Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32019L1159

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1159 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ.)

PE/39/2019/REV/1

OV L 188, 12.7.2019, p. 94–105 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1159/oj

12.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/94

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/1159

(2019. gada 20. jūnijs),

ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai uzturētu augsto kuģošanas drošības un jūras piesārņojuma novēršanas līmeni un tiektos to uzlabot, ir būtiski uzturēt un, iespējams, uzlabot Savienības jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, attīstot jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem un tehnoloģisko progresu, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai Eiropā uzlabotu jūrniecības prasmju bāzi.

(2)

Jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu starptautiskā līmenī reglamentē Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, ar grozījumiem (“STCW konvencija”), kas pēdējo reizi tika būtiski pārskatīta 2010. gadā. 2015. gadā tika pieņemti STCW konvencijas grozījumi par tādu jūrnieku sagatavošanas un kvalifikācijas prasībām, kuri strādā uz kuģiem, kam piemērojams Starptautiskais drošības kodekss kuģiem, kuros kā degvielu izmanto gāzi vai citas degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru (“IGF kodekss”). 2016. gadā STCW konvencijā tika pieņemti grozījumi par tādu jūrnieku sagatavošanu un kvalifikāciju, kuri strādā uz pasažieru kuģiem un kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK (3) STCW konvenciju iekļauj Savienības tiesību aktos. Visas dalībvalstis ir parakstījušas STCW konvenciju, tātad to starptautisko saistību saskaņota īstenošana jāpanāk, saskaņojot Savienības noteikumus par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu ar STCW konvenciju. Tādējādi vairāki Direktīvas 2008/106/EK noteikumi būtu jāgroza, lai atspoguļotu jaunākos STCW konvencijas grozījumus par tādu jūrnieku sagatavošanu un kvalifikāciju, kuri strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, uz pasažieru kuģiem un uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos.

(4)

Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa, kas pieņemts ar STCW Pušu konferences 1995. gada 2. rezolūciju, atjauninātā redakcija (“STCW kodekss”) jau ietver norādījumus par noguruma novēršanu (B-VIII/1. iedaļa) un gatavību sardzei (A-VIII/1. iedaļa). Drošības interesēs ir noteikti jānodrošina, ka Direktīvas 2008/106/EK 15. panta prasības tiek ieviestas un ievērotas bez izņēmuma un ka pienācīgi tiek ņemti vērā minētie norādījumi.

(5)

Viens no kopējās transporta politikas mērķiem jūras transporta jomā ir atvieglot jūrnieku pārvietošanos Savienībā. Šāda pārvietošanās cita starpā palīdz padarīt Savienības jūras transporta nozari pievilcīgu nākamajām paaudzēm, tādējādi nepieļaujot, ka Eiropas jūrniecības nozare piedzīvotu to, ka trūkst kompetenta personāla ar vajadzīgajām prasmēm un kompetencēm. Dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana ir būtiska, lai atvieglotu jūrnieku brīvu pārvietošanos. Ņemot vērā tiesības uz labu pārvaldību, dalībvalstu lēmumi par citu dalībvalstu izdotu jūrnieku prasmes sertifikātu pieņemšanu nolūkā izdot savas valsts kompetences sertifikātu būtu jābalsta uz iemesliem, kurus attiecīgais jūrnieks var pārbaudīt.

(6)

Direktīvā 2008/106/EK ietverta arī centralizēta sistēma trešo valstu izdotu jūrnieku sertifikātu atzīšanai. Normatīvās atbilstības programmas (REFIT) novērtējumā tika konstatēts, ka kopš centralizētās sistēmas ieviešanas ir ievērojami samazinājušās dalībvalstu izmaksas. Tomēr novērtējumā arī atklājās, ka dažu atzīto trešo valstu gadījumā dalībvalstis izsniedza tikai ļoti nelielu skaitu indosamentu, ar ko apstiprina minēto trešo valstu izsniegto kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu atzīšanu. Tādēļ, lai efektīvāk izmantotu pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, trešo valstu atzīšanas procedūras pamatā vajadzētu būt analīzei, kurā nosaka šādas atzīšanas nepieciešamību, tostarp – bet ne tikai – norāda attiecīgās valsts kapteiņu, virsnieku un radiosakaru operatoru aplēsto skaitu, kuri, ļoti iespējams, strādās uz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu. Minētā analīze būtu jāiesniedz izskatīšanai Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejā (COSS).

