5.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/10

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1631/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izcelsmes trihlorizocianūrskābes (“THCS”) importam. Pasākumi pret ĶTR noteikti kā individuāli procentuālie maksājumi diapazonā no 7,3 % līdz 40,5 % ar atlikušo maksājumu 42,6 % apmērā.

(2)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 855/2010 (3) no 14,1 % līdz 3,2 % samazināja vienam uzņēmumam piemēroto individuālo maksājumu.

(3)

Pēc pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas (“pirmā termiņbeigu pārskatīšana”), kas attiecās tikai uz ĶTR izcelsmes THCS importu, Padome ar Padomes 2011. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011 (4) vēl uz 5 gadiem pagarināja antidempinga maksājumus Ķīnas izcelsmes THCS.

(4)

Attiecīgi 2013. gada 28. augustā un 2014. gada 1. jūlijā Komisija sāka divu jaunu eksportētāju pārskatīšanas. Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 569/2014 (5) noteica 32,8 % individuālo maksājumu THCS, ko ražo viens Ķīnas ražotājs eksportētājs (6). Cits Ķīnas ražotājs eksportētājs (7) oficiāli atsauca savu pieprasījumu, un līdz ar to Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/392 (8) izbeidza izmeklēšanu.

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (9), Komisija saņēma pieprasījumu sākt spēkā esošu pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (10).

(6)

Pieprasījumu iesniedza divi Savienības ražotāji – Ercros S.A. un Inquide S.A. (“pieprasījuma iesniedzēji”) –, kas pārstāv vairāk nekā 50 % no THCS kopējā aplēstā ražošanas apjoma Savienībā 2015. gadā.

(7)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, ļoti iespējams, turpinātos dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(8)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, Komisija 2016. gada 20. decembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu informēja pieprasījuma iesniedzējus, citu zināmo Savienības ražotāju, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, importētājus, tirgotājus, lietotājus, zināmās skartās apvienības un ĶTR pārstāvjus.

(11)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Neviena ieinteresētā persona izmeklēšanas sākumposmā nepieteicās un nepieprasīja uzklausīšanu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka gadījumā, ja pieteiktos ievērojams skaits ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju, tā paredzējusi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veidot ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju izlasi.

(13)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Savienībā apzināt citus iespējamos Ķīnas ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(14)

Sākumposmā notika saziņa ar divdesmit septiņiem zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. ĶTR ražotāji eksportētāji neiesniedza aizpildītas atlases veidlapas un nenolēma sadarboties termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpēc Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase šajā procedūrā nav nepieciešama.

(15)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, visi zināmie (kopumā četrpadsmit) importētāji/izplatītāji tikai aicināti aizpildīt atlases veidlapu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(16)

Aizpildītu atlases veidlapu iesniedza tikai pieci importētāji, tāpēc atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(18)

Komisija nosūtīja anketas diviem zināmajiem ražotājiem analogajā valstī (Japāna), trim zināmajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītajiem importētājiem un trīsdesmit deviņiem zināmajiem lietotājiem Savienībā.

(19)

Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem analogās valsts ražotājiem, diviem Savienības ražotājiem (12) un viena nesaistītā importētāja.

(20)

Komisija veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(21)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes THCS un no tās izgatavoti produkti, pazīstama arī ar starptautisko nepatentēto nosaukumu (INN) “simklozēns”, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2933 69 80 un ex 3808 94 20 (Taric kodi 2933698070 un 3808942020).

(22)

THCS ir ķīmijas produkts, ko izmanto par plaša spektra organisko hlora dezinfekcijas un balināšanas līdzekli, īpaši ūdens dezinficēšanai peldbaseinos un SPA kūrortos. Citi lietojumi: ūdens attīrīšana septiskajās tvertnēs vai dzesēšanas torņos un virtuves ierīču tīrīšana. THCS pārdod pulvera, granulu, tablešu vai skaidiņu veidā. Visu veidu THCS un no tās izgatavotiem produktiem ir vienādas pamatīpašības (dezinfekcijas līdzeklis), un tādējādi tos uzskata par vienu un to pašu ražojumu.

