(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata arī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Luksemburga nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Padome ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (3) (“eurozonai adresētais ieteikums”) pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)

Ņemot vērā to, ka Luksemburga ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas, Luksemburgai būtu jānodrošina, lai pilnībā un laikus tiktu īstenots eurozonai adresētais ieteikums, kurš atspoguļots turpmāk sniegtajā 1. –2. ieteikumā.

(3)

2018. gada ziņojums par Luksemburgu tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts zināmais progress, kas panākts, īstenojot Padomes 2017. gada 11. jūlijā (4) pieņemtos valstij adresētos ieteikumus, tika izvērtēti turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Luksemburgas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)

Luksemburga savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada stabilitātes programmu iesniedza 2018. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Luksemburga šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Valdība savā 2018. gada stabilitātes programmā plāno samazināt nominālo pārpalikumu no 1,5 % no IKP 2017. gadā līdz 1,1 % no IKP 2018. gadā, kam pēc tam sekos visai konstants pieaugums līdz pārpalikumam 2,4 % apmērā no IKP 2022. gadā. Vidēja termiņa budžeta mērķis, proti, strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP, joprojām ar rezervi tiek sasniegts visā programmas periodā. Saskaņā ar 2018. gada stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka valsts parāda attiecība pret IKP joprojām būs krietni mazāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 60 % no IKP. Šo budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs periodā līdz 2020. gadam ir optimistisks un pēc tam – ticams. Balstoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, strukturālā bilance 2018. gadā būs ar pārpalikumu 0,8 % apmērā no IKP un 2019. gadā 0,3 % apmērā no IKP – šie skaitļi, īpaši attiecībā uz 2019. gadu, ir zemāki nekā 2018. gada stabilitātes programmā, taču vēl arvien pārsniedz vidēja termiņa budžeta mērķi. Kopumā Padome uzskata, ka saskaņā ar prognozēm Luksemburga 2018. un 2019. gadā atbildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(7)

Luksemburgas ekonomikā joprojām ir vērojama veselīga izaugsme, un rezultāti kopš 2009. gada globālās krīzes ir bijuši labāki nekā vidēji eurozonā. Finanšu sektors joprojām ir galvenais ekonomikas izaugsmes dzinējspēks un joprojām ir stabils un rentabls. Tas atspoguļojas ievērojamajā pārpalikumā pakalpojumu bilancē un kopējā tekošā konta bilancē. Relatīvais ārējā sektora devums reālajā IKP pieaugumā 2013.–2016. gadā bija vidēji 61 %, kaut arī tirdzniecības bilance regulāri bija negatīva. Luksemburga ir neto kreditorvalsts attiecībā pret pārējām pasaules valstīm, un 2016. gada beigās kopējie ārējie aktīvi un saistības sasniedza 10,5 triljonus euro. Valsts iestādes turpināja īstenot makroprudenciālās uzraudzības un pārraudzības pasākumus, un attiecīgie finanšu starpnieki pielāgojas valsts un Savienības stratēģiskā regulējuma izmaiņām.

(8)

Kā norādīts eurozonai adresētajā ieteikumā, cīņa pret agresīvu nodokļu plānošanu ir būtiska, lai novērstu konkurences izkropļojumus starp uzņēmumiem, nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un aizsargātu publiskās finanses. Tā kā agresīvas nodokļu maksātāju plānošanas stratēģijas rada plašāku ietekmi starp dalībvalstīm, Savienības tiesību akti ir papildināmi ar koordinētu valstu politikas rīcību. Neraugoties uz valsts finanšu sektora apjomu, lielais dividenžu, procentu un autoratlīdzību maksājumu īpatsvars IKP liek domāt, ka sabiedrības, kas agresīvi plāno nodokļus, izmanto šīs valsts nodokļu noteikumus. Lielākā daļa tiešo ārvalstu investīciju ir tā dēvētajās “īpašam nolūkam dibinātajās sabiedrībās”. Tas, ka no izejošajiem procentu un autoratlīdzību maksājumiem (t. i., tiem, ko Savienības rezidenti maksā trešo valstu rezidentiem) netiek ieturēti nodokļi un noteiktos apstākļos tiek piemēroti atbrīvojumi no nodokļu ieturēšanas par dividenžu maksājumiem, var radīt situāciju, ka par šie maksājumiem vispār netiek uzlikts nodoklis, ja nodoklis tiem nav piemērojams arī saņēmēja jurisdikcijā. Komisija ņem vērā Luksemburgas veiktos pozitīvi vērtējamos pasākumus (piemēram, tāda “patentlodziņa” režīma pieņemšanu, kas atbilst starptautiskajiem noteikumiem). Pamatojoties uz neseno informācijas apmaiņu ar Luksemburgas iestādēm, Komisija turpinās savu konstruktīvo dialogu, lai apkarotu agresīvas nodokļu maksātāju plānošanas stratēģijas.