(7)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta trešo valstu atzīšanas procedūras piemērošanā, REFIT novērtējumā tika konstatēts, ka pašreizējā 18 mēnešu laikposmā netiek ņemta vērā procesa sarežģītība, kurš ietver Eiropas Jūras drošības aģentūras veiktu pārbaudi uz vietas. Nepieciešamajiem diplomātiskajiem pasākumiem šādas pārbaudes plānošanai un veikšanai vajadzīgs vairāk laika. Turklāt 18 mēnešu laikposms nav pietiekams, ja trešai valstij jāīsteno korektīvi pasākumi un jāveic juridiskas izmaiņas sistēmā, lai nodrošinātu atbilstību STCW konvencijas prasībām. Pamatojoties uz minēto, Komisijas lēmuma pieņemšanas termiņš būtu jāpagarina no 18 līdz 24 mēnešiem, bet gadījumā, kad trešai valstij jāveic ievērojami korektīvie pasākumi, tostarp jāizdara grozījumi tiesību normās, termiņš būtu jāpagarina līdz 36 mēnešiem. Turklāt būtu jāsaglabā iespēja pieprasījumu iesniegušajai dalībvalstij provizoriski atzīt trešās valsts jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartu sistēmu, lai saglabātu atzīšanas procedūras elastību.

(8)

Lai nodrošinātu visu jūrnieku tiesības uz pienācīgām darbvietām un lai ierobežotu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, turpmāk trešo valstu atzīšanā būtu jāņem vērā, vai minētās trešās valstis ir ratificējušas 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā.

(9)

Lai vēl vairāk palielinātu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti, tādu trešo valstu atkārtota novērtēšana, no kurām tikai neliels jūrnieku skaits strādā uz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, būtu jāveic pēc ilgākiem intervāliem, kas būtu jāpagarina līdz 10 gadiem. Tomēr šis ilgākais šādu trešo valstu sistēmas atkārtotas novērtēšanas periods būtu jāapvieno ar prioritātes kritērijiem, kuros ņem vērā bažas par drošību, līdzsvarojot efektivitātes nepieciešamību ar efektīvu aizsardzības mehānismu gadījumā, ja attiecīgajās trešās valstīs nodrošinātās jūrnieku sagatavošanas kvalitāte pasliktinās.

(10)

Informācija par jūrniekiem, ko nodarbina no trešām valstīm, Savienības līmenī kļuvusi pieejama, jo dalībvalstis paziņo valsts reģistros glabāto attiecīgo informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem. Minētā informācija būtu jāizmanto statistikas un politikas veidošanas nolūkos, jo īpaši tāpēc, lai uzlabotu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, būtu atkārtoti jāpārbauda to trešo valstu atzīšana, kuras vismaz astoņus gadus nav nodrošinājušas jūrniekus kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu. Atkārtotās pārbaudes procesam būtu jāietver iespēja saglabāt vai atsaukt attiecīgās trešās valsts atzīšanu. Turklāt dalībvalstu paziņotā informācija būtu jāizmanto arī tādēļ, lai noteiktu atzīto trešo valstu atkārtotas novērtēšanas prioritātes.

(11)

Lai ņemtu vērā starptautiska līmeņa norises un nodrošinātu Savienības noteikumu savlaicīgu pielāgošanu šādām norisēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz STCW konvencijas un STCW kodeksa A daļas grozījumu iekļaušanu, aktualizējot jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas tehniskās prasības un saskaņojot visus attiecīgos Direktīvas 2008/106/EK noteikumus par jūrnieku digitālajiem sertifikātiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(12)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas noteikumu īstenošanai saistībā ar trešo valstu atzīšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(13)

Noteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (6), nepiemēro jūrnieku sertifikātu atzīšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK (7) reglamentēja dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Tomēr Direktīvā 2005/45/EK minēto jūrnieku sertifikātu definīcijas pēc STCW konvencijas 2010. gada grozījumiem ir novecojušas. Tāpēc dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēma būtu jāgroza, lai atspoguļotu starptautiskos grozījumus un Direktīvā 2008/106/EK iekļautās jūrnieku sertifikātu definīcijas. Turklāt dalībvalstu pārraudzībā izsniegtie jūrnieku medicīniskie sertifikāti arī būtu jāiekļauj savstarpējās atzīšanas shēmā. Lai mazinātu neskaidrību un Direktīvas 2005/45/EK un Direktīvas 2008/106/EK savstarpējas neatbilstības risku, jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana būtu jāreglamentē tikai Direktīvā 2008/106/EK. Turklāt, lai dalībvalstīm samazinātu administratīvo slogu, pēc tam, kad būs pieņemti attiecīgie grozījumi STCW konvencijā, būtu jāievieš elektroniska sistēma jūrnieku kvalifikācijas dokumentu uzrādīšanai.

