2.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 30/1

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, kurām ir noteikti nozvejas limiti vai minimālie izmēri.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākumu mazo pelaģisko sugu zvejniecībām piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Konkrēto zvejniecību gadījumā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punkts pilnvaro Komisiju pagaidu kārtā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ar deleģēto aktu pieņemt izkraušanas pienākuma īstenošanai vajadzīgos noteikumus (“izmetumu plāni”).

(3)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014 (2) ir izveidots izmetumu plāns dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā. Minētais izmetumu plāns attiecas uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kurās izmanto pelaģisko trali un/vai riņķvadu (Eiropas anšova, sardīnes, makreles un stavridu zvejniecības). Tiecoties novērst nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, tas atļauj izmest nelielu procentuālo daļu tādu sugu nozvejas, kurām Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (3) III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs (“de minimis atbrīvojums”).

(4)

Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014 izveidotais izmetumu plāns zaudēs spēku 2017. gada 31. decembrī. Turklāt nav pieņemti pasākumi, ar kuriem daudzgadu plānā nosaka de minimis atbrīvojumu, kas būtu piemērojams pēc 2017. gada 31. decembra. Tādēļ, lai novērstu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 7. punktu. De minimis atbrīvojums būtu jāpiemēro GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) apgabalos, uz kuriem attiecas pašreizējais izmetumu plāns, proti, 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11.1., 11.2. un 12. apgabalā (Vidusjūras rietumu daļa), 17. un 18. apgabalā (Adrijas jūra) un 15., 16., 19., 20., 22., 23. un 25. apgabalā (Vidusjūras dienvidaustrumu daļa).

(5)

Ierosināto de minimis atbrīvojumu ir izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kas nav izteikusi citus komentārus kā vien to, ka gadījumus, kad de minimis procentuālo daļu prasīts no 3 % palielināt uz 5 %, tā neuzskata par pamatotiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, de minimis atbrīvojumu ir lietderīgi noteikt, ievērojot Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1392/2014 noteikto procentuālo daļu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 7. punktā atļautos līmeņus.

(6)

Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014 izveidotais izmetumu plāns zaudēs spēku 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Tāpat kā iepriekšējais izmetumu plāns, kas izveidots ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1392/2014, šī de minimis regula būtu jāpiemēro trīs gadus, t. i., līdz 2020. gada 31. decembrim, kā to pieprasījušas reģionālas dalībvalstu grupas,

a)

“sugas, kurām ir noteikts minimālais izmērs” ir sugas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā;

b)

“Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

c)

“GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (4) I pielikumā;

d)

“Vidusjūras rietumu daļa” ir GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11.1., 11.2. un 12. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

e)

“Vidusjūras dienvidaustrumu daļa” ir GFCM 15., 16., 19., 20., 22., 23. un 25. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

f)

“Adrijas jūra” ir GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

g)

“Adrijas jūras dienvidu daļa un Jonijas jūra” ir GFCM 18., 19. un 20. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

h)

“ūdeņi ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas” ir GFCM 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

i)

“Egejas jūra un ūdeņi ap Krētas salu” ir GFCM 22. un 23. ģeogrāfiskais apakšapgabals.