(23)

Tika konstatēts, ka analogajā valstī Japānā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam līdzīgajam ražojumam, kā arī līdzīgajam ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lietojumi.

(24)

Tāpēc Komisija secina, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(26)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas visi zināmie Ķīnas ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties un aizpildīt atlases veidlapu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu. Taču uz pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu neviens Ķīnas uzņēmums nereaģēja un arī nenolēma sadarboties kādā tālākā procedūras posmā.

(27)

Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienība ar verbālnotu tika informēta, ka šādos apstākļos Komisija plāno izdarīt konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Piezīmes netika saņemtas.

(28)

Tādējādi konstatējumi attiecībā uz dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika izdarīti, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta pārskatīšanas pieprasījumā, Eurostat statistikas datiem, 14. panta 6. punkta datubāzi, Ķīnas eksporta datubāzi un analogās valsts ražotāju, kas sadarbojās, tirgus aplēsēm.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība, pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām iekšzemes tirgū vai salikto vērtību piemērotā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”).

(30)

Gan sākotnējā izmeklēšanā, gan pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija, lai noteiktu normālo vērtību, par analogo valsti izvēlējās Japānu. Pēc pārskatīšanas pieprasījuma paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par analogo valsti atkal paredzējusi izmantot Japānu. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu minēts, ka citi ražotāji no tirgus ekonomikas valstīm varētu citu starpā atrasties Amerikas Savienotajās Valstīs. Piezīmes netika saņemtas.

(31)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, diviem Japānā un trim ASV. Neviens no ASV uzņēmumiem nepiekrita sadarboties izmeklēšanā. Abi Japānas uzņēmumi, Nissan Chemical Industries Ltd. un Shikoku Chemicals Corporation, piekrita sadarboties izmeklēšanā un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kuras vēlāk tika pārbaudītas uz vietas.

(32)

Japānā ir liels THCS iekšzemes tirgus (14), un konkurences līmenis tajā ir apmierinošs. Japānā darbojas vismaz trīs konkurējoši iekšzemes ražotāji (15), un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa importam bija 15 % (16). Valsti neaizsargā lieli muitas nodokļi (17). Visbeidzot, Japānā nav spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret THCS importu.

(33)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Japāna ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(34)

Tā kā ĶTR nesadarbojās, dempinga aprēķinu veica, nenodalot ražojuma veidus.

(35)

Normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem bez TER noteica, pamatojoties uz datiem, kurus pārbaudīja klātienē Japānas ražotāju, kas sadarbojās, telpās.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai analogās valsts ražotāju, kas sadarbojās, veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopējais apjoms neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis reprezentatīvs. Tālab to kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms tika salīdzināts ar attiecīgā ražojuma kopējo apjomu, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji bez TER tajā pašā periodā bija eksportējuši uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka līdzīgais ražojums Japānas iekšzemes tirgū tiek pārdots reprezentatīvā apjomā.

(37)

Pēc tam Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotājiem pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka ražojums iekšzemes tirgū tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam.

(38)

Parastās tirdzniecības aprites pārbaudē konstatēts, ka apjoms, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām (ražošanas izmaksas plus PVA izmaksas) vai lielāka par tām, bija mazāks par 80 % no kopējā iekšzemes pārdošanas apjoma, tāpēc normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties tikai uz rentablo iekšzemes darījumu cenām.

(39)

Tā kā Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, vidējo eksporta cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodam noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

(40)

Normālā vērtība un vidējā Ķīnas eksporta cena, kas noteiktas šeit iepriekš, tika salīdzinātas EXW līmenī.

(41)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādēļ normālo vērtību koriģēja, ņemot vērā iekšzemes vedmaksu un kravas apstrādes izmaksas (diapazonā no 8 % līdz 13 %). Eksporta cena tika koriģēta par jūras vedmaksu un iekšzemes vedmaksu, pamatojoties uz aplēsēm, kas iekļautas pārskatīšanas pieprasījumā (diapazonā no 3 % līdz 8 %).

