paraksts;

k)

pārvietošanas dokumenta izdošanas datums.

78. pants

Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas dokumentiem

1.   Kompetentā iestāde attiecībā uz visiem ceļojošajos cirkos vai dzīvnieku priekšnesumos iesaistītiem turētiem sauszemes dzīvniekiem (izņemot zirgu sugu dzīvniekus, putnus, suņus, kaķus, mājas seskus, zaķveidīgos un grauzējus), kurus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, izdod Regulas (ES) 2016/429 117. panta b) punktā paredzēto identifikācijas dokumentu.

2.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka 1. punktā paredzētajā identifikācijas dokumentā ir šāda informācija:

a)

par dzīvnieku atbildīgā operatora nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

dzīvnieka suga, dzimums, krāsa un jebkuras būtiskas vai redzamas dzīvnieka īpašības vai pazīmes;

c)

identificētā dzīvnieka identifikācijas kods, kas redzams uz kāda no 38., 39., 45., 47., 52., 54., 58., 70., 73., 74. un 76. pantā noteiktajiem identifikācijas līdzekļiem;

d)

elektroniskā identifikatora veids un atrašanās vieta, ja tāds dzīvniekam izmantots saskaņā ar c) punktu;

e)

dzīvnieka identifikācijas līdzeklis un tā atrašanās vieta uz ķermeņa, ja operators izmantojis citas, nevis c) punktā minētās identifikācijas zīmes;

f)

ziņas par dzīvnieka vakcināciju (ja piemērojams);

g)

ziņas par dzīvnieka ārstēšanu (ja piemērojams);

h)

ziņas par diagnostikas testiem;

i)

identifikācijas dokumenta izdevējas kompetentās iestādes nosaukums un adrese;

j)

identifikācijas dokumenta izdošanas datums.

79. pants

Kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz ceļojošajos cirkos un dzīvnieku priekšnesumos iesaistītu turētu putnu identifikācijas dokumentiem

1.   Kompetentā iestāde attiecībā uz visiem tādiem ceļojošajos cirkos vai dzīvnieku priekšnesumos iesaistītiem turētiem putniem, kurus paredzēts pārvietot uz citu dalībvalsti, izdod Regulas (ES) 2016/429 117. panta b) punktā paredzēto identifikācijas dokumentu.

2.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka 1. punktā paredzētajā identifikācijas dokumentā ir šāda informācija:

a)

par putniem atbildīgā operatora nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

putnu suga;

c)

attiecīgā gadījumā – putniem izmantotie identifikācijas kodi, identifikācijas līdzekļi un to atrašanās vieta;

d)

ziņas par putnu vakcināciju (ja piemērojams);

e)

ziņas par putnu ārstēšanu (ja piemērojams);

f)

ziņas par diagnostikas testiem;

g)

identifikācijas dokumenta izdevējas kompetentās iestādes nosaukums un adrese;

h)

identifikācijas dokumenta izdošanas datums.

VI SADAĻA

INKUBĒJAMU OLU IZSEKOJAMĪBA

80. PANTS

Operatoru pienākumi attiecībā uz inkubējamo olu izsekojamību

Mājputnu turēšanas objektu operatori un inkubatoru operatori nodrošina, ka katra inkubējamā ola tiek marķēta ar inkubējamo olu izcelsmes objekta unikālo apstiprinājuma numuru.

VII SADAĻA

TURĒTU SAUSZEMES DZĪVNIEKU IZSEKOJAMĪBA PĒC TO IEVEŠANAS SAVIENĪBĀ

81. pants

Operatoru pienākumi attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, briežu vai kamieļu identifikācijas līdzekļiem un identifikācijas metodēm pēc to ievešanas Savienībā

1.   Ja turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, briežiem vai kamieļiem trešās valstīs vai teritorijās ir uzlikti identifikācijas līdzekļi, tad pēc minēto dzīvnieku ievešanas Savienībā un ja tie paliek Savienībā, pirmo objektu, kuros minētie dzīvnieki ievesti, operatori nodrošina, ka dzīvnieki ir attiecīgi identificēti ar kādu no 38., 39., 45., 47., 52., 54., 73. un 74. pantā minētajiem identifikācijas līdzekļiem.

2.   Ja turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, briežiem vai kamieļiem, kuru izcelsme ir dalībvalstīs un kuri identificēti saskaņā ar Savienības noteikumiem, pēc minēto dzīvnieku ievešanas Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām un ja tie paliek Savienībā, pirmo objektu, kuros minētie dzīvnieki ievesti, operatori nodrošina, ka dzīvnieki ir attiecīgi identificēti ar kādu no 38., 39., 45., 47., 52., 54., 73. un 74. pantā minētajiem identifikācijas līdzekļiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos noteikumus operatori nepiemēro turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, briežiem vai kamieļiem, kurus paredzēts pārvietot uz kautuvi dalībvalstī, ar nosacījumu, ka dzīvniekus nokauj 5 dienu laikā pēc to ievešanas Savienībā.

82. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, briežu vai kamieļu identifikācijas līdzekļiem un identifikācijas metodēm pēc to ievešanas Savienībā

Dalībvalstis iedibina procedūras, kas, piesakoties uz identifikācijas līdzekļiem, kuri tiks piešķirti viņu pārziņā esošajam objektam, jāievēro dzīvnieku turēšanas objektu operatoriem, kas tur 81. panta 2. punktā minētos dzīvniekus.

83. pants

Operatoru pienākumi attiecībā uz turētu zirgu sugu dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un metodēm pēc to ievešanas Savienībā

Par turētiem zirgu sugu dzīvniekiem atbildīgie operatori nodrošina, ka pēc zirgu ievešanas Savienībā un ja tie paliek Savienībā, dzīvnieki, sākot no dienas, kad ir pabeigta Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 16. punkta a) apakšpunktā definētā muitas procedūra, ir identificēti saskaņā ar 58. pantu.

IV DAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

84. pants

Atcelšana

No 2021. gada 21. aprīļa atceļ šādus tiesību aktus:

Regula (EK) Nr. 509/1999,

Regula (EK) Nr. 2680/99,

Lēmums 2000/678/EK,

Lēmums 2001/672/EK,

Regula (EK) Nr. 911/2004,

Lēmums 2004/764/EK,

Regula (EK) Nr. 644/2005,

Regula (EK) Nr. 1739/2005,

Lēmums 2006/28/EK,

Lēmums 2006/968/EK,

Lēmums 2009/712/EK,

Regula (ES) 2015/262.

Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

85. pants

Pārejas pasākumi saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1739/2005 atcelšanu

Neatkarīgi no šīs regulas 84. panta, Regulas (EK) Nr. 1739/2005 5. pants un 7. panta 1. un 2. punkts par dzīvnieku reģistru un dzīvnieku pasēm, kā arī minētās regulas I, III un IV pielikums paliek spēkā līdz dienai, kuru ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. panta 2. punktu, noteiks Komisija.