(9)

Luksemburgas iestādes jau vairākus gadu desmitus aktīvi cenšas dažādot ekonomiku, attīstot konkrētas nozares, ieskaitot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari un kosmosa nozari. Ņemot vērā lielās darbaspēka izmaksas valstī, darbības ar augstāku pievienoto vērtību dod iespēju attīstīt alternatīvus izaugsmes avotus. Tādējādi sekmīga Luksemburgas ekonomikas dažādošana lielā mērā ir atkarīga no nozarēm, kuras mazāk ietekmē darbaspēka izmaksu līmenis. Tās lielā mērā balstās uz pētniecību un inovāciju, kas parasti ir tehnoloģijietilpīgas un zinātnesietilpīgas. Pēdējā laikā šī stratēģija ir tikusi vēl vairāk pastiprināta. Lai attīstītu šīs prioritārās nozares, tiek īstenoti apjomīgi publisko investīciju projekti, tostarp pētniecības un izstrādes jomā, un citu pasākumu vidū tiek arī ieviests tirgus regulējums. 2000.–2016. gadā Luksemburga publiskos pētniecības un izstrādes izdevumus ir pieckāršojusi, sasniedzot 0,60 % no IKP. Šīs investīcijas ir Luksemburgai palīdzējušas izveidot rezultatīvu publisko pētniecības sistēmu. Taču, ja publiskās investīcijas pētniecībā un izstrādē pārsniedz eurozonas vidējo rādītāju, tad privātās investīcijas pētniecībā un izstrādē un inovācijas rezultāti turpina samazināties, kā liecina Eiropas inovācijas rezultātu pārskats. Luksemburgas ekonomikas struktūra daļēji izskaidro zemāku uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāti starptautiskā griezumā, jo nozares, kuru īpatsvars Luksemburgas IKP ir vislielākais, proti, pakalpojumi un jo īpaši finanšu sektors, parasti mazāk investē pētniecībā un izstrādē. Tomēr šī tendence Luksemburgā salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju ir daudz izteiktāka un uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte ir samazinājusies no 1,5 % no IKP 2000. gadā līdz 0,64 % no IKP 2016. gadā. Privāto investīciju tendence samazināties liecina par to, ka šajā jomā joprojām pastāv šķēršļi. Tā liecina arī par to, ka publiskajām investīcijām pētniecībā un izstrādē ir nepietiekams sviras efekts uz uzņēmumu investīcijām. Tāpēc publisko pētniecības jaudu pastiprināšana būtu pienācīgāk jāintegrē vispusīgā pieejā inovācijas sistēmai. 2017. gadā tika pieņemts jauns tiesību akts, ar ko tiek atjauninātas atbalsta shēmas pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, paplašinot valsts atbalsta pieejamību.

