a)

Spēcīgi pieaugošās nekustamā īpašuma cenas apvienojumā ar mājsaimniecību lielajiem parādiem ir galvenās ievainojamības saistībā ar mājokļu nekustamo īpašumu Dānijā. Mājokļu nekustamā īpašuma cenas, jo īpaši lielākajās pilsētās, jau kādu laiku spēcīgi pieaug, un reālā izteiksmē tās ir gandrīz sasniegušas līmeņus, kādos tās bija pirms finanšu krīzes. Tomēr kopumā cenas, šķiet, netiek novērtētas par augstu.

b)

Dānijas mājsaimniecību parādu sloga vidējais līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē. Labi attīstītā finanšu sistēma, kas Dānijā pastāv daudzus gadus, ir nodrošinājusi Dānijas mājsaimniecībām relatīvi vieglu piekļuvi hipotekārajiem kredītiem un iespēju lēti aizņemties pret mājokļu aktīvu ķīlu, lielākoties pateicoties lielajam segto obligāciju tirgum, kam piemēro “līdzsvara principu” (2). No otras puses, Dānijas mājsaimniecībām ir ievērojami pensiju aktīvi, kas mazina indivīdu vajadzību dzēst parādus līdz pensionēšanās brīdim. Tomēr dažām mājsaimniecību grupām ir lieli parādi. Piemēram, vienai trešdaļai Dānijas mājokļu īpašnieku kopējais parāds ir tādā līmenī, kas pārsniedz viņu mājokļa vērtību (3), un aptuveni ceturtdaļai kopējais parāds ir tādā līmenī, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz gada ienākumus pirms nodokļu nomaksas. Turklāt trīs ceturtdaļām mājsaimniecību ar augstu parāda līmeni ir hipotekārie kredīti, kas izsniegti ar mainīgu procentu likmi, un tādēļ tās ir jutīgas pret nākotnē iespējamo procentu likmju pieaugumu.

c)

Mājokļu nekustamā īpašuma cenu straujais pieaugums pilsētās var sekmēt to, ka vairāk indivīdu, tostarp tādu, kas iegādājas pirmo mājokli, saņem ievērojamus hipotekāros kredītus mājokļu nekustamā īpašuma iegādei. Tādējādi pastāv risks, ka pašreizējās situācijas dēļ varētu turpināt pieaugt mājsaimniecību parādu slogs. Mājokļu nekustamā īpašuma cenu spēcīgo pieaugumu sekmē arī vairāki strukturāli faktori, piemēram, lielā mērā regulēts īres tirgus un procikliskā mājokļiem piemērojamo nodokļu sistēma.

d)

Lai gan noteiktas notikumu attīstības izpausmes Dānijas hipotekārajā tirgū – jo īpaši kreditēšanas standartu pastiprināšana, kopumā zemā kreditēšanas izaugsme un tādu hipotekāro kredītu daļas samazināšanās, kuru pamatsummas neamortizējas – varētu mazināt ar mājokļu nekustamā īpašuma sektoru saistītos riskus, joprojām ir kredīti, kuriem atmaksā tikai procentus, un nepārtraukts kreditēšanas pieaugums lielākajās pilsētās. Tādējādi tādu mājsaimniecību daļa, kurām ir lieli parādi, paredzamā nākotnē varētu saglabāties.

e)

Pētījumos novērtēts, ka lielākā daļa Dānijas mājsaimniecību ar augstiem parādu līmeņiem ir finansiāli spēcīgas pat stresa scenāriju gadījumā. Pētījumos arī tomēr konstatēta izteikta nelabvēlīga saistība starp mājsaimniecību parāda līmeņiem un to patēriņa izmaiņām stresa periodos, kas ietekmē gan ienākumus, gan labklājību. Turklāt augsti parādu sloga līmeņi apvienojumā ar lielo tādu hipotekāro kredītu daļu, kas izsniegti ar mainīgu procentu likmi, nozīmē to, ka pat mazām procentu likmju līmeņu izmaiņām var būt ievērojama ietekme uz mājsaimniecību izmantojamiem ienākumiem. Straujš mājokļu nekustamā īpašuma cenu pieaugums palielina cenu krituma iespējamību nākotnē un šāda krituma apjomu, kas apvienojumā ar augstiem parādu sloga līmeņiem varētu sekmēt daudzu mājsaimniecību nokļūšanu situācijā, kurā to aktīvu vērtība ir zemāka nekā to parāda vērtība. Lai gan Dānijas mājsaimniecībām ir lieli neto finanšu aktīvi, šo aktīvu likviditāte un vērtība stresa scenārija gadījumā var samazināties, un mājsaimniecības varētu nevēlēties izmantot savus finanšu aktīvus patēriņa līmeņa saglabāšanai.

f)

Liels privātā patēriņa samazinājums varētu izraisīt makroekonomisku nestabilitāti, kā tas Dānijā faktiski notika pēc globālās finanšu krīzes. Turklāt banku savstarpējā saistība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā nozīmē to, ka ar mājokļu nekustamo īpašumu jomas stresa scenārijiem saistīti sarežģījumi jebkurā šī reģiona valstī var izraisīt ievērojamus pārrobežu blakusefektus saistītajās banku sistēmās. Šķiet, ka šobrīd nav daudz tiešu risku banku sistēmai, jo vairākas strukturālas un institucionālas iezīmes Dānijā (piemēram, pilnībā nodrošinātie kredīti, tiesību akti privātpersonu maksātnespējas jomā un efektīva sociālās drošības sistēma) ierobežo kredītrisku. Turklāt šķiet, ka banku sektoram ir noturība pret šādiem riskiem to iespējamās materializēšanās gadījumos. Dānijas bankas kopumā ir labi kapitalizētas, un lielākās bankas jau atbilst tām papildu kapitāla prasībām, kuras paredzēts pakāpeniski piemērot turpmākajos gados.

g)

ESRK ņem vērā Dānijas iestāžu ieviestos pasākumus, t. sk. kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecības ierobežojumu, bankām un hipotekāro kredītu izsniedzējām iestādēm adresētās piesardzīgas kreditēšanas vadlīnijas, nodokļu objektu loka sašaurināšanas pakāpenisko samazināšanu un t. s. “uzraudzības rombu” hipotekāro kredītu izsniedzējām iestādēm (4). Lai gan šie politikas pasākumi ir piemēroti, ņemot vērā mājokļu nekustamā īpašuma ievainojamību raksturu Dānijā, tie var būt nepietiekami, lai šīs ievainojamības novērstu pilnībā, Lai gan paši hipotekārie aizdevēji ir apliecinājuši, ka kreditēšanas standarti ir kļuvuši stingrāki, tas vēl nav būtiski ietekmējis mājsaimniecību parādu slogu vai nekustamo īpašumu cenas – pretēji gaidītajam, gan kreditēšana, gan cenas lielākajās pilsētās joprojām pieaug. Ņemot vērā spēcīgi pieaugošās mājokļu nekustamā īpašuma cenas, jo īpaši galvenajās pilsētās, pastāv risks, ka šo attīstības tendenču dēļ varētu turpināt pieaugt mājsaimniecību parādu slogs. Turklāt nav gaidāms mājsaimniecību augstā parāda līmeņa ievērojams samazinājums, jo tas nav minēto politikas pasākumu tiešs mērķis. Jānorāda, ka šajā novērtējumā atspoguļots fakts, ka daži no šiem pasākumiem ir īstenoti tikai neilgu laiku un stājas spēkā pakāpeniski, un daži pasākumi attiecas tikai uz jauniem aizņēmējiem.