86. pants

Pārejas pasākumi saistībā ar Regulas (ES) 2015/262 atcelšanu

Neatkarīgi no šīs regulas 84. panta,

a)

Regulas (ES) 2015/262 12. panta 1. un 2. punktā noteiktie termiņi attiecībā uz Savienībā dzimušu zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju joprojām ir piemērojami līdz dienai, kuru ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. panta 2. punktu, noteiks Komisija;

b)

Regulas (ES) 2015/262 37. pantā paredzētie noteikumi, kas attiecas uz nokaušanai pārtikai paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem un atzīmēm par ievadītajam zālēm, joprojām ir piemērojami līdz dienai, kuru ar deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/6 109. panta 1. punktu, noteiks Komisija;

c)

Regulas (ES) 2015/262 I pielikumā paredzētie noteikumi par Savienībā dzimušiem zirgu dzimtas dzīvniekiem izdoto identifikācijas dokumentu formātu un saturu joprojām ir piemērojami līdz dienai, kuru ar īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 120. panta 2. punktu, noteiks Komisija.

87. pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku identifikāciju

1.   Regulas (EK) Nr. 1760/2000 1. līdz 10. pantu, Regulu (EK) Nr. 21/2004 un Direktīvu 2008/71/EK, kā arī uz to pamata pieņemtos tiesību aktus turpina piemērot līdz 2021. gada 21. aprīlim.

2.   Turētus liellopus, aitas, kazas un cūkas, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa identificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000, Regulu (EK) Nr. 21/2004 un Direktīvu 2008/71/EK, kā arī ar uz to pamata pieņemtajiem tiesību aktiem, uzskata par identificētiem saskaņā ar šo regulu.

3.   Turētus zirgus, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa identificēti saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/262, uzskata par identificētiem saskaņā ar šo regulu.

4.   Turētus kamieļus un briežus, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa identificēti saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem, uzskata par identificētiem saskaņā ar šo regulu.

5.   Identificētus turētus papagaiļus, kas pirms 2021. gada 21. aprīļa identificēti saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK, uzskata par identificētiem saskaņā ar šo regulu.

88. pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz informāciju kompetento iestāžu uzturētajos reģistros

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Regulas (ES) 2016/429 279. panta 1. punktā minētajiem esošajiem objektiem un operatoriem šīs regulas 18. līdz 21. pantā prasīto informāciju par katru objektu un operatoru līdz 2021. gada 21. aprīlim iekļauj tiem paredzētajos kompetentās iestādes uzturētajos reģistros.

89. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.).

(3)  Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(4)  Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.).

(5)  Padomes 1997. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 1255/97, ar ko nosaka Kopienas kritērijus pārbaudes punktiem, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā (OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.).

(6)  Komisijas 2013. gada 7. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Savienībā un attiecīgos karantīnas nosacījumus (OV L 47, 20.2.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(9)  Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(10)  Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).

(11)  Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(13)  Komisijas 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp.).

(14)  Komisijas 2005. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1739/2005, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm (OV L 279, 22.10.2005., 47. lpp.).

(15)  Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

(17)  Komisijas 2015. gada 17. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/262, ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula) (OV L 59, 3.3.2015., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).

(19)  Komisijas 2017. gada 13. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/1940, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1012 attiecībā uz tādu zootehnisko sertifikātu saturu un formu, ko izsniedz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem un ietver zirgu dzimtas dzīvnieka individuālajā pastāvīgajā identifikācijas dokumentā (OV L 275, 25.10.2017., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(21)  Komisijas 1999. gada 8. marta Regula (EK) Nr. 509/1999 par maksimālā termiņa pagarināšanu, kas paredzēts krotāliju piestiprināšanai bizoniem (Bison bison spp.) (OV L 60, 9.3.1999., 53. lpp.).

(22)  Komisijas 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2680/1999, ar ko apstiprina kultūras un sporta pasākumiem paredzēto buļļu identifikācijas sistēmu (OV L 326, 18.12.1999., 16. lpp.).

(23)  Komisijas 2000. gada 23. oktobra Lēmums 2000/678/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saimniecību reģistrēšanai valsts datu bāzēs par cūku dzimtas dzīvniekiem, kā paredzēts Padomes Direktīvā 64/432/EEK (OV L 281, 7.11.2000., 16. lpp.).

(24)  Komisijas 2001. gada 20. augusta Lēmums 2001/672/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus liellopu pārvietošanai, kad tie izvesti vasaras ganībās kalnu apgabalos (OV L 235, 4.9.2001., 23. lpp.).

(25)  Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 911/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 attiecībā uz krotālijām, pasēm un saimniecības reģistriem (OV L 163, 30.4.2004., 65. lpp.).

(26)  Komisijas 2004. gada 22. oktobra Lēmums 2004/764/EK par maksimālā termiņa pagarināšanu, kas noteikts ausu krotāliju ieviešanai attiecībā uz atsevišķiem liellopiem, kas tiek turēti dabas rezervātos Nīderlandē (OV L 339, 16.11.2004., 9. lpp.).

(27)  Komisijas 2005. gada 27. aprīļa Regula (EK) Nr. 644/2005, ar ko atļauj īpašu identifikācijas sistēmu liellopiem, kurus audzē apstiprinātās telpās kultūrvēsturiskiem mērķiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (OV L 107, 28.4.2005., 18. lpp.).

(28)  Komisijas 2006. gada 18. janvāra Lēmums 2006/28/EK par maksimālā laikposma pagarināšanu, kurā zināmiem liellopiem ieliek krotālijas (OV L 19, 24.1.2006., 32. lpp.).

(29)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Lēmums 2006/968/EK, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 par norādījumiem un procedūrām aitu un kazu elektroniskajai identificēšanai (OV L 401, 30.12.2006., 41. lpp.).

(30)  Komisijas 2009. gada 18. septembra Lēmums 2009/712/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/73/EK attiecībā uz internetā izvietojamām informācijas vietnēm, kurās norādīts to uzņēmumu un laboratoriju saraksts, kuras dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 247, 19.9.2009., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

II DAĻAS I SADAĻAS 2., 3. UN 4. NODAĻĀ MINĒTĀS OBJEKTU APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANAS PRASĪBAS

1. DAĻA

5. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz nagaiņu savākšanas operācijām paredzētiem objektiem

1.

Kas attiecas uz nagaiņu savākšanas operācijām paredzētu objektu izolācijas un biodrošības pasākumiem, 5. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

jābūt pieejamai attiecīgai nagaiņu izolācijas infrastruktūrai;

b)

objektā vienmēr jābūt izmitinātiem tikai vienai un tai pašai sugai un veselības statusam piederīgiem vienas un tās pašas kategorijas nagaiņiem;

c)

jābūt ieviestai attiecīgai sistēmai, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu;

d)

nagaiņu turēšanas platībām un visiem gaiteņiem, materiāliem un aprīkojumam, kuri nonāk ar tiem saskarē, pēc katras nagaiņu partijas izvešanas un, ja vajadzīgs, pirms jebkādas jaunas nagaiņu partijas ievešanas jābūt saskaņā ar iedibinātajām ekspluatācijas procedūrām iztīrītiem un dezinficētiem;

e)

pēc tīrīšanas un dezinfekcijas un pirms jebkādas jaunas nagaiņu partijas ievešanas kompleksā, kur nagaiņi tiek turēti, jāievēro attiecīgi sanitāri pārtraukumi.

