1.   Ap 9.a panta 1. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Aventūras sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

2.   Ap 9.a panta 2. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Dželas baseina rietumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

3.   Ap 9.a panta 3. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Maltas sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

4.   Kuģi, kas šajā pantā minētajās buferzonās veic zvejas darbības ar grunts trali, nodrošina kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) signālu pārraidīšanu atbilstošā biežumā. Kuģi, kas nav aprīkoti ar VMS transponderu un plāno ar grunts trali zvejot buferzonās, ir aprīkoti ar jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kura dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.

1.   Atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

2.   Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

3.   Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

1.   Neskarot 9.c panta 2. un 3. punktu, komerciālas zvejas darbības, ko veic ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, minētajos punktos norādītajos apgabalos ir atļautas tikai tad, ja kuģim ir īpaša atļauja un ja tas var pierādīt, ka tas vēsturiski ir veicis zvejas darbības attiecīgajos apgabalos.

2.   Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem 9.c panta 2. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot ne vairāk kā divas zvejas dienas nedēļā. Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kas izmanto dvīņu traļus ar traļu durvīm, ir tiesības zvejot ne vairāk kā vienu zvejas dienu nedēļā.

3.   Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts trali, 9.c panta 3. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot tikai sestdienās un svētdienās no plkst. 5.00 līdz plkst. 22.00. Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts tīkliem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, ir tiesības zvejot tikai no pirmdienas plkst. 5.00 līdz ceturtdienas plkst. 22.00.

4.   Kuģiem, kam 9.c panta 2. un 3. punktā minētajā apgabalā ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir zvejas atļauja, kuru to dalībvalsts izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

5.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī paziņo GFCM sekretariātam atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas sagatavots par nākamo gadu. Par katru kuģi sarakstā ir iekļauta šāda informācija:

6.   Atļauju saņēmušie zvejas kuģi nozvejas no bentiskajiem krājumiem izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Minētajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts apstiprina ostas, kurās atļauts izkraut zvejas lieguma apgabalā “Jabukas/Pomo ieplaka” gūtās nozvejas. Minēto ostu sarakstu paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai katru gadu līdz 30. aprīlim.

7.   Uz zvejas kuģiem, kuriem 9.c panta 2. un 3. punktā minētajos apgabalos ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir VMS un/vai automātiskā identifikācijas sistēma (AIS), kas darbojas pareizi, un uz kuģa esošie vai izmantotie zvejas rīki ir pienācīgi identificēti, numurēti un marķēti, pirms tiek sāktas zvejas darbības vai kuģošana minētajos apgabalos.

8.   Zvejas kuģiem, kas aprīkoti ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, bet nav saņēmuši atļauju, ir atļauts tranzītā šķērsot zvejas lieguma apgabalu, ja tie ir uzņēmuši taisnu kursu, virzās ar konstantu ātrumu, kas nav mazāks par 7 mezgliem, uz tiem darbojas VMS un/vai AIS un tie neveic nekādas zvejas darbības.

1.   Ņemot vērā pieejamo zinātnisko ieteikumu, dalībvalstis var noteikt telpiskus un laiciskus ierobežojumus Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā), kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu sarkanspuru pageles mazuļu un/vai nārsta baru uzturēšanās apgabalus.

2.   Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2020. gada 11. janvārimGFCM sekretariātam paziņo apgabalus un ierobežojumus, ko tās noteikušas.”;

1.   Katru gadu laikā no aprīļa līdz jūnijam katra attiecīgā dalībvalsts Melnajā jūrā nosaka aizlieguma periodu, kas ilgst vismaz divus mēnešus.

2.   Dalībvalstis var noteikt papildu telpiskus/laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu akmeņplekstes mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.”;

1.   Kad ir sasniegts 2. un 3. punktā minētais sarkano koraļļu nozvejas robežlielums, dalībvalstis uz laiku aizliedz sarkano koraļļu zveju attiecīgajā apgabalā.

2.   Nozvejas robežlielumu uzskata par sasniegtu, kad sarkano koraļļu audzes, kuru pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, pārsniedz 25 % no kopējās nozvejas, kas konkrētā gadā ievākta konkrētā sarkano koraļļu sēklī.

3.   Ja koraļļu sēkļi vēl nav pienācīgi identificēti, 1. punktā minēto nozvejas robežlielumu un aizliegumu piemēro GFCM statistiskā taisnstūra mērogā.

4.   Lēmumā, ar ko paredz 1. punktā minēto aizliegumu, dalībvalstis nosaka attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, aizlieguma ilgumu un nosacījumus, kas aizlieguma laikā reglamentē zvejniecības minētajā apgabalā.

