28.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/34

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1175/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”, jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes bārija karbonāta importam. Pasākumus noteica kā specifisko maksājumu EUR 6,30/t un EUR 8,10/t diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija noteikta individuāla maksājumu likme, un EUR 56,40/t – visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā.

(2)

2011. gada augustā pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) pasākumi ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 831/2011 (3) tika pagarināti vēl uz piecu gadu periodu.

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija 2016. gada 12. maijā saņēma pieprasījumu (“pieprasījums”) sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu iesniedza Solvay & CPC Barium Strontium GmbH & Co. KG, Vācija (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais bārija karbonāta ražotājs Savienībā un pārstāv 100 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc galīgo antidempinga pasākumu termiņa beigām ir iespējama dempinga un kaitējuma turpināšanās.

(5)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2016. gada 18. augustā ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījumu iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(7)

Ieinteresētajām personām bija iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz importu no ĶTR Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izraudzīties Indiju par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā nozīmē, un aicināja sniegt piezīmes par šo izvēli. Piezīmes par to netika saņemtas.

(9)

Komisija sazinājās ar Indijas iestādēm un zināmajiem bārija karbonāta ražotājiem Indijā un aicināja tos sadarboties. Neviens no Indijas ražotājiem nesadarbojās un nesniedza pieprasīto informāciju.

(10)

Vienlaikus Komisija meklēja iespējas sadarboties ar zināmajiem ražotājiem citās potenciālajās analogajās valstīs un sazinājās arī ar attiecīgajām iestādēm Brazīlijā, Irānā, Korejas Republikā un ASV, aicinot tās iesniegt to ražotāju apvienību un ražotāju nosaukumus un adreses, par kuriem zināms, ka tie ražo un pārdod bārija karbonātu šo valstu tirgos. Tomēr neviens ražotājs šajās valstīs nevēlējās sadarboties.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu atlasīt ieinteresētās personas.

(12)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(13)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(14)

Nepieteicās neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs. Tādējādi atlase nebija vajadzīga.

(15)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un aicināja tos sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Pieteicās seši importētāji un sniedza Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(17)

Ņemot vērā importētāju nelielo skaitu, Komisija nolēma neveidot izlasi un nosūtīja anketas visiem sešiem importētājiem, kuri pieteicās. Tomēr, kā tas izklāstīts turpmāk 19. apsvērumā, neviens no šiem importētājiem neatbildēja uz anketas jautājumiem.

(18)

Komisija nosūtīja anketas vienīgajam Savienības ražotājam, sešiem importētājiem un 86 lietotājiem, kas pieteicās, visiem četriem zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un 20 zināmajiem ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs (18 Indijā, vienam Irānā un vienam ASV).

(19)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja un 15 lietotājiem. Nesadarbojās neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un neviens no ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs. Lai gan sākotnēji importētāji paši pieteicās, kā norādīts iepriekš 16. apsvērumā, neviens no šiem importētājiem, kas pieteicās, neatbildēja uz anketas jautājumiem, ko nosūtīja Komisija.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā nodarītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

(21)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika periodam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(22)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts saglabāt spēkā esošos galīgos antidempinga pasākumus. Pēc šīs informācijas izpaušanas personām tika dots arī laiks, kurā tās varēja paust viedokli.

(23)

Pārskatāmais ražojums ir ĶTR izcelsmes bārija karbonāts, kurā stroncija saturs ir vairāk nekā 0,07 masas % un sēra saturs ir vairāk nekā 0,0015 masas %, pulvera, presētu granulu vai kalcinētu granulu veidā, (“pārskatāmais ražojums”) un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2836 60 00 (Taric kods 2836600010).

(24)

Bārija karbonātu izmanto kā izejvielu vairākās rūpniecības nozarēs. To galvenokārt izmanto, lai ražotu keramikas frites un glazūras, ķieģeļus un flīzes, īpašus stiklus, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā.

(25)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un viens un tas pats lietojums:

(26)

Tāpēc Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts dempings un vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(28)

Kā minēts 14. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju var izmantot pieejamos faktus, lai konstatētu, vai patlaban tiek veikts dempings un vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties. Komisija šajā sakarā no Ķīnas iestādēm nesaņēma nekādas piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(29)

Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga esību un dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrēti tā ir:

(30)

Diviem ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”). Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu normālā vērtība šiem ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā to nevēlēšanos sadarboties, tika noteikta, attiecīgi pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(31)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Ķīnas eksporta cenām uz citiem trešo valstu tirgiem, kuros nebija ieviesti antidempinga pasākumi, kā norādīts Ķīnas eksporta statistikas datubāzē, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(32)

Šī metodika tika uzskatīta par vispiemērotāko, ņemot vērā to, ka trūka citas informācijas, jo nenotika sadarbība.