(10)

Ir paredzams, ka Luksemburga nesasniegs 2020. gada mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Valstī ir lielas problēmas ar gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi sastrēgumstundās, kas ievērojami palielina slāpekļa dioksīda koncentrāciju un siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2015. gadā vairāk nekā pusi no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām radīja transporta nozare. Zemie transporta degvielas nodokļi, lielais dienesta automobiļu skaits un augstās mājokļu cenas pieder pie tiem galvenajiem faktoriem, kas veicina plašu automobiļu izmantojumu un pārrobežu darba ņēmēju skaita pieaugumu. Transporta degvielas nodokļu likmes ir vienas no zemākajām Savienībā un stimulē lielāku degvielas patēriņu, ieskaitot pārrobežu tirdzniecību. Tomēr pēdējā laikā veiktie pasākumi ir sekmējuši ilgtspējīgākas mobilitātes attīstību, to jo īpaši ir veicinājusi 2016. gada nodokļu reforma, kā arī ievērojamas investīcijas sabiedriskajā transportā. Steidzamāko uzdevumu vidū ir jo īpaši dzelzceļa infrastruktūras pilnveide un modernizācija.

(11)

Luksemburga joprojām apņēmīgi strādā pie regulatīvo ierobežojumu samazināšanas darījumdarbības pakalpojumu nozarē. Pēdējā laikā veiktie pasākumi galvenokārt bija vērsti uz arhitektu un inženieru profesijām, un ir paziņots par papildu reformām, kas vēl vairāk samazinātu ierobežojumus attiecībā uz šīm divām profesijām. Turklāt ar tā dēvēto vispārējo likumu, kas pieņemts 2017. gada martā, tika ieviesti administratīvās vienkāršošanas pasākumi (t. i., paredzēta horizontāla administratīvo procedūru pārbaude). Tomēr darījumdarbības pakalpojumu nozarē joprojām pastāv regulatīvie šķēršļi. Ierobežojumu cēlonis varētu būt tas, ka attiecībā uz profesionālās darbības apdrošināšanas prasībām nav konkrētas līdzvērtības novērtējuma procedūras, kas dotu iespēju citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt līdzvērtīgu apdrošināšanas segumu. Īpaši uz jurista profesiju attiecas regulējums, kas salīdzinājumā ar Savienības caurmēru ir ļoti ierobežojošs. Tas, cik plašā mērā darbības ir atļauts veikti tikai noteiktām grupām, ietekmē juristu vai citu pakalpojumu sniedzēju iespējas sniegt juriskonsulta pakalpojumus, īpaši attiecībā uz tiešsaistes pakalpojumiem. Ir arī citi ierobežojumi, piemēram, prasības attiecībā uz juridisko formu un līdzdalību kapitālā, nesavienojamības noteikumi un daudznozaru ierobežojumi.

(12)

Ņemot vērā izmaksu pieaugumu, kas ir prognozēts saistībā ar sabiedrības novecošanu, joprojām saglabājas bažas par publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Luksemburgā ir prognozēts liels to gados veco iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri līdz 2070. gadam nonāks aprūpējamo statusā, un saskaņā ar Sociālā nodrošinājuma ģenerālinspektorāta 2016. gada prognozēm pensiju sistēmas bilancē no 2023. gada veidosies deficīts. Tomēr pensiju sistēmas līdzšinējais un pašreizējais pārpalikums tiek uzkrāts, un uzkrātās rezerves nodrošinātu sistēmas dzīvotspēju vēl 20 gadus. Saskaņā ar 2018. gada ziņojumu par sabiedrības novecošanu izmaksas, kas saistītas ar novecošanu, galvenokārt pensijas, 2016.–2070. gadā palielināsies par 13 procentpunktiem no IKP, tādējādi pārsniedzot ilgtspējas robežlielumu (8,9 procentpunkti no IKP). Ilgtermiņa aprūpes izdevumi attiecībā pret IKP ir vieni no augstākajiem dalībvalstu vidū. Neraugoties uz 2017. gadā pieņemto reformu, prognozēts, ka šādi izdevumi salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni līdz 2070. gadam pieaugs par 3 procentpunktiem.

