Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32019R0128

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/128 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75

PE/64/2018/REV/1

OV L 30, 31.1.2019, p. 90–105 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/128/oj

31.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/90

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/128

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 166. panta 4. punktu un 165. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) tika izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (3), lai tas Komisijai Savienības līmenī palīdzētu sekmēt profesionālās izglītības un mācību darbavietā veicināšanu un attīstību.

(2)

Kopš Cedefop izveides 1975. gadā tam ir bijusi svarīga nozīme kā kopīgas profesionālās izglītības un mācību rīcībpolitikas izstrādes atbalstītājam. Vienlaikus darba tirgu pārmaiņu, tehnoloģiju, jo īpaši digitālās jomas tehnoloģiju, attīstības un arvien pieaugošās darbaspēka mobilitātes ietekmē ir mainījies profesionālās izglītības jēdziens un nozīme. Minētie faktori vēl vairāk apgrūtina uzdevumu prasmes un kvalifikācijas labāk saskaņot ar pieprasījumu, kas pastāvīgi mainās. Attiecīgi ir attīstījušās profesionālās izglītības rīcībpolitikas, aptverot daudzveidīgus instrumentus un iniciatīvas, tostarp tādus, kas saistīti ar prasmēm un kvalifikācijām, kā arī mācīšanās validēšanu, kas noteikti vairs nav ietilpināmi tradicionālajā profesionālās izglītības un mācību jēdzienā. Tāpēc būtu skaidri jādefinē Cedefop darbību raksturs, lai labāk atspoguļotu tā pašreizējās darbības, kas neaprobežojas tikai ar profesionālo izglītību un mācībām un ietver darbu ar prasmēm un kvalifikācijām, un, lai labāk atspoguļotu minētās norises, būtu jāpielāgo terminoloģija, kas izmantota, lai aprakstītu Cedefop mērķus un uzdevumus.

(3)

2013. gada Cedefop izvērtējuma ziņojumā secināts, ka Regula (EEK) Nr. 337/75 būtu jāgroza tā, lai tajā kā viens no Cedefop uzdevumiem būtu iekļauts tā darbs attiecībā uz prasmēm un nepārprotamāk integrēts tā darbs attiecībā uz ziņošanu par rīcībpolitikām un kopīgajiem Eiropas rīkiem un iniciatīvām.

(4)

Atbalstot profesionālās izglītības un mācību rīcībpolitikas īstenošanu, būs jāpievērš uzmanība tam, kā izglītība un mācības saskaras ar darba pasauli, lai nodrošinātu, ka iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmes veicina mūžizglītību, integrāciju un nodarbināmību mainīgos darba tirgos un būtu pilsoņu un sabiedrības vajadzībām nozīmīgas.

(5)

Regula (EEK) Nr. 337/75 ir vairākkārt grozīta. Tā kā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(6)

Cedefop reglamentējošie noteikumi, ciktāl iespējams un ņemot vērā tā trīspusējo dabu, būtu jānosaka saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām.

(7)

Tā kā jautājumiem, kas saistīti ar darba tirgu, darba vidi, profesionālo izglītību un mācībām un prasmēm, pievēršas trīs trīspusējās aģentūras, proti, Cedefop, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), nepieciešama cieša to savstarpējā koordinācija. Nepieciešama arī cieša sadarbība ar Eiropas Izglītības fondu (ETF). Tāpēc Cedefop vajadzētu papildināt ETF, Eurofound un EU-OSHA darbu tur, kur tiem ir līdzīgas interešu jomas, vienlaikus atbalstot tādus instrumentus, kas darbojas labi, piemēram, saprašanās memorandus. Cedefop būtu jāizmanto dažādi veidi, kā palielināt efektivitāti un sinerģiju, un savās darbībās jāvairās no dublēšanās ar ETF, Eurofound un EU-OSHA, kā arī Komisijas darbību. Turklāt, kur vajadzīgs, Cedefop būtu jācenšas efektīvi sadarboties ar Savienības iestāžu un ārēju specializētu struktūru iekšējiem pētnieciskajiem resursiem.

(8)

Komisijai Cedefop novērtēšanas laikā būtu jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp valdes locekļiem un Eiropas Parlamenta deputātiem.