5.   Dalībvalstis, kas nosaka aizliegumus, par to nekavējoties informē GFCM sekretariātu un Komisiju.

1.   Kuģiem vai zvejniekiem, kam atļauts vākt sarkanos koraļļus Vidusjūrā, ir derīga zvejas atļauja, kurā norādīti tehniskie nosacījumi, ar kādiem zvejniecība drīkst notikt.

2.   Bez 1. punktā minētās atļaujas sarkanos koraļļus ir aizliegts vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, pārvietot, uzglabāt, pārdot vai izstādīt, vai piedāvāt pārdošanai.

3.   Dalībvalstis uztur atjauninātu 1. punktā minēto zvejas atļauju reģistru un katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kam izdotas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī minēto sarakstu paziņo GFCM sekretariātam. Minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta šāda informācija:

4.   Dalībvalstis nepalielina zvejas atļauju skaitu, kamēr zinātniskais ieteikums neliecina par sarkano koraļļu populāciju labvēlīgu stāvokli.

1.   Tie zvejnieki vai to kuģu kapteiņi, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, pēc zvejas operācijas vai – pilnas dienas zvejas reisu gadījumā – ne vēlāk kā pēc izkraušanas ostā reģistrē nozvejas dzīvsvaru un, ja iespējams, audžu skaitu.

2.   Uz zvejas kuģiem, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, ir zvejas žurnāls, kurā neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara reģistrē sarkano koraļļu dienas nozvejas un katrā apgabalā un dziļumā veiktās zvejas darbības, cita starpā, ja iespējams, zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Minēto informāciju kompetentajām valsts iestādēm paziņo termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 6. punktā.

1.   Dalībvalstis izveido reģistru ar zvejas kuģiem, uz kuriem atļauts pārvadāt vai no kuriem atļauts izkraut sarkanspuru pageles daudzumus, kas nozvejoti Alvoranas jūrā un pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % no viena plūdmaiņu cikla laikā gūtās nozvejas dzīvsvara. Minēto reģistru uztur un atjaunina.

2.   Zvejas kuģiem, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, zvejas darbības ir atļauts veikt tikai tad, ja minētās zvejas darbības ir norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem drīkst veikt šādas darbības. Atļaujā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati.

3.   Dalībvalstis:

4.   Visi kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 12 metrus un kuriem ir atļauts kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli, ir aprīkoti ar VMS vai jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kas dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.

1.   Kuģiem, kas ar grunts traļiem zvejo bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā), ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, kas norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem veicamas šādas darbības.

2.   Zvejas atļaujā, kas minēta 1. punktā, papildus Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 (*3) I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī minēto sarakstu paziņo pašas izraudzītajai struktūrai un GFCM sekretariātam.

4.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. augustā Komisijai un GFCM sekretariātam sniedz ziņojumu agregētā formā par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurā iekļauta vismaz šādu informācija:

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas ostas, kurās var izkraut Sicīlijas šaurumā nozvejotus hekus un sārtās dziļūdens garneles. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2018. gada 30. novembrī nosūta GFCM sekretariātam un Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Par visām izmaiņām šajā sarakstā nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.

2.   No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Sicīlijas šaurumā nozvejotu heku vai sārto dziļūdens garneļu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav dalībvalstu apstiprinātās izkraušanas ostas.

1.   Dalībvalstis var veikt inspekcijas un pārraudzības pasākumus saskaņā ar starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu (“shēma”), kura aptver ārpus valstu jurisdikcijas esošos ūdeņus GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kas definēti I pielikumā (“inspekcijas un pārraudzības apgabals”).

2.   Dalībvalstis var norīkot inspektorus un inspekcijas līdzekļus un veikt inspekcijas saskaņā ar shēmu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra shēmas izpildei var norīkot arī Savienības inspektorus.

3.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā un katru gadu kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas resursu izmantošanas plānu, kas ļauj Savienībai izpildīt tās pienākumus saskaņā ar shēmu. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto plānu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizmanto.

4.   Katra dalībvalsts katru gadu ne vēlāk kā 31. oktobrī paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai sarakstu ar to pilnvaroto inspektoru vārdiem un uzvārdiem, kuriem atļauts veikt inspekciju un pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, kā arī to inspekcijai un pārraudzībai izmantoto kuģu un gaisa kuģu nosaukumus, kurus tā plāno norīkot shēmas izpildei nākamajā gadā. Komisija vai tās izraudzīta struktūra katru gadu līdz 1. decembrim vai pēc iespējas ātrāk pirms inspekcijas darbību sākšanas nosūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.

5.   Shēmas izpildei norīkotie inspektori nēsā līdzi GFCM inspektora apliecību, ko izdevusi kompetentā iestāde un kas sagatavota IV pielikumā noteiktajā formātā.