(42)

Dempinga starpība, kas šādi noteikta Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bez TER, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 80,2 %.

(43)

Normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ar TER noteica, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā aplēstajām ražošanas izmaksām ĶTR.

(44)

Eksporta cenu noteica, pamatojoties uz triju uzņēmumu ar TER eksporta uz Savienību cenām, kas reģistrētas 14. panta 6. punkta datubāzē.

(45)

Normālā vērtība un vidējā Ķīnas eksporta cena, kas noteiktas šeit iepriekš, tika salīdzinātas EXW līmenī.

(46)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tālab, pamatojoties uz aplēsēm, kas iekļautas pārskatīšanas pieprasījumā, eksporta cenu koriģēja par jūras vedmaksu un iekšzemes vedmaksu (diapazonā no 3 % līdz 8 %).

(47)

Konstatētā dempinga starpība uzņēmumam Hebei Jiheng Chemical Co. Limited bija 49,4 %, uzņēmumam Heze Huayi Chemical Co. Limited – 49,2 % un uzņēmumam Puyang Cleanway Chemicals Limited – 37,4 %.

(48)

Pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinājuši eksportēt THCS uz Savienību par dempinga cenām.

(49)

Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Veicot analīzi, tā pētīja Ķīnas neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas eksportētāju praksi trešo valstu tirgos.

(50)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā aplēsts, ka THCS ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR bija aptuveni 180 000 t gadā (18). Ievērojot pārskatīšanas pieprasījumu, kopējā Ķīnas ražošanas jauda 2015. gadā tika aplēsta 278 000 t apmērā (19). Ķīnas ražošanas apjoms PIP laikā tika aplēsts aptuveni 145 000 t, kas ietvēra eksportu (20)125 000 t un iekšzemes patēriņu (21) aptuveni 20 000 t. No tā izriet, ka neizmantotā jauda gadā ir aptuveni 130 000 t, kas gandrīz trīs reizes pārsniedz patēriņu Savienībā, kas noteikts turpmāk 1. tabulā. Viens analogās valsts (Japānas) ražotājs, pamatojoties uz paša veikto tirgus izpēti, izdarīja mērenākas aplēses par neizmantoto jaudu ĶTR (aptuveni 50 000 t gadā). Tomēr šo informāciju nebija iespējams pārbaudīt. Jebkurā gadījumā, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, nav šaubu, ka THCS ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR ir ievērojams un neapšaubāmi pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā (no aptuveni 41 000 t līdz 48 000 t laikā no 2013. gada līdz PIP).

(51)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Ķīnas eksporta apjomi uz Savienību turpināja pieaugt. ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja uz Savienību 28 000 t THCS (21 500 t – sākotnējās izmeklēšanas periodā).

(52)

Savienības THCS tirgus ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz ASV, kas nozīmē, ka tas ir pievilcīgs lieluma ziņā (realizācijas iespēju plašums).

(53)

Pamatojoties uz Ķīnas eksporta datubāzi, Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptuveni 23 % Ķīnas eksporta tika novirzīti uz Savienību. Salīdzinot vidējās eksporta cenas (FOB Ķīna), Komisija konstatēja, ka aptuveni 47 % no Ķīnas pārdošanas apjoma uz pārējo pasauli tika pārdoti par vidējām cenām, kas ir zemākas par vidējām eksporta cenām uz Savienību (22). Šis eksporta apjoms ir 46 100 t, t. i., apjoms, kas atbilst kopējam patēriņam Savienībā. Turklāt, pamatojoties uz Ķīnas eksporta datubāzi, Komisija arī konstatēja, ka lielāko daļu šā pārdošanas apjoma (aptuveni 85 % jeb 40 000 t) pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji bez TER (t. i., uzņēmumi, uz kuriem patlaban attiecas augstākie antidempinga maksājumi Savienības tirgū). Tādējādi ir vēl jo vairāk iespējams, ka, tiklīdz pasākumi tiktu izbeigti, šie apjomi varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā salīdzinoši augsto maksājumu atcelšana ir vēl lielāks stimuls.