(9)

Cedefop, Eurofound un EU-OSHA trīspusējība ir visaptverošas pieejas augstvērtīga izpausme, kas balstīta uz sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem un Savienības un valstu iestādēm, un tas ir ļoti svarīgi, lai rastu kopīgus un ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos risinājumus.

(10)

Lai racionalizētu Cedefop lēmumu pieņemšanas procesu un dotu ieguldījumu efektivitātes un lietderīguma uzlabošanā, būtu jāievieš divu līmeņu pārvaldības struktūra. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras pieņemt budžetu un apstiprināt plānošanas dokumentu. Plānošanas dokumentā, kas ietver Cedefop daudzgadu darba programmu un tā gada darba programmu, valdei būtu jānosaka Cedefop darbību stratēģiskās prioritātes. Turklāt valdes pieņemtajos noteikumos par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību būtu jāiekļauj pasākumi potenciālo risku atklāšanai agrīnā posmā.

(11)

Lai Cedefop pienācīgi darbotos, dalībvalstīm, Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai būtu jānodrošina, ka valdē ieceļamām personām ir piemērotas zināšanas profesionālās izglītības un mācību, prasmju un kvalifikāciju jomā, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un pārraudzītu Cedefop darbības.

(12)

Būtu jāizveido izpildkomiteja, kuras uzdevums būtu pienācīgā veidā sagatavot valdes sanāksmes un sniegt atbalstu tās lēmumu pieņemšanas un pārraudzības procesiem. Palīdzot valdei, izpildkomitejai, ja tas nepieciešams steidzamības dēļ, vajadzētu būt iespējamam valdes vārdā pieņemt atsevišķus pagaidu lēmumus. Valdei būtu jāpieņem izpildkomitejas reglaments.

(13)

Izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par Cedefop vispārējo vadību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzību, tostarp par ikdienas darba vadību, kā arī finanšu un cilvēkresursu vadību. Izpilddirektoram būtu jāīsteno viņam uzticētās pilnvaras. Vajadzētu būt iespējamam minētās pilnvaras apturēt ārkārtas apstākļos, piemēram, ja ir interešu konflikts vai nopietns Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos (Civildienesta noteikumi) paredzēto pienākumu neievērošanas gadījums.

(14)

Vienlīdzības princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem. Tas paredz, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā. Visām pusēm būtu jātiecas panākt, lai valdē un izpildkomitejā būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība. Minēto mērķi valdei būtu jācenšas panākt arī attiecībā uz tās priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem kopumā, kā arī to būtu jācenšas panākt grupām, kas valdē pārstāv valdības un darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, attiecībā uz aizvietotāju iecelšanu izpildkomitejas sanāksmju apmeklēšanai.

(15)

Cedefop uztur koordinācijas biroju Briselē. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja minētajam birojam darboties.

(16)

Būtu jāatjaunina ar Cedefop saistītie finansiālie noteikumi un plānošanas un ziņošanas noteikumi. Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (4) paredz, ka Cedefop ir jāveic ex ante un ex post novērtējumi par tām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem. Minētie novērtējumi Cedefop būtu jāņem vērā savā daudzgadu un gada plānošanā.

(17)

Lai nodrošinātu Cedefop pilnīgu autonomiju un neatkarību, kā arī ļautu pienācīgi īstenot saskaņā ar šo regulu tam noteiktos mērķus un uzdevumus, tam būtu jāpiešķir atbilstošs un autonoms budžets, kura ieņēmumus galvenokārt veidotu iemaksa no Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta, Cedefop būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. Cedefop pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(18)

Cedefop darbībai vajadzīgie tulkošanas pakalpojumi būtu jāsniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centram (Tulkošanas centrs). Cedefop būtu jāsadarbojas ar Tulkošanas centru, lai noteiktu rādītājus attiecībā uz kvalitāti, savlaicīgumu un konfidencialitāti, skaidri noteiktu Cedefop vajadzības un prioritātes un izveidotu pārredzamas un objektīvas tulkošanas procesa procedūras.

(19)

Noteikumi par Cedefop darbiniekiem būtu jāsaskaņo ar Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība), kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (5).

(20)

Cedefop būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu rīkošanos ar konfidenciālu informāciju un tās drošu apstrādi. Vajadzības gadījumā Cedefop būtu jāpieņem drošības noteikumi, kas ir līdzvērtīgi Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (6) un (ES, Euratom) 2015/444 (7) izklāstītajiem noteikumiem.