(33)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, abu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER, pārskatāmā ražojuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veiktā eksporta cena uz Savienību tika noteikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

(34)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad vajadzēja nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju un pieprasījumā iekļauto informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, tika veiktas korekcijas attiecībā uz okeāna kravu pārvadājumu, apstrādes un iekšzemes pārvadājumu izmaksām.

(35)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(36)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija aptuveni 30 % attiecībā uz Hubei Jingshan Chutian Barium Salt Corp. Ltd un aptuveni 20 % attiecībā uz Zaozhuang Yongli Chemical Co.

(37)

Tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER, normālā vērtība būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, t. i., pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”).

(38)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā par analogo valsti tika izvēlēta Indija. Tāpēc paziņojumā par šīs pārskatīšanas sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti atkal izmantot Indiju un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes.

(39)

Kā minēts 10. apsvērumā, Komisija meklēja iespējas sadarboties arī citām potenciālajām analogajām valstīm, proti, Brazīliju, Irānu, Korejas Republiku un ASV, aicinot zināmos ražotājus sniegt vajadzīgo informāciju.

(40)

Tomēr neviens ražotājs šajās valstīs nepiekrita sadarboties šajā procedūrā. Nekas neliecināja par to, ka kādā citā valstī varēja noteikt bārija karbonāta ražošana.

(41)

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto potenciālo analogo valstu ražotāju nevēlēšanos sadarboties, Komisija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālo vērtību noteica, izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu.

(42)

Tādējādi normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares vidējām ražošanas izmaksām, pieskaitot summu, kas ietver pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu. PVA izmaksas tika pamatotas uz faktiskajām Savienības ražošanas nozares PVA izmaksām saistībā ar līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksām Savienības tirgū, savukārt peļņa pamatojās uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, izmantojot to pēc analoģijas.

(43)

Šī metodika tika uzskatīta par vispiemērotāko, ņemot vērā to, ka trūka citas informācijas, jo nenotika sadarbība.

(44)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cenas attiecībā uz importu uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ko veica Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER, noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

(45)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju un pieprasījumā iekļauto informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, tika veiktas korekcijas attiecībā uz okeāna kravu pārvadājumu, apstrādes un iekšzemes pārvadājumu izmaksām.

(46)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(47)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu (“CIF”) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, pārsniedza 100 %.

(48)

Papildus konstatējumam par to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts dempings, Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas eksporta prakse citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums.

(49)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, proti avotiem, kas minēti 29. apsvērumā.

(50)

Ķīnas ražošanas jauda tika aplēsta, izmantojot publiski pieejamus datus par desmit zināmajiem Ķīnas bārija karbonāta ražotājiem (8). To norādītā ražošanas jauda kumulatīvi veidoja vismaz 428 000 t gadā, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz kopējo Savienības patēriņu (77 099 t) PIP laikā, kā noteikts turpmāk 62. apsvērumā, un saskaņā ar COMTRADE datiem par 2015. gadu aptuveni trīs reizes pārsniedz kopējo bārija karbonāta pasaules tirdzniecības apjomu (9).

(51)

Tā kā nebija pieejama cita informācija, attiecībā uz neizmantoto jaudu par pamatu tika ņemti iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi. Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka neizmantotā jauda Ķīnā veido 280 000 t (10).

(52)

Izmeklēšanā netika atklātas norādes pa to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu būtu būtiski mainījusies bārija karbonāta ražošanas jauda Ķīnā. Izmeklēšanā arī neatklāja, ka patēriņš Ķīnā tuvākajā nākotnē varētu ievērojami palielināties vai ka bārija karbonāta pasaules tirgus varētu absorbēt šo neizmantoto jaudu.

(53)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka lielā neizmantotā jauda, kas ir minēta iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, bija saglabājusies gandrīz tādā pašā līmenī un ka nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē tas būtiski mainīsies.

(54)

Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka Ķīnā ir neizmantota jauda, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā trīs reizes pārsniedz kopējo Savienības patēriņu.

