Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R0915

    Padomes Regula (ES) 2018/915 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2018/120

    ST/9618/2018/INIT

    OV L 163, 28.6.2018, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/915/oj

    28.6.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 163/1


    PADOMES REGULA (ES) 2018/915

    (2018. gada 25. jūnijs),

    ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2018/120

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Padomes Regulā (ES) 2018/120 (1) attiecībā uz 2018. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

    (2)

    Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē minētās konvencijas I pielikumā tika pievienota vaļhaizivs (Rhincodon typus). Tāpēc šī suga būtu jāiekļauj aizliegto sugu sarakstā.

    (3)

    Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā ir norādīts, ka megrimi ICES 7. apakšapgabalā un ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā ir viens un tas pats bioloģiskais krājums, tāpēc ir lietderīgi attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir šīs sugas kvota abos apgabalos, paredzēt 25 % elastību starp ICES 7. apakšapgabalu un ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonu.

    (4)

    2018. gada 26. martāICES sniedza ieteikumu par ziemeļu garneles (Pandalus borealis) nozvejām 3.a un 4.a austrumu rajonā (Skageraks, Kategats un Ziemeļjūras ziemeļu daļa Norvēģijas ieplakā). Pamatojoties uz minēto ieteikumu un ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi noteikt, ka ziemeļu garneles nozvejā Savienības daļa Skagerakā ir 3 327 tonnas.

    (5)

    Saskaņā ar ICES2018. gada 12. aprīļa ieteikumu brētliņas (Sprattus sprattus) nozvejām Ziemeļjūrā laikā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam nevajadzētu pārsniegt 177 545 tonnas. Brētliņu zvejas iespējas būtu attiecīgi jānosaka.

    (6)

    ICES2018. gada 11. aprīlī sniedza pārskatītu ieteikumu par Esmarka mencas zvejas iespējām laikposmā no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim. Tāpēc Esmarka mencas zvejas iespējas būtu attiecīgi jāgroza.

    (7)

    ICES ieteica, ka tad, ja zemūdens TV uzskaiti nav iespējams veikt, var izveidot kontrolzvejniecību, lai vāktu datus par Norvēģijas omāra nozveju uz piepūles vienību ICES 8.c rajona 25. funkcionālajā vienībā. Lai paredzētu šādu kontrolzvejniecību, būtu jāgroza zvejas iespējas.

    (8)

    Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) sestajā gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā tika noteikta Čīles stavridas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN). Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

    (9)

    Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā 2017. gada sanāksmē pieņēma Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04 par zilās tunzivs krājumu atjaunošanu. Atzīmējot, ka ikgadējais KPN pieaugums par 20 % trīs gadu laikā atbilstu mērenam un pakāpeniskam nozvejas apjomam attiecībā uz vispiesardzīgākajām Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) izdarītajām maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma aplēsēm, Ieteikumā 17-07 ir noteikta kopējā pieļaujamajā nozveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, kura 2018., 2019. un 2020. gadā ir piešķirta līgumslēdzējām pusēm, sadarbīgajām pusēm, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgajiem subjektiem vai zvejniecības subjektiem.

    (10)

    2018. gada 15. februārī Savienība ICCAT sekretariātam adresētā vēstulē iesniedza Savienības zvejas, kapacitātes un inspekciju plānu. ICCAT apstiprināja Savienības plānu 2. ekspertu grupas sanāksmē (Madride, 2018. gada 5.–7. marts), un ICCAT sekretariāts 2018. gada 3. aprīlī paziņoja ICCAT apstiprinājumu. Tādēļ saskaņotības labad ir lietderīgi mainīt skaitļus IV pielikuma 4. punkta A tabulā Regulā (ES) 2018/120.

    (11)

    Regulā (ES) 2018/120 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2018. gada 1. janvāra. Tāpēc arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas.

    (12)

    Tāpēc Regula (ES) 2018/120 būtu attiecīgi jāgroza,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Grozījumi Regulā (ES) 2018/120

    Regulu (ES) 2018/120 groza šādi:

    1)

    regulas 13. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

    “x)

    vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos.”;

    2)

    regulas 45. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

    “r)

    vaļhaizivs (Rhincodon typus) Savienības ūdeņos.”;

    3)

    regulas IA, IJ un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

    2. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2018. gada 1. janvāra, izņemot 1. panta 1) un 2) punktu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    N. DIMOV


    (1)  Padomes Regula (ES) 2018/120 (2018. gada 23. janvāris), ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127 (OV L 27, 31.1.2018., 1. lpp.).


    PIELIKUMS

    1.   