2.

Kas attiecas uz nagaiņu savākšanas operācijām paredzētu objektu infrastruktūru un aprīkojumu, 5. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

jābūt pieejamam nagaiņu iekraušanas un izkraušanas vajadzībām piemērotam aprīkojumam un infrastruktūrai;

b)

jābūt pieejamām nagaiņiem paredzētām piemērota standarta mītnēm, kas celtas tā, lai nepieļautu saskari ar lauksaimniecības dzīvniekiem ārpusē un tiešu saskari ar izolācijas novietni, un tā, lai būtu viegli veikt vizuālu apskati un jebkādu nepieciešamu ārstēšanu;

c)

attiecībā uz svaigiem pakaišiem, lopbarību, izlietotiem pakaišiem un dzīvnieku mēsliem jābūt pieejamai attiecīgai glabāšanas platībai;

d)

šo dzīvnieku turēšanas platībām un gaiteņiem, grīdām, sienām, rampām un visam pārējam materiālam vai aprīkojumam, kas ar tiem nonāk saskarē, jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem;

e)

jābūt pieejamam attiecīgam aprīkojumam nagaiņu vajadzībām izmantotās infrastruktūras, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai.

3.

Kas attiecas uz nagaiņu savākšanas operācijām paredzētu objektu personālu, 5. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

tam jābūt ar attiecīgām spējām un zināšanām un īpaši apmācītam vai ieguvušam līdzvērtīgu praktisku pieredzi attiecībā uz:

i)

rīkošanos ar objektā turētajiem nagaiņiem un nepieciešamības gadījumā to attiecīgu aprūpi;

ii)

dezinfekcijas un higiēnas paņēmieniem, kas nepieciešami pārnēsājamu slimību izplatīšanās novēršanai.

4.

Kas attiecas uz nagaiņu savākšanas operācijām paredzētu objektu uzraudzību, kuru īsteno kompetentā iestāde, 5. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

operatoram ir oficiālajam veterinārārstam jāsagādā iespēja izmantot biroju:

i)

nagaiņu savākšanas operāciju uzraudzībai;

ii)

objekta inspicēšanai attiecībā uz atbilstību 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām;

iii)

nagaiņiem veicamās dzīvnieku veselības sertifikācijas vajadzībām;

b)

operatoram jānodrošina, lai pēc oficiālā veterinārārsta pieprasījuma tiktu sniegta palīdzība 4. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto uzraudzības pienākumu veikšanā.

2. DAĻA

6. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz mājputnu savākšanas operācijām paredzētiem objektiem

1.

Kas attiecas uz mājputnu savākšanas operācijām paredzētu objektu izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, 6. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

jābūt pieejamai attiecīgai mājputnu izolācijas infrastruktūrai;

b)

objektā vienmēr jābūt izmitinātiem tikai vienai un tai pašai sugai un veselības statusam piederīgiem vienas un tās pašas kategorijas mājputniem;

c)

jābūt ieviestai attiecīgai sistēmai, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu;

d)

mājputnu turēšanas platībām un visiem gaiteņiem, materiāliem un aprīkojumam, kas nonāk ar tiem saskarē, pēc katras mājputnu partijas izvešanas un, ja vajadzīgs, pirms jebkādas jaunas mājputnu partijas ievešanas jābūt saskaņā ar iedibinātajām ekspluatācijas procedūrām iztīrītiem un dezinficētiem;

e)

pēc tīrīšanas un dezinfekcijas un pirms jebkādas jaunas mājputnu partijas ievešanas kompleksā, kur mājputni tiek turēti, jāievēro attiecīgi sanitāri pārtraukumi;

f)

apmeklētājiem jāvalkā aizsargtērps un personālam jāvalkā piemērots darba apģērbs un jārīkojas saskaņā ar operatora izstrādātajiem higiēnas noteikumiem.

2.

Kas attiecas uz mājputnu savākšanas operācijām paredzētu objektu infrastruktūru un aprīkojumu, 6. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

objektā drīkst tikt turēti tikai mājputni;

b)

attiecībā uz svaigiem pakaišiem, barību, izlietotiem pakaišiem un dzīvnieku mēsliem jābūt pieejamai attiecīgai glabāšanas platībai;

c)

mājputni nedrīkst nonākt saskarē ne ar grauzējiem, ne ar putniem, kas nāk no objekta ārpuses;

d)

šo dzīvnieku turēšanas platībām un gaiteņiem, grīdām, sienām, rampām un visam pārējam materiālam vai aprīkojumam, kas ar tiem nonāk saskarē, jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem;

e)

jābūt pieejamam attiecīgam aprīkojumam mājputnu vajadzībām izmantotās infrastruktūras, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai;

f)

objektā jābūt labiem higiēnas apstākļiem un iespējai īstenot veselības pārraudzību.

3.

Kas attiecas uz mājputnu savākšanas operācijām paredzētu objektu personālu, 6. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

tam ir attiecīgas spējas un zināšanas un tas ir īpaši apmācīts vai ar līdzvērtīgu praktisku pieredzi attiecībā uz:

i)

rīkošanos ar objektā turētajiem mājputniem un nepieciešamības gadījumā to attiecīgu aprūpi;

ii)

dezinfekcijas un higiēnas paņēmieniem, kas nepieciešami pārnēsājamu slimību izplatīšanās novēršanai.

4.

Kas attiecas uz mājputnu savākšanas operācijām paredzētu objektu uzraudzību, kuru īsteno kompetentā iestāde, 6. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

operatoram ir oficiālajam veterinārārstam jāsagādā iespēja izmantot biroju:

i)

mājputnu savākšanas operāciju uzraudzībai;

ii)

objekta inspicēšanai attiecībā uz atbilstību 1., 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām;

iii)

mājputniem veicamās dzīvnieku veselības sertifikācijas vajadzībām;

b)

operatoram jānodrošina, lai pēc oficiālā veterinārārsta pieprasījuma tiktu sniegta palīdzība 4. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto uzraudzības pienākumu veikšanā.

3. DAĻA

7. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz inkubatoriem

1.