(55)

Attiecībā uz Ķīnas eksporta praksi citās trešās valstīs tika konstatēts, ka pārdošana uz sešiem lielākajiem eksporta tirgiem, kuros nebija ieviesti pasākumi (11), t. i., Brazīliju, Ēģipti, Irānu, Japānu, Meksiku un Krieviju, tika veikta par dempinga cenām. Tādējādi, par pamatu ņemot Ķīnas eksporta statistikas datubāzi un salīdzinot Ķīnas eksporta cenas uz šiem sešiem tirgiem ar normālo vērtību, kas iepriekš 42. apsvērumā tika noteikta uzņēmumiem, kuriem nebija piešķirts TER, ieguva dempinga starpības, kas atkarībā no konkrētā eksporta tirgus bija no apmēram 55 % līdz vairāk nekā 70 %. Šis eksports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 46 % no kopējā Ķīnas eksporta uz citām trešām valstīm un tādēļ tika uzskatīts par reprezentatīvu.

(56)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, pamatojoties uz Ķīnas eksporta statistikas datubāzi, vienā un tajā pašā periodā (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) cenas no Ķīnas uz sešiem lielākajiem trešo valstu eksporta tirgiem, kuros nav ieviesti pasākumi, vidēji bija zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Tas nozīmē, ka pārskatāmā ražojuma Ķīnas vidējā cena Savienībā bija EUR 397/t, savukārt līdzīgā ražojuma vidējā cena eksportam uz sešiem lielākajiem Ķīnas eksporta tirgiem bija EUR 345/t. Tas attiecās uz aptuveni 90 % no Ķīnas kopējā eksporta apjoma uz citiem trešo valstu tirgiem, tostarp sešiem lielākajiem, kas minēti 55. apsvērumā. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, jo, pateicoties lielākām pārdošanas cenām, tie varētu gūt lielāku peļņu, bet tās joprojām būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā pierādīts turpmāk 73. apsvērumā.

(57)

Turklāt, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Savienības tirgus pievilcīgumu var pierādīt arī ar nepārtraukti lielo Ķīnas eksportētāju dalību Savienības tirgū. Šajā sakarā no 2003. gada, proti, pirms stājās spēkā pasākumi, līdz šīs pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa ir palielinājusies no gandrīz 50 % līdz 59–73 %. Lai gan eksporta apjoms no Ķīnas pasaulē samazinājās no 130 000 t 2009. gadā līdz 125 000 t 2015. gadā (12), Ķīnas eksportam uz Savienību bija raksturīga pretēja tendence un tas palielinājās attiecīgi no 37 341 t 2009. gadā līdz 51 919 t 2015. gadā; tas skaidri liecina, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija interese par Savienības tirgu. Kā minēts iepriekš, šāda attīstība notikusi, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(58)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka divos būtiskos bārija karbonāta eksporta tirgos, proti, ASV un Indijā, ir spēkā antidempinga pasākumi pret Ķīnu un ka trešajā nozīmīgajā eksporta tirgū, proti, Brazīlijā, ir noteikts augsts importa nodoklis 10 % apmērā, kas efektīvi aizsargā šos tirgus no ievērojamiem importa apjomiem. Tādēļ un ņemot vērā arī 52. apsvērumā izdarītos secinājumus, t. i., secinājumus par to, ka bārija karbonāta tirgus ir stabils un bez pasaules kopējā patēriņa līmeņa ievērojama pieauguma, maz ticams, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, neizmantotā jauda Ķīnā tiks novirzīta uz minētajiem tirgiem – drīzāk tā tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

(59)

Visbeidzot, dempinga starpības, kas tika noteiktas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, lielā lēstā ražošanas jauda, lielā neizmantotā jauda kopā ar Ķīnas bārija karbonāta dempinga praksi tās eksporta tirgos un Savienības tirgus pievilcīgums norāda uz to, ka pasākumu atcelšanas rezultātā, visticamāk, ievērojami palielinātos eksports uz Savienību. Ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto dempinga starpību, ir arī iespējams, ka nākotnē eksports turpinātos par izteiktām dempinga cenām. Tādējādi tiek uzskatīts, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, ir liela iespējamība, ka dempings turpinātos.

(60)

Vienīgais ražotājs Savienībā, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 100 % no Savienības bārija karbonāta ražošanas apjoma. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tas veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukts par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(61)

Tā kā ir tikai viens Savienības ražotājs, konfidencialitātes apsvērumu dēļ dati, kas attiecas uz Savienības patēriņu, tirgus daļu un cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķiniem, nav norādīti ar precīziem skaitļiem, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu konfidencialitāti. Tādējādi, lai ieinteresētajām personām tomēr garantētu tiesības uz aizstāvību un lai varētu izprast metodiku, ko izmantoja Komisija, Komisija centās norādīt diapazonus.