    Regulas (ES) 2018/120 IA pielikumu groza šādi:

    a)

    zvejas iespēju tabulu attiecībā uz megrimiem 7. zonā aizstāj ar šādu:

    Suga:

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona:

    7

    (LEZ/07.)

    Beļģija

    333 (1)

     

     

    Spānija

    3 693  (2)

     

     

    Francija

    4 481  (2)

     

     

    Īrija

    2 038  (1)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 765  (1)

     

     

    Savienība

    12 310

     

     

    KPN

    12 310

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

    Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

    b)

    zvejas iespēju tabulu attiecībā uz ziemeļu garneli 3.a zonā aizstāj ar šādu:

    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    3.a

    (PRA/03A.)

    Dānija

    2 162

     

     

    Zviedrija

    1 165

     

     

    Savienība

    3 327

     

     

    KPN

    6 230

     

    Piesardzīga KPN

    Regulas EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro pārcēlumiem no 2019. uz 2018. gadu.”;

    c)

    zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:

    Suga:

    Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

    Sprattus sprattus

    Zona:

    Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

    (SPR/2AC4-C)

    Beļģija

    1 911  (3)  (4)

     

     

    Dānija

    151 264  (3)  (4)

     

     

    Vācija

    1 911  (3)  (4)

     

     

    Francija

    1 911  (3)  (4)

     

     

    Nīderlande

    1 911  (3)  (4)

     

     

    Zviedrija

    1 330  (3)  (4)  (5)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    6 307  (3)  (4)

     

     

    Savienība

    166 545  (3)

     

     

    Norvēģija

    10 000  (3)

     

     

    Fēru Salas

    1 000  (3)  (6)

     

     

    KPN

    177 545  (3)

     

    Analītiska KPN

    d)

    zvejas iespēju tabulā attiecībā uz siļķi Savienības ūdeņos 7.g, 7.h, 7.j un 7.k zonā svītro atsauci “Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.”;

    e)

    zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu un ar to saistītajām piezvejas sugām 3.a zonā un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:

    Suga:

    Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

    Trisopterus esmarkii

    Zona:

    3.a Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

    (NOP/2A3A4.)

    Dānija

    85 186  (7)

     

     

    Vācija

    16 (7)  (8)

     

     

    Nīderlande

    63 (7)  (8)

     

     

    Savienība

    85 265  (7)  (9)

     

     

    Norvēģija

    15 000  (10)

     

     

    Fēru Salas

    6 000  (11)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    f)

    zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Norvēģijas omāru 8.c zonā aizstāj ar šādu:

    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    8.c

    (NEP/08C.)

    Spānija

    2 (12)

     

     

    Francija

    0

     

     

    Savienība

    2 (12)

     

     

    KPN

    2 (12)

     

    Piesardzīga KPN

    2.   

    Regulas (ES) 2018/120 IJ pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Čīles stavridu SPRFMO konvencijas apgabalā aizstāj ar šādu:

    Suga:

    Čīles stavrida

    Trachurus murphyi

    Zona:

    SPRFMO konvencijas apgabals

    (CJM/SPRFMO)

    Vācija

    8 849,28

     

     

    Nīderlande

    9 591,70

     

     

    Lietuva

    6 157,56

     

     

    Polija

    10 587,46

     

     

    Savienība

    35 186

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”

    3.   

    Regulas IV pielikuma 4. sadaļas A tabulu aizstāj ar šādu:

    “Zvejas kuģu skaits (13)

     

    Kipra (14)

    Grieķija (15)

    Horvātija

    Itālija

    Francija

    Spānija

    Malta (16)

    Kuģi zvejai ar riņķvadu

    1

    1

    16

    15

    20

    6

    1

    Kuģi zvejai ar āķu jedām

    20 (17)

    0

    0

    35

    8

    54

    54

    Laivas zvejai ar ēsmu

    0

    0

    0

    0

    37

    60

    0

    Rokas āķu rindas

    0

    0

    12

    0

    33 (18)

    2

    0

    Traleri

    0

    0

    0

    0

    57

    0

    0

    Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (19)

    0

    52

    0

    0

    118

    545

    0


    (1)  5 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejai, ko gūst jūrasmēles specializētajā zvejā.

    (2)  25 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).”;

    (3)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam.

    (4)  Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

    (5)  Ieskaitot tūbītes.

    (6)  Var ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.”;

    (7)  Pikšas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

    (8)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.

    (9)  Uni Savienības kvotu drīkst apgūt vienīgi no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim.

    (10)  Izmanto šķirotājrežģi.

    (11)  Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.”;

    (12)  Tikai nozvejām, ko gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE) 25. funkcionālajā vienībā.”

    (13)  Skaitļus šajā tabulā vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

    (14)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    (15)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

    (16)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    (17)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

    (18)  Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.

    (19)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).”


    Top