Kas attiecas uz inkubatoru biodrošības pasākumiem, 7. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

inkubējamām mājputnu olām jābūt vai nu no apstiprinātiem objektiem, kuros tur vaislas mājputnus, vai no citiem apstiprinātiem mājputnu inkubatoriem;

b)

laikā no olu atvešanas uz inkubatoru līdz inkubācijas procesam vai nosūtīšanas brīdī olas jānotīra un jādezinficē, ja vien tās nav jau iepriekš nav dezinficētas izcelsmes objektā;

c)

iztīrītiem un dezinficētiem jābūt:

i)

inkubatoriem un aprīkojumam – pēc inkubācijas;

ii)

iepakojuma materiāliem – pēc katras lietošanas, ja vien tie nav vienreizlietojami un paredzēti iznīcināšanai pēc pirmās lietošanas;

d)

jābūt ieviestai attiecīgai sistēmai, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu;

e)

jābūt nodrošinātam apmeklētājiem paredzētam aizsargapģērbam;

f)

ir jābūt nodrošinātam, ka personālam ir attiecīgs darba apģērbs un rīcības kodekss ar higiēnas noteikumiem.

2.

Kas attiecas uz inkubatoru uzraudzību, 7. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

operatoram saskaņā ar II pielikuma 1. daļu jāīsteno mikrobioloģiskās kvalitātes kontroles programma;

b)

inkubatora operatoram jānodrošina, lai uz tā mājputnu turēšanas objekta operatoru, no kura ir inkubējamās olas, kas paredzētas paraugošanai, kura inkubatorā jāizdara testēšanai uz II pielikuma 2. daļā minētajā slimību uzraudzības programmā minētajiem slimības ierosinātājiem, attiektos tāda kārtība, ka šī programma tiek izpildīta.

3.

Kas attiecas uz inkubatoru infrastruktūru un aprīkojumu, 7. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

inkubatoriem jābūt fiziski un funkcionāli nošķirtiem no kompleksiem, kuros tur mājputnus vai jebkādus citus putnus;

b)

šādām funkcionālām vienībām un aprīkojumam jābūt nošķirtiem:

i)

olu glabāšana un šķirošana;

ii)

olu dezinficēšana;

iii)

pirmsinkubācija;

iv)

inkubācija izperināšanas vajadzībām;

v)

diennakti vecu cāļu šķirošana pēc dzimuma un vakcinācija;

vi)

inkubējamo olu un diennakti vecu cāļu iepakošana nosūtīšanas vajadzībām;

c)

ne inkubatorā turēti diennakti veci cāļi, ne tajā turētas inkubējamās olas nedrīkst nonākt saskarē ne ar grauzējiem, ne ar putniem, kas ir ārpus inkubatora;

d)

kas attiecas uz inkubējamām olām, pārvietojamu aprīkojumu un personālu, operācijām jābalstās uz vienvirziena ciklu;

e)

jābūt pieejamām attiecīgām dabiskā vai mākslīgā apgaismojuma, gaisa plūsmas un temperatūras sistēmām;

f)

inkubatora grīdām, sienām un visiem citiem materiāliem vai aprīkojumam jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem;

g)

jābūt pieejamam attiecīgam aprīkojumam diennakti veco cāļu un inkubējamo olu vajadzībām izmantotās infrastruktūras, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai.

4.

Kas attiecas uz personālu, kurš ir saskarē ar inkubējamām olām un diennakti veciem cāļiem, 7. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

tam jābūt ar attiecīgām spējām un zināšanām un šajā nolūkā īpaši apmācītam vai ieguvušam līdzvērtīgu praktisku pieredzi ar dezinfekcijas un higiēnas paņēmieniem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu pārnēsājamu slimību izplatīšanos.

5.

Kas attiecas uz inkubatora uzraudzību, kuru īsteno kompetentā iestāde, 7. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

operatoram ir oficiālajam veterinārārstam jāsagādā iespēja izmantot biroju:

i)

inkubatora inspicēšanai attiecībā uz atbilstību 1. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām;

ii)

inkubējamām olām un diennakti veciem cāļiem veicamās dzīvnieku veselības sertifikācijas vajadzībām;

b)

operatoram jānodrošina, lai pēc oficiālā veterinārārsta pieprasījuma tiktu sniegta palīdzība 5. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto uzraudzības pienākumu veikšanā.

4. DAĻA

8. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz mājputnu turēšanas objektiem

1.

Kas attiecas uz mājputnu turēšanas objektu biodrošības pasākumiem, 8. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

inkubējamām olām jātiek:

i)

ievāktām bieži, vismaz reizi dienā, un iespējami drīz pēc izdēšanas;

ii)

iespējami drīz notīrītām un dezinficētām, ja vien dezinfekciju neveic kādā tās pašas dalībvalsts inkubatorā;

iii)

ievietotām jaunā vai notīrītā un dezinficētā iepakojuma materiālā;

b)

ja kādā objektā vienlaikus tiek turēti kārtu Galliformes un Anseriformes mājputni, tie skaidri jānošķir;

c)

pēc tīrīšanas un dezinfekcijas un pirms jebkādas jaunas mājputnu saimes ievešanas kompleksā, kur mājputni tiek turēti, jāievēro attiecīgi sanitāri pārtraukumi;

d)

apmeklētājiem jāvalkā aizsargtērps un personālam jāvalkā piemērots darba apģērbs un jārīkojas saskaņā ar operatora izstrādātajiem higiēnas noteikumiem;

e)

jābūt ieviestai attiecīgai sistēmai, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu.

2.

Kas attiecas uz mājputnu turēšanas objektu uzraudzību, 8. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

operatoram jāpiemēro un jāievēro kāda no II pielikuma 2. daļā minētajām slimību uzraudzības programmām;

b)

objekta operatoram jānodrošina, lai uz tā inkubatora operatoru, kura inkubējamās olas ir paredzētas paraugošanai, kura inkubatorā jāizdara testēšanai uz II pielikuma 2. daļā minētajā slimību uzraudzības programmā minētajiem slimības ierosinātājiem, attiektos tāda kārtība, ka šī programma tiek izpildīta.

3.

Kas attiecas uz mājputnu turēšanas objektu infrastruktūru un aprīkojumu, 8. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

iekārtojumam un izkārtojumam jāsader ar attiecīgo audzēšanas veidu;

b)

objektā turēt drīkst tikai mājputnus:

i)

no paša objekta;

ii)

no citiem apstiprinātiem mājputnu turēšanas objektiem;

iii)

no apstiprinātiem mājputnu inkubatoriem;

vai

iv)

mājputnus, kas Savienībā ievesti no apstiprinātām trešām valstīm un teritorijām;

c)

mājputni nedrīkst nonākt saskarē ne ar grauzējiem, ne ar putniem, kas nāk no ārpuses;

d)

kompleksam jānodrošina labi higiēnas apstākļi un iespēja īstenot veselības pārraudzību;

e)

inkubatora grīdām, sienām un visiem citiem materiāliem vai aprīkojumam jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem;

f)

objektā jābūt attiecīgam, ar izmantoto audzēšanas veidu saderīgam aprīkojumam infrastuktūras, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai, kas ir pieejams vispiemērotākajā objekta vietā.

5. DAĻA

Attiecīgi 10. un 11. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centriem un šo dzīvnieku patversmēm

1.