(21)

Lai līdz brīdim, kad tiks īstenota šī regula, Cedefop joprojām varētu darboties, jāparedz pārejas noteikumi par budžetu un pārejas noteikumi par valdi un darbiniekiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Izveide un mērķi

1.   Ar šo kā Savienības aģentūra tiek izveidots Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop).

2.   Cedefop mērķis ir, strādājot kopā ar Komisiju, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, atbalstīt Savienības politikas veicināšanu, attīstību un īstenošanu profesionālās izglītības un mācību, kā arī prasmju un kvalifikāciju rīcībpolitikas jomā.

Minētajā nolūkā Cedefop vairo un izplata zināšanas, sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādes vajadzībām, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus, un veicina zināšanu apmaiņu starp Savienību un valstu rīcībspēkiem.

2. pants

Uzdevumi

1.   Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajām rīcībpolitikas jomām Cedefop, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību, veic šādus uzdevumus:

a)

analizē profesionālās izglītības un mācību, prasmju un kvalifikāciju rīcībpolitiku un sistēmu tendences un sniedz salīdzinošu analīzi par tām valstu griezumā;

b)

analizē darba tirgus tendences attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām, kā arī profesionālo izglītību un mācībām;

c)

cenšoties palielināt kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu, analizē un palīdz īstenot norises, kas saistītas ar to izstrādi un piešķiršanu, organizēšanu dažādos satvaros un to funkcijām darba tirgū, kā arī saistībā ar profesionālo izglītību un mācībām;

d)

analizē norises tādā jomā kā neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana un dod savu ieguldījumu šajās norisēs;

e)

veic vai pasūta pētījumus par attiecīgām sociālekonomiskām norisēm un ar tām saistītiem politikas jautājumiem, un nodarbojas ar pētniecību šajā jomā;

f)

nodrošina forumus, kur valdībām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām valstu līmenī apmainīties ar pieredzi un informāciju;

g)

sekmē, tostarp izmantojot uz faktiem balstītu informāciju un analīzi, reformu un politiku īstenošanu valstu līmenī;

h)

izplata informāciju, lai palīdzētu veidot rīcībpolitikas un vairot informētību un izpratni par to, kā profesionālā izglītība un mācības var sekmēt un veicināt cilvēku nodarbināmību, ražīgumu un mūžizglītību;

i)

pārvalda ar profesionālo izglītību un mācībām, prasmēm, arodiem un kvalifikācijām saistītus rīkus, datu kopas un pakalpojumus un dara tos pieejamus pilsoņiem, uzņēmumiem, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām;

j)

saskaņā ar 29. pantu izveido stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Cedefop kompetencē.

2.   Ja ir vajadzīgi jauni pētījumi un pirms politisku lēmumu pieņemšanas Savienības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) ņem vērā Cedefop specializētās zināšanas un visus pētījumus, ko tas ir veicis attiecīgajā jomā vai ko tas spēj veikt.

3.   Savā darbībā Cedefop ņem vērā saiknes, kas pastāv starp profesionālo izglītību un mācībām un pārējiem izglītības un mācību sektoriem.

4.   Cedefop var noslēgt sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību ar tām.

5.   Pildot savus uzdevumus, Cedefop uztur ciešu dialogu īpaši ar publiskām un privātām, valstu un starptautiskām specializētajām organizācijām, kas darbojas profesionālās izglītības un mācību un prasmju un kvalifikāciju politikas jomā, ar publiskām iestādēm un izglītības iestādēm, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī trīspusējām valstu struktūrām, ja tādas pastāv. Cedefop, neskarot tā mērķus un nolūkus, sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar ETF, Eurofound un EU-OSHA, veicinot sinerģiju un papildināmību ar to darbībām, vienlaikus izvairoties no jebkādu darbību pārklāšanās.

II NODAĻA

CEDEFOP ORGANIZATORIKA

3. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

Cedefop administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

a)

valde;

b)

izpildkomiteja;

c)

izpilddirektors.

1. IEDAĻA

Valde

4. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir:

a)

viens valdību pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

b)

viens darba devēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

c)

viens darba ņēmēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

d)

trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju;

e)

viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments.

Katram no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome, pamatojoties uz attiecīgi dalībvalstu un Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizāciju izraudzītajām kandidatūrām.