(54)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības tirgus gan cenu, gan lieluma ziņā ir pievilcīgs Ķīnas THCS ražotājiem eksportētājiem un ka vismaz 40 000 t Ķīnas THCS, kas pārdota par dempinga cenām, visticamāk tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, tiklīdz tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(55)

Izmeklēšanas konstatējumi liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū turpināja pārdod THCS par dempinga cenām. Komisija arī konstatēja, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda, kas attiecināma uz attiecīgo ražojumu. Visbeidzot, Savienības tirgus saglabā pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā tā lielo mērogu un salīdzinoši augstās cenas.

(56)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā trīs Savienības ražotāji ražoja līdzīgo ražojumu (23).

(57)

Izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka viens no šiem ražotājiem, Inquide S.A.U., nebūtu jāuzskata par “Savienības ražošanas nozares” daļu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, ņemot vērā to, ka šis ražotājs pats ir, iespējams, par dempinga cenām pārdotā ražojuma neto importētājs. Šā uzņēmuma atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtie dati liecina, ka tas ir importējis attiecīgo ražojumu, importētie apjomi pārsnieguši Savienībā saražotos apjomus un ka šim importam nav pagaidu raksturs.

(58)

Ņemot to vērā, Komisija nolēma neuzskatīt šo uzņēmumu par daļu no Savienības ražošanas nozares. No praktiskā viedokļa šis lēmums nozīmē, ka datus par šo uzņēmumu neņēma vērā, nosakot kaitējuma rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tomēr kopējā patēriņa Savienībā noteikšanai uzņēmuma Inquide S.A.U. pārdošanas apjomi tika ņemti vērā.

(59)

Uzņēmuma Inquide S.A.U. izslēgšanas rezultātā un lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par abiem Savienības ražotājiem ir norādīta indeksu vai diapazonu veidā.

(60)

Patēriņš Savienībā noteikts, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, pārbaudītiem uzņēmuma Inquide S.A.U. pārdošanas apjomiem un importa apjomiem (Taric līmenī) Savienības tirgū saskaņā ar Eurostat datiem.

(61)

Patēriņam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(62)

Patēriņš Savienībā no 2013. gada līdz PIP pastāvīgi palielinājās (kopumā par 18 %). Kā norādīts turpmāk, tas ievērojami ietekmēja konkrētus kaitējuma rādītājus.

(63)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(64)

THCS imports no ĶTR attiecīgajā periodā kopumā ir palielinājies absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā. Viens neliels izņēmums bija 2015. gads, kad importa apjomi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, faktiski nedaudz samazinājās, atspoguļojot patēriņa stagnāciju Savienības tirgū attiecīgajā gadā, kā parādīts 1. tabulā. Savukārt šim importa apjoma samazinājumam sekoja ievērojams importa apjoma pieaugums PIP laikā (par vairāk nekā 24 % salīdzinājumā ar 2015. gadu). Raugoties globāli, patēriņa dinamisku pieaugumu (sk. 1. tabulu) gandrīz pilnībā absorbēja importa apjoma pieaugums no ĶTR.

(65)

Vienlaikus importa no ĶTR tirgus daļa kopš 2013. gada ievērojami palielinājās, un šis pieaugums no 2013. gada līdz PIP pārsniedza 16 procentpunktus.

(66)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika.

3. tabula

Importa no ĶTR vidējā cena

(67)

Vidējās importa no ĶTR cenas attiecīgajā periodā nedaudz svārstījās, uzrādot kopējo pieaugumu 4 % apmērā. Šī tendence zināmā mērā var atspoguļot svārstības no gada uz gadu ražojuma klāstā (24).

(68)

Tomēr ĶTR eksporta datubāzes (25) dati liecini par atšķirīgu cenu noteikšanas modeli. Patiešām pārskata periodā THCS vidējā eksporta cena uz Savienību ASV dolāros samazinājās par 9 %. Tas liek domāt, ka cenu pieaugums notika sakarā ar valūtas maiņas kursa svārstībām, nevis atspoguļoja Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu praksi Savienības tirgū, par kuru dati sākotnēji iegūti no Eurostat.