Kas attiecas uz suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centru izolāciju un citiem to biodrošības pasākumiem, 10. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

tajos drīkst tikt uzņemti tikai suņi, kaķi un mājas seski no reģistrētiem objektiem, kuros šie dzīvnieki tiek turēti;

b)

jābūt pieejamai attiecīgai suņu, kaķu un mājas sesku izolācijas infrastruktūrai;

c)

pēc tīrīšanas un dezinfekcijas un pirms jebkādas jaunas suņu, kaķu un mājas sesku partijas ievešanas kompleksā, kur šie dzīvnieki tiek turēti, jāievēro attiecīgi sanitāri pārtraukumi;

d)

jābūt ieviestai attiecīgai sistēmai, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu.

2.

Kas attiecas uz suņu, kaķu un mājas sesku patversmju izolāciju un citiem to biodrošības pasākumiem, 11. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

jābūt pieejamai attiecīgai suņu, kaķu un mājas sesku izolācijas infrastruktūrai;

b)

kaķu, suņu un mājas sesku turēšanas platībām un visiem gaiteņiem, materiāliem un aprīkojumam, kuri nonāk ar tiem saskarē, pēc katras šo dzīvnieku partijas izvešanas un, ja vajadzīgs, pirms jebkādas jaunas šo dzīvnieku partijas ievešanas jābūt saskaņā ar iedibinātajām ekspluatācijas procedūrām iztīrītiem un dezinficētiem;

c)

pēc tīrīšanas un dezinfekcijas un pirms jebkādas jaunas suņu, kaķu un mājas sesku partijas ievešanas kompleksā, kur šie dzīvnieki tiek turēti, jāievēro attiecīgi sanitāri pārtraukumi;

d)

jābūt ieviestai attiecīgai sistēmai, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu.

3.

Kas attiecas uz suņu, kaķu un mājas sesku savākšanas centru un šo dzīvnieku patversmju infrastruktūru un aprīkojumu, attiecīgi 10. un 11. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

jābūt pieejamām šiem dzīvniekiem paredzētām piemērota standarta mītnēm, kas celtas tā, lai nepieļautu saskari ar dzīvniekiem no ārpuses un tiešu saskari ar izolācijas novietni, un tā, lai būtu viegli veikt vizuālu apskati un jebkādu nepieciešamu ārstēšanu;

b)

šo dzīvnieku turēšanas platībām un gaiteņiem, grīdām, sienām, rampām un visam pārējam materiālam vai aprīkojumam, kas ar tiem nonāk saskarē, jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem;

c)

attiecībā uz svaigiem pakaišiem, izlietotiem pakaišiem, dzīvnieku mēsliem un lolojumdzīvnieku barību attiecīgi jābūt pieejamām attiecīgām glabāšanas platībām;

d)

jābūt pieejamam attiecīgam aprīkojumam infrastruktūras, aprīkojuma un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai.

6. DAĻA

12. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz pārbaudes punktiem

1.

Kas attiecas uz pārbaudes punktu izolāciju un citiem to biodrošības pasākumiem, 12. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

pārbaudes punktiem jābūt novietotiem, projektētiem, celtiem un ekspluatētiem ar tādu pietiekamu biodrošību, lai nepieļautu sarakstā norādīto vai no jauna radušos slimību izplatīšanos uz citiem objektiem un starp secīgiem tādu dzīvnieku sūtījumiem, kuri iziet caur šīm telpām;

b)

pārbaudes punktam jābūt celtam, aprīkotam un ekspluatētam tā, lai nodrošinātu, ka tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras ir viegli izdarāmas; uz vietas jābūt nodrošinātam līdzekļiem, kā transportlīdzekli nomazgāt;

c)

pārbaudes punktu infrastruktūrai jābūt tādai, lai varētu atsevišķi izolēt dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas, ka tie inficēti ar kādu dzīvnieku slimību;

d)

starp diviem secīgiem dzīvnieku sūtījumiem jābūt attiecīgiem sanitāriem pārtraukumiem, kuri attiecīgā gadījumā jāpielāgo atkarībā no tā, vai dzīvnieki nāk no līdzīga reģiona, zonas vai nodalījuma ar tādu pašu veselības statusu; konkrētāk, pārbaudes punktos dzīvnieku nedrīkst būt vismaz 24 stundas pēc tam, kad punkti lietoti maksimālo laiku (6 dienas) un pabeigta to tīrīšana un dezinfekcija, un pirms jebkāda jauna dzīvnieku sūtījuma ievešanas;

e)

pirms pieņemt dzīvniekus, pārbaudes punktu operatoriem:

i)

24 stundu laikā no brīža, kad visi punktā iepriekš turētie dzīvnieki aizvesti, jābūt sākušiem tīrīšanu un dezinfekciju;

ii)

jānodrošina, ka pārbaudes punktos dzīvnieki nonāk tikai pēc tam, kad tikusi pabeigta oficiālajam veterinārārstam pieņemama tīrīšana un dezinfekcija.

2.

Kas attiecas uz pārbaudes punktu infrastruktūru un aprīkojumu, 12. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

pirms un pēc katras lietošanas tiem jābūt saskaņā ar oficiālā veterinārārsta prasībām iztīrītiem un dezinficētiem;

b)

aprīkojumu, kas nonāk saskarē ar pārbaudes punktos esošajiem dzīvniekiem, atļauts lietot tikai un vienīgi tam paredzētajās telpās, ja vien pēc saskares ar dzīvniekiem, to izkārnījumiem vai urīnu tas nav notīrīts un dezinficēts; konkrētāk, pārbaudes punkta operatoram jānodrošina tīras iekārtas un aizsargtērpi, ko glabā tikai un vienīgi pārbaudes punktos ieejošo personu vajadzībām, kā arī jāgādā, ka ir pieejams minēto priekšmetu tīrīšanai un dezinfekcijai piemērots aprīkojums;

c)

dzīvnieku sūtījumu no kāda norobežojuma aizvedot, izlietotie pakaiši jāaizvāc un pēc tīrīšanas un dezinfekcijas jāaizstāj ar svaigiem;

d)

lopbarību, izlietotos pakaišus, izkārnījumus un urīnu no telpām drīkst izvākt tikai pēc tam, kad tie attiecīgi apstrādāti, lai nepieļautu dzīvnieku slimību izplatīšanos;

e)

punktos jābūt piemērotai infrastruktūrai dzīvnieku turēšanai, vizuālai apskatei un izmeklēšanai jebkurā nepieciešamā brīdī;

f)

attiecībā uz svaigiem pakaišiem, barību, lopbarību, izlietotiem pakaišiem un dzīvnieku mēsliem jābūt pieejamai attiecīgai glabāšanas platībai;

g)

jābūt ieviestai attiecīgai sistēmai, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu.

7. DAĻA

13. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz kameņu audzēšanai paredzētiem vidiski izolētiem objektiem

1.