(62)

Patēriņš Savienībā tika aprēķināts, saskaitot pārbaudīto Savienības ražotāja pārdotās produkcijas kopējo apjomu Savienībā un kopējo importa apjomu no trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(63)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(64)

No 2013. līdz 2014. gadam patēriņš Savienībā palielinājās par 5 % un pēc tam laikā no 2014. gada līdz PIP – samazinājās par 4 %. Kopumā attiecīgajā periodā Savienībā saglabājās stabils patēriņš (bija tikai niecīgs palielinājums 1 % apmērā).

(65)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem šajā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija, lai noteiktu apjomu un cenas importam no ĶTR uz Savienību attiecīgajā periodā, izmantoja statistiku, kas bija pieejama Eurostat, kā arī statistiku, kas bija pieejama 14. panta 6. punkta datubāzē.

(66)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Pamatojoties uz to, attiecīgās valsts izcelsmes imports uz Savienību un tirgus daļa mainījās šādi.

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(67)

Attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils Ķīnas importa apjoms. No 2013. līdz 2014. gadam importa apjoms palielinājās par 8 % un pēc tam laikā no 2014. gada līdz PIP – samazinājās par 8 %. Vispārīgi importa pārmaiņas atbilda pārmaiņām, kas bija raksturīgas patēriņam Savienībā.

(68)

Kopumā attiecīgajā periodā saglabājās stabila Ķīnas tirgus daļa (bija tikai neliels samazinājums 2 % apmērā). No 2013. gada līdz 2014. gadam tirgus daļa palielinājās par 3 % no 62 % līdz 80 %, 2015. gadā saglabājās stabila tirgus daļa un pēc tam PIP laikā tā samazinājās par 5 %, nonākot 59–73 % līmenī.

(69)

Statistika, kas pieejama 14. panta 6. punkta datubāzē, liecina, ka importu no Ķīnas uz Savienību galvenokārt veidoja abi Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem sākotnējā izmeklēšanā bija piešķirts TER. Attiecīgajā periodā šie divi uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 75 % no kopējā Ķīnas izcelsmes importa.

(70)

Komisija noteica Ķīnas izcelsmes importa cenu tendences, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem. No ĶTR uz Savienību veiktā importa vidējās cenas mainījās šādi.

3. tabula

Importa cenas

(71)

No Ķīnas veiktā importa cenas no 2013. līdz 2014. gadam samazinājās par 6 %, pēc tam 2015. gadā palielinājās par 13 % un visbeidzot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 2 %. Kopumā no Ķīnas veiktā importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %. Šis cenu palielinājums atbilst Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu kāpumam Savienības tirgū, kā norādīts 91. apsvērumā, proti, attiecīgajā periodā par aptuveni 4 %.

(72)

Tā kā neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs, uz ko attiecas šī izmeklēšana, nesadarbojās, Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(73)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās cenas PIP laikā un bija 32–37 %, savukārt Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija piešķirts TER, – 27–31 %. Pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem piemēroja atlikušo maksājumu, cenu samazinājuma starpība bija 31–35 %.

(74)

Importa apjoms Savienībā no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, atspoguļots turpmākajā tabulā. Šī daudzumu un cenu tendence ir iegūta, izmantojot Eurostat datus. Imports uz Savienību no trešām valstīm mainījās šādi.

4. tabula

Importa apjomi no citām trešām valstīm, to tirgus daļa un cenas

(75)

Regulas 4. tabulā parādīti Komisijas savāktie dati par pārskatāmā ražojuma importa no citām trešām valstīm apjomiem, tirgus daļu un cenām. Komisija norāda, ka indeksācija netika izmantota citu trešo valstu tirgus daļai laikposmam no 2013. līdz 2015. gadam un pārskatāmā ražojuma importa no citām trešām valstīm cenām laikposmam no 2013. līdz 2015. gadam. Tam ir šāds cēlonis. Imports no citām trešām valstīm laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam tika ievests Savienībā nelielos apjomos (proti, mazāk par 100 t), veidojot nenozīmīgu kopējo tirgus daļu (0,01–0,2 % no kopējā importa apjoma). Ja šajās rindās būtu piemērota indeksācija līdzīgi kā importa apjomiem, tas būtu varējis radīt nereprezentatīvu un maldinošu tendenci (ja 2013. gads tiktu indeksēts attiecībā pret 100, rinda par tirgus daļu būtu šāda: 2014. gadā 8 775, 2015. gadā 22 516 un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 2 279). Tas pats būtu, ja indeksācija būtu piemērota rindai, kurā atspoguļotas importa no citām trešām valstīm cenas (proti, indeksējot 2013. gadu pret 100, tendence būtu bijusi šāda: 2014. gadā 250, 2015. gadā 118 un PIP laikā – 11). Tā kā nav noliedzams, ka šie skaitļi nebūtu precīzi atspoguļojuši situāciju, kuru bija paredzēts aptvert ar 4. tabulu, Komisija izņēmuma kārtā izvēlējās neindeksēt pret pirmo gadu periodā, kas tika izmantots attiecībā uz citu trešo valstu tirgus daļu un pārskatāmā ražojuma no šīm valstīm vidējām importa cenām, bet gan tikai noteikt par indeksu PIP datus.