(14)

Datu digitalizācija dabiski iekļaujas tehnoloģiskajā progresā attiecībā uz datu vākšanu un paziņošanu, lai palīdzētu samazināt izmaksas un panākt cilvēkresursu efektīvu izmantošanu. Komisijai būtu jāapsver pasākumi, ar ko stiprināt ostas valsts kontroles efektivitāti, cita starpā īstenojamības novērtējums un pievienotā vērtība tam, ka tiktu izveidota un pārvaldīta centrāla jūrnieku sertifikātu datubāze, kura būtu saistīta ar inspekciju datubāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (8) 24. pantā, un kurai būtu pieslēgušās visas dalībvalstis. Minētā centrālā datubāze ietvertu visu Direktīvas 2008/106/EK V pielikumā minēto informāciju par kompetences sertifikātiem un indosamentiem, ar ko apstiprina to prasmes sertifikātu atzīšanu, kas izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem V/1-1 un V/1-2.

(15)

Eiropas jūrnieku profesionālā sagatavošana par kapteiņiem un virsniekiem būtu jāatbalsta, īstenojot studentu apmaiņu starp jūrnieku profesionālās sagatavošanas iestādēm visā Savienībā. Lai izkoptu un attīstītu to jūrnieku prasmes un kvalifikācijas, kuri strādā uz kuģiem ar Eiropas karogu, ir nepieciešama labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm. Jūrnieku profesionālajā sagatavošanā vajadzētu pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz Erasmus+ programma.

(16)

Komisijai būtu jāizveido dialogs ar sociālajiem partneriem un dalībvalstīm nolūkā izstrādāt jūrnieku profesionālās sagatavošanas iniciatīvas, ar ko papildinātu starptautiski atzīto jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un ko dalībvalstis varētu savstarpēji atzīt kā Eiropas jūrniecības izcilības diplomus. Minētās iniciatīvas būtu jābalsta uz pašreiz notiekošo izmēģinājuma projektu ieteikumiem un stratēģijām, kas noteiktas Komisijas Plānā nozaru sadarbībai prasmju jomā, un jāizstrādā saskaņā ar tiem.

(17)

Lai palielinātu juridisko skaidrību un konsekvenci, Direktīva 2005/45/EK būtu jāatceļ.

(18)

Direktīva 2008/106/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2008/106/EK

Direktīvu 2008/106/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“43)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā jūrnieki vēlas panākt savu kompetences sertifikātu, prasmes sertifikātu vai dokumentāra pierādījuma pieņemšanu vai atzīšanu;

44)

“IGF kodekss” ir Starptautiskais drošības kodekss kuģiem, kuros kā degvielu izmanto gāzi vai citas degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru, kā definēts SOLAS 74 noteikumos II-1/2.29;

45)

“Polārais kodekss” ir Starptautiskais kodekss kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, kā definēts SOLAS 74 noteikumos XIV/1.1;

46)

“polārie ūdeņi” ir Arktikas ūdeņi un/vai Antarktikas reģions, kā definēts SOLAS 74 noteikumos XIV/1.2–XIV/1.4.”;

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta vienīgās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.   Šo direktīvu piemēro šajā direktīvā minētajiem jūrniekiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un kuri nav:”;

b)

pantam pievieno šādu punktu:

“2.   Šīs direktīvas 5.b pants attiecas uz jūrniekiem, kuriem ir kādas dalībvalsts izsniegts sertifikāts, neatkarīgi no viņu valstspiederības.”;

3)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Ievērojot 19. panta 7. punktu, ikviens sertifikāts, kas paredzēts šajā direktīvā, ir pieejams tā oriģinālformā uz kuģa, uz kura strādā sertifikāta īpašnieks, papīra vai digitālā formātā, kura autentiskumu un derīgumu var pārbaudīt šā panta 12. punkta b) apakšpunktā noteiktajā procedūrā.”;

b)

panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13.   Kad attiecīgie grozījumi STCW konvencijā un STCW kodeksa A daļā attiecībā uz jūrnieku digitālajiem sertifikātiem stājas spēkā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai grozītu šo direktīvu, saskaņojot visus attiecīgos tās noteikumus ar minētajiem STCW konvencijas un STCW kodeksa A daļas grozījumiem nolūkā digitalizēt jūrnieku sertifikātus un indosamentus.”;

