15.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/6

(1)

Kopīgajā ziņojumā par Eiropas Savienības politiku attīstības jomā “Eiropas Konsenss” (2) un kopīgajā ziņojumā “Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību” (3) Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, kas tikās Padomē, Eiropas Parlaments un Komisija atzina saikni starp drošību un attīstību.

(2)

Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kas pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju, tika uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības – gan kā 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), gan arī citu attīstības politikas rezultātu sasniegšanas nolūkā. 16.a IAM ir konkrēti aicināts “Stiprināt attiecīgās valsts iestādes, tostarp īstenojot starptautisku sadarbību, lai jo īpaši jaunattīstības valstīs visos līmeņos veidotu spējas nepieļaut vardarbību un apkarot terorismu un noziedzību”.

(3)

Savienības attīstības politikas galvenais mērķis ir samazināt un ilgtermiņā izskaust nabadzību.

(4)

Ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas augsta līmeņa sanāksmes 2016. gada 19. februāra paziņojumu tika atjauninātas norādes ziņošanai par oficiālo attīstības palīdzību miera un drošības jomā. Saskaņā ar šo regulu veiktu darbību finansēšana ir oficiālā attīstības palīdzība, ja tā atbilst kritērijiem, kas noteikti minētajās ziņošanas norādēs vai jebkurās turpmākās ziņošanas norādēs, par ko Attīstības palīdzības komiteja spēj vienoties.

(5)

Sniedzot atbalstu drošības sektora dalībniekiem trešās valstīs, tostarp ārkārtas apstākļos – militāru atbalstu, konfliktu novēršanas, krīžu pārvarēšanas vai stabilizācijas kontekstā, ir būtiski nodrošināt piemērotus apstākļus attīstībai un nabadzības izskaušanai. Laba drošības sistēmas, tostarp militārā sektora, pārvaldība, efektīva demokrātiska kontrole un civilā pārraudzība, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošana ikvienā gadījumā ir būtiski labi funkcionējošas valsts atribūti, un tie būtu jāveicina ar plašāku atbalstu drošības sektora reformām trešās valstīs.

(6)

Eiropadome 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmes secinājumos par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt partnervalstis un reģionālās organizācijas, vajadzības gadījumā nodrošinot apmācību, ieteikumus, aprīkojumu un resursus, lai tās arvien vairāk pašas varētu novērst vai pārvarēt krīzes.

(7)

Saskaņā ar 2015. gada 28. aprīļa kopīgo paziņojumu “Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam – palīdzība partneriem krīžu novēršanai un pārvaldībai” Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos uzsvēra, ka attīstības mērķu sasniegšanas priekšnoteikums ir stabilas un drošas sabiedrības.

(8)

Atbilstīgi ES visaptverošajai pieejai un lai maksimāli palielinātu ES atbalsta ietekmi, efektivitāti un saskaņotību, Padome 2015. gada 18. maija secinājumos par KDAP aicināja Komisiju un Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādāt Savienības mēroga stratēģisku satvaru drošības sektora reformas atbalstam. Minētajā politikas koncepcijā ir apvienoti KDAP un visi citi attiecīgie kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) rīki, kā arī attīstības sadarbības instrumenti, vienlaikus ņemot vērā to attiecīgos juridiskos pamatus, galvenos mērķus un lēmumu pieņemšanas procedūras.

(9)

Militāro dalībnieku spēju veidošana trešās valstīs būtu jāīsteno kā daļa no Savienības attīstības sadarbības politikas, ja ar to galvenokārt tiecas sasniegt mērķus attīstības jomā, un kā daļa no Savienības KĀDP, ja ar to galvenokārt tiecas sasniegt mērķus miera un drošības jomā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 40. pantu. Šajā regulā ņem vērā iestāžu procedūru piemērošanu un iestādēm piešķirto attiecīgo pilnvaru apjomu saskaņā ar Savienības attīstības sadarbības politiku un Savienības KĀDP.

(10)

Šajā regulā paredzētā Savienības palīdzība varētu aptvert spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp apmācību, mentorēšanu un konsultācijas, piemēram, par cilvēktiesībām, pārvaldību un tiesiskumu, sieviešu un bērnu aizsardzību, reaģēšanu uz krīzēm ar civiliem līdzekļiem, cilvēkresursu vadību un tehnisko sadarbību.

(11)

Komisijai ir cieši jāuzrauga saskaņā ar šo regulu veiktie pasākumi. Komisijai ir pienācīgi un savlaicīgi jāinformē Eiropas Parlaments par to, kā tiek īstenota Savienības palīdzība, ievērojot šo regulu. Ne vēlāk kā 2020. gada 30. jūnijā Komisijai ir jānovērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu ietekme, efektivitāte un saskaņotība ar 16. IAM. Minētajā nolūkā Komisijai novērtēšanas posmā ir jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, nodrošinot, ka tām šajā procesā ir jēgpilna loma. Komisijai attiecīgā gadījumā ir jāveic kopīgi novērtējumi ar dalībvalstīm. Rezultāti ir jāņem vērā programmu izstrādē un resursu piešķiršanā un lai vēl vairāk uzlabotu Savienības ārējās darbības saskaņotību un papildināmību.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (4),

1)

regulas 1. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Savienības palīdzībā drošības sektora dalībniekiem var būt ietverta arī palīdzība militārajiem dalībniekiem ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3.a pantā, saistībā ar plašāku drošības sektora reformu procesu vai saistībā ar spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā trešās valstīs saskaņā ar vispārējo mērķi – panākt ilgtspējīgu attīstību.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Militāro dalībnieku spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā

1.   Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību izveide, šajā regulā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3. punktā, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā.

2.   Palīdzība, ko sniedz, ievērojot šo pantu, jo īpaši var aptvert spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp apmācību, mentorēšanu un konsultācijas, kā arī nodrošināšanu ar aprīkojumu, infrastruktūras uzlabojumiem un ar minēto palīdzību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.

3.   Palīdzību, ievērojot šo pantu, sniedz tikai tad, ja:

4.   Savienības palīdzību, ievērojot šo pantu, neizmanto, lai finansētu militāro dalībnieku spēju veidošanu tādiem mērķiem, kas nav attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā. Jo īpaši to neizmanto tālab, lai finansētu:

5.   Kad Komisija izstrādā un īsteno pasākumus, ievērojot šo pantu, tā veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, kas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.

6.   Komisija izveido atbilstīgas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, kurus īsteno, ievērojot šo pantu.”;

3)

regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Savienības palīdzību, ievērojot 3. pantu un attiecīgā gadījumā – 3.a pantu, sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.”;

4)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Tematiskie stratēģijas dokumenti ir vispārējs pamats palīdzībai, ko sniedz, ievērojot attiecīgi 4. un 5. pantu, un 3.a pantu. Tematiskie stratēģijas dokumenti ir satvars sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.”;

5)

regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija nodrošina, lai pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo regulu attiecībā uz terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī pasākumi, uz kuriem attiecas 3.a pants, tiktu īstenoti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām.”;

6)

regulas 13. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Šā panta 1. punktā minētajam finansējumam pievieno papildu summu EUR 100 000 000 apmērā, un to piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3.a pants.”