(69)

Visā attiecīgajā periodā, izņemot 2015. gadu, importa no ĶTR cenas saglabājās zem Savienības ražošanas nozares cenām. Nosakot cenu samazinājumu, Komisija aprēķinu balstīja uz vidējām Eurostat sniegtajām ĶTR CIF eksporta cenām ar atbilstīgām korekcijām uz augšu attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām (26). Šīs attiecīgā ražojuma cenas salīdzināja ar vidējo svērto Savienības ražošanas nozares cenu, kas koriģēta līdz EXW līmenim.

(70)

Salīdzinājums liecina, ka PIP laikā importa no ĶTR cenas par 2–4 % bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, neņemot vērā spēkā esošo antidempinga maksājumu.

(71)

Nākamajā tabulā ir parādīta importa dinamika Savienībā no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā apjoma un tirgus daļas izteiksmē.

4. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(72)

Imports Savienībā no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē no 2013. līdz 2015. gadam bija nenozīmīgs, un PIP laikā tas nedaudz palielinājās procentuālā izteiksmē. Attiecībā uz šā importa cenu līmeņiem novērotā tendence zināmā mērā var atspoguļot gadskārtējās svārstības ražojuma klāstā. Tomēr jāuzsver, ka importa no citām trešām valstīm vidējās cenas nekad nav bijušas tik zemas kā importa no Ķīnas cenas.

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(74)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nenošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, jo Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veidoja tika divi Savienības ražotāji. Komisija ekonomiskos rādītājus izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz šiem diviem ražotājiem, izņemot ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem rādītājus, kas datu trūkuma dēļ attiecas tikai uz vienu no šiem abiem uzņēmumiem.

(75)

Ekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības pārdošanas cenas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. Tie analizēti šādi.

(76)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(77)

Kopš 2013. gada Savienības ražotāji pakāpeniski palielināja ražošanas apjomu un uzstādīto jaudu, attiecīgi reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, kā norādīts iepriekš 1. tabulā. No 2015. gada Savienības ražošanas nozare darbojās gandrīz ar pilnu jaudu. Ražošanas iekārtu optimāls noslogojums pozitīvi atspoguļojās zemākās ražošanas izmaksās un attiecīgi – Savienības ražošanas nozares rentabilitātē, kā norādīts turpmāk.

(78)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam neatkarīgiem pircējiem un tirgus daļai bija šāda dinamika.

6. tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(79)

Kopumā no 2013. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 5 %, lai gan patēriņš tajā pašā periodā palielinājās par 18 %. Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa gadu no gada ievērojami samazinājās. Taču tajā pašā laikposmā Ķīnas ražotāji eksportētāji spēja ievērojami palielināt tirgus daļu un eksporta apjomus, kā norādīts 2. tabulā.

(80)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(81)

No 2013. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē palielinājās par 12 %. Ražīgums, izteikts ar ražošanas apjomu uz vienu nodarbināto, attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %.

(82)

Savienības ražošanas nozares vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(83)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto no 2013. līdz 2014. gadam samazinājās par 4 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam saglabājās salīdzinoši stabilas.

(84)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdoto preču pārdošanas cenas un izmaksas

(85)

Līdz 2015. gadam THCS vienības cenas ES vidēji saglabājās diezgan stabilas un PIP laikā nedaudz palielinājās, proti, par 4 %. Šis palielinājums zināmā mērā atspoguļo minēto ražojuma klāsta ietekmi (sk. iepriekš 24. zemsvītras piezīmi).

(86)

Ņemot vērā pieaugošo ražošanas apjomu un izejmateriālu cenu attīstību, pārdoto preču vienības izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(87)

No 2013. līdz 2014. gadam krājumu līmenis samazinājās par 40 % un 2015. gadā saglabājās tādā pašā diapazonā. Krājumu augstais līmenis PIP beigās atspoguļo pārdošanas apjoma samazinājumu tajā pašā periodā.