4)

direktīvas 5.a pantu aizstāj ar šādu:

“5.a pants

Informācija Komisijai

Lai izpildītu 20. panta 8. punkta un 21. panta 2. punkta prasības un vienīgi tādēļ, lai dalībvalstis un Komisija izmantotu turpmāk minēto informāciju politikas veidošanas mērķiem un statistikas vajadzībām, dalībvalstis Komisijai katru gadu iesniedz šīs direktīvas V pielikumā uzskaitīto informāciju par kompetences sertifikātiem un indosamentiem, ar ko apstiprina kompetences sertifikātu atzīšanu. Tās var arī brīvprātīgi sniegt informāciju par prasmes sertifikātiem, kas ierindas jūrniekiem izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma II, III un VII nodaļu, piemēram, šīs direktīvas V pielikumā norādīto informāciju.”;

5)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“5.b pants

Dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana

1.   Katra dalībvalsts pieņem citas dalībvalsts izsniegtus vai tās pārraudzībā izsniegtus prasmes sertifikātus un dokumentāru pierādījumu papīra vai digitālā formātā, lai ļautu jūrniekiem strādāt uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu.

2.   Katra dalībvalsts atzīst kompetences sertifikātus vai prasmes sertifikātus, ko cita dalībvalsts izsniegusi kapteiņiem un virsniekiem saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma noteikumiem V/1-1 un V/1-2, indosējot minētos sertifikātus, lai apstiprinātu to atzīšanu. Indosaments, kas apstiprina atzīšanu, attiecas tikai uz tajā noteikto statusu, funkcijām un kompetences vai prasmju līmeņiem. Indosamentu izsniedz tikai tad, ja ir izpildītas visas STCW konvencijas prasības saskaņā ar STCW konvencijas noteikumu I/2 7. punktu. Izmantotā indosamenta forma ir STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 3. punktā norādītā forma.

3.   Katra dalībvalsts, lai ļautu jūrniekiem strādāt uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, pieņem medicīniskos sertifikātus, kas izsniegti citas dalībvalsts pārraudzībā saskaņā ar 11. pantu.

4.   Uzņēmējas dalībvalstis nodrošina, ka lēmumi, kas minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā, tiek paziņoti saprātīgā laikā. Uzņēmējas dalībvalstis nodrošina arī to, ka jūrniekiem ir tiesības pārsūdzēt atteikumu indosēt vai pieņemt derīgu sertifikātu vai atbildes nesniegšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūrām un ka jūrniekiem saskaņā ar noteiktajiem valsts tiesību aktiem un procedūrām tiek sniegtas atbilstošas konsultācijas un palīdzība attiecībā uz šādām pārsūdzībām.

5.   Neskarot šā panta 2. punktu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var piemērot statusa, funkciju un kompetences vai prasmju līmeņu papildu ierobežojumus saistībā ar 7. pantā minētajiem piekrastes reisiem vai alternatīviem sertifikātiem, kas izsniegti atbilstoši I pielikuma noteikumiem VII/1.

6.   Neskarot 2. punktu, vajadzības gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var atļaut jūrniekam, kam ir atbilstīgs un derīgs sertifikāts, kuru izsniegusi un indosējusi cita dalībvalsts, bet kuru vēl nav atzīšanai indosējusi attiecīgā uzņēmēja dalībvalsts, strādāt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, uz kuģa, kurš kuģo ar tās karogu.

Ir tūlītēji pieejami dokumentāri pierādījumi, ka kompetentajām iestādēm ir iesniegts pieteikums par indosamenta saņemšanu.

7.   Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka jūrniekiem, kuri uzrāda atzīšanai sertifikātus, kas ļauj pildīt vadības līmeņa funkcijas, ir atbilstīgas zināšanas par minētās dalībvalsts jūrniecības tiesību aktiem, kuri attiecas uz funkcijām, ko viņiem ļauts pildīt.”;

6)

direktīvas 12. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visiem kapteiņiem, virsniekiem un radiosakaru operatoriem, kuriem ir sertifikāts, kas izsniegts vai atzīts saskaņā ar jebkuru I pielikuma nodaļu, izņemot V nodaļas noteikumus V/3 vai VI nodaļu, un kuri strādā jūrā vai kuri plāno atgriezties jūrā pēc krastā pavadīta laika, lai saglabātu kvalifikāciju jūras dienestam, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, prasa:

a)

apliecināt savu atbilstību medicīniskās atbilstības standartiem, kas paredzēti 11. pantā; un

b)

uzturēt nepārtrauktu profesionālās kompetences līmeni saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļu.”;