Kas attiecas uz kameņu audzēšanai paredzētu vidiski izolētu objektu biodrošības un uzraudzības pasākumiem, 13. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

operatoram ar iekšēju kontroļu starpniecību jānodrošina, jāpārbauda un jādokumentē, ka netiek pieļauta mazo stropu vaboļu iekļuve objektā un ka to klātbūtni objektā iespējams atklāt.

2.

Kas attiecas uz kameņu audzēšanai paredzētu vidiski izolētu objektu infrastruktūru un aprīkojumu, 13. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

kameņu audzēšanai jābūt izolētai no visām objekta saistītajām aktivitātēm un tā jāīsteno pret lidojošiem kukaiņiem drošos kompleksos;

b)

kamenes minētajā ēkā visā audzēšanas ciklā jātur izolētas;

c)

visā kameņu audzēšanas ciklā ziedputekšņi jāglabā un manipulācijas ar tiem jāizdara no kamenēm izolēti, līdz tam, kad ziedputekšņus tām izbaro.

8. DAĻA

14. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku, kas nav primāti, karantīnas objektiem

1.

Kas attiecas uz tādu karantīnas objektu, kuri paredzēti turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav primāti, karantīnu, izolāciju un citiem biodrošibas pasākumiem, 14. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

katrai karantīnas objekta vienībai:

i)

jāatrodas drošā attālumā no apkārtējiem objektiem vai citām dzīvnieku turēšanas vietām, lai nepieļautu, ka starp attiecīgajās vietās dzīvojošiem dzīvniekiem un karantinētajiem dzīvniekiem tiek pārnestas lipīgas dzīvnieku slimības;

ii)

prasītais karantīnas periods jāsāk brīdī, kad karantīnas objektā ievests pēdējais attiecīgās partijas dzīvnieks;

iii)

pēdējās partijas karantīnas perioda beigās karantīnas objekts no dzīvniekiem jāiztukšo, jāiztīra un jādezinficē un pēc tam brīvs no dzīvniekiem jātur vismaz septiņas dienas, pirms šajā pirms objektā var ievest Savienībā no trešām valstīm un teritorijām ievestu dzīvnieku partiju;

b)

dzīvnieku sūtījumu no kāda nožogojuma aizvedot, izlietotie pakaiši jāaizvāc un pēc tīrīšanas un dezinfekcijas jāaizstāj ar svaigiem;

c)

lopbarību, izlietotos pakaišus, izkārnījumus un urīnu no telpām drīkst izvākt tikai pēc tam, kad tie attiecīgi apstrādāti, lai nepieļautu dzīvnieku slimību izplatīšanos;

d)

jāveic drošības pasākumi, lai nepieļautu ienākošu un izejošu sūtījumu krustenisku kontamināciju;

e)

dzīvniekiem, kurus atļauts no karantīnas objekta izvest, jāatbilst Savienības prasībām attiecībā uz turētu sauszemes dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm.

2.

Kas attiecas uz turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav primāti, paredzētu karantīnas objektu uzraudzības un kontroles pasākumiem, 14. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

slimību uzraudzības plānā jābūt paredzētai attiecīgai dzīvnieku kontrolei attiecībā uz zoonozēm un tam jātiek īstenotam un atjauninātam atbilstoši objektā esošo dzīvnieku skaitam un sugām un atbilstoši objekta un tā apkārtnes epidemioloģiskajai situācijai attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna;

b)

dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti vai kontaminējušies ar sarakstā norādītu vai no jauna radušos slimību ierosinātājiem, jāizdara klīniska vai laboratoriska testēšana vai post-mortem testēšana;

c)

uzņēmīgi dzīvnieki attiecīgi jāvakcinē pret pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un vajadzības gadījumā no tām jāārstē;

d)

ja tā noteikusi kompetentā iestāde, iespējamas slimības agrīnai atklāšanai jāizmanto indikatordzīvnieki.

3.

Kas attiecas uz turētiem sauszemes dzīvniekiem, kas nav primāti, paredzēto objektu infrastruktūru un aprīkojumu, 14. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

objektiem jābūt nepārprotami nošķirtiem un dzīvnieku un cilvēku piekļuvei dzīvnieku kompleksiem jātiek kontrolētai;

b)

par veterināro kontrolpārbaužu veikšanu atbildīgā personāla rīcībā jābūt pietiekami lielām telpām, to skaitā ģērbtuvēm, dušām un tualetēm;

c)

jābūt pieejamiem attiecīgiem līdzekļiem dzīvnieku noķeršanai, ieslēgšanai, vajadzības gadījumā savaldīšanai un izolēšanai;

d)

jābūt pieejamiem tīrīšanas un dezinfekcijas aprīkojumam un infrastruktūrai;

e)

objekta daļai, kurā dzīvnieki tiek turēti:

i)

ja kompetentā iestāde, lai novērstu konkrētus dzīvnieku veselības riskus, ir tā norīkojusi, jābūt drošai pret kukaiņiem, ar ienākošā un izejošā gaisa filtru HEPA, ar iekštelpu kontroli attiecībā uz vektoriem, ar dubultdurvju sargātu piekļuvi un ar ekspluatācijas procedūrām;

ii)

kas attiecas uz nebrīvē turētiem putniem, jābūt drošai pret putniem, mušām un parazītiem;

iii)

hermetizējamai tā, lai būtu iespējama fumigācija;

iv)

jāatbilst piemērotam standartam un celtai tā, lai nepieļautu saskari ar dzīvniekiem no ārpuses un lai būtu viegli izdarīt vizuālas apskates un jebkādu nepieciešamu ārstēšanu;

v)

jābūt celtai tā, lai grīdas, sienas un viss pārējais materiāls vai aprīkojums būtu viegli tīrāmi un dezinficējami.

9. DAĻA

16. pantā minētās apstiprinājuma piešķiršanas prasības attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem paredzētiem norobežotiem objektiem

1.

Kas attiecas uz turētiem sauszemes dzīvniekiem paredzētu norobežotu objektu karantīnu, izolāciju un citiem biodrošības pasākumiem, 16. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

kas attiecas uz dzīvniekiem, kuri nāk no objekta, kas nav norobežots objekts, šādos norobežotos objektos uzņemt drīkst tikai tādus turētus sauszemes dzīvniekus, kas bijuši karantīnā, kuras periods atbilst šai sugai relevantajām slimībām;

b)

tajos drīkst uzņemt tikai tādus primātus, kas atbilst tikpat stingriem noteikumiem, kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (2018. gada izdevums) 6.12.4. pantā minētie noteikumi;

c)

ja vajadzīgs, jābūt pieejamai attiecīgai infrastruktūrai, kurā karantinēt no citiem objektiem ievestus sauszemes dzīvniekus.

2.