Šā punkta d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Komisija.

Šā punkta e) apakšpunktā minēto ekspertu ieceļ Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar 1. punktu.

3.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus izraugās un ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par profesionālo izglītību un mācībām, prasmēm un kvalifikācijām, kā arī ņemot vērā viņu attiecīgās prasmes, piemēram, pārvaldnieciskās, administratīvās un budžetārās prasmes, un specializētās zināšanas ar Cedefop galvenajiem uzdevumiem saistītajā jomā, lai viņi pārraudzību varētu veikt efektīvi. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba pēctecību. Visas puses tiecas panākt, lai valdē būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība.

4.   Katrs loceklis un aizstājējs, uzsākot pildīt amata pienākumus, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka viņš neatrodas interešu konflikta situācijā. Katrs loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu gadījumā, ja mainās apstākļi saistībā ar jebkādu interešu konfliktu. Paziņojumus un atjauninājumus Cedefop publicē savā tīmekļa vietnē.

5.   Locekļu un aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi un aizstājēji paliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

6.   Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji valdē katrs veido atsevišķas grupas. Katra grupa ieceļ koordinatoru, lai efektivizētu apspriešanos grupās un starp tām. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo Eiropas organizāciju pārstāvji, un viņus var izraudzīties no iecelto valdes locekļu vidus. Koordinatori, kas nav iecelti par valdes locekļiem saskaņā ar 1. punktu, valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

5. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde:

a)

sniedz stratēģiskās ievirzes Cedefop darbībai;

b)

katru gadu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar 6. pantu pieņem Cedefop plānošanas dokumentu, kas ietver Cedefop daudzgadu darba programmu un tā gada darba programmu nākamajam gadam;

c)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Cedefop gada budžetu un saskaņā ar III nodaļu pilda citas funkcijas attiecībā uz Cedefop gada budžetu;

d)

pieņem konsolidēto gada pārskatu par Cedefop darbību kopā ar novērtējumu par tā darbību, katru gadu līdz 1. jūlijam tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī publisko konsolidēto gada darbības pārskatu;

e)

pieņem Cedefop piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 16. pantu;

f)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas riskiem;

g)

pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem un neatkarīgajiem ekspertiem, kā arī valstu norīkotajiem ekspertiem un citiem darbiniekiem, kurus Cedefop nenodarbina, kā minēts 19. pantā;

h)

pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, ko atspoguļo Cedefop plānošanas dokumentā;

i)

pieņem savu reglamentu;

j)

saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Cedefop personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

k)

pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

l)

saskaņā ar 18. pantu ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atbrīvo viņu no amata;

m)

saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

n)

pieņem izpildkomitejas reglamentu;

o)

nodrošina pietiekamus turpmākos pasākumus attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

p)

apstiprina kārtību sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 29. pantu.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram atļauts minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, valde var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un tās pilnvaras, ko izpilddirektors deleģējis tālāk. Šādos gadījumos valde tās uz ierobežotu laiku deleģē kādam no Komisijas pārstāvjiem, ko tā izraugās, vai kādam darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

6. pants

Daudzgadu un gada plānošana

1.   Izpilddirektors katru gadu saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punkta e) apakšpunktu izstrādā plānošanas dokumenta projektu, kas ietver daudzgadu un gada darba programmu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantu.

2.   Izpilddirektors 1. punktā minētā plānošanas dokumenta projektu iesniedz valdei. Plānošanas dokumenta projektu pēc valdes apstiprinājuma katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Izpilddirektors iesniedz visas minētā dokumenta atjauninātas redakcijas saskaņā ar to pašu procedūru. Valde pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus un izvairoties no plānojuma pārklāšanās ar citām aģentūrām. Tajā izklāsta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un personāla plānojumu. Programmā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 29. pantu, ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda ar to saistītos resursus.

4.   Gada darba programma atbilst 3. punktā minētajai daudzgadu darba programmai un ietver:

a)

detalizētus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus;

b)

finansējamo darbību aprakstu, tostarp plānotos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti;

c)

norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale un budžeta pārvaldība pa darbības jomām;

d)

iespējamās darbības attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar 29. pantu.