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

“2.b   Visi kapteiņi vai virsnieki, lai turpinātu jūras dienestu uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, atbilst šā panta 1. punkta prasībām un ne retāk kā reizi piecos gados pierāda, ka ir uzturēts nepārtraukts profesionālās kompetences līmenis darbam uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 4. punktu.”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2017. gada 1. janvārim izsniegto kompetences sertifikātu un/vai prasmes sertifikātu kandidātiem, ar tiem standartiem, kas attiecīgajam kompetences sertifikātam un/vai prasmes sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A daļā, un nosaka vajadzību prasīt tādu kompetences sertifikātu un/vai prasmes sertifikātu īpašniekiem apgūt atbilstošus kvalifikācijas celšanas un aktualizācijas kursus vai nolikt eksāmenu.”;

d)

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a   Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi pirms 2017. gada 1. janvāra personām, kuras strādā uz kuģiem, ko darbina ar gāzi, ar STCW kodeksa A-V/3. iedaļas kompetences standartiem un nosaka, vai minētajām personām jāprasa aktualizēt kvalifikāciju.”;

7)

direktīvas 19. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Dalībvalsts, kas plāno ar indosamentu atzīt šā panta 1. punktā minēto kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu, kuru trešā valsts izsniegusi kapteinim, virsniekam vai radiosakaru operatoram darbam uz kuģa, kas kuģo ar tās karogu, iesniedz Komisijai minētās trešās valsts atzīšanas pieprasījumu kopā ar sākotnējo analīzi par trešās valsts atbilstību STCW konvencijas prasībām, apkopojot šīs direktīvas II pielikumā minēto informāciju. Minētajā sākotnējā analīzē dalībvalsts, pamatojot savu pieprasījumu, sniedz papildu informāciju par trešās valsts atzīšanas iemesliem.

Kad dalībvalsts iesniegusi šādu pieprasījumu, Komisija bez kavēšanās apstrādā minēto pieprasījumu un saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par trešās valsts sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu novērtējuma uzsākšanu saprātīgā laikā, pienācīgi ņemot vērā šā panta 3. punktā norādīto termiņu.

Ja pieņemts pozitīvs lēmums par novērtēšanas sākšanu, Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību un pieprasījumu iesniegušās dalībvalsts un jebkuru citu ieinteresētu dalībvalstu iespējamu iesaistīšanos apkopo šīs direktīvas II pielikumā minēto informāciju un veic tās trešās valsts sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu novērtējumu, attiecībā uz kuru iesniegts atzīšanas pieprasījums, lai pārbaudītu, vai attiecīgā valsts atbilst visām STCW konvencijas prasībām un vai ir īstenoti atbilstoši pasākumi, lai novērstu viltotu sertifikātu izsniegšanu, un izskatītu, vai tā ir ratificējusi 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā.

3.   Ja šā panta 2. punktā minētās novērtēšanas rezultātā Komisija secina, ka visas minētās prasības ir izpildītas, tā pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par trešās valsts atzīšanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru 24 mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu.

Ja attiecīgajai trešai valstij jāīsteno nozīmīgi korektīvi pasākumi, tostarp jāveic grozījumi tiesību aktos un izglītības, sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā, lai izpildītu STCW konvencijas prasības, šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem 36 mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu.

Dalībvalsts, kura iesniegusi pieprasījumu, var nolemt vienpusēji atzīt trešo valsti līdz brīdim, kad ir pieņemts īstenošanas akts saskaņā ar šo punktu. Šādas vienpusējas atzīšanas gadījumā dalībvalsts paziņo Komisijai to indosamentu skaitu, kas apstiprina atzīšanu un ir izsniegti saistībā ar 1. punktā minētajiem trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem un prasmes sertifikātiem, līdz ir pieņemts īstenošanas akts par minētās trešās valsts atzīšanu.”;

8)

direktīvas 20. pantam pievieno šādu punktu:

“8.   Ja dalībvalsts vairāk nekā astoņus gadus nav izsniegusi indosamentus, kas apstiprina atzīšanu saistībā ar 19. panta 1. punktā minētajiem trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem vai prasmes sertifikātiem, minētās valsts sertifikātu atzīšana tiek atkārtoti pārbaudīta. Pēc trešās valsts atkārtotas pārbaudīšanas Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, par to vismaz sešus mēnešus iepriekš paziņojot dalībvalstij un trešai valstij.”;

9)

direktīvas 21. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību regulāri un vismaz 10 gadu laikā no pēdējā novērtējuma atkārtoti novērtē trešās valstis, kas ir atzītas saskaņā ar 19. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto procedūru, tostarp tās, kas minētas 19. panta 6. punktā, lai pārbaudītu, vai tās atbilst attiecīgajiem II pielikumā noteiktajiem kritērijiem un vai veikti vajadzīgie pasākumi, lai novērstu viltotu sertifikātu izsniegšanu.