6.   Kuģiem, kuri saskaņā ar shēmu veic nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus, ir īpašs karogs vai vimpelis, kas aprakstīts V pielikumā.

7.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka ikviena inspekcijas platforma, kam ir tiesības uz tās karogu un kas darbojas 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien iespējams, katru dienu uztur drošus sakarus ar visām citām inspekcijas platformām, kas darbojas minētajā apgabalā, lai apmainītos ar darbību koordinēšanai vajadzīgo informāciju.

8.   Katra dalībvalsts, kas veic inspekciju vai pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, katrai inspekcijas platformai tūlīt pēc tās ieiešanas apgabalā iesniedz sarakstu, kurā uzskaitīti novērošanas gadījumi, kas konstatēti saskaņā ar VII pielikumu, inspektoru nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas, ko tā veikusi iepriekšējā desmit dienu periodā, un norādīti datumi, koordinātas un visa cita attiecīgā informācija.

1.   Shēmas izpildei norīkotie inspektori:

2.   Tūlīt pēc uzkāpšanas uz kuģa inspektors zvejas kuģa kapteinim uzrāda IV pielikumā aprakstīto identitātes apliecību. Inspekcijas veic vienā no GFCM oficiālajām valodām un, ja iespējams, valodā, kuru pārvalda zvejas kuģa kapteinis.

3.   Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu VI pielikumā noteiktajā formātā.

4.   Inspektori paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām un kas viņam arī jāparaksta.

5.   Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspicējošās puses iestādēm, kuras tos nosūta inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un Komisijai un/vai tās izraudzītajai struktūrai. Komisija ziņojuma kopiju nosūta GFCM sekretariātam.

6.   Inspekcijas grupas lielumu un inspekcijas ilgumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, kurš ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.

1.   Šā panta piemērošanas nolūkā par pārkāpumiem uzskata šādas darbības:

2.   Ikvienā gadījumā, kad inspektori, uzkāpdami uz zvejas kuģa un inspicēdami to, atklāj pārkāpumu, inspekcijas kuģa karoga dalībvalsts iestādes par to tūlīt paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, kas par to paziņo inspicētā zvejas kuģa karoga valstij gan tieši, gan ar GFCM sekretariāta starpniecību. Viņi informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.   Kuģa karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc inspekcijas, kurā konstatēts pārkāpums, attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

4.   Gadījumā, ja inspekcijas laikā ir atklāts pārkāpums, karoga dalībvalsts veiktās darbības un turpmākus pasākumus paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta informāciju par darbībām un turpmākiem pasākumiem GFCM sekretariātam.

5.   Uz 22.n panta 3. punktā minētajiem inspekcijas ziņojumiem un paziņojumiem, kas izriet no inspektoru veiktām dokumentu inspekcijām, dalībvalstu iestādes reaģē tāpat, kā tās reaģētu uz savas valsts inspektoru ziņojumiem un paziņojumiem.

1.   Katru gadu līdz 20. janvārim katra dalībvalsts, izmantojot ierastos datu apstrādes atbalstrīkus, nosūta Komisijai atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuri izmanto grunts žaunu tīklus un kuriem atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā). Komisija katru gadu līdz 31. janvārim nosūta minēto sarakstu GFCM sekretariātam.

2.   Sarakstā, kas minēts 1. punktā, papildus Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:

3.   Pēc GFCM pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties zvejas darbībā konkrētā periodā. Konkrēti, dalībvalstis paziņo attiecīgo zvejas kuģu nosaukumus, to ārējās identifikācijas numuru un zvejas iespējas, kas iedalītas katram no tiem.

4.   Nemarķētus pamestus žaunu tīklus, kas izmantoti akmeņplekstes zvejniecībās un atrasti jūrā, savāc piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēc tam šie tīkli tiek izņemti līdz brīdim, kad ir pienācīgi identificēts to īpašnieks, vai iznīcināti, ja to īpašnieku identificēt nav iespējams.

5.   Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas vietas, kurās izkrauj un pārkrauj citā kuģī Melnajā jūrā nozvejotas akmeņplekstes. Šādu vietu sarakstu katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.

6.   No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Melnajā jūrā nozvejotu akmeņplekstu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav 5. punktā minētās izkraušanas vietas.

1.   Lai īstenotu 22.p panta noteikumus, cita starpā nodrošinot pienācīgu un pareizu ikmēneša nozvejas un/vai zvejas piepūles uzraudzību un reģistrēšanu, dalībvalstis izveido valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības plānus (“valsts plāni”).

2.   Valsts plānos ir iekļauti šādi elementi:

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 20. janvārim Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai paziņo valsts plānus. Komisija vai tās izraudzītā struktūra katru gadu līdz 31. janvārim minētos plānus nosūta GFCM sekretariātam.