(76)

Tomēr no 4. tabulā norādītajiem datiem var atvasināt konkrētas tendences. Tas nozīmē, ka PIP laikā imports palielinājās no 87 līdz 2 007 t, kas atbilst kopējai tirgus daļai no 1 % līdz 5 %. Indija ar 1 986 t veidoja lielāko šā importa daļu no citām trešām valstīm PIP laikā. Tāpat, kā tika ziņots, vidējā importa cena PIP laikā bija EUR 388/t. Šis cenu līmenis bija nedaudz zemāks par vidējām Ķīnas cenām Savienības tirgū bez antidempinga maksājumiem (EUR 397/t) un ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares cenām. Katrā gadījumā, tā kā importa apjoms no citām trešām valstīm nebija liels, tas nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(78)

Būtu jānorāda, ka slepeni darījumdarbības dati bija jāsniedz indeksu veidā, jo Savienības ražošanas nozari veidoja tikai viens ražotājs.

(79)

Komisija novērtēja ekonomiskos rādītājus saistībā ar Savienības ražošanas nozari, pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, kas bija ietverti vienīgā Savienības ražotāja atbildēs uz anketas jautājumiem.

(80)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums mainījās šādi.

5. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(81)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, bet tās ražošanas jauda nemainījās. Savienības ražošanas nozare 2014. gadā ievērojami palielināja ražošanas apjomu (par 20 %), bet tas pakāpeniski samazinājās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Rezultātā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā par četriem procentpunktiem uzlaboja jaudas izmantojumu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas sasniedza 65 %.

(82)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(83)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

(84)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa no 2013. līdz 2015. gadam samazinājās par 6 %, savukārt no 2015. gada līdz PIP – mazliet pieauga (par 2 %). Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās par 4 %.

(85)

No 2013. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 1 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 3 %, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 4 %.

(86)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(87)

Darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Ražošanas apjoma pieauguma rezultātā ražīgums 2014. gadā palielinājās par 6 %, taču nākamajā gadā samazinājās. Tā rezultātā ražīgums attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (par 1 %).

(88)

Antidempinga pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR ir spēkā kopš 2005. gada.

(89)

Kā noteikts 35. līdz 47. apsvērumā, Ķīnas ražotāju dempinga starpības pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojami lielākas par de minimis līmeni. Tā kā joprojām tiek veikts liela apjoma bārija karbonāta imports par dempinga cenām, ekonomiskās situācijas ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir nozīmīga.

(90)

Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem un vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

(91)

Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %. Kā aprakstīts 71. apsvērumā, šis cenu pieaugums bija tādā pašā diapazonā kā cenu pieaugums, kas tika konstatēts Ķīnas izcelsmes importam.

(92)

Vienības ražošanas izmaksas Savienības ražošanas nozarē no 2013. līdz 2014. gadam samazinājās par 9 % un pēc tam – mazliet pieauga (par 4 %) no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā tās samazinājās par 5 %, daļēji pateicoties lielākai efektivitātei, ko panāca, racionalizējot ražošanas procesu un samazinot nemainīgās izmaksas (par tonnu), jo tika palielināti ražošanas apjomi.

(93)

Kā jau tika konstatēts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, Savienības ražošanas nozare vienā ražotnē ražo divus ražojumus – bārija karbonātu un stroncija karbonātu. Šo divu ražojumu apvienotā ražošana ļauj samazināt nemainīgās izmaksas. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare veica ražošanas procesa pārstrukturēšanu, pārejot no tā saucamās secīgās ražošanas uz paralēlo (14) ražošanu ar iekārtu koplietošanu. Tas nodrošina izmaksu ietaupījumus, ražošanas plūsmu racionalizāciju un tādējādi – efektivitātes pieaugumu.

(94)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(95)

Laikā no 2013. gada līdz PIP vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu Savienības ražotāja darbinieku palielinājās par 7 %.