(88)

Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(89)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pakāpeniski uzlabojās un PIP laikā kļuva pozitīva. Tomēr šī rentabilitāte ir ievērojami zemāka par mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, proti, peļņas līmeni, ko Savienības ražošanas nozare būtu sasniegusi, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga.

(90)

Laikposmu no 2013. līdz 2015. gadam raksturoja rentabilitātes trūkums un negatīvs ienākums no ieguldījumiem. Jaunākie dati norāda uz atgriešanos pie pieticīga ienākuma no ieguldījumiem. No 2013. gada līdz PIP pieaugot importam no ĶTR, uz Savienības ražošanas nozari izdarīts liels spiediens un tā nespēja pilnībā gūt labumu no patēriņa Savienībā dinamiskas izaugsmes. Kā norādīts 64. apsvērumā, šo pieaugumu gandrīz pilnībā absorbēja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(91)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma vairākkārt palielinājās. Ievērojamais naudas plūsmas pieaugums galvenokārt ir skaidrojams ar apgrozāmo līdzekļu izmaiņām.

(92)

No 2014. gada līdz PIP konstatētie līmeņi atspoguļo ne tikai ieguldījumu standarta likmes, kuras sedz pastāvīgu apkopi un mašīnu daļu nepieciešamo aizstāšanu, bet arī līdzekļus ražīguma un ražošanas procesu uzlabošanai

(93)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, izteikta procentos no pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Tāpat kā citiem finanšu rādītājiem, arī ienākumam no ieguldījumiem, kas saistīts ar līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bija pozitīva dinamika, bet tas tālu atpaliek no mērķiem, kas uzskatāmi par pieņemamiem.

(94)

Konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni un pašreizējo pasākumu līmeni (sk. 2., 4. un 47. apsvērumu iepriekš). Turklāt, ņemot vērā neizmantoto jaudu un importa no ĶTR cenas (sk. 50. un 66. apsvērumu), faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(95)

Sākotnējos antidempinga pasākumus noteica 2005. gada oktobrī. Kā norādīts iepriekš 89. apsvērumā, PIP laikā Savienības ražošanas nozare guva peļņu, kas ir ievērojami mazāka par sākotnējā izmeklēšanā (27) noteikto 10 % mērķa peļņu. Ņemot vērā vispārējo situāciju Savienības ražošanas nozarē, kā arī importa no ĶTR dinamiku pēdējos gados, var secināt, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Savienības nozare pilnībā nav atguvusies no šīs ietekmes.

(96)

Pamatojoties uz minēto, tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Virkne rādītāju, sevišķi finanšu rādītāju, attiecīgajā periodā uzlabojās.

(97)

Tomēr minētos rādītājus nevar aplūkot atsevišķi citu no cita. Faktiski tirgus daļas zaudējums, sarūkoši pārdošanas apjomi un nepietiekams rentabilitātes līmenis, analizējot tos kopsakarībā ar salīdzinoši labvēlīgām patēriņa tendencēm, apstiprina, ka Savienības ražošanas nozare būtu varējusi pamatoti sagaidīt rentabilitāti, kas ir tuvāk 10 % no apgrozījuma un ko šajā nozarē uzskata par pamatotu normālas tirdzniecības apstākļos bez importa par dempinga cenām. Turklāt pozitīvās tendences, kas novērotas saistībā ar ražošanu, jaudu un rentabilitāti, būtu jāattiecina arī uz Savienības ražošanas nozares lēmumiem veikt ieguldījumus papildu ražotnēs un racionālāk izmantot esošās iekārtas. Jaudas optimāla izmantošana ir izskaidrojama arī ar pieaugošo eksporta līmeni uz trešo valstu tirgiem.

(98)

Šīs tendences saistībā ar ievērojamu importa no Ķīnas par dempinga cenām kāpumu liek secināt, ka, neraugoties uz pozitīvo tendenci, kas novērota attiecībā uz dažiem kaitējuma faktoriem, kopumā, lai gan Savienības ražošanas nozarei PIP laikā nav nodarīts būtisks kaitējums, tā joprojām atrodas neaizsargātā stāvoklī, kurā tā nespētu tikt galā ar importu par dempinga cenām no ĶTR, ja tas atkal būtiski palielinātos.