2.   Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību atkārtoti novērtē trešās valstis, pamatojoties uz prioritātes kritērijiem. Prioritātes kritēriji ietver šādus datus:

a)

darbības dati, ko sniedz ostas valsts kontrole saskaņā ar 23. pantu;

b)

to indosamentu skaits, kas apstiprina atzīšanu saistībā ar trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem vai prasmes sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem V/1-1 un V/1-2;

c)

trešās valsts akreditētu jūrniecības izglītības un sagatavošanas iestāžu skaits;

d)

trešās valsts apstiprinātu jūrnieku sagatavošanas un profesionālās pilnveides programmu skaits;

e)

pēdējā Komisijas veiktā trešās valsts novērtējuma datums un minētajā novērtējumā konstatēto trūkumu skaits būtiskajos procesos;

f)

jebkādas būtiskas izmaiņas trešās valsts jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā;

g)

to trešās valsts sertificēto jūrnieku kopējais skaits, kuri strādā uz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogu, un šo jūrnieku sagatavotības un kvalifikācijas līmenis;

h)

jebkādu attiecīgu iestāžu vai citu ieinteresēto personu sniegta informācija, ja tāda ir pieejama, par profesionālās sagatavošanas standartiem minētajā trešā valstī.

Ja trešā valsts neatbilst STCW konvencijas prasībām saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantu, minētās valsts atkārtota novērtēšana ir prioritāte attiecībā pret pārējām trešām valstīm.”;

10)

direktīvas 25.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis paziņo V pielikumā minēto informāciju Komisijai, lai varētu izpildīt 20. panta 8. punktu un 21. panta 2. punktu un dalībvalstis un Komisija to izmantotu politikas veidošanā.”;

11)

direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Izvērtēšanas ziņojums

Ne vēlāk kā 2024. gada 2. augustā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtēšanas ziņojumu, kurā iekļauti ierosinājumi par pēcpasākumiem, kas būtu jāveic, ņemot vērā minēto izvērtējumu. Izvērtēšanas ziņojumā Komisija analizē dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēmas īstenošanu un jebkādu situācijas attīstību starptautiskā līmenī saistībā ar jūrnieku digitālajiem sertifikātiem. Komisija novērtē arī jebkādu situācijas attīstību saistībā ar turpmāku Eiropas jūrniecības izcilības diplomu vērā ņemšanu, pamatojoties uz sociālo partneru sniegtajiem ieteikumiem.”;

12)

direktīvas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Grozījums

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, ar kuriem šīs direktīvas I pielikumu un saistītos šīs direktīvas noteikumus groza, lai minēto pielikumu un minētos noteikumus saskaņotu ar STCW konvencijas un STCW kodeksa A daļas grozījumiem.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, ar kuriem šīs direktīvas V pielikumu groza attiecībā uz konkrētu un atbilstīgu saturu, kā arī detalizētu informāciju, kas dalībvalstīm jāpaziņo, ar noteikumu, ka šādi akti attiecas tikai uz to, lai ņemtu vērā STCW konvencijā un STCW kodeksa A daļā veiktos grozījumus, un tajos ievēro datu aizsardzības prasības. Šādi deleģētie akti nemaina 25.a panta 3. punktā paredzētos noteikumus par anonimitātes nodrošināšanu datiem.”;

13)

direktīvas 27.a pantu aizstāj ar šādu:

“27.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 13. punktā un 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 1. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 13. punktā un 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 13. punktu un 27. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

14)

Direktīvas 2008/106/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Atcelšana

Direktīvu 2005/45/EK atceļ.

3. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, līdz 2021. gada 2. augustam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1)  OV C 110, 22.3.2019., 125. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 6. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.).

(4)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK (2005. gada 7. septembris) par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

PIELIKUMS

Direktīvas 2008/106/EK I pielikuma V nodaļu groza šādi:

1)

noteikumus V/2 aizstāj ar šādiem:

“Noteikumi V/2

Obligātās minimālās prasības pasažieru kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai

1.