(96)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjoms attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Krājumi

(97)

Savienības ražošanas nozare tehniskās apkopes nolūkā pārtrauc ražošanu uz vienu mēnesi gadā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apturēšanas termiņš tika pagarināts līdz deviņām nedēļām, jo salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija samazinājies pieprasījuma līmenis. Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigas laika ziņā sakrita ar krājumu atjaunošanas procesu un parasto darbību atsākšanu pēc minētās ražošanas apturēšanas, kad krājumi bija minimālā līmenī. No 2013. gada līdz 2015. gadam krājumi tika aprēķināti vienā un tajā pašā gada periodā, kad tie bija vidējā līmenī.

(98)

Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās par 31 %, savukārt no 2014. līdz 2015. gadam – ievērojami samazinājās (par 6 %). No 2015. gada līdz PIP krājumi samazinājās par 51 %. Attiecīgajā periodā visi krājumi perioda beigās samazinājās par 26 %.

(99)

Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma, no 2013. līdz 2015. gadam pieauga par 2 procentpunktiem līdz 22 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – samazinājās līdz 14 %.

(100)

Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(101)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem. Rentabilitāte no 2013. līdz 2014. gadam uzlabojās par 60 %, savukārt pēc tam PIP laikā – samazinājās par 6 %. Lai gan attiecīgajā periodā rentabilitāte palielinājās par 54 %, kopumā tā saglabājās negatīva.

(102)

Naudas plūsma, kas ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, no 2013. gada līdz 2014. gadam saruka par 502 % līdz negatīvām vērtībām; pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tā pakāpeniski palielinājās. Attiecīgajā periodā naudas plūsma palielinājās par 52 %.

(103)

Ieguldījumi no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās par 7 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās – samazinājās par 26 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %. Ieguldījumi 2013. un 2014. gadā bija lielāki, jo tika veikta ražošanas procesa pārstrukturēšana, kuras mērķis bija panākt darbplūsmu uzlabojumus, izmaksu racionalizāciju un efektivitātes pieaugumu. No 2015. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam galvenie ieguldījumi bija saistīti ar iekārtu aizstāšanu.

(104)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas bija negatīvs. Salīdzinājumā ar 2012. gadu 2015. gadā tas palielinājās par 89 % un tad PIP laikā – samazinājās par 19 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā, pieauga par 70 %, kas atbilst rentabilitātei.

(105)

Attiecīgajā periodā nedaudz uzlabojās vairāki rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, nodarbinātība un vienības pārdošanas cena. Daļēji pateicoties lielākai efektivitātei un ražošanas apjoma pieaugumam, samazinājās vienības ražošanas izmaksas.

(106)

Tomēr Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem; jaudas izmantojuma līmenis bija zems un ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs. Tāpat Savienības ražošanas nozare samazināja tirgus daļu, lai gan patēriņš bija stabils.

(107)

Noslēgumā Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums.

(108)

Izmeklēšana pierādīja, ka, kā aprakstīts 66. līdz 69. apsvērumā, attiecīgajā periodā Savienības tirgū ieplūda liels importa apjoms par dempinga cenām no Ķīnas. Tādējādi Ķīnas izcelsmes bārija karbonāts joprojām bija visvairāk patērētā izejviela Savienības tirgū, kurai saglabājās augsta un stabila tirgus daļa, kas attiecīgajā periodā svārstījās no 59 % līdz 73 % un no 62 % līdz 80 %.

(109)

Neraugoties uz to, ka Ķīnas importa par dempinga cenām vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %, šīs cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kā aprakstīts 73. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importam no Ķīnas par dempinga cenām bija par 28,7–34,4 % zemākas cenas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Ņemot vērā Ķīnas izcelsmes importa par ļoti zemām dempinga cenām lielos apjomus, kas radīja būtisku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt pārdošanas cenas tādā mērā, lai tā varētu segt ražošanas izmaksas. To apstiprina cenu samazinājuma starpība, kas tika noteikta Ķīnas izcelsmes importam, ieskaitot antidempinga maksājumus robežās no 62 % līdz 71 % un no 83 % līdz 95 %.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei bija saistīts ar Ķīnas izcelsmes importa par ļoti zemām dempinga cenām lielajiem apjomiem un ka šim importam bija noteicoša ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(111)

Izmeklēšana apliecināja, ka imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts par dempinga cenām un ka bija dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti.

(112)

Tā kā Savienības ražošanas nozarei joprojām tika nodarīts būtisks kaitējums, ko radīja Ķīnas izcelsmes imports, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika novērtēts, vai ir kaitējuma turpināšanās iespējamība, ja pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti.

(113)

Lai noteiktu kaitējuma turpināšanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgums, Ķīnas izcelsmes importa paredzamais cenu līmenis Savienības tirgū un paredzamā ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(114)

Kā minēts 28. apsvērumā, šī analīze tika veikta, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās.