(99)

Kā secināts 96.–98. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums, bet tās stāvoklis joprojām ir nestabils.

(100)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: a) ĶTR ražotājiem eksportētājiem pieejamā neizmantotā jauda, b) Savienības tirgus pievilcīgums un Ķīnas ražotāju eksportētāju ar eksportu saistītā prakse citos trešo valstu tirgos un c) THCS importa no ĶTR iespējamā ietekme.

(101)

ĶTR ir lielākā THCS ražotāja pasaulē, un 2015. gada beigās tās ražošanas jauda bija 57 % no pasaules kopējās ražošanas jaudas. Analīze 50. apsvērumā parāda, ka saskaņā ar aplēsēm Ķīnā pieejamā neizmantotā jauda ievērojami pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā PIP laikā. Šajā ziņā ir svarīgi piebilst, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā un ko apstiprinājuši arī Japānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, Savienības tirgus ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz ASV.

(102)

Ņemot vērā šos konstatējumus, pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji eksportētāji novirzītu savu produkciju uz Savienības tirgu.

(103)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, eksporta no Ķīnas apjomi uz Savienības tirgu attiecīgajā periodā turpināja strauji pieaugt. ĶTR PIP laikā eksportēja 28 000 t THCS uz Savienību iepretim 17 000 t 2013. gadā.

(104)

Komisija konstatēja arī, ka PIP laikā aptuveni 23 % eksporta no Ķīnas nonāca Savienības tirgū. No otras puses, savāktie pierādījumi ļauj secināt, ka aptuveni 47 % no Ķīnas pārdošanas apjoma eksportam uz pārējo pasauli tika pārdoti par vidējām cenām, kas ir zemākas par vidējām eksporta cenām uz Savienību. Šis eksporta apjoms aptuveni atbilst kopējam patēriņam Savienībā.

(105)

Ja pasākumi tiktu izbeigti, kā minēts 53. apsvērumā, vēl jo vairāk iespējams, ka apjomi, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji bez TER, varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā salīdzinoši augsto maksājumu atcelšana ir vēl lielāks stimuls.

(106)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem gan cenu, gan lieluma ziņā.

(107)

Novērtējot iespējamo importa no Ķīnas par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija veica simulāciju, lai novērtētu ietekmi, kāda uz Savienības ražošanas nozari varētu būt apjomiem no Ķīnas. Pieņemot, ka pieaugošā THCS importa no Ķīnas dēļ pārdošanas un ražošanas apjoms mēreni samazinātos, proti, par 5 000 t, un vienības ražošanas izmaksas palielinātos par 7,1 %, vēl vairāk pasliktinātos Savienības ražotāju stāvoklis un tie ciestu zaudējumus.

(108)

Turklāt nevar izslēgt, ka imports no Ķīnas palielinātu arī cenu spiedienu Savienības tirgū. Kā minēts 70. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju importa cenas Savienības tirgū jau šobrīd ir par 2–4 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ja minētie papildu importa apjomi nonāktu tirgu par tādām pašām cenām, kas visticamāk tā arī notiktu, negatīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari būtu vēl izteiktāka.

(109)

Lai gan rentabilitāte uzlabojas, tā joprojām ir pārāk zema, lai ilgtermiņā nodrošinātu finansiālo stabilitāti. Turklāt šī rentabilitāte tika panākta ražošanas apjomu pieauguma kontekstā, kas nav atspoguļojies tirgus daļas izteiksmē. Tādējādi no Savienības ražošanas nozares varētu pamatoti sagaidīt, ka tā turpmāk amortizē savas fiksētās izmaksas, ražojot lielākus daudzumus.

(110)

Ir svarīgi atzīmēt, ka THCS netika importēts Eiropas Savienībā pietiekamos apjomos no citām valstīm, lai tās uzskatītu par būtisku faktoru saistībā ar Savienības ražošanas nozares pašreizējo stāvokli.