 Šos noteikumus piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri iesaistīti starptautiskajā kuģošanā. Dalībvalstis nosaka šo prasību piemērojamību personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri iesaistīti vietējā kuģošanā.

2.

 Visas uz pasažieru kuģiem strādājošās personas, pirms tām uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģa, atbilst STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 1. punkta prasībām.

3.

 Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki un pārējais personāls, kas strādā uz pasažieru kuģiem, pabeidz sagatavošanas un iepazīšanas kursu, kurš prasīts turpmāk 5.–9. punktā, saskaņā ar viņu statusu, pienākumiem un atbildību.

4.

 Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki un pārējais personāls, kuriem jābūt sagatavotiem saskaņā ar 7.–9. punktu, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, apgūst atbilstošu kvalifikācijas celšanas kursu vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo kompetences standartu pēdējo piecu gadu laikā.

5.

 Personāls, kas strādā uz pasažieru kuģiem, ir apguvis pasažieru kuģu ārkārtas situāciju iepazīšanas kursu atbilstoši savas statusam, pienākumiem un atbildībai, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 1. punktā.

6.

 Personāls, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās uz pasažieru kuģiem, ir apguvis sagatavošanas kursu drošības jautājumos, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 2. punktā.

7.

 Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki, kas kvalificēti saskaņā ar šā pielikuma II, III un VII nodaļu, un pārējais personāls, kurš norādīts trauksmju sarakstā, lai palīdzētu pasažieriem ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir apguvuši pasažieru kuģu pūļa vadības kursus, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 3. punktā.

8.

 Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas personas, kuras trauksmju sarakstos norīkotas kā atbildīgās par pasažieru drošību ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir apguvuši apstiprinātu sagatavošanas kursu krīzes pārvarēšanas un cilvēku uzvedības jomā, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 4. punktā.

9.

 Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas personas, kas tieši atbildīgas par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravu iekraušanu, izkraušanu vai nostiprināšanu vai korpusa atveru aizvēršanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, ir apguvuši apstiprinātu sagatavošanas kursu pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa integritātes jautājumos, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 5. punktā.

10.

 Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šā noteikuma 6.–9. punktu, izsniedz dokumentāru pierādījumu par apgūto sagatavošanas kursu.”;

2)

pievieno šādus noteikumus:

“Noteikumi V/3

Obligātās minimālās prasības tādu kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai, uz kuriem attiecas IGF kodekss

1.

 Šos noteikumus piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

2.

 Jūrnieki, pirms viņiem uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir apguvuši sagatavošanas kursu, kas prasīts turpmāk 4.–9. punktā, atbilstoši savam statusam, pienākumiem un atbildībai.

3.

 Visi jūrnieki, kas strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, pirms viņiem uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģiem, ir pienācīgi iepazīstināti ar kuģi un aprīkojumu, kā noteikts šīs direktīvas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

4.

 Jūrniekiem, kas ir atbildīgi par drošības pienākumiem saistībā ar degvielas apstrādi, izmantošanu vai rīcību ar to ārkārtas situācijās uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir sertifikāts par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

5.

 Ikviens pretendents, kurš vēlas saņemt sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir apguvis sagatavošanas pamatkursu saskaņā ar STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 1. punkta noteikumiem.

6.

 Jūrnieki, kas ir atbildīgi par drošības pienākumiem saistībā ar degvielas apstrādi, izmantošanu vai rīcību ar to ārkārtas situācijās uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, un kas ir kvalificēti un sertificēti saskaņā ar noteikumu V/1-2 2. un 5. punktu vai noteikumu V/1-2 4. un 5. punktu par sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tiek uzskatīti par atbilstošiem STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 1. punktā minētajām prasībām attiecībā uz sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

7.

 Kapteiņiem, kuģa mehāniķiem un visam personālam, kas ir tieši atbildīgi par degvielas apstrādi un izmantošanu un ar to saistīto degvielas sistēmu ekspluatāciju uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir sertifikāts par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

8.

 Papildus 4. punktā aprakstītajam prasmes sertifikātam ikviens pretendents, kas vēlas saņemt sertifikātu par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, atbilst šādām prasībām:

8.1.

apgūts apstiprināts padziļināts sagatavošanas kurss darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, un atbilstība kompetences standartam, kas norādīts STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 2. punktā; un

8.2.

pabeigts vismaz vienu mēnesi ilgs apstiprināts jūras dienests, kas ietver vismaz trīs bunkurēšanas pasākumus uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss. Divus no trim bunkurēšanas pasākumiem var aizstāt ar apstiprinātu sagatavošanu bunkurēšanas pasākumu simulatorā iepriekš 8.1. apakšpunktā norādītās sagatavošanas ietvaros.