(115)

Kā minēts 50. līdz 54. apsvērumā, pieejamā neizmantotā jauda Ķīnā bija ievērojama, t. i., apmēram 280 000 t. Šāda neizmantota jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza kopējo Savienības patēriņu.

(116)

Tāpat, pamatojoties uz salīdzinājumu, kas veikts, izmantojot Ķīnas eksporta cenas uz Savienību un uz citu trešo valstu tirgiem, Ķīnas eksporta joprojām lielo klātbūtni Savienības tirgū, kā arī Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteiktos spēkā esošos maksājumus citos lielos eksporta tirgos, Komisija uzskatīja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kā aprakstīts 56. līdz 58. apsvērumā.

(117)

Uz šā pamata Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas neizmantotā jauda, visticamāk, tiktu virzīta uz Savienību.

(118)

Kā norāde uz to cenu līmeni, par kurām, iespējams, Ķīnas bārija karbonāts tiks importēts Savienības tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti, tika ņemtas vērā Ķīnas importa cenas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ja nebūtu antidempinga maksājumu. Salīdzinājums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā parādīja, ka Ķīnas cenas bez antidempinga maksājumiem kopumā bija vidēji par 35 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Abiem uzņēmumiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER, cenas bija attiecīgi par 33–38 % un 28–32 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Attiecībā uz pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas atlikusī maksājuma likme, cenu starpība bija 40–46 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(119)

Turklāt tika analizēti cenu līmeņi, kādos bārija karbonāts tika eksportēts no Ķīnas uz citām trešām valstīm. Tika konstatēts, ka Ķīnas cenas uz citām trešām valstīm vidēji bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām – no apmēram 25 % līdz apmēram 45 %.

(120)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas, ja pasākumi tiktu atcelti, visticamāk, radītu vēl lielāku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, nekā tas radīja pārskata izmeklēšanas periodā.

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem, ja nebūs antidempinga pasākumu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būs stimuls ievērojami palielināt importa apjomu Savienības tirgū par zemām dempinga cenām, radot lejupvērstu spiedienu uz cenām, kas dominē Savienībā.

(122)

Ķīnas izcelsmes importa apjoma kāpumam, kas ir iespējams, ņemot vērā to, ka ir pieejama neizmantota jauda, apvienojumā ar sagaidāmo turpmāko cenu spiedienu, visticamāk, būs būtiska negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(123)

Tiešām, ja šis scenārijs īstenosies, ir maz ticams, ka Savienības ražošanas nozare spēs samazināt cenas. Par to liecina tas, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare nesamazināja pārdošanas cenas; tas nenotika pat tad, kad samazinājās ražošanas izmaksas, jo cenas jau bija zem pašizmaksas.

(124)

Turklāt, ja šādā gadījumā Savienības ražošanas nozare saglabās cenu līmeni, iespējams, ka tā zaudēs pārdošanas apjomu un tirgus daļu, jo, visticamāk, tirgū ienāks ievērojami lielāki importa apjomi no Ķīnas par vēl zemākām cenām.

(125)

Tādējādi Savienības ražošanas nozarei nāksies samazināt ražošanas līmeni, kas lielā mērā ietekmēs ražošanas izmaksas un rentabilitāti, jo bārija karbonāta ražošana ir kapitālietilpīga, un būtiski palielināsies nemainīgo izmaksu īpatsvars par tonnu.

(126)

Attiecīgajā periodā tika novērota ietekme, ko radījušas ražošanas apjoma izmaiņas uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. 2014. gadā ražošanas apjoma palielinājums 20 % apmērā izraisīja Savienības ražošanas nozares rentabilitātes lielu pieaugumu, savukārt ražošanas apjoma samazinājums par 8 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā negatīvi ietekmēja rentabilitāti, kas arī samazinājās. Tādēļ jebkāds ražošanas apjoma samazinājums palielinātu nemainīgās izmaksas par tonnu; turklāt sakarā ar cenu spiedienu, ko izraisa Ķīnas izcelsmes imports, šādu izmaksu pieaugumu nevar ietvert pārdošanas cenu palielinājumā. Tādējādi tas vēl vairāk pasliktinātu rentabilitāti Savienības ražošanas nozarē, kas jau strādāja ar zaudējumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(127)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē, kurai jau bija nodarīts būtisks kaitējums, turpinās pasliktināties, ja pasākumi tiktu atcelti, jo Savienības ražošanas nozare nespēs konkurēt ar Ķīnas izcelsmes importa pieaugušo apjomu, ko pārdod par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Tādēļ vidējā termiņā paredzams, ka vienīgajam Savienības ražotājam nebūs citas izvēles, kā pārtraukt savu darbību.