Kas attiecas uz turētiem sauszemes dzīvniekiem paredzētu norobežotu objektu uzraudzības un kontroles pasākumiem, 16. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

slimību uzraudzības plānā jābūt paredzētai attiecīgai turēto sauszemes dzīvnieku kontrolei attiecībā uz zoonozēm, un šim plānam jātiek īstenotam un atjauninātam atbilstoši objektā esošo dzīvnieku skaitam un sugām un atbilstoši objekta un tā apkārtnes epidemioloģiskajai situācijai attiecībā uz sarakstā norādītām slimībām un slimībām, kas radušās no jauna;

b)

turētiem sauszemes dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti vai kontaminējušies ar sarakstā norādītu vai no jauna radušos slimību ierosinātājiem, jāizdara klīniska vai laboratoriska testēšana vai post-mortem testēšana;

c)

uzņēmīgi turēti sauszemes dzīvnieki attiecīgi jāvakcinē pret pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un vajadzības gadījumā no tām jāārstē.

3.

Kas attiecas uz turētiem sauszemes dzīvniekiem paredzētu norobežotu objektu infrastruktūru un aprīkojumu, 16. pantā minētās prasības ir šādas:

a)

objektiem jābūt nepārprotami nošķirtiem un dzīvnieku un cilvēku piekļuvei dzīvnieku kompleksiem jābūt kontrolētai;

b)

jābūt pieejamiem attiecīgiem līdzekļiem dzīvnieku noķeršanai, ieslēgšanai, vajadzības gadījumā savaldīšanai un izolēšanai;

c)

dzīvnieku novietnes platībām jābūtpiemērota standarta un celtām tā, lai:

i)

nepieļautu saskari ar dzīvniekiem no ārpuses un lai būtu viegli izdarīt vizuālas apskates un jebkādu nepieciešamu ārstēšanu;

ii)

grīdām, sienām un visam pārējam materiālam vai aprīkojumam jābūt viegli tīrāmiem un dezinficējamiem.


II PIELIKUMS

INKUBATORU MIKROBIOLOĢISKĀS KONTROLES PROGRAMMA UN MĀJPUTNU TURĒŠANAS OBJEKTIEM UN INKUBATORIEM PAREDZĒTĀS SLIMĪBU UZRAUDZĪBAS PROGRAMMAS

1. DAĻA

7. pantā minēto inkubatoru mikrobioloģiskās kontroles programma

Higiēnas kontroles vajadzībām īstenotā mikrobioloģiskās kontroles programmā ietilpst šādi elementi:

a)

jāievāc un bakterioloģiski jāizmeklē vides paraugi;

b)

paraugi jāņem vismaz reizi sešās nedēļās un katrā paraugošanā jāiekļauj 60 paraugi.

2. DAĻA

Slimību uzraudzības programmas 7. pantā minētajos inkubatoros un 8. pantā minētajos mājputnu turēšanas objektos

1.

Slimību uzraudzības programmu mērķis

Pierādīt, ka apstiprinātos mājputnu turēšanas objektos turētas saimes ir brīvas no 2. un 3. punkta sarakstā norādītajiem slimību ierosinātājiem.

Slimību uzraudzības programmās ietilpst vismaz slimības ierosinātāji un 2. punktā minētās sarakstā norādītās turētās sugas.

2.

Slimību uzraudzība attiecībā uz dzīvnieku veselībai relevantiem Salmonella serotipiem

2.1.

Apzina inficēšanos ar šādiem ierosinātājiem:

a)

Salmonella Pullorum: aptver Salmonella enterica pasugas enterica serotipa Gallinarum bioķīmisko variantu (biovar) Pullorum;

b)

Salmonella Gallinarum: aptver Salmonella enterica pasugas enterica serotipa Gallinarum bioķīmisko variantu (biovar) Gallinarum;

c)

Salmonella arizonae: aptver Salmonella enterica pasugas arizonae serogrupu K (O18) arizonae.

2.2.

Mājputnu mērķsugas:

a)

attiecībā uz Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum: Gallus gallus, Meleagris gallopavo, Numida meleagris, Coturnix coturnix, Phasianus colchicus, Perdix perdix, Anas spp.;

b)

attiecībā uz Salmonella arizonae: Meleagris gallopavo.

2.3.

Izmeklējumi:

katra saime katrā dēšanas vai produktīvajā periodā klīniski jāizmeklē tādā laikā, kas vislabāk piemērots minētās slimības atklāšanai.

2.4.

Paraugošanas matrica:

a)

paraugi mājputnu turēšanas objektā attiecīgi jāņem no katras saimes:

i)

seroloģiskai testēšanai: asinis;

ii)

bakterioloģiskai testēšanai:

post mortem audi, jo īpaši aknas, liesa, olnīcas, olvadi un ileocekālais savienojums,

vides paraugi,

dzīvu putnu kloākas noslaucījumi, jo īpaši no putniem, kas šķiet slimi vai ir apzināti par ļoti seropozitīviem;

b)

paraugi, kas bakterioloģiskai testēšanai jāņem inkubatorā:

i)

neizšķīlušies cāļi (čaulā miruši embriji);

ii)

otrās šķiras cāļi;

iii)

cāļu mekonijs;

iv)

dūnas vai putekļi no perinātavām un no inkubatora sienām.

2.5.

Paraugošanas satvars un biežums:

a)

mājputnu turēšanas uzņēmumā:

i)

paraugošana attiecībā uz Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum:

Sugas

Paraugošanas laiks

Paraugojamo putnu skaits/vides paraugu skaits

vaislas mājputni

produktīvie mājputni

Gallus gallus, Meleagris gallopavo, Numida meleagris, Coturnix coturnix, Phasianus colchicus, Perdix perdix un Anas spp.

dēšanas vietā

produktīvajā laikā vismaz reizi gadā

60

ii)

paraugošana attiecībā uz Salmonella arizonae:

Sugas

Paraugošanas laiks

Paraugojamo putnu skaits/vides paraugu skaits

vaislas mājputni

produktīvie mājputni

Meleagris gallopavo

dēšanas vietā

produktīvajā laikā vismaz reizi gadā

60

iii)

to putnu skaits, kas jāparaugo saskaņā ar i) un ii) punktu, kompetentajai iestādei var būt jāpielāgo atbilstoši šās infekcijas zināmajai prevalencei attiecīgajā konkrētajā dalībvalstī un agrākajai saslimstībai ar to attiecīgajā objektā. Tomēr seroloģiskas vai bakterioloģiskas testēšanas vajadzībām vienmēr jāņem tāds statistiski derīgs paraugu skaits, lai varētu atklāt infekciju;

b)

inkubatorā paraugus ievāc un pārbauda vismaz reizi 6 nedēļās. Testēšana aptver vismaz:

i)

vienu apvienotu dūnu un mekonija paraugu no katras perinātavas cāļiem;

kā arī

ii)

šādu paraugu:

no katras izcelsmes saimes, kas perinātavā pārstāvēta paraugu ievākšanas dienā, vai nu 10 otrās šķiras cāļi, vai 10 čaulā miruši cāļi,

vai arī

no katras izcelsmes saimes, kas perinātavā pārstāvēta paraugu ievākšanas dienā, 20 otrās šķiras cāļi.