(13)

Gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis joprojām ir sevišķi zems, un ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas uzlabotu viņu nodarbināmību un iespējas darba tirgū. Ir arī svarīgi nodrošināt publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Joprojām ir izplatītas priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas, kas mudina darba ņēmējus beigt darba attiecības, proti, 59,2 % no jaunpiešķirtajām pensijām ir priekšlaicīgas pensijas. 2017. gada decembrī tika pieņemts likums, ar ko tika atcelta viena priekšlaicīgas pensionēšanās shēma, taču tā neto ietekme uz vidējo faktisko pensionēšanās vecumu un uz izdevumiem nav skaidra, jo ar šo likumu ir atviegloti nosacījumi attiecībā uz citām priekšlaicīgas pensionēšanās shēmām. Šie sliktie darba tirgus rezultāti daļēji ir skaidrojami arī ar finansiālajiem stimuliem neiesaistīties darba tirgū, kas šajā grupā ir salīdzinoši lieli. Vecāka gadagājuma darbinieku nodarbinātības veicināšanai ir nepieciešama vispusīga stratēģija, kurā būtu iekļauti pasākumi, ar ko darba ņēmējiem palīdz ilgāk būt aktīvi nodarbinātiem. Parlaments joprojām nav pieņēmis “Vecuma paktu” – likumprojektu, kas parlamentam tika iesniegts 2014. gada aprīlī un kā mērķis ir mudināt uzņēmumus ar vairāk nekā 150 darbiniekiem pieņemt darbā gados vecākus darba ņēmējus un paturēt viņus, izmantojot vecuma pārvaldības pasākumus. Izglītības jomā Luksemburgai ir jāpievēršas izteiktajai skolēnu sociālekonomiskās izcelsmes ietekmei uz viņu sekmēm skolā. Tas ir arī būtiski, lai reaģētu uz lielo pieprasījumu pēc ļoti specializētām prasmēm.

(14)

Nekustamā īpašuma cenas turpināja kāpt. Tas var apdraudēt Luksemburgas spēju piesaistīt un noturēt kvalificētu darbaspēku, kuru lielā mērā veido citu valstu valstspiederīgie. Spiedienu uz mājokļu cenām rada fundamentāla neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu. Attiecībā uz piedāvājumu šķiet, ka jaunu mājokļu radīšanu bremzē nepietiekama apbūves gabalu pieejamība un stimulu trūkums privātajiem īpašniekiem pārdot apbūves gabalus vai ēkas. Ir jāturpina strādāt, lai mudinātu investēt mājokļos, palielinot stimulus pārdot nekustamo īpašumu, uzlabojot administratīvās procedūras attiecībā uz būvatļauju izsniegšanu un nodrošinot finansiāli pieņemamus sociālos mājokļus. Nav domājams, ka nesen pieņemtā nodokļu reforma par kapitāla pieaugumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un atjauninātā sociālo mājokļu programma palielinās mājokļu piedāvājumu, jo cenām ir tendence nemitīgi pieaugt. Attiecībā uz pieprasījumu cenu celšanos veicina lielais iedzīvotāju skaita un nodarbinātības pieaugums. Situācija mājokļu tirgū turklāt saasina satiksmes sastrēgumu un piesārņojuma problēmu. Mājokļu cenu celšanās ietekmē arī mājsaimniecību parādu līmeni, tādējādi radot bažas par šo parādu atmaksājamību. Pēdējo desmit gadu laikā mājsaimniecību parādu līmenis ir strauji cēlies, un 2016. gadā atbilstoši aplēsēm sasniedza 165 % no izmantojamā ienākuma. Tas atspoguļo nekustamā īpašuma cenu inflāciju, jo aptuveni 80 % no visiem mājsaimniecību parādiem ir hipotekārie kredīti. Tomēr Luksemburga jau ir ieviesusi attiecīgos makroprudenciālos pasākumus, lai būtiski samazinātu iespējamo risku finanšu stabilitātei. Pamatojoties uz valsts sistēmisko risku komitejas priekšlikumiem, valdība ir arī nesen nākusi klajā ar likumprojektu, kurā ir paredzēts uz aizņēmējiem balstītu pasākumu regulējums, lai novērstu mājsaimniecību neaizsargātības akumulēšanos, taču vēl ir vajadzīgs parlamenta apstiprinājums.

(15)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi visaptverošu Luksemburgas ekonomikas politikas analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Luksemburgai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Luksemburgā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(16)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu un uzskata (6), ka ir sagaidāms, ka Luksemburga ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus,

1.

2.