(128)

Tādējādi Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums turpinātos.

(129)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai pārskatāmā ražojuma importam piemēroto spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstību Savienības interesēm noteica, novērtējot visu iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(130)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt bārija karbonāta ražošanu Savienībā. Tomēr Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā atgūties no iepriekšējā kaitējumu radošā stāvokļa un saglabājās negatīva rentabilitāte.

(131)

Lai gan ir taisnība, ka attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importam joprojām bija liela tirgus daļa ar negatīvu ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē, pasākumi tomēr pasargāja Savienības ražošanas nozari, jo īpaši no vairākuma Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem patlaban piemēro atlikušo maksājuma likmi. Tomēr izmeklēšanā secināja, ka paredzams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji atgrieztos Savienības tirgū ar vēl lielākiem apjomiem.

(132)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare veica ieguldījumus, lai racionalizētu ražošanas procesu un nodrošinātu ilgtspēju ražotnē, kurā abus ražojumus, bārija karbonātu un stroncija karbonātu, ražo paralēli. Kā paskaidrots 93. apsvērumā, šo abu ražojumu ražošanas izmaksas ir savstarpēji atkarīgas, jo procesa dažos posmos speciālās iekārtas izmanto abiem ražojumiem. Apvienotā ražošana ļauj Savienības ražošanas nozarei pārdalīt uz visu ražotni lielas nemainīgās izmaksas.

(133)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares centieniem racionalizēt izmaksas nebūtu rezultātu, jo nemainīgās izmaksas palielinātos pārdošanas un ražošanas apjomu zaudējuma dēļ, kā aprakstīts 126. apsvērumā. Tas nopietni apdraudētu bārija karbonāta ražošanas darbības, kā rezultātā var nākties pārtraukt ražošanu. Regulas 132. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ tam būs negatīva ietekme arī uz stroncija karbonāta ražošanu.

(134)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus pret importu par dempinga cenām no ĶTR.

(135)

Kā aprakstīts 16. un 18. apsvērumā, Komisija nosūtīja aptaujas anketas sešiem nesaistītiem importētājiem, kas pieteicās. Tomēr neviens no viņiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(136)

Izmeklēšanā netika konstatēti nekādi elementi, kas liecinātu, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšanai būtu ievērojama negatīva ietekme uz nesaistīto importētāju stāvokli.

(137)

Sākot procedūru, Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un aicināja tos sadarboties. Noteiktajā termiņā pieteicās 86 uzņēmumi, kā aprakstīts 18. apsvērumā, un tiem visiem tika nosūtītas anketas. 15 lietotāji atbildēja uz aptaujas anketas jautājumiem.

(138)

No šīm 15 lietotājiem, tikai pieci sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Pārējie 10 lietotāji nesniedza savas atbildes uz anketas jautājumiem nekonfidenciālu versiju, kā noteikts pamatregulas 19. panta 2. punktā. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 19. panta 3. punktu viņu atbildes nevarēja ņemt vērā.

(139)

To piecu lietotāju imports, kas sadarbojās un sniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem, veidoja aptuveni 6 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienībā un 10 % – no kopējā importa no Ķīnas. Tie pārstāv apmēram 8 % no kopējā patēriņa Savienībā. Lietotāji, kas sadarbojās, darbojās keramisko fritu un glazūru, ķīmisko vielu, stikla un kristāla, un elektrotehnikas jomās, t. i., ar dažiem galvenajiem bārija karbonāta lietojumiem.

(140)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka atkarībā no gatavajam izstrādājumam izvirzītajām prasībām bārija karbonāts veido tikai 1,4–2,6 % no kopējām to lietotāju ražošanas izmaksām, kas sadarbojās. Līdz ar to pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem tiek uzskatīta par salīdzinoši nelielu.

(141)

Kāds lietotājs apgalvoja, ka antidempinga pasākumi negatīvi ietekmējuši tā ražošanas izmaksas un tādējādi tiem bijusi negatīva ietekme uz tā konkurētspēju. Kā norādīts 140. apsvērumā, apgalvojumi netika pamatoti ar faktiem, kas konstatēti izmeklēšanas laikā, tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(142)

Ņemot vērā iepriekš minēto, netika konstatētas nekādas norādes, kas liecinātu, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšanai būtu ievērojama negatīva ietekme uz lietotāju stāvokli.

(143)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nepastāv pārliecinoši iemesli, kas neļautu turpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(144)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Piezīmes netika iesniegtas.

(145)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Regulu (ES) Nr. 831/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes bārija karbonāta importam.

(146)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,