Tajā skaidri norāda, kādas darbības ir pievienotas, mainītas vai svītrotas salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

5.   Ja Cedefop tiek uzticēta jauna darbība, valde pieņemto gada darba programmu groza. Pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā valde var deleģēt izpilddirektoram.

Jebkādus būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu.

6.   Resursu plānojumu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānojumu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši ņemot vērā 27. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

Jaunas darbības uzticēšanu Cedefop nolūkā izpildīt 2. pantā noteiktos uzdevumus ņem vērā tā resursu un finanšu plānojumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes (“budžeta lēmējinstitūcija”) pilnvaras.

7. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus valde ievēlē šādi:

a)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv dalībvalstu valdības;

b)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba devēju organizācijas;

c)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas; un

d)

vienu – no locekļiem, kas pārstāv Komisiju.

Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir viens gads. Šis termiņš ir atjaunojams. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

8. pants

Valdes sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

3.   Valde katru gadu sanāk uz vienu kārtējo sanāksmi. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

4.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums) puses, pārstāvji var apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotāji, ja EEZ līgums paredz to piedalīšanos Cedefop darbībā.

5.   Cedefop nodrošina valdes sekretariātu.

9. pants

Valdes balsošanas noteikumi

1.   Neskarot 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta otro daļu un 18. panta 7. punktu, valde lemj ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3.   Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Valdes reglamentā balsošanas kārtību detalizē, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā.

2. IEDAĻA

Izpildkomiteja

10. pants

Izpildkomiteja

1.   Valdei palīdz izpildkomiteja.

2.   Izpildkomiteja:

a)

sagatavo lēmumus, ko pieņem valde;

b)

kopā ar valdi pārrauga, vai turpmākie pasākumi attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, ir pietiekami;

c)

neskarot 11. pantā aprakstītos izpilddirektora pienākumus, vajadzības gadījumā dod viņam padomus par valdes lēmumu īstenošanu, lai tiktu pastiprināta administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzība.

3.   Vajadzības gadījumā steidzamības dēļ izpildkomiteja valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un par budžeta jautājumiem.

4.   Izpildkomitejas sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, trīs priekšsēdētāja vietnieki, triju 4. panta 6. punktā minēto grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Katra no 4. panta 6. punktā minētajām grupām var iecelt līdz diviem aizstājējiem, kas kāda attiecīgās grupas iecelta locekļa prombūtnē apmeklē izpildkomitejas sēdes. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildkomitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildkomitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir divi gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beidzas viņu dalība valdē.

6.   Izpildkomiteja sanāk trīs reizes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai tās locekļu pieprasījuma. Pēc katras sanāksmes 4. panta 6. punktā minēto triju grupu koordinatori dara visu iespējamo, lai savlaicīgi un pārredzami informētu savas grupas locekļus par diskusiju saturu.

3. IEDAĻA

Izpilddirektors

11. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par Cedefop pārvaldību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzienu un atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes un izpildkomitejas pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Cedefop juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Cedefop uzdoti ar šo regulu. Konkrētāk, izpilddirektors ir atbildīgs par to, lai tiktu:

a)

ikdienā vadīts Cedefop darbs, tostarp īstenotas pilnvaras, kas viņam uzticētas personāla jautājumos saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

b)

īstenoti valdes pieņemtie lēmumi;

c)

pieņemti lēmumi par cilvēkresursu pārvaldību saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto lēmumu;

d)

pieņemti lēmumi par Cedefop iekšējām struktūrām, tostarp vajadzības gadījumā norīkoti aizstājēji funkcijām, kas var aptvert Cedefop ikdienas vadību, ņemot vērā ar Cedefop darbību saistītās vajadzības un pareizu budžeta pārvaldību;

e)

sagatavots un pēc apspriešanās ar Komisiju valdei iesniegts plānošanas dokuments;

f)