9.

 Kapteiņi, kuģa mehāniķi un visas personas, kas ir tieši atbildīgas par degvielas apstrādi un izmantošanu uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, kas ir kvalificēti un sertificēti saskaņā ar STCW kodeksa A–V/1-2. iedaļas 2. punktā norādītajiem kompetences standartiem saistībā ar darbu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tiek uzskatīti par atbilstošiem STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 2. punktā minētajām prasībām attiecībā uz padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ja viņi turklāt:

9.1.

atbilst 6. punkta prasībām;

9.2.

atbilst 8.2. apakšpunkta bunkurēšanas prasībām vai ir piedalījušies trīs kravas operācijās uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa; un

9.3.

pēdējos piecos gados ir pabeiguši vismaz trīs mēnešus ilgu jūras dienestu uz:

9.3.1.

kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss;

9.3.2.

tankkuģiem, kuri kā kravu pārvadā degvielu, uz ko attiecas IGF kodekss; vai

9.3.3.

kuģiem, kuri kā degvielu izmanto gāzi vai degvielu ar zemu uzliesmošanas temperatūru.

10.

 Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ir kvalificēti saskaņā ar attiecīgi 4. vai 7. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu.

11.

 Jūrnieki, kuriem ir prasmes sertifikāts saskaņā ar 4. vai 7. punktu, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, apgūst atbilstošu kvalifikācijas celšanas kursu vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo kompetences standartu pēdējo piecu gadu laikā.

Noteikumi V/4

Obligātās minimālās prasības tādu kuģu kapteiņu un klāja virsnieku sagatavotībai un kvalifikācijai, ko ekspluatē polārajos ūdeņos

1.

 Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem un virsniekiem, kas ir atbildīgi par navigācijas sardzi kuģos, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, ir sertifikāts par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, kā prasīts Polārajā kodeksā.

2.

 Katrs, kas kandidē uz sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, ir apguvis apstiprinātu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, un atbilst STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 1. punktā norādītajam kompetences standartam.

3.

 Kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem kuģos, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, ir sertifikāts par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, kā prasīts Polārajā kodeksā.

4.

 Katrs, kas kandidē uz sertifikātu par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, atbilst turpmāk minētajam:

4.1.

atbilst prasībām, kuras attiecas uz sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos;

4.2.

ir pabeidzis vismaz divus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu klāja komandā vadības līmenī vai veicot sardzes pildīšanas pienākumus darbības līmenī polārajos ūdeņos vai citu līdzvērtīgu apstiprinātu jūras dienestu; un

4.3.

ir apguvis apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, un atbilst kompetences standartam, kurš minēts STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 2. punktā.

5.

 Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kas ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 2. vai 4. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu.

6.

 Līdz 2020. gada 1. jūlijam jūrnieki, kas sākuši apstiprinātu jūras dienestu polārajos ūdeņos pirms 2018. gada 1. jūlija, var pierādīt, ka viņi atbilst 2. punktā prasībām:

6.1.

ja ir pabeiguši apstiprinātu jūras dienestu uz kuģa, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu apstiprinātu jūras dienestu, veicot pienākumus klāja komandā darbības vai vadības līmenī kopā vismaz trīs mēnešus iepriekšējos piecos gados; vai

6.2.

ja ir veiksmīgi pabeiguši sagatavošanas kursu, kas organizēts saskaņā ar sagatavošanas vadlīnijām, kuras Starptautiskā Jūrniecības organizācija noteikusi kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos.

7.

 Līdz 2020. gada 1. jūlijam jūrnieki, kas sākuši apstiprinātu jūras dienestu polārajos ūdeņos pirms 2018. gada 1. jūlija, var pierādīt, ka viņi atbilst 4. punktā prasībām:

7.1.

ja ir pabeiguši apstiprinātu jūras dienestu uz kuģa, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu apstiprinātu jūras dienestu, veicot pienākumus klāja komandā vadības līmenī kopā vismaz trīs mēnešus iepriekšējos piecos gados; vai

7.2.

ja ir veiksmīgi pabeiguši sagatavošanas kursu, kas atbilst sagatavošanas vadlīnijām, kuras noteikusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, un pabeiguši apstiprinātu jūras dienestu uz kuģa, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu jūras dienestu, veicot pienākumus klāja komandā vadības līmenī kopā vismaz divus mēnešus iepriekšējos piecos gados.”
Top