(111)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka piezīmes nav saņemtas, Komisija konstatē, ka pasākumu atcelšana izraisītu to, ka atkārtojas kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(112)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(113)

Ņemot vērā secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas izklāstīti iepriekš 96.–98. apsvērumā un ievērojot 111. apsvērumā izklāstītos argumentus, kas pamato kaitējuma atkārtošanās iespējamību, Komisija konstatēja, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu nestabilas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Savienības THCS ražošanas nozarē, kurai ir grūti tikt galā ar importa no ĶTR par dempinga cenām pieaugumu un kuras situācija salīdzinājumā ar ĶTR ražotāju eksportētāju situāciju nav vienlīdzīga.

(114)

Tāpēc pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, kas tādā gadījumā varētu atgūties no ietekmes, ko rada pastāvīgs dempings. Turpretim pasākumu pārtraukšana varētu apturēt Savienības ražošanas nozares atlabšanu, būtiski apdraudot tās dzīvotspēju, līdz ar to pakļaujot riskam tās pastāvēšanu un tādējādi samazinot piedāvājumu un konkurenci tirgū.

(115)

Sākumposmā notika saziņa ar četrpadsmit zināmajiem importētājiem/izplatītājiem, vienpadsmit Eiropas valstu federācijām un divām Eiropas apvienībām. Viens importētājs Spānijā sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(116)

Šis tirgotājs PIP laikā iepirka no ĶTR lielus THCS daudzumus (6 % no kopējā importa apjoma). Nelielos daudzumos tas iegādājas THCS arī no Savienības piegādātājiem. Darījumdarbība ar THCS ir daļa no plašāka darījumdarbības portfeļa, un 2015. gadā tā veidoja 35 % no šā uzņēmuma kopējā apgrozījuma. PIP laikā uzņēmums pārskatāmajam ražojumam uzrādīja peļņu, bet galu galā nesniedza pietiekamus paskaidrojumus par to, kā tās noteica šo peļņu. Uzņēmums iebilda pret pasākumu turpināšanu, bet nesniedza pārliecinošus argumentus, kas pamato tā viedokli.

(117)

Kā izklāstīts 57. apsvērumā, izmeklēšanas gaitā Komisija nolēma, ka uzņēmums Inquide S.A.U. nav uzskatāms par Savienības ražošanas nozares daļu, ņemot vērā to, ka šis ražotājs pats bija, iespējams, par dempinga cenām pārdotā ražojuma neto importētājs. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Inquide S.A.U. neiebilda pret šo lēmumu. Tomēr Inquide S.A.U. uzsvēra, ka neatkarīgi no Komisijas lēmuma nav mainījies tā atbalsts to pasākumu turpināšanai, kas piemērojami THCS importam no ĶTR.

(118)

Papildu informācijas nebija, tāpēc izmeklēšanā netika atklāts, ka pasākumu turpināšana varētu ievērojami negatīvi ietekmēt šo importētāju vai importētājus kopumā.

(119)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju un ņemot vērā, ka nebija informācijas/pierādījumu par pretējo, Komisija secināja, ka pasākumu saglabāšanai nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz importētājiem Savienībā.

(120)

Sākumposmā anketas nosūtīja 39 zināmajiem lietotājiem. Neviens no lietotājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā atbildes netika sniegtas, nevarēja izdarīt secinājumus par lietotāju interesēm. Tā kā nav jaunas informācijas, var uzskatīt, ka lietotāji joprojām atbalsta šos pasākumus, kā izklāstīts pirmās termiņbeigu pārskatīšanas regulas 91. apsvērumā, t. i., pasākumu turpināšana neietekmētu negatīvi konkurenci Savienības tirgū un nodrošinātu lietotāju nozarei plašāku tādu piegādātāju loku, kas konkurē ar tirgus cenām.

(121)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, Komisija ir secinājusi, ka nav pārliecinošu iemeslu nesaglabāt spēkā pasākumus, kas noteikti THCS importam no ĶTR.

(122)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija plāno saglabāt spēkā esošos pasākumu pret ĶTR. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza piezīmes par izpausto informāciju.

(123)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes THCS importam.

(124)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,