īstenots plānošanas dokuments un par tā īstenošanu sniegtas atskaites valdei;

g)

sagatavots un valdei novērtēšanai un pieņemšanai iesniegts konsolidētais gada pārskats par Cedefop darbību;

h)

izveidota efektīva pārraudzības sistēma, kas ļautu veikt 27. pantā minētos regulāros novērtējumus, un ziņošanas sistēma novērtējumu rezultātu apkopošanai;

i)

sagatavots Cedefop piemērojamo finanšu noteikumu projekts;

j)

sagatavots Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts kā daļa no Cedefop plānošanas dokumenta un izpildīts Cedefop budžets;

k)

sagatavots rīcības plāns, kurā noteikti turpmākie pasākumi attiecībā uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņots Komisijai un regulāri – valdei un izpildkomitejai;

l)

veiktas darbības, cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru Cedefop;

m)

aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot faktiskas kontrolpārbaudes un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

n)

sagatavota un valdei apstiprināšanai iesniegta Cedefop stratēģija krāpšanas apkarošanai;

o)

attiecīgā gadījumā īstenota sadarbība ar citām Savienības aģentūrām un noslēgti sadarbības nolīgumi ar tām.

6.   Izpilddirektora atbildībā ir arī izlemt, vai Cedefop uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido koordinācijas birojs Briselē, lai stiprinātu Cedefop sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm. Šādam lēmumam ir nepieciešama iepriekšēja Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Minētajā lēmumā norāda minētā koordinācijas biroja veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un jebkādu Cedefop administratīvo funkciju dublēšanās.

III NODAĻA

FINANSIĀLIE NOTEIKUMI

12. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam sagatavo visu Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo Cedefop budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   Cedefop budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Cedefop ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Savienības vispārējā budžetā;

b)

brīvprātīgas dalībvalstu finansiālas iemaksas;

c)

maksas par publikācijām un visiem Cedefop sniegtajiem pakalpojumiem;

d)

visas iemaksas no trešām valstīm, kuras piedalās Cedefop darbā, kā paredzēts 29. pantā.

4.   Cedefop izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

13. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo un valdei nosūta provizorisku Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

Provizoriskajā tāmes projektā ņem vērā 6. panta 1. punktā paredzētajā gada plānošanas dokumentā minētos mērķus un gaidāmos rezultātus un šo mērķu un gaidāmo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

2.   Valde, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem Cedefop ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim to nosūta Komisijai.

3.   Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī Cedefop.

4.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmi, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama Cedefop.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Cedefop štatu sarakstu.

7.   Cedefop budžetu pieņem valde. Par galīgo budžetu tas kļūst pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Visus Cedefop budžeta grozījumus, tostarp štatu saraksta grozījumus, pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru.

8.   Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Cedefop budžetu, piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

14. pants

Budžeta izpilde

1.   Cedefop budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Katru gadu izpilddirektors budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

15. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Cedefop grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Cedefop ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis ar Komisijas pārskatu konsolidētos Cedefop provizoriskos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Cedefop provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, grāmatvedis sagatavo Cedefop galīgos pārskatus par attiecīgo gadu. Izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.   Valde sniedz atzinumu par Cedefop galīgajiem pārskatiem par N gadu.

6.   Cedefop grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar valdes atzinumu līdz N+1 gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas sniegti tās gada pārskatā. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktu izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments izpilddirektoram līdz N+2 gada 15. maijam sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

16. pants

Finanšu noteikumi

Cedefop piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Cedefop darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

IV NODAĻA

PERSONĀLS

17. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Cedefop personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

18. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektors ir darbinieks, un viņu pieņem darbā Cedefop pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru atklātā un pārredzamā atlases procedūrā no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta ieceļ valde.

Izvēlēto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Šāda viedokļu apmaiņa nepamatoti nekavē iecelšanu amatā.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Cedefop pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.   Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu, Cedefop turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.   Ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, valde var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Ja izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās viņš nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata tikai ar valdes lēmumu. Valde savā lēmumā ņem vērā Komisijas novērtējumu par izpilddirektora sniegumu, kā minēts 3. punktā.

7.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

19. pants

Norīkotie valsts eksperti un citi darbinieki

1.   Cedefop var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kurus Cedefop nenodarbina.

2.   Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Cedefop.

V NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

20. pants

Juridiskais statuss

1.   Cedefop ir Savienības aģentūra. Tam piemīt tiesībsubjektība.

2.   Katrā dalībvalstī Cedefop ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Cedefop mītne atrodas Salonikos.

4.   Cedefop var izveidot koordinācijas biroju Briselē, lai saskaņā ar 11. panta 6. punktu stiprinātu tā sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm.

21. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Cedefop un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

22. pants

Valodu lietojums

1.   Uz Cedefop attiecas Padomes Regulas Nr. 1 (9) noteikumi.

2.   Cedefop darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Tulkošanas centrs.

23. pants

Pārredzamība un datu aizsardzība

1.   Cedefop savā darbībā nodrošina augstu pārredzamības līmeni.

2.   Uz Cedefop rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (10).

3.   Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

4.   Uz Cedefop veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (11). Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes valde nosaka pasākumus, kā Cedefop piemēro Regulu (ES) 2018/1725, tostarp par datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

24. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) sekmētu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, Cedefop līdz 2019. gada 21. augustam pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem Cedefop darbiniekiem.

2.   Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri no Cedefop ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14), OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai konstatētu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai Cedefop finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Cedefop sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju lēmumos, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

25. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Cedefop vajadzības gadījumā pieņem drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kuri noteikti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444. Cedefop drošības noteikumi cita starpā un attiecīgā gadījumā aptver noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un glabāšanu.

26. pants

Atbildība

1.   Cedefop līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesai (Tiesa) ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru arbitrāžas klauzulu, kas ietverta Cedefop noslēgtā līgumā.

3.   Ja iestājusies ārpuslīgumiska atbildība, Cedefop saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas tās struktūrvienības vai personāls.

4.   Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz kompensāciju par 3. punktā minēto kaitējumu.

5.   Personāla personisko atbildību pret Cedefop reglamentē noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

27. pants

Izvērtēšana

1.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 29. panta 5. punktu Cedefop veic ex ante un ex post novērtējumus par tām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem.

2.   Līdz 2024. gada 21. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikta izvērtēšana atbilstīgi Komisijas pamatnostādnēm, lai novērtētu Cedefop sniegumu attiecībā uz tā mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanas laikā Komisija apspriežas ar valdes locekļiem un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Izvērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība grozīt Cedefop pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas.

3.   Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanas konstatējumus publisko.

28. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Cedefop darbībām attiecas Eiropas Ombuda veikta izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

29. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Ciktāl nepieciešams šajā regulā izklāstīto mērķu sasniegšanai un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgo kompetenci, Cedefop var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Minētajā nolūkā Cedefop pēc tam, kad tas ir saņēmis atļauju no valdes un apstiprinājumu no Komisijas, var izveidot kārtību sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Minētā kārtība nerada juridiskas saistības Savienībai vai dalībvalstīm.

2.   Cedefop ir atvērts to trešo valstu dalībai, kuras par to ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

Saskaņā ar pirmajā daļā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešās valstis piedalīsies Cedefop darbā, tostarp noteikumi par šo valstu dalību Cedefop iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālsastāvu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3.   Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Cedefop kompetencē.

30. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Cedefop izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuras dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Cedefop un dalībvalsti, kurā atrodas mītne.

2.   Cedefop uzņēmēja dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus Cedefop darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

VI NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

31. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

Uz Regulas (EEK) Nr. 337/75 4. panta pamata izveidotās Cedefop valdes locekļi paliek amatā un šīs regulas 5. pantā minētās valdes pienākumus pilda līdz valdes locekļu un neatkarīga eksperta iecelšanai, ievērojot šīs regulas 4. panta 1. punktu.

32. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz darbiniekiem

1.   Cedefop direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 337/75 6. pantu, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic šīs regulas 11. pantā paredzētos izpilddirektora pienākumus. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

2.   Ja laikā, kad šī regula stājas spēkā, notiek izpilddirektora atlases un iecelšanas procedūra, Regulas (EEK) Nr. 337/75 6. pantu piemēro līdz minētās procedūras pabeigšanai.

3.   Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 337/75 pieņemto darbinieku tiesības un pienākumus. Viņu darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

Ja šīs regulas spēkā stāšanās brīdī darbojas Cedefop koordinācijas birojs, tas darbu turpina.

33. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz budžetu

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 337/75 11. pantu, veic saskaņā ar minētās regulas 12.a pantu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 337/75 atceļ, un visas atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

35. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu spēkā esamības saglabāšana

Iekšējie noteikumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 337/75, paliek spēkā pēc 2019. gada 20. februāra, ja vien valde, piemērojot šo regulu, nelemj citādi.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1)  OV C 209, 30.6.2017., 49. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 20. decembra lēmums.

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(5)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(6)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(7)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(14)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

Top