2.6.

Paraugu apstrāde un to testēšanas metodes:

a)

ievāktajiem paraugiem jāizdara:

i)

seroloģiska testēšana (1);

ii)

bakterioloģiska testēšana vai nu kā alternatīva, vai papildus i) punktā minētajai seroloģiskajai testēšanai; tomēr paraugus bakterioloģiskai testēšanai nedrīkst ņemt no mājputniem vai olām, kas divas līdz trīs nedēļas pirms testēšanas apstrādātas ar antibakteriālām zālēm;

b)

ievāktie paraugi jāapstrādā šādi:

i)

attiecībā uz fekāliju/mekonija paraugiem un zarnu paraugiem, ja tiek gaidīta konkurējoša flora, tieši bagātināta selenīta-cisteīna barotne vai cita piemērota barotne;

ii)

attiecībā uz paraugiem, par kuriem paredzams, ka konkurējošā flora būs minimāla (piemēram, olās miruši embriji), var vispirms izmantot neselektīvu pirmsbagātināšanas barotni, pēc tam selektīvu bagātinātu Rappaport-Vassiliadis (RVS) barotni uz sojas bāzes vai Müller-Kauffmann tertationāta-novobiocīna barotni (MKTTn);

iii)

aseptiski ievāktus audus tieši uzsēj uz tāda minimāli selektīva agara kā MacConkey agars;

iv)

modificētā pusšķidrā Rappaport Vassiliadis (MSRV) barotnē, ko izmanto zoonozi izraisošu Salmonella spp. monitoringam Savienībā, Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum aug nelabprāt, bet tā ir piemērota Salmonella arizonae;

v)

ja izmanto Salmonella Enteritidis vakcīnu (2), atklāšanas metodēm jābūt tādām, lai šās vakcīnas izraisītas seroloģiskas reakcijas varētu atšķirt no seroloģiskām reakcijām uz inficēšanos ar Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum. Tāpēc, ja ir paredzēts seroloģisks monitorings, šādas vakcīnas izmantot nedrīkst. Ja ir izmantota vakcinācija, jāizmanto bakterioloģiskā testēšana, taču izmantotajai apstiprināšanas metodei jābūt tādai, lai dzīvus vakcīnas celmus tā spētu atšķirt no cirkulējošajiem celmiem.

2.7.

Rezultāti:

saimi par pozitīvu uzskata tad, ja saskaņā ar 2.3. līdz 2.6. punktu izdarītā testēšanā inficēšanos ar slimības ierosinātājiem apstiprina otrs attiecīga tipa tests.

3.

Slimību uzraudzība attiecībā uz mājputniem relevantu Mycoplasma spp.

3.1.

Apzina inficēšanos ar šādiem ierosinātājiem:

a)

Mycoplasma gallisepticum;

b)

Mycoplasma meleagridis.

3.2.

Mērķsugas:

a)

Mycoplasma gallisepticum: Gallus gallus, Meleagris gallopavo;

b)

Mycoplasma meleagridis: Meleagris gallopavo.

3.3.

Izmeklējumi:

katra saime katrā dēšanas periodā vai produktīvajā periodā klīniski jāizmeklē tādā laikā, kas vislabāk piemērots minētās slimības atklāšanai.

3.4.

Paraugošanas matrica:

mājputnu turēšanas objektā no katras saimes attiecīgi jāņem šādi paraugi:

a)

asinis;

b)

sperma;

c)

noslaucījumi no trahejas, hoānām (atverēm) vai kloākas;

d)

post mortem audi, jo īpaši gaisa maisiņi no diennakti veciem cāļiem, kam konstatēti bojājumi;

e)

jo īpaši Mycoplasma meleagridis noteikšanai, tītaru olvadi un dzimumlocekļi.

3.5.

Paraugošanas satvars un biežums:

a)

paraugošana attiecībā uz Mycoplasma gallisepticum:

Suga

Paraugošanas laiks

Paraugojamo putnu skaits

vaislas mājputni

produktīvie mājputni

Gallus gallus

16 nedēļu vecumā

dēšanas vietā

un pēc tam reizi 90 dienās

produktīvajā laikā reizi 90 dienās

60

60

60

Meleagris gallopavo

20 nedēļu vecumā

dēšanas vietā

un pēc tam reizi 90 dienās

produktīvajā laikā reizi 90 dienās

60

60

60

b)

paraugošana attiecībā uz Mycoplasma meleagridis:

Suga

Paraugošanas laiks

Paraugojamo putnu skaits

vaislas mājputni

produktīvie mājputni

Meleagris gallopavo

20 nedēļu vecumā

dēšanas vietā

un pēc tam reizi 90 dienās

produktīvajā laikā reizi 90 dienās

60

60

60

c)

to putnu skaits, kas jāparaugo saskaņā ar a) un b) punktu, kompetentajai iestādei var būt jāpielāgo atbilstoši šās infekcijas zināmajai prevalencei attiecīgajā konkrētajā dalībvalstī un agrākajai saslimstībai ar to attiecīgajā objektā. Tomēr seroloģiskas vai bakterioloģiskas testēšanas vajadzībām vienmēr jāņem tāds statistiski derīgs paraugu skaits, lai varētu atklāt infekciju.

3.6.

Izmeklēšanas, paraugošanas un testēšanas metodes:

seroloģiska, bakterioloģiska un molekulāra testēšana uz infekcijas klātbūtni jāizdara ar kompetentās iestādes atzītām validētām metodēm.

3.7.

Rezultāti:

Saimi par pozitīvu uzskata tad, ja saskaņā ar 3.3. līdz 3.6. punktu izdarītā testēšanā inficēšanos ar slimības ierosinātājiem apstiprina otrs attiecīga tipa tests.

3. DAĻA

Papildu informācija par diagnostikas metodēm

Laboratorijas, ko kompetentā iestāde nozīmējusi veikt šā pielikuma 1. un 2. daļā prasīto testēšanu, ar detalizētām diagnostikas metodēm tālāk iepazīties var Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatā (2018. gada izdevums).


(1)  Dažkārt attiecībā uz putnu sugām, kas nav Galliformes, seroloģiskā testēšanā iegūst rezultātus ar nepieņemamu viltus pozitīvu reakciju īpatsvaru.

(2)  Jāņem vērā, ka patlaban nav testu, ar kuriem inficēšanos ar Salmonella Pullorum un Salmonella Gallinarum būtu iespējams atšķirt no reakcijas uz vakcīnu pret šo serotipu.


III PIELIKUMS

Turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas līdzekļi

Turētu sauszemes dzīvnieku identifikācijas līdzekļi ir šādi:

a)

parastā krotālija;

b)

parastā saite uz vēzīša;

c)

elektroniskā krotālija;

d)

atgremotāju elektroniskās identifikācijas kapsula;

e)

injicējams transponders;

f)

elektroniskā saite uz vēzīša;

g)

tetovējums;

h)

kājas gredzens.


Top